Bavarijas Latviesu vestnesis, August 12, 1950

              • 4
:X' •
Kāpēc izceļošana tfk gausa
Pasi DP vainojami tikai retos
imos
Nr. 61 (405) 1950. g. 12, augustā
Nddletotot manuskrlptui uiglaDfi m
fftta atpakaļ vleiagl« ia tiem pievienota
apmainīta un autoram adreieta aplok-
•aa; Redakcija patur tiesības manuskrip-ttti
vajadtfbai gadījumi Irtnāt. Ar autora I - . , , *^ ^ ofidālafl
paraktttt vai Inleiiļieta paralōtltot rak-| Kaut jau laou laiKU no onciaia»
«tot liteUrtia domaa nav katri ilņfi ari I puses vairākkārt dzirdēts, ka DP iz-redakdjas
doma». | ceļošana, uz ASV kļūst straujāka, —
gluži pretēji — pēdējos mēnete tā
ir gaužām apsīkusi. No Minchenes,
Augsburgas, Ludvigsburgas un
Svdnfurtes emigrācijas centriem
un, cik zināms, ari no Ventorfas an-joslā
kārtējie transporti uz Gro-atiet
ar div un tnsreiz mazāk iz-
Pirms dēli
spēj dzimtenei
« TT « P f " l i Icek bnvibu pirkt
Ji( šādu gadījumu sarodas vairāk,
tad nespēj palīdzēt ari tie ļaudis,^ kas
to gribētu, jo IRO un DP komisijai
ir iemesls iebilst, ka arī paši DP
vainojami izceļošanas vilcināšanā,
r Lielāko tiesu taa tomēr tā nav
pie kara nevien pašu DP, bet arī
brivpiātīgās palīdzības organizāci­jas
— NLC, eWS uc. — ir par vā­jām,
lai izceļotājs ātrāk nokļūtu
ceļotājiem nekā sarakstos paredzēts viņā krastā. Kāda galvotāja lUino-un
nekā tas bija agrāk. Turpretim
nometnēs ir simtiem ļaužu, kuriem
isas štatā, kas galvojumu parakst-
. jusi jau pag. gada septembrī, ar
Diskusijās litochenes raidītājā par ļ jau kopš vairākiem mēnešiem aiz NLC starpniecību vairākkārt gan
tēvzemei mīlesm)u, karavīru goda muguras CIC pārbaudes un kas ar:rakstot, gan telegrafējot pi^rasī-aozinu
tm varenību vācieši nonākuši ilgošanos gaida izsaukšanu uz ko-1 Jusi LWC centram Frankfurtē Un
2000 DP uz Angliju
LATVUAS PiRSTiVJA SABUNA .AR BHITO PAJ
• PAIIDZIBAS aSKRETSRV
BĒGĻU
pie bSdīgas atziņas, ka nav varoņu, misiju. Arī pašos emigrācijas cen-nav
varoiābai. Tas, ko par varoni- tros taisni pēdējā laika ir daudz d l -
bu abatoēj^ neesot vairāk kā vai- vēku, kas dažādu, bieži viaa sīku ie-dlbas
vai ieinteresētu grupu iestāsti- meslu dēļ tur nīkst divi, tris un pat
tl māņi. Tā saukto varoņu ricibas četrus mēnešus, netikdami līdz aiz-pamatā
viemēr esot kāda slimīga braukšanai.
DP komisijai paātrināt viņas gaidī­tās
ģimenes izceļošanu, tomēr ame­rikāņu
dāmas pūlēm nav bijis he-kādu
panākumu.
Nevietā izrādījies ari optimisms
pār bij. karavīru izceļošanu, kas l i -
s l a ^ kāre, egoisms vai mazvērtības Pēdējā IRO preses konferencē pa- kās nodrošināta pēc jaunā likuma
komplekss. Pat māte, dzīvību ris- skaidrots, ka izceļošanas gausumā
kķ&ma, glābjot bērnu briesmās, vainojams CIC un DP komisijas ne-
2a rīkojoties tikai aklu, neprātīgu pietiekamais darbinieku skaits. Lie-
»tei instinktu dzīta, afekta stā- kas, ka šis paskaidrojums varētu
pieņemšanas. Taēu tagad vairojas
informācijas, ka pret mūsu bij. ka­ravīriem
atrod arvien jaunus iebil­dumus,
un, ja arī retais no vķiiem
atbilst patiesībai, sevišķi vēl lādiļ, ticis līdz komisijām, tad tomēr vai
< » - • •= tu = «I» v\ r ; w U n . . . J ; v . 1 T J _ X vokll.
Paldies Dievam, mums latviešiem ka sakarā ar jaunajā likuma pare-mūsu
Briedis, Kal^^aks un Zolts ir dzēto otrreizējo CIC drošības pār-
Joprojfim varoņi, un skolnieku rota baudi, CIC Ierēdņu darbs dubulto-un
kalpiīkieSi Ir un paliks latviešu jies. Taču emigrācijas centros ņo-tautas
svētā piemiņā. vēroti arī citi kavēšanās iemesli, un.
Blēs dzīvojam grandiozu pārmaiņu piemēram, Minchenē taisni pēdējā
laikos. Nav labi ieiet tiepārskatā- laikā viens no tiem ir, ka no dau-mu
notikumu jūklī garīgi hesagata- dziem vecākiem izceļot gribētājiem
votiem, kā tas notika ar mums 1940. pieprasa garantiju 1000 dol, apmērā,
—1945. g., kad bieži bezpalīdaāgi kaut gan tā jaunajā likumā tieši nav
rauddjfimiēs gluži negaidītā situ- paredzēta. Tā šāda garantija no
ācijā. Šodien ir tik viegli pārmest galvojuma devēja pieprasīta arī kā­tiem,
kam pietrūka ,4aba, «ūdra pa- dai ģimenei, kuras galva bijis 63 g.
domiņa", ļv^ sieva 58 g. v. un dēls 19 g. v.,
Pir to, kā rikoties 1941" g., daļa visi darba spējīgi, un ari tēvam
izšķīlās pati, citus 1943. g. piespieda darba līgums. Sie un līdzīgi gadī-izšķlrties
sveša vara. Par šo izšķir- Jumi, no kuriem vēl varētu minēt
šanos dažs pašu cilvēks un vēl vai- sīkas aizķeršanās veselības pārbau-rfik
svešu ļaužu nereti spļāva virsū, dēs un nereti pazudušos izceļotāju
Bet laiks tiesā lēni un nemaldīgi, un dokumentus, ir ari galvenie iemesli,
paīiaitos pareiza ricība neļaujas kāpēc DP, lai kā fpibētu, netiek uz
acumirklīgu vēja stabuļu nievām. ASV, uz kurieni pašreiz praktiski ir
Pareiza rīcība iztur vēstures kriti- vienīgā izceļošanas iespēja. Tāpēc
ku,%i ari nā&otnes Izšķiršanās die- arī nepatīkams pārsteigums un pat
nā laimīgs būs tas, kas pamatos liks asi vārdi Minchenes Vamera ka-tēvtizemes
mīlestību un neklausi- zarmju nometnē bija jādzird kādai
sies .svešo sirēnu tūkstoSkārditiošās ASV ierēdnei, kas pārmeta DP pa-dziesmās.
sīvitāti un vilcināšanos izceļošanā.
Nav svarigi, Ja pasaule, pielūgda- Kaut gan paši DP par to nav nemaz
ma zelta teļu, ņirgāļas par n|cioņā-1 vainojami, pretējs iespaids rodas arī
lā»^ jatJ^ ^'iiutt^i'fe^ darba ;dew
nav tefi^ft JiriS^^pii^et;tb.,^^^ ap-;
sel jfibūt^itt^mlgai'tikai taum pa^fstāķļus un kavēšanās kmes^ pār-Šai.
Ir vlēnsilga, vai citām tautāih | redzēt un izprast, tajos vaino DP un,
tas patīk vai nē. Arguments, ka na- daudzkārt negribēdami vai nevarē-cionālisms
iaudējis jēgu, nav pie- dami gaidīt 12 mēnešus, darbā
rādīts, un Jāšaubās, vai to izdosies pieņem citus vai sliktākā gadījumā
piei;idīt. Jo iebildumu pamati: saim- pat atsauc galvojumu,
nieciskaa pārveidības, technikas un Tādēļ jo vairāk nosodāma ir to iz-dvilizācijas
Internacionālisms, paši ceļot gribētāju rīcība, kas par spīti
Jau ilgāku laiku rada bažas ar ap- no mums neatkarīgajam gausajam
Šaubāmu piederību pozitīvo vērtību tempam, paši izceļošanu grib pagau-novadam.
(Darba tikums latvju sināt Sādu gadījumu gan nav
dainās v^ gaida lavu atklāsmi'El- daudz, bet toties tie ir visai neiz-ropā.)
ļ protami, jo tie paši cilvēki, kas
Daži lieli vīri saka, ka pašreizējie pirms pāris mēnešiem nepacietīgi
notikumi Tālajos austrumos ir lokā- gaidīja dienu kad viņus aicinās uz
la rakstura. Stāvoklis esot vērtē- komisiju, izsaukti uz to, pārbaudes
Jams optimistiski, tikai trakais varot un aizbraukšanu visādiem līdzek-domāt
par jauna kara draudiem, ļiem mēģina paildzināt. Piemēram,
Lieli vīri, lieli vārdi, mēs tie sīkie kāds tautietis šajās dienās ar LWF
klausītāji. Bet ja nu tomēr lielās palīdzību gribēja panākt izceļošanas
pārmaiņai sāktos, mums ļcatram, arī atlikšanu savai 5^ g. v. mātei, kas
vissīkākajam no mums, būtu pašiem Jau atrodas emigrācijas procesā, jo
atkal par daudz ko jāizšķiras. Ja viņam pašam līdz tam vēl esot Jā-notiķumi
nāks, tie nāks pēkšņi un gaida vairākas nedēļas. Šķiet, ka
negaidīti Mēs būsim izšķiršanās 56 vai pat 60 gadi nav tāds vecums,
priekšā, un būs svarigi, vai būsim ka cilvēks viens pats nevarētu no­dzīvojuši
un domājuši tā, lai būtu kļūt ASV, Ja vien viņam tb neliedz
tam Sagatavoti. DP komisija un konsulāta ierēdņi.
Vai tajā dienā daudzu sauklis |
būs: mūsu laiks vēl nav pienācis,
Jo gigantu sadursmē mums nav ko
meklēt? Kur lielie plēšas, cieš ma-zie
i Valmieras kājnieku pulka devI-LļSf^^tUj.Trf dSM laS
ze bija: «Pirms dēli spēj dzimtenei n. JOnija vēstuļu akcijā nosūtītas 734 vēs-brivibu
pirkt, būs karogam varoņu IH?®^ TrOmenam 475. CerčUam 68,
aassiinnīiss mmiirrKkti " \ \ aAe^IvITiKzeI^ ^I^ZVSVa, Ka npaa-. Po,l*a*m' ^"p*a '"19 , RIO^az^veeslatam k2u8n, dEzetli lj8a, mIudnenOarml-tiesību,
ka sveši ļaudis tautām bri- un Builitam pa 3, TrOmena kundzei 2,
vibū neizkaros. Tiesības ir Jāizcīna, 5^^"^"^» somanam, Trigve u un New
DftT neko t5« npviAnnm n^f^plr f^ofoe l^ork Herald Tribune pa 1, bet nenoskal- AJ^!51: f J ^ ^ ^ ^ J ^ drotiem adresātiem 38 vēstules. Sie skalt-
Kt pārmaiņām tuvā vai tālākā nā- u nav pilnīgi, jo vairākas nometnes vēs-kotnē
rēķinādamies, vairāk piever- h^ļu akcijas rezultātus nav paziņojušas,
sīsimies paši saviem vērtību avo- J^L^^^J^L
tiem. Rietumu kultūras lokā ieau- f a ™ ' "^""^^^ katrs t r e S a is
giSi, neesam spiesti dzert no sve- SVABU GMINDES lātvieSu nometne par
šiem ūdeņiem, par kuriem katrreiz Daugavas vanagu nodajas valdes priekg- nevar zināt, pret kādām slimībām 5^^^ ievēlēts māc. A. Liepiņg, bet parvai-tiem
zāles Dieiauktfl<i locekļiem: v. Mežulis, A. Gulbis, iiem zaies piejauKias. JMundeciems un M . TilUts.
_ _ _ _ ^ ™ INGOLSTATĒ vietējie komunisti un v i -
ļ ņ u līdzskrējēji vāc parakstus Stokholmas
DAUGAVAS VANAGU DELEGĀTU k ' " * ® ^ \ ® ! * ^ l ^ * ^ ^ * " f ^ « ^^
P n KQAPT7I r p " * ^ bezdarbnieku un aizgādības pabalstu iz-r
U u N S A P U L C E maksas vietās. VācieSi, ari nebūdami ko-notlks
19. un 2». angastā Aagastdortas I mOnistl, naivitātes vai nezināšanas dēl
latvieša nometnē pie Detmoldas. Darba i.aicinfijumu" lielāko tiesu paraksta, bet
kārtībā bez vēlēSanām un organizācijas to kategoriski atteikusies darīt D P , to
ziņojumiem paredzēts ari LNP prezidija vidū arī vairāki latvieSi, kuriem parak-im
LCP priekSsēZa J . Celma ciņojmns par I stu vācēji ari laipni piedāvājusi „atbal-tbu
trimdis pārstāvības orgānu darbību, I stlt mieru".
DV stātOtu grozījumi un organizācijas I MINCHENES Funkkazarmju emigrāci-
Jautijums, darbības aktīvlzēSana un ideo-1 Jas centra pārtikas sadales ierēdnis un
loģljas pieņemšana. Delegāti nodaļām uzlKursas novada skautu vadītājs E. Zem-pUnftpuld
Jāsflta obligāti. galis, kas dodas Sajās dienās uz ASV, dā-
'BV neaizskaramais fonds no l. Jūlija vājis centra luterāņu dievkalpojumu tel-pirdlvēts
par DV amerikāņu Joslas in- Pal gleznu.
vaUdu un citu karā detuSo fondu. Ame- ļ O L D E N B U R O A S - O M S T E D E S nometnē
rikina Joslas valde nopietni ieteic visiem pēdējā laikā lielāko tiesu naktis, notiku-
Vādji palicējiem Iegādāties ārzemju pa- ^ vairākas zādzības: pazuduSas vistas,
ses, kas Jo seviSķl nepieciešamas tiem, ^ no veļas auklām drēbes. Aizdo-kam
vienīgais personības dokuments ir | "^as par nedarbiem krīt gan uz pašu no-vieii
Mkennkarte". Aitemju pases ar se-1 metnes cilvēkiem, gan arī uz apkārtējiem
•llķām veidlapām pieprasāmas ar LCKI vācieSlem, kam pēc nometnes lekļauSanas
apgabalu pārsavju starpniecību: Bavārt-1 vācu saimniecībā atvērusies līdz šim slēg-
Jā A. AvotiņS, MOndien, Herzog Rudolf-itr.
41 un Vlrtembergā V. Skalstltuks,
IMinf «D/N., Blartinstr. 24;
nu jau pārbaudēs līdz turpmākam
noraidīts, vai arī pēdējā brīdī no­ņemts
no transporta. Bij. karavīru
izredzes tādēļ, diemžēl, praktiski
nav kļuvušas neko lielākas nekā tās
bija pirms vairākiem mēnešiem.
Arv. Bolšteins
Mlnclīenes metropolīts
pie Ulmas parelztlcīgleni
Ulmas pareizticīgo draudzes piede­rīgiem
5. un 6. augusts bija ievēro­jamas
dienas, jo viņu vidū viesojās
Mindienes metropolīts Anastasijs ar
4 citiem garīdzniekiem, līdzi atvez­dams
JCurskas Dievmātes-brīnumda-rītājas
svētbildi. Pirmais dievkalpo­jums
notika sestdien, 5. augustā Ul­mas
pareizticīgo kapellā pie Minste-ra
laukuma, bet svētdienas rītā —
dievišķā liturģija ar aizlūgumu Diev­mātei.
Baznīcas telpas bija par m^-
zām, lai uzņemtu visus nopietnos
dievlūdzējus, kā arī daudzus ziņkā­rīgos,
jo Ulma pareiztic^o metro­polītu
pie sevis sagaidīja pirmo reizi.
Sirmais gaŗldzrļieķ^ kaņi, ir^jaļf^
,g^di, syētI:^nā ļiteica,j?ārlie<^u, ķa
Di^ž ail fāgad tizMai&š^
šanas un ļaus tiem nokratīt komu­nisma
jūgu. To lūgt ir katra kristīga
cilvēka pienākums.
Ki Jau agrSk dņots, AngliJi ielai-1 cijām, atbildīgas par attiecīgo perso^
DP no Vādjas un Austrijas, ļ nu apzināšanu un transportu uz sa­kas
pMer i s. gritt itvietojamo ka- pulcēšanās viet^^^ Tur tās pār-tēfforUaL
Iekšlietu ministrs Ids baudīs iekšlietu, veselības un darba
tfEdeI 4. maija parlamentā paziņoja, ministrijas pārstāvji. Anketē
IEA idaldb tos, par kii^«n radi, attiecas uz visām Vācijas un Au-drancL
Drivātpcrsonaā vai b r i v p r a - strijas rietumu joslām, kurpretim
tiffis o m i l i i^ uņoiūks fādi- „B" tikai uz britu joslām Vācijā un
Ira un i&fldibii. Austrijā. Par pārvešanu līdz I/m-
\^ \ donai maksās IRO no saviem līdzek-
Pa tam norisinājušies attiecīgie ^^^^ ^^^ļ^^ ^^^^ atbildīga
priekšdarbi šī jautājuma abisUiaSa- ^^^^ padome bēgļu palīdzībai,
nai Nodibinājusies īpaša Britu pa- ^^^^ DP paredz pārvest jau ok-dome
bēģlu palīdzībai (British Co- U^ļj-g vjdū. Sponsorēt var ari pašai
uncU for Aid to Refugees). Ta ap- organizācijas, kā arī drau-vieno
pāri par 10 dažādu labdarības ^a^^^ piemēru rādījusi katoļu
organizāciju, to vidū Ģimeņu laMa- ij^^^g^j apņēmusies galvot.
ribas biedrību. Katoļu sieviešu ligu, 90 veciem cUvēkiem un apsoli-
Pestīšanas armiju, Britu biedrību ^^^^ viņiem attiecīgās mītnes
apvienību palīdzībai ārzemes uc. ļ J^^^ ^
Britu padome bēgļu palīdzībai cieši
sadarbojās ar Centrālo koordinēša­nas
komiteju, kas ir bēgļu pārstāve
un kurā ietilpst reprezentanti no vi­sām
galvenam trimdinieku tautībām
Anglijā, ari no latviešiem. Jau ie­spiestas
īpašas anketēs, kas ar emi­grantu
organizāciju starpniecību vai
tieši izsūtītas eventuāliem pieprasī­tājiem
— sponsoriem. Anketēs ir
trejāda veida: formā , domāta
un uzturu.
—ns.
REDAKCUAI
MUMS SMBLDZ PAR NETAISNIEM
PARMBTUBflEM
Sakari ar karu Korejft, k i pasaules, ti
tiem, kas vēlas pieprasīt noteiktas I artmōsu presē dzirdamas balsis par ne-n
«»r9«nftR — radus drauffus' B" for* novēršamo trešo pasaules karu. |fas«
personas — raaus, «J^^^» " f . vaditiji viri aicina latviešij ka-ma
— tiem, kas veļas vispār kādai N^viŗug gataviem, kad sius šī stnnda
personai palīdzēt, pārvedot uz Angli- (skat. v. Lamberga ievadrakstu Latvijas
ju, bet nezina viņas vārdu. Tās pa ^ ,. ^i. Mi t leilsāikrMo i daļai /d«oAmrnSāft^ees iloaKb/diao«r*ī7bKaosa I ^oTnaiērul eSmid, aast cbearlostisie sd zniredsoetn, ism ūksaur ab gija. itlaei-organizācijām.
Paredzēta ari vēl un laiku pēc tam, rodas krūUs niim
trešā veida anketē tiem, kas vēlas smeldze. Tas tidēļ, ka bija daudz l a t^
Dievkalpojumi notika krievu va­lodā,
piedaloties Ulmas pareizticīgo temgo un Vīnē. PĪdējāsī
korim. G. St. | IRO vai citām lidbdaribas
sponsorēt bāriņus un eventuāli tos
adoptēt. viciešiem, un bija pat dzirdami tidi £
Plkv. Itn. K. M. Agņū (Agnew), teicieni ki,,ieģlonāri ir mūsu tautas ka««
kas ir šīs padomes sekretārs. Latvi- ;at7»P|"8ādu virdu runitijl bleM^n
4oe rtB. ^ s « r < m r>oeL.BM»rv4« ! , « A\t^^9. IevēroJami tautas pirstfvji un Isgn-
Jas pārstāvim paskaidroja, ka dienā t^tl cUvēkl. Tie paši nodarīja karavīriem
pienāk ap 20—30 izpildītu anketu, daudz pirestntu ari pēckara gados V i d -
Tā kā anketēs sāka izsūtīt tikai J«» ,}»?^»*tviešu Jaunek}! novirgušl un
Pirms nedējas. pagal.Ķm Pieprasīju- «ijj^-^^
mu kopskaits nav liels — uz.l. au- iu karavīru varonībai VM pateikties par
gūstu nepilns simts. to, ja paši un viņu ģimenes un ne reti
Izskatot galvojumus, priekšroku Si,^*?*^? «^^^ dos Eiropas brīvprātīgo strādnieku Latviešu bU. karavīri ari turpmik. Ja
un citu Anglijā strādātāju DP piede- tas būs vajadzīgs, glibs un sargU risui
rīgiem, kā arī bāriņiem, un tikai «i*? *'5^i**^.*^'*S^?^'J???"I*'* 5P
rS» ffim «TftT«a «sB^ i ^ *ri tos, kas viņiem pirf darijušl, bet ti-pec
tam varēs ielaist Pfrējos. Se- U^i gribētu, lal uz viiiem laikiem apklust
kretārs pasvītroja anketēs iespiestos pirmetuml un lai art tie tautieši, kas toi
noteikumus^ ka vārēs ielaist tikai h^^^titnSi» ^tcitu savu alošanos un patelk-tādus
DP, kam. nebūs nepiedešama JSt'lTrikoti'Žf «
ilgstoša ārstēšana. Tāpat ari darba ' A n g u s t s L i c i s,
ministrijai būs kontrole par ielaista- \ Leitoni, Angūji.
. ^ l e s J a r 8 p o n s o r S S t e K « o K «^ stāvoHi, kā ari par to, vai pārveda-, teikt vtciktt paaudžijfpirstivji,'?*)» n»*
māft perscmas ridbā l3ūš pieznirots J^i^^^* H» ibilsd^^
miteklis Ja nrf lAlriSliMn « ^ « o f ^ ^ sUktika neki agrikii paafidiei, S LS^ iekšlietu mtoistri- varbflt pat neglibjama. Pēc manim d^
jai nebūs iebildumu, pieprasījumus I mim, ada atziņa ir vairik heki pSrspI-padome
virzīs tālāk britu iestādēm M^^* Mūsdienu jaunatnei par labu runi
Nometņu dzive
22 invalidu ģimenes uz Holandi
Eversburgas pārskoloSanfia centru
28. Jūlijā atstāja 22 invalidi ar*savām
ģimenēm, lai stātos darbā Holandē.
Izvadīšanai IRO un DPACSa darbi­nieki
un tautieši rikoja tējas vakaru.
Visi aizbraucēji, ieskaitot ģimenes
locekļus, no IRO vadības saņēma dā­vinājumā
jaunus, centra darbnīcās
pagatavotus Uzvalkus, bet Daugavas
Vanagi pasniedza katram aizbraucē­jam
P. Aigara dzejoļu grāmatu Ka­rogs
jānes atpakaļ. No saviem au-dzinātāiiem
un vadītājiem aizbrau­cēji
atvadījās ar puķu veltēm. Aiz­braucēju
vidū bija ari centra daiļ­amatniecības
klases vadītājs Her­berts
Staltmanis.
Invalidu aizbraukšana bija ļoti
labi noorganizēta. Muitas ierēdņi ie­radās
nometnē, apskatīja līdzņema-mās
mantas, kuras, pēc tam ar īpašu
vagonu aizsūtīja tieši uz Holandi. In­validu
atsevišķo I un II kl vagonu
piekabināja Skandināvijas ekspre­sim,
un jau tai pašā vakarā visi bija
savās jaunajās dzīves vietās. Pirmās
trilljfi nn citur. Ja dalkirt kids no vi*
ņas pirstivjiem mēdz izteikt viedokU, ka
nedomi vairs atgriezties atpakaļ dzimte­nē
vai ari ir ar mieru pi'ecēt sveštautie­ti,
tad tie ir izņēmumi, kfidu nav trūcli
ari iepriekSēJSs paaudzēs.
i i ^ ^ j - 1 y I Jaunatnei parasti nākas klausīties ve- vēstules liecina, ka uzņemšana HO- Uiku cilvēku pārmetumus, pret kuriem
landē bijusi ļoti sirsnīga un aizbrau-1 ^i^a pati aizstāvēties vēi neprot. T i tas
cceējlii, sšķīpieeit , bDūUSs aanpmimleerninnSatu! aarr jlaauimnaa-- ^^^^ j^māt, k*a* *^m®»O» sdlenu jaunin eadurdlzka-
Jiem apstākļiem. Izbraukšanu no Os- bfltu savi valrikumi sUktika un to na-nabrikas
un iebraukšanu Holandē gisbjami būtu ietekmējuši ts. trimdas ap-uzņēma
ari filmā, bet Holandes un Jg^ S'X«J^^^
angļu laikraksti ievietojuši plašus ka pašai Jiatblld par sevi un Jirūpējai,
aprakstus ar ilustrācijām par šo iz- 1^ nodroSlnitu sev un saviem veoikiem
gas Invalidu saime saņem piedāvāju- nlešus atdarināt pieaugušu cilvēku ma-mus
izceļot uz ASV un KanadU; Pār- nieres nn stāju. Jaunatne ir mflsu spo*
slcoloSanfis rosigl_ turpinās; nāk klāt ļS'^.kklS.vrrJVoU'^tfa^'S
arī Jauni invalidi. A. V. I ābeles..
A. K r ū m i ņ S, Llonā, Francijā
tie nometnes vārti. — Par līdzīgiem ga­dījumiem
ziņo ari no Oldenburgas Un-tenberga
ukraiņu nometnes.
AMERIKĀŅI IZPĒRK LATVISKĀS
LELLES UN ROTAS
Ventorfas transitnometnē viesojās
Savienoto valstu DP komisiju dele­gācija,
kas apbraukā Vāciju, lai ie­pazītos
ar izceļošanas norisi Ap­meklējot
YMCAs bloku, viesu se­višķu
interesi saistīja piemlņlietu
veikals, ko iekārtojuši YMCAs lat­viešu
darbinieki. Latviskas piemi­ņas
un rotas lietas vēlējās iegādā­ties
vai visi delegāti, un tautisko
leļļu pat pietrūka. Veikala darbi­nieki
sūdzas, ka vispār sākot trūkt
izstrādājumu, jo latviešu daiļamat-nieku
liela daļa izceļojusi. Vai par
šo lietu nederētu padomāt veco no­metnēm
un citiem Vācijā palicē­jiem?
A. V.
LCE BAVARUAS APGABALA
PĀRSTĀVĪBAS BIROJS
tagad atrodas Mincbenē, Hercoga Rfldol-fa
ielā 49/0. Pārstāvis A. Avotiņš runā­jams
trešdienās no pl. 10—12 un sestdie­nās
no pl. 9—13. Pasts pārstāvībai adre­sējams:
A. Avotiņam, Grosshesselobe b.
Slūnchen, EastanlenaUee 2.
PASU VAINA
Lasot Latvijā rakstus, kuros skarta mfl­su
Jaunatne, īpaši Pētera Ermaņa pleti*
mes par TraunSteinas nometni, kur bUt
teikts, ka kādā rakstnieku vakarā kā vif
nlgais plašās nometnes daudzo Jaunieša
pārstāvis Ieradies kāds b8mu triekas pie*
meklēts Jauneldls, uzmācas bažas, vai
Miris ārsts un
sabiedrisks darbinieks
Pinebergā, 7. jūlijā miris ārsts
Vladislavs Pūriņš. Viņš dzimis'
kSLa1iJTrf.lp^
lauKsaīnmielca ģimene. Vidusskolu latviskU gara dzīves un spēkt
aSpm^e'klllLējis^ Ŗ^fgā S, s^tudcēijfi^s Vmevd!inc^īn^u ^ " —- *- ^- ^^^^ vidi un Utviju, bet, IzkUštot pi.
laika Latvijas dzelzceļu galvenais gauiē, tie pamazām gaisis. Jo pieredze
ārsts KrustpUī un Rīgā. Trimdas " » F _
gaitās darbojies par ārstu Ziemeļvā-cijā,
bijis nometņu ārsts Huzumā,
Flensburgā, Rendsburgā un Pine­bergā.
Draugi un pacienti viņu at­cerēsies
ne tikai kā vispusīgu ārstu
un virtuozu diagnostiķi-intemistu,
kura erudīcija bija iegūta divās fa­kultātēs
un ap 35 gadu medicīniskā
praksē, bet ari kā sabiedrisku darbi­nieku
un humora pilnu optimistu.
Viņa nesatricināmā ticība Latvijas
nākotnei to nebija atstājusi līdz pē­dējam
m.irklim. Pēc viņa sēro sie­va,
divi dēli un māsas ģimene, kas
visās bēgļu gaitās bija nešķirami
mO KUĢA JŪRNIEKI STREIKO
Melburna (jj). — Zviedru kuģa
Anna Salen 22 komandas locekļi at­teikušies
doties braucienā uz Kore­jas
kara telpu. Viņu vietā pieteiku­šies
jau vairāk nekā 300 citu jūr­nieku,
tā ka tvaikoņa kapteinim ne­kādu
grūtību komandas komplektē­šanā
nebūs. 13.399 t lielais tvaiko­nis
pašlaik, kā zināms, ir IRO ricī­ba,
kas tā kapteinim van Skevenam
bija devusi rīkojumu uzņemt 1300
Tālo austrumu bēgļu Tientsinā.
Streikojošos jūrniekus, kas galveno­kārt
ir itāļi, dooļāts repatriēt.
rāda, ka Jaunieši nevieni zemē nevēlas
meklēt ceļu uz latviskām organizācijāmi
koriem vai citiem pašdarbības pasāku­miem.
Vai tad nav vecāku pienākums vi*
ņus šai virzienā pamudināt un rādīt tiem
teļu?
Tāpat gribas griezties pie mflsu Jaunat­nes
organizācijām ar lūgumu darit visn*
lal Jauniešus ievilktu kopdarbā, lai vi­ņiem
liktu pievērsties sevis un latvisko
likumu veidošanai. Lai cik grūti daikārt
vecākiem un Jaunatnes vadītājiem, sko*
Hotājiem un mācītājiem, pašiem iesaisti-ttlem
smagā fiziskā darbā, nodoties ao-dzināšanas
Jautājumiem un nodarblbān
iir bērniem un Jauniešiem, kas paši ran-las
kaut kur citur, tomēr jāpiespiežas nn
ar labu paraugu, pārileclnāšanu, mudi­nājumiem
un, kur «vaJadiJgs, ari stinf-rākiem
līdzekļiem Jaunatni turēt avi
kontrolē, neatstāt paSplūsmei.
Citādi var pienākt bridis, kad mums
būs Jāatzīstas, ka Jaunatnei atrāvusies no
mums un latviskajiem spēka avotiem, on
tā būs mūsu pašu vaina.
J ā n i s Z o r i l s , ^
Brucbmllbachā, Reinzeme
PATEICĪBA
Eversburgas invalidu saimes vārdā is*
saku vissirsnīgāko patelt^n V. Kormaņ*
kundzei par Invalidiem ziedotām nelalft
dipi. iflg. Kormaņa atstātām grāmatāmon
Latvijas sudraba naudu. Ziedotās n la­matas
un 7 citus priekšmetus IzUetofiA
par mācības Udzekllem, bet Latvgas nau­da
Ls 125 nodota dalļamatnieku kopu va­jadzībām.
V. H a z n e r s , ^
Invalidu pārskoloSanas cenOl
i latviešu grupas vaditijsi