Bavarijas Latviesu vestnesis, August 12, 1950

              ii
i
I:,
iS
tu
I
iet
"4a
LATVUA
Latvian lļ9ewspaper
Publishedimder ^ C O M Clvll
Aflairs Divisloo Authorisaticm
Number UNDP 196. ^^Publisher
and Editor: Valdemārs Lam-bergs,
Schwābisch Gmtind. DP
Camp ArtiUerie-Kaserne, Pbone
saiw. Gmttnd 2169. Prlnter:
Remsdruckerei Sigg» Hdrtel &
Co» Scbwabi8di GmUnd, Pa-radtesstr.
U. Publlshed twlce
weekly. Clrculation 11.000.
^•ATVIAN NEW$PAPER
Nr. 61 im
fkaldieBĻ 1956. g. It aug.
teik tnldi«Dit un Mttdtenia.
Mevilt: Ut9l«ta Oantrili Ko-mltida.
Oalvenali redaktort: V .
Lanuiergi: g^vvai redākton
vletnltin k Cumu. R«dtktoil:
BoUKeliis, J. Jikabtoos. B.
ĶiNUi, B. Raiften, U Svtrct.
AuiMiUM redakcUas vad. A.
Smiti (Lawl«y Houte, Canber-ct,
A.aT^ AuttiaUa). Btdak- djfi« MlreM: (Ma) 8ebwiblKh
OmOnd* D P Camp ArtiUari»-
ftaMTiM, tilr, Sdiw, Omtbid SUI
eo.ooi ļimisi kmīiisn siii DZ īiieti
Revo prasa lOlriiiāt
Bnņas aizsaiddbas
posteni
g i r a i b u r g a (J). — Eiropas
padomei konsttitātiva sapulce Stras**
burift plijISJSs dienSs apq>rieda vlrk**
ni saimnlecišlias un militāras dabas
|aoii(ianiu« Pirmā iztirzājamā prob**
ļima bUa Eiropas saimnieciskā sa­darbība.
Sal sakarā britu delegāts
Mekmilans paziņoja Jaunu plānu
Bfetumeiropaa svarīgāko rōpnieclbu
sadarbībai Franču ārlietu ministn
S&nans savukārt ceturtdien izskaid­roja
sapulcei savu Jau agrāk pazi­ņoto
plānu par Rietumvalstu ogļu un
tērauda rfipniecibas apvienošanu.
Britu plāns, ko izstrādājusi konser
vātivās partijas poUtlķi, paredz, ka
rfipnieoibu apvienošanas un sadarbī­bas
vadība nododama pašai Eiropas
padomei, bet Jaunas institūcijas šai
noltikā nav dibināmas.
Svarīgu vietu konsultatīvās, sapul­ces
pārrunās ieņem Eiropas valstu
aizsardzības jautājums. It īpaši dzī­vas
debates līdz šim bijušas par to,
v$i Eiropas aizsardzības sistēmā
bĢtu uzņemama ' ari Rietumvācija.
Tās apbruņošanu ļoti aktīvi aizstāv
angļu konservatīvie politiķi. Viens
np vācu delegātiem — sociāldemo­krāts
Smits — pēdējā konsultatīvās
sapulces sēdē turpretim kategoris­ki
uzstājās pret šādu iespēju, norā­dīdams,
ka Rietumvficiju varētu ak­tīvi
iesaistīt Eiropas aizsardzības
sistēmā tikai tad, ja šo sistēmu va­dītu
kāds pārnacionāls orgāns. Lī­dzīgu
domu izteica arī bij. franču
ministru ptiezldisnts Ileno, pni^ld^n^^
xi(!fdibtnit sei^^^^^
bas miiiliitrči p i » ^ loaiem fiaplil(»s
dalībniekiem aplaudējot, Reno, pa-gŗieides
pret Cerčilu, teica; «Eiropas
Ģiizsardzibas niinistra amatam mums
kandidāts nav nemaz jāmeklē ārpus
ŠIS sapulces zāles!"
Politiskās aprindas ar lielu inte­resi
gaida Vinstona Cerčlla runu, ko
viņš bija pieteicis uz ceturtdienu, be
pēdējā bridi par vienu dienu atlika
Pats Cerčils izteicies, ka šai runā
viņš sniegšot vienu no savām vis­svarīgākajām
starptautiskās politi­kas
deklarācijām. Domā, ka viņš lī­dzīgi
pārējiem savas partijas koUē-gāb,
atbalstīs Rietumvācijas apbru­ņošanu^
Nepatīkamu disonansi Eiropas pa­domes
darbā rada arvien pieaugošās
domstarpības starp konsultatīvo sa­pulci
un ministru padomi. Domstar­pību
iemesls tas , ka konsult^tivā
sapulce jau kopš ilgāka laika piepra-
\ sījusi paplašināt savas kompetences,
bet ministru padome šo prasību at­kārtoti
noraidījusi.
Šveices prese raksta, ka Eiropas
ūnijas labā lielāko upuri līdz šim
nesis Strasburgas futbolklubs, kas
„ziedojis" savu sporta laukumu, lai
tur uzbūvētu jaunu apvienības na­mu,
kur pašreiz notiek sapulces.
Maotsetungs izbūvē stratēģiski
svarīgus ceļus Indoķīnas pierobežā
Aizkavētos emigrantus
pārvedis vācu saimniecibā
ntO 8AKABNI KONFBBENOB BAD KISINOENK
Konliuistii ta^ aii Indi|a
ntm oadonālo pārstāvju kon-l IRO darbībai pakāpeniski tālāk
ferenoā IRO amerlUņu Joilaa gatve* | salaurinoti^ turpinās Vācijā pali»
najā mītnē Bad Klitegenā t un ticēju, kā arī izceļotāju nometņu ap-augusti,
kur latvlešut pāntāvija I vienošana. Pēdējo iemītniekiem IRO
i V A i t . k ^ » » . « « . IMJK^kMdiiBL Marki, pārnmā-|pagaidām dod pilnu aprūpi
i«2^™5!Ll \l i r i i* T ^ I^n«on^:*n «co tika saņemti J» bHln drofibaa, emigrācijai m V i - izceļošanai, bet Udzekļu trūkuma
S r r^^JjlK^^ komtolstl nolēmuši kaut ko pasākt ari nret Tl- clftpalloēju livietoiMai Jaulijnmtta.|dēļ paredi ik mēnešus pārbaudīt
p t w n . ^ J?2MIX^ I * ?^ republikas ģenerālis Drollbai un emigridjaa probUteai visu emigrādjas procesā esošo lietas. xS£ S ^^7*®^^ ^ atbrīvošanu. 8le Metonille pārittvJI tetvira atMvtt- lai tos. kam kādu i ^ ^
S^-oi y^ ^^VzL . ^ i " * * " slepenais dienests iiņo no Hong- ķoi memorandoi un ar taviem pa* cess uz laiku atlikti, pa gaidīšanai
apmēram «0.000 ķliUešu komunistu Jau sākuši soļot Tlbetas rakstim nodeva IRO, k i ari noti- laiku pārvestu vācu saimniecībām Tā IriS!!* ^^Si^T..'?.^"**"^"^ ^^^^^ paskaidro, ka ev^tiOttai «Ja W komldjai Vailngtimi un tas Jau noticis ar tiem biJ. kaŗavI- fLīIIeSlbHrItlā?n iIJa?a' "m'l^lltā.^m *a*tb^al^st^u. rēķināties ar Savienoto valstu un A8V alnardsibai mlnbtrijal
Britu slepenais dienests Hongkon-gā
pagājušo otrdien saņēmis auten­tisku
informāciju, ka komunistiskās
Ķīnas draudi Tibetai tagad kļuvuši
pavisam reāli. Komunistu armijas
divās lielās grupās jau sākušas so­ļot
uz Daļai Lamas zemi Viena
grupa, ko vada ķīniešu ģenerālis
Cencs. atstājusi savus garnizonus
Sikangas provincē, kas atrodas T i -
betas austrumos. Sai vienībā ir ma­zākais
20.000 vīru. Citas divīzijas
40.000 vīru sastāvā uzsākušas gājie­nu
no ziemeļu provinces Cinghajas.
Abu armiju grupu apvienošanās pa­redzēta
Džekungo pilsētā, kas atro­das
p}e pašām Tibetas robežām.
Stratēģiski šo vietu dēvē par ,.vār
tiem uz Daļai Lamas zemi", un
atrodas tikai nepilnus 000 km no
Bij* kaja^nru
riem. kuru emigrācijfis lietas nieiala^
Nometņu tukšcžanās kļuvusi lēnāka,
ievērojot gausināto «nigrādju uz
ASV. kas izskaidrojama ar otrreizājo
drošībai pārbaudi pēc jaunā Dl? ie­ceļošanas
likuma un divu kuģu no-
24 ļlajorkas laikraksti
ODlsies p t komunista
propaganda
Ņujorka (F). — Divdesmit
četri laikraksti, kas iznāk Ņu­jorkā
svešvalodās, nolēmuši
apvienoties, lai cīnītos pret
komunistu propagandu un p a ­reizi
attēlotu dzīvi Savieno­tajās
valstīs. Laikraksti vē­las
realizēt savu programmu
tā saucamā „ideju Maršala
plāna ietvaros", ko priekš da­žiem
mēnešiem ierosināja se­nators
Bentons. Sim plānam
prezidents Trūnjeris paredzē­jis
pieprasīt no kongresa 89
milj. dolāru. Minēto laik­rakstu
tirāža ir 800.000 ek­semplāru
un tos iespiež 14 da­žādās
valodās.
Amerika miris
Jūlijs Druva
Džnno (Ij). — Savienoto vdldtu
gaisa spēku vadība paziņojusi, ka
turpmāk koncentrēs amerikāņu aVi^
ācijas un pretgaisa aizsardzības vie­nības
galvenokārt rietumu štatos un
Aļaskā, lai tādā kārtā pastiprinātu
savus aizsardzības spēkus tieši vis­vairāk
apdraudētajās vietās. ASV
aviācijas Šefs ģen. Vandenbergs i z ­teicies,
ka jau kopš augusta sākuma
minētajos Savienoto valstu apgaba­los
stacionē iznīcinātāju vienības,
kas līdz šim bija padotas kontinen­tālās
aviācijas komandas 4. grupai.
Tāpat ASV rietumos un Aļaskā pa­stiprinātā
kārtā novieto radara tpc-la
ierīces un pretaviācijas artilēri­ju.
Par Savienoto valstu rietumu
apgabalu gaisa aizsardzības galveno
komandieri iecelts ģenerālmajors
Rašs. kas ierīkojis savu štābu Ha-miltonfīldā.
RaSa kompetencēs ie­tupst
izveicot \m vadīt pretgaisa
aizsardzību rietumos no 103. meri-
Amerikanu zinātnie­kam
nozagli slepeni
atomdokumenli
Londona (D). — Britu laikraksti z i ­ņo,
ka kādam amerikāņu zinātnie­kam
trešdien vilcienā uz Londonu
nozagts portfelis ar dokumentiem
par slepeniem atomu pētījumiem
Daiiy Herald sakās zinām, ka doku­menti
bijuši ļoti svarīgi un ļoti sle­peni.
Trešdienas vakarā šo informā-cijii
apstiprināja arī Skotland Jards,
atsacīdamies tomēr minēt amerikāņa
vārdu. Britu žurnālisti Vēlāk no­skaidroja,
ka viņš saucas Frenks V.
Griiiless. Amerikānis atradies ceļā
uz atomzinātnieku konferenci, kurai
vajadzēja notikt Londonā. Skotland
Jards devis rīkojumu britu policijai
pielikt visas pūles, lai atrastu no­zagtos
dokumentus
FRANČU ARMUS TIKAI NEPILNS
PUSMIUONS VIRU
Parīze (J). Francijas nacionālās
aizsardzības ministrija paziņojusi, ka
valsts bruņotajos spēkos pašlaik ir
476.845 karavīru. Pašā Francijā, kā
arī Vācijā un Austrijā atrodas kopā
5 pUnas divīzijas ar 15-17.000 vīriem
katrā: Ziemeļafrikā stacionētajās
franēu kājnieku vienībās ir 3 4 ^
Tibetas galvaspUsētas Lhasas. Mi-
Utfirie lietpratēji domā, ka tibetieši
Ķīnas komunistiem nav nekādi no-
SmrSa mS ĪVOOiOsOT riliS kot o! nn<e&skc1ariod;^r*a« UJrag unmadeonntaUcoDiu p-t etdāavrjīut sv isuu ti eitsipntgjrau-vada
austrietU Helnrlchs Harl^rs. e.„.«„«f« no ii
vinS esuea no Gracas un Tih.ta ot- . J""""» Savienoto valstu DP U- ļ Jo vlenlsi emtgrfidja uzikatfima par
! i D a f a S tara i S '^'f'™ karavīru droifiko un efektIgSko UdnkU pi«t tir«o«r '**«°'"' emigrācija» Jautājumu principā po- varbūtējām brietmflm, kādai varttu
C & ā ņ u laikrakstu k o « 5 « m . t e , ' ' k £ * ittfaSSS? £JSS' ^""''^ ' ^ " ' ^
denti sakfis zinām, ka l«aotsetungs Mnl^itlS un S ! I l S S T^^m» •Aāmās nav nekā Ipa-
Tlbetas akciju sagatavoju loti rOPi- ^v Zron^S? nnt L ^ S ^ *' " ^ «««'»^' Pl«-
gL Pierobežā daudzās noUktavās g vXtIm ^ to MbiSS«?m ^»»«««»» »>ār^«.
ķiniešu komunisti savākuāi Uelus ^^^J^g^^ £ t M a d n S f f i h«» un tbc slimo uzņemiiSiu
daudzumus tāJas un sausiņu, kas Pa^iSto OPkonUsiMs toi^o uSmu «kcUas gan rak-redzēti
armijas uzturam un ari \z-[^^i muCTdSāff i e r & ««vest no Vācija» ie­tā
dalīšanai ttbeUrfiem. .Maotsetunga J ^ e V M * ! W
pavirzljuāā» t ā l » ; \^^: ^«««vlru Jautājums, tāpat nav
TM,r«. M„^M,. u ^ , » I nekādu instrukciju, kāda» grupM va-iuiŽ?^
S S^iJ' K , '^ 1»»>«- re» iettipinfities Jaunajā likuSā pa-tIgtauu^
ņlul ^la'iBkrLal'cSstLs WEes^Uh P*o^st* («Nlr«. 27),ļj5. Karavīr„uV . iakustdfleluumtsdāi er"a dkāast āagsSals-
» T ^ X . ^ ^ ^ H i 5 ? * ^ 5 ^ M Doorganiiet tlelu apspriedi
STaL M t S i M S S ^ S ^ komirijaTtocek-ļaunas
aviācijas bāzes Alaskā
un milzu zemūdenes zem
Arktikas ledus
Kolomā, ASV Miiigsnas itaOĻ 2.
angustS mirts nn 5. augnsfi apgla-bSts
politiski sabiedriskais no pre­ses
darbinieks JSIijs Druva.
karavīru, bet Indoķīnā ap 150.000.
Bez tam niecīgas franču k ^ ^ f
vienības atrodas izkaisītas dažādās
_ kolonijās. Kā zlnims, Francija t u -
Raicstu par viņa daudzpusīgajām >fikajā laikā paredz savus bruņolos
<larba gaiti» asisd^ ^ lappusē. ' spēkus ievērojaiBi sap|J»Ba!r!
dlāna. ASV 4. aviācijas grupas vlc- f ^ f j * ^ , k « . l ? « H » < r t «zItaB- jMaķt.
nlbas turpmāk būs stacionētas Mek- M^f, kurtIbM rakstura ..«.HV....
nr/)oa sirtsriias haT» TflkomS fVa- P"*u viedokU laikraksta Dār-I . . ammklņu
S f m^rto^T Statt) komisijas priekšsēdis, plHS'JL''?™ ? f .
oŽSža E C^ l U ē Talifo^ "Idis. ka uz Savienotajām valstīm ^^Sļ^ problēmas, kuras bēgļu pār-
Džoraza oāze viKiorvme nevarēšot izceļot personas, ka» cini-K'^^L'^'M*'P" «varigām. Aug-
SDeclāU Aļaskas aizsardzības va- J " * ^ P"** ASV rietumu frontē un • ' • • . " ' ' ^ ' ^ i ' " ' ' '^
. . S m b^SIST Je.p« «JSlfS» SS vienībās. SCSrTar"";^
prasījuši kongresā 95,5 miljonus do- Eesti P<Mt pi«Imē, ka pēdējos Pie- H S f f M J ^ S a n u ^ ^
lara Par šo summu starp citu pa- ^^f J^^^Je^^^CenUi^ N^a^KtŽTvjrjSS;
ffidz^ līSeSes lai 5Sr JllS 1!?' ka leriMariaJto tel-a
p r i n d ā ^ S S ^ i b S e J u K S l l ^ ^
viru nepiederibu SS vienlbāL^ fe'«S^™
citām politiskām kustībām Tānēcn^ . 1»™"" ^ķ»! tad, Ja paāi iz-seviSķl
M s a p r o t a n ^ r t DP kShltSi"^» plekrit resp. Ja ar to
siju vledokUs, no kuja izrieb to «1**^
baltiešu karavīru Jautājums top»^ «^*P?P'*t?^P^S!'*^?
Jfim vēl neioskaid^ts. "^T^. W
•nfciiih lof»!.!.. M l - \ . beigām, kā ari nacionālo
• . ^ " cen- pārstāvību darbības nodrošināšanu S S^'^^n kas turpmākam laikam NākSnSkā" Kārto karavīru lietas, no jauna no-lnu loslas lalcAmieini bnnfo,...!^ _ L
sūHJušas saviem pārrtfivjiem Savir-H^to oiSoteS
notajās valstis P«pUdu^ materiālm L«™S?KrlS?tSt^^^
Jauniem iesniegumiem ASV valdi- sies mO a i m r E M k s l u h f ^ }
bal, cerībā, ka šp Jautājumu beidzot sev«K. TZT
redzēts ierīkot armijas garnizona
novietnes lielālcās Aļaskas bumbve-žu
bāzes aizsardzībai Elisonā, kā arī
izveidot Ledas lidlauku Fērbenksas
aviācijas bazē vistālākajos ziemeļos
un veikt plašākus būvdarbus R i -
Sardsena fortā pie Enkridžas. Aļas­kas
radara tikla izveidošanai kon­gress
jau atvēlējis 31 milj. dolāru.
Militārie lietpratēji šo summu tomēr
atzīst par nepietiekamu, ievērojot
ārkārtīgi plašo Alaskas territoriju.
Norāda, ka šajā territorijā izkaisīto
radara staciju personālam ienaid­nieka
uzbrukuma gadījumā bus gan
iespējams dot pirmo brīdinājuma
signālu, bet staciju tālāko darbību
apdraudēs vai pat paralizēs eventu­ālās
pretinieka gaisa desanta vie­nības.
Uz to, ka tālo ziemeļu aizsardzī­bas
problēmām amerikāņi pēdējā
laikā velti arvien lielāku ievērību,
norāda vēl daži citi zīmīgi fakti.
Sajās dienās no Sletlas uz Aļasku
devies slavenais amerikāņu pētnieks
Tomass. Par viņa ekspedīcijas mēr­ķiem
ievēro lielu slepenību. Zināms,
vienīgi, ka viņš Aļaskā sastapsies ar
vairākiem citiem polārpētniekiem
un amerikāņu armijas Aļaskas vie­nību
vadību. Interesantu atziņu par
militāro operāciju iespējām arktis­kos
apgabalos izteicis britu polār-pētnieks
Vilkinss, norādot, ka zem
arktisko ūdeņu ledus segas ļoti labi
iespējams darboties milzīgām zem­ūdenēm,
kas būtu apmēram lidma­šīnu
ba^es kuģu lielumā. Eventu­ālām
zemūdeņu operācijām arktikā
piedēvējama svarīga stratēģiska no­zīme.
Vilkinss, kas pašlaik ir ASV
armijas padomnieks Aļaskā, tālāk
tomēr atrisinās taisnīgi iuz MindienL
Mojiks ar mieru pieddiiies
slēgtā sēdē
Lēksabiesa (F). ~ Piecās DroSftas
padomes sēdēs, no kurām pēdējā no­tika
pagājušo otrdien. Joprojām vēl
nav panākta nekāda vienošanās par
darba kārtību. Amerikāņu delegāts
Vorens Ostins brīdināja Maļiku vien­reiz
izbeigt obstrukcijas politiku, Jo
Formozā
norāda, ka kara gadījumā zemūde­nes
varētu pēc stratēģiska plāna i z ­vietot
Arktikas austrumu daļā, un
no tām būtu iespējams apdraudēt
ienaidnieka territoriju ar tālšāviņu
raķešu palīdzību. Jau tuvākajā nā­kotnē
ASV bruņoto spēku vadība
plānojot sūtīt minētās lielā tipa
zemūdenes uz Arktikas c^eanu. Sīs
zemūdenes esot pietiekami spēcīgas,
lai vajadzības gadījumā salauztu
okeāna ledus segu un iznirstot at-
I jaunotu nepieciešamo svaigo gaisu
igeioSdenes iekšio^
citādi pārējas Drošības padomes da­lībnieces
būi» spiestas izšķirties par
citiem soļiena, lai varētu sekmīgi tur­pināt
darbu. Runas beigās Ostins
ierosināja pārtraukt sēdes uz divi
dienām, lai dotu iespēju padomju
delegātam saņemt Jaunas instrukci­jas
no Maskavas. Trešdien deviņas
Drošības padomes dalībnieces, at­skaitot
JugoJilaviju, sapulcējas britu
delegācijas telpās, lai apspriestos.
Pēc šīs sanāksmes Maļikam nodeva
uzaieinfijumu piedalīties slēgtā kon­ferencē
vēl līdz nākamajai Drc^ības
padomes sēd(d, kam viņš pievienojās.
PLŪDI UN KATASTROFAS TRiS
KONTINEFfTOS
iv. OmļnAt Oi). - PMējSs nedēlis Ui-
U no valrfikira pmulet malām ziņo par
imagim plOdu, vētras un dzelzceia kata-i
t r ^ m . Vinlpegaf pUsētu Kanadi ple-
«fWējli ļp min. nņ orkSnt, kai dienas
alķi pUiiigi aptumlojls vUu plītētu. Ve­ļa
ātrums pārmledzi* m km ttundā, no-darot
mtt^gut poftijumuf visā plītētā.
Orkāns prasīju art vairākus cUvēku
upurus.
No Tokio iiņo par Jaunu plfldu kata-
«trofu, kat izcēlusies Ogai upes rajonā.
Upes nmenis cēUes vairākus metrus vln
«MjmāUl un pārplūdināju vairāk nekā
MOa namu. 90 personas plūdu apgabalā
paudušas bez vēsu. luīljā lonedēļts
piebilda, ka prezidaits pilnam ak ,v2i."»*Sr^l notikuiatJdjeizce.
^r.fa A^^ĪTsi» M S ^ S A . * ^ ^ ļl»kaUstroiatpiePalennounTrento.No*
ceptē ģenerāļa M^Utgra tļ^Sb^ 'gaUaātt ā m iļvainott «o pasaāienīt
Mekarturs
nav runājis par
politiku
Tokto (D). — Ceturtdien ģenerā­lis
Mekarturs publicēja T(Mo ofici­ālu
paskaidrojumu, ka, satiekoties
ar maršalu Cangkaišeku Formozfis
salā, viņš runājis tikai par militā­rām
lietām un par salas aizstāvēša­nu
pret komunistu invāziju. Nekā*
das politiskās problēmas nav skar­tas,
Jo tās stāvot ārpus viņa kom­petences,
paskaidroja tālāk Mekar­turs.
Komunikē beigās viņš norai­dīja
valodas, ka starp galveno mītni
T(^o un Vašingtonu eksistētu kā­das
domstarpības. Pres^ konferen­cē
trešdien to pašu apliecināja arf
prezidenta TrOn^ia speciālais piln­varnieks
Evercls Herimens. Viņš
/