Bavarijas Latviesu vestnesis, November 12, 1949

              Ei
cqas Plans
mans
MULD
em šoreiz n ^ 6 i >
-.vijas tin Vācijas
giljōs lēmumu atlauf
*«epe3ams, min Timi».
anās Ķīnas Tfi^
era nojlēgilanu ar j
valstis lielākā vai
Ieinteresētas ari nott-
Iebrukums, un vispār
i ^ a n ā Tālajos au.
un princeses
tes vainags
<2m karavīriem
. -7 Svētdien Uelbri-domrnijfis
un kolo.
pirmā un otrā pa-ritušo
piemiņas dienu,
pieminekļa VaitholS
agu nolika karalli
rlncese Elizabete, ml.
nts EtUjs un Vlnstoni
tam tovera atskanSļi
. m vļsS LondonI
mintUu Ugs kluiuifis
ās apstājās autoffio-un
gāiēji. PēopusdIenI
kštedrādē notika «vi­jums,
kurā piedalījās.
, valdības locekļi, abu
Ji un tūkstošiem lon-svinīgā
dievkalpojuma
vainagu pie nezlnfimS
BANIJA
priekšvakarā
). — Jugoslavu laik-
/ York Times pSrstā-des
ziņo, ka Albānija
priekšvakarā. Sim-uŗiem
draud nosūti-ntrācijas
nometnSra,
rbēg uz Jugoslavlju.
stāsta, ka Albānija
lielas tīrīšana a^
)as policijā. Jau tagad
āki simti augstu virs-cijas"
ierēdņu. Nerau-aksta
itāļu laikraksts
audzās pilsētās, Tirfi-andrīz
katru dienu
rācijas, kas vērstas
savienību. Lai gan
par šādu rldbu vi-etums
vai pat nSves
t krieviem tas tomēr
nijas kalnos, raksta
tais itāļu laikraksts,
a aizvien pieņemas,
cietumiem un kon-etnēm,
no armija»
ē nevien virsnieki,
. Ģen. Hodža tikai ar
"rvaldot situāciju.
, AUGI PADOMJU
LŪST STINGRĀKI
^ Londonas un Va-ksti
ziņo, ka cenzō;
mju savienība dienu
t ci^^ūki. Ārzemju
āvji, kas akrediteU
kst nosūtīt savi m
vienu ziņu, ko 1^
cenzējusi padoij^
as preses nodal^
> . Mas a as
atsaucis ^^ļ'^^
raksts New
. Tagad P f 2^^^
tājis ari britu tee-
EKchange Tei^»
jtajs. Visā^ dr«^^
raukšot ari p a j ļ^
irasReuterpSfstJVi»
LATVIA
Latviao Neivspapec
publlsbed under EUCOM civij
^ ^ i i s Divisloo AuthorlitatlOD
jfumber UNDP 198. Pubiliher
^ W6\torī Valdemflrs Liam-oerg
». EBlingen/N.. Brelte Btr.
prlnter: UngeheutT &
(jUncr. Ludwlgsbur.'», KOrner-itr.
16- PubWshed tw{ce W€eldy.
Clrculation II.m.
lATVIAN NEWSPAPER
Nr. 108 (332)
Sestdien, 1949. g. 12. nov.
Iznāk treAdtenās un sestaienis.
ttdevēJS! UtvleSu Cenu-āia Ko«
mlteJa. OalvenalB redaktort: V
Lambergs; galvena redaktora
vietnieka: M. Culltis. Redik-toii:
A. BoUtelns. Fr. Igals.
J. Jēkab«)na. B. «taellB B.
Mlndenbergs, £ RalsterB. U
Svarca. Redukcijas adrese:
EssUngen^.. Brette Str. 6-5,
telefons 173^.
00
sekos 9ugo
Kominforma karakalpi siro un po
Slepena konference Triestā par
valstības sadalSanu
Tirāna (B). — Kas notiks ar Albāniju? Ziņas par notikumiem Mas­kavas
mazākajā satelltvalsti pie Adrijas krastiem liek secināt, ka tur
sākusies attīstība, kas var ari novest pie jaunām sensācijām/Kaimiņi,
kas mazo Albāniju ieslēdz no rietumiem, ziemeļiem un dienvidle.n, tai
noteikti nedraudzīgi. Pēc Grieķijas partizānu armijas sabrukuma ari
Maskava, šķiet, pametusi diktatoru Hodžu pašu savam liktenim un mar-šais
Tito ļoti stingrā un noteiktā valodā aicina savu mazāko kaimiņu
Spert izšķirīgu soli un iet kopā ar viņu. Novērotāji Balkānos izsakās,
ka nebūtu brīnums» ja tuvākā laikā Envers Hodža oficiāli deklarētu A l ­bāniju
par komunistisku pretkominforma demokrātiju, kas atsakās no
tālākas iešanas Kremļa pavadā.
voklis ļoti grūts. To vēl paslikti­nāja
UN.Balkānu komisijas neveik­sme
izlīdzināt saspīlējumu Albāni­jas
un Grieķijas starpā. Atēnās bez
tam pašreiz pilnā sparā rit asa pre­ses
kampaņa pret kominformam uz­ticīgo
Albāniju uiļ tur aizrāda, ka
Grieķija techniski vēl joprojām at­rodas
karastāvoklī ar Albāniju. Ģe­nerālis
Papagoss tamdēļ prasa „lldz
(Turpinājums 10. Ipp.).
i
Ecesons apmeklēs
Bonn
. Vasarā, kad partizānu kaps Grie­ķijā
vēl rl^ja ar neatslābstošu spa­ru,
Albānijas vārds pildīja pasaules
preses slejas. Katru dienu lielākajās
Albānijas ostās Tirānā, Dtiraco un
Vlonē no Odesas un citām Melnās
jūras ostām Ieradās tvaikoņi ar ka­raspēku
un ieročiem grieķu nemier­niekiem.
Veselas ielas Hodžas. gal­vas
pilsētā bija okupētas padomju
Speciālistu Štābiem. Albānijai bija
tiešs gaisa tilts ar. Maskavu un So­fiju.
Tagad aina radikāli. mainījusies.
Kopš sabrukušas Gramosas un Vici
kalnāja frontes, Albānijā valda ju­kas,
bads un panika. Tā, mazākais,
žiņo! lielo angļu un amerikāņu laik­rakstu
korespondenti, kas jau kopš
gadu desmitiem pazīstami kā īsti
Balkātlu pazinēji. Pie Albānijas
dienvidus robežām stāv vairākas
^eķu divīzijas un to virspavēlnieks
jiiMr Papagoss Atmu ' laikrak-'
stiem atklāti izteicies, ka „beidzot
jldara gals neciešamajam stāvok­lim
» ka pie mūsu robežām komin-fbrms
uztur bazi, no kurienes jeb­kuru
dienu atsākt iebrukumus Grie­ķijā,"
Jāpiezīmē, ka ģenerālis Pa­pagoss
Albāniju pazīst ļoti labi, jo
1941 gada pavasarī viņš tur smagi
sakāva itāliešu un albāņu karaspē­ku,
kusolihl prestižu toreiz izglāba
Hitlera karš pret Jugoslaviju ar
tam sekojošu Grieķijas okupāciju.
Albānijā valda bads. Nepārtrauk­to
sirotāju lebrukunĪLi un valsts ad­ministratīvā
aparāta nespējības dēļ
ražas nav ievāktas un valsts nolik­tavas
tukšas. Līdz šim Padomju sa­vienība
neskopojās ar ievedumiem,
bet pagājušās četrās nedeļiis Albā­nijas
ostās ienākuši tikai trīs mazi
tvaikonīši no Padomju savienības
un Rumnijas ar pāris simts tonnām
rudzu un vienu ziepju fabrikas ie­kārtu
no Odesas.
Gaisa tilts ar MP-^- " -^rankts
un padomju eksperti atgriezušies
Padomju savienībā^ vai Bulgāriļā.
Diktatora Hodžas aprindās šī aiz­braukšana
radījusi paniku. Bez
Maskavas atbalsta Albānijas stā-
NEDĒLA PARĪZE
10
V spriež aiz slēgtām durvim -
reiz arī vācieši grib saprasties
Bonna (D).—Kāds amerikāņu aug­stā
komisāra pārstāvis ceturtdien
paskaidroja, ka ASV ārlietu mi­nistrs
Ečesons pēc Parīzes konferen­ces
beigām apmeklēs Rietumvāciju.
Heinas-Mainas MlaiiUicāv
sies piektdien. Pi§c tam paredzēta
preses konference, fetdien ārlietu
ministrs izbrauks uz He}delbergu un
būs amerikāņu okupācijas"'karaspē­ka
galvenā štāba viesis. Vakarā
augstā komisāra Mekloja mītnē no­tiks
pieņemšana. Bonnā Ečesons ie­radīsies
svētdien, bet pirmdien izli­dos
uz Berlīni.
Fāfffsd (I). — PoUdskis aznmn!*
bas centrs šonedēf diezgan negai-diti
atkal pārsvēries uz PaHzL Im­provizētā
Ečesona, Bevina un Su«
mana konference saskaras ar vai­rākām
citam politiskām apspriedēm
par tiem pašiem Jaiiiājumiem, kas
Iris ministru darba programmā. Ir
īpamatk domām, ka ārlietu ministru
apspriedes rezialtātā paātrināsies
daudzu sasāpējušu Eiropas problē­mu
kārtošanas temps. Eiropas 6ni-fikācijas
praktiskā reāllz^ana no­nākusi
stadijā, kurā viss atkarīgs
no tā, kā izkārtosies franču attiek­smes
ar vāciešiem. Sagaida, ka Sisti
Jautājīpā Jau tuvākā laikā iezīmē­sies
radikālas pārmaiņas.
Kaut rietumu lielvalstu ministru
konferencei šoreiz paredzētas ne
vairāk kā 48 stundas, noskaņojums
tāds, ka konferencei beidzoties Rie-tumvācijas
federācijai būs lielākas
tiesības^, nekā tai šodien. To sagaiļ
da ne tikai vācieši, kas būtu pilnīgi
dabīgi, bet ari tās angļu un anrierl-kāņu
politiskās aprindas, kas Vā­cijas
iespējami pilnīgu piesaistīšanu
rietumu pasaulei uzskata par gal­veno
priekšnoteikumu Eiropas
saimniecības stabilizēšanai un poli­tiskai
unifikācijai. „Arlietu mi­nistru
konference varētu lemt par
Vāpijas iekļaušanu Rietumeiropā,"
raksta Le Monde, „ja šāda Rie-tunielropa
jau faktiski eksistētu.
Bet tā ka tādas pat formāli vēl nav,
tad abas šis lielās problēmas cieši
saistītas viena ar otru. Bez Vāci­jas
nekad nebūs vienotas Eiropas,
bet nevar ari piesaistīt Vāciju tādai
Eiropai, kas joprojām ir politisks
US saimniecisks mistrs.**
- Xe J i ^ d ^ , ^ ^
ka šis laikraksts atspoguļo franču
valdības domas, jau vairākkārt ie­stājies
par vācu un franču attiecību
uzlabošanu, veco strīdu aizmiršanu
un jaunas konstruktīvas sadarbības
nodibināšanu. Bet šo veco strīdu ie­tekme
už franču tautas mentalitāti
joprojām vēl tik liela, ka valdība
oficiāli lidz šim nav uzdrošinājusies
uzvara un komū'
Ņujorka (D). —• Vairākos štatos
Savienotajās valstīs otrdien notika
gan gubernatoru, gan pilsētu vecāko
vēlēšanas. Visnozīmīgākās vēlēša­nas,
ko amerikāņu politiķi uzskata
par zināmu sabiedriskās domas ba­rometru,
risinājās Ņujorkas pilsētā
un štatā. Neveselības deļ savu po­steni
atstāja demokrātu senators
Roberts Vāgners. Stata gubernators
Djuijs viņa pienākumus bija uzde­vis
pagaidām Izpildīt republikāņu
partijas ārpolitiskajam padomdevē-
0 e Pagrides kustība
Komunisti amnestējuši nacionālscdālistus
Berlīne (E). — Austrumvācijas
jaunā valdība vakar beidzot izdeva
ilgi gaidīto un ar lielu pompu pie­teikto
amnestijas likumu. Tas atde­vis
pilsoņa tiesības visiem agrāka-
' jiem nacionālsociālistu partijas
biedriem, ja viņi nav tiesāti par ka-
Ta noziedzībām, vācu armijas kar­eivjiem,
virsniekiem un ģenerāļiem.
Likums arī paredz, ka no cietumiem
atbrīvos visus tos nacionālsociāli­stus,
kam nav piespriests vairāk
par 6 mēnešiem. Rietumvācijas un
ārzemju laikraksti nule izdoto liku-n\
u komentē visai ironiski. Tas iz-
<iots, lai kaut cik uzlabotu austru­mu
josla? iedzīvotāju nošļukušo,ga-
.rastāvokli. Maz tomēr ticams, rak­sta
Rietumberlīnes prese, ka Aust-
' rumvācijas iedzīvotājiem vēderi ar
to kļūtu pilnāki.
Bie Neue Zeitung ziņo, atsauco­ties
uz britu licencētā Telograf in­formāciju,
ka agrākais ģenerālma­jors
un Vcimāras republikas centrā­lā
ļarchīva vadītājs Dr. 0. Korfess
iecelts par tautas policijas ģenerāli.
No Maskavas viņš esot saņēmis rī­kojumu
„apzint un aktivizēt visus
agrākos virsniekus. Si informācija
vēl lieku reizi apstiprina, ka Pa­domju
savienība vēlas noorganizēt
austrumu policiju par svarīgu mili­tāru
faktoru. Tas pats Telegraf pub-licēiis
kādu citu informāciju par
pagrides kustību padomju okupāci­jas
armijā. Laikraksts sakās zinām,
ka tā kļūstot aktīvāka dienu no
dienas. Pagrīdnieki izdodot arī savu
laikrakstu ar nosaukumu Nāvi ti-ranniem
— brīvību strādniekiem.
Telegraf publicējis vienu šī laik­raksta
numura fotokopiju, piezīmē­dams,
ka pēdčjā laikā daudzi augsti
krievu virsnieki apcietināti un ar
visām ģimenēm izsiitīti uz Padomju
savienību. Kādam no apcietināta­jiem
'izdevies pārbēgt uz rietu­miem,
un viņš stāstījis, ka pagrīd-nieku
avīze plaši izplatīta visos
krievu garnizonos. Bet padomju
okupāciias varas centrā Karlshorstā
to regulāri atrod uz galdiem.
jam Fosteram Dallesam. Otrdien
amerikāņiem vajadzēja Izšķirties
par pastāvīgo jauno senatoru.
Vēlēšanās uzvarēja demokrātu
kandidāts Herberts Lēmans, kas
pirms Djuija vairākus gadus bija
Ņujorkas štata gubernators un pēc
Vācijas kapitulācijas UNRRAs ģe-iierāldirektors.
Par Lēmani nobal­soja
2,52 miljoni ņujorkiešu, bet par
Dallesu 2,28. Ari par Ņujorkas pil­sētas
lielvecāko tika Ievelēts līdzši­nējais
Viljems Odvaiers, kas, tāpat
kā Lēmans, pieder demokrātu par­tijai.
Republikāņu kandidāts Moriss
ieguva gandrīz par 300.000 balsīm
mazāk. Vislielāko neveiksmi piedzī­voja
komunisti. Par viņu kandidātu
Markantonio nobalsoja tikai 356.000.
Komunisti zaudēja arī vienīgo vietu
pilsētas domē, neraugoties uz milzī­go
propagandu un to, ka viņi Ņu­jorku
uzskatīja par savu citadeU.
Vz pilsētas domnieku amatu kan­didēja
nēģeris Dēviss, ko nesen ko­pā
lar citiem 10 komunistu līderiem
amerikāņu zvērināto tiesa notiesāja
uz gadiem cietumā. Dēvisu komuni­sti
mēģināja izdaudzināt par „na-cionālu
varoni un cietēju". Bet ari
tas nelīdzēja Tikai 20.000 ņujorkie­šu
npdeva par viņu savas balsis.
Par jauno Ņujorkas pilsētas dom­nieku
ievēlēja nēģeru žurnālistu
Braunu, kas dabūja trīsreiz vairāk
balsu nekā Dēviss. Pašreiz demo­krātiem
senātā ir 54 vietas, bet re­publikāņiem
42; tautas pārstāvju
namā demokrātiem 261, bet republi­kāņiem
170 vietu.
Vēlēšanu iznākumus plaši komen­tē
visi amerikāņu laikraksti. Viņi
ir vienis pratis par to, ka demokrā­tu
uzvara nozīmē arī prezidenta
Trūmena saimnieciskās un ārpoliti­kas
uzvaru. Inform.ētas aprindas do­mā,
ka pagājušā otrdiena Savieno-ta.^
ās valstīs nozīmē demokrātu uz­varu
kongresa vēlēšanās, kas notiks
1952. gadā.
spert noteiktus soļus Jatmajā vir­zienā.
Ešesonam ar .Bevinu tagad
jāmēģina pārliecināt SOmanu, ka
pienācis pēdējais laiks radikālām
pārmaiņām.
Bonnas valdība no savas puses
nosūtījusi m Parīzi speciālu kur­jeru
ar vēstījumu franču valdībai,
kā tā iedomājas savstarpējo attiek­smju
tizlabošanu. Atkāpjoties nošā­vās
pirmatnējās nostājas, Adenaue-ra
kabinets vairs neceļ iebildumus
pret Sārzemes pielaišanu Eiropas
konsultatīvajā padomē, ja tanī pašā
laikā tur piešķir vietu art Rietum­vācijas
federācijai. Bonna apņēmās
dot ari sevišķas garantijas Franci­jas
drošībai, ja sabiedrotie pār­trauc
rūpniecības uzņēmumu no­jaukšanu
Vācijā. Labu attiecību no­dibināšanai
Adenauers bez tam ie­rosina
mīkstināt arī dažus okupāci­jas
statūtu noteikumus, to skaitā
ari pantu, ka DP lietas joprojām
paliek sabiedroto zināšanā. Kādam
Baltlmores laikraksta koresponden­tam
dotajā intervijā Dr. Adenauers
bez tam izteicies, ka franču alzdo-mj^
mazināSafiai viņš būtu ar mieru
ļaut frančiem līdz pat 40 proc. pie­dalīties
vācu rūpniecības flnancē-šanā.
Interesanti šajā sakarībā atzīmēt,
ka vācu sociālisti, kas principā vien­mēr
iestājušies par starptautisku
sadarbību, šoreiz asi noraida Ade-nauera
rīcību, nosaucot to gandrīz
vai par nodevību. Ja premjera ie­rosinājumu
Parīzē pleņerhSot, tad
Vācija pati būtu ārkārtīgi vājinājusi
savas pozīcijas nākamajās mfera
sanmās. Ar! saimnieciskās aprindas
pārsteigtas par Adc^auera lūgumu
pēe-frahtu" kapitāliem,' Iepriekš ne­brīdinot
vācu rūpniekus un ekspor-tlenis.
. Dienā, kad aiz slēgtām durvīm
sākās ministru apspriedes, kas ilga
veselas 7 stundas, turpat Parīzē
beidzās Eiropas padomes permanen­tās
komisijas sēde, kurā diskutēja
Strasburgā pieņemtos lēmumus. At­zina,
ka nākošajā šī parlamenta sē­dē
pieaicināma arī Rletumvāclja un
Sārzeme. Lēmums bila vienprātīgs,
bet tas netraucēja Sūmanu pazi­ņot,
ka tik vienkārša tā lieta tomēr
neesot, jo šis lēmumj vēl virzāms uz
Eiropas ministru padomi apstipri­nāšanai.
Apcerot šo gadījumu, fran­ču
ūn angļu prese to nosauc par 11-
lustrāclļu tam sajukumam, kāds
pašlaik valda Eiropas apvienošanas
lietās.
Jau citētajā Le Monde Ievadrak­stā
tādēļ atrodama vieta, kurā trīs
ārlietu ministriem Ieteikts pirms
runāt par Eiropas apvienošanu, vis­pirms
apvienot visus tos iestādīju­mus
im orgānus, kas spriež un
spriedelē par Eiropas vienību. Kon­krēti
būtu jau tagad saliedējama
vienā organismā Maršala palīdzības
padome ar Strasburgas parlamentu.
Kas Parīzes konferencē nospriests,
vēl nav zināms, bet visnotaļ kat­ram
skaidrs, ka ar pavēlēm un rī­kojumiem
no Vašingtonas, Londo­nas
vai Parīzes Eiropas vienība nav
nodibināma. Vispirms jāvienojas
pusēm pašām. Un šinī sakarībā ap­sveicama
Bonnas valdības pašrei­zējā
nostāja, jo ari tā jau Ir solis
uz tautu saprašanos, kas ir katras
tuvākas draudzības pamatnotei­kums.
Jau nerunājot nemaz par šā­das
saprašanās nozīmi pašreizējā
Eiropas cīņā pret austrumu agre­siju.
Vai Bido un Degolla
slepena vieno^anas?
Parīze (E). — Parīzes labā novir­ziena
laikraksts Aurcre publicējis
informāciju, ka ministru prezidenta
Bido un ģenerāļa Degolla starpā pa­rakstīta
slepena vienošanās, kas pa­redz
abu valstsvīru ciešu sadarbību.
Aurore sakās zinām, ka eventuālas
valdības krīzes gadījumā un nāka­majās
vēlēšanās degolli.'^ti atbalstīs
Bido kandidātus. Ministru prezi­dents
ar ģenerāli esot pat vieno­jies
par personām. Bido tuvu stā­vošās
aprindas paskaidro, ka sadar­bība
abu valstsvīru starpā sākusies
iau sen, tā ka Aurore informācija,
patiesību sakot, nenozīmē neko
jaunu.
Britu delegāts protestē
pret deportācijām no
Baltijas valstīm
Ņujorka (JJ)—Stutgartes un Min-chenes
radio raidītāji 9. novembri
sniedza sekojošu DPA aģentūras in­formāciju:
„UN sociālo lietu komisijā britu
delegāts vakar kritizēja. Padomju
savienības apiešanos ar Igaunijas,
Latvijas m Lietuvas Iedzīvotājiem,
norādīdams, ka* kopš kara beigām
no šīm trim mazajām zemēm depor-tēU
vairāk nekā 1.5 miljoni cilvē­ku.
Britu delegāts pieprasīja iecelt
sevišķu UN augsto komisāru bēgļu
jautājumos.'*
Kā ziņots jau agrāk, ari Apvie­noto
nāciju ģenerālsekretārs Trlgve
LI, pamatojoties uz IRO ģenerfilpa-domes
ierosinājumu, pag. nedēļā
pieprasīja UN bēgļu komisāra iecel­šanu.
Britu valstssekretārs MeljO*
eitblldot uz deputātu jautājumiem,
paskaidroja, ka pēc IRO darbībai
Izbeigšanās Rletumvāclja paliks ap­mēram
100.000 DP. S08 bēgļus, nO"-
rādīja Meljū, juridiski aizsargā!
sabiedrotie, bet par viņu nodarbinā­šanu,
nometināšanu un aprūpi bū­šot
jāgādā vāciešiem.
Amerikāņu
politiķis vēlas 25
vācu divīzijas
Vašingtona (D).—Demokrātu par­tijas
tautas pārstāvju nama depu«
tāts V. Pēdžs kādā runā otrdien le-»
rosināja noorganizēt 25 vācu divU
idjas, ko vadītu amerikāņu vlts-nieki.
ASV armijas rokās vajadzātu
atrasties art visam apbruņojumam
un ieročiem. Sāda rīcība, pēc P§-
dža domām, varētu atturēt Padom*
ju savienību no agresijas un garan*
t-^tu rietumu nācijām, ka kara ga^
dljumā tās netiktu pamestas. .jSa-*
vienotās valstis Rletumvāclja katru
gadu iepludina apmēram 1 mil­jardu
dolāru, lai stiprinātu saim­niecību.
Kāpēc lai mēs neprasītu
kādu pretpakalpojumu?" jautāja
Pēdžs. Runas beigās viņš pasvītro­ja,
ka 25 divīziju noorganizēšana
neradītu nekādas grūtības. Balsis
par vācu karaspēka radīšanu Sa­vienotajās
valstis dzirdētas arī ag­rāk.
Daļa amerikāņu politiķu domā,
ka bez Rietumvācijas būtu grūti,
pat varbūt neiespējami apturēt Pa­domju
savienības uzbrukumu, Ja tas
eventuāli notiktu.
Lūdz aizdevumu
no Maskavas
IZRAĒLA ATROD ^
,jrAUNU POLITISKU LĪNIJU**
Tclaviva (I). — Izraēlas parla­mentā
premjers Ben-Gurions sešu
stundu garā runā komentēja sava
kabineta politiku. Visilgāk viņš
apstājās pie jaunās valsts starptau­tiskās
situācijas un starp citu pazi­ņoja,
ka Izraēla valsts būs pirmā,
kas reizē meklē flnanclālu palīdzī­bu
rietumos un austrumos. Viņš
jau saņēmis jaunu aizdevumu solī­jumus
no Savienotajām valstīm un
tagad lūgšot arī Padomju savienību
piešķirt Izraēlai lielāku aizdevumu.
Premjers uz.svēra, ka Sada rīcība
raksturojot Izraēlas jauno ārpoliti­ku,
kas.tiecas uz miera nodibinā­šanu
starp austrumiem (in rietu­miem,
starp lielām un mj^zām val­stīm.
Ar saviem tuvākiem kaiml-
^icn^ toaēla? žīdi tomēr vel nav va-rēju.
ši^odibināt normālas attiecī-ba.
«i:. Sarunas ar vairākām arābu
valstīm bijušas ncsekmif?aR arābu
vainas dēļ. Izraēlas valdība tādēļ
paziņojusi Apvienoto nāciju komi­sijai,
ka viņa šīs sarunas pārtrau-ku.
si.
Jaunajā bud/.otā paredzēta 70 milj.
dolāru atvēlēšana 150 jaunu kolo­niju
dibināšanai. Imigrantu dzīvok­ļu
celšanai bez tam atsevišķi pere-dzēti
3.5 miPoni. Colu būvi saskaņos
ar rūpniocibas vajadzībām eksporta
veicināšanai.