Bavarijas Latviesu vestnesis, November 12, 1949

              Sestdien, 1949. g. 11 novembri
Bdss un atbalss I NO tfoAS RADIOFONA
PAUDZIBAS AKCIJA
Pagātne? im tagadnes notikumi
g r l ^ dziļas brūces latviešu tautas
miesā. Daudzie grūtdieņi, kas ir
trimdā dažkārt jūtas tuvu izmisu-
' mam. Lūk, viņu sāpju balsis: 80 g.
V, māte, kādreiz ražena laulm saim­niece,
izaudzinājusi 7 bērnus, 1940.
g. vienu dēlu nogalināja bo]še/iki,
\m tagad vecā māmu}a ar 3 akliem
bērniem — 2 meitām un dēlu — ve­co
ļaužu mītnē gaida dķlves vakaru,
ilgodamās ari vēl pēc' kāda saules
-Stara.
• 71 g. V. māte, kuŗaj vīrs jaii 1919.
g. miris, izaudzinājusi divus staltus
dēlus, bet mūža pēdējie gadi viņai
tomēr jāpavada vienai: vienu dēlu
uz Sibīriju deportējuši boļševiki,
Otrs karā pazudis. — 1941. g. Lat­vijas
okupanti deportēja kāda veca
tēva vienigp balstu — dēla ar visu
iftimeniV Tagad sveSnlecības ceļus
vecais vīrsr staigā viens un viņam
p^t dzimtenes spieķa vairs nav
: Kāda tautiete, kuŗal jau 60 gadu,
; pašaizliedzīgi gādā par diviem, 11
; un 8 g. v., biāļa bērniem, kuļru ve-cfiļtl
miruši. Zēnu acis vēl bezrū-tlfel
raugās nākotnē, bet krustmātes
TPliecl arvien vairāk nolīgst, par nā-
Satnajām dienām domājot. — Boļ-leviku
aizvesta sabiedriska darbi-tiiefca
dzīves biedre pēc vīra apcie­tināšanas
palikusi ar M un IVt g.
i ^ . bērniem, bet .iaunākais nācis pa-iaulē,
tēva nereazējis.
V Orūts Šīm ģimenēm ir pašreizē­jais
stāvoklis, un vieglāks tas nav
i r t sUmaJient Bet grūtdieņi, Iztu-
Klausieties atbalsī, kas nāk
no palīdzīgiem tautiešiem un svešu
jpemju labvēļiem. Ticēsim, ka šī
Jltbalss un atsaucība augs augumā
'Hn remdinās daudzu bēdas un postu.
• Kristīgā Drauga redakcija Sao
, pattlo, Brazīlijā, BSP latviešu dele-iļācijas
vadītājai raksta: •;Ierosinā-palldzjbas
akcijas lietā darījām,
spējām un sapratām par labāko.
teipleSam Kristīgajā Draugā uzsau-
„j,mu. kas Vislabāk un visplašāk
iepaastinās mūsu ļaudis ar grūtdie-
*<ļtu:yajfidzībām Vācijā. Domājam,
te atsaucīgajiem būs prieks rakstīt
ļiiņ paHdzēt;" Sādl pieteikumi sa-
IĶemtl no vairākām vietām, im, ce-
• irams, turpmāk tie plūdīs vēl bagā-llc(
āk. ^
Oimenet bez apgfidnleka. veci ļaudis,
:iUmle vc. tautldl k^m nav iespējams
ekļautiei nevienā no pašreizējām Izce-iolanea
schēmām un kas "vēlētos, lai
' * ^ K un BSP lat. delegācija tiem „PalI-Jbas
akcijas'* ietvaros sameklē citās
sārnis «krustmātes", t. i. atsaucīgas ģi­menes,
kas Vācijā palicējiem sniegtu
lAftieŗiālu im morfiUcku atbalstu, aicināti
rthmr'lūgumus sirsnīgas vēstules veidā
iWl)tana papīra galsajpastam, pēc l^spē-
(IlM angļu valodā), kā ari uzņēmumus
Iesūtīt Utvljas redakcijai vai BSP lat­viešu
delegācijas priekšsēdei T. Erdma-
> tiel-Endzlnai, Tannenbergstr. 8—6, Ess-
Ungen/N. (14a). Nepieciešami lūgumam
•blevienot nometnes komitejas, bēgļu
centrālo iestātu vai vadītāju sabiedrisku
darbinieku atsauksmes, kā arī norādīt,
, "itt kāda vārda publicējama atbilde laik­raksti.
Uz to pašu adreni aicināti rakstīt
tie tautieši un organizācijas, kas ap­ņemtos
šādiem grUtaleņlem Vācijā sa­meklēt
citās zemēs atsaucīgas „kruBt-mātes"
vai «krusttēvus".
ATBILDES TAUTIEŠIEM:
katram lūgumam atseviSķi un plašāki
atbildēt, diemžēl, nav iespējams. Zemāk
."minēto personu lūgumi nosūtīti uz no­rādītajām
vietām, un lūdzējiem Jānogai­da
atbildes no turienes.
Kanādā: Em. D. — Kleinkecā. Amber-
•gas IRO sanatorija (94 slimnieki), K.
Smlts, V. Maurāns, R. Zirnītis - Bad
Rēburgā. Vidauskis - Spakenbergā, M.
- Dīpholcā. Viktors Dz. - Augsbur-gā,
J. J. - TraunSteinā (atceros Jūs
labi: meklēsim kamēr atradīsim), Renāte
t . ^ Lībekā, V. JekSevlcs. A. uh O.
Ozoliņi, M. Krevics.
Minot, Zlem. Dakotā, ASV; D. Lin-dentelds
— EsUngenā. V Daugulis - 01-
Hickory?' Zlem. Karolalnā, ASV: Edg.
Ard. - Memingenā, R. M. - Oldenbur-f^.
Plāteŗu ģimene un A. Cakars, , A .
A. — Karlsrūē.
Bolder (feek, Kallfornijfi, ASVt A.
Zelītis Valkā, E. 0. B. - Ubekā,
Ēvalds St. - Lībekā
• Salem. Oregonā, ASV: Dora BraSmane
un V. Legzdina - Eslingenā.
North . Weymouth, Masa5uzetā, ASV:
V. Krauklis, Marija, Marta. M l l ^ A. un
7. Lēmanis — veco ļaužu mītnē, Min­na
Sh
Rutkovsklem — pasaldām neyaram
,lums tādā veidā palīdzēt
VAR SAŅEMT GALVOJUMUS
Sekojošie • latvieSl aicināti ierasties
NCWC (National Catliollc Welfare Con-lerence)
birojā, Schvvelnfurt. IRO Re-iettlement
Center.. saņemt galvojumus
uz ASV (Iekavās minēta agrākā dzīves
vieta): Hanss Balers. Bruckberg b. Ans-bach;
Kir4 Beināre, wurzburg, DP
Camp: Alfrēds Bērziņš, WUrzburg, Cen­tral
DP Camp (divi galvoj.); Minna
Bormand, NUrnberg. DP Camp Valka;
Anna Brivkalne, Erlangen, DP Camp;
Ansis Grieze, Erlangen, ob.-Drausnick-atr
1; Osvalds Lauzums. NUrnberg, DP
tamp Valka; Roberts Leitis, NUrnberg,
X)P Camp Valkp"; Daniels Martlnķus,
Ansbach, DombUhl; Roberts Menļjells,
Erlangen, Ob.-Drausnickstr. i ; Jānis JQ-Sjs
Svarcbachs. NUrnberg, DP Camp
Valka
Sekojoši tautieši var saņemt galvoju­mus
IRO HQs, Lemgo, BAOR 15. Public
Information Office* Reinis, Alma. Ināra
\ un Līvija Capas, agr. dziv Delmenhorst,
Transit Camp; Arnolds Cīrulis, Botton
Camp, Kaiserstr.. Itzehoe.
PAZIŅDitMsT BAPTISTU
DRAUDŽU LOCEKĻIEM
Latviešu baptistu draudžu savienības
HdzSinēJaia pārstāvis Vācijā māc. A.
Usis paziņo, ko sakarā ar viņa izceļo-
. ianu UtvieSu baptistu draudžu savie­nības
pārstāvis Vācijā turpmāk būs
ināc. Jēkabs Dubelzars, Latvian DP
Camp, Lamboystr. Hanau/M. (18). Bap­tistu
draudžu locekli lūgti visās vajadzī­bās
griezties pie v^ia.
Bdltiias valstis atkal
darbojas partizāni
«VI
VIENSĒTAS TRAUCĒ DARBA ORGANIZĀCIJU, T A P Ē C KOLHOZNIEKIEM JiDZiVO
8 G ; V. BĒRNUS APMĀCA S A U S A N Ā . — K . ļJLMANIS UN K A T O Ļ U BAZNiCA
Latviešiem ārzemēs: Padoiņijā
realizēta vienāda atlīdzība vīriešiem
un sievietēm, jo sievietes strādā ari
smagu fizisku darbu. . 600 sievietes
esot zinātņu doktores un kandidā­tes,
291 profesore.
Ogres k r i e v u (agrāk tur krievu
nebija!) 7 k l skolā naturālisti sa­krustojuši
tomātu ar kartupeli.
26 Jauni mākslinieki piedalījušies
Raiņa darbu izpildes konkursā L
gājienā.
Cīņas ievads: vēl arvien dažās
kultūras iestādēs un tautas namos
strādā gadījuma cilvēki, kam nav
nekāaas dziļākas intereses par kul­tūras
darbu un nespēj saprast savus
pienākumus un lielo mērķi: izaucļzēt
visus kolhozniekus par sociālistis­kiem
«trādniekiem. Rēzeknes Ozo­laines
uzceltais tautas nams stāvot
tukšā. Madonas kultūras namam
mainījušies jau 18 vadītāji, bet
darbs neesot uzlabojies.
Popes 7 kl. skolā lielā vītolā ierī­kots
novērošanas postenis kara spē­lēm.
Amerikāņu bagātniekiem esot
nauda pieminekļu celšanai sučiiem,
bet nabagi nevarot nopirkt pienu
slimajiem bērniem. Darba cilvēku
ASVi taupot visi: uzņēmēji, tiijgotāji
un pat valdība. 6 miljonu bezdarb­nieku
ceļojot no Stata uz štatu. Lat­viešu
laikrakstu Izdevēji buržuju
laikā — Benjamiņi — cēluši pilis,
bet strādnieki gulējuši zem klajas
debesi?. «^
Skrīveru 2. valsts kolhozu kadru
skolā no 66 skolēniem valsts eksā­menus
nolikuši 38.
PSRS sporta meistares tituls pie­šķirts
Ērikai Sicei.
Rīgā tagad esot 22 trolejbusi, at­jaunots
Daugavas krasts. Saņemti 4
vagoni cukura no Ukrainas,
Dailes teātrī uzved „Aiz sūtniecī­bas
logiem", kā kādā sūtniecībā
Maskavā sagatavo sazvērestību pret
PSRS.
Zviedrijas kompartijas 7, plēnumā
Hagber^f teicis: „Zvieddja ir stip-rākļi
marloriļete ziemeļos. Mūsu val­stij
draud nāves briesmas no zvied­ru
reakcionāriem. —
Jēk. GraubiņS stāsta: Jau zēna ga­dos
es vēlējos kļūt par muzikantu.
Toreiz-iias bija daudz grūtāk, kā
ļa gribi dejot, perci
,Jso kursu'1
Pravda (Nr. 250) ziņo no Kaunas,
ka tur pilsētas izglītības nodaļas dl-,
rektors Jurjevs un partijas propa-'
gandas centra vadītājs Ustjihovs iz­gudrojuši
oriģinālu paņēmienu pa­domju
aģitācijas literatūras izplatī­šanai
kūtro lasītāju starpā,' Lai da­būtu
ieejas karti „kuHūras namā'*
sarīkotajiem deju vakariem, apmek­lētājiem
pie kases vispirms jāno­pērk
grāmata, kuras cena nedrīkst
būt zemāka par trīs rubļiem. Tikai
pēc šīs operācijas sarīkojuma ap­meklētājam
ļauts iegādāties arī bi­eti
dejai. Notiek arī sarīkojumi,
cuŗos pa brošūrai izsniedz katram
biļetes pircējam itkā prēmijas vei­dā.
Saprotams, ka brošūras cena
iekalkulēta ieejas maksā, jo „gosiz-dats"
taču nevar ciest zaudējumus.
Lai pievilktu vairāk dalībnieku grā­matu
loterijai, Kaunas komunisti
katram biļetes pircējam kā prēmiju
tāpat sola dejas priekus.
Sie paņēmieni rāda, ka padomju
okupantu Izdotā «progresīvā litera­tūra"
faktiski nav pārdodama, bet
tā jāizplata visādiem māņu līdzek-liem
» jo jaudis to vienkārši nevēlās
iegūt. Pat tagad vēl padomju grā­matas
arī ārēji nepievilcīgas, uz
slikta papīra un tik nevīžīgi brošē­tas
vai iesietas, ka pie rietumu pa­raugiem
pieraduši baltieši no tām
instinktīvi vairas. Viros grāmatu
veikalos guļ nepārdotu grāmatu
kalni. Ja agrāk galvenokārt spieda
obligāti pirkt tikai Staļina „īso kur­su"
un kopotos rakstus, tad tagad
laimīgajam padomju pilsonim jā­stiepj
mājās arī vēl visa pārējā ma­kulatūra.
Pravdai nav nekādu Ie­bildumu
pret Kaunā -izgudroto grā­matu
izplatīšanas veidu un tā ieteic
to praktizēt ari citur. Zināmi iebil­dumi
tai esot vienīgi pret to, ka
grāmatu ieguvēji bieži saņemot sev
^individuāli nepiemērotu literatū­ru":
ģimnāzistes apbalvojot ar kol­hozniekiem
rakstītām brošūrām,
mājas iiiāl?m liek lasīt par krāsai­no
metallu technoloģiju un zvērinā­tus
vecpuišus iepriecina ar bērnu
pasaku grāmatām.
tagad. Cara valdība nerūpējās par
muzikālo Izglītību. Koriipoziciju no­beidzu
pie Jāzepa Vītola. —
«Latvijas" 24. aug. n-rā esot Ar­vīda
Bolšteina raksts, ka līdz gada
bfigām DP jāizšķiras palikt Vācijā
vai emigrēt. Voldemārs Skaistlauks
un Latvijas līdzstrādnieks noskaid­rojuši,
ka pilsonei Zaķei likts doties
uz Kanādu, bet 13-^15 g. bērnus pa­mest
Vācijā. Emigrācijas Ierēdne
noraidījusi viņas vēlēšanos emigrēt
uz Franciju vai Norvēģiju. Jānis
Ūdrls izteids vēlēšanos femlgrēt uz
ASV, viņam likts braukt uz Austrā­liju
Kad Ūdris to noraidījis, atņem­ta
DP karte. ^ T ā s a u k t ā LCK
un „Latvljas" līdzstrādnieks no^
skaidrojuši, ļai DP reģistrēšanu iz­dara,
izpildot Austrālijas vērgtupi
vēlēšanos. Klarks un Luterāņu fe­derācijas
vadītāji varēs aizlūgt par
Austrālijas purvos un džungļos bojā
aizgājušiem latviešiem. Tautas no­devējs
K l a r k s nīst padomju Lat­viju.
-
Buržuju Latvijā 30 proc. no Raiņa
vidusskolas audzēkņiem piedalījās
pagrīdes komjaunatnes darbā. —
Latvijā vēl esot 840.000 ha neno-suslnātu
purvu, bet 700.000 ha mežu
prasot meliorāciju. Līdz 1955. g. ie­vedīs
spēcīgus ekskaratorus me­žiem.
Rīgas virsnieku nams noorjganizē-jls
literatūras un mākslas universi­tāti,
programmas aptver tikai 140
mācības stundas. Pi^ogrammā —
kompartijas lēmumu, literatūras un
mākslas jautājimios, krievu klasiskā
un padomju literatūra un māksla un
Rietumeiropas literatūras un mūzi­kas
vēsture.
Dzelzceļa polītdaļas priekšnieka
vietnieks Alperovs jaunatnes sanāk­smē:
ir 125 jaunatnes brigādes, 13
jaunatnes lokom. brigādes, Daugav­pils
Jaunieši sav,ā brīvajā laikā Iz­remontējuši
200 vagonu. —
Sovetskaja Latvija Ievads: v i e n ­s
ē t u i z k l a l d ē t ī b a t r a u cē
p a r e i z u darba o r g a n i z ā ­c
i j u un t ā p ē c k o l h o z n i e ­k
i em j ā d z ī v o k o p ī g o s cife-mos.
Architektūras pārvalde sā­kusi
izstrādāt projektus Talsu un
Jēkabpils apr, katrā ciematā 100
dzīvojamās mājas, bērnu sile radlo-centrs
uti īsā laikā būšot uzcelts
160.000 kub. m kolho^iekiem un
1.615.000 kub. m lopiem. Krupskajas
kolhozā esot jau dažas ēkas jaunajā
ciematā. Madonas apr. tomēr neiz­lietojot
asignētos līdzekļus un no­rauj
celtniecības plānu. No 78
Ventspils apr. kolhoziem tikai 4 iz­lietojusi
līdzekļus. Maz iniciatīvas
un uzņēmības arī kolhozu celtniecī­bas
pārvaldei pie ministru pado­mes.
— ,
Par sekmēm m l l i t ā r a p -
m ā c ī b ā 6 kolhoziem nodoti VEF-SUPER
radiouztvērēji! Līdz gada
beigām saņems vēl 20. —
Pionieru sauksme: 41. pamatsko­las
1. kl. skohiekam; 8 g. v. Egilam
Liepām ir labi panākumi šaušanā
ar mazkalibra šauteni. —
Sov. Latvija: Teātriem nav no­teikta
repertuāra, gadā tikai 2—3
premjeras. Komponistu savienība
vāji rūpējas, lai paātrinātu jaunas
operas un baleta parādīšanos. Ope­ras
un baleta teātri nopietni ceļ
marksisma -
dtur to nece
^eņinisma līmeni, bet
Teātru kritiķu re-censiju
līmenis nav idejiski dziļš. —
Med. zln. kand. Kanela: j ^ d vis­maz
3 reizes dienā.
Tie vitamīni, kas ir rupjā maizē,
ir paši par sevi zāles tbc slimnie­kiem.
Klepojot mute jāaizsedz ar
roku. Cilvēkam ar tbc jālieto atse­višķa
gulta.
Latviešiem ārzemēs: ASV poHcija
noklausās visas telefona sarunas.
Policija lu^skata aizturēto piekauša­nu
par nepieciešamu ASV ir gesta-poviska
izsekošana un terrora re­žīms.
ASV aizliegta M. Tvena grā­mata
,Jenkijs pie karaļa Artura
galma," jo tur izsmieta 6. gadsimte­ņa
katoļu garīdzniecība.
Skvorcova raksts kolho2ail€klem
BaltljjS visizplatītākā reliģija ir lu­terānisms
un katolicisms. Baltijas
valstīs katoļi līdz pat pēdējam lai­kam
atradās Vatikāna vadībā. Viņu
vidū izplatīja visniknāko pretkomū-nistisko
propagandu. Arī buržuju
Latvijā baznīca bija pretpadomju
elementu atbalsta punkts. Sājā ziņā
Rīga bija Romas pāvesta uzmanības
centrā. Vatikāna politiku Latvijā
realizēja pāvesta nuncljs mon?. Pa-
5elli, kas vēlāk Ieņēma pāvesta po­steni
kā Pijs 12. Fašistu aģents Ul­manis
1934. g. 18. augustā paziņoja,
ka valdība redz reliģijā lielu spēku.
Viņš teica: katoļu baznīcu un tās
mācību mēs tagad vērtējam ļoti
augstu. Baznīca un reliģiskās orga­nizācijas
bija buržuju režīma balsts
Latvijā. To rīcībā bija milzīgas
naudas summas un liels aparāts.
Piem., ļoti liela nozīme valsts lietās
bija Latgales katoļu partijai, bapti­stiem
un daudzām citām reliģiskām
organizācijām, sevišķi aktīvi bija
baptisti Liepājā viņu sektes pārval­des
priekšnieka un Liepājas pils.
galvas un Saeimas dep. Rimbenieka
vadībā, kam Liepājā bija 8 mājas'.
Ulmaņa valdība sniedza viņam lielu
atbalstu.
1928. g. ksendzs Miglenleks, Rē­zeknes
skolotāju Institūta direktors
palīdzēja politiskai pārvaldei uziet
nelegālo komjaunatnes organizāciju
12 cilvēku sastāvā. Nopratināšanu
ksendzs izdarīja grēku sūdzēs veidā.
Izmantojot jezuitiskus paņēmienus,
viņš piespieda šīs'komjaimatnes or-ganiz.
l6 g, v. biedru Medjevu atzī­ties.
Pēc tam Miglenieks uzstājās kā
liecinieks tiesā.
Attiecībā pret PSRS Vatikāns ved
visnaidīgāko politiku un ir nikns
kara kūdītājs. Izpildīdami ASV fm-periālistu
gribu, katoļu baznīcas va­dītāji
grauj tautas demokrātijas
valstis — Rumāniju, UngāHju, tJe-choslovakiju,
Poliju uc. Pāvests ar
dekrētu par komunistu Izslēgšanu
no baznīcas cenšas sašķelt miera
piekritēju fronti. Katoļu baznīcas
vadītāji pastiprināti aicina uz svēto
karu pret komunismu visā pasaulē.
Ar Vispasaules baznīcu padomes
novada amerikāņu spiega Dalesa
palīdzību arī pareizticīgo un prote­stantu
baznīcas dažādās zemēs pār­vērstas
par amerikāņu imperiālistu
paklausīgu ieroci. Visas reliģiskās
organizācijas .ved niknu cīņu pret
komunismu. Reliģija un komunisms
ir nesamierināmi. C ī ņ a p r e t r e-l
l ģ l j u ir c ī ņ a par komu­nismu,
(in)
Stokholma (1).—- Newsletter zh;iō1
4. 11., ka pēc pēdējām deportācijāniļ
Baltijas valstīs atkal pieaudzis ak*
tīvo partizānu skaits. Partizānul
kustība, kas bija visdzīvākā 1945.5
un 1946. gadā, stipri atslāba sakarā^
ar atsevišķo lauku saimniecību lik­vidēšanu
un kolhozu dibināšanu^
Pēc ziņām, ko sniegusi persona, kaa?
septembrī vēl bijusi Igaunijā, daudzi
igauņu un latviešu zemnieki šī gaJ
da pavasarī atftal pārvietojušies ui^J
mežiem. Partizānu vidū joprojāni|
atrodami arī vācu kara gūstekņi|
kas nevarēdami sagaidīt oficiālo at|
brīvošanu, mēģina uz savu roku
ar partizānu palīdzību nokļūt māi
jās. Daudziem tas arī jau izdevies
Partizāni sastādās tagad no stipi,
vecākiem vīriešiem nekā šīs kustī­bas
sākumā, kad okupanti - vajāji
tieši jaunākus cilvēkus, kuriem tai
patvērumu deva mežs. Jaunu vī­riešu
Baltijas valstīs patlaban vigi
pār esot ļoti maz, kādēļ padomji
Iestādes sākušas pielietot dtu m(
todl okupēto zemju ruslfIcēSani^
Krievi vairs nesūta uz Baltijas vai*
stīm savus kolonistus veselām ģl^
menēm, bet gandrīz tikai vienlnk
kus, cerībā, ka tie» apprecēs Igauņu
latviešu vai lietuviešu sievietes. N(
šīm zemēm pavasarī aizvestie dt
vēkl izvietoti nelielās grupās plaSi
Sibīrijas apgabalā un bieži pat pL
vienam lielā attālumā no rūpniect
bas un satiksmes centriem,
zemju novērotāji no tā »priež,
padomju* iestādes baidās no BaltIjL
tautu piederīgo aktivitātes, Ja tīt
sapulcētos vienā vietā lielākā fikalttl
^aza. redze] u un
^iS^»'fn^Satika v ^a
^M^ll es apbrīnoju
iegūtais pazi-ftadut
»*" ūSgi katru
ri^Ss S l o g ā,
īSu piepūli. 5
i f e u «)lūkotājus -es
' «1^" fvus: Teodoru
vārdu, reu at- rE^r^rmanis ciema,
slaveno lHo-
9 t <9
los
Austrijas laikraksti i publicējuši
sensacionālu ziņu par kādu dīvainu
pilsētu Urālos, ko apdzī^jot galve­nokārt
vācieši, kas pēc kapitulāqljas
deportēti no austijumu joslas, Par
šiem vairākiem desmittūkstošiem
vāciešu līdz šim nebija nekādu zi­ņu.
Savdabīgā pilsētai esot nosauk­ta
par Volšansku un tā atrodoties
Eiropas un Āzijas robežjoslā. Sā­kumā
deportētie dzīvojuši māla bū­dās,
bet 1946. un 1^947. gadā Vol-šanska
izbūvēta pec citu Krievijas
jauno pilsētu parauga un savienota
dzelzceļa līnijām arī ar citām pil­sētām.
Volšanskal Izbūvēta pat
īpaša elektriskā spēkstacija un
ūdensvadu tīkls. Patlaban pilsētā
dzīvojot vairāk nekā 50.000 depor­tēto.
Igauņu laikraksts Eesti Rada zi­ņo,
ka 7. novembrī GelsUngenas no­metnē
ieradies kāds igauņu virs­nieks,
kas tikko priekš dažām die­nām
atgriezies no kara gūsta Sibī­rijā.
Gūstā viņš Sibīrija nav saticis
baltiešus, bet no citiem gūstekņiem
dzirdējis, ka Volšanskā 1947. gadā
strādājušas daudzas notiesātas igau­nietes.
Lietuvas sūtnis
Lozaraitis Amerikā
Lietuvas sūtnis Romā, Stasis Lo­zaraitis,
patlaban uzturas Amerikā.
Tūliņ pēc savas izkāpšanas no lid­mašīnas
Ņujorkas lidlaukā, sūtnis,
kas ari ir Lietuvas diplomātijas
šefs, nokļuvis Amerikas preses uz­manības
centrā.
20. oktobrī sūtnis Ņujorkā atklāja
lietuviešu mākslas izstādi. Atklāša­nas
uzrunā viņš izteicās, ka Si iz-istāde
īstenībā ir ne tikai trimdas
mākslas izstāde, bet tā reprezentē
visu lietuviešu mākslu. Icas tagadējā
Lietuvā vairs nepastāv. Izstāde grib
atgādhiāt lietuviešu tautai nodarīto
postu un netaisnību, kā arī rādīt tās
nesalaužamo gribu kļūt atkal brīvai.
Tālāk ministrs izteicās, ka Baltjjas
valstu okupācija ir tikai lielas lag-resijas
daļa. Jo bez viņām arī vēl
citas Austrum- un Viduseiropas
valstis līdzīgā kārtā zaudējušas! sa­vu
neatkarību Pasaulē patiess miers
iestāsies tikai pēc Eiropas tautām
nodarītās netaisnības izlabošanas.
Runa Amerikas presē izsaukusi pla­šu
ievērību. St. Lozaraitis paredzē­jis
apmeklēt arī vairākus ASV val­dības
locekļu? un dažus lielākos lie­tuviešu
centrus. (ek)
jjjse* vai es ko
R nesen
Wh apvaicājās, vai -
Teodoru Ce mu?
«^'.Siigākais no visiem
.tbliis spei'8|^g diemžēl ne­latviešu
kul-režimu
jaiSo^s?!- .-udz vairāk.
E ā zinātnieka poli-ļ
4 S dēl. Cik tam VI-lr
«ota es nezmu pat vei
' » S l i k a i , ka . Teodors
IZCILI
biju
cināji
Tā
pām
un t
jumu
un t
vien
gan
augs
kalr
cenz
man
pat
esm
var
Pat
vā
Filo
tas
prol
neb
L
fijU
vie
ven
in'
i sit"
tie
not
vis
ka,
pa
bij
v
str
sā'
ka
k
tā
P
ti
Sakarā ar oktobra revolūcijas fi.
ceri un boļševisma terrora režīmi.
32 gadu pastāvēšanu, Ulmā 6. no^j
vembrī notika plaša protesta de-'^
monstrācija, kurā piedalījās lleU
skaits ukraiņu un citu tautību DP|,
Arī latvieši, Valkas nometnes ledzht
votājl, bija gatavojušies pledalltlei,
protesta gājienā, bet amerikāņu ml'
lltārā pārvalde to neatļāva. NevS-rojot
to, latvieši tomēr ņosūtljaproi
testa rīkotājiem solidaritātes tdei
grammu, un Valkas nometnes pāt?
stāvis teica runu Minsteres lauku-mā,
kur demonstranti sapulcējās arlS
plakātiem un saukļiem. Viņš uv ^
svēra, ka latvieši pievienojas vl<
8iem protestiem, kas vērsti pret cii- i?
vēces un kristietības nāvīgāko le-^j
naidnieku boļševlsmu un pret tā ne-*'^
žēlīgo verdzības politiku.
Pēc pretboļševlstlskās demonstrfi-3
cljas, ko Ulmā dzīvojošie ^DP rīkoja'jJ
sakarā ar oktobra revolūcijas svēt^- '
kiem naktī no svētdienas uz pirm*}].
•dienu, grupa ukraiņu ielauzufilei'I
vācu KPD biroja telpās un tās i»-/"
demolējuši. Pretboļševisma demon­strācija,
kā zināms, norisinājusies,;..)..,., ^ , • .^^ ^. . .
disciplinēti, bet ukraiņu DP vēlāk* «fA™"^ ^ ^ ^ ^ l ' ka istabiņai pie-ar
savu rīcību izdarījuši visiem Vā-r Url- ^^^^^ ^^^'^^^
cljā dzīvojošiem ārzemniekiem no-J 7 ,1^)^^ troksnis un nemiers
^pietnus sarežģījumus, jo pret DP -ļj naktij, ]o_ visu ^
'naidīgi noskaņotās aprindas, un ja
sevišķi KPD, starpgadījumu izman­to
pretpropagandai.
«kārtējs mācības spēks ne-
K Hamburgā. bet ari
Getingenas universitāte.
beiU aizbraucis uz Ameriku,
fStssargs vai kāda miljo-tbarkungs,
bet ka ari tur
gaida filozofijas .^tedris^ -
tei es tagad varētu pasacīt sa-
« a m gleznotājam un viņs
kas no „ŠI zeļļa«' izinacis.
^Michelsons, kopš bēgšanas
Kanādā, kā tas
i i » ' m ā k s l a s mēnešraksta
yts. Kas zina, vai mums
_ vel kādreiz tikties šim sau-
'[pat vēstulei es ceļa nezinu.
Ijļkaes varu par Teodora Ccl-
I gaitām tik noteikti runāt,
tem,--aiz^tīras nejaušības.
ļlilesGrSvenes DP nometnē biju
jisiots Mērkūles ielā Nr. 7, kādā
ļi uz durvīm, otrpus koridora,
; ar krītu uzrakstīts: Prof.
Gelir.s. Sis vārds tik tuvu
[08 mani stipri iepriecēja. Bet
i nedēļu uz durvīm nastāvējis,
tii atkal nodzisa. Kad apvaicājos
HĶ tā, nometnes kvartirmeisiers
Jiiāiis paskaidroja:
# vēl nenāk,"
Istaba tika atdota citam, un kad
l^fesors atbraiuca, viņš / izvēlējās
ISžalam mazu istabiņu kāda prā­ta
nama augšstāvā, pavisam citā
d
k
P
j '
.1
r
Jau cetuirtdien Ulmā uz Ielas std-rlem
un reklāmu stabiem bija iz­kārti
lieli, spilgti dzelteni plakāti
ar uzrakstiem: „Arā ar DP no UI-mas!"
Tālāk plakātos KPD Ulmas ^
nodaļa, kas tos visur izplatījusi, ap- ,
galvo, ka Ulmas iedzīvotāji nepār­traukti
tiekot terrorizētl no DP no­metņu
iemītniekiem ar laupīšanas
uzbrukumiem, ielaušanās zādzībām
un kautiņiem. Svētdienas naktī ār­zemnieku
terrorlstl esot demolējuši,
KPD biroju. Tie esot tie paši, kas
atklāti kūdot uz trešo pas'.ules karu.
„Mēs prasām." tālāk rakstīts pla­kātos,
,.tā saukto DP tūlītēju Iz-vākšanu
no Ulmas. Tie, kas viņu»
uz Ulmu atveda un aizsargā, lai tos
uzņem savā zemē.**
Plakātos KPD alcma visus Ulmas ^
iedzīvotājus uz protesta demonstrā-;
ciju, kas izziņota sestdien, 12. no­vembrī
pīkst. 16.30. Sanāksmē ru­nāšot
KPD pilsētas domnieks Oto
Ornišers un vācu parlamenta locek­lis
R. Lelbrants.
Stuttgarter Zeitung 10. novembri
ziņo, ka Ulmas oberbirģermeistars
ar speciālu Ulmas delegāciju iera­dies
Nelingenā 2. apgabala IRO gal­venā
mītnē un lūdzis atbrīvot tel­pas,
kas tagad aizņemtas no DP.
IRO direktors solījis pilsētai * iespē­jamo
pretimnākšanu, b€^ noteiktu
termiņu telpu atbrīvošanai viņš ne­varot
minēt. IRO direktors ean so­lījis,
ka jaunus DP uz Ulmu vairs
nesiītīšot •
priekšpusdienās latviešu
Jtskola, pēcpusdienās ģimna-
^^kā ļaunais Grēvenes nometnes
*eks man drīz bija veltījis
; J!« apmeklējumu, tad es tik pat
J ierados ar vizīti pie vina. -
*FPēterīti pie rokas, "mani
f teidzis silti sakurinātā i^Va^
bez kakla saites, L!r^"^ visādiem krāmiem
; « a galda. Sašķiebušies kokci
bcoW dīvāns, čauksto-
Ssam^^^^ Vienu
^azņema lielais klūgu kurvis
^as^un visādi maisi un aiz-
; y u t e k ļ u attur,ēšanai pārklāts
S^^"^ bet uz ma-to
biju darījis,
^^vārl liv ^'^^ Pateicis vārdu
Kbat^^^^^^^ melnos
^^^^8arS' ' f varēju apsveici-f
^ ^ a r n ! ^^^^ istabiņas našā
kura L f ^^guru pret g.uin
. guiei. d^a"ž-a^s ^ ggrrāāmmaattaass..
i^resls un es, ka