Bavarijas Latviesu vestnesis, November 12, 1949

              L A T V I J A Sestdien, 1949. g. a novenAn.
V. Bullits par Ruzvelta
'1 •
ASV prezidents gaidījis
no Stajina pateicību
mprāles gara
Kādā no savām lielajām polltis*
k&jām runām apakšnamā tagadējais
angļu opozīcijas vadonis V. Cerčils
atsdnās» ka būtu bijis labāk un pa­saulē
izskatītos citādi, ja angli būtu
ieņēmuši Berlīni un amerikāņi ieso-lojufii
Prāgā, ,Jcas toreiz bija
ptamģi i e s p ē j a m s . " v
Te angļu valstsvīrs atklāti un bez
aplinkiem pieskāries, jautājumam,
sev jau gadiem ilgi uzstāda ne­vien
taizvarētāji, bet jo sevišķi visi
tiCi kam komunistu iespiešanās Vi-duseiropā
sagādājusi jaunas cieša-nfis
UEi pārbaudījumus. Visiem vēl„
lābā atmiņā, ka rietumu sabiedroto
dŗmljajr 1945. gada pavasari virzījās
uz priekSu daudz ātrākā tempā, ne­kā
padomju divīzijas. Angļi un
'ijmerikāņl būtu varējuši iesoļot ne
tik^ Berlīnē, Prāgā un Drezdenē,
M okupēt arī vēl plašus Vācijas,
Austrijas un Cechoslovākijas apga-baluisl.
Bet tad tie pēkšņi apstājās
lin dažas nedēļas vēlāk pat atvilkās
Vēl štpakaļ. Kamdēļ tas tā noticis,
t6 varbūt pats Cerčils vēl izklāstīs
tevos memuāros, pagaidām tikai zi-nāths;
ka šāda rīcība nolemta Tehe-rloias
un Jaltas konferencēs, lai ie-
'spējami izpatiktu austrumu sabied­rotajam.
•Viljams BulUtls, bij. ASV vēst­nieks
Maskavā un Parīzē, gareno
vainu par šo rīcību uzkrauj nelai­ķim
Fi^. Ruzveltam. Apcerējumā,
ko Bullits publicējis plaši izplatītajā
amerikāņu žurnālā Life, viņš pierā-dii,
ka Ruzvelts sācis pielabināties
Staļinam jau tad, kad ASV pat vēl
liemaž nebija iestājušās karā. Viņš
sāka sfitīt Padomju savienībai jau
igadā kara materiālus, nepra­sot
no tās nekādu npteikumu p i l -
dlSanui kaut gan pat ASV valdības
locekļi ieteica ņemt no Staļina ma-z$
kai$ parakstu, ka Padomju Sa-'
»Vienība pēc kara nepārkāps 1939.
gada robežas Eiropā un respektēs
- rietumvalstu Intereses Tālajos Aust-
; rumos. 'Ruzvelts vienmēr atrurjā-jies
ar to, ka Padomju Savienība
;šādu solījumu prasīšanu varētu iz­tulkot
kā uzspiestu un no tiem tā
kā tā atteikties.
VĻal dotu Padomju Savienībai ie­spēju
gūt noteikšanu Balkānu val­stis^
VRuzvelts ar 'Maršalu- atteiku­sies
akceptēt Cerčila Ierosinājumu
par desantu Balkānos vai Triestā.
Ruzvfeltam vispār bijuši ļoti savādi
ž tālskati par komunistu paņēmieniem.
Cian apzinoties, ka kaut kas jādara
padomju imperiālisma ierobežošanai,
Viņā gribējis to panākt pavisam
rlpatS veidā. Ruzvelts domājis, ka
Iviķiam.lidosies pifirliecinit Staļinu
l'Pār viņa morāliskajiem pienāku-
5 iKiieih kristīgo ētikas garā.
I ;Kacl Bullits kādreiz personīgi mē-
: ģih Ruzveltam pierādīt, kas pa-Ōesibā
ir Padomju Savienība un tās
vadoņi, prezidents atrunājies: „Es
"Itomēr neticu, ka Staļms varētu būt
tfids, kādu jūs man viņu raksturo­jat
Esmu pārliecināts, ka ja es v i ­linām
dodu visu, ko spēju, neprasot
ļ v t i ^ ā pretim, tad arī viņš, nOblesse
oblige, nemēģinās neko anektēt un
ari pēc kara sastrādās ar mani pa­saulēs
demokrātijas un miera labā."
BuHita ar rūgtumu atceras, kā
prezidents netikai pieļāvis, bet pat
veicinājis padomju propagandu
A^ Amerikāņu patriotiem
kara ministrijā un centrālajos saim­niecības
uzņēmumos, kas negribē­juši
izdabāt Maskavai, bieži bijis
pat jāatstāj dienests. Komunisti
iespiedušies ministrijās un citos
valsts orgānos, kur guvuši un iz­mantojuši
savā labā konfidenciālo
> informāciju.
Arī Teherānā Ruzvelts darījis v i -
8ū, lai izpatiktu savam nama tēvam
ļ Staļinam. Kaxi konferences darba
ļ kārtībā nācis Polijas jautājums,
[prezidents sēdē nepiedalījies, aiz­bildinādamies
ar neveselību. Cer-tils
viens pats cīnījies pret Staļina
Ierosinātajām Polijas robežām, bet
ļ nesaņemot amerikāņu atbalstu, bijis
Spiests piekāpties, Jaltas konferen-hce
Ruzvelts lauzis Cangkaišekam
doto vārdu, ļaujot Padomju Savie-
I nibai okupēt Mandžūriju un piesa-
I vināties svarīgas ķīniešu ostas, sa-
I ņemot pret to Staļina solījumu pie­dalīties
karā pret Japānu, kurai pēc
Vācijas sakāves tā kā būtu bijis au­tomātiski
jākapitulē.
Vi5U to Ruzvelts darījis slepenībā,
čiepjot svarīgākās norunas no sa­viem
līdzstrādniekiem! un amerikā-ņu
kautas. Pateicība no Staļina viņš
tomēr nesagaidīja, bet tieši pretējo.
Mēnesi pēc Jaltas konferences Va­šingtonā
:pienākusi no Maskavas te-legrarhma
» kurā Staļins nekorektos
'izteicienos un pilnīgi nepamatoti
ajivainojis Ruzveltu par separāta
miera sarunu ievadīšanu ar Hitleru.
Ruzvelts drīz pēc tam nomiris, bet
ASV un visa pasaule tieši šodien jo
smagi izjūt viņa īpatās politikas sē­to,
-Is
Ņujorka (E). — 1917. gada 9. no­vembrī
ap pl.*5 no rīta zemnieku,
strādnieku un zaldātu deputātu pa­dome,
noklausījusies Trocka runu,
nolēma dibināt Vissavienības pa­domju
valdību. Toreiz ministra
vārds Krievijā bija ļoti nepopulārs,
tāpēc augstos vaMs ierēdņus nolē­ma
saukt par tautas komisāriem;
Par komisāru padomes priekšsēdi
vienbalsīgi ievēlēja Ļeņinu. Rikovs
kļuva iekšlietu komisārs, Lunačar-skis
— izglītības, bet Trockis — ār­lietu.
Jaunajā valdībā bija pavisam
15 tautas komisāru. Staļinam uzti­cēja
vadīt komisiju, kas pārzināja
nacionalitāšu jautājumu. Pēc valdī­bas
konstruēšanās publicēja dekrētu,
ka tautas komisārus „katrā laikā
var atcelt zemnieku, strādnieku un
zaldātu deputātu padome".
iSo dekrētu, protams, nekad neie-dzīvinājā.
Tautas komisāru padomes
pirmais i,ukazs" noteica preses cen­zūru
ūn aizliedza brīvu domu iz­maiņu.
sapulcēs un sanāksmēs. „Ļe-ņins,
Trockis un pārējie tautas ko­misāri
ir jau varas saindēti," rak­stīja,
toreiz pazīstamais krievu
rakstnieks Maksims Gorkijs. „Es
jautāju/ vai krievu demokrātija at­ceras
tos mērķus, par ko tā cīnījās
ar cara x3espotismu?" Šie Gorkija
vārdi bija vienīgi^ saucēja balss
tuksrtesī.'Bet arī pašu tautas komi­sāru
starpā nebija saskaņas. Pēc da­žiem
mēnešiem no valdības izstājās
pieci. Sniedzot šo informāciju, Ame­rikas
balss piebilst, ka no visiem
pirmajiem 15 tautas komisāriem da­biskā
nāvē miruši tikai četri — Ļe­ņins,!
Uagijs, Skvorcovs un Sļapņi-kovs.'
Pārējie notiesāti un nošauti
kā kontrrevolūcionāri vai pazuduši
koncentrācijas nometnēs. Trocki, kā
zināms, GPU uzdevumā nogalināja
kāds meksikāņu komunists. No pir­majiem
15 tautas komisāriem dzīvs
palicis tikar viens — Josifs Visario-novičs
Staļins.
Nesaskaņas padomju valdībā tur-plnā;
lās arī visus nākamos gadus.
Kulmināciju tās sasniedza 1929. g.
10. novembrī, kad, pēc Staļina
priekšlikuma, partijas centrālā ko­misija
nolēma, izdarīt piespiedu ko­lektivizāciju.
Pret šo rīcību ļoti asi
protestēja Rikovs, Bucharins un
Tomskis. Jau^l928. g. 11. jūlijā Bu-charlnam
bija ilgāka apspriede ar
tautas komisāru padomes priekšsēdi
Kameņevu. Bucharins viņam nora­dīja
uz nesaskaņām centrālajā ko­mitejā
un sagatavoja cīņai pret Sta­ļinu.
Komunistu partijas^t. s. labais
V
novirziens pamatoti baidījās, ka pie­spiedu
kolektivizācija atdursies pret
zemnieku pretestību un radīs ne­mierus.
Jau līdz Bucharina un K a -
meņeva sarunai Padomju savienībā
bija notikušas vairāk nekā 150
zemnieku sacelšanās. Opozicionāru
brīdinājums, protams, nelīdzēja.
Staļina politika uzvarēja, ievedot
masveidīgu zemnieku iznīcināšanu,
deportācijas un vardarbībiL
BEIDZIES ASV EALNEACtJ
STREIKS
Vašingtona (F). — ASV kalnraču
arodbiedrības priekšsēdis Ljuijs de­vis
rīkojumu izbeigt streiku un at-jaimot
darbus. Rīkojumā minēts,
ka kalnrači strādās tikai līdz no­vembra
beigām; ja līd^ tam laikam
nebūs panākta vienošanās, streiku
atkial atjaunos. Pēc Ljuisa rīkoju­ma
darbus atsāka 480.000 amerikā­ņu
kalnraču, kas bija streikojuši
jau 51 dienu. Darbā sāka ierasties
arī 83.000 tēraudrūpriiecības strād­nieku.
Vēl tomēr streiko apmēram
trīs piektdaļas tērauda lietuvju un
fabriku.
DAŽOS VĀRDOS
ZZ personas par spiegošanu un
. pretvalstisku darbību atkal apcietf-nātaži
Cechoslovakijā, ziņo Ceteka.
Oficiālajā, paskaidrojumā teikts, ka
apoietinātie nodarbojušies ar spiego-
^šanu „kādas ārvalsts uzdevumā", un^
viņus vadījis agrākais deputāts K a - '
rels Foļta;
Panditu Nēru, Indijas ministru
prezidentu, pirmdien pieņēma Liel­britānijas
karalis Džordžs VI. Vē­lāk
Nēru bija premjera Etlija viesis.
Sai, pieņemšanā piedalījās arī Cer­čils.
20 ķīniešu transportlidmašīnas,
kas devās no Honkongas uz nacionā­listu
kontrolētajām Dienvidķīnas
provincēm, pazudušas bez vēsts. Ko­munistu
raidītājs vēstī, ka šo lidma­šīnu
piloti izteikuši gatavību turp­māk
kalpot Māotsetungam un pade­vušies.
Balta sieviete nevar būt nēģeru
cilts virsaiša sieva, tagad nolēmu­šas
arī Dienvidāfrikas valdības ie­stādes.
Viens no galveniem šī lēmu­ma
motīviem: baltai sievietei Āfri­kā
bez ierobežojumiem pārdod al­koholu
un tā varot apdzirdīt ne t i ­kai
savu vīru, bet visu cilti.
Apsveikt Sta|inu viņa 70. dzim­šanas
dienā 21. decembrī ierosinā­jis
Cechoslovākijas prezidents Got-valdB.
Visā valstī jau sākta 13 milj.
parakstu vākšana adresei „čechoslo-vaku
tautas atbrīvotājam un brīvī­bas
^^arantam."
Medaļu par varonību angļu dzīv­nieku
mīļotāju biedrība piešķīrusi
kreisera Ametist runcim Saimon'am.
Sis runcis ieiešot vēsturē par to, ka
palīdzējis uzturēt mošu kreisera ko­mandas,
garu blokādes laikā Sang-hajā.
Atzinības zīrat apbalvotajam
pasniegusi Portsmutas kara ostas
komandiera sieva.
Amerikā nomiris vecākais pasta
balodis, vārdā Kaizers. Balodis pir­mā
pasaules karā kalpojis vācu ar­mijā.
Kritis gūstā, «piedalījies ka­rā"
amerikāņu pusē. Otrā pasaules
kara laikā izlietots jaunās baložu
paaudzes apmācīšanai. Vairākkārt
apbalvoto veterānu tagad izbāzīs un
uzglabās kādā muzejā.
Kafijas trūkums iestājies kafijas
zemē Brazīlijā. Lielā sausuma dēļ
brazīlieši, kas pirms 10 gadiem sa­dedzināja
80.000 maisu kafijas, šo­gad
paši spiesti maksāt par kafiju
dārgu naudu. Kafijas cenas īsā lai­kā
dubultojušās arī Savienotajās
valstis.
VISĀ DRĪZUMĀ SĀKSIES
EIETUMEIROPAS APBRUŅOSANA
Vašingtona (G). — Otrdien uz E i ­ropu
izlidoja grupa amerikāņu poli­tiķu
un militāristu, lai uz vietas
iepazītos ar Vecā kontinenta apbru-ņošanu,
kā to paredz Maršala plāns.
ASV delegācija apmeklēs Londonu,
Parīzi, Oslo un Romu. Li­kums
par kredītu piešķiršanu 1 mil­jarda
dol. apmērā jau stājies spēkā.
Informētas aprindas sagaida, ka ie­ročus
Atlantika pakta signatārvalstis
varēs saņemt jau tuvākā nākotnē.
No Parīzes ziņōļ, ka Lielbritānija,
Francija un'Itālija vienojusies par
īpašas aizsardzības komisijas dibi­nāšanu
Vidusjūras rietumu daļai.
Sīs komisijas galvenais miteklis at­radīsies
Parīzē, bet nodaļa Romā.
Atkal runā .;par
Tromena un Staļina
tikšanos
Parize (D). — ļ'ranču- laikraksts
Aurore pirmajā lappusē publicējis
sava Vašingtonas līdzstrādnieka in­formāciju,
ka sagaidāma Savienoto
Valstu prezidenta jTrūmena un mar­šala
Staļina tikS^ās. Atsaucoties'
uz labi Informētām aprindām, laik­raksts
ziņo, ka abu valstsvīru kon­ference
notikšot Berlīnē. Aurore
korespondents sakas zinām, ka Sta­ļina
uzaicinājumu i prezidentam Trū-menam
esot nodevis padomju ār­lietu
ministrs Višiņskis, šinīs dienās
tiekoties ar* ASy'ārlietu ministru
Dinu Ečesonu. ZiņojļUma beigās
Aurore piebilst, ka abu valstsvīru
tikšanās sagaidāma laikā no 25. lidz
31. decembrim.
Vai šī sensacionālā ziņa atbilst pa­tiesībai,
par to atbildība jāatstāj
minētajam franču laikrakstam. Ide­ja
par abu valstsvīru konferenci nav
vairs jauna. Maršals Staļins gata­vību
satikties ar prezidentu Trū-menu
izteica jau intervijā ar INS
pārstāvi šā gada janvāra beigās.
Prezidents Trūmens toreiz atbildē­ja,
ka viņam nav nekas pretim ap­spriesties
ar Staļinu un viņš to lab­prāt
apsveiktu 'kā savu viesi Va­šingtonā.
Žurnālistiem prezidenta
preses nodaļas vadītājs Ross toreiz
paskaidroja, ka Savienoto. valstu
galva jau četrreiz devies pāri oke­ānam,
lai konfkētu ar Eiropas
valstsvīriem. Būtu laiks, ka vecā
kontinenta politiķi tagad brauc uz
Savienotajām valstīni, paskaidroja
Ross.
• ^
Krieviem pēc 2 gadiem bus tilcpat
daudz atombumbu Icā ASV
atomu karam
Londona (F). — Labi infor­mētas
aprindas Londonā sa­kās
zinām, ka ASV aizsardzī­bas
eksperti paziņojuši Atlan­tika
pakta komisijai, kurai
pieder Savienotās valstis,
Francija un Lielbritānija, ka
Padomju savienībai pēc di­viem
gadiem būs tikpat daudz
atombumbu kā amerikāņiem.
Sī iemesla dēļ ASV ģenerāl­štāba
šefs Bredlijs esot pare­dzējis
jau tuvākā laikā pie­prasīt
kongresam papildu kre­dītus,
lai varētu pietiekami
efektīgi apbruņot Atlantika
pakta signatārvalstis.
ASV sagatavojas atomkaram. No
pārbaudītiem un ticamiem avotiem
Newsweek vairākos num. pēc kārtas
raksta^ ka prezidents Trūmeņis iz­šķīries
par šādiem tūlītējiem so­ļiem:
dubultot atombumbu produk­ciju
Okridžā un tāda pašā samJerā
kāpināt urāna rudas iegūšanu. pie
Lielā Lāč^ ezera un Zentrālafrikā.
Otrliārt, paredzēts tūlīt sākt steidza­mu
ASV rūpniecības pielaikošanu
kara vajadzībām, paredzot* ka Jā­sāk
pilnīgi jaunu ieroču ražošana,
kas nav salīdzināmi ar x)trā pasau­les
karā lietotajiem. Treškārt, ASV
atomkoipisija Jau tuvākajās nedēļās
publicēs plānus un norādījumus, kā
iekārtot atombumbu drošu patvert­ņu
būvi un kā sagatavot amerikā­ņus
pasīvai aizsardzībai.
Newsweek diplomātiskais kores­pondents
Vašingtonā Lindlejs, kas
jau šā gada maijā kā pirmai^ vē­stī
ja par atomsprādzieniem Padom­ju
savienībā, tagad raksta: „Lai gan
1947. gada maijā viens no ievēro­jamākajiem
ASV fiziķiem Komptons
pareģoja, ka būtu neapdomīgi ASV
aizsardzības plānos paredzēt reāla
atomkara briesmas vēlāk par 1950.
gadu, prezidenta Trūmena padom­devēja
komisija toreiz oficiāli par
tuvāko šā baigā termiņa gadu pie­ņēma
1952. g. sākumu. Tagad šis
paredzētais brīdis pienācis ievēro­jami
ātrāk, nekā to zinātnieki bija
aprēķinājuši. ASV atommonopols
zudis un būtu muļķīgi un neapdo­mīgi
mēģināt iztulkot sprādzienus
Padomju savienībā par nevainīgiem
zinātniskiem mēģinājumiem. Nerau­goties
uz to, tikpat pārspīlēti būtu
teikt, ka jau šodien Padomju savie­nība
gatava atomkaram ar ASV.
Lai gan mēs, zinām ļoti maz par
Staļina atomfabrikām un mums jā­pieņem,
ka bez zināmajiem urāna
rūdas avotiem Padomju savienības
rīcībā atrodas arī vēl citi, šķiet, ka
Padomju savienības rīcībā šobrīd
nav vairāk gatava izejmateriāla kā
10 atombumbām." Tālāk Lindlejs
raksta: „Lai gan ASV atombumbu
krājumi nevienam nav zināmi, lie­kas,
ka ASV rīcībā ir vairāk nekā
100 atombumbu un varbūt pat 2
līdz 3 reiz tik daudz. Tāpat jāpie­ņem,
ka amerikāņu atombumbas ie­vērojami
spēcīgākas par Padomju
savienības pirmajiem lietojamiem
modeļiem un jācer arī, ka ameri­kāņu
produkcijas piedzīvojumi pa­līdzēs
uzturēt ASV ražošanas kapa­citāti
augstākā līmenī nekā pare­dzamajā
nākotnē to varētu sasniegt
Padomju savienība."
Lindleja raksts pievēršas arī E i ­ropai:
,,Padomju savienības aviā-
VAI ALBANlļA.
(Turpinājums no 1. Ipp.).
uzvarai turpināt 1940. gada sekmīgo
ofensīvu".
Vislielākais spiediens nāk no Bel-grades.
Tito emisāri, kas neoficiāli
pagājušās nedēļās,pēc ziņām noti­camiem
avotiem, ieradušies Tirānā,
Hodžas galmā sludina, ka kara ga­dījumā
ar padomju savienību vai
tās satelītiem, tiklab jugoslavi, kā
arī angļi un amerikāņi nekavējoties
nodrošinās sev aizmuguri un pieeju
Adrijas jūrai, okupējot Albāniju.
Bez tam visā zemē Tito aģenti mu­sina
maķedoņus pret albāņiem, uz­sverot,
ka Hodža jau ir kritis Mas­kavas
nežēlastībā, pamests un at­stāts.
Albānijas komunistu partijas
nervozitāti labi raksturo partijas
sekretāra intervija France Presse
pārstāvim, ka pagājušā nedēļā Trie­stā
esot notikusi konference, kurā
piedalījušies trīs alljāņu emigrantu
organizāciju, Grieķijas, Jugoslavijas,
Itālijas, kā arī angļu un amerikāņu
ģenerālštābu pārstāvji. Slepenajā
konferencē spriests par Albānijas
,,sadalīšanu un pielaikošanu impe­riālistu
mērķiem".
Kur dūmi, tur uguns. Albāņu ko­munistu
uztraukumam, šķiet, tiešām
reāls pamats. Panzē jau veselu ga-
CELS ATOMBUMBU PATVERTN ES UN VISU TAUTU APMAaS
CIŅAI PRET ATOMEKSPLOZIJU IEDARBĪBU
d j a pagaidām spēj gan veikt lido­jumus
līdz ASV krastiem, bet tās
bumbveži savā pašreizējā techni-skajā
attīstībā nav spējīgi atpakaļ-lidojumam.
Eiropā turpretī tie va­rētu
veikt smagus uzbrukumus jeb­kurai
galvaspilsētai. Tāpēc mums
svarīgi, lai ieroču palīdzība Eiropai
tiktu nokārtota iespējami drīzā lal«
kā. Tiklab prezidents Trūmens, kā
arī kongress klusībā neticēja bēdinā­tājām
balsīm par atombumbas ua
aviācijas attlst^u Padomju savle^
nlbā. Tagad nokavētais jāatgūst**
Pēdējā nedēļā Vašingtonā ļ valda
ārēji mierīgs, bet īstenībā ļoti sa»
sprindžināts noskaņojums. Pentago­nā
ūn Kapitolā—- kara ministrijā
un tautas pārstāvju namā sdz slēg­tām
durvīm risinās viena padom­devēju
sēde pēc otras. ASV atom­enerģijas
komisija sagatavojusi pub­licēšanai
daudzos miljonos eksem­plāru
brošūru par atomekspložiju
iedarbību līdz ar padomiem, kā iz­turēties
atomkara gadījumā un irā­ņiem
atomekspložiju drošu p a t v ^
ņu celšanai. Sī brošūra, pēc New«-
week ziņām, būšot svarīgākā puiķ-likācija
par atoinbumbu. Tai paSā
laikā amerikāņu nacionālās dnA-bas
valde sagatavojusi civilās aiz­sardzības
plānu atomkara gādāju­mam.
Tas p^edz, ka Visi ASV pil­soņi
sistēma^ski sagatavoj^ini c!ņal
pret atombumbu, līdzīgi kā tas
pirms 10 gadiem bija Eiropas totā-
^litārajās valstīs ,kur īpaši Vācijā,
Itālijā un Padomju savienībā nodi­binājās
spēcīgas pretgaisa aizsar­dzības
organizācijas. Paredzēts, ka
ugunsdzēsēji, policija un jaunatnes
organizācijas būs tas kodols, no ku­ra
izveidosies vēl plašāka civiljis
aizsardzības liga nekā tas bija otra
pasaules kara laikā.
Prezidentam Trūmenim tuvās ap­rindās
ziņo, ka jau dažas ditoas
pēc autentisko ziņu saņemšanas par
atoma sprādzieniem Padomju sa^^e-nlBā,
Vašingtonā nolemts pārkārtot
visu ASV rūpniecību totālai mobili­zācijai
atomkara gadījumā. ParšI
plātia pagaidu vadītāju iecelts viens
no Trūmena adjutantiem Džons
Stilmans, bet jau tuvākajā laikā at­bildīgo
posteni uzticēšot ļielrūpnte-^
kam Valgrīnam ,kas pagājušajā tt^
rā pierādījis izcilas sekmes ASV fa­briku
reorganizēšanā.
Tiklab Vašingtonā kā Londonā
pie visa tā tomēr nav jaušamas ne-'
kādas panikas pazīmes. Trijās nedē­ļās,
kas pagājušas kopš Trūmena
paziņojuma par krievu atombumbu,:
ne Galupa institūts, nedz rietum­nieku
prese nav varējusi konstatēt
kādu nervozitāti vai pastiprinātu
nedrošības sajūtu. Toties ievērojami
audzis noskaņojums pret Padomju
savienību. Vairāki ziņu avoti par
tipiski amerikānisku reakciju atzi­nuši
bij. Berlīnes amerikāņu sekto­ra
komandanta ģen. Haulija vār­dus:
„Padomju savienības valdība
nav salīdzināma ne ar ko citu kā
vienīgi ar Alkaponi un slaveno
Murders Incorporation gangsteru
bandu. Siaļins pats ir gangsters. Es'
esmu pārliecināts ka Padomju sa­vienība
ne inirkli nekavēsies lietot
atombumbu eventuālā karā pret
ASV. Es arī personīgi domāju, ka
karš ar Padomju savienību neizbē­gams,
ja vien mums nelaimēsies at­rast
kādu jaunu veidu, kā saj)ra8-
ties ar Padomju savienību. Bet do­māju
ka tas ir neiespējami."
Izredzes atomu karā ar Padomju
savienību ASV prese diskutē ar lie­lu
mieru un nōnšalanci. Esot
skaidrs, ka jau šobrīd Padomju sa-
, vienības rīcībā pietiekams skaits
tāllidojumu bumbvežu, kas ar paš­nāvnieku
komandām varētu bom­bardēt
Ņujorku, Vašingtonu, Pits-burgu,
Čikāgu vai Sanfrancisko.
ASV rūpniecība esot ārī vieglāk ie­vainojama
nekā Padomju savienības
decentralizētā un slepenībā turēta
kara materiālu ražošana. Pazīsta-iņais
ASV gaisa spēku komandieris
ģen. Spāks raksta, ka Padomju sa­vienības
lidotāju rokās esot ar!
daudz precīzākas un sīkākas kartes
nekā amerikāņiem. Tomēr arī vai­rākas
desmit uz ASV nomestas
atombumbas arr.oiiķāņus no ierin­das
izsist nespēšot un A S V stratē­ģiskās
bumbvežu komandas atbilde
24 stundu laikā_ iznīcināšot visus
Padomju ?avienības lielos centrus.
Līdzīgs rix)skaņojum? arī Londo­nā.
Angļu prese raksta, ka vienas
atombumbas eksplozijā līdzinoties
apmēram 20.000 t parasto bumbu ie­darbībai.
Vācieši ofens^ves laikā uz
Londonu nometa turpat 400.000 t
ekrasita dažu nedēlu laikā, bet to­mēr
nespēja kaut cik ievērojami iz­postīt
vienu pašu Londonu. Tāpēc
esot jādara viss, lai pastiprinātu
aizsardzību, it īpaši gaisa spēku un
raUara tiklu. Tad arī cīņa ar Pa­domju
savienltias atomieročiem bū­šot
sekmīga.
du darbojas albāņu komiteja eks-karaļa
Cogu piekritēju vadībā, Bel-gradē
atrodas divi slavenākie albā­ņu
partizānu vadoņi Kriesiu un
Frašeri. Romā iev^ērojamus pabal­stus
no nezināmiem avotiem saņem
komiteja, kas vēlas Albāniju redzēt
Itālijas protektprātā. '
Visbeidzot jaunākā sensācija, ko
ziņo pazīstamais vācu Balkānu poli­tikas
speciālists un bij. vācu ār­lietu
ministrijas novērotājs Belgra-dē
Valters Krauze. Pirms divi nedē­ļām
pie Tito ieradies Hodžas mi­nistrs
Seijs. Fuļla Malešovs, ko 1948.
gadā notiesāja * par titoismu un no-vēršanos'nO
'partijas ģenerāllīnijas.
Visu laiku viņš sēdēja Tirānas cie­tumā.
Acīmredzot Tito draudi, ģen.
Papagossa durkļi, bads un nemieri,
pamestības un vientulības sajūta
diktatoram Hodžam pamazām kļūst
par nepanesamu nastu. Kārdinājums
šo nedrošību iemainīt pret Tito lab-
<vēlību, Maršala plāna kviešiem un
dolāriem, un, varbūt, pat angļu un
amerikāņu flotes bāzēm nolaistajās,
bet stratēģiski izdevīgajās- Adrijas
ostās ir pārāk lieis, lai tam ilgi pre­totos.
Tādēļ nebūtu brīnums, ja kā­dā
dienā Tiranas radio paziņo, ka
Albānija vairs nav kominforma blo­ka
locekle.
V,
>A - r -
inns 1918. gada 18. no­vembra
Latvijas valsts
ilgi bija dzīvojusi tikai
drosmīgāko un ticīgāko
latviešu dvēselēs un nā­kotnes
sapņos. Paau-iim
un upufu spēks Lat-
^ sa^ dziļuma iznesa dzī-ļļirii
pasaules kara ugunīgie
itt i^rara Eiropas zemes, im-
* ittelas un tautu dvēseles,
valsti no idejas pārkala
latviešu tautas spScu.
JBpģļs spēks ^ visa pasaulē
IjM]ai valsta-isostājās aar-
^ īsas |wa pūšu ^terf-
If 1g « i i ^ t^r Visui
1^ un veidots, lai latvie-
''Wi%\ni lalnflgs. Sis Jau-
Vija nostāties sardzē
l i ^ i f ^ no mūsu zemes ņā-ll?&
u, lai kādā plašās pa-tioll
viņš būtu nokļuvis, ja
gvards bija ierakstīts pa-ļktoesa
Latvijas valsts ģerboni.
tava zemē, bet arī visā pia-iļnule
latvietis bija kļuvis U-lūsoņiem,
ko aizsargāja lie­li
was valstis. Pašu valsts —
lU brīvas nācijas iegu-
«am atsviesti atpakaļ. Mū-Ķjft
spēks ir iekalts važās.
^Itos 1918. gada 18. novem-
™ias valsts atical dzīvo ti-
MJŠU dvēselēs un nākotnes
bet šodien tā ir visos
No8 latviešos, lai kurā
tie būtii Tā ir pirmā
*^l)a no laika pirms Lat-
«Pfenas. Otrkārt — mums
šodien
citkārt
r »B?
C,"»»» Pilni
'^•«'irj'"^'''^ Vārdi.