Bavarijas Latviesu vestnesis, April 21, 1951

              lATVIA
laivUn New8paper
^ 31 (475), April 21, 1951
uii,irial and Bu«ine«8 Ollle»!
lager. Ger!nany.
nfficr 102-15, 85th EWve,
^?io^ Hill 8, N. y.. Phons VI iŠn sZmon rāte- USA:
2-- or 1.50 montilT.
-,JL! WeUbeimer Druckerti,
^•NH *Weilheim/Obb., Germa!iy.
ibiltice weekly. Circul. 11.000.
Nr. 31 |475)
Sestdien, 1951. g. 21. aprīlī
Iznāk trešdienās an sestdienās.
Izdevgjs: UtvieSu Centrālā Ko­miteja.
Galvenaia nedaktors: Mak­sis
CuUtis, galv. red. vieta V.
LesiņS. Redaktori: G. Grlnbergs,
P. Klfins, E. Miesnieks, L Svarcs.
Apgāda saimniecības vadītājs P.
Balodis. Apgāda un redakcijas
adrese: (13b) Grafenaschau, Obb.,
Lager. ASV redakc. vad.t A, Klāv-son
»,, 319 N , 22nd Ave W, Ehiloth,
Minu., USA. Austrālijas redakc.
vad.: A. Smits, 21, Linden Ave-aue,
Wendouree, Ballarat, V i c,
Australla.
Ari karaviriem, kas cinijušies
brivpratigi/ nevar liegt viias
KONSUU SAŅĒMUŠI INSTRUKCIJAS PAR MĪKSTINĀTIEM IECEĻOŠA-NAS
NOTEIKUMIEM
Vdtefftona (el). — ASV ārlietu
miniptrija paziņojusi, ka visas ameri-ktou
vgstniecUMS un konsuli emigrā-ciias
centros saņēmuši instrukcijas
J- 0 jti piemērot mīkstinātos iece-noteikumus
totalitāro orga-
Ijdiu piederīgajiem. Instrukcija,
kii bal«tās uz kongresa 26. marta lē-fflomiem,
nosaka, ka iecelošanag vai
«ntoricijas vīzas piešķiramas perso-alBL
kas iestIjuSēs totalitārās orga-nUldjas:
a) plnns 16 dzīvība* gada
,l05t0m^i uz likumu vai no-ttikoam
pamata; c) lai saņemtu dar-btt,
pirtikas kartītes vai citas dzīvei
nepieciaSamas lietas. Ja piederība
totSlilirai organizācijai gājusi pāri
15. dzfvB^as gada elieksnim, gadl-juffli
jāiziķiT individuāli. Arzem-ij^
tB, kas ir vai bija totalitāro or-flaniziciju
,,brlvprātigie locekli", ie-ceļošana
liegta. Militārais dienests
Mdl totalitārā režīmā nav iemesls
vliai nepiešķiršanai. Pie tam ir ne-ivMl^
i, vai iestāšanās militārā die­nesti
notikusi brīvprātīgi vai pie-ipiedu
kārtā.
Instrukcijā noteikts, ka vīzu pie­prasot,
jāpievieno pierādījumi par to,
ka lestSšanāa totalitārā organizācijā
notikusi pret savu gribu. ASV ģene-iSlprokuritilra
patlaban sastāda totā-litSro
organizāciju re&p. partiju sa­rakstu.
Žurnālistu jautājumiem par
Argentīnu, ārlietu ministrija pa-rtaldroja,
ka Perona partiju pagai­dām
neuzskatot par totalitāru organi-zSciju.
Pēc ārlietu ministrijas vērtē-mt^
m šīs instrukcijas pamata no
auna skatīs cauri 300.000 vīzu pie-prasfjumuf.
v
IRO p a l ! ^ var
iegūt an vispedeja
laika bēgļi
žaaivi (md). — IRO ģenerālpado-me
Ženāvā ne vien pagarinājusi šis
organizācijas darbības laiku līdz šī
gada beigām, bet arī paplašinājusi to
bSglu skaitu, kam pieejama IRO pa-ll(
hiba. Ģenerālpadome, kurā pie-dalii
18 nāciju pārstāvji, vienprātīgi
pieņēma rezolūciju, kas atļauj IRO
miegt emigrācijas palīdzību arī tiem
bSgļiem, kas atbēguši no valstīm aiz
Mzs priekškara pēc pag. gada ok­tobra.
Līdz šim tie IRO mandātam
a«bija pakļauti.
IRO darbinieki atzina, ka ļoti grūti
wv§rtet to bēgļu precīzo skaitu,
kji dienu dienā ierodas rietumos no
Austnimeiropas. Amerikāņu dele­gāts
Džordžs Vorrens ziņoja, ka Trie­ktas
apgabalā vien pārbēdzēju skaits
oinesi sasniedz caurmērā 500.
Tāpat vienprātīgs bija jau iepriekš
%tais lēmums par IRO darbības
pagarināšanu. Faktiski to nolemts
ļttjPināt tik ilgi pēc 1, oktobra —
ijtšinejā robežtermiņa, cik pietiks
itaeklu. Ģenerāldirektors Kingslejs
mcU- delegātiem, ka organizācijai
^1 esot pietiekami līdzekļu, lai tur-
PjDltu masu transportus kuģos līdz
ļi gada beigām vai nākošā gada sā-
«aam. IRO darbības pagarināšana
Maretu dot iespēju pārvest uz ASV
40.000 DP, kas administratīvu
Wbu dēļ nevarēs emigrācijas pro-
^«au beigt līdz DP likuma beigu ter-jūnijā,
- ja vien šo termiņu
P^gaiinatu. Tādēļ ASV kongress
apsver likuma pagarināšanu līdz
Sākusies vicu bēgļu
izceļošana
Hanovera (al). - Trešdien Olden-burgā
un austrumu Frīzlandē uzsāka
darbību ASV emigrācijas komisija
vācu bēgļiem. Vispirms komisija
rūpēsies par 5000 zemkopju ģimeņu
emigrāciju no Vācijas un Austrijas.
Komisijas priekšsēdis Hercs Hano-veras
žurnālistiem paskaidroja, ka
ASV valdība nodrošina izceļotājiem
darbu un dzīvokli uz vienu gadu.
Braukšanas izdevumus līdz Ņujorkai
sedz amerikāņu valdība, bet lauk-sairoinieki.
kas pieprasījuši izceļotāju
darba spēku, sedz ceļa izdevumus
Amerikas kontinentā. Hercs pa­skaidroja
ari, ka tuvākā laikā jaunas
izceļošanas iespējas uz ASV pavēršo­ties
1500 amatnieku ģimenēm.
iiemeļjiira nogrimusi zemūdene
sakari ar 75 nāvei nolemtajiem vīriem
juras dzelme
P o F t s m u t a (el). - Pirmdienas vakarā Ziemel|ūrā Dogrimusl angļu
zemfidene Affray ar 75 komandas locekļiem. Tā bija zaudējusi manev-rēšanas
spēju un nevarēja pacelties no JOras dibena. Da|a komandas
locekļu trešdienas ritā vēl bija dzfvl un uzņēma radiolelegrafiskus sakarus
ar dtļem kuģiem, kas pulcējās ap nelaimes vietu.
Angļu zemūdenes meklēšanā pie­dalījās
30 kuģi, to vidū 6 zemūdenes
un divi amerikāņu iznīcinātāji. Naktī
uz trešdienu nodibināja pirmos radio-telegrafi^
us sakarus ar nogrimušo
zemūdeni. Affray, kuras komandas
sastāvā bija 75 vīri, uz 30 stundām
bija ienirusi Laraanšas kanāla ap-kalmē
un kopš ieniršanas brīža pa­zudusi.
To atklāja 50 km dienvid­rietumos
no Vaitas salas.
Radiotelegrafiskie un klauvējienu
signāli no Affray, kas atrodas 60 m
dziļumā juras dzelmē, vēl trešdienas
rītā ļāva konstatēt, ka daļa no ko­mandas
locekļiem noteikti dzīvo.
Zemūdenes komandtelpa, teikts
Ieteic radīt
VAI ARĪ SOMI CĪNISIIĒS TALO AUSTRUMU FRONTĒ
Vašingtona (al). — Demokrātu de­putāts
Alberts Gors paskaidroja, ka
Sav. valstu zinātnieki atklājuši gluži
jaunu un nepārspējamu metodi ze­mes
saindēšanā ar radioaktīvu ap­starošanu.
Kādā rakstā prezidentam
Trumenam Gors ieteica no vienas
noteiktas joslas Korejā, pēc iespējas
šaurākajā pussalas vietā, evakuēt
visus iedzīvotājus, lai šo joslu sa­indētu.
„Mums nepieciešams kaut
kas tāds, kas izraisītu nebijušu ap­vērsumu.
Un mums tas ir," teikts rak­stā.
Tālāk tautas vietnieku nama
loceklis lūdza prezidentu apsvērt jau­nās
metodes izlietošanu Korejā. Va­šingtonas
politiskās aprindas izteicās,
ka Gors esot labi informēts par ASV
atompētniecības sasniegumiem, jo
viņš ilgāku laiku darbojies tautas
vietnieku nama atomenerģijas pēt­niecības
budžeta komisijā.
Sevišķi lielu interesi un plašu at­saucību
Gora priekšlikums radis pē­dējās
dienās, pēc tam, kad amerikā­ņu
žurnāls United States Nevs and
World Report publicēja sava militārā
līdzstrādnieka ziņojumu, ka Ķīnas un
Korejas piekrastes ūdeņos atrodoties
ap 50 ienaidnieka zemūdeņu. Ja tās
iejauksies Korejas konfliktā, teikts
rakstā, tad būs jūtami traucēta sa­tiksme
starp ASV un apgādes atbal­sta
punktiem Japānā. Šis zemūdeņu
karš var izvērsties par daudz bīsta­māku
nekā Ķīnas gaisa spēku iejauk­šanās
konfliktā.
Cangkaišeka galvenais štābs Taipeliā
ziņoja, ka Formozas ūdeņos amerikā­ņi
koncentrējuši stipras flotes vienī­bas,
to vidū arī divus lidmašīnu bā­zes
kuģus.
Ziemeļkorejas miera priekšlikumu
UN labi informētie politiskie novēro­tāji
saista ar drīzumā gaidāmo ko­munistu
ofensīvu' Korejā. Lielākā
dala politiķu pārliecināti, ka^ miera
piedāvājums ir maskēšanās 'propa­gandas
manevrs pirms 'lieluzbrukuma
sākuma.
ASV ģenerālštāba šefs Omārs Bred-lijs
Cikagā paskaidroja, ka Korejas
konflikts var beigties arī neizšķirti,
bet tikai ar priekšnoteikumu, ka
abām pusēm jāparāda savs goc
(Turpinājums 8. Ipp.)
Tito armija pozīcijas
LAI SAVLAICĪGI STATOS PRETI STAĻINA PLĀNIEM
Ji t' sagatavošanās ļugoslavu ar-
PIIMs t r a t ē ģ i s k ā s pozīcijās.
J^^nām Serbijas ielām Tito kāj-ōtehLl
™'^^^ 5^10 Jugoslavijas
?2i Slovēnijas līdzenumiem
^oriiin pozīcijām, ko
VlnJ ;!,w '^^Soslavijas aizsardzībai,
«enai sagatavots nezināmai
lios«n.-k-^vii enalga ,' vai ppaadaoommjjuu ppliāa -
ka^ln!! ^^^'^ informēti novērotāji,
^MH^^ ^brukums, ja tas vispār
^^^zets. notiks šogad, 0 Jugoslavija
Be¥ina nāves sekai -
plruiainai aaglu valdība
# V
Londona (el). — Ernesta Bevina
pēkšņā nāve radījusi ne vien pārmai­ņas
angļu valdībā, bet, viņam aizejot,
kļuvis nepieciešams sarīkot parlamen­ta
pēcvēlēšanas Londonas Vūlvičas
vēlēšanu iecirkni. Abi šie notikumi
noteikti ietekmē vispārējo politisko
dzīvi, un labi informētās Londonas po
lītiskās aprindas ir pilnīgi pārliecinā­tas,
ka tie ievadīs jauno vēlēšanu
priekšposmu. Jaunās apakšnama vēlē­šanas
sagaida jau oktobrī.
Lielbritānijas valdības pārveidošana
notiks divās pakāpēs. Lorda zīmoggla-bātāja
postenī Etlijs izvēlēšoties Ca-teru
Idu, bet viņa vietā par iekšlietu
ministru iecelšot ģenerālprokuroru
Hārtliju Sovkrosu. Plašākā valdības
pārveidošana notikšot tikai ap Vasar­svētkiem.
Tās skaršot arī visas trīs
britu bruņoto spēku ministrijas. Vispār
valdības pārmaiņām jānotiek ļoti rūpī­gi
un apdomīgi, lai atjaunotu valdībā
līdzsvaru, kas jūtami sašķobījies ar
Bevina nāvi. Bevina gandrīz neierobe­žotā
autoritāte strādnieku aprindās
bija neatsverams atbalsts valdībai
Tādēļ Etlijs par visām lietām nedrīkst
zaudēt sadarbību ar arodapvienībām.
britu admiralitātes trešdienas pa­skaidrojumā,
vēl nav ūdens pieplū­duši,
bet tas arī nenozīmējot, ka visi
komandas locekļi būtu dzīvi. Zem­ūdeni
juras dzelmē atklāja kāda cita
tā paša tipa zemūdene Sea Devil,
kas arī uztvēra pirmos Affray radio-telegrafiskos
signālus.
Angļu jūras spēku štābs atteicās
sniegt informāciju par to, cik ilgi
zemūdene var palikt zem ūdens,
kaut gan vispārīgi zināms, ka ar
šnorcheli apgādāta zemūdene var ne­dēļām
ilgi pavadīt zem ūdens. Nor­mālos
apstākļos ūdensnirēji var strā­dāt
60 m dziļumā, kādēļ cerēja, ka
palīdzības akcijā Iesaistītās glābša­nas
komandas varēs vēl līdzēt. Jūr­niecības
speciālisti bija pārliecināti,
ka Affray komandieris mēģinās sa­vus
komandas locekļus izlaist pa
zemūdenes papildus izeju, kas iebū­vēta
visās jaunākā tipa zemūdenēs
šādiem speciāliem briesmu gadīju­miem,
jo glābšanas kuģi jau treš­dienas
rītā bija atraduši nelaimes
vietu.
Affray glābšanas akcija un tās labi
noorganizētā meklēšana izvērtās par
plašāko šāda veida pasākumu jūr­niecības
vēsturē. Ar milzu star­mešiem
četru nāciju kuģi riņķoja 25
jūras jūdžu rādiusā a^ nelaimes vie­tu
caurām naktīm un dienām. Un
tomēr neizdevās konstatēt zemūde­nes
precīzu atrašanās vietu, lai ni­rēji
varētu to sasniegt bez kļūdī­šanās.
Neraugoties uz visām pūlēm,
britu admiralitāte trešdienas va­karā
bija spiesta ziņot, ka nav vairs
nekādu cerību glābt jūras dzelmē no­grimušos
75 komandas locekļus.
Kopš zemūdenes nogrimšanas bija
jau pagājušas vairāk nekā 48 stun­das,
līdz ar ko pēdējām ogļskābes
rezervēm vajadzēja būt izmantotām.
Arī ar ultra skaņu nodotas zīmes un
aicinājumi izmantot papildus izeju
briesmu gadījumā, palika neatbildēti.
Pēdējā lielākā angļu zemūdeņu ne­laime
bija pirms 15 mēnešiem, kad
Temzas grīvā nogrima Truculent ar 64
komandas locekļiem. Kopskaitā an­gļu
flote kopš 1921. g. mierlaika ap­stākļos
piedzīvojusi 10 zemūdeņu
avārijas, kurās gājuši bojā 11 kuģu
ar 467 komandas locekļiem. Vislielā­ko
upuru skaitu prasīja zemūdenes
Thetis nogrimšana 1939. g. — 99
vīrus.
KcpicrcdzctM
sajūsmu ASV sāgai
patlaban pārdzīvo savus vājuma bn
žus. Pagātnes chaoss gan visumā pār
varēts, un ar rietumu palīdzību, kas
nul6 ievadīta, šī zeme drīz būs alka^
pārvarējusi postu, ko tai sagādājus
saimnieciska izolētība. Tādēļ pesimis
tiski noskaņotās aprindas ap Tito pa
skaidro, ka krieviem jānāk vel šogad,
jo citādi būs par vēlu. Ir gan an
daudz tādu jugoslavu politiķu, Kas
domā, ka Balkānos kara nebūs. Koreja
esot skaidri pierādījusi, ka tās dienas
pagājušas, kad agresija varēja palikt
nesodīta. Militārā akcija Balkanos
katrā ziņā varētu izraisīt trešo pasau­les
karu, ko KremUs noteikti neveļas.
ĢENERĀLIS SAŅEM NO ARMIJAS
18.761 DOLĀRUS GADA
Vašingtona (fl). — Ar nepiedzīvotu
tri'iimifu un sajūsmu Sanfrancisko sa­gaidīja
nen. Mekarturu, kas pēc 14
gadu prombūtnes atgriezās dzimtenē.
Jau lidlaukā policija vairs nespēja
savaldīt nepārredzamu ļaužu jūru.
Triumfa braucienā pa pilsētu, kas
ilga stundas, nemitīgi lija kon-fetti
un puķu lietus. Kopš miera iz­sludināšanas
1945. g. vairs nebija
pieredzēta šāda sajūsma, rakstīja žur­nālisti.
Fabriku sirēnas kauca, baz­nīcu
zvani zvanīja un 17 salūtšāviņos
drebēja gaiss.
Galvaspilsētā Vašingtonā sajūsma
vēl kāpinājās, kad triumfātoru ap­sveica
miljongalvainā sagaidītāju
saime, 2000 vīru lielās karaspēka
parādes vienības un 7 militārās kā­pelēs.
Gen. Mekartura runa kongresā bija
jau iepriekš sagatavota un izkalku-ēta
uz 20 minūtēm.
Kaut gan ģen. Mekarturs atbrīvots
no visiem komandējošiem posteņiem,
viņš tomēr techniski paliks aktīvā
armijas dienestā kā ģenerālis un līdz
mūža beigām saņems attiecīgo algas
normu — 18.761 dol. gadā. Mekarturs
par 7 gadiem jau pārsniedzis parasto
ģenerāļu pensionēšanas vecumu, bet
„piecu zvaigžņu ģenerāli", pie, kuriem
(Turpinājums 8. Ipp.)
Svarfoakais īsuma
i( Nakti ui cetortdienu savā dzimtajā
pilsētā Grand Sapidā miris izcilāti republikas
senators Arturs H. Vandenbergs. 67 g. v,
senators bija stingrākais abu ASV partiju
sadarbības un dlvparllju valdības atbalstītājs.
i ŗ Amerikāņu zaudējumi Korejā pār-snledj
60.000 viru. No tiem 9195 krItnSi,
40.681 levainoU, bet 10.899 zaduSi bez vēsts.
Tk Lisabonā 81 g. vecumā trešdien miris
Portugāles valsts prezidents marSals Aotonio
Oskars do Fragoso Karmena. Pag. nedēlā
prezidents bija saslimis ar influenču, ko tas
bija Jau pārvarējis un atgriezies darbā. Otr­dienas
vakarā Jaunā epidēmija atgriezās ar
jaunu sparu, Izsaucot sirmā valstsvīra nāvi.
Prezidents Trumens trešdien paziņoja,
ka ASV, Austrālija un Jaunzēlande visā drī­zumā
parakstīs Pacitika aizsardzības paktu,
kas būs līdzīgs Ziemelatlantika aizsardzības
sistēmai. Filipīnu droSIbas garantēi»anai sta
cionēs amerikāņu bruņoto spēku vienības
Rluklu salās. Militāro uzbrukumu Filipīnām
ASV uzskatot par līdzīgu Sav. valstu miera
un drošības apdraudējumam un atbilstoSi tam
ari rIkošoUes. Pacitika pakta izstrādāšana
un parakstīšana notUtšot pilnīgi līdztekus ar
Japānas mierllgumu.
^ Trešdienai pēcpusdienā astoņi Eiropas
ministri parakstīja līgumu par Eiropas ogju
un dzelzs uniju. Beļģijas un Holandes vārdā
bez āriletu ministriem līgumu parakstīja ari
saimniecības ministri. Bez tam seši ārUetu
ministri — Rietumvācijas. Francijas, ItaU
Jas, Holandes, BeUlJas un lukscmburgas -
parakstīja īpašu deklarāciju par turpmāku
sadarbību Eiropas vienības iedzīvināšanai
Ūnijas līgums, kas aptver 1W paragrāfus. Jā
ratificē vēl šo 6 valstu pariamentiem.
-ķ ASV ārUetu polīUka Izšķīrusies pa
Eiropu kā galveno un izšķirīgo aizsardzības
fronti, paskaidroja amerikāņu bruņoto spēku
kopējā štāba priekšnieks Omārs Bredlijs
kādai franču Izdevēju grupai, kas patlaban
viesojas Sav. valstis.
Miera agonija
Ikvienam politiskas dzīves vērotā­jam
šeit Amerikā pēdējis nedēļās
darās acis apstāklis, ka ASV kon­gress
un sabiedrība bija sākusi pa­mazām
ieslīgt amerikāņiem tik rak­sturīgajā
take-it-easy nostājā pret
agresīvā komunisma briesmām. Mili­tārais
stāvoklis Korejā, lOk, taču bija
nostabilizējies, un tas lieku reizi de­va
šai varenai un pārticīgai nācijai
iemeslu bQt pašapmierinātai un paš­paļāvīgai
Vidusmēra pilsonis fab­rikā
un veikalā atkārtoja to pašu,
ko tik pārliednoši apgalvoja politiķi
un laikraksti: „Krievl vēl tik ātri
mums neuzbruks. Viņi gaidīs."
Bet tad uzreiz atskanēja vairāki
trauksmes signāli, un tiksmainā paš­apmierinātība
izgaisa vienā mirkli.
2. aprīli tautas vietnieku nama priekš­sēdis
Sams Raibems visus pārstei­dza,
paziņodams par ^drausmīgām
briesmām", ko radot sveša neķīnlešu
karaspēka sakoncentrēšana Ziemeļ-korejā
un Mandžurijā. Pagāja tikai
nedēla, kad Raibems pēc otrreizējas
vizītes Baltajā namā pateica repor­tieriem:
„Es zinu, mēs atrodamies ār­kārtējās
briesmās, jo krievi koncen­trē
karaspēku gan te, gan tur, gan
visurkur. To es saku, balstīdamies uz
vislabāko autoritāti Bet pateikt —
kur viņi koncentrē, tas bOtu par
daudz no manis prasīts."
Amerikāņu kongresa apspriešanā
tagad nāk likumprojekti par vispārē­jās
kara klausības noteikšanu Sav.
valstis. Aizsardzības ministrs Mar­šals
to apzīmējis par „m08u militārās
programmas serdi". Bet pēdējā laikā
bija ievērojami pastiprinājusies opo­zīcija
pret šl likumprojekta svarīgā­kiem
noteikumiem, un bija pat jā­rēķinās
ar iespēju, ka kongress to
ievērojami atšķaida un mīkstina. Un
vēl tikai pirms pāris mēnešiem šis
pats kongress bija pametis Marša­lam,
ka viņš rīkojoties nepietiekami
enerģiski un ātri ASV apbruņoSanail
Republikāņu senators lodžs loti labi
raksturoja šo kongresa tieksmi Ieslīgt
galējībās, sacīdams: „MQsu kongress
vai nu sāk trakot, vai ari iet mak­šķerēt."
Neviens, pat ne augstākais ģenerā­lis,
protams, nezina, ko īsti nozīmē
japāņu kara gūstekņu, mongoju vai
krievu karaspēka pēkšņā koncentrē­šana
Mandžurijā un Sachalinā, vai
satelītu armiju ilgā miņāšanās pie
Tito robežas, vai ari nemieru kurinā­šana
naftas zemē Irānā. So faktu no­zīme
un sekas varētu būt dažādas.
Piem., taisnība varētu būt prezidenta
Trumena padomdevējam Stjuartam
Saimingtonam, kad viņi§ ieteica dibi­nāt
ASV bruņošanās programmu uz
pieņēmumu, ka Pad. savienība jau
rīt var uzsākt trešo pasaules karu.
§0 viņa tezi tūliņ gan noraidīja visi
eksperti.
Šaipus dzelzs priekškaram neviens
nezina, vai Kremlis savu finālspēli
sāks šogad līdz rudenim vai ari ne­kad.
Pēdējā preses konferencē Tru­mens
izteicās, viņam esot šai lietā
daudz vairāk informācijas nekā jeb­kuram
citam cilvēkam Sav. valstīs
un tomēr arī viņš pats zinot vēl ma­zāk
nekā to, kurš zirgs: uzvarēs gai­dāmā
Kentakijas derbija. Šoreiz pre­zidentam
ir taisnība. Viss, ko zina
viņš, ģenerālštābs, vai plašā publika,
ir tikai daži sausi aprauti fakti, bet
toties jo nozīmīgāki. Prezidents, pie­mēram,
zina: 1) Sarkanā Ķīna sapul­cinājusi
apm. pusmiljonu vīru dien­vidos
no Pjongjangas, un viņu milzu
ofensīva gaidāma jebkuru brīdi.
2) Šķietami autentiska informācija
piedēvē viņiem 3000 padomju lid­mašīnu.
3) Viņpus Jalu upes Pad.
savienībai Ir ievērojami gaisa spēki.
4) Krieviem ir vairākas divīzijas
Austrumsibirijā starp Chabarovsku
un Vladivostoku, kā ari Sachalinā,
kas gandrīz vai saduras; ar visai vāji
apsargāto Japānu. 5) Padomju zem­ūdenes
un lidmašīnas spētu padarīt
amerikāņu atkāpšanos no Korejas par
loti smagu pasākumu, varbūt pat par
katastrofu.
Dž. F. Dalless šinīs dienās izteicās,
ka Korejas invāzija bijusi izplānota
jau pag. ziemā, kad Mao viesojies
pie Staļina Kremli. Abi komunUti
esot norunājuši ka oadijumā, ja UN
izrādītu pretestību un zieme|korejie-šiem
neveiktos, tad iel^ palīgā sar­kanā
Ķīna un pēc tās, ja vajadzīgs,
ari Pad. savienība.
Pēc Dallesa domām, šāda Sta|ina
un Mao vienošanās ievadītu visbīsta­māko
attīstību, jo pierādlftii, ka Krem­lis
ir gatavs riskēt arī globālo karu
pat tādas perifērijas (dēļ, kāda ir
Koreja. P. R.