Bavarijas Latviesu vestnesis, September 24, 1949

              •
g. 21.
īstas
Izi citi;'
V3_o viens no sva.
Fnganjag arUetu
n aizsardzības mU
četri nodevēji no,
Mas valdību,
ļ j i plāni, p,e
^avet ungāru ko,
ŗ u Rakoši un citua
ļf us darbinieku»
n dienas, j^gosiavu
ļs centrālais orgāns
'rejās tirdzniecības
runu, ko viņš tel-jjot
starptautisku
ļrupniecibas mesi,
iRajku tr smiekli,
ŗs. „To sagatavoja
m un Ungārijas
ļa. Ja Staļins do-ļajināt
JugosLavijas
bkU, tad viņš pie,
pec kominforma
ļcešanas. Jugosla,
lakumiem un ne-sociālismam.
No
ftaļļnam neizdosies
pirzit." InteresanU
[mesē nav pārstās
savienība, ne pārē,
is satelitvalstis.
pārstāvji, bet se-kināti,
ka process
lēts tāpat, kā savā
bsūdzibās Padom-ļormētas
aprindas
ļun 7 pārējos pro-pus
nosēdināja uz
rienīgi tāpēc, ka
ļā kļuva pārāk po-
^āris gadiem Rajks
sāka aizēnot otru
— partijas ģene^
il šāds stāvoklis
|ā Budapeštai, |tā
rojs ar prāvu bez
mazliet saglābt
is* stipri Iedragāts
kad no kbminfor-lu
Hito. BBC do-ļ
procesa sekos vēl
''^m komunisti pēc
. tādā kārtā va-no
tādiem bied-levar
uzticēties,
ļentāru, BBC pie-ļtuvākajā
nākotnē
tomēr šauboties,
[askavai Izdosies
[to stāvokli,
ļlenā „atzlnās" ari
flzētie. Pavisam
ļr'u prāvai veltījis
iaŗā izklāstā, kur
Jkanēja tādi vārdi
ļ„valsts nodevēji",
cers beidzot pa2d-
' nekāds ungārs,
Jau studiju lai-
'malnījis" savu
:hs un kļuvis par
adonis
[auliJa protesU
Padomju ie-
[galvoja, ka tas
ļinkeviču. Savai
kkāņu karavīrs
dēļ man izde-ķazi.
Kopā ar sa-
1 es izurbu sienā
roku, mums iz-attaisit
kameras
[mā kādu nakti
Imēs izlavijamies
Igsto žogu, nosle-ibotas
mājas pa-kad
atkal iesta-četri
pārlavija-sektoru."
bilusi izdevība
, stāsta, ka ai>
lieki pratināju:)!
, dienas un nak-
Ipārliecināti, ka
fcar ko liecina
I apcietinātais to
I pratinātāji vi-
Idiennakti Sink^
>adījt kādā telpa,
ikstā ūdeni. Kaa
lās, krievi viņu
skapim Itdzi^^
nostāvejisj
Cašas eksekūcijas
karavīri, kasta-
[rmijas slimnīca'
ka Pankovera^
Idomju sektora
īgUs,
3r
ī LATVIA
I^tvlan New8papef
^ ^ e d under EUCOM Clvil
ļ^ff UNDP W6. Publisher
^^Itorj Valdemārs Lam,
! ^ B61togcn/N., Breite Stn
JT^Printer: Ungeheuer &
ĪZg,. IiUdwlg8burg. Kōmer-
STifl. Publlshed twice weekly.
Circulatlon il.OOO.
Nr, 94 (318)
Sestdien, 1949. g. 2i sept.
Iznāk treSdtenas un sestdienas.
Izdevējs: Latviešu Centrālā Ko­miteja.
Galvenais redaktors: V.
Lambergs; ģalv. red. vietnieki:
M, Culitls un A. Klāvsons. Re­daktori:
A. BolStelns. Fr. Igals.
J. Jēkabsons. B. Ķīselis, H.
Mlndenbergs, A, Ozols, E,
Raistere, L. Svarcs. Redakcijas
adrese: EBUngen/N., Breite
StraBe 6 — 5. telefons 17339.
Jugoslavijtt atstāj
Padomju savienības bloku
Ņujorka D). — Otrdiemi Ņujorkā atklāja ceturto Apvienoto nāciju
pilnsapulci, kura piedalās 59 valstis. 300 delegātu vidu atrodas arī 18
Irliciu ministri. Pēc sesijas svinīgas atklāšanas ar 53 balsim par piln-sapulces
prezidentu ievēlēja Filipīnu delegātu ģen. Romulo. Naskaņo-jttBig
Aprienoto nāciju aprindilisJr visai optimistisks. Pēō Berlīnes kon­flikta
nokārtošanas delegāti cerē, ka isedosies atrisināt vēl daudzus jau-iljumus,
par kuriem līdz šim valdīja domstarpības: Jau pirmajā dienā
UN plaSa saime piedzīvoja pai^steigurau: vēlot 7 viceprezidentus un ko­misija
priekšsēžus, padomju bloks ieguva tikai 5 balsis. Līdz Sim bija
parasts^ ka Maskavu vienmēr atbalstīja 6 valstis Nevienam nav noslē-pomSi
ka atkritējs ir Jugoslavija, kas tagad pārgājusi rietumu pusē.
Vispārējās*'debates otrā dienā ie­vadīja
ASV ārlietu ministrs Eče-gons.
Runas sākumā viņš aicināja,
lai ari Padomju savienība darbojas
UdzUN Balkānu komisijā. Konflik­tu
Grieķijā» teica tālāk ASV ārlietu
jainistrs, varēs nokārtot vienīgi tad,
feadtās ziemeļu kaimiņi būs ar'mie-lu
respektēt UN ieteikumus un nor-in
§liz6s savas attieksmes ar grie­ķiem.
Runājot par cilvēka tiesību
pSrkapSanu un par miera līguma
laušanu Rumānijā, Ungārijā un Bul­gārija
Ķesons pateica, ka šo jautā­jumu
nāksies atrisināt starptautis-
' tiesai Hāgā. „Kāda valstu
0
grupa piekopj tādu politiku, kas
rada nedrošību un bailes lielā pa-
'$aule0 daļā" sacīja Ečesons. „Lai
ilis ķalles novērstu, ASV, Kanāda un
Rietumeiropas valstis parakstīja At-ļaiitika
paktu." Runājot par atom-
«nkģijas kontroli, ASV ārlietu mi­nistrs
norādīja, ka tā^ nebūs iespē­jama
tik ilgi, kamēr Sadomju savie-ļiiba
atsacījies ieiet starptautiskajā
ķomfsijā. Runa§ beigās Ečesons ie­rosināja,.
lai Korejā arī uz priekšu
darbojas UN komisija, kuras uzde­vumi
ietilpst apvienot abas valsts
Geto^^ apsprieda pilnsapulces
darba kārtību. Višinskis mēģināja
pākt, lai no tās svītro Grieķijas
konfliktu» Korejas problēmu un ap-sddzlbu
pret Rumāniju, Ungāriju
un Bulgāriju. Viņa priekšlikumu pā­rējie
delegāti ar lielu balsu vairāku­mu
noraidīja. Sai sesijā, nāksies ie-vSl
§t ar! 3 Drošības padomes locek­ļus.
Šoreiz no padomes izstājas
Argentīna, Kanāda un Ukraina. Sa­gaida,
ka ievēlēs Ekvadoru un In­diju.
UN aprindās izsakās, ka Pa­domju
savienība Ukrainas vietā vē­las
redzēt Baltkrieviju vai Cecho-
«lovakiju. Bet pēdējā brīdi preten­zijas
uz Drošības padomes locekli
turpmākajiem 2 gadiem izteikusi arī
Jugoslavija. UN aprindās šo gadī­jumu
uzskata par visai pikantu, jo
svarīgajā orgānā tādā gadījumā pir-ino
reizi atrastos zeme, kas ir aiz
dzelzs aizkara, bet izstājušie^ no pa-toju
bloka. Dzirdamas valodas, ka
Paredzama jaunu
kardinālu iecelšana
Vatikāna aprindās dzirdamas no­pietnas
valodas, ka pāvests Pijs XII
nodomājis vēl pirms Svētā gada
salūšanas iecelt vairākus jaunus kar-
^Nus, jo 12 itāliešu kardināli esot
^^.cākl par 72 gadiem un ļoti vārgi.
Pavests esot ari pai'edzējis paaugsti-
OaUo 70 uz 100 Svētās kollēģijas
niaksimālo locekļu skaitu; pašreiz
^0 ir tikai 55, Jāpieņem, ka vēl
Pirims decembra sasauks slepeno
komisiju, kuras uzdevums starp citu
o^tu arī kardinālu iecelšana, (b)
Jugoslaviju atbalstīšot 21 Dienvid­amerikas
valsts.
Ceturtdienas sēdē nacionālās Ķī­nas
delegāts Dr. T. Tsipngs uzaici-
(nāja Apvienotās nācijas apspriest
draudīgo stāvokli savā zemē. „Ko-mūnisma
ekspansiju BUropā," teica
Tsiangs, „apstādināja Atlantlka
pakts. Tālajos austrumos šāda aiz­sardzības
vaļņa nav. Bet arī ķīnie­šu
komunistu partija ir pasaules ko­munisma
sastāvdaļa un saņem di-
(Turpinājums 8. Ipp.).
z novērst
emigrācija uz
Bīskaps J.Rancans
apspriežas ar kongresa
Iesniegumi ĀŠ¥ Icongresa icomisijas priel(ssidim
l L Velteram, Norvepijas valdībai un Arpentīnas
preiidentam Peronam
LCĶ iesniegusi ASV kongresa de­legācijas
vadītājam F. E. Volteram
plašu memorandu, kurā norāda
uz visiem līdzšinējiem emigrāci­jas
trūkumiem un netalsnībāra un
lūdz — aistāvēt; Icongresā 1948. g.
imigrācijas likumā noteiktās kvotes
paaugstināšanu par 139.000; izbeigt
latviešu bijušo karavīru izceļošanas
noraidīšanu; dot iespēju izceļot
bez galvojumiem ģimenēm ar bēr­niem,
kam nav apgādnieku; nešķirt
ģimenes, bet ģimenes jēdzienu pa­plašināt
ar tēvu un māti; ar ASV
autoritāti starptautiskajā politikā
radīt iespēju humānā kārtā izvietot
un nodrošināt vecos un darba ne­spējīgos
cilvēkus, nekādā ziņā nepa­metot
tos Vācijā un Austrijā; radīt
imigrācijas likumā labvēlības klau­zulu
intelektuāliem darbiniekiem.
Kongresa delegācija lūgta darīt v i ­su,
lai neievērotu denunciācijas, lai
izbeigtu IRO padomdošanas komi-
MĀRCIŅAS DEVAliVĀCIlAS
ATBALSIS
,,\a8ingtona citāds gars^ neka Strasburga^^
Angļu mārciņas kursa pazeminā­šana
izraisījusi devalcijas vilni visā
pasaulē. Līdz ceturtdienas vaka­ram
savas valūtas maiņas vērtību
samazinājušas jau 24 valstis. Pilnīgi
saprotams tamdēļ jautājums, kādu
Iemeslu dēļ Anglija pirmā spērusi
šo soli, kam vēlāk pievienojušies
gan tās kaimiņi, gan valstis, kas at­rodas
viņpus okeānam." Jūs gribiet
zināt, kamdēļ devalvēja mārciņu,"
vaicā angļu valdības oficiozs Daily
Herald un pats arī atbild: „Vis-pirms
tamdēļ, ka mūsu valdība no­lēmusi
nepielaist bezdarba izplatīša­nos.
Mūsu mārciņām, šiliņiem un
pensiem būs vecā vērtība, ja par
tiem pirksim pašu ražotās preces
vai tādas, kas ievestas no zemēm,
kuru valdības līdzīgi mums regulē­jušas
savu valūtu. Sadārdzināsies
vienīgi preces, kuras iepirksim do­lāru
zemēs."
Bet arī pašā Anglijā ne visi ap­mierināti
ar šādu krizes apka­rošanas
taktiku. Kaut dau­dzi
konservatīvo opozīcijas līderi
paši ieteica Kripsam neturēties tik
noteikti pie mārciņas vecā kursa, kā
Anglijas finanču ministrs to darija
pirms Vašingtonas sarunām, opozī­cijas
presē sastopami arī tādi ko­mentāri,
kā Daily Express ievietotie:
„Nav labi, ka esam tik viegli pade­vušies
Volstrita prasībāni! Bet mū­su
strādnieku partijas valdība ne­grib
atteikties no amerikāņu ciga­retēm
un Holivudas filmām. Par
nožēlošanu, daudzi konservatīvie vi­ņu
šaiā lietā atbalstījuši un tarmdeļ
līdzīgi tai atbildīgi par šo nelaimīgo
kursu". Da!ly Tolcgraph, arī kon­servatīvs
orgāns, spriež jau mierīgā­ki:
„Mums atliek vienīgi lūkoties
acīs nepielūdzamiem faktiem."
Angļu valdības pusē nostājās nor­vēģu
sociālistu oficiozs Oslo Arbei-derbladet
pēc tam, kad arī Norvē­ģija
devalvējusi savu kronu par 30
proc: „Atbildību par mārciņas kur-
Rajkam pieprasīts nāves sods
Budapešta (E). — Trešdien 75 mi-
""^^^ garā apsūdzības runā Ungāri­jas
valsts prokurors Alapi pieprasī­ja
nāves sodu bij. ārlietu ministram
^^ftam un 7 līdzapsūdētajiem. Ne-yļ^^
8 tiesas zālē nejutās pārsteigts,
prol^urors beidza savu runu, pa-
^^^^ski izsaukdamies: „Mūsu tauta
prasa nāves sodu!"
Tiesas gaitā nekā jauna nedeva
liecinieku pratināšana. Kā auto-viens
pēc otra viņi noliecināja
hx\ nodevīgo 'rīcību, spiego-jif
un nodomiem gāzt pašreizējo
2J.mu. Tiesas priekšsēdis, pretēji
J^^imnieku parašām, lieciniekiem
l^^iautāia Arzem.iu preses pār-
^^3» kam ļauts noklausīties prā-ironiski
piebilst, ka ungāri jau
no laika gala ir teicami teātra māk­slinieki.
Arī šis process inscenēts
pēc populāf-ā trīsstūra schemas_, kur
darboias'vīrs, sieva un mīļākais.
Sos buržuāziskos elemcntusi aizstāj
C l j a ailULlctb asiuz^ci.o
sūtniecības padomnieka Bpnkovs,
kas pčc kominforma lāstiem aizgāja
no Tito. Tagad ungāri viņu pašu no­sēdinājuši
uz apsūdzības sola.
-;gu vārdā visi apsūdzētie vei-bas
ministrs ģ ^ - - - -
ka „cieU.irnā pārdomājis" savu iiaz-šinējo
dzīvi un atzinis, cik ta bijusi
nepareiza.
4
sa pazemināšanu nekāda ziņā nevar
uzvelt Anglijas strādnieku valdībai.
Nav ari nekāda iemesla domām, ka
Angliju tā rīkoties būtu piespiedusi
kāda stiprāka ārzemju vara. Lon­donas
valdības lēmums vispirms no­zīmē,
ka tā vēlējusies atjaiinot ti­cību
mārciņai." Līdzīgi uz notikušo
raugās dāņu Sozialdemokraten: „Ar
pilnu tiesību ticam, ka valūtas pār­kārtojumi
Eiropā un amerikāņu jau
izlemtie muitas pazeminājumi stipri
uzlabos saimniecisko, stāvokli visā
pasaulē." Bet gluži tāpat kā Anglijā,
arī dāņY konservatīvie brīdina no
pārāk rožainām cerībām Berlingske
Tidende slejās: „Nav šaubu, ka pēc
dāņu kronas devalvēšanas tagad
pieaugs dzīves dārdzība. Būtu var­būt
bijis prātīgāki apskatīties pēc
labāka atrisinājuma vai arī nepār­vērtēt
kronu tik strauji".
Franči, kas Vašingtonas konfe­rences
oficiālā komunikē ietekmē
bija cerējuši;uz saimnieciskiem iegu­vumiem,
kas tiem tā sakot automā­tiski
iekristu klēpī, Anglijas rīcību
uzņēmuši ar manāmu nepatiku. Vēl
nesaņēmušiem nekādus labumus, arī
viņiem nācās pazemināt franka
kursu,--kaut arī ne tik radikāli, kā
Anglijļii. „Kiripss Vašingtonā droši
vien saņēmis daudz reālākus solīju­mus,
nekā atklātībai zināms," gluži
pesimistiski spriež Le Monde. „Ja
viņš atkāpies no sava agrākā vie­dokļa,
caur ko sadārdzinājās visas
importpreces un tomēr ir apmieri­nāts,
tad tas nozīmē, ka viņš iegu­vis
kaut ko tādu, kas viņam atvieg­lina
šos zaudējumus paciest."
Bij. finanču ministrs R. Meiičrs
personīgi neredz nekā ļauna Eiro­pas
valūti^ devalvācijā, jo tā pēc
viņa domām esot tikai pēckara kjū-du
laboj^n^s. Bet vina kollēfeim par­lamentā,
fin. komisijas referentam
P. Lapī ir daudz rūgtu vārdu: „Sva-rīgu,
bet galu galā tomēr tikai per­sonīgu
apsvērumu dēļ Anglija tagad
spiež arī citas valstis pārkārtot sa­vas
valūtas. Mēģināsim arī šādos
apstākļos saglabāt skaidru galvu. Ar
nožēlu tomor jākonstatē, ka Vašing­tonas
kf»nferences gars stipri atšķi­ras
no tā, kas pirms dažām nedēļām
valdīja Strasburgā."
Valūtas pārkārtoiums atbalsojas
arī Vācijā'. Ja\m?s federālās valdi-bns
pārstāvji sākuši sanmas ?r oku­pācijas
varu finanču lietoratēliem
par kursu, p^c kāda ienirkumiem
p.rzēm.ēs turpm.āk pārrēķināma vi'cu
marka. Saiā ziņā ir zināmas dom­starpības
starp angļu un amerikāņu
ekspertiem. Cinisks kā parasti ir
Maskavas Izvestiju komentārs par
l\m pārmaiņām: ,.VolstrIta rr-.jmāti
nolēmusi izmantot dolāru badu Aiig-l'Mā
sarj jau ilgi loloto plānu reali­zēšanai.
Mārciņas devalvršana
nraksē nozīmē visa sterliņa bloka
likvidēšanu un dolāra proklatnešanu
par vienīgo maksāšanas līdzekli ka­pitālistiskajā
pasaulē." —Is.
komisijas priekšsēdi
F. E. Volteru
siju rigorozo rīcību ar cilvēkiem,
kas vēlas izceļot uz ASV, bet vēl
nav saņēmuši galvojumus, utt.
Tāpat LCK iesniegusi memorandu
ari Norvēģijas valdībai, nosūtot to
caur Eiropas palīdzības komiteju,
uņ lūgusi pavērt latviešiem, sevišķi
latviešu gara darbiniekiem un veca­jiem
un darba nespējīgiem plašākas
Ieceļošanas iespējas Norvēģijā. LCK
viceprlekšsēža V. Lamberga sarunu
rezultātā Norvēģijā sociālo lietu mi­nistrijā
15. septembri: notikusi ap­spriede
ar Latvijas ģenerālkonsulu
A. Vanagu, kurā vleiaprātlgi atzīts,
ka baltieši ir visveļamākie ieceļotāji,
sevišķi lauksaimniecībā. Tomēr lie­lais
dzīvokļu trūkums spiež norvē­ģu
iestādes bū^ ļoti piesardzīgām.
Sarunas vēl turpināsies, un par
praktisko kārtību ziņosim vēlāk.
Piezīmējams, ka komunistu prese
Norvēģijā uzsākusi kampaņu pret
latviešu ieceļošanu Norvēģijā.
Argentīna bija tā valsts, kas uz­ņēma
imigrantus, vadoties tikai no
humanitāriem apsvērumiem. Uz tu­rieni
jau devušies vairāki simti lat­viešu,
ari veci cilvēki, bet vairāki
simti latviešu ģimeņu vēl gaidīja
vīzas, kad Argentīnas valdība pār­trauca
imigrāciju, uzdeva izstrādāt
jaunus imigrācijas noteikumus un
pārorganizēt imigrācijas departa­mentu,
LCK tagad iesniegusi plaši motivētu
memorandu ari Argentīnas prezi­dentam
Peronam. Memorandā lūgta
sevišķa pretlnrmākšana latviešu bēg­ļiem,,
sevišķi vecajiem cilvēkiem
un invalidiemi uzņemot tos Argen­tīnā,
un norSdits, ka pretējā gadī­jumā
IRO draud iekļaut Vācijā un
Austrijā palikušos latviešus vācu
saimniecībā resp. ievietot tos vācu
bēgļu nometnēs.
MIRIS PROF. SmAISKIS
21. septembri agrā rītai stundā
trimdā Beļģijā miris Latyijas uni­versitātes
ilggadīgais civiltiesību
katedras profesors Dr. iur. Vasllijs
Sinaiskls.
Saeimas priekšsēža vietnieka bīs­kapa
J. Rancāna apmeklējumā pl6
ASV augstā komisāra Mekloja 16,
septembi noskaidrojās, ka vēlama
bīskapa personīga satikšanās arf
ASV kongresa parlamentāriešu ko­misijas
priekšsēdi F. E. Volteru. Nā-<
kamajā dienā bīskaps saņēma |iug«'
stā komisāra galvenās mītnes uzai­cinājumu
Ierasties uz apspriedi ar
Volteru 18. septembrī Berchlesgāde-nā.
Tur Rancānu, Latvijas parla-^
mentāriešu A. Klīves un V. Bastjā-ņa
pavadībā sagaidīja Voltērs ar
savienļ^ padomdevējiem.
Apspriede Ilga vairāk nekā stun-»
du un noritēja sevišķi draudzīgā ga­rā.
PSmmaja Savienotās valstīs le^
laižamo ieceļotāju skaita palielinā­šanu,
pieņemot jaunu likumu, lat*^
viešu karavīru un citu bēgļu kat&-<
gorīju emigrācijas iespējas, DP ko­misiju
darbību, IRO likvidēšanas
sekas un vēl dažus citus jautāju­mus.
Sarunas atviegloja apstāklis,
ka viedokļi nemaz nebija jāsaskaņo^
jo tie izrādījās lielā mērā identiskL
Tomēr jāievēro, ka komisijas priekš­sēža
F. E. Voltera nodoma realizē­šana
atkarājas no nepieciešamā
vairākuma iegūšanas ASV parla­mentā,
kur sastopami arī citādi ie­skati.
No Berchtesgādenas komisijas lo^
cekļl otrā dienā devās tālāk uz Au-^
striju. Atvadoties Volters izteica vēn
lēšanos palikt ar bīskapu Rancānu
kontaktā arī pēc atgriešanās Savie­notās
valstīs.
Pēc apspriedes bīskaps Rancāns
ar pavadoņiem apmeklēja Insulas
latviešu nometni Berchtesgādenā.
Vēlā vakara stundā bīskapu nomet*
ne sagaidīja tās iemītnieki ar admi­nistratoru
Cirķeli. Pēc insulleSu vē­lēšanās
pusstundas laikā sanāca
kupli apmeklēta sapulce, kurā bīs­kaps
Rancāns informēja sapulcēju­šos
par savām pēdējā laika sarunām
ar DP komisijas koordinatoru Vāci­jā
Skvadrilli, augsto komisāru Mek­lēju,
par satikšanos ar parlamenta
komisijas priekšsēdi Volteru. Klīv©
un Bastjānis referēja par Nacionā­lās
padomes darbību.
Ķini proklamita
.jautas republika''
Hongkonga (I). — Ķīnas komu­nistu
vadonis Maotsetungs trešdien
Pekingā proklamēja Ķīnas tautas
republiku. Viņš deklarēja, ka Ķīna
tāpat ieklausoties „lielajā miera un
brīvību mīlētajā tautu saimē." So
informāciju sniedza visi Ķīnas rai­dītāji,
kurus kontrolē komunisti.
Jaunās republikas proklamēšana no­tika
konsultatīvās tautas padomes
sēdes laikā, kurā piedalījās vairāk
kā 600 delegātu. Maotsetungs savā
uzrunā vēl uzsvēra, ka ķīniešu komu­nisti
pēc iekš- un ārzemju apspie­dēju
sakaušanas celšot paši savu
jaunu civilizāciju.
TITO SAŅEMS AIZDEVUMU ARI
NO UELBRITANIJAS
Ņujorka (D;. — Amerikas balss
ziņo, ka Lielbritānija un Jugoslavi­ja
jau tuvākā nākotnē parakstīs
tirdzniecības ligumu 200 miljonu
mārciņu apmērā. Angļi dienvidslā­viem
dos galvenokārt mašīnas kok­rūpniecībai,
zivju un lauksaimnie­cības
ražojumu pārstrādāšanai, bet
saņems no Jugoslavijas pārtikas
produktus, kokmateriālus un izrak­teņus.
Amerikas balss bez tam sa­kās
zinām, ka Lielbritānija piešķirs
Tito arī 8 milj. mārciņu aizdevumu.
Tirdzniecības līguma termiņš pare­dzēts
5 gadiem.
AIZBĒGUSI VEL 4 CECHI
Minchene (F). — Pag. nedēļas bei­gās
Erdingas lidlaukā pie Minchenos
nolaidās kāds čechu lidaparāts ar 2
pilotiem. Viens bija čechu leitnants,
otrs apakšvirsnieks. Amerikāņu mi­litārajām
iestādēm abi bēgļi pa­skaidroja,
ka viņi nevēlas atgriezties
Cechoslovakijā. Kara laikā lidotāji
darbojās briti aviācijā. Amerikāņu
iestādes abiem piešķīrušas patvēru­ma
tiesības, bet lidmašīna atdota
atpakaļ Cechoslovakijai. No Prāgas
izbēgušiarī2čechu diplomāti. Viens
no viņiem, Dr. Kaspareks, savā laikā
bija Cechoslovakijas sūtnis Maskavā.
Maskavai separāts
līgums ar Vāeiju
Berlīne (DM). — Maily Mail spe­ciālkorespondents
Berlīnē sakās uz­zinājis,
ka krievi sākuši sagatavo­ties
separāta miera līguma noslēg­šanai
ar savu okupācijas joslm Šā­das
baumas mazākais cirkulējot
SED partijas vadītāju aprindās. Pa­domju
militārā^ valdība esot piepra­sījusi
šinī jautājumā partijas atse­višķo
apgabalu līderu domas un uz­devusi
arī t. s. tautas padomei istrā-dāt
attieci|us, priekšlikumus.
Runājot pat par to, krievi oficiāli
atkārtojuši savu solījumu par sava
okupācijas karaspēka alvilk.sanujlat
tādā gadījumā, ja rietumu saj^iedro-tie
to nedarīšot. Rietumu politiskie
novērotāji Berlīnē tomēr .šaubās, vai
krievi šinī virzicn;i kaut ko uzsāks
pirms 4 lielvalstu ārlietu ministru
nākošās konferences. Iespējams^ ka
Maskavas, pārstāvis šajā konferencē
atkal nāk ar priekšlikumu par/visas
Vācijas apvienošanu zem Vienas
centrālās valdības, ar kuru tād arī
slēdzams kopīgs miera ilgums.
Austrumvacijas polic.\is organi­zēšana
un apbruņf^šana .smukiem ie­ročiem
tomēr varētu ari nozīmēt
eventuālu krievu aizic'anu.
Kad Višinskis sava lidojumā uz
Apvienoto nāciju pllnsanulei Ņujor­kā
apstājās Frankfurtei; lidlaukā,
žurnālisti viņam starp citu jautāja
arī, vai šāda ministru konference
paredzēta Višinskis atbildēja- Li­dojums
no Prāgas, līdz Frai.kfiirtei
bija ļoti jauks" Lai izvairītos no
Ī d z ī g i em jautājumiem,. Višinskis
Londona, kur viņam atkal biia jā­maina
lidmašma, jau. pirms ^-astap-
>anas ar žurnālistiem lika tiem pa^
ziņot, ka viņš vhu^ savus koment/ā-ru3
_par polītiskiem jautājumiim
Rlabajot Ņujorkai. Kāds no k lL
esošajiem presei ļaudīm tad uzstās
dija ,nepohtisku" jautājumu: .,Sa.
kiet lūdzu, kāda ir mistera StaHna
v e s e l i b a r Višinskis atbildēja
vienu vardu: „UeUska!« '
• 1
li
a
ar