Bavarijas Latviesu vestnesis, December 29, 1945

              LAtVIAN NEWS BULLETIN
Redakcija-Editorial Office: Hotel Gonvikt, Dillingen/DoDau. Bayern (13b) Iznāk pagaidām reizi nedētā — Published weekly
Mr. 2 Authorized by Military Government and UNRRA Dillingenā, 1^45. g. 29. decembri
. . • . . •. . I,. .. . . ..
Gadam ^izejot
Mūžībā ari mums aizgājis garš, cie­nu,
šaubu un cerību pilns gads. Cik
daudz ciešanu tas bija atnesis
dreiz laimīgai latviešu tautai, kādu
ubu un neziņas miglu tas klājis pār
mūsu galvām un cik daudz mūsu la-
Dākajām cerībām tas, licis izgaist un
lio jauna piedzimt! i Cik bieži mums
Jvebija jājautā: vai patiesām lielais
l&tena Lēmējs aizmi'rsis» ka latviešu
tauta no senseniem laikiem dzīvojusi
Uzintarjūras piekrastē un, aizvadī­dama
gan baltas, gan i r i nebaltas die­nas,
vienmēr varējusi palikt savā
iiemē, kas viņai ir visskaistākā pa-gaulē?
Vai tagad mums jāpaliek bez
&s, mūsu sentēvu un mūsu pašu zemes?
i Nē! Aizvadītais gads gan nav devis
fkaidru atbildi, bet nav spējis arī ttuzt mūsu ciešo apņēmību un pār-eclbu:
latviešu tauta ar savu ziemel-
Eiecisko nosvērtību izturēs arī šo pār-audījuma
laiku — un kaut tas ilgtu
ļ^du vai ilgāk! — un atkal atgriezīsies
lani daiļajā un brīnišķajā zemē, ko
vi6a jau desmitiem gadsimtu zina un
sauc par savu.
Ko mums, Vācijā esošajiem latvie­šiem,
notecējušais gads devis mūsu i l -
fļM piepildīšanai? gribam būt tais­nīgi,
tadj jāsaka, loti daudz.
Jau gada pirmajā pusē mēs, trimdā
nokļuvušā latviešu tautās dala, sagai-
^ j ā m vācu varas satriekšanu un lielo
fietumu demokrātiju — Sabiedroto
karaspēka ierašanos Vācijas territori-'
jas lielajā daļā. Ri^etumu Sabiedrotie
ātrāk vai vēlāk mūs visus ņēma savā
aizsardzībā un aprūpībā. Jau pirma-
\ jās dienās pēc Sabiedroto karavīru at­nākšanas
no latvieša ilz latvieti pār
visu vācu zemi uguns ātrumā izplatī­jās
nozīmīga zina, ko vēl 1945. g. 6.
martā savā Nansijas izdevumā bija
Eublicējis amerikāņu karavīru lai-raksts
„ T h e ^ t a r s a n d S t r i -
p e s". Tanī bija pastāstīts, ka Ame-
Hkas Savienoto Valstu ārlietu vicemi-
. nisti-s Džozefs Oru (Grew) intervijā
deklarējis, ka A S V vēl joprojām ofi­ciāli
atzīst Baltijas valstis — Igauniju,
Latviju un Lietuvu , par neatkarīgām
vaistlm, k aut arī tās 'absorbējusi PSRS.
Gru paziņoja arī to, ka visu Baltijas
valstu sūtni Vašingtonā joprojām akre­ditēti
un atzīti.
Dažs labs to bija dzircļējis arī agrāk.
Vēl vācu okupācijas gados Latvijā pār
>ādu ASV nostāju bijām runājuši un,
likteņa irārvcrtības gaidīdami, 'daudz
ko uz ^-adas nostājas bāzējusi. No­teiktas
skaidrības tomēr itrūka. Tagad,
1945, g. pavasarī, atpestīšanu no vācu
apspiešanas sagaidījuši pašu vāciešu
zemē, savas jaunās cerības-lielā mērā
balstījāin uz šīs — nu pilnīgi drošās
zinas. Reizēm bijām pat sarūgtināti
un izbrīnījušies, ka Gru deklarāciju
un līdz ar to arī ivisu ASV nostāju
nezina kāds amerikāņu virsnieks vai
kareivis, ar ko mums iznāca sastap­ties.
Centāmies tad viņus pārliecināt,
rādot mūsu rokās nokļuvušos Šīs zinas
norakstus. Un'ja pie dokumentu pār­baudes
uz ielas vai ceļiem kāds ame­rikāņu
„ M P " — militārpolicists negri­bēja
par pictiekaniu atzīt latviešu va-
-lodā- rakstīto mūsu' pelēko Latvijas
iekšzemes pasi, tad asprātīgākie no
mūsu vidus jau rādīja sīs zinas angļu
teksta norakstu,; kam tūlii\ sekoja
mums visiem tagad tik loti pazīsta­mais
„Okay!" | '
.Vēlāk atsevišķiem no mums gadījās
lasīt Savienotās Valstīs 1945. g. izdo­to
Pasaules almanachu — gadai^rāmatu
( T h e W o r l d A l m a n a c h , 1945,
New York, N. Y.» USA), šajā visā
pasaulē zināmajā grāmatā — faktu sa-
: kopojumāi nodalā„Ārzemes" 336. lap­pusē
ar sirds bijāšanu atradām arī sa­vas
valsts nosaukumu: „L a t v i a".
Tam blakus, iekavās, latviski rakstīts:
^Latvijas republika". PJC Latvijas
koncentrētā ģeogrāfiskā, (saimnieciskā
un politiskā apskata grāmatā teikts:
„Latvia was occupied b y the Union
of Soviet Socialistic Repubiics (1940)
and incorporated into the Soviet Uni­on,
This action has not been recog-nized
by tke United States. After
the \var between Germany - and Rus-m
starled, Latviawas occupied by
Kazi forces wbLO have since been ex-miera
1
Ir bīstami ļaut pasaulei dzīvot ti­kai
ar pašreizējiem pamiera noteiku­miem,
sakarā ar Maskaivā notiekošo
3 lielvalstu ārlietu ministru konfe­renci
raksta „ N e w Y o r k T i m es".
Pasaule gaida miera konferenci.
Galīgo lēmumu trūkums aizkavē pa­līdzību
tām ?^alstīm^ kam tas vis­vairāk
vajadzīgs. Daudzas valstis tas
aizkavē palīdzēt arī sev pašam. Tā­pēc
apsveicams katrs solis, ko Mas­kavā,
varbūt, panāks miera līgumu
priekšdarbu veikšanai vismaz ar atse­višķām
valstīm. Laikraksts tomēr
ieteic no Maskavas konferences daudz
negaidīt. ASV ārlietu ministrs Ber-ness
jau iepriekš izteicies, ka šīs sa­runas
ir vairāk informatīva un saga­tavojoša
rakstmra. Vairāk pašreie ari
nevarot prasīt.
Angļu saimnieciskaijj laikraksts
„E c 0 n o m i s t" sīkāk pastāsta par
nopietnajām domstarpībām, kuru dēl
izjuka ārlietu ministru konference jau
Londonā. Pirmaļis sti-īda jautājums
bijusi miera līgumu noslēgšana ar
Eiropas valstīm.ļ PSRS liegusi šinīs
sarunās piedalīties arī citām valstīm
ārpus 3 lielajām uzvarētājām — ASV,
Lielbritānijas un PSRS. Rumānijas un
Bulgārijas gadījumā ASV un Lielbri­tānija
negribēja atzīt par pilntiesīgām
valdībām šo zemju noteikti komuni­stiskās
valdības, kamēr krievu ār
lietu komisārs Molotovs tās rakstu­roja
par tīri demokratis^kām : valdl-bārh.
Domstarpības bijušas arī par
itāliešu kolonijām, reparācijām un
par centrālpārvaldes izveidošanu Vā­cijā.
„Ja tagad Maskavā vēlreiz pār­runā
šos strīda jautājumus un meklē
kompromisa iespējas", norāda angļu
laikraksts, „tad tas nekādā ziriānenozī-mēkapitulāeiju
krievu priekšā. Ir jāpār­var
sastinguma punkts, lai lielvalstis
atkal atrastu ceilu uz sadarbību. Katra
jauna iniciatīva ir labāka par 3 liel­valstu
alianses pastāvīgu un neaptu­ramu
pasliktināšanos. Ssida iniciatīva
nu ir radusies, un Maskavas sanāks­mes
darba kārtībā vispirmais ir hm^
damentālākais no visiem strīda jautā­jumiem
— atomu enerģijas starptau­tiskās
kontrole*] problēma.
ASV prezidents Trumens V a Š In g-t
o n ā paziņojis, ka pēc Maskavas
jauna ASV, Lielbritānijas un PSRS
ārlietu ministru sastapšanās notiks
Vašingtonā martā. Kā pašreizējā
Maskavas, tā arī Vašingtonas konfe­rence
paredzētas Jāltas vienošaiiās
vispārējos noteikumos. Lielbritānijas
ārlietu ministrs Bevins norādījis, ka
neviens no Maskavas konferences 18-
mumiem par Franciju nebūs galīgs un
saistošs, jo franču valdība šinī kon-
"erencē nepiedalās. Pasaules prese sa­vos
pirmajos ziņojumos par Maska-pylMls
Miis aedodas
KPieyy rokas
23. novembrī Zēdelghamā, Beļģijā,
gūstekņu nometnes komandants pazi­ņojis
pulkvedim Kripēnam un kap­teinim
Laukeram, ka viņus izdos no­pratināšanai
krievu militārai misijai
Briselē. Tūlīt piebraukusi ari krievu
mašīna ar. šīs misijas virsniekiem.
Kapt. Laukers paklausījis pavēlei un
aizbraucis, bet pulkvedis Kripēns
mēģinājis izdarīt pašnāvību, ietriecot
sev krūtīs, sirds apvidū, kabatas nazi.
Iepriekš pulkvedis paskaidrojis, ka
divi reizes savā mūžā cīnījies pret
lieliniecismu un ka ktist lielinieku
rokās viņam hozīmē drošu nāvi. Tad
labāk Aemt sev dzīvību ar paša roku.
Pulkvedis Kripēns pašlaik atrodas
Brigē angļu kara slimnīcā, latviešu
ārstu kopšanā un vina dzīvībai bries­mas
vairs nedraud.
Sakarā ar šo traģisko nelaimi visi
latviešu karavīri, un sevišķi virs­nieki,
Beļģijā loti satraukti un lūdJĶ
darīt visu iespējamo viAu glābšanai.
pr. A. Valdmanis jau sazinājies
ar feldmaršala Montgomerija štābu,
un Šinīs dienās dosies turp vm. var­būt,
arī ui Beļģiju.
Deportācijas un emigrantu garajās
dienās tik bieži, un šur un tur ari
vas konferenci visvairāk apraksta vēl tagad/ latviešiem jādzird sevišķas
krāšņo Spiridonovkas pili, kas agrāk pamācības un pat brīdinātāji ai^-
piederējusi kādam bagātam krievu rādījumi: jūs, lūk, paši vēlējieties,
tirgonim un kur PSRS valdība lab- noklāt Vācijā.! Kādas gan jums īpa-prāt
rīkojot rautuii diplomātiem un šaa tiesības uz ISabiedroto aizgādību
starptautiskas saniiksmes. U i pils un ap rūpību? Mēs zinām, ka latvie-zāles
sienas tagad redzama glezna, šiem bijušas brīvprātīgo „SS" vienības
kurā attēlota angļu — krievu pakta u . t . t . r U . t . t;'-^^ Šādu valodu vis-parakstlšana.
vairāk atļaujas vācu pašvaldību un
Vienoto Nāciju organizācijas pir- h ^ * ^ ^ " ^^^^^^3^' k^^ kaut ko pa ausu
mo pilnsapulci sasauc 10. janvāri U^l^,"^ ^'^^^^J)»^^-^^^^^
L o n d o n ā . Par organizācijas sēdekliN^ ^'^^^ ''^^'\ ^^^^^^^ ^"^'ļ
īpaša komisija nolēmusi izraudzīt g^a^^t^» P«« i^^P^J^« ^^^^^^
ASV, vēl neizškiroties par noteiktu amwikānu angļu ļvai franču okupā-pilsētu.
Šis lēmums jāapstiprina h^i*^» ^^^^^^ ^^^^^^\P"^^^^ ^ '
pašai Vienoto Nāciju pilnsapulcei. , ^ ^ ^ ^ taisnība? Tam atbil-
1 r ū n a s provinces AzerbaidžanasM^^^"^ P^^" okupācijas
likteni, šķiet, atrisinās Maskavas ar- «P^^^ rīkojumiem un pavēlēm mums
lietu ministru sanāksmē, jo tur iera-h^^»^ atAemtajā Latvijā, kur vācu
dusies arī Irānas ministru prezidents h^^P^'^*^ ^«^^^^ ^^^^"P^^*
un ārlietu ministrs līdz ar ASV un ^oSo lemi, bet postā un nelaime le-
Lielbritānijas vēstniekiem Irānā. Pa- N ' i » * simttūkstošus mūsu tautas
domju zinu aģentūra TASS šajā sa-M^^^"- ^^^f*^"^ lasītājus, kam
karāpazii^ojusi:„reakcionāro aprinduM'd^^ ^&cu okijpantu rīkojumi, pa-saceltais
troksnis par Sabiedroto ka- h^^^ ^ f.^^^^^^^^ ^!'^-
faspēka izvākšanu no Irānas ir bijis Sin&los - vācu okupācijas laikā iz-tikai
tāpēc, lai novērstu uzmanību '^^^"^^ laikrakstu publicējumu un ci-
EiatTies^ i^treliiieku
I piilkii 3# gadu
Tautieti
Paiet 30 gadu kopš slaveno Lat­viešu
strēlnieku' pulku nodibināšanas.
Šie pulki jau pirmajā pasaules karā
apliecināja savas tautas gribu cīnī­ties
un mirt kopā ar Rietumu demo­krātijām
par brīvību un tautu pašno­teikšanas
tiesībām.
Latviešu strēlnieku varonīgās un
slavenās kaujas pauda pasaulei lat­viešu
tautas neapklusināmās ilgas
pēc brīvas dzīves savā zemē un deva
latviešu tautai ticību sev, saviem spē­kiem
un savai nākotnei:
Daudzi šo kauju dallbniebi -
vecie latviešu strēlnieki tdgad atro­das
emigrācijā. Vēl vairāk vinu jau
solo zvaigMotos debe»u pulkos.
1946. gada 6. janvāri godināsim
vinu piemigu!
Dr. A. Valdmanis,
Latviešu Centrālās padomes
priekšsēdis.
Gen. J. Lavenieks, LCP pri«kš-
• sēža vietnieks
no demokrātiskās kustības apspie- tādā veida — vai arī ticamos norak-šanas
Azerbaidžanas irāniešu daļā." P'«»"*" redakcijai. Vācu
okupantu pārestības aktus pret lat-
Cīnas arvien te uzliesmo, te at-L^ļ^gu t^^ju jjg ^^^tM dokumen-slābst
Javas salā. Indonēzieši pie- tjgj^ ^r šo materiālli publicēšanu,
draudējuši ar masu sacelšanos, ja tur- piemērs. Pirms gada - 1944.
pināsies an^lu karaspēka jaunu vie- g 28. 'decembri Ziemelkurzemes „no-nību
pārvietošana ue Indonēziju. ^^j^ komisārs" kurzemē iznākušajā
konflikta īstie iemeali ir jau loti veci. laikrakstā „K u r,z e m n i e k s" (nr.
Indonēzijas līdzšinējā īpašniece - 22) licis publicēt šo rīkojumu:
Holande, kfls pirms kara bija viena n-i • ' 1 1. • n L-^»
no Eiropas bagātākajām valstīm, ta- «RJojums par latviešu beglu
gad ir viena no visnabadzīgākajām. I • v a k u « š a n ul Vāciju.
Kara pēdējā ziema pērn tai nesusi
īstu bada krizi, no kuras Holande vēl
aizvien nav atspirgusi. Šajā grūtajā
stāvoklī visu holandiešu. cerības vai­rāk
kā jebkad saistiiis pie aizjūras ko­lonijām
un vispirmži kārtā pie Indo­nēzijas.
Indonēziešu sacelšanās un
mē|inājums atraisīties no Holandes
virskundzības ir tādas tautas gribas
izpaudums, kas pilnā mērā apzinās
savas zemes saimniecisko varenību
un negrib vairs paciest, ka ,.indo­nēziešu
tīģeri valda holandiešu aste".
Citos vārdos tas nozīmē, ka Indonē­zija
ar 1,9 milj. kv km un 66 milj.
iedzīvotāju vēlas kļūt brīva no Ho­landes
ar 34.225 kv. km territoriju un
8,5 milj. iedzīvotāju. Indonēziešiem ir
ne tikai neticami auglīga zeme, bet
arī pārsteidzoši augsts kultūras lī­menis,
kas vilkiem atļauj piesliešanos
rietumu zemju progresīvākām do­mām.
Šodien Jāva ir viena no vis­labāk
pārvaldītām pasaules kolo­nijām,
bet — tikai kolonija. 66 milj.
cilvēku to vairs negrib paciest
atvijas Hvaigzne un tēvzemes vārds lai vada
mūsu gaitas, domas un sirdi ^ Jaunajā -
1946. gada! Redakcija
pelled irom the country by Russlan
arms."
Tulkojumā ta5 skan: Latviju oku­pēja
PSRS-X1940) un ietilpināja Pa­domju
SavienībS. Savienotās Valstis
šo rīcību nav atzinušas. Sākoties ka­ram
starp Vāciju un Krieviju, Latviju
okupēja nacistu spēki, kurus pa šo lai­ku
no zemes izdzinuši krievu spēki."
Liels gandarījums un morāls stipri­nājums
mums visiem bija ASV pre­zidenta
Trumena deklarētās ārpoli­tikas.
12 tez^. Tiās izteica tieši to, ko
mēs savās domās un sirdīs bijām
cerējusi sagaidīt no dižās am&rifcānu
tauta* un viiias valdības.
Tad nāca mēn<&ši, kas liaudz ba«a
pārklāja ne^iiiafl im neskaidrība* pllr
vuru. Gada pēdējli ceturksci sakara air
Nlrnbergas prāvu atkal oficiāli bija
pasvītrots, ka ASV aizvien vēl nav
mainījusi savu nostāju Latvijas un tās
kaimiņu —^ Igaunijas un Lietuvas
neatkarība* atzīšanā, lai ari Lielbri­tānija
šajā zinā jau parāda kādu citu,
iepretim PSRS piekāpigāk diplomātis­ku
nostāju. Un tomēr mūsu stāvoklis
tiesiskajā zii^ā kļuvis drošāks. Gada
pēdējās nedēļās nācis zināms, ka Ame­rikas
Savienoto Valstu bruņoto spēku
ģenerālštābs Eiropā uzsļcata mūsu
Latviju par p o l ī t i s k u^v i e n l b u
(Political Entity). Ģenerālštābs savās
instancēs no jauna darījis zināmu, ka
Savienoto Valstu valdība neatzīst
Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ietil-piņāšanu
Padomju Savienībā par „pā-dofli)
u p^?«blftW. Amerikāņu ofi­ciālā
nostājā šajā zi6ā ir tikai viens
īpašs nosacījums: j a p ā r vie to to per­sonu
— latviešu vidū būtu tādi, kas
vēlētos pieņemt padomju pavalstnie­cību,
tad tos repatriēs uz PSRS. Ar
latviešiem, kurus nevar vai kas nevē­las
repatriēties, apiesies kā ar Sa­biedroto
nāciju pārvietotām perso­nām.
Šim atzinumam vecā gada bei­gās
ir loti liela nozīme. Tā mums at­kal
ir paļāvības un drošības kīla, ar
ko savās trimdas gaitās varam panest
dažu vecā un jaunā gada nastu.
Pārkāpsim Jaunā gada slieksni ar
dziļākām pateicības jūtām pret va­renāko
valsti pasaulē Amerikas
Savienotām Valstīm un ar vislielāko
paļāvību tās t a i s n i em spriedumiem
&ri nākotnei A. Dukāts
Apgādes stāvoklis Kursemes
cietoksni prasa latviešu bēgtu iz-oefošanu
uz Vāciju. Šim uzaici­nājumam
līdz šim sekojuši tikai
nedaudzi, tā kā bēgļu evakuēšanai
Ventspilī un Liepājā pasūtītos kū­ļus
pilnīgi nevarēja izmantot.
Lai nepieciešamai rīcībai — lie­las
daļas iedzīvotāju evakuācijai
no atlikušās Kurzemes daļas —
piešķirtu vajadzīgo uzsvaru un
[)asargātu armiju un Kurzemē pa-ikušos
iedzīvotājus no apgādes
grfitībām, esmu spiests spert
stingrus solus.
Tādē! nosaku bekojošo:
a) visiem bēgļiem, kas saiiēmuSi
uzaicinājumu braucienam uz
Vāciju, tieik noiiemtl visi lopi
un zirgi, maksājot par tiem
nosacītās cenas. Ari tiem
bēgļiem, kufiem nav jāeva­kuējas,
tiek i^oiiemtas govis,
atstājot uz katriem 10 bēg-
Mem vienā saimniecībā vienu
govi (1 go^^i uz 1—10, 2 go­vis
uz 11-20 personām u. ttjf
b) bēgli, ^kas uzaicināti izbraukt
uz Vāciju, cikļtāl tie nav paš­ražotā
ji, nesaliem uz priekšu
pārtikas kartītes;
c) bēgļiem netiks izsniegtas
dzelzceļu braukšanas atļau­jas,
kamēr nebūs izbeigta eva­kuācija;
d) evakuējanbiem bēgļiem pie
uzaicinājuma tiek noņemtas
pases, kuras tie Ventspilī sā­ļie
ms atpakaļ;
e) visiem sairanļekiem, kas pie­turēs
bēgļus arī pēc uzaicinā­juma
doties uz Vāciju un ne­būs
tos 24 stundu laikā rak­stiski
pieteikuši pagasta vai-*
dei, tiks bez atlīlzības at­ņemti
visi lopi,
Ja arī šim rīkojumam nebūs ce­rēto
panākumu, biīšu spiests spert
v^ stingrākus solus, kā bagāžas
ierobežošanu u. i. t.
Ziemelkurzemp novada komisārs';*.
Būtu lieki komentēt kaut šo vācu
okupantu rīkojumu vien.
Medakeija patelea»
visiem tautiešiem Dillingenā un Lau-ingenā,
kas^ aibalstījuši „Latviešu
Vēstneša'* pirmos solus, bet jo īpaši
latviešiem — UNRRA's 308. koman­das
darbiniekiem un gleznotājam
Hugo Grotusom, 'kas la kraksta va^
jad^vbām ziedojis 200 ļmarktt.