1949-12-07-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
\ 1949. g. 3. decembīt tonam Cer m75 gadi 30. novembri vmU gadus vecs kara laika prem<ēr« 1 iŗ viena no ievēroja^" turam pēdējo gadu nf. • gadiem, dienestu liS fianos vairākos kara Ž kietāja romānam. Savus gadus viņš ar Ueliskr^n •ākstījis savā Jaunta' aU mata, kas katram jauniel Pētu par labāko pamācību. jScīnās, lai kaut ko sa-un spēka pilns, Cerčilg palicis optimists ari vis-ļls stundās, un pat tad, kad :aŗa pirmajos gados Angll- )kUs bija vairāk nekā krl-lōdams lielisks lunātājs, ļ[ēr nekad nav Hetojis tuk-js, bet saucis lietas IstS !ā 1940. g. pavasari viņS lei nevarēja pareģot neko «asinis, darbu, asaras i.n ; pn nesolīja neko nereā- Sfikajos kara gados, lis paradokss Cerčila dzIvS Viņam vajadzēja alkSp-listru prezidenta posteņa sava lielākā darba pa-bet pagājušajos gadu jau noskaidrojies, ka Cer« Jisks kara laika politiķis, pēckara gados Cerčils nav b€t ar jaunekļa sparu pi^ afc^ulMam problēmSm, it )iŗ{dinādiims pasauli noboļ-un ar visu savu krūti le-ļs par, Eiropas savienotajām Viņš bija pirmais, kas iz- 'priekškara" vārdu. :OSTARDOS imi Ssrajevas tiesa pili si-ra pret 12 krieviem, kurus J^egoSanā, sabotāžā un kū- [Lielākā daļa apsūdzēto ir savienības pavalstnieki, ka- '-am piemīt politisks rak- „Igi, ka prāvu iztiesā tajfi iS, kura priekšā 1914. gadā ātāts pret Austrijas troņ- I, kas izraisīja pirmo pa- Adenauerg un .«^«^«^p.Sumachers ceturt-p garākas abu aizskarto par- [CSU un SPD pārstāvju ap- * izlīguši. Kā zināms, Suma-lasļ Bonnas parlamenta sede h Adenaueru, izslēdza uz dl- Im no parlamenta. jBtreiks Itālija sākās ceturt- 6 no rīta. Komunistu kon-arodbtedrlbu apvienība la-ipSrtraukt" darbus tāpēc, «a ' "āni dienām policija sadurs- 1 nošāva divus strādnieKus ^agaidSm neredz vajadzitoas i kādu jaunu reģionālu paK- 2ās ārlietu viceministrs vm-ķ piedalījās amerikāņu Tuvo lo austrumu diplomātu kon-ļAnkarāv Pēc viceminisra ļuma, komunisma ekspansija )ā apturēta. ra uiirarēja Itāliju futbola bOO skatītāju un angju tni bciālistl Londonā bija par [ar itāliešu negaidīti 1 eU^^ angļi abus vārtus ieguva fā puslaika pēdējas 15 mi gadiem Jaunzēlandes s^aj-prtija, kas visu laiku a|a^ pbas priekšgala, tagad vdj^ (udējusi. Nacionālisti Jg^ llamentā 46 vietas, bet strad 34. 57 vmielmsbai»a LATVIA lAtvIan New8paper «gl^ed ttodfei 6UC0M Clvll ]|M^DivisiOD AutborlsatlOD ļ ļ ^ ^ UNDP 196. PubUflber 0^ fditor: Valdemārs Lam- ^ggp E0Uogen/N.. Brelte Str. S ' jprinter: ūngeheuer & «nīser. Ludvlgsburģ. Kōrner- I. 10, publisbed twice weekly. carculation U.000. lATVIAN NEVVSPAPER Nr. 115. Trešdien, 1919. f. 7. dec Izntt treidienis an tettoienla. Udevi}s: Utvtolu Centrili Ko. mtteji. Otlventlt r«daktOTf; V Lamb^gs: galveni redaktora vletnl^: M. CuUtlt. Bedik* tori: BoUtelna. Fr. igali. J. Jikabsona, B. ĶtseU^ a Mindenbergs, & RaUtert, L. Svarcs. Redakdjat adren: EssUngen/N., Brelte Str. telefona 1733S. Boirna nevēlas armiju Varingtona spriež par problemātisko Rietumeiropas aizsardzību-Vāciešiem vel laika diezgan nogaidīt izdevigSkus noteikumus Vašingiona (A).^ Pēc prezidenta Trūmena, ģenerāļa Bred- Bji, ārUetu mintetra Ečesona un FrancUas ārlietu ministra SiLina at-fcSrIotaJiem paskaidrojumiem, ka rietumnieki nav paredzējuši radit VidjM armUu, «ivu viedokli šajā jautājumā paziņojis ari Rietumvāci. jy mtototru prezidents Dr, Adenauers. „Mēs esam noteikti pret jaunu vactt annUas radīšanu. Pat ja rietumnieki to vēlētos. Bonnas parlaments bateotu pret rem litarizācUu. Es personīgi piekristu kara l^oiibafl ievešanai tikai toja gadījumā, Ja vācieši būtu sastāvdaļa ietimie^opas kopēja armUV* paskaidroja Dr. Adenauers. Sie Rie-valstsvīra vardi izraisījuši Londonā, Parizē un Vašingtonā daudz kometataru. Pirmdienas Izdevumos atrodami norādījumi, ka Ade&snera paskaidrojums nekādā gadījumā nenozīmē galīgu vācu at-ieftbnos atkal radīt zināmus bruņotos spēkus. Valodas par Vācijas apbruņošanu J(^roj§m negrib rimties. Lai gan vislabprātāk tiklab angļi, kā arī amerikāņi im franči par šo jautājumu pilnīgi klusētu, pašreizējais po- HUstois stāvoklis to nepielaiž. Dr. Adinauera paziņotais viedoklis ta-diduo jauna pasaules presei devis' fepju plaši iztirzāt daudz disku-tSto problēmu — dot vai nedot Rie-tumvScljai pašai savu armiju. Pfl^juSajās divi nedēļās īpaši ASV rislDŠjtišās konferences un apspriedes, kufās ^ c i ā l i s t i sīki un vispu-iģi analizējuši jautājumu par Rie-tiuneiropas aizsardzību. Pentagonā— ASV kara ministrijā ieradās feld- Jaunas deportācijas Latvija lOnchene (A)» — Die Neue Zei-tog atsaukdamās uz franču licen-oito Berlīnes laikrakstu Kurier, ziņo, UpSdējā laikā no Rīgas un tuvākās i|il|ŗtne& uz Padomju savienību de-fortiti 18.00D latviešu. Kurier šo iBtonnāciju ieguvis no bēgļiem, ku- fļ telitiējies izbēgt uz rietumiem. 'tMn viņi pastāstījuši, ka pēc kādas Neizcēla katastrofas, kurā galu dAūjuši 28 sarkanarmieši, no tris tuvfcaji^m ciemiem izsūtīti visi teildvotāji. Deportāciju dēļ daudzi latvieši sabēguši 'mežos, kur pievienojušies partizāniem. nmrials Montgomerijs, kamēr ASV augstākie militārie vadītāji izlidoja U2 Ģiropu, lai vienotos par ameri- Mņu ieroču sadalīšanu Rietumeiropai. Sīm konferencēm sekojušas ap-ipriedes Vašingtonā, kurās iztirzāta nerimstošā krievu gatavošanās at-itSt Austrumvāciju, atvelkot okupācijas karaspēku un nododot līdzši-ōfijos iarkanarmijas veiktos uzdevumus Austrumvācijas policijai. Newsweek saviem Eiropas biroju vadītājiem pēdējā izdevumā uzdevis «Diegt vispusīgu Vācijas remilitāri-ificijas apgaismojumu. Vašingtonas Wn>Ja vadītājs Veintāls raksta: •Aukstajā karā pēdējo mēnešu bi-lalce rāda nepārprotamu pārsvaru Padomju savienības pusē. Rietumnieku politiķi un stratēģi jūt, ka vi- ^ novērtējuši Padomju savienības saimniecisko un militāro spēku pā- '§k zemu. To pierāda kaut vai tas tos, ka krievi konstruējuši un ra-atombumbas veselus 3 gadus ag-y5k nekā to bija aplēsuši angļi un amerikāņi. Bet šis ir tikai viens pie-in §rs. Saimnieciskie lietpratēji at- «Jst, ka krievi rietumus pārsteiguši v§l lielākā mērā nekā ar savu atombumbu straujo ražošanas un dzīves atjaunošanas procesu Padomju sa- Miris pavesta nacionālais delegāts prof. Laurinovlcs Pirmdien 5. decembrī pl. 9 no rīta Jtos pāvesta nacionālais delegāts htviešu un igauņu trimdas drau-tom Vācijā un Latviešu Nacionālās Padomes kopsapulces priekšsēdis ^nsiņors prof. Dr. Pēteris Laurino- Vičs. «Jau pēc atgriešanās no pēdējās JNP sesijas Imbshauzenā prof. Lau- 'rnovičs jutās nevesels. Pagājušas '^eļas beigās viņa stāvoklis paslik-f^ ajās, un slimnieku no dzīves vie- ^ Erdingā nogādāja uz prof. Lebses «feiku Minchenē. Ārsti konstatēja *magu aklās zarnas un vēdera plē- ^s iekaisumu. Sestdien prof. Lau- J«iovičam izdarīja grūtu operāciju, °^ ta, par spīti ārstu pūlēm, viņa ^vibu vairs nespēja glābt. 6. de- *^bri aizgājēju no Minchenes pār- ^«Ja uz Errdingu. , " o l P. Laurinovičs dzimis 1902. g. W. Atobrī Asūnē. vienībā, Polijā un Bulgārijā. Tajā pašā laikā Staļina maršali trieciena tempā izkārtojuši militāros uzdevumus līdz pašai dzelzs priekškara rietumu mali.. Krievu spēks, īpaši aviācija un tanku vienības, nepārprotami uztrauc Rietumeiropas štābu speciālistus. Kopš abām pusēm ir atombumbas, izšķirīgā nozīme piekrīt sauszemes karaspēkam un konvencionā-l^ iem ieročiem, kādus lietoja vn pazina otra pasaules kara laikā. Lai gan Rietumeiropa pēdējos divi gados ar Atlantika aizsardzības sistēmas izveidošanu, kopēja apbru-; ņojuma ievešanu, Montgomerija štābu un atkārtotiem Rietumeiropas bruņoto spēku manevriem demonstrējuši pasaulei lielāku aktivitāti nekā Kremlis jebkad bija paredzējis, Rietumeiropas aizsardzības reālā vērtība pašreiz ir stipri problemātiskas dabas. Sī rudens manevri Vācijā pierādīja, ka angļu, franču un amerikāņu štābi neprot savā starpā sadarboties. Sajā ziņā zīmīga Ir franču ģenerāļa Delatra de Tasiņi liecība, ka angļi joprojām nav mb-demizējuši savu novecojušo 1945. g. taktiku, negrib vai nevar sadarboties ar amerikāņiem un nav kaujas spējīgi. Līdzīga negatīva atsauksme nāca arī no ASV flotes novērotāT jiem par Rietumeiropas jūpas spēku manevriem Lamanšas kanāli, Riskajās līci im Ziemeļjūrā. Rietumeiropas bruņoto spēku flote nav pašreiz nekas cits kā jauks plāns, kas nav ticis tālāk par papīru." Kā aizvien, tā arī šoreiz diplomātiskās aktīvitātes un politiskās plānošanas ziņā savos spriedumos par vai pret Rietumvācijas armiju pirmajā vietā iir angji: „Ja mēs gribam izbēgt katastrofai," spriež an- (Turpinājums 8. Ipp.). Igauņu Strādnieku pārstāvis apsūdz Padomju savienību' Londona (D). — Jau vairāk nekā nedēļu Londonā turpinājās 27 valstu arodbiedrību pārstāvju konference, lai dibinātu tādu strādnieku profesionālo organizāciju, kas neatrastos vairs komunistu ietekmē. Pagājušo sestdien konferences sēdē garāku runu teica Igaunijas 'arodbiedrību pārstāvis Johaness Michelsons. Runas sākumā viņš aicināja brīvās tautas palīdzēt Baltijas valstīm un Austrumeiropai. Michelsons norādīja, ka starptautiskās arodbiedrību apvienības statūtos katrai tautai garantētas tiesības uz brīvību un paS-noteikšanos. Baltijas,valstīs un Austrumeiropā valda nepieredzēts padomju terrors. Staļina slepenā policija vispirms likvidēja turienes strādnieku profesionālās organizācijas un viņu vietā nodibināja savas arodbiedrības, kas ir valsts iestādījums un rūpējas vienīgi par strādātāju izmantošanu. Runas beigās Michelsons norādīja, ka no Austrumeiropas katru mēnesi bēg uz rietumiem vismaz 15.000 cilvēku. Prezidenta Ruzvelta pUnvamieks nodevis ato bumbu laievie ierikanu lidotājs apvaino Hariļu Hopkinsu . valsts noslēpumu izpaušana V a š i n g t o n a (D). - Afrikait ASV lidotlMs m^ors Jordans kādam amerikāņu raidit&jam snleftaji in-tervijft sestdien pa&kaldroja, ka nelaiķa preddenta Ri\iveltā ttiticn>ās persona un pilnvarnielis Harijs Hop-kins nodevis Maskavai atombumbas noslēpumu. Slepeni dokumenti un materiāli nogādāti us IPadomJu savienību amerikāņu lidmailnls, ko krievi saņēmuši us nomas un aisdo-šanas Uguma pamata. ASV atom-eneni^ as komisijas priekisēdis senātos Mekmahons uzdevis pārbaudīt Jardana sensacionālos apgalvojumus un ievadīt izmeklēāanu* Intervijas sākumā majors Jordans paskaidroja, ka 1943. gadā Harijs Hppkins viņam uzdevis nogādāt uz Padomju savienību „cik vien iespējams steidzami divus urāna sūtīju- Vairojas liecības par koncentrācijas nometnēm Pad. savienībā FRANČU PUBLICISTI IEROSINA DIBINĀT KOMITEJU, KAS NOSKAIDROTU IESLODZĪTO LIKTENI Parīze (E). — Pazīstamais franču kreisā virziena rakstnieks un publicists un France-Tireur atbildīgais redaktors Dāvids Rusē Figaro Lit-teraire pirmajā lappusē publicējis plašu rakstu, kupā aicina dibināt īpašu komiteju, lai izmeklētu apstākļus Padomju savienības piespiedu darba nometnēs. Rusē pats labi iepazinies ar koncentrācijas nometnēm. 1943. g. viņu apcietināja Gestapo un nosūtīja uz Vāciju. Rusē tika brīvībā vienīgi pēc Vācijas kapitulācijas. Franču publicists ir nesamierināms fašisma un totalitārisma ienaidnieks. „Es griežos pie visiem politiskajiem ieslodzītajiem, bet īpaši pie divām franču ieslodzīto organizācijām un visiem tiem, kas vēlas kaut ko darīt taisnības labad," raksta Rusē. „Liecības par piespiedu darbu nometnēm Padomju savienībā ar katru dienu vairojas. Tie ir dokumenti, ko publicējuši visu partiju un novirzienu poļi, vācu un citu tautu komunisti, žīdi, kā ari agrākie NKVD aģenti, kuriem* laimējies iz- Pirmā pret Maskavu KRIEVU DIPLOMĀTI - SPIEGU ORGANIZĀCIJAS KODOLS Sarajeva (C). — 1. decembrī Bos-nijas galvaspilsētā Sarajevā tautas tiesā sākās prāva pret 12 Padomju savienības pilsoņiem, kas Maskavas uzdevumā Jugcslavijā izveidojuši spiegu un sabotieŗu organizāciju. Tiesai sākoties, divu apsūdēto trūka. Galvenais spiegu organizācijas vadonis Ņekļudovs bija dažas stundas pirms tiesas sākšanās cietumā pakāries. Pretstatā Maskavas rīkotajām prāvām, Tito lielais process pret Padomju savienības pilsoņiem rada gluži citu ainu. Apsūdzētie neatzīstas, liedzas un ļoti veikli aizstāvas. Prāva turpināsies visu šo nedēļuun spriedums sagaidāms pēc U dienām. Ar Sarajevas prāvu pirmo reizi kopš lielās Kanādas spiegu afēras atklātībā tiek diskutētas Maskavas metodes pastāvošo iekārtu graušanai un informācijas iegūšanai pa ceļiem, kas nekādi nav savienojami ar starptautiskiem legalitātes principiem. Visi 10 apsūdzētie bijušie baltkrievi, kas 1945. gadā pieņēmuši Maskavas piedāvāto padomju pavalstniecību un palikuši Jugcslavijā. Kā no pirmajām trim prāvas sēdēm redzams, galvenā spiegu tīkla organizētajā bijusi padomju sūtniecība Belgrade. Otrs lielākais centrs nelegalistiem bijusi oficiālās krievu ziņu aģentūras TASSa pārstāvniecība. TAbba korespondents Latiševs 2 mēnešus pirms Sarajevas prāvas sākšanas atstāja Jugoslaviju. ļ_ Interesants apstāklis, kaš labi rada padomju izlūkošanas dienēs u mentalitāti, ir tas fakts, ka no 10 apsūdzētajiem 8 ir bij. cara Ochra-nas un vācu Gestapo aģenti. Viens no Uem, kāds cara armijas kapt^ei-m^ s, savā laikā Deņikina pretizluko-šanas dienesta uzdevumā 6 mēnešus medījis pašu Ļeņinu, lai izdarītu pret viņu atentātu. Tas tomēr nav traucējis Latiševu viņu pieņemt un uzticēt organizēt sazvērestību pret Tito. New York Herald Tribune Belgra-des konrespondents Gastons Kob-lencs ziņo no Sarajevas par vidi, kādā prāva risinās. Pārpildītajā tiesas pilī virs galvenā prokurora Jo-hanoviča galvas karājas gan liela komunistu sarkanā zvaigzne, bet tās vidū sirpja un āmura vietā ievietota Tito seja. Paši apsūdzētie, lai gan cietumos pavadīti S mēneši, atstāj spirgtu un svaigu iespaidu. Pirmajā dienā tiesā nolasīta apsūdzētā Ņe-kļudova zīmīte, ko tas pirms pakāršanās rakstījis Ņekļudovs, kas bija krļevu pareizticīgo galva Belgrade, visos noziegumos atzīstas, slavē labo izturēšanos pret viņu cietumā un uzaicina pārējos apsūdzētos „atmaskot" Staļina spiegus Jugoshvijā. Procesā atklājās ari Tito slepenās policijas metodes. Bijušās OZNAs vietā tagad tā saīsināti saucas UDBA un darbojas „pēc labākajām metodēm, ko mēs esam varējuši pielaikot no Čekas, Gestapo un Intelligent Service atzinumiem." Prokurora rīcībā atrodas nevien sīks pārskats par pašu apsīidzēto darbību, bet arī iz-smēlēji ziņojumi ar visiem vārdiem, datiem un notikumiem Pariomiu savienības diplomātiskajās pārstāvniecībās. Apsūdzības rakstā konstatēts, ka galvenie vainīgie Sarajevas prāvā nesēž vis uz apsūdēto sola, bet atrodas drošībā vai nu Maskavā, vai ekstcrritori^lajā padomju sūtniecībā Belgrade. bēgt. Neviens cilvēks nevar paiet garām šfm liecībām, tās neizlasījis. Ļaudis pārņem tādas šausmas, ka pat grūti ticēt, ka tādi apstākļi varētu valdīt Padomju savienības piespiedu darba nometnēs." Raksta turpinājumā Rusē pastāsta sīkāk par Gulagu (padomju koncentrācijas nometņu pārvalde. Red.), kas paraksta ar valdību līgumus par darba spēka vervēšanu, pie kam ļaudīm paredzēta parastā atlīdzība. Praktiski ieslodzītie saņem tikai grašus. Tādā kārtā Gulags nopelnī ndlzīgus līdzekļus. Ieslodzīto dzīve koncentrācijas nometnēs norit pēc zināmas likumības — pārvalde un uzraudzība atrodas kriminālistu rokās. Ieslodzītie grupējas no dažādām šķirām: tur ir zemnieki, kas pretojušies kollektīvizācijai, fabriku strādnieki, žīdi, kas novirzījušies no partijas ģenerāllīnijas un okupēto zemju iedzīvotāji. Rusē saka, ka pasaulei ir tūkstošiem liecību, kādos apstākļos ieslodzītajiem jādzīvo un jāstrādā. Koncentrācijas nometnes tagad neatrodas tikai aiz polārā loka vai Sibīrijas taigās. Tās pievirzījušās pavisam tuvu Maskavai, Ļeņin-gradal, Kuibiševal un Baku. „Es ierosinu dibināt īpašu komiteju, kurā Ieietu tikai agrākie koncentrācijas nometņu ieslodzītie,** raksta Rusē. „Mums ir prakse un mūs nevarēs apmānīt. Nepietiek, ja mēs pasaulei pasakām, ka Padomju savienībā koncentrācijas nometnes pastāv. Tas jāpierāda. Pēc šādas komitejas nodibināšanas vajadzētu gādāt, lai Padomju savienība atļauj pārbaudīt apstākļus uz vietas. Tā Maskava pasaules priekšā varētu reabilitēties.* mus'*. Majoram radušās aizdomas, ka Hopkins nodod krieviem valsts noslēpumus. Jordans toreiz bijis stado* nēts Grit Fellas lidlaukā MontanlĻ no kurienes uz Padomju savi«:Ā^u pāri Perbenksal un Aļaskai ildojuil amerikāņu supercietokšņi. Lai Im» kotu Hopkinsa rīcībai, Jordans rak« stljls dienas grāmatu, kur sīki atsl*« mējls visus sūtījumus. Majors novē^ rojls, ka padomju virsnieki lidmaiN nās ņem līdzi lielus saiņus. Vienreii viņš devis rīkojumu atvērt kfida padomju pulkveža koferi. Par lielu plār-steigumu Jordans atradis tur veselu gubu te^hnisku zīmējumu, plfinu un dažādu kopiju no ASV ārlietu ministrijas dokumentiem Visiem tiem papīriem bijusi nogriezta virspuse, kur parasti atrodas atzīmes „slepe-nl**. Pēc šī gadījuma padomju pulk« vedis Ilgāku laiku sarunājies pa telefonu ar Hopklnsu. Majors Jordan» tad saņēmis rīkojumu no Vašingtonas neaizkavēt nevienu sūtījumu ui Padomju savienību. Kādā citā gadījumā Jordans konstatējis, ka viens padomju vin-nleks transportējamo mantu sarakstā bija atzīmējis urānu. Citreiz, ixp kontrolējot krievu bagāžu, uz viena dokumenta atradusies atzīme: „Ple-cas pēdas biezs svina mūris un ūdeni neitronu pārbaudei." Par saviem i^e-redzējumlem Jordans nekavējoties ziņojis uzraudzības iestādēm un iesniedzis policijai dienas grāmatu^ Majora Jordana liecību netleSl w>- stlprlna ari amerikāņu ķīmisko fao* riku direktors Poters; 1943. gadfi k§^ das Ņujorkas firmas uzdevumā viņi nosūtījis padomju militārajai ndsijal Grīt Failā 800 kg urāna oksīda un 250 kg urāna nitrāta., United Press pārstāvis ziņo, ka majors Jordans ļāvis viņam ieskatīties savā dienasgrāmatā, kur sīki atzīmēti datumi, kādi uz Padomju savienību nosūtīti slepenie doku?» menti, un ari lidmašīnu numuri, ar kurām tie vesti. Padomju virsnieki savus saiņus parasti apzīmējuSi par «diplomātisko bagāžu" un nav ļāvuši atvērt Jordana dienasgrāmatā minēti ari divu augstu ārlietu ministrijas ierēdņu vārdi, kas kopā ar Hopklnsu nodevuši krieviem dokumentus par amerikāņu atombumbu. Pēc zināmas vilcināšanās majors UP pārstāvim ļāvis ieskatīties ari tai lappusē, lūdzot vienīgi pagaidām nepublicēt šos vārdus. Majora Jordana ziņojums radijll lielu satraukumu Vašingtonas oficiālajās aprindās. Vairāki laikrakstu pārstāvji norāda, ka par atombumbas noslēpumu Izdošanu Padomju savienībai pirms gada runāja ari tautas pārstāvju nama loceklis Džoni Mekdovels. Amerikāņu atklātība tagad ar lielu interesi gaida senatora Mekmahona ievadīto izmeklēšanu. V ^ - DP augsta komisāra mītne biis Zeneva Ņujorka (F). — Apvienoto nāciju pilnsapulce sestdien ar 37 balsīm pret 7, 13 atturoties, nolēma nodibināt īpašu augstā komisāra posteni, kas pārzinās pārvietoto personu lietas pēc tam, kad darbību būs beigusi IRC. Augstā komisāra mit<&klis atradīsies Zenēvār. Viņa uzdcvilimos ietilps DP tiesiskā aizsardzība, aprūpe, emigrācija un to personu repatriācija, kas vēlēsies atgriezties mājas. Augsto komisāru pēc UN ģenerālsekretāra Trigves Li priekšlikuma ievēlēs nākamajā gadā pilnsapulce. Priekš bal.<J0šanas Baltkrievijas pārstāvis no jauna apvainoja rietumu demokrātijas, ka tās kavē pārvietoto personu repatriāciju un izmanto viņas par lētu darba spēku. Viņam atbildēja britu delegāts, noraidīdams visus apvainojumus un uzaicinādams Padomju savienības pārstāvjus apmeklēt Lielbritāniju, lai uz vietas pārliecinātos par DP stāvokli. „lespējams, ka pēc Šī apmeklējuma arī mums atvērsies Padomju savienības durvis, lai mēs varētu pārliecināties, kā klājas turienes strādniekiem/* Runas turpinājumā britu delegāts norādīja, ka DP nevēlas atgriezties mājās, lai viņus nepiemeklētu tāds pats liktenis, kā io cilvēku tuviniekus, draugus un paziņas. Pēc 3 mēnešu uzturēšanās Rietum-vācijā, Austrijā un Itālijā Vašingtonā atgriezies prezidenta Trūmena pilnvarotais DP lietās Ugo Kārusi. Preses pārstāvjiem viņš paskaidroja» ka pārvietoto personu emigrācija norit labvēlīgi. Savienotajās valstīs līdz šim jau ieceļojuši 110.000 DP. Katru mēnoM uz Kanādu un Austrāliju dodas vairāki tūkstoši pārvietoto personu. CECHU BĪSKAPI ATKĀRTOTI PROTESTĒ Vatikāns (E). — Vatikāna raidītājā .sestdien nolasīja čechu katoļu bīskapu jauno protestu, ka<? iesniegts komunistiskajai valdībai 17. novembri. Augstie garīdznieki atkārtoti deklarē, ka jaunais baznīcu likums runā protī cilvēka tiesībām un brīvībai. ,Ja valdība turpina.*; baznīcu apspiest." Saka b'skapi, „Ccchoslova-kijā netrūks cilvēku, kas būs ar mieru visu upurēt Dieva likumiem un reliģiskai brivfbai." n h h i I-m o n u a 5 t r I 1 2 f I I
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 7, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-12-07 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari491207 |
Description
Title | 1949-12-07-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
\ 1949. g. 3. decembīt
tonam Cer
m75 gadi
30. novembri
vmU gadus vecs
kara laika prem<ēr«
1 iŗ viena no ievēroja^"
turam pēdējo gadu nf. •
gadiem, dienestu liS
fianos vairākos kara Ž
kietāja romānam. Savus
gadus viņš ar Ueliskr^n
•ākstījis savā Jaunta' aU
mata, kas katram jauniel
Pētu par labāko pamācību.
jScīnās, lai kaut ko sa-un
spēka pilns, Cerčilg
palicis optimists ari vis-ļls
stundās, un pat tad, kad
:aŗa pirmajos gados Angll-
)kUs bija vairāk nekā krl-lōdams
lielisks lunātājs,
ļ[ēr nekad nav Hetojis tuk-js,
bet saucis lietas IstS
!ā 1940. g. pavasari viņS
lei nevarēja pareģot neko
«asinis, darbu, asaras i.n
; pn nesolīja neko nereā-
Sfikajos kara gados,
lis paradokss Cerčila dzIvS
Viņam vajadzēja alkSp-listru
prezidenta posteņa
sava lielākā darba pa-bet
pagājušajos gadu
jau noskaidrojies, ka Cer«
Jisks kara laika politiķis,
pēckara gados Cerčils nav
b€t ar jaunekļa sparu pi^
afc^ulMam problēmSm, it
)iŗ{dinādiims pasauli noboļ-un
ar visu savu krūti le-ļs
par, Eiropas savienotajām
Viņš bija pirmais, kas iz-
'priekškara" vārdu.
:OSTARDOS
imi Ssrajevas tiesa pili si-ra
pret 12 krieviem, kurus
J^egoSanā, sabotāžā un kū-
[Lielākā daļa apsūdzēto ir
savienības pavalstnieki, ka-
'-am piemīt politisks rak-
„Igi, ka prāvu iztiesā tajfi
iS, kura priekšā 1914. gadā
ātāts pret Austrijas troņ-
I, kas izraisīja pirmo pa-
Adenauerg un
.«^«^«^p.Sumachers ceturt-p
garākas abu aizskarto par-
[CSU un SPD pārstāvju ap-
* izlīguši. Kā zināms, Suma-lasļ
Bonnas parlamenta sede
h Adenaueru, izslēdza uz dl-
Im no parlamenta.
jBtreiks Itālija sākās ceturt-
6 no rīta. Komunistu kon-arodbtedrlbu
apvienība la-ipSrtraukt"
darbus tāpēc, «a
' "āni dienām policija sadurs-
1 nošāva divus strādnieKus
^agaidSm neredz vajadzitoas
i kādu jaunu reģionālu paK-
2ās ārlietu viceministrs vm-ķ
piedalījās amerikāņu Tuvo
lo austrumu diplomātu kon-ļAnkarāv
Pēc viceminisra
ļuma, komunisma ekspansija
)ā apturēta.
ra uiirarēja Itāliju futbola
bOO skatītāju un angju tni
bciālistl Londonā bija par
[ar itāliešu negaidīti 1 eU^^
angļi abus vārtus ieguva
fā puslaika pēdējas 15 mi
gadiem Jaunzēlandes s^aj-prtija,
kas visu laiku a|a^
pbas priekšgala, tagad vdj^
(udējusi. Nacionālisti Jg^
llamentā 46 vietas, bet strad
34.
57 vmielmsbai»a
LATVIA
lAtvIan New8paper
«gl^ed ttodfei 6UC0M Clvll
]|M^DivisiOD AutborlsatlOD
ļ ļ ^ ^ UNDP 196. PubUflber
0^ fditor: Valdemārs Lam-
^ggp E0Uogen/N.. Brelte Str.
S ' jprinter: ūngeheuer &
«nīser. Ludvlgsburģ. Kōrner-
I. 10, publisbed twice weekly.
carculation U.000.
lATVIAN NEVVSPAPER
Nr. 115.
Trešdien, 1919. f. 7. dec
Izntt treidienis an tettoienla.
Udevi}s: Utvtolu Centrili Ko.
mtteji. Otlventlt r«daktOTf; V
Lamb^gs: galveni redaktora
vletnl^: M. CuUtlt. Bedik*
tori: BoUtelna. Fr. igali.
J. Jikabsona, B. ĶtseU^ a
Mindenbergs, & RaUtert, L.
Svarcs. Redakdjat adren:
EssUngen/N., Brelte Str.
telefona 1733S.
Boirna nevēlas
armiju
Varingtona spriež par problemātisko Rietumeiropas
aizsardzību-Vāciešiem vel laika diezgan nogaidīt
izdevigSkus noteikumus
Vašingiona (A).^ Pēc prezidenta Trūmena, ģenerāļa Bred-
Bji, ārUetu mintetra Ečesona un FrancUas ārlietu ministra SiLina at-fcSrIotaJiem
paskaidrojumiem, ka rietumnieki nav paredzējuši radit
VidjM armUu, «ivu viedokli šajā jautājumā paziņojis ari Rietumvāci.
jy mtototru prezidents Dr, Adenauers. „Mēs esam noteikti pret jaunu
vactt annUas radīšanu. Pat ja rietumnieki to vēlētos. Bonnas
parlaments bateotu pret rem litarizācUu. Es personīgi piekristu kara
l^oiibafl ievešanai tikai toja gadījumā, Ja vācieši būtu sastāvdaļa
ietimie^opas kopēja armUV* paskaidroja Dr. Adenauers. Sie Rie-valstsvīra
vardi izraisījuši Londonā, Parizē un Vašingtonā
daudz kometataru. Pirmdienas Izdevumos atrodami norādījumi, ka
Ade&snera paskaidrojums nekādā gadījumā nenozīmē galīgu vācu at-ieftbnos
atkal radīt zināmus bruņotos spēkus.
Valodas par Vācijas apbruņošanu
J(^roj§m negrib rimties. Lai gan
vislabprātāk tiklab angļi, kā arī
amerikāņi im franči par šo jautājumu
pilnīgi klusētu, pašreizējais po-
HUstois stāvoklis to nepielaiž. Dr.
Adinauera paziņotais viedoklis ta-diduo
jauna pasaules presei devis'
fepju plaši iztirzāt daudz disku-tSto
problēmu — dot vai nedot Rie-tumvScljai
pašai savu armiju.
Pfl^juSajās divi nedēļās īpaši ASV
rislDŠjtišās konferences un apspriedes,
kufās ^ c i ā l i s t i sīki un vispu-iģi
analizējuši jautājumu par Rie-tiuneiropas
aizsardzību. Pentagonā—
ASV kara ministrijā ieradās feld-
Jaunas deportācijas
Latvija
lOnchene (A)» — Die Neue Zei-tog
atsaukdamās uz franču licen-oito
Berlīnes laikrakstu Kurier, ziņo,
UpSdējā laikā no Rīgas un tuvākās
i|il|ŗtne& uz Padomju savienību de-fortiti
18.00D latviešu. Kurier šo
iBtonnāciju ieguvis no bēgļiem, ku- fļ telitiējies izbēgt uz rietumiem.
'tMn viņi pastāstījuši, ka pēc kādas
Neizcēla katastrofas, kurā galu
dAūjuši 28 sarkanarmieši, no tris
tuvfcaji^m ciemiem izsūtīti visi
teildvotāji. Deportāciju dēļ daudzi
latvieši sabēguši 'mežos, kur pievienojušies
partizāniem.
nmrials Montgomerijs, kamēr ASV
augstākie militārie vadītāji izlidoja
U2 Ģiropu, lai vienotos par ameri-
Mņu ieroču sadalīšanu Rietumeiropai.
Sīm konferencēm sekojušas ap-ipriedes
Vašingtonā, kurās iztirzāta
nerimstošā krievu gatavošanās at-itSt
Austrumvāciju, atvelkot okupācijas
karaspēku un nododot līdzši-ōfijos
iarkanarmijas veiktos uzdevumus
Austrumvācijas policijai.
Newsweek saviem Eiropas biroju
vadītājiem pēdējā izdevumā uzdevis
«Diegt vispusīgu Vācijas remilitāri-ificijas
apgaismojumu. Vašingtonas
Wn>Ja vadītājs Veintāls raksta:
•Aukstajā karā pēdējo mēnešu bi-lalce
rāda nepārprotamu pārsvaru
Padomju savienības pusē. Rietumnieku
politiķi un stratēģi jūt, ka vi-
^ novērtējuši Padomju savienības
saimniecisko un militāro spēku pā-
'§k zemu. To pierāda kaut vai tas
tos, ka krievi konstruējuši un ra-atombumbas
veselus 3 gadus ag-y5k
nekā to bija aplēsuši angļi un
amerikāņi. Bet šis ir tikai viens pie-in
§rs. Saimnieciskie lietpratēji at-
«Jst, ka krievi rietumus pārsteiguši
v§l lielākā mērā nekā ar savu atombumbu
straujo ražošanas un dzīves
atjaunošanas procesu Padomju sa-
Miris pavesta nacionālais
delegāts prof. Laurinovlcs
Pirmdien 5. decembrī pl. 9 no rīta
Jtos pāvesta nacionālais delegāts
htviešu un igauņu trimdas drau-tom
Vācijā un Latviešu Nacionālās
Padomes kopsapulces priekšsēdis
^nsiņors prof. Dr. Pēteris Laurino-
Vičs.
«Jau pēc atgriešanās no pēdējās
JNP sesijas Imbshauzenā prof. Lau-
'rnovičs jutās nevesels. Pagājušas
'^eļas beigās viņa stāvoklis paslik-f^
ajās, un slimnieku no dzīves vie-
^ Erdingā nogādāja uz prof. Lebses
«feiku Minchenē. Ārsti konstatēja
*magu aklās zarnas un vēdera plē-
^s iekaisumu. Sestdien prof. Lau-
J«iovičam izdarīja grūtu operāciju,
°^ ta, par spīti ārstu pūlēm, viņa
^vibu vairs nespēja glābt. 6. de-
*^bri aizgājēju no Minchenes pār-
^«Ja uz Errdingu.
, " o l P. Laurinovičs dzimis 1902. g.
W. Atobrī Asūnē.
vienībā, Polijā un Bulgārijā. Tajā
pašā laikā Staļina maršali trieciena
tempā izkārtojuši militāros uzdevumus
līdz pašai dzelzs priekškara
rietumu mali.. Krievu spēks, īpaši
aviācija un tanku vienības, nepārprotami
uztrauc Rietumeiropas štābu
speciālistus.
Kopš abām pusēm ir atombumbas,
izšķirīgā nozīme piekrīt sauszemes
karaspēkam un konvencionā-l^
iem ieročiem, kādus lietoja vn
pazina otra pasaules kara laikā.
Lai gan Rietumeiropa pēdējos divi
gados ar Atlantika aizsardzības sistēmas
izveidošanu, kopēja apbru-;
ņojuma ievešanu, Montgomerija
štābu un atkārtotiem Rietumeiropas
bruņoto spēku manevriem demonstrējuši
pasaulei lielāku aktivitāti
nekā Kremlis jebkad bija paredzējis,
Rietumeiropas aizsardzības reālā
vērtība pašreiz ir stipri problemātiskas
dabas. Sī rudens manevri
Vācijā pierādīja, ka angļu, franču
un amerikāņu štābi neprot savā
starpā sadarboties. Sajā ziņā zīmīga
Ir franču ģenerāļa Delatra de Tasiņi
liecība, ka angļi joprojām nav mb-demizējuši
savu novecojušo 1945. g.
taktiku, negrib vai nevar sadarboties
ar amerikāņiem un nav kaujas
spējīgi. Līdzīga negatīva atsauksme
nāca arī no ASV flotes novērotāT
jiem par Rietumeiropas jūpas spēku
manevriem Lamanšas kanāli,
Riskajās līci im Ziemeļjūrā. Rietumeiropas
bruņoto spēku flote nav
pašreiz nekas cits kā jauks plāns,
kas nav ticis tālāk par papīru."
Kā aizvien, tā arī šoreiz diplomātiskās
aktīvitātes un politiskās plānošanas
ziņā savos spriedumos par
vai pret Rietumvācijas armiju pirmajā
vietā iir angji: „Ja mēs gribam
izbēgt katastrofai," spriež an-
(Turpinājums 8. Ipp.).
Igauņu Strādnieku
pārstāvis apsūdz
Padomju savienību'
Londona (D). — Jau vairāk nekā
nedēļu Londonā turpinājās 27 valstu
arodbiedrību pārstāvju konference,
lai dibinātu tādu strādnieku profesionālo
organizāciju, kas neatrastos
vairs komunistu ietekmē. Pagājušo
sestdien konferences sēdē garāku
runu teica Igaunijas 'arodbiedrību
pārstāvis Johaness Michelsons. Runas
sākumā viņš aicināja brīvās
tautas palīdzēt Baltijas valstīm un
Austrumeiropai. Michelsons norādīja,
ka starptautiskās arodbiedrību
apvienības statūtos katrai tautai garantētas
tiesības uz brīvību un paS-noteikšanos.
Baltijas,valstīs un Austrumeiropā
valda nepieredzēts padomju
terrors. Staļina slepenā policija
vispirms likvidēja turienes
strādnieku profesionālās organizācijas
un viņu vietā nodibināja savas
arodbiedrības, kas ir valsts iestādījums
un rūpējas vienīgi par strādātāju
izmantošanu. Runas beigās Michelsons
norādīja, ka no Austrumeiropas
katru mēnesi bēg uz rietumiem
vismaz 15.000 cilvēku.
Prezidenta Ruzvelta
pUnvamieks nodevis ato
bumbu laievie
ierikanu lidotājs apvaino Hariļu Hopkinsu
. valsts noslēpumu izpaušana
V a š i n g t o n a (D). - Afrikait
ASV lidotlMs m^ors Jordans kādam
amerikāņu raidit&jam snleftaji in-tervijft
sestdien pa&kaldroja, ka nelaiķa
preddenta Ri\iveltā ttiticn>ās
persona un pilnvarnielis Harijs Hop-kins
nodevis Maskavai atombumbas
noslēpumu. Slepeni dokumenti un
materiāli nogādāti us IPadomJu savienību
amerikāņu lidmailnls, ko
krievi saņēmuši us nomas un aisdo-šanas
Uguma pamata. ASV atom-eneni^
as komisijas priekisēdis senātos
Mekmahons uzdevis pārbaudīt
Jardana sensacionālos apgalvojumus
un ievadīt izmeklēāanu*
Intervijas sākumā majors Jordans
paskaidroja, ka 1943. gadā Harijs
Hppkins viņam uzdevis nogādāt uz
Padomju savienību „cik vien iespējams
steidzami divus urāna sūtīju-
Vairojas liecības par koncentrācijas
nometnēm Pad. savienībā
FRANČU PUBLICISTI IEROSINA DIBINĀT KOMITEJU, KAS NOSKAIDROTU
IESLODZĪTO LIKTENI
Parīze (E). — Pazīstamais franču
kreisā virziena rakstnieks un publicists
un France-Tireur atbildīgais
redaktors Dāvids Rusē Figaro Lit-teraire
pirmajā lappusē publicējis
plašu rakstu, kupā aicina dibināt
īpašu komiteju, lai izmeklētu apstākļus
Padomju savienības piespiedu
darba nometnēs. Rusē pats
labi iepazinies ar koncentrācijas nometnēm.
1943. g. viņu apcietināja
Gestapo un nosūtīja uz Vāciju. Rusē
tika brīvībā vienīgi pēc Vācijas kapitulācijas.
Franču publicists ir nesamierināms
fašisma un totalitārisma
ienaidnieks.
„Es griežos pie visiem politiskajiem
ieslodzītajiem, bet īpaši pie
divām franču ieslodzīto organizācijām
un visiem tiem, kas vēlas kaut
ko darīt taisnības labad," raksta
Rusē. „Liecības par piespiedu darbu
nometnēm Padomju savienībā ar
katru dienu vairojas. Tie ir dokumenti,
ko publicējuši visu partiju
un novirzienu poļi, vācu un citu
tautu komunisti, žīdi, kā ari agrākie
NKVD aģenti, kuriem* laimējies iz-
Pirmā pret Maskavu
KRIEVU DIPLOMĀTI - SPIEGU ORGANIZĀCIJAS KODOLS
Sarajeva (C). — 1. decembrī Bos-nijas
galvaspilsētā Sarajevā tautas
tiesā sākās prāva pret 12 Padomju
savienības pilsoņiem, kas Maskavas
uzdevumā Jugcslavijā izveidojuši
spiegu un sabotieŗu organizāciju.
Tiesai sākoties, divu apsūdēto trūka.
Galvenais spiegu organizācijas vadonis
Ņekļudovs bija dažas stundas
pirms tiesas sākšanās cietumā pakāries.
Pretstatā Maskavas rīkotajām
prāvām, Tito lielais process pret
Padomju savienības pilsoņiem rada
gluži citu ainu. Apsūdzētie neatzīstas,
liedzas un ļoti veikli aizstāvas.
Prāva turpināsies visu šo nedēļuun
spriedums sagaidāms pēc U dienām.
Ar Sarajevas prāvu pirmo reizi
kopš lielās Kanādas spiegu afēras
atklātībā tiek diskutētas Maskavas
metodes pastāvošo iekārtu graušanai
un informācijas iegūšanai pa ceļiem,
kas nekādi nav savienojami ar starptautiskiem
legalitātes principiem. Visi
10 apsūdzētie bijušie baltkrievi,
kas 1945. gadā pieņēmuši Maskavas
piedāvāto padomju pavalstniecību un
palikuši Jugcslavijā. Kā no pirmajām
trim prāvas sēdēm redzams, galvenā
spiegu tīkla organizētajā bijusi
padomju sūtniecība Belgrade.
Otrs lielākais centrs nelegalistiem
bijusi oficiālās krievu ziņu aģentūras
TASSa pārstāvniecība. TAbba
korespondents Latiševs 2 mēnešus
pirms Sarajevas prāvas sākšanas atstāja
Jugoslaviju. ļ_
Interesants apstāklis, kaš labi rada
padomju izlūkošanas dienēs u
mentalitāti, ir tas fakts, ka no 10
apsūdzētajiem 8 ir bij. cara Ochra-nas
un vācu Gestapo aģenti. Viens
no Uem, kāds cara armijas kapt^ei-m^
s, savā laikā Deņikina pretizluko-šanas
dienesta uzdevumā 6 mēnešus
medījis pašu Ļeņinu, lai izdarītu
pret viņu atentātu. Tas tomēr nav
traucējis Latiševu viņu pieņemt un
uzticēt organizēt sazvērestību pret
Tito.
New York Herald Tribune Belgra-des
konrespondents Gastons Kob-lencs
ziņo no Sarajevas par vidi,
kādā prāva risinās. Pārpildītajā tiesas
pilī virs galvenā prokurora Jo-hanoviča
galvas karājas gan liela
komunistu sarkanā zvaigzne, bet tās
vidū sirpja un āmura vietā ievietota
Tito seja. Paši apsūdzētie, lai gan
cietumos pavadīti S mēneši, atstāj
spirgtu un svaigu iespaidu. Pirmajā
dienā tiesā nolasīta apsūdzētā Ņe-kļudova
zīmīte, ko tas pirms pakāršanās
rakstījis Ņekļudovs, kas bija
krļevu pareizticīgo galva Belgrade,
visos noziegumos atzīstas, slavē labo
izturēšanos pret viņu cietumā un uzaicina
pārējos apsūdzētos „atmaskot"
Staļina spiegus Jugoshvijā.
Procesā atklājās ari Tito slepenās
policijas metodes. Bijušās OZNAs
vietā tagad tā saīsināti saucas UDBA
un darbojas „pēc labākajām metodēm,
ko mēs esam varējuši pielaikot
no Čekas, Gestapo un Intelligent
Service atzinumiem." Prokurora rīcībā
atrodas nevien sīks pārskats par
pašu apsīidzēto darbību, bet arī iz-smēlēji
ziņojumi ar visiem vārdiem,
datiem un notikumiem Pariomiu savienības
diplomātiskajās pārstāvniecībās.
Apsūdzības rakstā konstatēts,
ka galvenie vainīgie Sarajevas
prāvā nesēž vis uz apsūdēto sola,
bet atrodas drošībā vai nu Maskavā,
vai ekstcrritori^lajā padomju sūtniecībā
Belgrade.
bēgt. Neviens cilvēks nevar paiet
garām šfm liecībām, tās neizlasījis.
Ļaudis pārņem tādas šausmas, ka
pat grūti ticēt, ka tādi apstākļi varētu
valdīt Padomju savienības piespiedu
darba nometnēs."
Raksta turpinājumā Rusē pastāsta
sīkāk par Gulagu (padomju koncentrācijas
nometņu pārvalde. Red.),
kas paraksta ar valdību līgumus par
darba spēka vervēšanu, pie kam
ļaudīm paredzēta parastā atlīdzība.
Praktiski ieslodzītie saņem tikai
grašus. Tādā kārtā Gulags nopelnī
ndlzīgus līdzekļus. Ieslodzīto dzīve
koncentrācijas nometnēs norit pēc
zināmas likumības — pārvalde un
uzraudzība atrodas kriminālistu rokās.
Ieslodzītie grupējas no dažādām
šķirām: tur ir zemnieki, kas pretojušies
kollektīvizācijai, fabriku strādnieki,
žīdi, kas novirzījušies no partijas
ģenerāllīnijas un okupēto zemju
iedzīvotāji. Rusē saka, ka pasaulei
ir tūkstošiem liecību, kādos apstākļos
ieslodzītajiem jādzīvo un
jāstrādā. Koncentrācijas nometnes
tagad neatrodas tikai aiz polārā loka
vai Sibīrijas taigās. Tās pievirzījušās
pavisam tuvu Maskavai, Ļeņin-gradal,
Kuibiševal un Baku.
„Es ierosinu dibināt īpašu komiteju,
kurā Ieietu tikai agrākie koncentrācijas
nometņu ieslodzītie,** raksta
Rusē. „Mums ir prakse un mūs nevarēs
apmānīt. Nepietiek, ja mēs pasaulei
pasakām, ka Padomju savienībā
koncentrācijas nometnes pastāv.
Tas jāpierāda. Pēc šādas komitejas
nodibināšanas vajadzētu gādāt, lai
Padomju savienība atļauj pārbaudīt
apstākļus uz vietas. Tā Maskava pasaules
priekšā varētu reabilitēties.*
mus'*. Majoram radušās aizdomas, ka
Hopkins nodod krieviem valsts noslēpumus.
Jordans toreiz bijis stado*
nēts Grit Fellas lidlaukā MontanlĻ
no kurienes uz Padomju savi«:Ā^u
pāri Perbenksal un Aļaskai ildojuil
amerikāņu supercietokšņi. Lai Im»
kotu Hopkinsa rīcībai, Jordans rak«
stljls dienas grāmatu, kur sīki atsl*«
mējls visus sūtījumus. Majors novē^
rojls, ka padomju virsnieki lidmaiN
nās ņem līdzi lielus saiņus. Vienreii
viņš devis rīkojumu atvērt kfida padomju
pulkveža koferi. Par lielu plār-steigumu
Jordans atradis tur veselu
gubu te^hnisku zīmējumu, plfinu un
dažādu kopiju no ASV ārlietu ministrijas
dokumentiem Visiem tiem
papīriem bijusi nogriezta virspuse,
kur parasti atrodas atzīmes „slepe-nl**.
Pēc šī gadījuma padomju pulk«
vedis Ilgāku laiku sarunājies pa telefonu
ar Hopklnsu. Majors Jordan»
tad saņēmis rīkojumu no Vašingtonas
neaizkavēt nevienu sūtījumu ui
Padomju savienību.
Kādā citā gadījumā Jordans konstatējis,
ka viens padomju vin-nleks
transportējamo mantu sarakstā
bija atzīmējis urānu. Citreiz, ixp
kontrolējot krievu bagāžu, uz viena
dokumenta atradusies atzīme: „Ple-cas
pēdas biezs svina mūris un ūdeni
neitronu pārbaudei." Par saviem i^e-redzējumlem
Jordans nekavējoties
ziņojis uzraudzības iestādēm un iesniedzis
policijai dienas grāmatu^
Majora Jordana liecību netleSl w>-
stlprlna ari amerikāņu ķīmisko fao*
riku direktors Poters; 1943. gadfi k§^
das Ņujorkas firmas uzdevumā viņi
nosūtījis padomju militārajai ndsijal
Grīt Failā 800 kg urāna oksīda un
250 kg urāna nitrāta.,
United Press pārstāvis ziņo, ka
majors Jordans ļāvis viņam ieskatīties
savā dienasgrāmatā, kur sīki atzīmēti
datumi, kādi uz Padomju
savienību nosūtīti slepenie doku?»
menti, un ari lidmašīnu numuri, ar
kurām tie vesti. Padomju virsnieki
savus saiņus parasti apzīmējuSi par
«diplomātisko bagāžu" un nav ļāvuši
atvērt Jordana dienasgrāmatā minēti
ari divu augstu ārlietu ministrijas
ierēdņu vārdi, kas kopā ar Hopklnsu
nodevuši krieviem dokumentus
par amerikāņu atombumbu. Pēc
zināmas vilcināšanās majors UP pārstāvim
ļāvis ieskatīties ari tai lappusē,
lūdzot vienīgi pagaidām nepublicēt
šos vārdus.
Majora Jordana ziņojums radijll
lielu satraukumu Vašingtonas oficiālajās
aprindās. Vairāki laikrakstu
pārstāvji norāda, ka par atombumbas
noslēpumu Izdošanu Padomju
savienībai pirms gada runāja ari
tautas pārstāvju nama loceklis Džoni
Mekdovels. Amerikāņu atklātība tagad
ar lielu interesi gaida senatora
Mekmahona ievadīto izmeklēšanu.
V ^ -
DP augsta komisāra mītne biis Zeneva
Ņujorka (F). — Apvienoto nāciju
pilnsapulce sestdien ar 37 balsīm
pret 7, 13 atturoties, nolēma nodibināt
īpašu augstā komisāra posteni,
kas pārzinās pārvietoto personu lietas
pēc tam, kad darbību būs beigusi
IRC. Augstā komisāra mit<&klis
atradīsies Zenēvār. Viņa uzdcvilimos
ietilps DP tiesiskā aizsardzība, aprūpe,
emigrācija un to personu repatriācija,
kas vēlēsies atgriezties
mājas. Augsto komisāru pēc UN ģenerālsekretāra
Trigves Li priekšlikuma
ievēlēs nākamajā gadā pilnsapulce.
Priekš bal. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-12-07-01