Bavarijas Latviesu vestnesis, December 7, 1949

              r'
\
«4J
•li
II
L A T V I J A Trešdien, 1949. g. t decembri
Jaunais bubulis izceļotājiem uz ASV
„1mmigration and Naturalisation Service"
iUld* (2)
: nOronā jāiet pie konsula vēlreiz.
Uii tais i r daudz bargāks."
nClC Garonā aiztur bijušos karavī­rus.
Kāpēc IRO tur nekā nedara?"
• « D P komisija Gronā sijā visus i z ­ceļotājus
par jaunu un daudzus no­raida.'*
Vēlreizējais „^!hings« Grcmas i z -
^Jotāju nometnē pēdējā laikā izvēr­ties
par jaunu «bubuli** visiem tiem,
kas grib braukt už ASV. Kaut ari
visi iepriekš citētie apgalvojumi ir
vairāk vai mazāk nepareizi, pareizs
tomēr i r tas fakts, ka Gronā aizķeras
diezgan daudz tādu, kas pēc sarunas
ar konsulu kādā amerikāņu vai an-tlu
Joslas izceļotāju nometnē iedo­mājušies
ka i r jau tikpat kā ASV
pilsoņi.
' Jau agrāk presē paskaidrots, ka tā
nav ne IRO, ne DP komisijas, ne
konsulātu, ne — pavisam nē — CIC
darīšana, bet spriežot pēc sarunām,
kas visu nakti skanēja vilcienā, kuŗS
^ I t stundās atvizināja mūs no Svein-furtes
līdz Gronai, nebūtu lieki vēl­reiz
atkārtot, ka pēdējo izceļotāju
;pārbaudišantt Gronā veic iestāde,
kuļfas oficiālais no&aukums „Immi-
.gration and Naturalisation Service"
vislabāk tulkojams kā imigrācijas un
mtļurālizācijas komisija.
St komisija, kas pakļauta tieši
ASV i e k š l i e t u ministrijai, var
pēc saviem ieskatiem' (Un, prolams,
Instn&cijfim) noraidīt katru ieceļo-ttju
par spīti tam, ka konsuls, kas
pieļauts ā r l i e t u ministrijai, jau
devis vizu un līdz. ar to atļauju iece­ļot
. Starp citu šis komisijas pārbaudei
pakļauti ne tikai DP, bet katrs iece-fctājs
Savien&l^ Valstis. Starpība
Ir tikai tā, dipfšiem imigrācijas
un naturalizācijas ierēdņi „nāk pre­tim^
vairāk nekā 5000 km. Visus c i ­tai,
Izņemot I RQ atbalstītos DP iece-ļotālus,
pārbauda tikai tad, kad tie
}att kāpj Amerikas krastā un, ja
kaut kas nav kārtībā, tad rezultāts i r
gauži nepatīkam^ uzturēšanās bēdīgi
slavenajā Elisa salas karantīnā.
. Cik ziņfim9,^ tad ĪBO un citas or­ganizācijas,
kam darīšanas aŗ DP i z ­ceļošanu,
i r lūgušas imigrācijas un
naturalizācijas komisiju nākt DP
pretim vēl tālāk — proti nosūtīt pa
pārstāvim uz- katru no izceļotāju
centriem IRO darbības apgabalos, lai
aiztaupītu lieku ^ceļu uz Gronuntiem,
ķm gaditos ņepiitikšanas ar šo ko-
«misiju. Vēl nesen Gronā bija sakrā<-
Jies vairāk nekā 2000 šādu nelaimīgo.
Pagaidām nav nekādu pazīmju, ka
šādu kārtību varēs IstenoVun jādo­mā,
ka ari turpmāk ieceļotājiem tūlīt
pēc ierašanās Gronā un novietošanās
plašajos blokos, būs jādodas uz pār­baudes
zāli, kas iekārtota plašā jum­ta
telpā virs izceļotāju ēdamzāles,,
. Uz turieni izsauc uz reiz veselas
vilcienu kravas ar izceļotājiem —
višUs kas reizē atbraukuši no kādas
Izceļotāju nometnes. Zālē ielaiž pa
. simtam, tad izsauc vārdus un katram
izsauktajam iespiež rokā ' noslēpu­mainu
aploksni ^5 ar visiem tiem papī­riem,
dokumentiem un vēlreiz papī­riem,
ko viņš iesniedzis un kas ie­sniegti
par viņu garajā izceļošsmas
„procesa" gaitā. Tad, slidinoties uz
i^iekšu pa garu solu, dīpitis soli pa
aolikn tuvojas vienam no 9 komisijas
Ierēdņiem, kas pēdējā laikā izceļo­tāju
apziņā arvien noteiktāki kļuvuši
«,bubuļi". Noskaņojums pakrēslaina-
Jā jumta telpā, saprotams, ir apmē­ram
tāds kā tiesas zālē pirms sprie­duma
pasludināšanas, jo arī mecīgā-kcds
pārpratums šeit var maksāt vis­maz
dažu nedēļu kavēšanos vistīrā­kajā
un noteikti vislabāk organizē­tajā
amerikāņu joslas nometnē, kas
tomēr, saprotams, ir ne tikai garlai­cīga,
bet arī dārga un visai nepatī­kama
lieta. «
Parasti iztaujāšana i r gauži īsa.
Dažreiz pietiek ar vienu vai diviem
tīri formālas dabas jautājamiem —
ja papīros nav nekā tāda, kas saistī­tu
imigrācijas komisijas ierēdņu uz­manību.
Ja lieta ieilgst...
Viens no imigrācijas ierēdņu uzde­vumiem
ir pārbaudīt ieceļotāju do­kumentus
no tīri formāla viedokļa.
Viens no parastajiem aizķeršanas
iemesliem ir nepareizi ierakstīts kvo-
• tas numurs.
Kaut ari DP nav jāgaida uz savas
nacionālās kvotas atbrīvošanos, to­mēr,
saskaņā ar likumu, katra
iebraucēja ierašanos jāatzīmē attie­cīgas
valsts kvotu sarakstos, lai vē­lāk
— daudzu gadu laikā, arī šai z i ­ņā
panāktu izlīdzinājumu. Un nu
notiek pārpratumi tāpēc, ka pēc
ASV likumiem katram cilvēkam jā­ieceļo
uz tās valsts kvotu, kupā viņš
• dzimis, nevis kur viņš bijis pavalst-
TA VIŅI IZTEICAS
Slavē visus savus laimīgos brīžus: tie
ir labs ^Uvens vecumam.
Buzs Tarkingtons
Ir daudz kas ko teikt viņai par labu,
bet pārējais ir interesantāks.
Marks Tvens
Laulības vajadzētu šad tad izvēdināt ar
atSfartlbu. bet nedarīt to nekad tik
spēcīgi, ka svaigais gaiss kļOst par
caurvēju. Ričards Frenks
nieks, vai pie kuras viņš pieskaita
sevi pēc tautības. Ja kāds latvietis
būtu piedzimis Ķīnā, viņam būtu jā­ieceļo
ASV uz ķīniešu kvotas, par
spīti tam, ka viņam nav ne dzeltenā
āda ne slīpas acis. Ir jau teikts t n
tas būtu jāatgādina vēkeiz, ka kat­ram
izceļotājam pašam, jau laikus,
t. i . vēlākais pirms došanās pie kon­sula
būtu jāmēģina raudzīties uz to,
lai vismaz šai ziņā ierēdņi izceļotāju
nometnēs nekļūdītos. No personīgas,
pieredzes gan, diemžēl, varu liecināt,
ka arī aizrādīšana uz šādiem apstāk­ļiem
ne vienmēr līdz.
„Ludzu uzmanāties," es teicu kat­ram,
ar ko bija darīšana, „es esmu
latvietis, bet dzimis Dānijā."
«Saprotams," man> atbildēja, „jums
tas nemaz nav jāsaka. Mēs paši to
jau redzam." '
Tad, nedēļu vēlāk, mani ar visām
mantām izrāva no vilciena, kas jau
taisījās doties Gronas virzienā: «Pie­dodiet
— noticis mazs pārpratums ar
jūsu kvotas numuru. Izrādās, ka
jums būtu jābrauc uz dāņu kvotu."
Neskatoties uz to — katram lat­vietim,
kas nav dzimis Latvijā (resp.
territorijā, kas pēc 1918. gada pif^-
derēja Latvijai), derētu pašam uz to
aizrādīt. Kā mēdz teikt: labs labu
nemaitā, bet, ja kļūdu pamana tikai
Gronā, var iznākt diezgan ilga gai­dīšana
kamēr papīri ceļo atpakaļ
tiek izlaboti un atkal nāk uz Gronu.
Reizē ar formālo dokumentu pār­baudīšanu
imigrācijas un naturali­zācijas
komisija veic arī būtisku
pārbaudi, pde kam visvairāk tā inte­resējas
par jautājumu vai ieceļotājs
Savienotās Valstīs tiesām spēs veikt
darbu, kas viņam paredzēts un vai
viņš kādu citu iemeslu dēļ nekļūs
«par nastu sabiedrībai".
Sī iemesla dēļ dažkārt gadās sa­ķerties
ne tikai invalidiem, bet arī
lielu ģimeņu galvām, it sevišķi mā­tēm
ar maziem bērniem, kas brauc
bez vīra.
Pār to, ka šī pārbaude tiešām no­tiek
vadoties no būtiskiem un ne
formāliem apsvērumiem, liecina^ d^ži
gadījumi, kas notika te pēdējās die­nās,
kopš pats e m u Gronas iemīt­nieks.
Kāda jauna izceļotāja, kas dodas
uz ASV kā mašīnrakstītāja, pēdējā
brīdi pirms sarunas beigšanas ar
imigrācijas komisijas ierēdni neuz­manīgi
u?^lika kreiso rpku uz galda.
Ierēdnis sattūkās.
,,Ko," viņš sauca. „Jūs braucat kā
mašīnrakstītāja, kad trīs kreisās ro­kas
pirkstiem trūkst pa locītavai?
Nē, jaunkundz, nevaru laist jūs
cauri."
Bet šī dāma nebija uz mutes
kritusi.
«Dodiet man mašīnu, un es jums
parādīšu, ka varu rakstīt."
Mašīnu tūlīt atgādāja. Jaunkundze
rakstīja tā ka kauliņi knaukšķēja
vien. Ja viņa vēl nav Amerikā, tad
viņa šūpojas kaut kur okeāna viļņp^.
Apmēram līdzīgā kārtā tika cauri
kāds latviešu invalids ar vienu roku,
kas do^as izpildīt grāmatveža vietu
Bet i r daudzi, kas aizķērušies.
Noraidīt parasti nenoraida nevienu
— pat analfabētus, kas pēc likuma
nedrīkst ieceļot, aiztur tik ilgi, ka­mēr
tie turpat Gronā iemācījušies šo
to izlasīt un parakstīt savu vārdu.
Bet tajos gadījumos, kur imigrācijai
ierēdņi pastāv uz to, ka ieceļotājs
locekļu trūkuma, vecuma, vai pārāk
lielas ģirnenes dēļ nespēs sevi un sa­vējos
apgādāt, prasa, lai no Ameri­kas
atsūtītu speciālu apliecinājumu,
ka kāds amerikānis šīs personas pa­balstīšanai
deponējis mazākais 1000
dolāru. Ir saprotams, ka šāda papil­du
galvojuma sagādāšana ne vienmēr
veicas bez grūtībām, un katrā gadī­jumā
aizņem ļoti daudz laika. Vis­nepatīkamākā
gaidīšana, protams, ir
mātēm ar maziem bērniem, bez vīra-apgādnieka,
un taisni tām visbiežāk
gadās, ka jāgaida uz papildu garan­tijām
tāpēc, ka pēc imigrācijas i e ­rēdņu
domām tās ar mazu algu vien
nespēs bērnus apgādāt
Beidzot nav noliedzams, ka rei­zēm
imigrācijas ierēdņi apskata ie­ceļotāja
dokumentus un izjautā viņu
pašu, vadoties no tā sauktiem «dro­šības"
apsvērumiem, un gadās, kaut
ari samērā reti, ka aiztur vai pat
noraida bijušos karavīrus, kurus
IRO, DP komisija un konsuls atzinis
par «0. K."
Beigāg — pēc visa šī diezgan drū­mā
stāsta, jēļpiebilst mazs ieprieci­nājums
vai vismaz atvieglkiājums
tiem, kas vēl gaida uz bridi, kad v i ­ņi
pa solu krēslainajā jumta telpā
uz priekšu Šļūkdami, būs tikuši līdz
galdam ar imigrācijas komisijas ie­rēdni
un viņa tulku.
Pēdējās nedēļās, pēc tam, kad aiz­turēto
skaits Gronā jau bija pār­sniedzis
2000, un šie apstākļi sāka
radīt nopietnas galvas sāpes kā IRO,
tā DP komisijai, stāvoklis atkal re­dzami
sācis uzlaboties. Ne tāpēc, ka
imigrācijas komisija būtu kļuvusi
«maigāka", bet tāpēc, ka procedūra
vietējās izceļotāju nometnēs, vismaz
amerikāņu joslā, padarīta ievērojami
stingrāka. Visus kaut cik šaubīgus
gadījumus, kurus agrāk izlaida cauri
vietējām nometnēm cerībā, ka «gan
jau viņš kautkā tiks cauri arī Gro­nai",
tagad aiztur un sijā un pārsijā
jau Ludvigsburgā, Sveinfurtē, Augs-burgā,
Minchenē, Bucbachā vai Am-bergā.
Būtībā tas, saprotams, grūtības tikt
cauri adatas acij, negroza, bet mazs
mierinājums tas var būt tiem, kas
jau sēž vilcienā uz Gronu. Spriežot
pēc pēdējo nedēļu prakses, imigrāci­jas
komisijas tīklos aizķērušos skaits
ir ievērojami mazinājies. Lielākā aa-ļa
no tiem, kas tagad tiek līdz zvē­restam
pie konsula, jau ar zināmu
drošību var teikt paši sev, ka ir
«tikpat kā Amerikā", kaut arī jo­projām
tdem jārēķina jās ar to, ka
iekšlietu ministrija var būt citās do­mās
nekā ārlietu ministrija.
Gronā, novembra vbeigāi
Aleksandrs Liepa.
Drogists pārveido lauksaimniecību
Dzīres mēra laikā
L A T V I J A S L Ī D Z S T R Ā D N I E K A A N D R E J A G R A U D A S P E C I A L R A R S TS
N O A N G U J AS
Tā kollektīvizācija, ko lietoja Pad.
savienība, sevī ietvēra divus dažā­dus
jēdzienus: 1) turīgo zemnieku
fizisku iznīcināšanu un 2) vidējo un
nabadzīgo zemnieku kollektivizēšanu.
Pad. savienības lauksainmiecībā
1929. g. bija apm. 5 proc. turīgo, 60
proc. vidējo un 35 proc. nabadzīgo
saimniecību. Fav šo 5 proc, t. i . vai­rāk
kā par 1 milj. saimniecību īpaš­nieku
iznīcināšanu Pad. savienības
tautas komisāru padome (mir^stou
toreiz vēl nebija) izdeva īpašu lilm-mu.
To der labi iegaumēt: 1) visus
kulakus, kas pazīstami Icā kontrrevo-lūcionāri
— nošaut; 2) kuli^us, kas
nodarbinājuši algotu darba spēku.
Izlikt no mājām un izsūtīt; 3) visiem
pārējiem kulakiem (t i . turigiem
zemniekiem) atņemt viņu kustamo
un nekustamo mantu un padzīt v i ­ņus
no līdzšinējiem dzīves rajoniem.
Likuma piemērošana faktiski bija
daudz plašāka nekā to no likuma
burta var spriest. Likums zīmējās ari
uz visiem tiem zemniekiem, kas pre- ļ
tojās kollektivizācijai, un vispār uz
katru nevēlamu personu. Si likuma
iedzīvināšana bija uzticēta ēekas
priekšnieka palīgam Jagodām, paša
Džeržinska skolniekam, pēc izglītī­bas
drogistam, kuŗS Staļinam labi
noderēja ne vien ar savu centību,
bet arī ar prasmi sagatavot indes
parocīgai lietošanai. Savu uzdevumu
Jagoda veica lieliski, un mēs varam
vienīgi jautāt, cik krievu zemnieku
Jagoda apšāva un cik izsūtīja. Pro­tams,
savus norēķinus Jagoda nav
publicējis. Bet, pēc kompetentām ap­lēsēm,
koUektīvizēšanas akcijā izsū­tīto
zemnieku un viņu ģimeņu locek­ļu
skaits sasniedz drausmīgo 8 m i l ­jonu
skaitli. Sī milzīgā masa aizgāja
uz vergu nometnēm, kas ar 1929. g.
sāka augt kā sēnes, lai izplēnētu ne­cilvēcīgās
ciešanās par godu sociāli­stiskai
celtniecībai.
Ir ļoti interesanti itzīmēt, ka ta­gad,
t. i . pēc divdesmit gadiem, šīs
ziņas i r nonākušas ari līdz lielo rie­tumu
demokrātijas valstu ausīm.
Protams, tos miljonus, ko apcietināja
Jagoda, tos vairs nevar iepriecināt,'
jo to vairs nav — no boļševiku ka­torgas
mājās pārnāk tikai rets no
tūkstoša. Bet katorgas nometnes i r
jaunu upuru pilnas, un vari)ūt kā v i ­ņiem
vēji aiznes rietumu sirdsapzi­ņas
mošanās siltumu.
1929. g. rudeni uz Pad, savienības
laukiem devās vairāki desmiti tūk­stošu
partijas biedru, kam bija pie­šķirtas
ārkārtējas pilnvaras: 1) kopā
ar vietējiem partijas biedriem sastā­dīt
kulaku, kaitnieku un tautas
ienaidnieku sarakstus im 2) realizēt
pašu kollektīvizāciju. Pirmais uzde­vums
neradīja grūtības. Katrā sādžā
bija kāds centīgs biedrs vai vismaz
«līdzjutējs", kam ziņu netrūka. No
m
N O RĪGAS R A D I O F O N A ;
Bus karš un tad Padomju savienībai uzbrul(s
N O A U S T R U M I E M U N R I E T U M I E M - J A N I S J A U N S U D R A B I Ņ S P U S D I E N Ā S ĒDOT E Z U S - N O ­C
Ē R T L A T V I J A S M S Ž U S — S T A Ļ I N S DRlZ I Z Z I N Ā S V I S A S L I E T A S P A S A U LE
Latviešiem ārzemēs: Jau 4 gadus
ASV oficiāli pasniedzot padomju pil­soņiem
Vācijas nometnēs melu ziņas
par PSRS. Berlīnes krize un Tito no­devība
allaž tikušas komentētas ar
«nesteidzieties,mājās, būs. karš un
tad... gaidāma atombumbas pielieto­šana,
kombinēts uzbrukums PSRS no
austrumiem un rietumiem un radī­sies
iespējamība atkal nodibināt Lat­vijā
fašistisku diktatūru".
Kādā citā raidījumā latviešiem ār­zemēs:
«Latvieši svešumā, palūkoja­ties
uz buržuju mākslu, rakstniecību,
filozofiju — kāds tukšums un bezjē­dzība
tur valda. Ārzemēs daudziem
nav pat avīzes, ar ko apsegties, guļot
zem tilta. Padomju zemē cilvēks i z ­ceļ
rūdu un naftu no zemes un skal­da
atomus." (Nez', vai nav otrādi!)
Oktobri atgriezusies dzimtenē Her­mīne
Celmiņa no Valkas nometnes
(tagad dzīvojot Stopiņu ielā 1) un uz­rakstījusi
atklātu vēstuli: kāds agro­noms
esot rakstījis no Mičiganas
štata, ka ar jēliem ceļiem jānoripo
ik dienas 3 km. Svētdienās vienīgā
atpūta 3 stundas, kad saimnieks ie­krauj
smagajā mašīnā un aizved uz
baznīcu. Austrālijā Petkevičs lasot
cigarešu galus un mazgājot spļauja­mos
traukus. Farmeri vadā DP kā
medību suņus un rāda. Amerikā ir
tik auksts, ka daudzi nosaldējusi au­sis
un degunu. Jānis Jaunsudrabiņš
savā jubilejā lūdza nenest puķes, jo
tās nederot konservu bundžās, viņš
lūdz atsūtīt kartupeļus un saknes.
Stāstā Bez dzimtenes viņš raksta, ka
pat mežā atrasts ezis derīgs pus­dienas.
Cīņas ievads: Partija iedarbojas
uz masām ar visiem līdzekļiem. Ag­rāk
latviešu zemni^em bija ceļš
slēgts uz kultūru uir pārticību. Bur-žujb
Latvijas laikos plašām masām
radio bija neiegūstāms greznums.
Tagad boļševiku kultūras gaisma ie­spiežas
visur. Tukuma apriņķī pē­dējā
laikā ierīkoti 4 radio mezgli un
10 kolhozi radioficēti. Radiofikācijai
jāiegūst tautas talkas raksturs.
Ienākumu sadales kārtība kolho­zos:
10—15 proc. rezerves fondam,
valstij ienākumu nodoklis, obligātās
apdrošināšanas maksas, izdevumi
kārtējai ražošanai, lopu ārstniecībai,
cīņai pret kaitēkļiem, kultūras vaja­dzībām,
mazbērnu novietnēm, radio,
bibliotēkai, sportam un beidzot—al­gas
izmaksai strādniekiem, kas strā­dā
ar līgumu. A t l i k u m u izmaksā
kolhozniekiem par izstrādes dienām.
Gurjeva raksts: Kā cilvēce izzina
dabu. Ideālistiskā filozofija pieņem,
ka pasauli radījis kaut kāds pārda­bisks
spēks, ar ko ievazā to pašu
Dievu, ko zinātne padzinuši uz v i ­siem
laikiem. Staļins teicis, ka neiz­zināmu
lietu nav, bet tikai vēl ne­atklātas
lietas, ko izzināsim.
Ilūkstes apriņķī ir 125 kolhozi. V i ­si
9 Zaļenieku kolhozi izpildījuši pie­na
piegādi virs plāna 170 t. Rīgas
apriņķī notiek 3 mēitešu kursi kol­hozniekiem.
Cēsu apriņķī telefoni ir
visu 136 kolhozu valdēs.
Mežrūpniecības ministrs Vimba:
Arvļen vairāk kolhoznieku dodas
mežu darbā, papildinot pastāvīgo
strādnieku skaitu. CK un ministru
padome uzskata kokmateriālu plāna
izpildi par svarīgāko uzdevumu.
Pirmo reizi pielieto elektrisko celtni
un elektriskos zāģus. Mūsu repub­lika
apsolījusies dot 350.000 kubik­metru
virs plāna, kas i r par 200.000
kubikmetriem vairāk nekā pērn.
Tāpat kā pērn daudzi kolhoznieki
brauc uz ilgāku laiku uz citiem ap­riņķiem.
Laiks atmest paradumu
gaidīt ziemas ce
mātišķos apstāk
u. Jāved katros k l i -
os. Jāsūta uz mežu
visi lauku transporta līdzekļi, arī
iestāžu un uzņēmumu. Mežu darbos
strādā labprātīgi arī bērni.
700 kolhozos jau izraudzīti kol­hozu
centri. Par aģitatoriem jāizvē­las
l a ^ ī t p r a t ē j i . Jāpalielina sie­viešu
aktivitāte.
Limbažu apriņķī vārpas lasīja 4000
skolnieki. Šoruden Madonas apriņķī
uzarts 1000 ha purvu un atmatu,
Ļaudonas kolhozā vien 30 ha purvu.
Valsts latviešu un krievu mākslas
muzejā atklāta izstāde. Temati—so­ciālistiskie
pārveidojumi laukos un
rūpniecībā un svarīgākie kultūras no­tikumi.
Izstādes labākais darbs—0.
Skulmes Ceļā uz dziesmu svētkiem,
kolhozs izvada savu kori, centrā ve­ca
māmiņa un tās mazdēls. Ed. K a l ­niņam
2 darbi—Jaunā paaudze (bēr­ni
rīko buru kuģīšus) un Kartupeļu
rakšana. Izstādē vēl piedalās: AI.
Zieds, Kalvāns, Ivaņickis, R. Pirmis,
R. Kasparsons, R. Auniņš, E. Vald-mane,
L. Kokle, P. Goldāns, Bobin-skis,
V. Zviedris, A. Beļcova, V. J a -
niševska, J . Tilbergs, L. Svemps, K.
Ubans, Dš. Skulme, A, Pankoks, H .
Veldre, L. Auza. Grafiķi — A. A p i ­nis,
V. Valdmanis, M. Ozoliņš, P.
Upītis. Tēlnieki: K. Zemdegs—(Skol­niece),
Jānis Zibens — (Sievietes gal­va).
T. Zaļkalns — (akadēmiķis Blum-bachs
un Alfrēds Kalniņš), E. Mel-ders
— (stachanovieši). Marta Skulme
uc. Mākslinieki iesaistās darbā par
komunisma celšanu. (in)
centra atbraukušais partijas biedrs
sarakstu apstiprināja, un par tālficb
jau gādāja Jagodas ļaudis: tam lod«^
tam Kazachstana un tam NarimJ
Rakstu valodā tas saucās kulaku fti.
ras likvidēšana, kā pēc St
priekšlikuma to bija nolēmis
kongress.
Pilnvaroto otrais uzdevums, i L
pati kollektīvizācija ; turpretim, tik
viegli nevedās. St84ins bija aprēktos,
jis, ka laukstrādnieki un nabaSSle
zemnieki nostāsies koll^ivizādSt
idejas pusē bez sevišķas mudināša­nas.
Un jāatzīst, ka Staļins' neMji
maldījies. Tā gan nebija sociāllstlsfeL
bet gluži kapitālistiska dziņa, M
vadīja nabaga ļaužu nostāju, bet vi*
sumā tā patiesi bija kollektlvizācUil
labvēlīga. Būt par tāda koUektlva lo*
cekli, kuram turīgie no4os visu savu
mantību — jā, tas bija vilinoši,
tas viss nāk no Staļina žSlastībMi
tādēļ lai dzīvo Uelais biedrs Staļtail
Bet atlika vēl vidējā zemaiftu
šķira. Pad. savienības zemniecību
galvenā daļā — 60 proc no lauk^^
saimniecību kopskaita — kollektivu
dibināšana notika sādžās zemnititu
sapulcēs, kur centra sūtnis^ nolatUi
kollektivās saimniecības itatatufc
skaisti norunāja par ticaisto nfitoui
un uzaicināja visus klātesošos iM
koUektīvā iestāties. Protams — briv^
prātīgi. Turīgo zemnieku likvl4ei««
nas gaita rādīja, cik viegli šajos lai.
kos nokļūt Sibīrijā vai viņpaiauH
un tāpēc ari tikai pavisam retoi gi«
dījumos kāds sapulces dalībnieks ux»
drošinājās ko iebilst. Tikpat vi«iprl»
tlgi/noritēja balsošana. Kad sapuloei
vadītājs jautāja: «Kas balso pr«t
priekšlikumu dibināt koUektlvo
saimniecību?", parasti nepacēlās a«»
viena roka, un priekšlikums bUl
«vienbalsīgi pieņemts". (Protams, }4
centra pārstāvis nebija pietiekind^
uzmanīgs, tad tumšā vai nom&ļfti
vietā uz viņu bieži gaidīja miets vai
pusķieģelis, vai ari tie abi).
Bet kad nu tuvojās tā diena, kad
kollektīvam bija jāsāk darboties, 11,
kad zemniekiem vajadzēja nodot kol«
leķtiva ipiĒiš.um§ lopus, tlģ^ftu. t|a
darba rīkus, tad izrādījās, ka i ^ -
hiekiem' ņeilāk ne prātž ^arlt Ofi-ļa$
un-maizes tirgū cenas pēicSņl io»
krita četrkārtīgi un pieckārtīgi, J6
zemnieki centās pārdot visu, kal
vien bija pārdodams. Tie kāva lo^
pus, cepa un vārija, darināja degvī­nu
un dzēra. Krievijas zemnieki ne*
kad nav, dzīvojuši tik spoži kā īfM
lektivizācijas sākuma dienās. Vi«iaf|
dziras sekoja otrām. Notika tas, ko
nebija paredzējis neviens partijas
pravietis, neviens statistiķis. Piede*
vām vēl nāca jauno kollektivu ne­mākulīgā
saimniecība, un plrmol
četros kārstākās kollektīvizācijas ga­dos
zirgu skaits Pad. savienībā sa­mazinājās
no 34 līdz 18 miljoniem,
liellopu skaits no 68 līdz 38, aitu tul
kazu no 147 līdz 50 un cūku no 20
līdz 12 milj. Jā, tā bija katastrofa,
neparedzēta un gluži neaptveŗaina
saimnieciska katastrofa. Varbūt tai
izklausīsies neticami, bet šo k o U * -
tlvizācijas gadu zaudējumi Pad. sa­vienības
lauksaimniecībai bija .«na-gāki
par otrā pasaules kara zaudf» {
jumiem.
Protams, Staļina partija un Pad.
savienības varas aparāts šīs ainas
priekšā nestāvēja dīkā. Staļins dik­tēja
pavēles, vienu bargāku par otru,
un tie, kas viņam klausīja, mēģināja
kaut ko darit, lai ierobežotu «tautas
mantas putināšanu". Mēģināja ar
draudiem un iebaidīšanu, bet tas ne­līdzēja.
Tad vietējās komitejas, aktī­vistu
grupas un Jagodas sūtītās kol-lektīvizēšanas
ekspedīcijas ķērās pi^
radikālākiem līdzekļiem — tās sfikl
atņemt zemniekiem mantu ar varu,
vēl pirms zemnieku iestāšanās kol-lektīvos.
Zemnieki šiem spaidiem at­bildēja
ar pastiprinātu dzeršanu, pa­stiprinātu
lopu izkaušanu un ar va­ronīgas,
bet arī neorganizētas uft
bezcĢrigas sacelšanās vilni. Ar darbu
I' pārslogotam Jagodam nu bija jāpū­las
vēl vairāk. Viņš vairs neiztika ar
ložmetējiem, vajadzēja arī tankus un
artilēriju. Vairs nebija runas par
lodi pakausī, jo daudzos gadījumos
vajadzēja apšaut veselu sādžu iedzī­votājus.
Sī sajukuma, konfiskāciju un cīņu
rezultātā pašos auglīgākajos Pad. sa­vienības
apgabalos sākās bads. Pār­tikas
stāvoklis visā valstī pasliktinā­jās
tik tālu, ka nācās atjaunot N E ^
laikā atmesto kartīšu sistēmu. Bet
arī tās nespēja aizstāt maizi un gaļu.
Staļina nervi tomēr bija pietiekaim
stipri im to visu izturēja. Un zem­nieki
zaudēja.
Andrejs Grauds
Nākamais raksts:
VIZĒS u z SOCIAUSMU.
0't 1
_ ;ža ezera
M^^v«^P*a. pa otru
skata, VI'
devām pa^
ļ ŗ & s k u dabas P
* « n „ , a ir notikusi. Itoeļ Srias vUws, ar ka.
tSecā tilta, pa
^ -Es bradāju gar SSdams tai kiat tikt»
* ; i d u i n l rauj apaviM
^ ' f & ž l māju pamati
• i;^VWJuSa| rs*te^^
Ktfbekas « kā bljt SOTM. Ir Pacāluilffl'
Ļ klinšaini uzkalni,
baoilcas, PM kādu
vS nekur neredz.
Wm m krīt, telpai s ^ a
^ i a MrSk. Rōras lejai
tāpēc Mēnes aizsprosts m
,j, Ezeru var salīdzināt
'to ddvo pāri saviem
iBt Pa reizal Ir Jau uznā
San^onls, i r l l j l s pat
ijļBal, bet ūdens nav ne
ļfflBjis krist.
lieks ķer zivis pasti.prinā'
t Wrd, ka vairāki igvāti
;i ll^gkām un citānv dižziv^
ļnr karpu izzvejošanu ar e l
Mdiķemiekam paliek
taras ezera galā, upes
mjlclens apstājis, tecēt. .
[idl pa ķīselim slīdzīgu dzel
\ayelk samērā labi.
' pa asarām m paī
m
gul]
sSiķļiŗlm tredā daļa i r
•jati zvejnieks vlei^ u n .
• i ļ^eks rauga vēl ko
1^ viņiem sacenšas veseli u
iļkVi. Simtiem piļu parkS
h Kaijas, kas lielā ūdoil in
iattba redzētas, tagad vaidēd^
īiķuniaetas peļķēs, pa kurā*
bffi^aklaiņie gārņi vn vām;
li neietiek, ka gadījumu
*'Bdtrad!jumi,kambQtuit
.Jivejpt Ik ritu gar « e ra
I Bak, pa vakar nokritušo slok
Skjauiia's apaļas pēdag, rlndii
'•^les. Tur savu novadu kārti
^j-iJuM lapsa.
g ī o t Mēnes leju kļūst arvit
sirds. Dienas i r sarāvuši
Jtoušas. Mežainā piekaļ
mmm, kopš to negaisi
'«alagais spogulis. Visa p
ndcas vairāk kā bāls ti
l,r «ti^e iegrimusi jau tik (
^mii tikai likumos, bet i
Rtodz Būtu vasara, varbi
g«o?a^uinsnozemeg,betnu1
\ » ķiltu šķiltiem un gai
55 Uekas, ka vis
ŗgtovibastu r ezera lej^
5 m poieptildta ' 'n"oi ^^ja^u^ n"a^ v^0i"l!
triju dienu laik
ln *
K. stt^ >a<l esmu pieli(
iSTfeSi^sv'1s '^ne"k^ā* N siltāu nd
I . ZVIEDRUS I
1 Š^si'" """fe