Bavarijas Latviesu vestnesis, July 30, 1949

              1949. 8-27.
1%
V Spaidu dflrK
Viņš Sl^Pled.
. . 20 mtaūC v^*
'fes. darbā, vai!.»«
?aldu aSs
M a s spaidu 2
saņem kSduS
[darbu» noliSkg £
Rniekiemun deklart!
pem elementiem, t
ļti.es ^strādnieku šķīri»
inrn pubUcēJusi: īpah
lurā tuvāk paskaidro
m atsevišķos puaļj,
darba apstākļi, m
izsūtīšana» vietķ
ko neatSķiŗotie» QO
Btumo$; pgc angļu vai.
ŗ piespieddarbu galvt,
Isptizolēt padomju re»
lekUB. Bet Makus tam
saimnieciskas daba$
darbu sistēma ^
. .vaļdiballētu vai pat
jlgptvi, , darba
«rievu valdība, gribot
lūrēt. pasaules MĶ^t
Iķur strādniekus atalgo
ju.sistērna ļaujot pa-
)ai ;ar^ pārĢviest
išjas straclnieku masii
|tt|16ķļema.noviidi«!(
thvļ. p]?ātu>^:.i^ebrftuklui
:dlnr^ktuvēm Sibiii^
l uz Baltļas un Balti]»
bmātiskais korespon-londoņā
domi, ka Pad
[nmēr atrodas spaidu
|i vairāk nekā 10 rallj.
iļspēkotu šo ļoti sma*
[.padomju valdībai bō*
viens ceļš - atļaut
__. un rietumu iurnS*
ierasties padomju >
li" nomdtnēs un ziņot
, visu tur redzēto,
enals delegāts Saiiti-letālā
padoiņē RSmla
ja, ka angļu valdība,
uz nupat ,public€to
leku, pieprasīs īpašas
izmeklēšanas komisi*
^. uz Pad. savienību,
itiesibu par turi«ļ«
i nometnēm. Smiss »*
iu darbu sistēma «;
.valdībai nodarbināt
feiedomājamos apstaKj
tāpat rīkojās 51 fj
iramīdas uzbūvēja
Ijā pav nekādas w-itūras,
bet gan diKW
fletāritātu."
• • •
t m . : Atlantijas
Liidziba naks
l kā ari no pag^J
Kbas ligunļ? P;"*5
ptāvokla, "liļjibs
Tkā isterm.0
Ums vai
informētas
manieams, , PTj^rufjm,' e, ļi «<^
programma te
nākamo 30 «^fpoli-rstāvju
n a j ļum
paziņoja-,,,aks ,p
kamnedeļ.,.
LATVIA
Latvian New8paper
pabllshed under EUCOM Civll
AHaisB Dlvlsioa AufborlftB)tlo&
J^ņjSer OTfDP IMl PuMliihar
Bditon Valdemfl» ILam-
0P Camp Srlanisea,
0^0fftDrttisnldB-Str. t Prtntert
rnjtat A Ungelieucp. Lud^lgs-Ļg^
Kflro«wtr, U. PuWlih«d
fii{c««ee!dy. Clreulatioa: 14.oe)0
C9B XAmAN NEW25PAIER
Nr. 78 (302)
Sestdien, 1949. g. 30. jūlijā
Iznāk treSdienfis un sestdienās.
Izdevējs: LatvieSu Centrālā Ko-mitēja.
Galvenais redaktors: V.
Lambergs; galv. red. vietnieki:
M. CuUtla un A. Klfivsons Re­daktori;
A. BolStelns, Fr, Igaw.
J. jēkabsona. P. Krusa B,
Ķīselis. H. Mlndenberfis, A.
' Ozols, B. Ralsters, L. Svara,
Redakcijas adrese: EssUngen/N..
Uhlandstr 8 tcL 17889.
CĪŅĀ PAR BRIVĪBA;
JĀIESAISTA LATVIEŠI
Trimdas dzīves krize visasāk izpaužas britu
Atklāta LCP15. sesija Imbshauieni
latviešu c^soītrālās padomes 15. sesija sākās 28. Jūlija Luterāņu
pasaules fedecācijas studiju cemirā Imbshauzenā. No Z1 LCP locek­ļiem
sesijā Wi2i ieradušies 21. Piledalījās ari LCK locek|i, Baltijas cen­trālas
padomes pārstāvji un apgabalu delegāti, Baltijas sieviešu cen­trālās
padomes pārstāves un Latviešu pretestības kustības locekļi.
PimiiEkJā sesijas dienā ieviilēja sanāksmes amatpersonas un komisijas,
kam dalībnieki noklausījās LCP prezidija, LCK un BCP ziņoju­mus.
Bgākas pārrunas radās, iztirzājot latviešu emigrācijas Jauta-
Jomn*
Sesiju atklāja LCP priekšsēdis J.
CeļmB, uzsverot, ka divās apsprie-lu
dienās sesijai jāmēģina atrast
ceļu un veidu, kā varētu oirgani-jļēti
turpināt darbu Latvijas atgū-lanai
un latviešu nacionllās kopī­bai
un tautas dzīvā 4pēka saglabā-lanai
pēc tam, kad Vācijā to vaira
nebūs iespējams veikt. J. Celms
tālāk norādīja, ka mēs gan bieži
mīlam par tautas kopību rtmāt,bet
Irvalrāmies nest tai ari nepiecieša­mo
» upurus. Turpmāk Šādai nostā­jai
radikāli jāgrozās.
Sesijas dalībniekus apsveica arī
namatēvs — studiju centra mācību
vadītājs prof. J. Smits. Tad sanāk­sme
ievēlēja balsu skaitītājus, man­dātu
komisiju, saimniecības komi­siju
un citus techniskos mesijas or­gānus.
J. Mieža vietā, kas izceļojis
uz Austrāliju, par britu joslas de­legācijas
vadītāju un BCP pār­stāvi
apstiprināja LCK ieraudzīto
kandidātu pulkv. A. Janumu. 4. ap­gabala
izceļojušā pārstāvja J. Ven-nera
idetā apstiprināja nSikamo
kandidātu J. Goldmani, bet par
DSniJas latviešu pārstāvi—A.Abo-lleņu—
abus ar balsstiesībām. Aug-stfikajā
sabiedriskajā tiesā sen. A.
RumpStera un zvēr. adv. J. Smita
vietā Ievēlēja Georgu Apini un
Ādolfu Ozoliņu.
LCP prezidija ziņojumā priekš-
' Sēdis J. Celms tuvāk pakavējiis pie
sava nesenā Zviedrijas brauciena,
uzsverot gūto atziņu, kā Zviedrijas
tautiešu palīdzība un atbalstn lat­viešu
trimdiniekiem Vācijā bijis
ļoti jūtams. Latviešu sadarbību
Zviedrijā vēl nav izdevies sa­skaņot
viengabalainībai. Pastāv
divi centri, kas darbojas zi­nāmas
politiskās aktivitātes ietek­mē.
Bet arī latvieši Vācljli ir sa­darbības
ziņā grēkojuši, nelesiitlda-ml
Zviedrijas tautiešiem norēķinus
par saņemtās palīdzības izlietošanu.
Sos norēķinus, iesūtījuši vienīgi
Bavārijas un Ilesenos apgabali.
Vispār jāsaka, ka mēs Vācijā ne­asam
pietiekoši pratuši novērtēt
Zviedrijas tautiešu sniegto atbalstu.
«Uzturēdamies Zviedrijā/' teica J.
Celms, «dzirdēju daudzus konkrē­tus
negatīvus piemērus, ka no Vā­cijas
nometnēm tur atbraukušie
tautieši nevēlas strādāt smagu f i ­zisku
darbu."
Visa latviešu sabiedriskā dzīve
Zviedrijā ŗit galvenokārt nacionāli
politiskā virzienā. Runātājs norā­dīja,
ka šajā ziņā Zviedrijā iznāk
divi ļoti vērtīgi izdevumi — Laik­meta
domas un dokumenti un Ceļa
^«ies. Ar šo izdevumu pausto do­mu
vajadzētu tuvāk iepazīties ari
* u tautiešiem citās zemēs. Ceļa
zīmes derētu nākotnē izveidot par
vienotu latviešu nacionāli politisku
^ literatūras žurnālu. Ļoti aktīvi
līdējā laikā sācis darboties Zvied­rijas
latviešu pilsoniskais spārns,
nodibinot kontaktu ar zviedru ap-
"ndam kopīgai cīņai pret komu­nismu.
Atzīmējams arī viens; zvied-rjļ
valodā iznākošais pretkornūni-stiskais
žurnāls. Par tāda izdošanu
oomāts arī angļu valodā, jo Stok-nolma
ir ļoti izdevīga vieta Infor­mācijas
iegūšanai par apstākļiem
^12. dzelzs priekškara. No Nacio­nāla
fonda aprindām Zviedrijā sa-
W s ierosinājums, lai arī mūsu
JJ^ejas informācijas fondu pārvei-aotu
par Nacionālo fondu Viacijā.
^as dotu impulsu veidot šādus fon-arī
citās zemēs. Pēc tam varētu
saskaņot visu šo fondu darbību un
^aa kārtā iesaistīt trimdas kopībā
Krt^^-l^^ piedalās cīņā par mūsu
onvibas atgūšanu. Kopnovērtēju-
^^^^^ norādīja, ka pēc viņa
J^las pārUecības mums būs ie-ams
ar Zviedrijas tautiešiem
goi sastrādāt un kopīgiem spē-
^ daudz ko paveikt.
Pārrunās plkv. Osis aizrādīja, ka
būtu vēlams aktivizēt sadarbību ar
Zviedrijas latviešiem tieši mūsu na­cionālās
cīņas nozarē, kamēr kul­tūras
plāksnē smagumpunkts nā­kotnē
būtu jākoncentrē citā vietā.
Par Latviešu centrālās komitejas
darbību ziņoja priekšs. H. Klarks,
atzīmēdams par vienu no galvena­jiem
panākumiem LCK darbības
legalizācijas tālāko padziļināšanu.
Pēc tam kad Jau agrāk to bija at­zinusi
IRO, tagad Latviešu trim­das
kopība reģistrēta ari Nimber-gas
tiesā kā Juridiska persona. Sis
apstāklis Jau devis zināmus panā­kumus,
piem., latviešu sabiedriskās
mantas apzināšanā un pārņemšanā,
un šajā ziņā labas izredzes ir arī
turpmāk.
Sevišķu vērību LCK veltījusi ār­pus
nometnēm dzīvojošo tautiešu
aprūpei, it īpaši gādājot, lai tie va-
(Turplnājums 7. Ipp.).
Inya!ija Eiropa noiimis
totālu karu
Vašingtona (E). — Pirmo reizi Sa­vienoto
valstu pastāvēšanas vēstu­rē
kongresā ceturtdien izskanēja tik
asi vārdi, kas pirms dažiem gadiem
liktu aizrauties pasaules elpai. „Ei-ropas
brīvās nācijas nav tik stip­ras,
lai pretotos agresijai," teica
ārlietu ministrs Ečesons, ievadot
debates par Rietumeiropas apbru-ņošanu.
„Sl situācija un tas ap­stāklis,
ka Padomju savienībai ir
vislielākais karaspēks, kāds jebkad
bijis kādai valstij miera laikos, uz­liek
mums par pienākumu dot palī­dzību
| tām nācijām, kas stāv par
humanitāti, demokrafiju un cilvēka
tiesībām."
Runas turpinājumā ārlietu mi­nistrs
Ečesons norādīja, ka totali­tārie
režīmi ļoti bieži izšķiras par
agresiju, vien'gi ticēdami, ka nebūs
pretestības. Rietumu pasaule ^uz
savas ādas'*- Jau pietiekami bieži
pārbaudījulsl, teica tālāk Ečesons,
šādus notikumus, ko rīko gangsteru
„padomes", ticēdamas citu vāju­mam.
Eiropas invāzija, izsaucās
ASV ārlietu ministrs, nozīmēs to­tālu
karu, pret ko svaru kausos tiks
mesta visa Atlantijas pakta sig-nat|
rvalstu vara. Runas oeigāsi
EčeSons lūdza kongresu pieņemt
prezidenta Trūmena ierosināto pro-gran^
mu 1 miljarda un 450 miljonu
dolāru apmērā, Jo līdzekļu sama­zināšana
neatbilstu. Savienoto val­stu
godam.
Jaunas parādības komōnistu valstīs
Tito policija brīdina rietumvalsts vēstniecību
no komunistu aģenta
Londona (R). — Kāds amerikāņu
žurnālists, kas nupat atgriezies no
ilgāka studiju ceļojuma pa austru­mu
un dienvidaustrumu Eiropu, pa­stāstīja
angļu radiofonā savus no­vērojumus
valstis aiz dzelzs priekš­kara.
Sis žurnālists, izmantodams
viņam sniegto „speciālo informā­ciju",
ziņo par vairākām Jaunām
parādībām komunistu valstīs. Viņš
saka:
„ J u g 0 s 1 a V i J ā pašlaik noris
strauja kollektīvizācija. Pēdējo ne-daudzo
mēnešu laikā kolhozu kop­platība
augusi no 300.000 uz 1 mii.
ha. Tādā kārtā Tito pierāda dar­biem,
ka viņš ir lielāks un labāks
komunists, nekā to iedomājas Mas­kava.
Viņa lūzums ar Kremli tomēr
ir pilnīgs un neapšaubāms. Plaisa
starp Belgradi un Maskavu vairs
nav pārvarama.
Par to liecina arī šāds gadījums:
pirms 4 mēnešiem Tito slepenā po­licija
apcietināja kādu ierēdni, kas
bija nodarbināts vienā no rietum­valstu
vēstniecībām Belgradē. Bet
jau otrā rītā N. vēstniecībā ieradās
augsts Jugoslavijas valsts darbi­nieks
un savas valdības vārdā pa­ziņoja
vēstniekam, ka Belgrades
valdība ļoti nožēlojot šo gadījumu.
Bet viņš uzskatot par vajadzīgu ap­liecināt,
ka valsts slepenās polici­jas
solis neesot vērsts ne pret pašu
vēstnieku, ne arī pret viņa valdību.
Apcietināšana izdarīta vienīgi tā­dēļ,
ka arestētais darbinieks bieži
redzēts kopā ar kominforma aģen­tiem
un acīm redzot konspirējis ar
tiem.
Šis bija pirmais gadījums, kad
Tito slepenā policija faktisti sar­gāja
rietumvalstis pret krievu ko­munistu
aģentiem. N. vēstniecība
tomēr neapmierinājās ar Jugoslavi­jas
valsts policijas vienpusīgo ap­galvojumu
un pati uz savu roku
izdarija izmeklēšanu. Vēstniekam
par lielu pārsteigumu noskaidrojās
ka apcietinātais darbinieks patie­šām
bija iekritis kominforma izlik­tajos
slazdos.
Lūzums starp Jugoslavijas komu­nistiem
un Maskavu tā tad ir ļoti
dziļš. Nav noliedzams: maršals Tito
ir īsts komunists, bet politiski viņš
ar katru dienu vairāk nonāk rietu­mu
ietekmē. Viņš jau dabūjis pa­prāvus
kredītus no vairākām rietu­mu
valstīm un tagad cer saņemt no
Pasaules bankas Jau ļoti lielu aiz­ņēmumu
— ap 250 milj. dolāru. Jau
kopš ilgāka laika Tito tur lielu ar­miju
mobilizētā stāvoklī. Tas da­rīts
šķietami Karintijas un Triestaai
dēļ -r- lai iedarbīgi balstītu Jugo-slavijaSg
territoriālās prasības at­tieksmē
pret šiem abiem apgaba­liem.
Bet īsteinībā jugoslavu armija
ir novietota tā, lai uzbrukums no
austrumiem nepārsteigtu Jugoslavi-ju
nesagatavotu. Jugoslavijā paliku­šie
grieķu dumpinieki tagad žēlo­jas,
ka Jugoslavu valdība viņiem
vairs neļaujot atgriezties Grieķijā,
bet turot līdzīgi kara gūstekņiem.
Laiki tā tad stipri mainījušies,
un mēs redzam gluži neparasto
situāciju, ka viena komunistu zeme
apvienojusies ar «kapitālistiskiem"
rietumiem cīņā pret Maskavu. Mar­šals
Tito noturēsies, ja vien nenāks
kaj-š. Bet viņa režīmu lielā mērā
apdraud saimnieciskas grūtības. Ju­goslavijā
Jau ir vairāk sociālizēta
nekā visas padomju satelītu valstis,
bet tieši šī pārāk straujā sociālizā-cija
sagādājusi Tito režīmam no­pietnas
saimnieciskus sarežģījumus
un rada diezgan eksplozīvu situāci­ju.
Turpretim iedzīvotāju morālā
stāja iŗ priekšzīmīga, un tautas lie­lākā
daļa apsveic Tito ar viņa no­teikto
pretestību Maskavai. Lai cik
ļoti es lūkoju saskatīt tautā kādas
panikas, defētisma vai pretestības
pazīmes, nekur tās nemanīju.
Svarīgs tātad ir fakts, ka starp-tautiskā
komunismā tagad radusies
kāda jauna pretvara, jauna kustī­ba,
kas nav uzspiesta Jugoslavijai
no ārienes, bet radusies pašā ko­munisma
klēpī pēc pašu jugoslavu
iniciatīvas. Mēs gan vēl piedzīvo­sim,
kādai sekas starptautiskā ko­munistu
kustībā būs jugoslavu ie­raugam,
ko Maskava tik ļoti nīst.
I (Turpinajums 8. Ipp.).
Sākusies izšķirīga icauja par rietumu
Eiropas bruņošanu
ASV militāro stabu pri^^^
ms
Frankfurte (R). — Kā riņo AFN, pasaules acis pašlaik pievēratas
Vašingtonai, kur ceturtdien sākās IzšķiriĶā kauja kongresa par Trū­mena
iesniegto miUtāro Ukumprojcktu, kas paredz Atlantijas pakta
valstu apbruņošMiu ar amerikāņu ieročiem par 1,450 miljardiem doL
ASV aizsardzības ministrija treš­dienas
vakarā sagādāja lielu pār­steigumu,
publicēdama paziņojumu,
ka šo piektdienu uz Eiropu izlidošot
amerikāņu triju ieroču šķiru štāba
priekšnieki vai komandieri, lai ap­spriestos
par Ziemeļatlantijas aiz­sardzības
sistēmas militāro organi­zāciju,
kas vēl jādibina saskaņā ar
paktu. Sie komandieri ir: armijas
ģenerālštāba priekšnieks ģen, Bred-lljs,
flotes virspavēkiieks adm.Den-filds
un aviācijas virspavēkiieks
ģen.Hoits Vandenbergs. Eiropā viņi
U2;turēšoties apm. 10 dienas un ap­meklēšot
Londonu. Parīzi, Frank­furti
un Vīni.
Paziņojumā tālāk teikts: «Koman­dieriem
nebūs tik daudz laika, lai
apmeklētu visas Atlantijas pakta
signatārvalstis Eiropā. Bet viņi cer
apspriesties ar signatārvalstu mili­tāriem
pārstāvjiem visiem pieņe­mama
vietā sava apciemojuma lai-;^
kā." Ziņojums beigās piemetina:
tJau sākušās sarunas ar Kanādas
bruņoto spēku komandieriem par
Atlantijas paktā paredzēto militāro
organizāciju. Pirms izbraukšanas uz
Eiropu militārie komandieri ieradī­sies
tautas vietnieku nama ārlietu
komisijā sniegt paskaidrojumu^ par
prezidenta Trūmena militāro pro­grammu."
Pie šis sensacionālās ziņas ŖBC
paakaļdro: amerikāņu atsevišķo ie­roču
šķiru virspavēlnieki jau agrāk
bija individuāli apceļojuši Eiropu,
b^t šī ir pirmā reize, kad viņi visi
kopā ierodas Eiropā. Sāds gadījums
vispār ir ūnikums ASV miera laika
vēsturē, un tas pierāda, cik milzīgu
nozīmi Sav. valstis piešķir Rietum­eiropas
iespējami ātrai apbruņošanai.
Korespondenti ziņo no Vašingto­nas:
prezidenta Trūmena militārās
programmas apspriešana kongresā
novedīs pie lielas mērošanās spē­kiem
starp republikāņiem un de­mokrātiem.
Republikāņi ar pašu
Arturu Vandenbergu priekšgalā ir
saniknoti par to, ka Trūmens iz­strādājis
šo likumprojektu, iepriekš
nemaz neapspriedies ar republikā­ņiem,
kā tas līdz šim vienmēr bija
darīts svarīgos gadījumos. Vanden­bergs
atklāti deklarējis, ka Trū­mena
militārā programma esot «po­litiska
neiespējamība", bez tam tā
esot arī bīstama un paredzētā sum­ma
— 1.450 miljoni — esot pārāk
augsta. Viņš tāpēc ieteicot iesniegt
kongresa tagadējā sesijā pārejas
programmu, kas paredzētu Rietum­eiropas
valstu tikai simbolisku ap-bruņošanu
ar amerikāņu ieročiem,
— līdz būs radīta Atlantijas paktā
paredzētā militārā organizācija, kas
tad varēs sākt Rietumeiropas ap-bruņošanu
pilnā apjomā.
Sādu Vandenberga viedokli aiz­stāv
arī Džons Fosters Dalless. Bet
rietumu korespondenti jau par
bīstamu apzīmē ļoti iespaidīgā re­publikāņu
senatora R. Tafta vie­dokli.
Viņš saka: krievu uzbrukums
rietumiem pašlaik nedraud. Bet ja
nu amerikāņi sniegtu Rietumeiro­pai
tik plašu militāru palīdzību, kā
to paredz Trūmena programma, tad
tas neizbēganii izraisīs vispārēju
bruņošanās sacensību, kam uz pē­dām
sekos karš. Pēc Tafta pārlie­cības,
Sav. valstīm būtu jāsūta ie­roči
Eiropai tikai tad, kad krievu
uzbrukums jau būs sācies vvai arī
viņu invāzija stāvēs durvju priekšā.
VAi VIŅŠ TĪESSM NEIES
aiASKAVAS PAVADA
Belgrade (E). — Jugoslavu žur­nāls
.,30 dņei" (trisdesmit dienas)
publicējis kādu slepenu ģenerāļa
Maotsetunga runu, ko viņš teicis
ķīniešu komunistu līderiem. Mao-tsetungs
I norādījis, ka marksisms ir
laba lieta, bet to nedrīkst iedzīvi­nāt
burtisļci. „Komūnisms," teica
ķīniešu ģenerālis, «jāpiemēro kat­ras
tautas nacionālajām vajadzī­bām."
Jugoslavu žurnāls šo ziņu
publicējis bez kādiem komentā­riem.
Informētas aprindas B^gta-dē
domā, ka šī ziņa varētu nozīmēt
Maotsetunga raisīšanos vaļā no
Maskavas pavadas.
4.000 VACU VIRSNIEKI NOSŪ­TĪTI
UZ RIGU
Mnchene (D). — Amerikāņu ar­mijas
raidītāja AFN korespondents,
atsaucoties uz Sūddeutsche Zeitung
informāciju, ziņo, ka nesen padom­ju
iestādes nosūtījušas no Zaksen-hauzenas
koncentrācijas nometnes
uz Rīgu 4.000 vācu virsniekus. Rai­dītājs,
sniedzot šo ziņu, nedeva ne­kādus
dtus kom^t&rus.
Uz to prezidenta Trūmena pro«^
grammas aizstāvji aizrāda, ka efek­tīva
aizsardzība neļaujas improvi-zēties
un ka tā jāsagatavo sistemā­tiski.
Viņi ari atgādina seno latīņu
parunu: «Kas dod ātri, tas dod div­kārši."
Valdība tādēļ aicina kongresa lo­cekļus
nepārsteigties ar savu sprie­dumu,
bet nogaidīt un spriest tikai
tad, kad kongress būs iepazinies ar
visiem datiem. Sai nolūkā būtu sa­saucama
kongress slēgta sēde, jo
izklāstāmie dati būšot valsts noslē­pums
un skaršot militāro stāvokli
tiklab valstīs aiz dzelzs priekškara,
kā Rietumeiropā. Pēc drošas infor­mācijas,
Pad. savienības bruņotos
spēKos esot ap 6 miljoni viru. Pa­domju
lidmašīnu fabrikas ražojot
mēnesī 65—100 lidojošo supercle-tokšņu
tipa B 29. Bet vismodernā­ko
turbolldmašīnu Pad. savienībai
esot ap 1000.
BBC Vašingtonas korespondents
ziņo: ^Pudzl amerikāņu kongresa
locekļi, kas tik nikni pretojas Trū­mena
militārai programmai, to dara
noteikta aprēķina dēļ. Viņi grib iz­spiest
no Eiropas valstīm zināmu
maksu par amerikāņu ieroču pie­gādi.
Sī maksa ir Eiropas valstu
ciešākā apvienība. Viņi Jūt, ka Mar­šala
plāns4omēr nav panācis kāroto
mērķi — Bletumeiropas ciešu salie­dēšanu.
Bet Eiropas vienība, pēc šo
kongresa locekļu domām, esot sva­rīgākais
priekšnoteikums komunis­ma
agresijas sekmīgai atvairīšankl,
Komunisti atjaunojusi
ofensīvu uz Kantonu
Ečesons uzdod Dzesupam izstradot
plānu ASV politikai Kin^
Kantona (C). — Visā ^ Dienvid-ķīnas
frontē komunisti atjaunojuši
ofensīvu, 1100 km platumā stratē­ģiski
svarīgākajos punktos Maotse­tunga
ģenerāļi laužas uz priekšu.
Liekas, ka arī šoreiz -nacionālisti
nespēs nopietni aizkavēt komunistu
ofensīvu. AP ziņo, ka komunistiem
esot pavēlēts līdz 15. augustam ie­ņemt
Kantonu. Sajā pilsētā izsludi­nāts
karastāvoklis, un ārzemnieki
aicināti, cik ātri vien iespējams,
evakuēties. Nacionālisti ziņo par
sekmīgu pretestību Cangšas un
Hengjangas apgabalos, kur kopš
divi mēnešiem komunisti ieslēdza
lielākus nacionālistu spēkus. Tie,
pēc. nacionālistu virspavēlniecības
ziņām no Formozas salas, labā kār­tībā
atkāpjoties gar' Hankauas—
Kantonas dzelzceļu uz lielo ostas
pilsētu.
N^wsweek ļoti kritiski vērtē
Cangkaišeka izredzes turpināt cīņu
ar komunistiem. Viņa pēdējais pār­steiguma
apmeklējums Kantonā
esot skaidri rādījis, ka maršals
zaudējis uzticību pie nacionālistiem.
Prezidents Litsungjens žēlojoties
par Cangkaišeka diktatorisko rīcī­bu
un norādījis uz dziļām plai­sām
nacionālistu kabinetā. Vēl slik­tāku
iespaidu atstājis Ķīnas repub­likas
dibinātāja Sunjatsena atrait­nes
paziņojums, ka viņa drizāk pie­vienosies
komunistiem, nekā sadar­bosies
ar Cangkaišeku.
NBC trešdien ziņoja, ka āriietu
ministrs Ečesoris beidzot izšķiries
par ASV politikas plāna izstrādā­šanu
Ķīnai. Vēstniekam Džesupam
esot uzdots savākt labāko Ķīnas
speciālistu ieteikumus, kā rīkoties
ASV komunistu ieņemtajos apga­balos.
Newsweek korespondents
Veintāls šo. pēkšņo Ečesona aktivi­tāti
Ķīnas jautājumā izskaidro ar
ASV aizsardzības ministra Džonso-na
kategorisku prasību revidēt po­litiku
Ķīnā. Izredzes, ka tur drīz
notiktu kādas pārmaiņas, tomēr
ļoti mazas. To rāda kaut vai šāds
citāts no Worid Affairs pēdējā ap­skata:
«Rietumu demokrātijas ne­vēlas
izaicināt komunistus Ķīnā.
Pēc ASV vicekonsula piekaušanas
(Turpinājums 7. Ipp.).