Bavarijas Latviesu vestnesis, July 24, 1946

              1946. g. 24-jūlMl LatvieSii V^tnesls ^
S
Jānis VUciņI, CS „Turība" valdes loceklis
L C K ofidālā biļetena 2t. jūnija
numuirā pirmā vieta iespiests rakstj
par tGPf kura konstatēts, ka šis
^§(fes &urbībā ^draud iestaties bī­stams
apsīkums/' 3, sesijā, ,^emot
noteikumus par aizģadnīlDu un dažu^
grozījumus pāris citos noteikumos^
nekas ļpiozitivs plašākā nozīmē nav
paveikts,*- sacīts biļetenā. |f>ai? šācJu
stāvokli raksts dara atbildīgu nē-saprasanos
starp apgabalu pārstāvī­bās
orgāniem un ,^vadožam perso­nām'*.
Par otru iemeslu minēts tas,
ka „da|a L G P locekļu vienmēr un
visur mēdz izcelt savu personu un
līdz m io savu peļrsomgo politiku/*
Kad LCP locekļi ta izbārti, tād nāk
pārsteidzošais konstatējums, ka 3.
sesija fomēr padarīts ati kaut kas
labs. ^^ffo pieņemtajiem priekšliku­miem'',
tālāk rakstā teikts, „svarlģs
ir jaiitājums par bij, karavīru lie­tām
amerikāņu josla". Pieņemta kā­da
svarīga formula par „vienibas
un discit)linas saglabāšanu'* un ,Jcā-da
būtiski svarīga formula par cen­trālo
kartotēku"! Iedarbīgas formit-
1as pieņemtas pie budžeta. Apsvei­cami
lēmumi» pieņemti arī par dtam.
lietām. Pieņemtas 3 pārejas formu­las
ar pateicībām, ,J^as bija pelnī­tas**.
— Brīnišķīgi! Tik daudz „sva-rīgu'^
„batiski svarīgu**, „apsveica-mu",
„iedarbīgu", ^,pateiclbas formu­lu"
un citādu lēmumu. U n kāds se-
^ cinājums no visa tā? Secinājums
iāds: „Draud iestāties bīstams apsī­kums.*'
Dabīgi rodas «jautājums: Ko ar šā­diem
iztirzājumiem grib panākt?
Ja L C K biļetena raksts aprobežo^
Jas tikai ar LCP, tad jāti daudz pla­šāku
vērienu rāda kāds cļts raksts
^Vārdi un darbi** LCK ofidoza
«Tēvzeme" "^4». numurā. Sis raksts
visvairāk vērsts prfet Latvijas Sar­kano
krustu un Hīgā jau 1943. g.
nodibināto Latvijas Centrālo padomi.
Par izejas piuiktu «Vārdi un darbi*
autors ņem L S K dienvidu direkcijas
vadītāja R. Liepiņa referāta atstāstī­jumu
l^Ukrakstos. Lieta tā, ka L i e -
pdņš Eslingenā sniedza plašu infor-mādju
par notikušajām apspriedēm
ar Starptautisko Sarkano krustu u n
par pašireizējo Sarkanā krusta nostā-
"Ju latviešus skarošos jautājumos.
pei pfievērslsimies pašam rakstam.
Mierīgi varam paleļk garām raksta
pirsnajail daļai, kurā izteikta atzinī­ba
LCK. Raksta tālākā un galvenā
daļa veltīta L S K kritikai, pie kam
autoram sevišķi nepatīk L S K dien­vidu
direkdja. ,^§zina**, satca jputprs,
i,ka Ieritu, okupadjas j o ^ i kopš mar­ta
mēneša alēgU visi Baltijas Sar-
1
Kooperatīvo» uzņēmumus iespē­jas
orgamzet visādām nodarbībl^
Ar to pailcfeifau latvieši var gatstāvī-g
^ uzņēmībai veidā darboties kā
lauksaimniecībā^ • tā -rūpniecībā ifii
amatniecībā, tāpat dtās nozarēs. Natv
zināms, kādu raksturu darbiem mūsu
tautiešu vairākumam turpmāk va­jadzēs
nodoties. Arf musu pasu sa­biedrībā
vēl nav skaidrības vpar to,
kādās nozarēs mes atrastu sev veļa­māku
nodarbošanos. Bet neatkarīgi
no tā tomēr i r darbi, kuru veikšanai
vēlams J)ūtu jau tuvākā nākotnē or-ganizēikooperātlvus
pasākumus. Paš­ierosmes
ceļā nometnēs būtu jārada
iniciatoru kopas kooperatīvo pasā­kumu
darbības noskaidrošanai, to
darbības otgahižēšanM uri vajadzī­giem
priekšdarbiem. Sādā veidā pie
šī ļautā juma risināšanas tautieši jau|
stājušies dažās nometnēs. Piemēram,
Flensburgas 4 nometnēs noorganizē­ta
kooperatīvās darbības veicināša­nas
kopa, piedaloties arī nometņu va-ditajiem.
.Slēzvigā CS „TūrIba** ie­sniegusi
UNRRA's vienībai plašākus
piriekšlikiimus par vēlamiem latviešu
DP nodarbošanās un to organizēša­nas
veidiem un par kooperatīvās
darbības izkopšanu vispār. „Turība"
gatavo ari darbu un ražošanas koo­peratīvu
provizoriskus statūtus im
norādījumu^, šo uzņēmumu organizē­šanai.
Ražošanas lin darba kooperatīvus
vispirmsļ, varētu organizēt sīkrūpnie-cības,
amatniecības, mājamatniecl^
bas nozarēs. Tajos apvienotos
vispirms arodu pratēji, bef tāpat va­rētu
piedalīties lielāks skaits tautier
šu, kas šos darbus vairāk vai mazāk
ceiu
Bez tam ikvienā uzņēmumā vaja­dzīga
2anām^ skaits Vienkirša, ne^
kvalificēta darba darffāju. Tādā kār­tā
varētu izveidot a p ^ b u gatavo­šanas,
labošanas un dtu tekstiteo-zate^
darbu, apavu g^tavoSmtstš vai
labdSanas, sedllsieku darbtr, kokap-štrādāšana^,
metallap^trf dāšanas, ke-ramišku
darbti un citus kooperatī­vus.
Vairāku radniecīgu arodu un
nozaru darbiem varētu organizēt ari
kopīgu — vispārīgu uzņēmumu. Da­lībnieki
daļu darba, ciktāl attiecī­gam
procesam nevajaga mašTmi un
citu ierīču, varētu veikt mājās, lidz-strādājof
pat ģimenes locekļiem. K o ­operatīvu
izstrādājumu pārdošana
sevišķas grūtības neradīs. To sek­mīgi
veiks ari kooperatīvās apgādes
kopas nometnēs. Tikai vi^ns gan jā­iegaumē:
izstrādājumi līdz turpmā*
kam pārdodami vienīgi latviešiem un
Sabiedroto iestādēm un organizād^
jām resp. to piederīgiem. Vispārīgā
Vācijas tirgū tos, vismaz tuvākā lai­kā,
vairāku iemeslu dēļ nevarēsim
laist
Sevišķi vietā būtu īpaši koopera­tīvi
latviešu tautisko izstrādājumu
gatavošanai. Attiecīgu spedālistu
vadībā šajos pasākumos varētu dar­boties
ne tikvien arodnielci, bet i k ­viens,
kas vēlētos piedalīties.
Tāpat jau tuvākā nākotnē varētu
organizēt kooperatīvus būvniecības
darbiem (jaunbūvēm, remontiem, ce­ļu
darbiem utt), būvmateriālu un
kurināmā sagatavošanai mežos un
citās vietās un transporta darbiem,
preču pārvietošanai, pārvadāšanai un
uzglabāšanai. Daļa tautiešu jau t a ­gad
strādā minētos darbos par algo-
^em Vatētu feiosināt
attiecīgās Saibiedroto iestādēs im uz-ņ?
ēmximos, fcaff darbte izitod, M to&
par iepriekf noKgtu atlfcbfbir nodod
koopei'āltIvSoa kcspāat DlarbiE fstdevē-jiem
ta^ dāri^ik neizmaksāto, bet da-rflāji
ar šādS vefda saņemtiem dar­biem
datidz ko iegSttt
Daudz nontetnēs ierīkotai dažādas
darbnīcas. Vaf nevarētu Ss darb­nīcas
pārveidot par tajās no<!arbf-nāto
tautiešu rjtžošanas kooperatī­viem?
Nometnesr vadība varēja se­kot
kooperatīvu darbībai, sūtot savu
pārstāvi valdē vai dtādi. Latviešu
patstāvīgās uzņēmības Izveidošana ar
to būtu lielā mērā veidnāta un tai
pjīšā reizē ievadīta šo uzņēmumu
kaut daļēja paturēšana pašu rokās
eventuālu pārkārtojumu gadījumoa
Ja izrādītos, ka svešumā mums
jāpavada vēl ilgāks laiks, tad darbī­bai
un ierosmei kooperatīvo pasā­kumu
organizēšanā būs jāizvēršas
vēl plašāk un, atkarībā no apstāk­ļiem,
jāizpaužas ari dtās noiarēs.
Piemēram, ja latvieši varēs patstā­vīgi
strādāt lauksaimniecībā un tās
blakus nodārljlbās, būs ncpIedeSams
organizēt tam atbilstošus koopcTfitl-vos
pasākumus. Bet visu šo iesā­kumu
organizēšanai jārisinās saska­ņoti,
vienā mērķveidjgā 5rirzienft. Ta
panākšanai attlecltŗiem iesniegumiem
un priekSUkuitniem vajadzētu izteikt
pēc būtības vienādas domas un vēlē­jumus.
Bet jo sevišķi nepledcSams.
lai darba un ražošanas kooperatīvi
darbību jau no paša sākuma ievadī­tu
pēc vienveidīgas kārtības un vie­nādiem
vispāiīgiem principiem, Tā-patj
lai gūtā pieredze un atziņas bū­tu
pieejamas visiem, kas Sajās ko-operādjas
nozarēs darbojas.
kimie krusti. So aktu var nožēlot,
bet ar to jārēķinās*'. Labi. Piekritī­sim,
nožēlosim, rēķināsimies ar to.
Bet vaicāsim: kāpēc pie šīs likvidā-djas
pīt klāt L S K dienvidu direķ-dju,
kurai līdz šim tādas briesmas
nedraudēja? Vai, varbūt, tāpēc, lai
pēc kāda laika autors ari Še varētu
„rēķināties** un „nožēlot"?' īstenībā
autors L S K dienvidu direkdju savā
autors saprot par latviešu bēgļu aiz­stāvēšana
Tālāk rakstā lasām virkni pēdiņās
liktu izteicienu, ar kuru palīdzību
autors cenšas radīt iespaidu, it kā tie
būtu dtāti no. Šveicē pieņ^tajiem
lēmumiem. Neskaitāmas reizes LCK
deklarējusi, k a tā ir nepolitiska or­ganizācija.
Arī pārrunājamā rakstā
.te^^-^TJt^E.Pa$vitrot5, B e t , J a nu
fantāzijā jau ir aprads. To rāda «f'® diplomātijā, ;runātā projekta L C K
kojošais autora atzinums: „kļūsti [ I '""«luiiiļg'^šri piekristu „rūpes par
par privātu labdarības biedrību, "^^ ^^IA soiirjg'^cijā", ^^P^^ tad rak-
L S K līdzšinējai dienvidu direkcijai
bija jāizšķiras, ko.darīt tālāk." Se­kojot
autoram, vienīgi pareizais ceļš
dienvidu direkdju bOtti likvidēties
m pārvēlaties par privātu biedrī­b
u . . . Sādu rīcību tad nu, laikam,
Un tagad redzēsim, kurš kuru va­sās
aiz degunar Bet — cik nožēlo-i
& m triuml$l Ne jau viņa paša asais
prāta bija atJclājia nodevību, bet vē­stule,
vēstule, ko rakstījis kāda vel­nišķīgi
acīgs kaimiņš^ ka$ tagad
vienmēr varēs patdkjk; Heinic Diter,
tavs gudrais smīns ir maska, nožē^
lojama maska. Tu e^ vien^t^sl
Un tad viņa galva sāka degt. Tūk«
ttpt^ domu, tūķstots dusmu plaiksnī­jās
smadzenēs,' viena nicināmāka im^
briesmīgāka par otru. Viņš valstīja
galvu na rokas rokā it kā ^ būtti
notestēts akmens. Nelaime®, toks ap
viņu tomjēr bija noslēdzies pāirāk
oiļ&ši. Pat i a ļautu cilvēkam, kas stā-vēija
aiz dūmeņa, paklusām nozust:
kā nebijušam, glābts nebūtu nekas,
Dir^tops Faigle pļazina savims kai­miņus^
pazina savus plileriingenie-.
SiMSi J!a tīkls bija izmests, lat! varēja
<l»o§i sacīt, k a tas pārdomāts līdz;
pēdējaifi sīkumam. Un —• palaist;
paslēpta v i l t n i ^ u sv^ā?» Kā dzī­vas
^Jtektors atkal red^ja sievtt un
meitas bai|piJn§m aeīm urbjiamiesi
viņā. Kā Tmitele cīnījās ar elpu un
uztr^ukusnuJ Tas aiai dūmeņa nebija
tikai bēglis vien, tas bija vīrs ar ve­seliem
un vīngriem stilbiem, vīts,
fej» daudz labāk varēja izpildīt šaim-nteka
vietu mājās n^ā viņš, .Heincs=
D i t ^ s Faīgle „ar tām kājām**. Un,,
a^m r€<feamf, viņa prombūtnē iz-pi^^
Ja ari. Pat Zīgburgai tas bija
labāks biedrs nekā bargais^ aizdomī­gais,,
bīstamais, tēvs. Cik nežēligir
lieks un vientuļa viņš pēkšņi bija
kļuvis. i
Un tad viņš atksfel redzēja. SjpDgaG
sārtojamies ienīstā- bēgtiļa divi gulē­tāja
mēnešos nobaroto pazod!^, kad
tur, aiz« dūmeņa*, tas i:feodam:es bija
rauiifeīij'jes augšup, 'ka uz pēd'ejo glā-h
i m , uz lūku jumtā, koļ sasniei^ ne­bija
pietids laikā-. Ttiklā gaļīgs pazode
pieata^ direktora iztēlē par wseru
dvaudīgu,. spie^gUt. s e c ī g u gailas
kalnu, tā aizsedza visu gaismu, v i ­sus
ceļus, ejas un spraugas, tfi no­spieda
viĢu,: vareno direktoru at­pakaļ
niecībā, atkal un m visiem
laikiem par nožēlojamo Heincu D i -
teru Faigli „ar tām kājāirn", kas ne­bija
pratis noturēties augstajā —
visi gavilēs! — nelgas kasierelim pā­rāk
augstajā amatā!
Kā no spoku m^urga mozdamies,
Helncs Diters saberzēja seju, acis*
Tad, aši satvēris spalvu, rakstīja ar
stingru roku:
,i,Pfiferlingenas kara komandan-tūisai.
. *
l^tllsoņa Hdnca Ditera Faigies na­m
i , Bismarka ielā 1, slēpjas
meklētais „0T**, palīginženieris
Horsts Ginters Hāss, Pfii'erlingenas
hitleriskās kara saimniecības iecel­tais
uzraugs."
Bet kad viņš paņēma Q1XU lapu IHI
uzrakstīja uzrunu: „Augsti godāja-inam
apriņķa landrāta kungam!*" tad
sajutta neizsakāmu pagurumu miesā
un garā.
Viņ^ turpināja: „Lūd2u atbrīvajiet
mani na Pftferlinģenas apdrošināša­nas
kases direktora.. " Se direktora
.roka atlaidās, spalva izslīdēja un'
aizripoja pa galdu.
Kad pēc, laiciņa ienāoa sekretārs^
direktors Heincs Diters Faigle bija
miris.
Taujieši^ kas 44. 3flL ^» izbrauca no
Bolderājas, 2. 10. ieradās Goten-ftafena,
brauca ar vilc. uz Spelie-nu,
tad uz Berlīni, kur da|a i z ­kāpusi!
Kā^s bija vilciena tālā­kais
maršruts? V&i kāds neat­ceras
I n t u Ķ i k ^ i L a , Id' g. V.,.
kas tusēiās kopā ar kādu jauna
sievieti? -Eņas L vet- ārsts A u ­g
u s t s Ķ l k ā a s : DF Camp^ BL
6^, Meerbečk, Kr. Stadthagen (21).
2855
stīfājfe ar to ir nemierā? Ar politiku,
taču, viņš nodarboties negrib. Bet
arī še rakstītājam nav taisnība. P a ­tiesībā
attiecīgais lēmums skan šfidi:
,J^tviešū DP materiālo im garīgo
aprūpi Vfidjfi un AusMjfi kārto tui
viņu intereses pie vietojām okupā-djas
iestādēm aizstāv lokālās komi­tejas
vai nometņu komandanti. Sīs
aprūpes darblba3 vadība un saska­ņošana
atrodas latviešu DP vēlētās
Latviešu Centrālās padomes un tfis
ievēlētās Centrālās komitejas ziņā
Detmoldā." Tātad L C P un L C K ro­kās
paliek visa mūsu bēgļu materiā­lās
un garīgās aprūpes vadība un
saskaņošana bez jebkādiem ierobe­žojumiem.
„Saskaņā ar to pašu pro­jektu",
rakstīts „Tēvzemē", JLSK
bez saviem tiešajiem statūtos noteik­tajiem
pienākumiem turpmāk pārzi­nāšot
bijušo karavīru aprūpi". Tas
atkal nav taisnība* Patiesība ir šā-^
da: „LSK rūpējas par latviešu bij.
karavīru a t b r ī v o š a n u un viņu
Hetu kārtošanu.** Kā lasītājs redz,
runa ir par karavīru atbrīvošanu,
nevis par aprūpēšanu.
Beidzot nāk kārta Latvijas Cen­trālai
padomei. Sī organizācija di­bināta
Rīgā 194a. g. un darbojās ne­legāli
kā pretestības kustības vadi-^
tāja pret vācu okupāciju Latvijā.
Arī še autoram pie rokas tā pati
ipatā pieeja, kā iepriekšējos gadijur
;mos. Piemēram: «Pēc tam, kad Lat­vijas
CP neizdevās nodibināt trimr
das valdību» tai i r vairs tikai vēstus
riska nozīme." Patiesība ir tā^ ka
Latvija GP nekad nav centusies di­bināt
trimdas valdību. Bet,, ja arī
Latvijas GP būtu to darījusi un pie
'tam nesekmīgi, kā „A. Sv.'* domā,
•var tad tāda gadījumā būtu jāsedna,
ka Latvijas CP tad ir tikai vēstu­riska
nozīme? Loģiski būtu jāsedna,
ka viens darbs nav izdevies, ne vai­rāk.
Tāpēc ar to ..v^stirriijko nozīmi"
še rīlcoties ir vēl pāragri.
Minētā rakstā ir vēl daudz līdzīgu
nepareizību, bet pie visām tām ap­stāties
nav nozīmes. Cik no raksta
var īretteši izlobīt, tad autora domu
gājiens ir šāds: Detmoldas L C P un
'LCK ir demokrātiski vēlētas iestā­des,
visas dtas organizācijas ir„bi-jiiiās^
» Tādef pēdējām tr j^otofet pie
mrfas un visa latviešu lietu kiSrto-šana
reducējama vienīgi Detmoldas
iestādāmu
Mūsu lielais mērķis par dzimteni
visiem zinānuu Tiil sasniegšana! i z ­lietot
tikai viienu Iespējamību tlipēc,
ka tā ,,tagadējā" un atmest visas d -
tas tāpēc, ka tās ,^bijušās", t i . , ag­rākā
laikā radītas, i r apzināta iftavu
spēku sašaurināšana un savui)ozi-dju
Vājināšana. Saprātīgi rikojdties
jādara tieši pretējius: jāmobilizē viss
iespējamais, lai palīdzētu mūsu bēg­ļiem
kā viņu ikdienā, tā viņu cerī­bās.
Un Se ar pilnu tiesību varam
vēlēUes» lai izlt>eidz d t u organizā^ju
apkarošanu tājpēc vien, k a tās ir „bi-jušās''.
Vēl vtdrāk: ne tikai organi-zādjas,
bet katra persona ir atbal­stāma,
kas laltvieSu lietai var darīt
kaut ko par laibu.
L S K un Latvijas CP dara savu
darbu, ko Detmoldas iestādes pat pie
vislabākās gribas visumā nemaz ne­var
atvietot Nav iSiaubu, k a būs tā­das
iestādes, pie kurām Detmoldas
LCP un L C K ar savu autoritāti gūs
labus panākumus, bet būs arī tādas,
kur pmīākumii izpaliks. Bet nav
ndespējams. Ja to palu prasību i e ­sniegs
bijušie" — Latvijas pretestī­bas
kustības :vadītājd organizādja,
ka panākumi radīsies. Saprotams,
var būt arī otrādi. Un tālāk iespē­jami
arī gadījumi, kad L S K gūs p a ­nākumus
tur, kur tie izpaliek IiCP
un LCK. Vecā gudrība — atsevišķi
soļojot, kopīgi gādāt — savu nflsīmi
nav zaudējusi ari .šodieiL
Nobeidzot šīs piezīmes» gribētos
vaicāt: kā būta, j a mūsu bēgļu Cen­trālā
komiteja ob^^tlvi paskatliios
vispirms uz; savu tirvrāko ua tālāko
ai&ārtni? Ir ķm tmsi^ i^halstu r i -
dbas motīvus mēs nezinām^ bet slēg--
tās komitejas, slēgtie Sarkanie k r u -
stiv noBegtie l'aikralcsti^ izrīkojinni
bez ieejas malcsām^ — viss tas savu
valodu tomēr nmā. Savu smagu v a ­lodu
runā ari miūsu dzimtene, '.ras
mums nepārprotami -prasa, v a i ini-^
nētā biļetena un ofiidoza „Tēvzeme"
raksti musu sp^rasi^ kāfinna vai ira-jina?
— AāMi^ Klive. Stuttgartcr-str.
27-5, BsslingeE^Sedcar, Wttbg.
a4a).
sniegšanu mūsul tautiešiem un ar
sūtnī K Zariņu, bet nevienā vietā
nepauž nataka kaut k ā « veidā ma-t
»nat d t a «»rg»f»2Mjo nopekius « n i -
graĒOtu aprūpe» daacta. -Brauciens us
Sveid bijii nepieciešams visu lat­viešu
bēgļu l ^ ā , un var tiliai nozā­kā
ka viemgi LSK i r izlietots šo
reto un izdevīgo^ ga<^ļumu satikties
tm apsviesties ar mūsu sūtņiem un
SSK vadību.
Debkķeto idaooa dolāru izlietoša­na
var notikt vienāgl pēc sūtņa M -
maņa noriidījļimiiem. Nevar pār­mest
L SK to, k a naudas sadalīšanā
I^eaidnāts LSK un nevis dta orga-nizādja
Plbiīgi nepamatots ir pār­metums
par administrātiviem izde­vumiem,
jo ios izdarījis nevis LSK,
bet SSK lLu(K) sainīšu transportam.
Par bi). karavīru lietu kārtošanu
pārskatā tieSl aizrādīts, ka „ar'vi­sām
mūsu koncentrētām pūlēm ļSs
Jautājums tuvojas , atrisinājumak**
Pārdcats dots informācijas sanāksmē
Eslingenas latviešu kolonijas valdd^
kurā darbojas arī L C K vicepriek
sēdis A. Ka<iens. Sis fakts pats par^
sevi jau norāda, ka LSK pārstāvis ^
pūles bij. karavīru jautājumā piedē­vē
ne tikai 1.rSKi vien, bet arī visiem
dtiem, kas šajā akcijā piedalījušies.
Pārmetumi par citu personu nopelnu
noklusēšanu šajā jautājumā i r ne­taisni.
Raksta autors gnb nestādīt L I S
par privātu labdarības biedrību, k u ^
ŗai angļu okupācijas joslā neesot
rībti atjaimot darbību. Ir taisnība»:
ka dažā3 vietās angļu joslā, bet nt
visur, ir apturēta darbība, bet taa
noticis ar atsevišķo nl^itāro koman­dantu
rīkojumiem. Centrālās Miiitfi-'
rās valdības rīkojuma paŗ L S K slēg­šanu
nav un arī nevar būt, Jo L S K
ir Starptautiskā S^kanfi krusta S8P^
stāyda)a, darbojas kā juridiska pe^^
sona ī)ēc Latvija^imlcUbas izdota U-kmna
un likvidēft^ var tikai \SM
gadījumā, ja Latvijas demokrātiskai''
republikas eksistend ,turpmāk vair»
starptautiski neatzītu. AdministrS^
tīvi rīkojumi pa^ darbības aizliegu^
mu, kā to domā „Virdi un darbi*
autors, nepadara L S K par neesoSa
un šādus aikiegumus ^ugstfika vara
var arī atcelt ASV okupādjas Joslā
lokāls aizliegums i r konstatēts vie­nīgi
Visbādenas UNRRA*s apgabali
Pārāk biežā cdzrādISaha uz U
VēF viei» LSIS pasftaidtvjums
L C K ofidoza „Tēvzeme'*^ 4^. n-rā
ievietotā rakstfl „Wrdi un darbi**
minētie,dati un sednājumi par L15K
stāvokli emigrādja un attīecībānr ar
L C P un L C K neajjbilst patiesībai.
LSK^galvenās valdes locekļa R. L i e ­piņa
pārskats f„Tevzemes" 41 n-ra
rakstā „PaIiksim viienoti vai ne§aiu-bīgi
savā apņēinībā^Tf, kuru* „Vārdi
un darbi'" autors! asi kritizē, ihfonnē
gan par R Līepfiļia sarunām ar
Starptautiska Sjnrkanā krusta vacR-bu
Svelee par tiarpn!^^9> ps^dzības
darbības slēgšanu, kas ap gadu mai­ņu
sākusies ar iprdf. A. Svābes uz^
stāšanos preses darbinieku sanāksmi^
neliecina par labvēlību L S K huma­nitārai
darbībai. \
Pretēji minētā raksta autora alt*
rādījumiem LSK savās attiedbis
pret L C P un L C K arvien i r centleģ^—^
turēties lojalitātes robežās. Tttttļ^
pēc L C K nodibināšanās LSK vadība
lūdza L C K iecelt LSK vadības trOfc-stošos
ieceļamos galvenās valdes to»
ceklus. LCK, atzīdama^ sevi tikai
par latviešu ^emigrantu vadību ua
nekompetentu iecelšanai, 1945. g. A
septembrī nolēma necelt iebildumti
IMrefizraudzltiem kandidātiem. I M
panālktu vadības ieceļamo galvenito
valdes locekļu legalizēšanu, L S K vcfr»
diba bez tara Ir iCgusi Latvijas val­dības
irkārt:ē}o frflnvaroto sūtni It
Zariņu izf^ft 8^ valdības f u n k d j a /
L S K ir patstāvīga Juridiska"* pert
sona un pakļauta vienīgi Hkumani,
Valdībai gan piedier neteiktas pār-v
raudzības funkdjas,ikātle8f|^aieceB. ^
5 galvenās valdes lofcekļt» un kon­trolēt
darbīiHi un rēķini^ bei SX
pārvalde ir pilnīgi autonoma* Atzw
stot LCP un L C K vs^ību emigrē
djā, LSK neapstrid ari L C K tiesai
bas, kādas paredzētas attiecība m
L S K darbības ķoņtr<^. Kas affieeie
uz pOTnetumu, ka L S K vadība pt!n-varmekus
neatvietojot ar nodaļu va­dību,
tad šādā L S K ricfbā nav
kādu nelikujfnībiL Kā pilnvarnieku
institūts» tā ari nodaļu pārvalde ir
paredzēta liiumiā par LŽK, Jautār
juana izšķiršana, kuram institūtaņj,
kurā vietā uņ gadījumā dodama
fffīekšroka^ i r S K vzčSkss ziņā,,
vērojot lietderību. L S K vadība
kad nav lajnsi pret nodaļu čsian^
sanu, j a to pilsoņi lūdz un ja liet­derība
ta prasa.^ Likums LSK vadī-
•bai feja ziņā (rod ricības brīvība,
neparedzot ndcātte ierobežojumt»
no vaTcRbas puses, ļ
L S K ir ar mibru apspriest un ie­sverot
katru tā ^ i a r t ^ a a lietišl^cgu
kritilcuĻ bet nepamaatotus un oe-t
a a m m pārme^osmi^ kādi izteikti
I rakstā „Vārdi im darbi", kas vmr
tik» jaukt labu saprašanos starp
L S K un LCHr, turpmāk atstās nefe^
vērotus, — L S K vicepriekšnidts
n e g i e un priekšniecības locekHs 1,\
Kalaes, ,,Priache Onelle'V Hiddesea
bei Detmoli Lippe (21).