Bavarijas Latviesu vestnesis, July 24, 1946

              LAtVIAN NEWS BULLETIN
The polIcy of thls Newspt),por Is to provide our Latvian people in exUe with aU available new8 of Importanee eoneeming thid world'0 happeningi, of politleaL eeonomle, enlftnr^ or
aocial siipiificance. And our speiisial aim is lo present the homahitorian ide^ and achievements of the great Demooraeiesi the United Stotea of America and tho British
Empire. This aim, we kKiow, willl help maintain the spiritual and cnltural unitsr of tho Li^ian people and of all things — wiU yi<ftld hop^ for a safer and happto fntnro.
Redakcija-Editorlal Oflice: Hotel Convikt, Dlllingen/Donau, Bayem (13b) Iznāk divi reizes nedēļi — Publish ed twice a week
Mr.57(59) Authorised bj Miļitanr Government and UNRRA DilUngenā, trešdien, 1946. f. 24. julUi
Emigrācijas jautājumi
Ar tādu virsrakstu LCK iiiformāT
djas biļetens (Hidefeenā pie Detmol-das)
7. jūlijā sniedza rakstu, kurā
norāda, ka lai ģan demokrātiskās
pasaules sabiedriskā doma ir pair
mums laupīto tiesību atjaunošanu,
tomēr no tā līdz reāliem soļiem un
iespējām kaut ko darīt majso Aus­trumeiropas
tautu labā ir zināms
atstatums, kura sašaurināšanās šo­dien
vēl nav pārredzama. Tāpēc va­jadzīgs
auksts prāts, kas mūs vada
uz kopējo mērķi, un karsta sirdij,
ja par to jāuzņemas upuri. No šī
viedokļa tālāku emigrāciju^ ja tā
kļūtu aktuāla, mēs , nedrīkstam
uzskatīt par bēgšļBinu no kopēja
pienākuma, bet no tās mēs gaidām
drošāku mūsu taiļtas kopības un
dzīvā spēka saglabāšanu, par kuru
vēl sniedzas mūsu pašu rīcība. Arī
LCK un LCP ieskats ir, ka tāpēc
mēs drīkstētu izceļos tikai kopīgi un
nezaudējot savu tautisko vienību.
Prasība emigrēt kopīgi no«aka ar!
tālāko: kurp emigrēt? Skaidrs, ka
turp, kur būs iespējas saglabāt mūsu
vienību ton kopību.' Priekšroka do­dama
zemēm ar tādu sociālu un
saimniecisku struktūru un klima­tiskiem
apstākļiem, ijcādi^ bija mūsu
dzimtenē. Tāpēc vispirms iedomāja­mies
Lielbritāniju, Kanādu un ASV
snemeļus. Arī otrā pusē ekvatoram
līdzīgos platuma grādos klimata ziņā
būtu izdevīga apmešanās, bet šo
semju saimnieciskā un sabiedriskā
struktūra stipri atšķiras no mūsējās.
Vislabāk mēs joprojām paliktu Eiro-tpā,
ja vien rastos iespēja kaut dk
nodrošinātai dzīvei un darbam UN
- aizsardzībā. /
Tālāk rakstā norādīts, ka mūsu
gribai un. iVēlējumiem tagadējos
apstākļos tomēr bieži vien ir tikai
blakus nozīme. Novērojumi rāda,
ka ātrāk par 1947. g. nekas sevišķs
imigrācijas lietās nevar grozīties, jo
. nevieha valsts vēl nav kaut cik radi­kāli
grozījusi savu imigrācijas poli­tiku.
No goļiem, kādi būtu iespējami, sa­gatavojoties
tālākai emigrācijai,
rakstā atzīmētas tiešās sarunas txr
to zemju valdībām, kuras mums lik­tos
vispiemērotākās ieceļošanai. Sajā
«iņā atbildīga loma mūsu sūtņiem
ārzemēs un agrāko emigrantu orga­nizācijām
Amerikas kontinentā. To
arī mūsu sūtņi un tautieši aiz
okeāna paši sapratušiļ un pirmos so­lus
jau ievadījuši. Latvijas sūtnis
Lielbritānijā K. Zariņš 18. aprīļa
Iesniegumā UN norāda, ka, ja nekā
citādi nevarētu nokārtot latviešu DP
problēmu, tad latvieši pagaidām vē-lētosf
apmesties anglosakšu zemēs —
Lielbritānijā vai tās dominijās, Ka­nādā
un ASV. Izceļošanai jāaptver
visi latviešu DF u n ,tai nepieciešams
iinanciāls atbalsts. Kanādā iesniegi«>-
mus attiecīgām iestādēm sagatavo
turienes kristīgās palīdzības biedrība
latviešu^ēgļiem (Christian Relief
Society for Latvian Refugees, 423
Strathmore Blvd., ir|>ronto, Ontario).
Patlaban organizācija sagatavo da­tus,
lai varētu iestādēs dot i kon­krētus
priekšlikumus, problemātiskas
: ir arī emigrācijas iespējas uz Austrā­liju
un Dienvidameriku. Pēdējā no­dibinājusies
kāda Studiju komisija
latviešu ieceļošanai Dienvidamerikā.
Pagaidām šīs komisijas darbs apro­bežojies
ar ieteikumu organizēt lat­viešu
izceļošanu uz Bolīviju. Te
projektēts rast nodarbošanos lauk­saimniecībā
un akciju financēt ar
Bolīvijas kredītiestāžu palīdzību.
Projektā paredzēta arī i pirmo ieceļo­tāju
mītņu celšana Gaibas ezera
krastā, uz kurieni bēgļus varētu
pārvadāt pa Paragvajas upi no Mon-tevideo
vai Buenos-Airesas. Pagai­dām
šis projekts tomēr ir tikai pro­jekts,
jo vēl nemaz nav zināma Bolī­vijas
i valdības nostāja
Raksta beigās pasvītrots^ ka emi-jrācijas
' iespēju apzināšanas darbs
(Beigas 4. lappusē)
personas a
Berlīnē» 16. jūlijā, — DP drīzumā
saņems personas apliecības (certifi-cates
of identity), kas būs lietojamas
pasu vietā, 4- norādīts šodien publi­cētajā
Militārās valdības nedēļas zi­ņojuma.
Ziņojumā teikts, ka šīs per­sonas
apliecības, cik sagaidāms, lielā
mērā atvieglinās viņu aizbraukšanu
no kontinenta.
The Stars and Stripes
62 proč. no DP spējīgi sākt
strādāt
Arolsenā, 15. jūlijā. — UNRRA's
šefs Vācijā ģenerālleitnants sērs Fre-deriks
Morgans šodien paskaidroja,
ka apmēram 62 proc. no pārvietotām
personām UNRRA's nometnēs pietie­kami
pieprot amatus, lai pieļautu to
nodarbināšanu dvllos darbos.
Nodarbināmo procents noskaidrots
ar zinātni$kiem novērtējumiem to
717.653 DP vidū, kas atrodas
UNRRA's pārvaldāmos centros. Sis
procentSj norāda, esot visai augsts
salīdzinājumā ar normālo strādājošo
iedzīvotāju stoitu citās valstīs ārpus
Vācijas.
442.000 po|u UNRRA's centros
Pārskats rāda, ka apm. 45 proc.
no darbam piemērotiem (employable)
poļiem bijuši lauksaimniecības iin^
mežu strādnieki. Pārbaudes, laikā
DP centros atre dusies 442.000 poļu,
no kuriem 271.000 piemēroti dar­bam.
Gtrfi lielākajā DP kategorijā no
Baltijas valstīm pārsvarā bija pro­fesionāli
strādnieki, biroju darbi­nieki
(white coUar group), veikal­nieki
un ierēdņu grupas, kuļru ko­pējā
proporcija ir aptuveni 37 proc.
no visiem pārbaudītajiem — darbam
piemu\:'.iem baltiešiem.
Tfaie Stars and Stripes
Berness pieprasa, lai
Vašingtonā, 16. jūlijā (AP). — ASV
ārlietu ministrs Džemss Berness va­karvakarā
radioziņo jumā par Parī­zes
konferenci atklāja amerikāņu
tautai, ka ASV riskējušas ar atklātu
šķelšanos .ar Krieviju, mēģinot pa­nākt
Vācijas sainmiecisko apvieno­šanu:
Berness deklarēja, ka „Sone-dēV*
ģenerālim Džozefam; Maknami-jam
nosūtīs rīkojumus, kas Krievi­jai
ļaus izvēlēties starp sadarbību un
„saimniecisku paralīzi" Vācijā. Rī­kojumi
būs par sadarbošanos finah-ču,
transporta, sakaru, tirdzniecības
\ļn rūpniecības laukā ar jebkuru vai
"Vidiem tiHiem okiipācifas spēkiem.
K^^^ Parīzes danāksmē norai­dīja
sadarbošanos kā saimnieciskā
laukā^n nodrošinājumos Vācijas at­bruņošanai
uz gadsimteņa: ceturksni,
tā arī Austrijas miera līguma uz­rakstīšanā.
Berness vaino Krieviju
Sājos jautājumos Berness konsta­tēja,
ka konference „neguva itin ne­kādus
panākumus". Visu vainu viņS
pierakstīja tieši Krievijai.
Ievadīdams atklājumu par Mak^
narnijam dodamu rīkojumu sagata-
Padomijai Jāpallds novērst ohaoss
vošanu, Berness sacīja, ka ,jnav no-kāds
noslēpums", ka 4 valstu kon­trole
pār Vāciju pēc joslu bāzes «no­darbojas
labi." Pēc Potsdamafl no­līguma,
viņš teica, Vācija bija jāpār­valda
kā saimnieciska vi^Iba. Tā
vietā, viņS piebilda, to pārvalda „fte-trās
noslēgtās daļās", un valsti ap^
draud ,>inflāoija un saimnieciska
paralizē."
ASV josla i2anaks& 200.000.000 dolam
Atzīmēdams, ka amerikāņu josla
Izmaksā amerikāņu nodokļu maksā­tājiem
200 miljonu dolāru gadā, vlņS
(Jr:V>^^^'^^5^ tas tfi ncdrlkst turpi-diplomātijā.
?
=^ftqTtSpfo*^ta, ka laiks,: kas vel-
.W* 9;9jado pa^ Austrijas jautāju-mic
»*.qjrnav bijis pilnīgi zaudēts. Pie­redze
liek domāt, viņi teica, „ka
saprašanās, jo īpaši ar mūsu Pado­mi
jas draugiem, nav sasniedzama,
iekams neesam izcInījuSi vārdu kau­jas
gājienus, kuros atfirto vecas
sūdzības, vēlreiz apstiprina agrākās
nostājas, paasina domstarpības un
provocē krizes."
Ministrs teica, ka viņS ir ar mieru
ticēt, ka laieviera ir tikpat grūti sa-sadarbojas
prast mūs, kā mums saprast viņus.
ViņS turpināja; „Bet dažreiz man
šķiet, ka mūsu Padomijas draugiem
bailes, ka mēs neiedomājamies tos
vājus un piekāpīgus, l a tie piekāp­tos
bez cīņas kādā jautājumā, Icas
mūs interesē, i)at tad, ja viņus in­teresē
tas pats."
Visā runā Berness atkārtoti vai­noja
Krieviju konferences neveiksmē
panākt vienošanos Icritiskos jautāju­mos,
jo sevišķi Vācijas atbruņošanas,
tās saimniecības centrālizēšanas un
Austrijas miera līguma uzmetuma
jautājumā.
Viņš atklāti apstiprināja šķelšajnos
starp Krieviju un rietumu lielval­stīm
Vācijas atbruņošanas jautājumā
un vaicāja: „Vai Vācijas militārismu
atkal izlietos par bandinieku cīņā
starp austrumiem un rietumiem un
vai vācu militārismam atkal dos
iespēju skaldīt un iekarot? Slm jau­tājumam
jāatrod noteikta atbilde, jo
nenoteikta atbilde neciešami vairos
saspīlējumus un grūtības, kuras labi
domājoSio vīri itin visur cenšas no­vērst."
The Stars and Stripes
Amerikāņi atbrīvo par spiegiem uzskafftus krievus
Frankfurtā, 16. jūlijā (AP). — Ģen.
Maknamija galvenais štābs šodien
paziņoja, ka atbrīvo un sarkanai ar­mijai
nodod 3 krievus^ kas 2 nedēļas
bija aizturēti tāpēc, ka bij% aizdo­mas
par viņu nodarbošanos ar spie­gošanu
ASV joslā Berlīnē. Oficiālā
ziņojumā teikts, ka divi krievi ir
sarkanās armijas virsnieki, bet visi
3 bija tērpušies cīvīlās drēbēs, acīm
redzot slepeniem uzdevumiem ASV
joslā". Viņu aizturēšana, turpina zi-ņojufns,
„nekādā ziņā nerunā pretī
rakstītiem Vai mutiskiem 4 valstu
nolīgumiem Berlīnes, pilsētā.** — 15.
jūlija vakarā Berlihes krievu joslas
komandants ģenerālmajors Kotikovs
nodeva ASV joslas komandantam
ģenerālmajoram Kītingam vienu
amerikāņu virsnieku un tā sievu, ku­rus
krievi kopā ar vēl 2 citiem ame­rikāņu
virsniekiem bija aizturējuši
savā joslā kopš 1. jūlija. Paziņots,
ka viņu aizturēšana tieši saistīta ar
2 krievu virsleitnantu arestēšanu,
kurus, amerikāņi apvainojuši spie­gošanā.
Joprojām nav ziņu par Pa­domijas
joslā pazudušajiem pārē­jiem
2 amerikāņu virsniekiem, kas
4. jūlijā aizbraukuši ar vilcienu uz
Oranienburgu bez atļaujām ceļot
krievu joslā. — Berlīnes aerodromā
ceļā uz Stokholmu ieradies ASV ka-faflotes
ministrs Forrestols. Viņš
paskaidrojis, ka atgriežas Vašingtonā
pēc atombumbas izmēģināšanas Bi­kini
jas līcī, — UN ģenerālsekretārs
Trigve Lī ^ . jūl. izbraulks no Oslo
uz Maskavu, kur uzkavēsies dažas
dienas informā cij as nolūkos. Pēc
tam viņš dosies uz Kopenhāgenu un
Hāgu inspicēt starptautiskās tiesas
darbību. — Prezidents Trumens pa*
rakstījis lēmumu par ASV a i z d e -
V u m u A n g l i j a i , paskaidrodams,
ka tas Ir „svarīg8 solis uz pasaules
tirdzniecības pārveidošanu un papla­šināšanu."
Prezidents, parakstīdams
dokumentus, izlietojis 26 pildfimr
spalvas, mainīdams tās vienu p8c
otras. Spalvas uzdāvinātas viesiem
vēsturiskā gadījuma atcerei, -r- Ame­rikāņu
virspavēlniecība Eiroi^ is-
Michailovičs un četņlku
vadoņi notiesāti uz nāvi
par nodevību
Belgradē, 15. jūlijā (AP). - Dien­vidslāvu
militārā tiesa šodien atzina
ģen, Draju Michailoviču par vainīgu
kara noziegumos un piesprieda vi­ņam
nāves sodu. Ari visus 23
ja apsūdzētl-1ai pašā prāvā, atzina
kādreizējos četņiku vadoņus, kas bi-par
vainīgiem.
Nolasīdams garu apsūdzību pret
kādreizējo četņiku vadoni un 23 lldz-apsūdzētajiem
tiesas prezidents de­klarēja,
ka Michailovičs atzīts par vai­nīgu
politiskā un militārā sadarbībā no
1941. līdz 1945. g. ar Dienvidslāvijas
okupantiem pret tautu, kas sacēlās par
savas zemes, atbrīvošanu. Pārējiem
apsūdzētajiem piespriesta vai nu
nāve vai arī cietums līdz 18 mēnešu.
Paziņojot spriedumu Michailovi-čam,
pūlis gavilēja. Viņš spriedumu
noklausījās aukstasinīgi.
The Stars and Stripes
sludinājusi 2 īpaUi atzīmējamas die­nas:
1. augusts — kara aviācijas die­na,
15. augusts — „Anglijas kaujas"
diena* Niknā vēlēšanu kampaņā
Tur c i j ā vaij*ojas vardarbība un
terrors. 21. jūlija velēšanās vajadzē­ja
piedalīties ap 10 miljonu balsotā­ju.
Tfi bija pirmā reize kopS Turd-jas
republikas dzimšanas priekS 23
gadiem, kad spcfcīgajal Tautas parti­jai
stājas pretim 0FK)zicijas partijas.
— ASV armija ziņo, ka jūnijā ASV
joslā Aus t r i j ā ienākuši divieiz
tik daudz žīdu bēgļu no Polijas un
Austnuneiropas, kā jebkupā citā ie­priekšējā
mēnesi. Amerikāņi jūnijā
uzņēmuši xm apgādājuši 6600 bēgļu.
— Vines melnā tirgū par amerikāņu
dolāru tagad maksā 74,5 šiliņu, kamēr
maijā par dolairu maksāts apm. 100
šiliņu.— Admirāļa Dēnica aizstāvis
Nirnbergas prāvā apgalvojis, ka šis
vīrs, kas 1945. 1. maijā pārņēma KLit-iera
varu un 8 dienas vēlāk paziņoja
Vācijas kapitulāciju, neesot nemaz
vainojams kara uzsākšanā. — Ģen.
Klarks nodeva A u s t r I j a s valdī­bai
kādreizējās „Hermann-Gōring-
Werke" Linčā, tā ievadot ASV valdī­bas
nesen izlemto akciju atdot Au­strijai
īpašumus, ko vācieši tai no­laupījuši.
— Lords Vēvels kādā līdz
šim nepublicētā pāi'skatā atklājv ka
A b e s i n i j a s a t b r ī v o š a n a no
itāļiem maksājusi angļiem tikai 150
kritušu un 350 ievainotu. — Plūdu
nodarītais posts Bengālijas austrum­daļā
draud sagādāt šim Indijas ap-
Krievija ierosina atņemt
Šveicei Sarkanā Icrusta
varu
Oksfordā, 15. jūUjā (AP). — Divi
komisijas Sarkanā krusta organizā­ciju
līgas iconferencē šodien vien­balsīgi
piekrita krievu priekšliku­mam
atņemt spēcīgai Šveices Starp­tautiskā
Sarkanā krusta komitejai
tās tiesības. Priekšlikumu nodot l i ­gai
augstākās SK tiesības visā^a-saulē
rīt iesniegs konferences priekš­sēžu
pilnsapulcei.
Kāds līgas pārstāvis Izteicās: „LI-gā,
kas apvieno 60 atsevišķu organi­zāciju,
izveidpjas kustība, kas grib
padarīt līgu par galveno autoritāti.
Ja rezolūciju pieņems, tadļ līgai pie­kritīs
uzdeviftni, kurus līdz šim vei­ca
vienīgi Šveice.**
Giti šodien ierosināti statūtu pār­grozījumi
paredz līgas rīcību tādos
gadījumos, ja kāda okupācijas vara
apspiež vai kavē kādas Sarkanā
krusta organizāci|as darbu.
The Stars and Stripes
UNRRA's ģenerāldirelctors
dodasTuz Eiropu
Vašingtonā, 16. jūUjfi (UP). - UN­RRA's
galvļenais štābs paziņojis, ka
tās ģenerāldirektors Fiorellō Lagvar-dija
paredzējis apceļot Eiropu un
apmeklēt UNRRA's misijas Itālijā,
Dienvidslāvijā, Grieķijā un DP no­metnes
Vācijā pirms došanās uz UN­RRA's
padomes 5. sesiju 5. augustā
Zenevā. Tlie Stars and Stripes
Poļu vēlēšanas sauc par
krāpšanu
Varšavā, 15. jūlijā (AP). — Poļu
zemnieku partijas līderis Staņislavs
MikolaJčiks piepz^asīja, lai valdība
deklarē 30. jūnija tautas nobalsoša­nu
par nenotikušu, jo notikusi krāp­šana,
bet nobalsošanā un balsu skai­tīšanā
bijušas nelikumības.
Viņš sacīja, ka slepenās policijas
vienības daudzos Polijas apgabalos
Krievijas robežas tuvumā izklīdinā­jušas
zemniekus, kas gribējuši bal­sot,
un apgalvoja, ka balsošanas
punkti slēgti priekš paredzētā laika.
Uzrādīdams tūkstošiem pa daļai
sadegušu un iznīcinātu balsoSianas
zīmju, par kurām viņš apgalvo, ka
tās paglābtas no ieHi notekām un at-kritiunu
kaudzēm, kikolaičiks sacī­ja,
ka valdībai iesniegts protests.
Protestā pārmesta slepenības pār­kāpšana
arī armijas nobalsošanā.
The Stars and Stripes
nPravda" prasa, lai Anglija
paceļ sakta aizkaru
Maskavā, 15. jūlijā (AP). — Uzai­cinādams
lasītājus ieskatīties aiz
Anglijas ,,samta aizkarā**, laikraksts
„Pravda" Borisa Izakova rakstā šo­dien
piecos punktos uzbrūk angļu
ārlietu politikai. Izakovs kritizē
Angliju par to, ka tā nedemobilzējot
147.672 „reichsvēita'* ļ karavīrus savā
joslā Vācijā. So karavīru skaits esot
par 150 proc. lielāks par to „reichs-vēru",
kas bija atļapts pēc pirmā pa­saules
kafa. Denacifikācijai angļu
joslā esot tikai „simbolisks raksturs",
piebilst Izakovs. Anglija nepildot
solījumu evakuēt pēc vēlēšanām.<»avus
spēkus no Grieķijas. Otrpus„samta
aizkaram" Grieķija esot palikusi vie­nīgā
Balkānu valst^, kas nepazīstot
ne mieru, nedz kārtību. Autors de­klarē,
ka karam tuvo ^operāciju at­taisnošana
Palestīnā, aizbildinoties
ar žīdu un arābu nesaprasanos, esot
„parocīga taisnošanās". Anglija ig­norējot
vissvarīgāko jautājumu tās
attiecībās ar Indiju, t., i. angļu ar­mijas
evakuāciju, par ko angļu val­dības
misijas ļplānos nekas nav
teikts. Vēl Izakov^s pāimet Anj^lijai,;
ka vienu gadu pēc uzvaras un 5 mē­nešus
pēc Bevina runas tJN Drosi-gabalam
tadu pašu ;badu/ kāds tur bas padomē ,jHjlainļJīgaJā Indone^^^^^^
bija priekš 3 gadiem.
The Sta^rs and Stripes
joprojām pas1:āvot kara .stāvoklis.
Thķ Stars and Stripes