1946-02-23-03 |
Previous | 3 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
i946. g: 23. februārī
Bavārijas LatvieSu Vēstnesis
Z^smias _ Orošhkals kapitāls
Minchenē 16. februārī atklāja V N R R A ' s ur^iversitāti
Glīti dekoltēto svētku zāli jau laikus
piepildīja amerikāņu armijas, militārās
valdības un UNRRA's pārstāvji, lūgtie
vijesi, mācības spēki un studenti. Svinīgo
aktu ievadīja UNRRA's direktors
amerikāņu okupācijas joslā J. H. Vai-tings
(Whiting). Svētku runas teica
arī ģenerālis Traskots, pulkvedis Nel-sons
uri universitātes direktors G. Gas-zinskis.
Tad UNRRA's direktors Vai-tings
parakstīja „UNRRA University
Munich" dibināšanas . aktu un nodeva
to^rektoram Pirkmajeram. Pēdējais
izteica pateicību amerikāņu armijai,
UNRŖA'i, to pārstāvjiem un visiem!
kas šekmējļiši' universitātes nodibinā-
^nu. Rektors, Pirkmajers starp citu
norādīja, ka DR jaunatnei ir laupīts
visdārgākais — viriu dzimtene, palikusi
tikai kailA dzīvība, ^os zaudējumus
var kompensēt vienīgi ideālas .vērtības.
Siudentiem nav jāatstāj augstskola Icā
vienpusīgiem šaurieni. speciālistiem.
; Viņiem jāiziet dzīvē plašu skatu uri
interesēm par pasaules kultūru un politiku,
viņiem jākļūst personībām, kas
nes patstāvīga gara zīmogu. Augstskolās,
sevišķi jārūpējas, lai DP studenti
dzīvē klūtu^ fanātiski humanitātes un
tiesību, aizstāvji. , ' ^
Rektora rdnai sekoja svinīga siml)o-liska
studentu' immatrikulācija. Rektors
prof. Pirkmajers izsniedza studiju
grāmatiņas 7 dažādu tautībii studentiem
un pieņēma viiiu akadēmisko
zvērastu. Svinīgo aktu noslēdza "Gau-deamus
igitul*". Beidzot klātesošie
pulcējās „Aula Maxima'' telpas, kur
dabaszinību fakultātes dekāns prof.
Novikovs nolasīja akadēmisko svētku
lunu par tematu: ,..laulājums par dzīvības
izcelšanos".
~ INRRA Universily Munich —paredzētas
sekojošas fakultātes: mecha-nikas,
būvinženieru, dabas zinību ar
ķīmijas nodalu, tautsaimniecības, lauksaimniecības
un mežkopības, juridiskā,
medicīnas, filozofijas. Pirmās četras
takultates jau darbojas. Visās fakultātēs
reģistrēti kopā 2975 studenti, no
tiem 202 latvieši, 695 hetuvieši. Pa fakultātēm
studenti sadalās: mechanikas
400, būvinženieru 410, dabas zinātnes
405, tautsaimniecības 404, lauksaimniecības
317, juridiskā 158, medicīnas
556, filozofijas 325. Latvieši visvairāk
izvēlējušies medicīnu — 39 pers., dabas
zinības — 35 un filozofiju — 34,
bet vismazāk jurisprudenci — § pers.
Jaunajā universitātē no Latvijas Universitātes
mācības spēkiem ievēlēti par
kārtējiem profesoriem Dermanis Pauls
(Lauks, un mežk. fak.) un RoUe Miķelis
(vet. med. fak.); par ārkārtējiem
profesoriem Alksnis Ādolfs (vet. med.),
Krūmiņš Pēteris (dabas zin. fak. ķīmijas
nod.), Markus Rūdolfs (lauks, un
mežk. fak.), Tauriņš Alfrēds (dabas
zin. fak.), par docentiem Grīnbergs Gustavs'(
jurid. fak.), K^neps Kārlis (vet.
med.), Rutmanis Jānis (būvinž.), Vaz-dikis
Jānis, Vītums Arturs (vet. med.),
Talce Dagmāra (lauksaimn.), Eperma-nis
Bernhards (taulsaimn.).
J . P a m i l j e ns
/' Kultūras darbs Augš/alcas novadā
Nesen Filsekā notika Lejasbavārijas
un Augšfalcas latviešu komiteju pārstāvju
apspriede, kurā piedalījās arī
skolu darbinieki. Pēdējie apspriedē
ziņoja par sjtolu dzīvi un kulturāliem
pasākumiem nometnēs. Nolemts apzināt,
cik nometnēs skolotāju, mākslinie-'
kii, ārstu, amata, meistaru, lektoru,
grāmatu — lugij u. t. t. Pēc šīm zinām
Ambergas novada latviešu komiteja
paredzējusi, noorganizēt ceļojošu
lektoru kadru uui pakāpenisku kultūras
darbinieku izvietošanu pa tām nometnēm,
kur to trūktu. Ir paredzēts ap-maiņus
nometnes lasīt lekcijas un rīkot
arī dažādus kursus, kur pašu spēkiem
tfis nebūtu iespējams. Prof.
Starcs šajā zi6ā jau devis piemēru,
nolasīdams vairākus priekšlasījunuis
Veidenē, Filsekā un Ambergā.
bērnu dārzs, koris, mūzikas studija,
aiiglu valodas uu šoferu kursi, drāmas
kopa un galdnieku darbnīca. Tiklīdz
būs sagādāti vajadzīgie darba rīki,
iekārtos arī kurpnieku darbnīcu. —
Jaunus iemītniekus nometnē vairs neuzņem.
J. Bē^zins
Rotenburgū,
kādreizējā Hohenštaufenu dinastijas rezidencē
— kādā bij. sabiedriskā ēkā
Toplera ielā kopš 1945. gada 20. oklo-bfa
plīvo Latvijas karogs. Šeit iekārtota
latviešu nometne. Iemītnieku
skaits — 230. Telpas piemērotas ziemai.
^Uzturs loti labs. Nometnes vadība
komplektē jaš no pašiem latviešiem.
Pie nometnes darbojas Viestura tautskola
un ģimnāzija. Mācības notiek
pēc Latvijas skolu programmas pie pilna
stundu, skaita. Telpas^ labas un
diezgan labi apgādāti arī mācības līdzekli.
Tāpat dārbojfls labi iekārtotais
\ Savs t d u t a s nams
Pie Grosshabersdorfas latviešu no-metnes
ar jaungadu agr. Mciera vadībā
atvērta huiksaimniecības vidusskolas 1.
kl. Darbību iesācis arī bērnu dārzs.
Patlaban nometnes iemītnieki strādā
pie jaunas barakas celšanas, kurā iekārtos
ērtākas skolas telpas. — 2. februārī
atklāja nometnes tautas nanui.
Dziedāja šejienes jaukts koris (K. Grīur
valda vad.), kurā ap 65 dalībnieku, un
nolika pašu teātra kopas izrāde, rež.
Rozina vadībā.
Intensīvs darbs notiek autoniechani-kas,
lauksaimniecības un anghi valodas
Ivursos. t- Tērnmls
DeiujkoļeiKis iidmelnē.
Dengkofenā (Dingolfingas apr.) baltiešu
nometne nodibināta kopš četriem
mēnešiem ( L a g e r D e n g k o f e n , Post
M e n g k o f e n , K r . D i n g o l f i n g a l l s n r ) . Tā
iekārtota bij. darba dienesta koka barakās,
tās pārbūvējot un lielākas telpas
sadalot istabās, apgādājot ar krāsniņām
u. t. t. Telpu platības zinā varam
būt apmierināti, katrai ģimenei
Uzaicinājums
Mums trimdu nākas atkārtoti dzirdēt,
ka Baltijas valstu tautas, resp. arī
latvieši nonākuši Vācijā tādēļ, ka paši
bijuši nacionālsociālistiski noskaņoti,
ka paši patiešām brīvprātīgi iestājušies
SS vienībās, u. t. l . Šim politiskam
nokrāsojumam vācu presei laiku
pa laikam cenšas pievienot klāt krimi-nālisti.
sku, iztēlodama mūsu nometnes
par īstiem laupītāju un spekulantu perēkļiem.
Kā aizvien, katrs' atsevišķs
gadījums met ēnu uz visu sabiedrību.
Lai panāktu pilnīgāku mūsu trimdas
jautājumu noskaidrošanu, jāaktivizē
tic spēki, kas spēj liecināt par' to tumšo
varu iedarbību, kas nodzina JIHISU
tautu līdz sabrukumam. '
'Latvieši, — bij. koncentrācijas nometņu
ieslodzītie un vācu nacistu politiski
vajātie Vācijā apvienojušies jau
kopš apm. pusgada UNRRA's augstākās
vadības atbalstā organizācijā: Lat-
^viau Committee of the PoIiUcally Per-secuted
Persons" ar sēdekli Minchenē.
Šī organizācija, k^s sa-vā pirmsākumā
sastādījās no bij. Dachavas KZ ieslodzītiem,
tagad, pusgada laikā paspējuši
apvienot jau bij. KZ iemītniekus no
visas Vācijas. Minētā orgjinizācija
iesaistījusies arī pārējo tautibu KZ ie^
mītnieku organizācijā, Central International
Union of PolilicaI Prisoners
Munich, Dacļiauerstr. 9, izneiļUot vāciešus,
tā radot stipru savstarpēju atbalstu.
Šī organizācija panākusi atsaucību
pie Sabiedroto Tautu iestādēm jau
daudzos dažādos jautājumos. Šis apstāklis
dara mūs paļāvīgus, ka, mūs uzklausīs
ne vienu vien reizi arī turpmāk.
Tādēļ vairāk pašiem vērības un
aktivitātes šīs tik loti svarīgās organizācijas
nostiprināšanā un izveidošanā.
Mūsu nometnēs vēl tagad atrodas vācu
naci-režima vajātie, k{»s' smakuši
aiz dzeloņdrātīm gan Latvijā, gan Vācijā,
kas nav apzinājuši šo organizāciju.
Tādēļ griežamies šoreiz 'ar plašāku
aicinājumu — visdrīzākā laikā iesūtīt
tuvākas izsmeļošas zinas. Uļfaicinanr
attiecīgās, personas ierasties personīgi
Latvian Committee of the Polili(>ally
Pcrsecuted Persons in Germany —
Minchenē Solln, Dr. Singerstr. 4, pict.
pie sekretāres T. Rutkis. Līdi^i ņemami
attiecīgi dokumenti un 2'fotogrāfijas.
Eventuāla sarakstīšanās šajšļ lietā
adresējama turpat.
L a t v i a n C o m m i t t e e of t l u ' Politieallļi
P e r s e c u t e d Persons in^Cermaniļ
sava istaba. .\|)kurei saņemam iļiialku,
ļ)irtij ogles. , ,
Sabiedriskajā dzīvē trūkst lielākas
rosības. Ir tautskola, kādu lajku ibija
arī angļu valodas kursi ar lektoru
mag. oec. V. Bankeru, bet tie, diemžēl,
lekloranii aizbraucot, izbeigušies. Nesen
nodibināts sporta pulciņš. Nometnes
sarīkojumos arvien Viesojas arī
citu tautu pārstāvji un pastāvīgi viesi
ir UNRRA's darbinieki, ar kufiem labas
attiecības. Viņiem loti iepaticies
latviešu paradums, izvadīt viesus ar
tautas dziesmām.
n
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 23, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-02-23 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460223 |
Description
| Title | 1946-02-23-03 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | i946. g: 23. februārī Bavārijas LatvieSu Vēstnesis Z^smias _ Orošhkals kapitāls Minchenē 16. februārī atklāja V N R R A ' s ur^iversitāti Glīti dekoltēto svētku zāli jau laikus piepildīja amerikāņu armijas, militārās valdības un UNRRA's pārstāvji, lūgtie vijesi, mācības spēki un studenti. Svinīgo aktu ievadīja UNRRA's direktors amerikāņu okupācijas joslā J. H. Vai-tings (Whiting). Svētku runas teica arī ģenerālis Traskots, pulkvedis Nel-sons uri universitātes direktors G. Gas-zinskis. Tad UNRRA's direktors Vai-tings parakstīja „UNRRA University Munich" dibināšanas . aktu un nodeva to^rektoram Pirkmajeram. Pēdējais izteica pateicību amerikāņu armijai, UNRŖA'i, to pārstāvjiem un visiem! kas šekmējļiši' universitātes nodibinā- ^nu. Rektors, Pirkmajers starp citu norādīja, ka DR jaunatnei ir laupīts visdārgākais — viriu dzimtene, palikusi tikai kailA dzīvība, ^os zaudējumus var kompensēt vienīgi ideālas .vērtības. Siudentiem nav jāatstāj augstskola Icā vienpusīgiem šaurieni. speciālistiem. ; Viņiem jāiziet dzīvē plašu skatu uri interesēm par pasaules kultūru un politiku, viņiem jākļūst personībām, kas nes patstāvīga gara zīmogu. Augstskolās, sevišķi jārūpējas, lai DP studenti dzīvē klūtu^ fanātiski humanitātes un tiesību, aizstāvji. , ' ^ Rektora rdnai sekoja svinīga siml)o-liska studentu' immatrikulācija. Rektors prof. Pirkmajers izsniedza studiju grāmatiņas 7 dažādu tautībii studentiem un pieņēma viiiu akadēmisko zvērastu. Svinīgo aktu noslēdza "Gau-deamus igitul*". Beidzot klātesošie pulcējās „Aula Maxima'' telpas, kur dabaszinību fakultātes dekāns prof. Novikovs nolasīja akadēmisko svētku lunu par tematu: ,..laulājums par dzīvības izcelšanos". ~ INRRA Universily Munich —paredzētas sekojošas fakultātes: mecha-nikas, būvinženieru, dabas zinību ar ķīmijas nodalu, tautsaimniecības, lauksaimniecības un mežkopības, juridiskā, medicīnas, filozofijas. Pirmās četras takultates jau darbojas. Visās fakultātēs reģistrēti kopā 2975 studenti, no tiem 202 latvieši, 695 hetuvieši. Pa fakultātēm studenti sadalās: mechanikas 400, būvinženieru 410, dabas zinātnes 405, tautsaimniecības 404, lauksaimniecības 317, juridiskā 158, medicīnas 556, filozofijas 325. Latvieši visvairāk izvēlējušies medicīnu — 39 pers., dabas zinības — 35 un filozofiju — 34, bet vismazāk jurisprudenci — § pers. Jaunajā universitātē no Latvijas Universitātes mācības spēkiem ievēlēti par kārtējiem profesoriem Dermanis Pauls (Lauks, un mežk. fak.) un RoUe Miķelis (vet. med. fak.); par ārkārtējiem profesoriem Alksnis Ādolfs (vet. med.), Krūmiņš Pēteris (dabas zin. fak. ķīmijas nod.), Markus Rūdolfs (lauks, un mežk. fak.), Tauriņš Alfrēds (dabas zin. fak.), par docentiem Grīnbergs Gustavs'( jurid. fak.), K^neps Kārlis (vet. med.), Rutmanis Jānis (būvinž.), Vaz-dikis Jānis, Vītums Arturs (vet. med.), Talce Dagmāra (lauksaimn.), Eperma-nis Bernhards (taulsaimn.). J . P a m i l j e ns /' Kultūras darbs Augš/alcas novadā Nesen Filsekā notika Lejasbavārijas un Augšfalcas latviešu komiteju pārstāvju apspriede, kurā piedalījās arī skolu darbinieki. Pēdējie apspriedē ziņoja par sjtolu dzīvi un kulturāliem pasākumiem nometnēs. Nolemts apzināt, cik nometnēs skolotāju, mākslinie-' kii, ārstu, amata, meistaru, lektoru, grāmatu — lugij u. t. t. Pēc šīm zinām Ambergas novada latviešu komiteja paredzējusi, noorganizēt ceļojošu lektoru kadru uui pakāpenisku kultūras darbinieku izvietošanu pa tām nometnēm, kur to trūktu. Ir paredzēts ap-maiņus nometnes lasīt lekcijas un rīkot arī dažādus kursus, kur pašu spēkiem tfis nebūtu iespējams. Prof. Starcs šajā zi6ā jau devis piemēru, nolasīdams vairākus priekšlasījunuis Veidenē, Filsekā un Ambergā. bērnu dārzs, koris, mūzikas studija, aiiglu valodas uu šoferu kursi, drāmas kopa un galdnieku darbnīca. Tiklīdz būs sagādāti vajadzīgie darba rīki, iekārtos arī kurpnieku darbnīcu. — Jaunus iemītniekus nometnē vairs neuzņem. J. Bē^zins Rotenburgū, kādreizējā Hohenštaufenu dinastijas rezidencē — kādā bij. sabiedriskā ēkā Toplera ielā kopš 1945. gada 20. oklo-bfa plīvo Latvijas karogs. Šeit iekārtota latviešu nometne. Iemītnieku skaits — 230. Telpas piemērotas ziemai. ^Uzturs loti labs. Nometnes vadība komplektē jaš no pašiem latviešiem. Pie nometnes darbojas Viestura tautskola un ģimnāzija. Mācības notiek pēc Latvijas skolu programmas pie pilna stundu, skaita. Telpas^ labas un diezgan labi apgādāti arī mācības līdzekli. Tāpat dārbojfls labi iekārtotais \ Savs t d u t a s nams Pie Grosshabersdorfas latviešu no-metnes ar jaungadu agr. Mciera vadībā atvērta huiksaimniecības vidusskolas 1. kl. Darbību iesācis arī bērnu dārzs. Patlaban nometnes iemītnieki strādā pie jaunas barakas celšanas, kurā iekārtos ērtākas skolas telpas. — 2. februārī atklāja nometnes tautas nanui. Dziedāja šejienes jaukts koris (K. Grīur valda vad.), kurā ap 65 dalībnieku, un nolika pašu teātra kopas izrāde, rež. Rozina vadībā. Intensīvs darbs notiek autoniechani-kas, lauksaimniecības un anghi valodas Ivursos. t- Tērnmls DeiujkoļeiKis iidmelnē. Dengkofenā (Dingolfingas apr.) baltiešu nometne nodibināta kopš četriem mēnešiem ( L a g e r D e n g k o f e n , Post M e n g k o f e n , K r . D i n g o l f i n g a l l s n r ) . Tā iekārtota bij. darba dienesta koka barakās, tās pārbūvējot un lielākas telpas sadalot istabās, apgādājot ar krāsniņām u. t. t. Telpu platības zinā varam būt apmierināti, katrai ģimenei Uzaicinājums Mums trimdu nākas atkārtoti dzirdēt, ka Baltijas valstu tautas, resp. arī latvieši nonākuši Vācijā tādēļ, ka paši bijuši nacionālsociālistiski noskaņoti, ka paši patiešām brīvprātīgi iestājušies SS vienībās, u. t. l . Šim politiskam nokrāsojumam vācu presei laiku pa laikam cenšas pievienot klāt krimi-nālisti. sku, iztēlodama mūsu nometnes par īstiem laupītāju un spekulantu perēkļiem. Kā aizvien, katrs' atsevišķs gadījums met ēnu uz visu sabiedrību. Lai panāktu pilnīgāku mūsu trimdas jautājumu noskaidrošanu, jāaktivizē tic spēki, kas spēj liecināt par' to tumšo varu iedarbību, kas nodzina JIHISU tautu līdz sabrukumam. ' 'Latvieši, — bij. koncentrācijas nometņu ieslodzītie un vācu nacistu politiski vajātie Vācijā apvienojušies jau kopš apm. pusgada UNRRA's augstākās vadības atbalstā organizācijā: Lat- ^viau Committee of the PoIiUcally Per-secuted Persons" ar sēdekli Minchenē. Šī organizācija, k^s sa-vā pirmsākumā sastādījās no bij. Dachavas KZ ieslodzītiem, tagad, pusgada laikā paspējuši apvienot jau bij. KZ iemītniekus no visas Vācijas. Minētā orgjinizācija iesaistījusies arī pārējo tautibu KZ ie^ mītnieku organizācijā, Central International Union of PolilicaI Prisoners Munich, Dacļiauerstr. 9, izneiļUot vāciešus, tā radot stipru savstarpēju atbalstu. Šī organizācija panākusi atsaucību pie Sabiedroto Tautu iestādēm jau daudzos dažādos jautājumos. Šis apstāklis dara mūs paļāvīgus, ka, mūs uzklausīs ne vienu vien reizi arī turpmāk. Tādēļ vairāk pašiem vērības un aktivitātes šīs tik loti svarīgās organizācijas nostiprināšanā un izveidošanā. Mūsu nometnēs vēl tagad atrodas vācu naci-režima vajātie, k{»s' smakuši aiz dzeloņdrātīm gan Latvijā, gan Vācijā, kas nav apzinājuši šo organizāciju. Tādēļ griežamies šoreiz 'ar plašāku aicinājumu — visdrīzākā laikā iesūtīt tuvākas izsmeļošas zinas. Uļfaicinanr attiecīgās, personas ierasties personīgi Latvian Committee of the Polili(>ally Pcrsecuted Persons in Germany — Minchenē Solln, Dr. Singerstr. 4, pict. pie sekretāres T. Rutkis. Līdi^i ņemami attiecīgi dokumenti un 2'fotogrāfijas. Eventuāla sarakstīšanās šajšļ lietā adresējama turpat. L a t v i a n C o m m i t t e e of t l u ' Politieallļi P e r s e c u t e d Persons in^Cermaniļ sava istaba. .\|)kurei saņemam iļiialku, ļ)irtij ogles. , , Sabiedriskajā dzīvē trūkst lielākas rosības. Ir tautskola, kādu lajku ibija arī angļu valodas kursi ar lektoru mag. oec. V. Bankeru, bet tie, diemžēl, lekloranii aizbraucot, izbeigušies. Nesen nodibināts sporta pulciņš. Nometnes sarīkojumos arvien Viesojas arī citu tautu pārstāvji un pastāvīgi viesi ir UNRRA's darbinieki, ar kufiem labas attiecības. Viņiem loti iepaticies latviešu paradums, izvadīt viesus ar tautas dziesmām. n |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-02-23-03
