Bavarijas Latviesu vestnesis, June 10, 1950

              1950. i 10. jūnija
imasim
, var dibināt
Jnazpulku, kas tad
ar tuvākajām cen»
Jļte Ja nepietieka*
|totta dēl savu lat-ļnodibināt
nav iespē*
^as par biedru pa*
[§s zemes mazpulkos.
fibai^ri^to projektu
vietējo mazpulku
i|p;>vaku dalīb*
tubādi}u.
«ffii^;^ lauksaim*
1^ lauksalm*
-Maļ0kBL tu-tuvākajā
nS-
# citur radi*
Sftilm lauksalm-
Jas. Tās tad latviešu
. yare& sistēma-i^
rādijumiēm un
jŖ^s sagādi. Kamēr
nav nodibi*
laiļiLam nepiecieSa-sniegsim
laikrak-
Jhrof. P. Starcs.
liKTENIM
$inu drudzi no
J ^ t ē / pēd^^
^ l i t n l ^ ^n grā-mi^
nē Ifiiz šim
gan piedāvāja
iu, bet pieredze
i ji|ķii^emīl un kp*
niiv agrākā, to-tŗ'daudz
latvisko
kuŗl labāk atsa*
festa maizes rie*-
nekā latviešu
1^9 pērk katru
itamēr vien lat-ida^
tikmēr vi-iĒf|
l latviska grā­fi!*
ML
Vi»-
IttJMi
fon grfltUtiĻ
idevn-esot
iUs^
isf^argti
.„_nif iieat»
, plepraiU no
liets nn ral-inrn,
bet nandn
V J U tteMm» )«
par btgfižii. tt
letn^? Zlnlm laeļB
Itt DP, ku ioālm
fJMtvitgiU.
lo ksvtibm
dUrASiintO
teft^DIP nevarot WM
"pilis koferleiBi ko
.ils mītnes pa*
I bagUaa vienai
iii^iiiie BP u
liiiiotBSmvf
IMntf n«imotnii
liL Ins daudini
lfllas,iallolau.
.0(0 preies kon-rii
LtiavIgāburgS.
Mm
t^kas anio
nf eanro»
tīOvas
galvas.
Iņas taisa,
ikas kaisa.
lOkas,
to rokM*
spraigs,
imns baigs*
e«lr
4is kal*
iitinits mal.
•šiks gus>
;v$s Ifinst
ģtaust.
\ P. Starcs.
iB^mis piesūtītajos
lal^ savus uzslca<*
preses lomu sporta
liu redaktoriem na-
"^itlt BsUngenā no-
" ^ ā . tjs aviž*
. •n«o sSiņkatsl lakiāk rJaekb*.
«upSrjoisfe asoprtsa upjauv apdie-
Lt^ljas abonennem»
sportu no viņiem
&S pats kSdreit
ar sacensib&m
,v«Arbotos, Ja avi-
,Wik pavadraksta
^* ^^Ivētu. ka tūliņ
sporta nodaļu*
^kur paziņot sva-ktvi^
usportisti»
\ kam ar to nav
i d it
IIJA.
i
m
Sestdien, 1950. g. 10. jūnijā L A T V I JA
Miljonu pilsētejr 15 ārstiem I Beidzot esam tik talu I Ja asakās
Piezīmes par dzīvi Pakistāna
Pārdomas par fteliOas latviešu nadonālās
koRilteias vēleSanām
Pēc vairiku gadu pūlēm par vle-
Rakstu SIs rindas, lai informētu pakāpeniski atzinusi, ka pāria rupl-tos.
kas nolēmuši Vāciju atstāt un,Ijas vairāk, kas jāizdod par vizīti pie
cerēdami turpināt darbu savā speciā-ļeiropieSu ārsta, tomēr atsver iejie-litātē,
izšķīrusies doties uz Indiju nes .,daktera" nodarīto postu, kālab
un Pakistānu — zemēm, kas tikai baltie ārsti vairs nespēj apmierināt potas Beļģijas latviešu pārstāvnieci-nesen
iekļāvušās IRO izceļošanas savu augošo klientūru. ļbas radīšanu mēs beidzot esam nu
schēnūis. Fakti norāda, ka vēl šogad ļ Dienests Pakistānas armijas medi-p^*^*'^ ^k tālu, ka 17. un 18. jūni-
IRO viras uz abām šim zemēm zi-ļ ciniskajā korpusā, kam vervē ari El-ļl* vēlēsim latviešu nacionālo komi-nāmu
skaitu bēgļu, to vidū ari lat- ropas DP, daudzējādā ziņā līdzinās p^l^ visas Beļģijas apjomā. Lai Dievs
viešus. Pretēji Amerikai, Austrālijai tam, ko minēju par privātiem ārs- ^ izdotos!
un Kanādai, Pakistāna un Indija to- tiem. Ari šeit valda darba pārpilnība. Tris gadi pagājii^l, kopš Beļģijā,
mēr nav un nebūs masu izceļošanas jo slimnīcā ar apm. 00-100 gultām sakarā ar ogļraču akciju, saradās ap
vietas. Tās ir jaunas un visām orien- caurmērā darbojas 1—2 ārsti Pri- tūkstoS latviešu, kam vēl Udz šodie-tālām
īpatnībām apveltītas valstis, vāta prakse principā atļauta, bet to nal nebija Izdevies noorganizēt vie-kam
trūkst līdzekļu plašākiem Imig- piekopt gandriz neiespējami slim-ļnotu pārstāvniecību un vadību. Sajā
rācijas plāniem. Izņēmums šai ziņā nicas darba slodzes dēĻ Armijas vie- laikā nodibinātas gan kādas 9 lat-ir
ārsti un technisko profesiju spe- nlbēs stadonētle ārsti tad nu būtu viešu biedrības, bet dažai no tām
dāUsti. Pēc oficiāliem datiem Palds- ari tie, kas aprūpētu IRO informē- biedru skaits nepārsniedz 5 valdes
tanas armija šai gadā paredzējusi djā minētos „lauku un dtus nomaļā- locekļus. Beļģijā taču katri pied dl-pallellnāt
savu ārstu korpusu par kus^apgabalus." DP ārsts, kas dosies vēki var dibināt savu biedrību, un
apm. 600 personām, no kurām vis- uz Pakistānu dienestam ārpus cent- šo likuī»i mēs esam pratuši vlsUelā-maz
pusi Ievedis no ārvalstīm. F^™; "^"ļ/T Karačl, Lahores, Ravalplndi kā mērā «izmantot". Tieši šis mazās
toa pieprasīti tikai spedālistl, tātad un PeSavaras. — lai sagatavojas Is- biedribiņas parādīja jo lielu centību
personas, kuru pakalpojumi vērtēja- .«JTiSaiit kāju priekšā" ikvienam ko-mi
pēc sevišķām normām, f ^^^ļ,^^ M ^ ^ H ^ pasākumam. Pār šiem sprun-reflektantu
no pazemojošā ^ f ^ J ^ ^ ^ I ^ ^ B ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ I g u l l e m klupuši daudzi nodomi, ari
stāvokļa, un tas Jau Vācijā, ka ^ I H H H B ^ H ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ B I nodoms par vienotas pārstāvniecības
tālākā ceļā neapšaubāmi izjutis sava M H H H H ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ H I j^^^j^^^
lēmuma priekšr(K:rbas. Saloi to no H Ar lielu gandarijumu tomēr Jāat-peša
pieredzes, jo ierados Pakistānā ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ H ^ H U g t ^ ^ ^1^3 tauUešu dala Bel-ar
pirmo šāda veida grupu. ^ ^ , , J ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ H | ^ H ģijā dzīvo klusu, smaga dari)a pikiu
Nonākot galā un stājoties n o ^ ^ ^ ^ ^ P ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ H f l H H ^ gtāv tālu ārpus visām ķU-darbā,
turpretī būs jāsaduras ^ ^ ^ ^ H ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ B dām. Tā tikai pasmīn par dažu per-žādam
ŠIS zemes Ipatnlbā^^ neizsīkstošajām pūlēm ,^kt
žam šķitis aptun^ojam visu n a k o t i d , 1 ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ H priekšgalā". Mazs piemērs ir nesen
kāda tā plānota Eiropa. Tā^^^ dīvainās Uetas Latviešu
tā daži paskaidrojumi. IRO infonnā- ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ H ^ ^ ^ ^ H Krustā: vecā valde neno-djā,
kas ievietota an Latvijas slejās, ^ ^ H H ^ H ^ ^ ^ ^ ^ H dod likumīgi ievēlētai Jaunajai valdei
Starp dtu varam lasīt, ka „lauku un savas funkcijas, bet visu opozīciju,
^ revīzijas komisijas
bet gaužām nepilnīgs apgalvojums. lespēlams, ka ari tegad mSs nebū-
Pats pašlaik esmu apmeties pēc kār-|., _ . , ^ . tu nonSkuSi Udz vlspartjām komite-tas
otrā lielākā Pakistānas (^trā - Bobtasona KrOzo uzdevumtem. j^g vēlēSanāmrjaTtn.u8otm
Lahorē, un ilustrācijai varu minētJP^°tt:?'^„,^,Pf|2f,toļ'f ,laba. TfiUkoļitpakaļ da» ideaistl ^ A. a
ka šai " ' ' ' " ' ** ""^ **** "
pārsniedz
emigrēt,
jāiet cietumā
IsU veicams palīdzības darbs ir tikail Jau pirms vairāk nekā gada bijt
vienotiem spēkiem. Ari tas būs jā-1 konstatēti gadījumi, kad d&;tu testā*
veic nadonālajai komitefāi, • koordi- des DP enUgrādju reizēm mēģināju*»
nējot atsevišķo organizāciju palīdzi-i šas nveldnāt" ari ar zināmiem spai*
bas akdju. Idu Udzekllem, — it sevl^d gadlju-
T r ^ s pamatuzdevums ir mūsulmos, kur kāds pletddes Izbraukšanai
kulturālās un nadonālās drives vel- uz noteiktu zemi, bet vēlāk atsakās
ddlana šeit Beļģijā. Ari šis darba turp doties. Pēdējā laikā sakarā ar
lauks vēl atrodas Udumā. Nadonāla-itikko n(^igto Kanādas akdJu vai-
Jai komitejai Jānoorganizē savs pa-|roJušies gadījumi, kur IRO un dāņu
stāvigs birojs, apvienots ar bibliotē* I iestāžu nostāja pret nebraucējiem bi-ku,
lasītavu un pāmakšņošanas tel*|jusi ārkārtīgi asa. Uda latviete, kas
pām. NepledeSams izvddot izdņu pieņanta Kanādas komisijā, bet pē*
vietu darba meklētājiem, dokumentu dējā bridi atteikusies braukt, vēlāk
tulkošanu, izceļošanas lietīt kārtoša- arestēta un turēta apcietinājumā tUc
nu utt Birojam Jābūt pieejamam ik-i ilgi» kamēr bijusi ar mieru atstāt Dā-vienam
latvietim Beļģijā, neatkarigi niju ar Kanādas transportu, kas de-no
viņa piederības „opozIdjai" vai vies celfi vēl tai pašā dienā. Prāgas
pozidjai". Ja katrs strādātājs zie* I bulvāra nometnē Kopenhāgenā ne*
dos vienas dienas algu gadā, tad na*|*^ iebrauds detumnleku auto ar 4
cionālajai komitejai līdzekļu būs pie- kārtibnleklem, kas līdzīga Iemesla
tiekami. Un to mēs ikviens varam M^l arestējuši kādu polieti Sle gadi*
veikt, zinādami, ka līdzekli aiziet to Jumi pietiekami skaidri raksturo fak*
mērl^ labā, kas vispār attaisno mū- tlsko beztiesību, kādā atrodas bēgli
su pašreizējo ekslstend. Dānijā, kaut ari dažkārt vainojami
Beļģijā, maijā. pe^i detušie, kas pārāk bieži maina
Gunlri Dielme i^^vu emigrācijas zemju izvēli (ĻV)
Vai SIS tiesām pieder
pilsētā, kur iedzīvotāju skaits ļfH" Z^edrijas Latvju Ziņās tos sau^par
.dz 1.5 miljonus, ir t*ai apm. «ni JpāterirnŽbL mlA^i
vismaz mūsu daudzās organizādjas
sajūgt vienos ratos, noorganizējot
Beļģijas latviešu organlzādju pado­mi
(BLOP). Sal padomei gan bija loti
grūts mūi^, pastāvīgi cīnoties ar da­žādu
personu vai organizāciju ceļā
nams
Jānim?
VĒSTULE REDAKCUAI NO ADULAIDES
Tiklīdz latvletU nokļūst tālākās ivoju to patīkamo sajūtu, kas rodas,
emigrādjas zemēs, kur par darbu Ja svešumā satiek savus tautiešus,
maksā pienācīgu atalgojumu, viņš ļ Tomēr ne vienmēr ar māju iegūšanu
metas tajā ar visu savu spēku. At-ļiet tik gludi. Austrālijā mijas ne-kal
atgriežas senā enerģija, un tā kā drīkst būvēt bez atļaujas un plāna. Ja
esam zemnieku tauta, tad ilgas pēc sa- šo dažreiz šķietami nevajad^o no-vas
mājas un stūrīša zemes mūs pa-1 teikumu neievēro, var piedzīvot lau*
vada ari svešumā. Lai gan te runā nas sekas. Bij. polu DP Ķovaliks,
dtu valodu un aug sveši koki, taču būdams pats namdaris, bez valdības
kaut vai iestrādātā sakņu dobē mēs atļaujas Adelaidē no dēlīšiem uzcēla
savām zemnieka acīm varam skati- glītu 3 istabu māJU^u, iegūdams ap*
ties tik pat siM kā senāk dzimtenē, kārtējo austrāliešu simpātijas un ap*
Bieži iezemieši brinās par mūsu spē-lbrlnu. bet tad valdība viņu sodīja ar
jām īsā laikā iemādtles valodas mi* 30 giārciņām un pavēlēja Izvāktles
nlmu un par to, ka nemēdzam kavēt no mājas, bet Ja to nedarīšot, tad vēl
darba dienas, bet izmantojam pat | par katru tur nodzīvotu dienu pie*
dzliot divas mārciņas soda naudu.
10-15 praktizējošu ār»tu, kuru pa- jau pieminētām mmm pil*
kalpojumus var vērtēt ar Eiropas P ^ ' ^ P f ^ K ? ^ ^ ^ ^ ? ^ -
mērauklu. Cik zinu, kvalificēts zob- [f^f ļ^^ tt^^^"^^ 75 ^"i^^!! H®'
ārsts te ir tikai viens. ViegU saprast, n^Jj^^P^J^- Ilustrācijai mkiēSu, ka
ka visi šie ārsti neilgā laikā kļuvuši ārsts Lahorē dienā pieņem
īsti bagātnieki. Jāpiebilst, ka nesa-P^^I^P»^^^^» par konsultād u
līdzināmi Uelāks un gandrīz iedzi- f mestajiem akmeņiem, tā ka nekādu
votāju skaitam atbilstošs ir PSrēJo f ^Pfj^?.^»^ rosīgu darbību tfi attīstīt nevarēja, i katru iespējamo virsstundu!
ffltrif rs!,lSr^^^^^^ ienāku- KfvSS'orS^'^Sa '^^^'^Z^'^^V^.
niaz J^n nemnājot par turigo šķirto Pf^^^^ iad likvidSUes. VēlēSaĀā» Adeleidē. maijā.
T — bors. - augstākā līdz šim Ieceļotā- SVa^S^^ apgrozībā var r ^ t «illņus. kas
Dota illhliala AmORlIia Ja™ P'eSķirtā pakāpe, - 700-800 ru- SSeiTu «i isKrL^^cfA^if "^O- 8- TfidSl bankta Uelai , ^ - ^ - , - > , ».
RBlO UDIIB 8 fllnBriKI PUU. Nav Jāaizmim tomēr ap8tāk-2"^t'S?baTjS^X«^^^^^^ ļaudis, un visi nes turp savu lAl^irtl ļgļļļŽļļļļ,
- « ™, w M«-Jta šai zemē izcilu stāvokli un da- ļ J ī t t i a ^ ^ ^ Bankas reģistrē pati
Vasarsvētkos Filadellias latviešu Ugdas morāliskas kompensācijas JūsUKsrlnlI^HiS^^^ piedzimšanu un piesflte krij-baptistu
draudze atskatījās uz savu , baudāt J^ au savas baltāT ādas «S^āoosoMo.' **^"'1"1^ '^^^^ 1 . • , Ikasites, bet kad tās pilnas, atver
50 gadu pastāvēšanu Sal gadījumā dēV 400 rūpiju mēnesi Jāatzīst par TJ'^^^^ļ^^L !tf, ™
draudze bija rikojusl svētku ak u ar grrta mlniniu un ar tām var dzīvot E*,»" tl^f^l n,lt knS^rh"" °° «8™" kr»t
gai^gu koncertu,^kas KaMl (Block- kez sevišķām rūpēm. Ja ģimene Ue-H^"®^.L^f„P^^^ Daudzi latvieši (ari no pēdējiem
ley) baznīcas hallē pulcināji ap 350 isia, bet prakses gadi rādVka au^r^ j?"^*» uzvarēšanas notiks ari mō- transportiem) Jau nopirkušl^būvei
dalībnieku. Svinības Ievadīja drau-Lfita, paMpi ^inlettnmta S- !?*i^"**"*» "t""?*^"",, ^ "«^"«abalus, kas Adelaidē maks» i . 6fr-
Strādā šeit kopš 1948. Svg.e ranusg u1s^t^a^^.^ ņaārc. Viņi cel sev māJU^as vai
Dievlūdzēji savāca par labu latviešu
trimdiniekiem vairāk nekā 300 do­lāru.
Apsveikuma runās Izskanēja dl-
(flnajums Filadelfijas baptistu drau­dzes
nesavtībai, kas ar saviem pārti­kas
ziedojumiem un Ieceļošanas gal­vojumiem
palīdzējusi visu konfesiju
tautiešiem Vācijā.
Koncertā dziedāja draudzes koris
diriģenta H. Karlsona vadībā. Vai­rākas
dziesmas atskaņoja ari Buks-kauntijas
draudzes koris E. Ķera va­dībā
un Bostonas draudzes koris R.
Stifela vadībā. Dziedone Irma Ozola-
Kolberga sniedza vairākus solo
priekšnesumus, bet nobeigumā uz­stājās
jauktais kopkoris A. Egles un
pārējo diriģentu vadībā. Plašākās
viesu grupas svinībās bija ieradušās
no Bukskauntijas un Bostonas.
Sanāksme Filadelfijā apliecināja
ne tikai latviešu turēšanos pie baznī­cas,
bet ari pie savas tautības. Tajā
piedalījās ari nedaudzie vēl dzīvie
draudzes dibinātāji, kas nu Jau pie­derējuši
pie tās 50 gadus. Draudzē
darbojas latviešu svētdienas skola ar
80 skolēniem māc. P. Odiņa vadībā
B. A.
•aJlt dleals Torento
Isnīdii divu UtTlfiti H-m
«iiM no AaitUti. bi»
terMiJoUM par viņu
Mloiaaas salta, sotkat*
drolls. ka tvviiiitkai ts- T
Mttkt no AniUlM w
Mteiri Strt Ja Ir ee|a
naaāa. MUiltaJim ģlBē->i
BiBi «oknmtiitl tatttlH»'
tl Janviif Toreato, «&;
Attiecībā uz techniskām profesl- Sfn^Snt HBL oO^st?^^^ **» ^>^\^SS^^^JS'^*!^^JĪ!< Jām, diemžēl, tuvāku informādju dotN^rS^r^^^^^T. ^^SL"T u» tuŗ_dzlvi var veidot īsti Utviskā
Brtudrai no -AntUiu IMi Toronto dl.
grūti. Pieprasījumu galvenokārt no-^j^^d „aJ^^ n e t o u c ē t i h " ' ! - * * "
saka privātās firmas, kādēļ situācija ^ ^ ^ i * ? L ' ^ ' ^ ^ ^ ia tie a S no austrfiUeSiem ari ga-grilti
pārredzama. Interesētiem i i - S ita ^ ^ ^ T r t ā v £ « ^ 1 P ' ' ' ^ "^J»»- . ,
teicams informēties privāti, rakstot: t ^ ' d a i r T ā U d M S « ā ^ ^ Nesen nejauši uzzināju, ka netālu SS'^SrSS.l."2*"5S!f 5" iS!!:
Chamber of Commerce, Pakistan; aTar si U e l o ^ e ™ S^^^^^^^^ "° " « ^ ^'^"^ «OP»"^ māju SS'j.'zM"*^ *•
Lahore, T^e.MaU, Paklstan. 1^1 ganl^^ f ^ ^ ^ ' j^S^. Jānis ar ķo «vfi 1 ^ Fŗank-^^M^^
viM ^^"^ lidlaukā kopā strādājām beto-12!SL,"!?"iSS«.^fS*«Y«ff^^^'
nētāju grupā un par amerikāņu ^-\^Z K J'^TJ&ftSrti
vim penonlm Uniaka ntPUB«S m doL
LNAK (Latviata BadOBirSs aavlralbu
Kaoadi) vllUaBi koaitUI ualdaitt: par
prteklsidi J. Draimanli, a vletiilalra I.
vsilka
ik otrs cilvēks, kas sakrājis vairtk'^t tei 1^,11 neboi
nekā 10.000 rūpiju, šeit tflllt dibina L^^LJ'JS^mūSfkir^^Ua^^
savu firmu vai aģentūru un rezultā- vgcHH mOmi «vi un mstla v w « I bakas paciņām piikfim vācu 'maizl|tobiba vmCiSuSSu» '^Snļmli. ia^lK'^^LS?''^^^^^
farSA^SSfU^Jg^^^ S N^S'STvI^tTe^airffi
ir tie, kam dāvājama uzticība t i k l " ^ darījušas sal virziena, betļ^^^^^^^ ka šis ir latvieša īpašumsL^?^la,'^!t!Jg>:^ '
sšvķairršīganāā .l ietā kā bēgļa nākotnes iz­Visumā
gribētu ieteikt latviešu
spedāllstlem — ārstiem un Inženie-I
ŗiem (Ja pēdējos vispār pieprasa) nol
Ieceļošanas neatturēties, ja: 1) al^l
nav mazāka par 800 rūpijām mēnesi
(ari vieniniekam vairāk naudas ne­kait);
2) Ja darbs garantēts kādā noļ
pieminētiem centriem vai tiešā toļ
tuvumā; 8) Ja, turpretī, darba vieta ļ
paredzēta dziļā provincē, alga Jāpra­sa
Iespējami lielāka.
Lahorē, maijā. V, Krasta
Amerikāniska ideja Austrālija
IMtJSU AUSTRĀLIJAS REDAKCIJAS INFORMĀCIJA NO KANBERA8
Pavisam maz apdzīvota ir Austrā-ļvojis jau deviņus m i p ^ ^ Jļ
lijas Ziemeļu territorija, ku^as gal- 1 - ^ / - ^ ^ ^ ^
vaspUsēta Darvina atrodas „akmens
metiena attālumā" no ekvatora.
Austrāliešiem palīgā ar amerikānis­ku
ideju „uz emigrantu rēķina" ta­gad
nāk kāds amerikānis. Tas ir
Ņujorkas advokāts J. G. S. Mērks,
kas Austrālijā pavada brīvdienas, jo
kara laikā salaulājies ar austrālieti.
Amerikānis saka, ka gar Ziemel-austrālijas
territorijas vienīgo dzelz­ceļu,
kas savieno Darvinu ar Birdu-mu,
jāapmetlna imigrantu lauksaim­nieki,
kas ievērojami pacels iedzīvo­tāju
skaitu. Tur pašrdz dzīvo ari
pats Mērks. Viņš Austrālijā iera­dās
3 mēnešu ,Aiolidejās", bet nodzi-
>iedrn»as pritkiiUtka It-villts
B. MUlnl. Udsit-nilaU
priekiiiiakf pfof.ļ
Dr. K. Dnnidorta turp-mikai
darbībai la|i
amaa valn nekandl^
dSia.
iŗ.i..
dēšanai 5 gadiem^ un valdībai šie
imigranti vēl J§atbalsta. Tie. kas
piecos gados būs pierādījuši labu
gribu un prasmi lauksaimniecībā,
zemi pēc tam iegūs privātīpašumā.
„Tā ir laba doma, J^^^^^lGnipa latvldhi.UetuTieiaun uteaiņujaii-ļtabu. bet pārējās, lai palīdzētu tau-izsalkušos
Eiropas laumunmeKus ^^^^ ģunenu centra nejen }e- tiešiem un līdz ar to atslogotu savu
niP^aistīt Austrālijai," saka Mr. J. radSa Sldneji, kut krliņoi nadonāloi . , '"/"^ •^ur« ! uw piesaisi^ ļ^"**"^*^,**' .„s4,,mii flt- tinioi ar uuJas delim mstāiis austriiie-1 budžetu, izīrējām tems dzīvojošiem
G. S. Mērks. So ierosinājumu ^^ļ^gSsi & notiimm. Islingtonas dzelzceļa hostela latvie-stāsta
SMnejas Daily Tdegrapn, radīja abpuiēju P r i « 5 f - š i e m . Tagad man jāmaksā 6 mārc
JAUKS NOTIKUMS SIDNEJA
- kā gan tas vartja notikt? Mums ļ 2?"* t,S«i uSJSKl
taču visa manta paHka dzimtēm, unlbted
ļja kāds paspēja paņemt līdz, tad tfi
sadila vēlākajos trimdas gados. Un te
tu fitāvl latvieša mājas priekšā! Bet
tad redzu, — nāk pats Jānis smaldlv
ļdams mani saņemt, un viņa stāsts
man atklāj pirkšanas noslēpumu:
„AustrāliJā ierados ar ku^ Qoya| Mtutripl iua nodlbinSjniiei Dansavu
pag gada martā. Mūs novietoja Vūd- Sn^S.«'B5S;5.1T^^^
saldas nometnē. Sieva atrada darbu «i p. Ķinoiu, bet rs vSIju kom^^
virtuvē, bet pats nometnes policijā. M. Kttiina.
Sieva nelnlla labi bet mana alfla tavtieiv skaita pir*
bija maza, tādēļ atradu dtu darbulreprmntini T W C A S rfkotajidatida taii-
Adelaidē kādā ķieģeļu fabrikā, kur ^ « »»fJ* feitlvaUĻ kar piedaUju mfis«
striidāju vēl šodien. Darbs «mags^t^t iS^SutS^^
izpeļņa laba - 12 mārciņas nedēlā, t i i latritia btedrniM^Sbl ^ i i t f t E !
Vienīgi nevekās sameklēt dzīvokli. tfJS»?». t Biorteid^ i . Biftms, māc v.
Ilgāku laiku gulēju gaiteni un par Sr!Siif^ Geraslma «a
to vēl piemaksāju lielu naudu. Kad I * •
bijām sakrājuši 300 mārciņas, nolē-Lv«««kaIf K^foniljat latrtetli Faidls
mu olrkt mālu Anatalfffilu visus J**^!. stduitf Jta ui SS md*
aģentus, līdz beidzot viens bija ar im. cadi. jobUirs rotīsi darbojas udsl
mieru pārdot man māju par 2300 latvleiv, amtrlkiņo na vica presi.
mārciņām, Ja es tūliņ varot iemaksāt
500 mārciņas. So izdevību nolēmu
vairs nelaist garām, no paziņām aiz­ņēmos
trūkstošo naudu, un māja kļu­va
mana. Paši apdzīvojam vienu is-
/
Mdil Skuja latvieia deJS. skanēja latviešu vatoda, un pārd^-
Daafavas VVIa naga Ņo-kastles
nodala (Ansliji)
kopi ar apkirtoas lat-vlela
draadfa kopim II.
JflnUi motodista baml-eu
sapoiea telpi ifko
taatftsko vakaro ar do*
Jim on diiesmiBL Plo«
dalis DV Bredlordas ao-da|
as taottsko dejo an­samblis
ar ozredamo
Piesoli. •
UtfMo katolo bīskaps Antonlii Urbis,
kas tagad dilTo Montserati, Spiniji» oial-
Ji sastapies ar A8V kardiniU SMlmano.
Kardlnills veltUU daods Ubvingo vir
do latvleia taotal on vlspir bijis teicami
Informlti par okopitis Latviju on lat-fMNi
basBleu sUvoUL