1950-06-10-06 |
Previous | 6 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Mi 1 L A T V I J A Seitdto, 1950. g. 10. JOoi}! Sķtet» kt mūsu dienfis viena no ne-mierflgkgm tautām ir latvieSi — vi- tc i ^ kad vien im kui vien ieipē-u. Ti iii ttjt Vācijā, brinijāi m to vidcM;lā toi ta|^d ir Aust-rilijāt Kanādā un pie mums Amerikā, un ari šeit par to bifoāa i,i«bimtle^. Bet ce|oJums ir ndsdgs dzīves skolai, kurā dlvSks īsā laikā tmdstas ar ģeogrāfiju, vēsturi, mlksbt un vH daudz dtām lietām )ā eļļojumā no Misiripi acu ŅuJčļrU iepazinos ar mfisu tau-tteiti ddvi finii vietās* Un Jāpiekrīt saUmviidam: ,Xabi ir visur tur, kur Jeeimu el^; Sis v i e d ( ^ ble» vien sirOitIna daudzu tauiieSu dzīvi, fiMta pārprijtumus darina devēja un «fmlja itt^dbfii un \Am vien rada apsW4us, ļbs ar pala spēkiem vairs nav^ pārvarami* Cauri Ziiemeļkarolainas pakalniem, Zilo kibtt griMObii, garām KardaU^ un Tenisijas Nacionālajam parkam kāpām vienmēr augstāk kalnu plot-nēi, a kā tādās šaubas, vai mans I M s mēs i^ārvarēt līkumotos, stnuju Upumu un apledc^ušo lorau- )ii pftios kalnus. !Pēc Tenisijas in-lefiiintijiem appbaliem, cauri Ala-bimas klajumiem nokļuvām ISisisipi Štttā, kur vientuļās kokvilnas far-mās daudzās Jaunbaviešu mājās ta- Mw> latvieši; sdto Alabama, lOLJLTOftASC^ ftiatf OffMa |]riitilM leiļlinM ^ ia]^^ ir JttiSi i i i OiVHdi\umelnf, AaHi smSftei. Aktletif itiiSi lāBlDMteaiMtai ^^^^ ^^^^^^^^^^. . ^P^^F^B^^W^W^^^ļ^ļ^^^^^H^^^^^^^^^^^F^^l^W ..„^jni oav itmiHs esff» isltetiv^ edv^let SNunM, isesri* īsanai rauttitti, pit jKutrai fliiiisattt ae lemsaa Tai iilftiia safogrtn aii māia ripsfnli iiTinaii trSttstiih liSSliitss is iviearUa, iifta, Izdodot i i im iafUif. a lm itteiB ttfaeiltBi Ukti •oenaaispaaai* raiatiiiot aotiia nnii mJ£W^Ē «a salma loma tlloti* " ' iol i«r konaditim darbo-tenisija un Zieme|u Karolaina. Seit dti ļaudis un dti tikumi Kad me-ionlgajoi „Great Sm^* kalnos ceļa pridcšā mašīnai atotājas kalnu laupītāju auto, bet ieraugot ebx>pie-šus, Icas nav apkrāvušies dolāru salīgiem, pļautā vienkārši ceļu, es varonīgi noprasu, vai viņi nebaidās no gangiterion — un tie atbild: „Ame-rikā gangsteru nav, tie visi ir IRO dienestā Ein^.*' Kad garais ce|a gabals bija aiz muguras un Ziemeļkarolainas galvas I^lsētā Ralejā stāvēju koncorU zālē, šķita, ka no dienvidu romantiskās mježonibas un flegmas esmu nonācis atkal dvilizētā pasaulē, ar mums ierastiem ļaudīm un dzīves ierašām. Tad atkal viena pēc otras aizslīd garām Zieme}karolainas pilsētas un drīz vieni sasniegta Virdžinijas robeža ar skaisto dārzu pilsētu Dan-vim, lai drīz aiz tās skatam pavērtos skaistā austrumu krasta kalnu grēda Blue Ridge Daudzieiz šķiet, ka esmu nonācis Svābu Halles idejā, Bercbtesgadenis kalnu gravā, kaut kur atkal it kā Svarcvaldes smaržīgo eg{u ielejās, un bddzot tepat Jau art mOsu Siguldas gravas, un braucu pāri Pērses krācd pie Kokneses. Bet tās ir tikai atmiņas, - ceļš nepārtraukti vijas cauri Virdžinijas pUsētā^ ziedu bagātībā Uk-stošiem firziķu dārziem un garām ieku mājām, kurās šo pavasar daudzās vagu dzīs pirmo rdz latviešu zemki^is. te skaistā universitātes pasM Satlotesville, te sm^tā- Ju dārgums — tabakas — tirgus vieta Unčburga. kāds Georgijas koUedžas students, kas apturēja mašīna un lōdza Icādu gabalu pavest Pazīdams mani latvieti un dzirdēdams nianu vārdu, viņš bUa prtedp izteikt pitddbu IĶsr vfddUckirt dzirdētiem koncer-radiof< ml Viņš esot Jau agrāk ieimdnies ar vairākiem latviešiem, kas sMdāJot viņa tēva iarmas tuvumā. Pafflcami bija dzlfdēt daudzus komļ^entus latviešu darba prasmd, izturībai, bet tad pēlcšņi Jautāja: ,3akiet, kādēļ latvieši savā starpā tik nes^' gi?'* Bieži nākas ddrdēt par latv^.ou rosību visos pasaules kontinentos sniedzot palīdzību tautiešiem, sagādājot galvo- Jifflius. ^ Bet nākas aif .pieredzēt dk d t d ^ taufl«l9 tbfim'vai ral&tl flianm. A i i i i ail Vfaes valsts ifi|i « i p M BMisrafi taitdati kom* sifla. £ i »oatla āstjas artsOuM aavisiiojnias, ms atSTSiiiSti gkaia?iMuusi Ma alvdM»> i aB loUitiera ploda l^fint vtnos TiOrts iarlotaBsi atl Barg- ' llnfiilķaissti?8,Vlo* SS ilĀfO* dta aif Ber* tirsstfļ* ladsalbS no* moritaiai fteoBionla darba ^ _ JiaMMitti BiMafeiti rak* aaaaiiMs kHtfkas, jo, rtkitot ar JttUitiias kiltl|l«a siot pārāk Oii'irfefMlsssi ittioksaiAB pm aitadiiĻ MfHJlsss an dtsa tetomi* laaaals Sanoi laakio» dlvlka aiaUotlka. AlfridsMHdļmi atsta pSMUit ai ahHtditia aa psitili talnta iinaa roaU-aa, kaii Jaa laiaļpits ail Isdtvlls. GRĀMATNIECĪBA un dSIvi raUģlika un lllo-ika rikita krājums linidi A. Oio* kņa a p l ^ iatttrii prof. T. Colmi Ta* gMMa oilvika triAms; lūrof. P. luīt-viCa Par Āvi rdlSiMn^ doe. r. TMlJa VaSotlĀss protdēmai sensrleku Ittoaolllā^ prot I. Mtanona KrSogS im HloaMls^ StUKi! prot. L. Sulca Leciua-lsa «ioriUtātii probllma Kauta Uetlbu fUoaolIJB: aīdUU&ai^ prot T. Grlnber-lar iviUs vakaridions: prof. P. Ķiķtu*» kas Datas plsaOrnct pie tēvureises teksta; 8rot & āiieāiia attprali sargs; prlv. doe. i. Btesā OtkumtnlskSs kusilbas ideja un īstenība: māc. K. Velnberga Atdtlmiana m atdauniansa kustības; māc. O. Gulbja PaB itilitjas probismu rislnljuml Jau Bāko laika dal UteritOrS; prot. P. Kun-ditoa IttCbasalcu celtniecība Latvijā: aMie. V. gatera Pa atmiņu tekim un mie. 1. Ķi^oka Udevija pleiīmes. Aiz dzelzs priekškara atoldiolma angļu valodā izdodamajam poUUsko rakstu kr&Jumam Informācija par apstlkļiem ala dielis prieklkara (m-formatloa on Conditions Behind the Iron Cortain) isnSkusi 4. un S. burtnīca (U.- IS. ipp.). 4. burtnīcā par Udmailnas Inci-tettt virs Baltijas tdpas raksta prof. Dr. ivābo un V. Martons, par latvieSu blj. kaŗavlm jautājumu — A. Dravnieks. V«l Ievietoti krltlsid apcerējumi par Padom* |Q savienības vēlēšanu sistēmu un par knevii itepenajām instrukcijām bēgļu BM»iliS un reputādjas graušanai, (k burt* meā sakarā ar Baltijas valstu okupācijas lada dienu garāku rakstu par boļševiku ttrannljas metodēm mūsu zemēs sniedz Oev. tteivalds. Bakstām pievienots Uetu-jrieSo ttāksHnIeka V. KdSubu simboliskā kokfriiraia Bdtteitt sāpes attēls. Jāat-tfuTail tmaiasantais apskats par vergu daikil flonelnusaimniedsko nozīmi P8RS p9aiieir0% SuiTM^f^ Balttjas de-irSSa pidoaEMS tidnā^mil pasaules sle- Im Jsaaals aa* vietējo mailka |Mur profsdoslua .Tuvojos Vašingtonai, kas Ja» pa Udu gabalu mlrdg spožā dektrlbas gaismā. Vairākas Jūdses pirms pU-sātas jau var redzēt Kapitola milzīgo kx)rpU8U un Vašingtona piemineklL Meklējot pareizo c^u pilsētas plānā, dcats pārsteigU apstājas Pje uzraksta Latvian Legatton un Latvijas kart^ krāsām. TuHt meklēju plānā iiEdošanks gadu, un priedgi kļūst kad ieraugu skaitu 1949! Tātad mūsu valsts pārstāvniecība apzīmēta tāpat kā visas citas. Kaut gan Jau vēla vakara stunda, ar sirsnīgu latvisku laipnību savā mājā mūs pieņem sūtnis Feldmanis ar kuru runājot laiks aizskrien nemanot un mans «Ja biedrs māc A. Gulbis, vairākkārt atgādina, ka mēs par ilgu kavējam mājas tēvu. Atva- (bUes šķiet — Udzi nāk viņa mierīgais lietu vērtējums un cerības pilnais skaU nākotnē. Pēc ^tīkama vakara viesmnUļajā agi^ā sūtniecības sekretāra Smita mājā, kur viņa kundzes un Kuplā kundzes latviski sirsni^ aprūpe liek aizmirst ceļa nogurumu, nākamā rītā dodamies tt-lāk u£ ziemeļiem. Cauri Baltimorei, skaistai Filaddfijal, vēsturiskai Trēntonai tuvojamies ceļa mērķim, pasaules tirdzniecības un naudas ccaitram — Ņujorkai Ceļš vijas pa tiltiem, kas iet pāri augstajiem na-vtiVL jumtiem, pa tuneļiem, kas izbūvēti zem Hudzonas straumes, līdz nonākam pilsētas centrā. Ir patīkami vērot, ka debesskrāpju milzīgie akmeņu kalni un tUti nav nocietinājuši cUvēku sirdis, bet arī šeit ar amer&āņiem raksturīgo laipnību tie No pārdomām mani iztraucēja «agaida svešinieku un palīdz ar vis-iemeslus » tad1>i^ i&tduras uz vieb neņovīdOm- nometņu dsives nesati-dbu un i n t r i i ^ kas dažreia Jaunā formā meklē sev pūaoņti tiesības arī dtāaiemēs. lielāko interesi viņu lietu kārtošanā, vienalga, vai tie būtu lielā Amerikas raidītāja CBS direktori vāi arī aizņemtās un steigas pilnās lutoāņu koncila atbildīgās darbinieces. Sī svētdiena Ņujorkas latviešiem ir liela diena i^vēfi draudzes Jau-niatnL Plašais un skaistais Trīsvienības dievnams ir ļaužu pārpildīts. Kad pa tā durv&n mācītāju vadībā nāk iesvētāmie Jaimieši, gandrīz aizmirstas, ka esmu Ņuj(»rkfi. Tās pašas dziesmas, tie paši latvi^u mācītāji, tie paši latviešu mūziķi kā dzimtenē. Kad beidzot mans Fords traucas atkal atpakaļ uz dienvidiem, patīk dtdētētiea un pācdbmāt pleted^ un itpmēr teftt: tlrjahļi Jqw esam, it sevišļpi protam savu darbu un ddvi iekārtot tā, ka pāri ārējiem apstākļiem stāv cilvēka garīgās vērtibas. Sdbijā, maijā. a. turpinājums) Dvēsele izjuta maigas, nevarlgaa dvēselītes pieskārienu, no kā radās it kā 8 ^ aizmirsta smeldze: tā tafiu bija citkārt daiļās, nevainīgās Cecīlijas trauslā dzivībiņas elpa, kura aa-mes ddvē aizgāja bojā nelaimīgas mīlas dēļ pret to indivīdu,,kura kauliņi bija kā pelni sabiruši zilajā urnā . . . Jā, CetiUjas dvēseUtei bija tiesības uz šo urnu, ne mazākas kā pašai urnas palieku dvēselei, kas nu izjuta atelpu, atbrīvošanos no kāda ilga mocītāja sloga vai lietuvēna. Viņai kļuva it kā gaišāki un Ugsmāki: v ^ bija devusi gandarījumu manjai daiļdvēselītei un uzdāvinājusi tai dāigumu, kas zemes dzīvē nebija iegūts, bet zaudēts. Sajūtot visos virzienos tālākam l i dojumam pretsienu, dvēsele noskār^ ta, ka te sāldis veļu valstība, un viņa ir Polārzval^ea veļu valstn>as magnētiskā aptokā, no kura veļi paceļas augstāk, lai izskanētu bezgalībā, ziemeļpola krāšņo ugunskāvu simfonijā Pretestība bija tik Uva un blīva, tik s v f ^ bija ņirbošo un savu klātieni apllecfooāo veļu gara substan-oes, ka dvēsele vairs nejutās brīva, ko viņa tik kaisU bija sevi un sev cerējusi, ne kā pers<ma. bet gara bez-veidlba, un dvēselei kaut kas 0. KAMFE8 VIŅSTE TTH ZlMUUlia nājumu veļiem. Starp personīgi ape zinātiem bijušās dlvēdbas veļieiņ Jaucās un ap tiem lipa kā mušss sp ķīmisko sa<tellšanās procesu aktiem miljardi pusveļu, pusapzinigu dv^ iekšapziņā it kā iesāpējās, kā tas bija zemes virsū fizidcā trimdā. Te taSu visapkārt bija miljardi un miljardu reb| miljardi veļu no pasaules sākuma, kā te, tā pretpolfi, zem briljantfun līdzīgi mirdzošā dien-viditt tousta zvaigtņāja. Te bija abu polu — polarizācijas noslēpums, tas ir pretējiem s i ^ galiem aīdefirt zemes planētas jostai apvienoties sa-slraņotā unisonā un harmonijā. Jo šie pretējie spēki taēu šķita no absolūti unificētas substances Bet tas kolosālā blīv\una dēļ nekad nēizdevās.'No šīm precam divu pohi^ koncentrloij m }imi^ļi^ md brīnums^ m a i t t i i ^^ strāvojums ar neismlMtfiinīt H kuras priekšā grandiosikils māl zibens un tā tpMm $Ē9km tikai bērnu rota|t «-^ par osjautrt* Mūsu seniori izšķiras Sliek»iis, ko pāricāpj desmit tilk-stoši latviešu, Jau tagad ļauj nojaust ari mCisu tur|»nākās trimdas nacionālās gara dzīves vaibstus mūsu māksla, Uriet, plauks pasaulē^ mūsu dvēseli aukiēs un ilogš Eiropa. Gluži kā ārzemju sporta vienības aprij mūsu izdlos sportistus, nacionāli profitēdamas no viņu spējām, tā pasaule paņem mūsu māicidiniekus. Viņu pašu latviskās sirdsapziņas un pašlepnuma lieta ir — aļzinirst vai neaimirst, cildināt vai noiuusēt savu tautibu. Bet kad latvieši Sēnitobijā uzcēla savu dievnamu, viņi patietibā uzcēla vtenu no tiem stiprajiem pilskalniem, ko tik lēti nevar ne iekarot, ne asimilēt, ne piesavināties. Gan drive rāda, ka tas ir tikai laimīgs izņēmums lielā pasaule negrib lāga redzēt nacionālās relijjskās dzīves nostiprināšanos savā paspārnē: tas kavē asimilādju. Šķiet, ka tāds apsvērums būs lids ari latviešu baznīcas virsganam ar-chibīskapam Dr. T. Gric^bergam izšķirties par palikšanu Vācijā, kas liekas visizdevīgākā zeme, no kuras brivi var vadīt un veidot mūsu draudžu un v i s i ^ reliģisko drivl tuvumā un tālumā. Apciemojot denijamo senioru viņa klusajā, sautes piespldē-tajā istabā Jau krietni patukSotajā Eslingenā, Jus sastopat v^u pie grāmatām noklāta galda, kur top svētruna mūsu traģisko notikumu atcerei 18. jūnijā, kur top Jauni raloti, kur spārnus jau padjiā Bitīte savam nākamā gada lidojumam — un kur valda dziļš miers un paļāvība nākotnei. Kāds pretstats šīm drudžainajām dienām! JLūk, Jaunā dziesmu grāmata," saka. ardiibīskaps, pasniegdams gaumīgā apdarē veidotu pabiezu sējumu melnos ādas vākos ar zelta Imistu Vida Un ar šo vienkāršību it kā ir apliecināta lielā izšķiršanās — palikt; dzīve rit tālāk ar savām Ikdienas rūpēm, bet pāri tām stāv lielās — mū-fibas rūpes. Ar nožUu sirmais, mo- Sais im labsirdības apdvestais archi-bīskapa atzīst, ka nav iespējams aizkļūt uz Parīzi, kur 18. Jūnijā ievada amatā māc Lappuķi viņš tur kļūs par kādas franču draudaes mācītāju, tajā pat laikā apkalpojot ari nelielo Parizes latviešu draudzi Un tāpat nav iespējams doties uz dziesmu dienām AngUjā, kurp aicinājis sūtnis Z a r ^ Bet ari bez visa tā datba ir pilnas rokas — 12. jūnijā sīkas mācītāju konference Imbdiauzenā,< kur piedalīsies ari Luterāņu federācijas augstākā vadība. Un Ift. Jūnijā visi latvieši dievnamos atcerēsies mūsu drausmīgo nelaimi pirms 10 gadiem. Atvadoties Jūs zināt — šis vira l i na, ko grib, un kādēļ grib: latviskuma stiprākais pttskalns ir baznīcas kalns, kas deva patvērumu un s p ^ divu okupāciju gados, kas deva un dos to aii daudziem trimdas gadiem. trešās Ir njpdabi^ bet eeturtāi t ā s f r t e i i ^ ^ 81 k i i i s j m v a ^ i daudzas ndMi liini^^a^^^ stikla s l i l i l sla kma guļ §rtbu Alba kitel i n lejas,|[<b vienu dienu tā c e ļ o j i ut pūsēttt uz muitu. Un laiki nu ir tādi, ka neviens muitas ierēdnis sdes fragmentu, kā pārslas no dzīv« nieku un augu mirušās pagātnes pu* akļainām atliekām. Un tā šī masa, līdz ar personību veļiem funkcionēja no bez^a un bezla ka dzīvības un kustības un savas pārvērtības iķie* tama sālcuma. Ke! Dvēsele ar skumjām apjauta, ka šim it U tvaika katiā sīcošam veļu pretsparam izlauzties cauri nav ii^jams un tālāk, augstāk viņai nav b r ī v a lidojuma. No Nirnbergas melstardziedoņion Rīgā Udz Trīnes grēkiem Eslingenā — lai būtu minēti tikai daži pietoras punkti — esam izstaigājuši Udz prot J. Kugam viņa mūža un darba gaitās. , J>asaule ir maza, pasaule ir maza," viņš.it kā drošinādams, it ki pats sevi mierinādams saka steidzīgi, kad satiekat viņu Eslingoiaa tveicē ielas paēnas pusē sviedrus slaukām. „Vai es izceļošu? Dēls Kanādā, pašam galvojums uz Bostonu ^ Jābrauc vim būs. Bet viss ķeras un aUķeras — varbūt pēc mēneša, diviem... Un ko te lai vairs daru? Septiņdesmit divi g a d i ! . Un tiesa — teātra vairs nav, un reiz b^ies arī biroja darbs, ko profesors pēdējos mēnešos veica tāpat kā jebkiq:š mirstigs ierēdnis. — „Un vai gaņ jaunajam Bostonas teātrim nevajadzēs dekoratora?*' Kādu vakaru profesors pēkšņi saņem rīkojumu nākošā rītā nodot bagāžu — mēs Jau zinām, ko tas nozīmē: ardievu! Bet tie, kas neesam paguvuši teātra aithitektūras un telpas meistaram un burvim paspiest roku, pēkšņi apzināmies — Eiropu atstāj daļa mūsu teātra vēstures, tā būtības dzīvā daļa. Bet mēs arī zināmsvešums viņu neaprfs — viņa nlūžs un darbs pārāk deši iekļauts latviešu mākslā. ,JŪs meklējat klavieres .Svābu Gmindes nometnē? 0, mums,' ir pavisam četras — tās vienas sveras uz sāniem, tās otras lieto YHCA» tāa vairs tiiemddē apslēptas cigaretes vai zelta iUeņu^ bet aprobežojas ar Jautājumu: vai tur nav nekas muito-jams iekšā? Kē^ nav. ISš ir prof. A. Abdes klavieres, ko izcilajam latviešu kompcmistam, lieliskajam Dziesmuvaras dlriģtmtam un meistarīgajam ērģelniekam pirms pāris gadiem uadāvināja trimdas tautieši v i ņa 60 gadu Jubilejā. IRO šo bagāžu, kas pēc paragrāfa nav darba rīks, bet luksa Ueta, — mo to neved par velti Un profesoram Jāmaksā... Bet Svābu Gmlndē nu vienas klavieres mazāk. Klavieres? / Tās var uzdāvināt Bet nekā vaira nebūs aizpildāms tas robs, ko emigrādja izraus Vācijas trimdinieku saimē, paņemdama pašu profesoru uz ttioganas štatu par ērģelnieku. Un vēl pašā pēdējā bridi, jau tikpat kā kuģī kāpjot, padarīdama viņu ari par mācības spēku kādā no turienes konservatorijām. Jā, jā, tas ir labi, mums ir prieks par visiem un katru, kas atrod drošu pamatu Jaunā dzīvē. Bet mēs nu esam nabagāki, arT tas ir tiesa. Ulmas sirmā doma ērģeles vairs nejutis virtuozā mākslinieka pirkstus kā citkārt 18. novembrī. Jums izdodas satikt LāēplēSa kapa autoru Ludvigsburgā, svelmes, putekļu un tautību ņirbas apņemtu. Viņš pasmaida savu vāro, tikko manāmo smaidu — nevienam dtam latviešu mūziķim tā nepiestāv viņa vārds kā prof. Abelem. Un reti kāds mūzikā ir tik smalks un dziļš kā viņš. Viņa saknes ir latviešu zemi, zari nesīs augļus zem svešām debesīm. Bet tie būs latviešu koka augļi — Ueiajā cilvēces dārzā. Nē, tālums viņu neapris. Mūsu seniori izšķiras. Mūsu nākotne nokārtojas. Mūsu māksla plauks pasaulē, mūsu dvēseles auklēs un kops Eiropa. SevcHDa Dtaia Viņa bija nevis absolūtās brīvības diždltigā karaliene, bet šīs šķietamās, no miesas matērijas atraisītās vaļības verdzene kā zemes virsū koncentrācijas žogos ieslodzītie tt-rannu patvarības upuri. Dvēsele, šī brīvā verdzene, skuma gluži bezpersonīgi. Jo veļu blīvumi masa visapkārt modinājf it U itamujauttijumu, kas JātMtai tad šie miriadi veļu, pusveļu Jeb visa dzīvā, reiz bijušā substance bel*» dzotpaliiMc? Vai viņa, šī bezgala un b e z n ^ dvēseļu Jūra ari kaut kad aavā paisumā un bēgumā mazinājās, feb tUcsii pieaug? Vai šie garu diungļi kaut kad ari atbrivo dvēselei Odu uz brivo bezgalību? n Izmokās un H kā rezignācijā dvēsele klīda neapzinīgi projām pa I, zemo starptelpu no veļu valsts grieztiem zill-bl&vā atmosfairā stsip mākoņiem un zemi. Mūžīgi pētošais dvēseles atavistiskais gars tomēr nejauši pavēra iķiN bu uz mocošo noslēpumu. Dvēsele lēni lidoja pāri tam blāva* Jam kontinentam, ko zemes kartšs apzīmē ar vārdu — Āzija. Tur no šī kalnainā un tuksnešainā paklšja nāca augšā murgoņa un vaidi it k& tur būtu tā devigistāvainā un Joslainā pekle, kuru dzejā attēlojis fantasts — itālis Dante. Tur spī^Js. dunēja, sprāga kaut kas un dzisa; tur šos vaidus klāja, it kā šinī k<m-tinentā sākta, jau trešā pasaules kara rīboņa! likās, ka cilvēciņi iznldnfija viens otru, paši sevi un dzīvību zemes virsū un atbrīvoja — veļus, pusveļuf. dvēseles un instinktu kamoliņus, lai tie peld augšup veļu valstībā. Un tā te dvēsele nojauda SI kara paSmētķi: kad būs viss iznīcināts, tad mitēsies ari veļu pieplūdums blīvajā veļu valstībā, un tur atklāsies brivi ceļi neatkarigās dvēsdes suverēnajam, brīvajam lidojumam bezgalībā. Jo taču veļu miljardi kaut kā un kaut kur pamazām tika absorbēti, noriti, pārveidoti, kaut pakāpeniski, metodiski, kaut daļēji. Par to Ued-nāja visa universa teleoloģiski, mērķtiecīgā mechanika... Vai veļa valsts bija te izņēmums, kas apdraudētu visas sistēmas ģeniālo, dievišķo gala sākumu? Gals bija sākums kaut kam Jaunam — topo* Sam... Tā tad nekas nezuda, Wi mūžam pārveidojās. Sic! (Beigas sekos) ANNA ASMANE ATCERAS VECOS ĻAUDIS Anna Aimtne. pasIstamS mSiiku psi* darošt on piīnlsta, Vasanvitkot koneef tējA iordanbadM veeo lautu ntvertmU iemltalekitm. Lletpratlgrsastitfia klaili-kSs niii latvieiii mSsiku prof ramma 00- tfinSja iateml, mi nopietnais un veiklais priekSnfsiims, kas ie jaa paslftami po BiSJaUniteei afrSkaļļem tniefiimieiii,,bk ratilla dsivv atsaōdbn pirpUdltajS fSli* Labs mfiksUaledsks sniegums veco )a«ša BdtttS ir rets noUkoms, nn iemītnieki os- 9lnia te ar sirsnlfn pateicība. ^ ^ A. āMmm ifpttāa JordanbadS ariiŗ- MMMKM pltBikamni latUešn loteriaa iiaadass dievkalpojomot. i I tm to MMia Boni m paraniii j sporta VCSTULE NO AUl tidsMļiBi iiāMdi Asitrttt^tsfaa ' aittii ir trr^ IB lastorii I, ttUlttef^tt vlMilbu stum . jli stit^iui, kalKSu Saadi sUbfttiM^ no PtzII, maiji. f S. II. . 4i*uss^ -••itamsirSSST^'*^ Uņ lieti f - ai
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 10, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-06-10 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500610 |
Description
Title | 1950-06-10-06 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Mi
1
L A T V I J A Seitdto, 1950. g. 10. JOoi}!
Sķtet» kt mūsu dienfis viena no ne-mierflgkgm
tautām ir latvieSi — vi- tc i ^ kad vien im kui vien ieipē-u.
Ti iii ttjt Vācijā, brinijāi
m to vidcM;lā toi ta|^d ir Aust-rilijāt
Kanādā un pie mums Amerikā,
un ari šeit par to bifoāa
i,i«bimtle^. Bet ce|oJums ir ndsdgs
dzīves skolai, kurā dlvSks īsā laikā
tmdstas ar ģeogrāfiju, vēsturi,
mlksbt un vH daudz dtām lietām
)ā eļļojumā no Misiripi
acu ŅuJčļrU iepazinos ar mfisu tau-tteiti
ddvi finii vietās* Un Jāpiekrīt
saUmviidam: ,Xabi ir visur tur,
kur Jeeimu el^; Sis v i e d ( ^ ble»
vien sirOitIna daudzu tauiieSu dzīvi,
fiMta pārprijtumus darina devēja un
«fmlja itt^dbfii un \Am vien rada
apsW4us, ļbs ar pala spēkiem vairs
nav^ pārvarami*
Cauri Ziiemeļkarolainas pakalniem,
Zilo kibtt griMObii, garām KardaU^
un Tenisijas Nacionālajam parkam
kāpām vienmēr augstāk kalnu plot-nēi,
a kā tādās šaubas, vai mans
I M s mēs i^ārvarēt līkumotos,
stnuju Upumu un apledc^ušo lorau-
)ii pftios kalnus. !Pēc Tenisijas in-lefiiintijiem
appbaliem, cauri Ala-bimas
klajumiem nokļuvām ISisisipi
Štttā, kur vientuļās kokvilnas far-mās
daudzās Jaunbaviešu mājās ta-
Mw> latvieši; sdto Alabama,
lOLJLTOftASC^
ftiatf OffMa |]riitilM leiļlinM
^ ia]^^ ir JttiSi
i i i OiVHdi\umelnf,
AaHi smSftei. Aktletif
itiiSi lāBlDMteaiMtai
^^^^ ^^^^^^^^^^. . ^P^^F^B^^W^W^^^ļ^ļ^^^^^H^^^^^^^^^^^F^^l^W ..„^jni oav itmiHs esff»
isltetiv^
edv^let SNunM, isesri*
īsanai rauttitti, pit jKutrai
fliiiisattt ae lemsaa Tai
iilftiia safogrtn aii māia
ripsfnli iiTinaii trSttstiih
liSSliitss is iviearUa,
iifta, Izdodot
i i im iafUif.
a lm itteiB ttfaeiltBi Ukti
•oenaaispaaai* raiatiiiot aotiia nnii
mJ£W^Ē «a salma loma tlloti*
" ' iol i«r konaditim darbo-tenisija
un Zieme|u Karolaina. Seit
dti ļaudis un dti tikumi Kad me-ionlgajoi
„Great Sm^* kalnos ceļa
pridcšā mašīnai atotājas kalnu
laupītāju auto, bet ieraugot ebx>pie-šus,
Icas nav apkrāvušies dolāru salīgiem,
pļautā vienkārši ceļu, es varonīgi
noprasu, vai viņi nebaidās no
gangiterion — un tie atbild: „Ame-rikā
gangsteru nav, tie visi ir IRO
dienestā Ein^.*'
Kad garais ce|a gabals bija aiz
muguras un Ziemeļkarolainas galvas
I^lsētā Ralejā stāvēju koncorU zālē,
šķita, ka no dienvidu romantiskās
mježonibas un flegmas esmu nonācis
atkal dvilizētā pasaulē, ar mums
ierastiem ļaudīm un dzīves ierašām.
Tad atkal viena pēc otras aizslīd
garām Zieme}karolainas pilsētas un
drīz vieni sasniegta Virdžinijas robeža
ar skaisto dārzu pilsētu Dan-vim,
lai drīz aiz tās skatam pavērtos
skaistā austrumu krasta kalnu
grēda Blue Ridge Daudzieiz šķiet,
ka esmu nonācis Svābu Halles idejā,
Bercbtesgadenis kalnu gravā,
kaut kur atkal it kā Svarcvaldes
smaržīgo eg{u ielejās, un bddzot tepat
Jau art mOsu Siguldas gravas, un
braucu pāri Pērses krācd pie Kokneses.
Bet tās ir tikai atmiņas, -
ceļš nepārtraukti vijas cauri Virdžinijas
pUsētā^ ziedu bagātībā Uk-stošiem
firziķu dārziem un garām
ieku mājām, kurās šo pavasar
daudzās vagu dzīs pirmo rdz latviešu
zemki^is. te skaistā universitātes
pasM Satlotesville, te sm^tā-
Ju dārgums — tabakas — tirgus vieta
Unčburga.
kāds Georgijas koUedžas students,
kas apturēja mašīna un lōdza Icādu
gabalu pavest Pazīdams mani latvieti
un dzirdēdams nianu vārdu,
viņš bUa prtedp izteikt pitddbu
IĶsr vfddUckirt dzirdētiem koncer-radiof<
ml Viņš esot Jau agrāk
ieimdnies ar vairākiem latviešiem,
kas sMdāJot viņa tēva iarmas tuvumā.
Pafflcami bija dzlfdēt daudzus
komļ^entus latviešu darba
prasmd, izturībai, bet tad pēlcšņi
Jautāja: ,3akiet, kādēļ latvieši
savā starpā tik nes^' gi?'* Bieži nākas
ddrdēt par latv^.ou rosību visos
pasaules kontinentos sniedzot palīdzību
tautiešiem, sagādājot galvo-
Jifflius. ^ Bet nākas aif .pieredzēt dk
d t d ^ taufl«l9 tbfim'vai ral&tl
flianm.
A i i i i ail Vfaes valsts ifi|i « i p M BMisrafi taitdati kom*
sifla. £ i »oatla āstjas
artsOuM aavisiiojnias, ms
atSTSiiiSti gkaia?iMuusi
Ma alvdM»>
i aB loUitiera ploda
l^fint vtnos TiOrts
iarlotaBsi atl Barg-
' llnfiilķaissti?8,Vlo*
SS ilĀfO*
dta aif
Ber*
tirsstfļ* ladsalbS no*
moritaiai fteoBionla darba
^ _ JiaMMitti BiMafeiti rak*
aaaaiiMs kHtfkas, jo, rtkitot ar
JttUitiias kiltl|l«a siot pārāk
Oii'irfefMlsssi ittioksaiAB pm
aitadiiĻ MfHJlsss an dtsa tetomi*
laaaals Sanoi laakio»
dlvlka aiaUotlka.
AlfridsMHdļmi atsta pSMUit ai
ahHtditia aa psitili talnta iinaa roaU-aa,
kaii Jaa laiaļpits ail Isdtvlls.
GRĀMATNIECĪBA
un dSIvi raUģlika un lllo-ika
rikita krājums linidi A. Oio*
kņa a p l ^ iatttrii prof. T. Colmi Ta*
gMMa oilvika triAms; lūrof. P. luīt-viCa
Par Āvi rdlSiMn^ doe. r.
TMlJa VaSotlĀss protdēmai sensrleku
Ittoaolllā^ prot I. Mtanona KrSogS im
HloaMls^ StUKi! prot. L. Sulca Leciua-lsa
«ioriUtātii probllma Kauta Uetlbu
fUoaolIJB: aīdUU&ai^ prot T. Grlnber-lar
iviUs vakaridions: prof. P. Ķiķtu*»
kas Datas plsaOrnct pie tēvureises teksta;
8rot & āiieāiia attprali sargs; prlv. doe.
i. Btesā OtkumtnlskSs kusilbas ideja un
īstenība: māc. K. Velnberga Atdtlmiana
m atdauniansa kustības; māc. O. Gulbja
PaB itilitjas probismu rislnljuml Jau
Bāko laika dal UteritOrS; prot. P. Kun-ditoa
IttCbasalcu celtniecība Latvijā:
aMie. V. gatera Pa atmiņu tekim un
mie. 1. Ķi^oka Udevija pleiīmes.
Aiz dzelzs priekškara
atoldiolma angļu valodā izdodamajam
poUUsko rakstu kr&Jumam Informācija
par apstlkļiem ala dielis prieklkara (m-formatloa
on Conditions Behind the Iron
Cortain) isnSkusi 4. un S. burtnīca (U.-
IS. ipp.). 4. burtnīcā par Udmailnas Inci-tettt
virs Baltijas tdpas raksta prof. Dr.
ivābo un V. Martons, par latvieSu blj.
kaŗavlm jautājumu — A. Dravnieks. V«l
Ievietoti krltlsid apcerējumi par Padom*
|Q savienības vēlēšanu sistēmu un par
knevii itepenajām instrukcijām bēgļu
BM»iliS un reputādjas graušanai, (k burt*
meā sakarā ar Baltijas valstu okupācijas
lada dienu garāku rakstu par boļševiku
ttrannljas metodēm mūsu zemēs sniedz
Oev. tteivalds. Bakstām pievienots Uetu-jrieSo
ttāksHnIeka V. KdSubu simboliskā
kokfriiraia Bdtteitt sāpes attēls. Jāat-tfuTail
tmaiasantais apskats par vergu
daikil flonelnusaimniedsko nozīmi P8RS p9aiieir0% SuiTM^f^ Balttjas de-irSSa
pidoaEMS tidnā^mil pasaules sle-
Im Jsaaals aa*
vietējo mailka
|Mur profsdoslua
.Tuvojos Vašingtonai, kas Ja» pa
Udu gabalu mlrdg spožā dektrlbas
gaismā. Vairākas Jūdses pirms pU-sātas
jau var redzēt Kapitola milzīgo
kx)rpU8U un Vašingtona piemineklL
Meklējot pareizo c^u pilsētas plānā,
dcats pārsteigU apstājas Pje uzraksta
Latvian Legatton un Latvijas
kart^ krāsām. TuHt meklēju plānā
iiEdošanks gadu, un priedgi kļūst
kad ieraugu skaitu 1949! Tātad mūsu
valsts pārstāvniecība apzīmēta
tāpat kā visas citas.
Kaut gan Jau vēla vakara stunda,
ar sirsnīgu latvisku laipnību savā
mājā mūs pieņem sūtnis Feldmanis
ar kuru runājot laiks aizskrien nemanot
un mans «Ja biedrs māc A.
Gulbis, vairākkārt atgādina, ka mēs
par ilgu kavējam mājas tēvu. Atva-
(bUes šķiet — Udzi nāk viņa mierīgais
lietu vērtējums un cerības pilnais
skaU nākotnē. Pēc ^tīkama
vakara viesmnUļajā agi^ā sūtniecības
sekretāra Smita mājā, kur viņa
kundzes un Kuplā kundzes latviski
sirsni^ aprūpe liek aizmirst ceļa nogurumu,
nākamā rītā dodamies tt-lāk
u£ ziemeļiem. Cauri Baltimorei,
skaistai Filaddfijal, vēsturiskai
Trēntonai tuvojamies ceļa mērķim,
pasaules tirdzniecības un naudas
ccaitram — Ņujorkai Ceļš vijas pa
tiltiem, kas iet pāri augstajiem na-vtiVL
jumtiem, pa tuneļiem, kas izbūvēti
zem Hudzonas straumes, līdz
nonākam pilsētas centrā. Ir patīkami
vērot, ka debesskrāpju milzīgie
akmeņu kalni un tUti nav nocietinājuši
cUvēku sirdis, bet arī šeit ar
amer&āņiem raksturīgo laipnību tie
No pārdomām mani iztraucēja «agaida svešinieku un palīdz ar vis-iemeslus
» tad1>i^ i&tduras uz vieb
neņovīdOm- nometņu dsives nesati-dbu
un i n t r i i ^ kas dažreia Jaunā
formā meklē sev pūaoņti tiesības arī
dtāaiemēs.
lielāko interesi viņu lietu kārtošanā,
vienalga, vai tie būtu lielā Amerikas
raidītāja CBS direktori vāi arī aizņemtās
un steigas pilnās lutoāņu
koncila atbildīgās darbinieces.
Sī svētdiena Ņujorkas latviešiem ir
liela diena i^vēfi draudzes Jau-niatnL
Plašais un skaistais Trīsvienības
dievnams ir ļaužu pārpildīts.
Kad pa tā durv&n mācītāju vadībā
nāk iesvētāmie Jaimieši, gandrīz aizmirstas,
ka esmu Ņuj(»rkfi. Tās pašas
dziesmas, tie paši latvi^u mācītāji,
tie paši latviešu mūziķi kā
dzimtenē.
Kad beidzot mans Fords traucas
atkal atpakaļ uz dienvidiem, patīk
dtdētētiea un pācdbmāt pleted^ un
itpmēr teftt: tlrjahļi Jqw
esam, it sevišļpi protam savu
darbu un ddvi iekārtot tā, ka pāri
ārējiem apstākļiem stāv cilvēka garīgās
vērtibas.
Sdbijā, maijā.
a. turpinājums)
Dvēsele izjuta maigas, nevarlgaa
dvēselītes pieskārienu, no kā radās it
kā 8 ^ aizmirsta smeldze: tā tafiu
bija citkārt daiļās, nevainīgās Cecīlijas
trauslā dzivībiņas elpa, kura aa-mes
ddvē aizgāja bojā nelaimīgas
mīlas dēļ pret to indivīdu,,kura kauliņi
bija kā pelni sabiruši zilajā
urnā . . .
Jā, CetiUjas dvēseUtei bija tiesības
uz šo urnu, ne mazākas kā pašai
urnas palieku dvēselei, kas nu izjuta
atelpu, atbrīvošanos no kāda ilga
mocītāja sloga vai lietuvēna. Viņai
kļuva it kā gaišāki un Ugsmāki: v ^
bija devusi gandarījumu manjai
daiļdvēselītei un uzdāvinājusi tai
dāigumu, kas zemes dzīvē nebija
iegūts, bet zaudēts.
Sajūtot visos virzienos tālākam l i dojumam
pretsienu, dvēsele noskār^
ta, ka te sāldis veļu valstība, un viņa
ir Polārzval^ea veļu valstn>as
magnētiskā aptokā, no kura veļi paceļas
augstāk, lai izskanētu bezgalībā,
ziemeļpola krāšņo ugunskāvu
simfonijā
Pretestība bija tik Uva un blīva,
tik s v f ^ bija ņirbošo un savu klātieni
apllecfooāo veļu gara substan-oes,
ka dvēsele vairs nejutās brīva,
ko viņa tik kaisU bija sevi un sev
cerējusi, ne kā pers |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-06-10-06