Bavarijas Latviesu vestnesis, January 31, 1951

              ii|žlS^-';::lM#n. 1951. g. 27.'
3
- » I.:
I »ut«>mtolnu. Ņemot «S^J*
I » • mlc« jati figiku
Publisner: JinisNiedrt, Auguit»
dotf b. Oetmold. Lager, BL 0-7.
Pbone Attgītftdorf 02. Printer:
gemidnīcketBi Sigg. HMrtel & Co,
S6hwiblspli GmOod, Paradiet-
Hr. l i Publlibed twice week]y.
Clrculation aoio.
jBpoiiior-^ibiternatt^ Refugee
Organl2fttioiL
NEWSPAP!
tlfaUtea, IISL f. SL JiBf
Mtvijt: Utfiila O M SU
U dvarct. Apgāda nimiļsfttt
KiMraa, til^. 8eaw« «H
aloiiirapBfea
i«1 im^^^miOni. Tā gSSSi §
plutottiju. ROpnieai l^3S? J
^ ^ ^ ^
peiielOf Inidmftcliai
ni' l^ komitlifi. Tai]
ptiVItoi, „monoDoipftii
jl^^ vai vinl MMm domTS
ka pad. i i v ,S
IfMķff moii0i»li. "
MbnWi Apbrūk
«aii^M » p tam, kT
piiiltti^i ISeiahioBii
^ifmiim^ •niega^iaeMi^
' i lioipmiifijii.irlacllvēktt
8 mē|i[. ve<m birn^^ *
las iespējas
I^VBiJOI OBOZUpiI KANĀDAS OSCEĻOSANAS UKUM - Ci-
HAAS jMmKmBtimmINVALIDIEM - NAV PABIDZABU
i »V llfCiļ.08ANAS LKtlMA PAGABINASANA - KA^AVnOEM tZ
m PEAKļISKI NIBKADC OniSD^^^ LWr NO SAVAS FlISiES DA-BI8
mv IESPĒJAMO
nibim
protestē pr#t netais-
Diiitaiiittf
ateHmēJot ļnotikumu. kt r
i
l»o ft.-^».; |. i . Stirp *cltu ĪSS
Alberta ĪDirara. Adolta Mtt^aj
X i l ^ m ^ ^ Franča lientļa^TS
Kolvicai ;0aŗbi, kaa visi atvettti
m |aer»iiiw^ jatmleStt
j^tiiMUIM^ priekil,, jp^
eiidš tiesni lēi&umu» kfttjii
iM$ii ilodtt M
pa]r ļeomOnistisko vilSļUlti^
gaki^ljaa tētekmi atkū^fi|
var ti?B vMrt^s ai
arlbeti liallek
ttff ; V t p ievietota pair ko
;«^0OI iveiioe*^^^^^*^^
^v|ļ»et pati vainigiais ietpSju
nQti|idI)i8. Viņi t!eo| t i i i|
eriislitli bet v^litbt tomit i
»^ktavii
Mik
m
tQ
(t^ltrf «viiitgci imm,
idonieiv prezidija; ptieil
dvii^bii piedauzu
Id^ānkova un du
1/ iar&anču aisaiidīstt>|ļ^
, . , . li Isridltos pitrelzesrki
I p l l i a ^ ^ b i i e i t^^ Kbiītft
vl#^ii^illem paUgi bŗtVļ^l
I t^a atbrīvoti no cletunnļ
ribdnr
m
^ititiei vmilltfira tribiinS»
ipwmigiv,kara Wrtki
;jB«lliM»lfi- k#?4r$rt, l i M i
1^-^preie apg8iWo» ļM v i ^
ļraridanieki patami unp»»-
S(& «ihi Jau Hol«i((?ii
kuŠiiO.W
itiiiečlbai v
<N»ceii bi^eti^Jf
^ & Krfuites d z e l i c^
—iļaulam staciism^ i^ļgP
,^^j«il|i^ntt\ reģistrēt vliu
*^piiriibto^
IlgM^^riuČi^^ m^
'^m^'m'Ut vMod«s ttnfikbt 1
at^Jt^ m ^mplftni
lapm raksta Prayqa.
i'/piiļile;; 4cas nodota ^
1lii#i5f izdevies nodro|in«t^pl^,__
^i li«t«aJ^«I*:(tSisa Aav^fī«z»eki uunn «žuumrnaāilii V i i
ļ i t a ^ Ari žumfihi toj^
ilziMiVtIoties par vairakjgflgpļ
iMianai akmens ir SkotiJi m Icfe^tUt ilgi. /līdz SkotOa^
- lava iiktēņa noteikiami/'
Ids piron^nents skotu i
i i . Holandiešu gallŗetfs
ipgilvojoti ka nozagtais
" ities l*ondonā. ^
[Iliteņi d«aui atrai^ļMg^
_ ^ l i ^ l a s mSrciņii yWb|
itifļ parisē un piepMJKi
•TfelaviVas pbllcija pl"
ka V|ea«, no ll41fiuW
,,._,ir-'starptautiskās *i^<i?«
kiiievi^a^^^ s ^ ^•^i
* kontrabandā. pavlsam^PgJJ'
^Udlaukā apķnāti pulkste?>l
j i nilre^u vartlbā. • -
Kaiiliinfontta iainils^^^^^^
sdi^lka^ tā^pietiekaml aktīvi nes
titOlļ^u un neveicinot paSkriU^
patiļjShiaifr savā laikā kā plrmsl»
V!#8k kOminforma laikraksti
pretCechu komunistu partljas_
Ruduļi ^avo, ko vada prezldtenta <^JJ^ļ
draļtgs Drda. Cechu kpmflnisttt <>»*J|
nēs^rt tīfosvināja 30 gadu JubtleJ^^^
čechli to u^s^ata par prlekšzIm^Steip
labāko laikrakstu visā tautas
kā Ķof apkarots. Krlevu-^^^»,,
b>s, ļpadājā laikā vispār saskatāmf»
^ . nsuMi; kas vedamas sel^arā sr
W ļ p a d p j u koncesijām Austrum
l i a ^ t u i t a r p ā nav iznīdēta '
taterlņn Ttopasanlea federSelJas direktora ameriU^a Joill L Pegra
ijMaii hm rlkojla konferend liŖcelolanas Jautājumiem ar itt^ mjmvm w dari» >leiil!l»tt pSrsa iģOa vMIm
^ M ļ l ^ « ļ ^ ^ tan jirtialkllto
lilpijti vW mv. VisnotbnlgftUe bUa LIIIV liīdtviduilis e i ^ ^ dK
mm H^ t t ^ n j paakaldrojunil par pai^lillo bčeloia-
Hdurtlvoķll im bi^da^in tuvākajā nSkotnē. K i tas a p i t t p i i^
«MH^ apepriedi^ ar IBO augatākajlem^^
* ^I^^ teāpēju atstāt VādJu nte tikai Tlatemveiala*
jfm, bet ari pelākam akaitami IMP ar ar IUsklem trOkomlem.
beigām, kids cits gādās pi^eriga-
Jient iespējas drīzā laikā pleVienotiea
saviem apgādniekiem.
Jaunsēlande uzņems vSl 8000 iece­ļotājus,
taCu tuvāki noteikumi paš­laik
vēl nav zināmi.
. iņipinns vparedzaniSr ka tuvākajā
9iaiota;iē iVāi paplaiināalei is^eļoSa-m
A$BMX^ Ir domāta vecuma
i pMtgstināi un pnmlbisis vese-
, jģņti levSroJami ndkstināt —
stmājo^iem, gan ari to ģime-liioekliem:
Tāpat pairedzēts mazā-kuLipthēra
sdiēma^ kuras ietvara
ilsipUJā dzīvojošie varStu izsaukt
r # draugus. Tā kā Jārēķinājas
^'ļu IBO 4ju^ba izbeigšanos ^^^^u^^^^^^^
vSrā ari minimļlais emlgrāoi*-
ļļlooesa lalks^ ibEcelotāJiem būtu
i«sp.<le Jāpieteic seSlne-
— pretējā gļSiHJumā ne-ittdra
lespfijtii I z c^ uz; IBO r&-
l i l ^ i u i daudziem pavēŗ-uz
i D ^ ^ Sl zeine nule
atvērtās. Hdrtenam eiropie-
Vļ^ to v i ^ va^ atrast ītanadā dar^
tu vat ari ķuJaš lekļau-
: i ā|ppp^ ^ ^ l n l i '^
mipu' fch&iM ietvaros protams,
tmrel^ ģlmeneagalv^. PaSlalk
pabirpar ti^Mi^rta izdevumu'seg-
(amļ tRO aprōjpS ne^So niasii
sdifimu ietvļsros nodarbināmo (terso-nu^
Jļmenes locekļiem. Kaniāda pare-a#
isl tuvākajā laikā uisņemt 15.000
Jaunus ieceļotājus masu schēmu ie­t
v i !^ imapm. 5000 uz individuālas
ipte kam lielu daļi} tieSi no
ļau^m, kas neatrodas IltO aprOpē.
CWgf un IBO kopīgi pašlatlkitstrā-dlUais
pjlāns $ādu personu ieceļoša-tm
Kanādā būs gatavs iņ fet^truāŗa
Iespaidīgākā protestanta baznīcu
apvlttiiba World Coundl ^ Chur-ches/
kuras ASV nozarē piedalās v i ­sas
dažādās protestantu baznīcu OP*
ganizācijas, paziņojusi, ka sadarbo­sies
ār ASV luterāņu iinoSu aiMch-nlbuun
Amerikas katoļu labdaīfba^
apvienību, lai vēlirelz Vaiingt<»nā
protestētu pret netaisiiftu, ko nodm
blj. baltiešu leģlmiāiiem; nolle^Eot
vizu izsniegšanu ieceļdbnal ASV.
Luterāņu un katoļu organizācijas
Jau^ atsevišķi iesnleiŖiSag attiedgām
i^tādēm vairākui protestus. Savā
kopējā akt^āat baltiešiem draudi^-
gl noskāņ<^ kcmgresa d^tātu^^^^ w
seiiāforu atbalstu, tāg jgrib panākt
Jautājuma vēlrdzēju pārlemšanu
ASV augstākajās iestādēs. Vispirni
domlits ai^ēt pie augstākā prokii-rom
ļMbl^ta, to uh
augstākais, lēstāiu un antisubversijas
Ukiima izpUdlSanas p|^udri!tājs.
Bazillču (organizāciju Juriskonsulti no
Jfiuna sakārtos plašu dokummitārls-ku
pleridijunm materiālus. Ieskaitot
ari Nimbergaa staj)>tautl8kfi8 tiesas
^prle^irtu noŗakstusuc. Pie šh ko*
p l ^ akcijas tioorganflīšanas ^ s ^
•1 ...«,
IfOSB DfllurtlIUl
pp darba
•mm' sp }mm 'ViiiN^ i » « ^ r M i MT
bitu W'iSi^wi^' i^pUMtaitfiniiu I «i.
Uz ASV alzsfitlti 1800 izceļošanas
pieteikumi par apm. 2500 peiiībnām.
Ņcrtlem vienai treSdSļļal Jau Izdevies - ^ - ^ ^
Kigādāt galvojumus, otrifem 600 g i l - l ^SJusl arļt Latvlan Bellef «adarblbā
(Turpināiumi t ipp.) igauņu pārstāvjiem
Un $pēki dtkol pie Seuins '
T o k i o (gg). Turplnirt ītt^ ofeitfvu» 1^ rieliimu
sektori no Jauna leņtaa SnviHtaa pilsētu, un atsisviilai vtenlbaa rie-meļos
no tito atrodas vaira til^ls^^^l^
tas Senlas. vsirttu dleinr U i M m * komttnbtu puall jj^MiJo pretestība
atkal pĶrtlprlniJnihp» jin vtetonda atirp UN pn koinfltilitn vIeniMitt
nbtttadbui''attiaiiu
stttspēkl nblēņ^šijt^^ no Ko-)
rejas ^kaujas lāukic^, un^^
l l d l
Militārajās aprindai Vaiīngtonā
J(H?roJām vēl pav iiitis^^^^^^
ko nozīmē k p m i ^ t u ^ ^ iM
leli komunistu spēki. Tagad t ^ ^ t l^
navne vfsts.. '
No vienas pusiei vaiStii 0^eihli
ka tas ir praktisks n^era iedāvā­jums
no komunistu puses, Icki f»-
vieglotu Vispārēju miera sarunu už^
sākSanu. Taču labi informēti mllif
ļtārie lietpratēji norāda, ka komu­nistu
spēki ir tādā mērii' de^rgahl*
zēti un sakauti, ka ir nepleejlesams
tos atvilkt atpūtai un reoŗgc^tsličijai
uz aizmuguri, Ja arf blbtu Jaunus
uzbrukuma plānui Nav Izsl^li, ka
sakarā' ar smagajiem zaud^^uml^
un vājajām cerībām diļz ieg^t; K6-
rejā galīgu uzvaru, Ķīnai k c ^ n l -
kumeņtr|b^d# Wtetisalif"*"^
nu,
gatavot ^-sViSUJi*, DJ^'. ^iP^^ļfiāanal. „ - mm • —• m^mm^mm m.wMmrm
k«d lea^tt jiMlinfUUAiipi Jin-^ IS? I^HZĪSSSS
xtm tt lapmBiijļn un a a t n dUM i M M M M
cttUsttt tai KviUfietti iaOm tāgmiST^J'^^^
nmirikieiuni to DP vldCĻ kun htoiiMMUMMS
niiv galvAjumu. t HST^^M '-L-—
•i .pilŗsiižhpa irt
a i * uni^a» |«|Caa,kl mHHMm
4'
.1
al^vēiiuEiii
in^lt^an^^
tfat^iMtlfis^
kdraJiMi gaivi^
Inēottā. J t d d b i K ^ ^
nteka iNfetaipNDĻ IIN IsdiN*
v i l pUaitn^^^^^^^l^^
s t u i ^ noturlt un tad pēe visu^^m
rili^ko, kiimllnlstu^^^l^^
savesto oit(uJl^ēnsl|tēpttls^
postīšanai bes sntagiktem landl^-
wim atvilktlaa ui iīeJM
f
Citos frontes sektoros UN spēkiem
nebija gandrīz nekādas saskares ar
ienaidnieku. No/Jauna operācijās le^
saistījās UN galia spēkL
UN — ] oproļ ām bez
KANĀDA PRASA ĶlNAS ATBILDI 11 S T I » ^
I i i k s a k a e s a (gg).— UN politiskajā komisijā Jau valriUna dienia
tarpfariUa debates par komunistiskās pnaa Intervenciju elņāa Korejā»
iomtim nepanākat nekādu Izšķirīgu rezultātu. ASV Joprojām iMttego*
fUd paattvot us Pekingas valdības IssludlnāSanu par agresoru, bM ara*
ba valsttro par katru cenu cenšoties panākt Izlīgumu, dramatiskai deba-iisspējušas
lldi šim uzrādīt vienīgi mazu iilldzinājumu paatāvriajāi
pretešķibāa.
• Pēdējā svarīgākā attīstība notiku­mu
norisē bija 12 Āzijas un arābu
^stu jaunais rezolūcijas teksts,
kurā lielā mērā ietverts ari Kanā­das
ārlietu ministra Pirsena britu
tautas saimes konferences rezuHātS
l^agtais projekts miera radīšanai
Tālajos austrumos. Pēc pārveidotā
ļtfojekta vienas nedēļas laikā būtu
Jāsanfik septiņu valstu konferencei
visu tālo austrumu prolēmu ap-
«priešanai, kurā piedalītos komū-
Mstiskfi Ķīna, Pad. savienība, ASV.
|a, Francija, Indija un Efeipte.
. līdzšinējam priekšlikumam,
ws nedēļas laikā pirms sarunu uz-
JākSanas kapa darbībai frontē būtu
Jābjat Jau pārtrauktai. Tas nozīmē
JVārigu labojumu iepretim iepriek- pjam tekstam, kas paredzēja vien­laicīgas
sarunas par ieroču pamieru
to iztlrzfiiamajiem konkrētajiem
Jāutājumier^. Visai dramatisku pu-āntt
debatēs Ienesa amerikāņu dele-
I fU Varena Ostlna deklarācija, ka
^ neatsakās no savā rezoīnclji Iz-
^Uās prasības — sarkanās Ķīnas
vhidlnāSanas^p agresoru, uzska­tot
to par pašlaik svarīgāko punktu,
Me kurn pieņemšanas tikai varētu
«ekot tālāki soļi, neizslēdzot miera
•arunas.
^Pēe sazināšanās ar Parizi Prand-h
izšķīrusies bez noteikumiem at-
ASV viedoVll tāpat tam bez
r'-»-vi(Jamer^kas vn^tfm pievieno-ļJJ^
s ari tris britu tautas saimes lo-
^ e s Kanāda, Austrālija un
Jaunzēlande. Dažas no vidējo au­strumu
valstīm ar Llbanonu pridtš-galā
izšķīrušās par vidusceļu un, uz­skatot
» ka abas dažādās rezolūcijas
neuzrāda savstarpējas pretrunas, no­lēmušas
balsot par abām divām.
Indijas pārstāvis Benegals Bau,
kas joprojām atrodas ciešā kontak­tā
ar Pekingas valdību, lai pārlieci­nātu
pārējās valdlbar par Maotse-tunga
psitieso miera gribu, norādījis,
ka nopietna vērība būtu piešķirama
ari pašreizējai gandriz absolūtajai
Ķīnas komunistu pasivitātei Kore­jas
frontē,
Pad. savienības, tāpat Polijas de­legāti
Izteica gatavību atbalstīt arā­bu
valstu r<!zolūclJu, Ja tajā tiktu
izdaritl daži mazāM grozījumi resp.
mīkstinātu rezolūcijas izejas bari,
kurā neapšaubāmi konstatēts sarka­nās
^nas iejaukšanās nelikumīgais
raksturs.
Kā labi informētās aprindas Va­šingtonā
norāda/komunistiskās Ķī­nas
jaunā, piekāpīgā nostāja lielā
mērā izskaidrojama ar smagajiem
zaudējumiem frontē, kuru rezultātā
UN spēku cerības Korejā noturēties
ar katru dienu aug un kam vēl ple-vienolas
CangkalŠeka Invāzijas drau­di
Ķīnas detzemē. Vašingtonā val­dot
noskaņojums, ka pre^ofensivu
Korejā un vēlāk, varbūt, ari %1sā
Ķīnā varētu vest ar tādu trieden-sparu.
ka kadu dienu sarkanajai ĶI*
nas valdībai būtu Jāat^st sava sa­kāve.
Ari Kanāda izteikusi gatavību at­balstīt
k(Hnūņistiskās Ķīnas izsludi­nāšanu
par agresoru, un tās' ierosi­nātā
rezolūdja paridz 48 stundu
termiņu, kura laikā Pekingas val­dībai,
būtu skaidri Jādeklarē sava
vēlēšanās vai nevēlHanās piedalī­ties
septiņu valstu konferencē Tālo
austrumu problēmu atrisināšanai
miera ceļi
Šketliahas Ruzvelta
starpa
m
k l
ĶlflALiM
su Uelāko
f<#>āā
ļiem ^ ņp: m
diplomātiski
ties, pagaidtoi ^dei^^ piiiŅa/^^to^
ieitājas pār fapānal remiUtirizāeiJu
ir labā spārna demokrāti Ja turpre­tim
ren^ilitarjMdJņ piŅ(<Rtu^
pistāvioip rilpalMcfli^ Iter^tNsMumu
atči^nai^ jaiiļ^ paUoiteikiia^
t i e ^ atjaunblina, f^H^ēr!^
gūt pat sociālistu attdstu. V Japāņu
vadošās «litiii^^ilAi ataf^aa l ai
sakarībā Jfiu IntrilMJulai vesdu
Pēc prezidenta D. B. Buzvelta nā­ves,
1047. g. ASV nodibinājās organi-zfidja
— The Americans For Demo-kratlc
Action, kuras mērķis mirušā
prezidenta politiskās autoritātes un
prestiža uzturēšana ASV tautā. Sajfi
organlzācliā apvienojusies Buzvelta
ģimene un draugi, kā arī daudzi
strādnieku organizādju vadītāji.
Tagad AŠV prese raksta, ka Buz­velta
piekritēju organizācijā notikusi
šķdšanās Ķīnas Jautājuma dēļ. No
organizfidjas Mājles Filadelfijas
strādnieku arodbiedrības vadītais S.
Hofmans, kas ari atklāj šķdšanās
Iemeslus. Sīs organlzādjas vairā­kums
stāv par nacionālās Ķīnas ga­līgu
pamešanu un IzlI^mu ar sarka­no
Ķīnu. Hofmans saka. ka tas esot
lorasā pretrunā ar organizācijas pro-kfihiētiem
mērķiem — dņu pret ko­munismu.
Pēc izstāšanās Hofinans
saviem agi^lem domu biedriem
minētā or^izādjā piesūtījis vēs­tuli,
kurā deklarē: „OpozlciJa pret
komūnlftnu ar izņēmumiem nav vis­pār
nekāda opozldja. Savā 30 ga­du
dņā pret komunismu esmu nfids
pie atdņas, ka ir t^kai viens vienīgs
ceļš komūnfsma apkaŗt)šanal — ap-»
VMml ,,ietdkumu^ l3NiIlt kuŗii
pirmajā p u i ^
ņeihŠanaUN. , .
Sandām sekmīgi rislņotleifVarē-tu
cerēt Mz drīzu pallatk 78.000 vfrU
lidās ,.nallipolldjai^ p^^^
uz 200.000. V ,
Ameri^em di)ewm labvēlīga
Šķiet Japānu
nieku iirailba ^ivālmjā nākotni pa^
šiem ^ ā t par Jūras un p i i a spē­kiem
J a | ^ iHiuszMes antiijias p i *
IrildiņāSuiiil.
51 MīU^Mte, PRiTOAn^
Parfie ( p a ) . l ^ e u m i n l^
binets Plevina vadībā apspriedis
Jauttjumu p ^ dvlliedzlvo-tāju
siizsar^Sanu no iatombuiiMm
Izstrādāti sevišķs pUns, kas iteredz
liela apmēra patveitņu celšanu. Pa­stāv
nodoms ne rūphi^dbas «pgabi
1iem izvākt vlius tur tleSl darbā ne»
lesalsUtot dvnif^votājus, un šoa
rajonus itiludināt par aizliegtiem
Tā]^t paredzēs modernizēt ilgnāll-zādjai
un ilrBiiu sistēmu, k u laftus
Jau bridinātu par lidmašīnu tuvoša­nos.
Pasīvai gaisa aizsardzībai Fran-djas
valdSMi paredz izdot 20 miU
māŗc. Balos ari Jauna veida gāzu
maskas. Valdība aidnās talkā radio
uh presi, lai apmādtu leddvotājus,
kā rīkoties, briesmu gadījumā.
'katei,
kļfi v lthrtc|>
pteTiHi, ttnimU. tiļ,
^01^^^ i-^^^fljĶHi^fJd ]^(I^Q|ļflVi^O^^ JfļOJSļPfBrtbl^ļp''
JH MII w beUMt tC«iiaM m»
eUMJI varonīgi Wh
ktnnii i^et tēvienL
Beī gadi lai, nn pati ^bOah Jap*
nlein daivai laiki vH anrlen H M
Jāvada BttBoiffliiloi iiiifikkii
paMka UtvUI, «n dleiMtaiiS^
n JoproNtoi vH nea Jaunna
r u TMtt ari trimdai gallli oiēiai«
^«n kitri Ueltta vai iaatfki pīi4»
koins praa» 11^ plapl^ māf*
nn, kaa IniNl ar «Mtaa valmin
koiflein «Mem vtt vtanlr ļnfM
mbeakltt biiitaift tlvMani^ «a eMt
— niodaraaloi rMviii, jff
^•^^^b^^^PB -^J^Mf^NūBi {l^d^iln^l^^ • ^l||klļl^KH ll^tl^^ii
Šodien, ka« dali laba pat M r i i
fatvtt vira, poita gadv MgnfiMHiiĻ
mdi Metbtt vtf ari kļiit iiiilim
atkal mlin lannatae Ir tir ta^lMi
angitiOra dfivea Jiģi naki kafti
Mvibii vilkianai paabnea vfani ii
Hi centībai, ibrdi apolnmi aab «•
arvien ipēdgikii tfpoāiīnMinii la­pām
pirHeelniti, ka ttbn Javnnliirf
tpnilr vēl ir Ilebi griba, piriiaiOt
« I drome, ka ti nav tandātnai ģk*
ļivfbn latvja tantaa nikalBil «i
turpina iavu kaipaiatta ar diiļu tek«
šēJokvēflL
Mēa aeiatibiaiiei, ka Jauna tma
nstldba Latvis nebeigs degi ari
nttotnr tidi« pašto UeanlMi, mņ
mirdiolākn ipasnil iaairiedial šaiea
tvfiloi noHlRiiMi, kaa beldMt la-iķin
mllia tautai likteni, Jo Jan-natee
k mfliu nākotnei ipēfa «a
eerlba. Alk Kglltli
i]
Ml
virs pasaules jumta
laondefbUa (gg). No Hbetaa sa­ņemtās
ziņas apstiprina, Paiaulei
Jumts Janvāra pinnajā puiē Jau at­radās
plbili^ komunistu roUi» Ite-ņemot
nledgfikui apVldus gar Ne­karot
to 24 stundas dienā un katru visur tidc|ūtftl isirimu ved^i ar dā^
dioiu.*' y*K» ' vanām kteatgŗu prieklhiekiemi . l o ^
augshnaņiem. Citur atkal pat paH
ipēdgākie Tlbetai cietokšņi krituši
bez šāviena, komūniitu iarikotfli
uguņošanai rezultātā, kaa kā papO*^
dinājumajau iepriekš dzirdētajām
lai un Indijas robežu. Tā k i ķbiiešu , baumām izraisījusi īstu paniku, un
komunisti Jau ilgāku laiku iepriekš
biia uzsāku» tibetiešu mentāUtāt^,
afibilstošu sMdchoIoģlsku karu, viia
zeme praktiild ieņmta bez vienai
vienīgas lielākas taftiJds.
Karaspēkā vienībām pa ļnrlekšu
nocietinājumu pamešanu.
Kā AP līdzstrādniekam paskaidro*
Ja kādi no Daļai Lamai padonodiP
kiem, uz Tibetai drizu atgūšanu pa*
itāvot mat cerību un eeot Jārfķtnii
ar Daļai Lamas došanos trimdā us
Indiju.
š.