Bavarijas Latviesu vestnesis, October 4, 1950

              pO. g. 4. oktobri
ILJļLtS
mhļ^ parasti J2
radāt Itin!
i^vanljit vietējai k2
«stiMiil. Tie atzinu
hSmg^m tm ieteica
N f ^ t Zvtedrtji
M nņāpkļuB un ban!
fe^ia itnJk» vlitiet,
«^^ošļe partija
^komfinista tās nel
' Vfiieiāna fcomlsu
^^Hfim tikai es
^ j»». KiA to no*
Nelaista kļūda nn
Ifilesfltltiji
I^SPt Jaa Zviedri-
[Uļp: dzīvojot vienā
īlitigē, Zviedrija
lA TRDRUMtI
.bērnu vecākiem
i^glu skolā stipri
^jktip tikai ar
jrtandtt ne-
Inu
ŗ tttlEstliaifias fQ«
latvieiii grā.
Jķi latviefin va-ii^^'
Pif'» »>i«- dalādas at.
^toto vietu, un
Irau Uterātōra.
p»tlt Uelāka aS
>rnā» AttfUjā
rAt F0N1>UT
n>c tlimnleu
[ļ»^ vldd art lat.
^nomtttii un
i|as «okirto*
^ ttļķ mineilt
llņesL no tām
^ļ^Ķiukurl*
l^iilttk tebi la
I0m Ir vairāk
vairums no
laika l>ijufii
plauiu puses % n .Jl^ķas, vl-
>a9qdu usturs
Ml. nometa
: Jnois, ko
SidmnltGlbā;
"ittna pl<j«
liuiabāvt^
viņi
nometnes Jau-stunmu
no slimajiem
li un viņu la-
' itāviba, Jau-
Jājautā» vai
|{t Jādnās par
s, KeiltatI V
i
Taču starp*
viņai bija
sdnfija, un
ļauns/'
iesaucās in-
Kā Jau
i i viņai;
kas turēja
pārējiem
fio dabu.
t, esmu
ar kādām
m adresi
istabu.
\
J^ pārējoSA
ļnbdalijumā,
is vieripad-
Mja angļi,
ktoiēr pē-levficamas
ra francis.
veikalus
ial nolūkā
ijnēja Le
i j jānodara
ciiŗš even-stobriņu."
mes pianu
rbi beigti!
liegus utt
ļ^arlgāk, —
lēs varam
|go galvu:
īdzētu uz-
TreSdien, 1950. g. 4. oktobri
• ...
zinātņu citadele
Latvietis Oksfordas univertsititē un
Kentas māršas
Pirms 700 gadiem un tagad - Amerikānis, kas pazīst
latviešu valodu ~ Komunistu un' virsbikšu klubi -
Semestra beigās sāp galva - Maltas aizstāvis lauku
darbos ~ Ari angļiem sava yalmiera
VESTOU; LATVMAI NO AN0LUA8
Komandējums uz Klēru
AUSTRĀLIJAS DARBA DZĪVES AINAS
Pārpratums uz pārpratuma — Azaids uz suņa — 3 vīri
2 gultās — Fredis neuztraucas — Viss tomēr kārtībā
Latviešu māja ar
11 bērniem
Tā mazliet savādi ap sirdi, pirmo
ieejot mītnē, ko dibinājis Ang-jjjB^/
karalis Edvards II 1326. gadā,
IttS saistās ar daudziem Anglijas
vftrtufē slaveniem vārdiem. Un nu
yfeflfi no šīs kolledžas telpām, kuras
īlenas piesātinātas ar īpatnējo „oks-fordisko"
garu, jād?sivo, jāmācās un
jfimēģina pierast visam, kas tik
jai?ns un reizē senatnīgs.
Palasot vēsturi. Izrādās, Ica vēl t i ­kai
pirms 150 gadiem, kas salīdzinot
ar universitātes miažu (sākusi darbo­ties
1218. g.) ir visai īss laika sprīdis.
Pantalons. No poUtiskiem klubiem
būtu jāmin: konservatīvo apvienība
ar 1400 biedriem, lēboristu (strādnie­ku)
klubs
Pie durvīm spēcīgi klauvē kāds
virs, ko Adelaides dzelzceļa pārvalde
sūtījusi ar ziņu, lai sagatavojos ga­rākam
ceļojumam: jāremontē loko­motīve
191, kas bojājuma dēļ pali­kusi
Klērā — 100 Jūdzes no Šejienes,
Dienvidaustrālijas vidienē.
Tūliņ uzmeklēju savu meistaru
Predl — ari viņS jau saņēmis fio
vēsti. Vispirms braucām uz nolikta­vu
pēc vajadzīgās maSīndaļas, heX
izrādās, ka tādas tur nav. Ko nu?
Atliek vienīgi braukt uz depo un
ar 800 biedriem liberālu nomontēt vvaajjaadazziīggoo kKāadaaaii cciitiaaii lIOokKoO--
klubs ar m biedriem, Wiaiirtu hS^^V^*; Sviedriem vaigā nostrfda-klubs
(kreisā spārna lēboristi) ar 400 L^"* P^^^ stundas, bet tad at-biedriem
un komunistu partijas ^^^i^* meistars pārskatījies, un
klubs ar 80 biedriem. Vēl jāmin sla- ^^^^ noņēmuši nepareizo daļu. Stei-venā
Oksfordas apvienība, kas ir bri- ^^^^ liekam to atpakaļ un beidzot
tu parlaments miniatūrā, un kura ®sam ieguvuSi Isto.^ Bet nu ari
debatēs bieži piedalās parlamenta lo- vairs tikai dažas minūtes līdz
cekļi, ieskaitot Cerčllu, un Kosmosa vilciena atiešanai...
klubs, kura mērķis ir iztirzāt pasau- Nomontēto ierīci un vajadzīgos
Ies tautu savstarpējās attieksmes no p^^^a rīkus sabāžam maisā, bet —
Scatl par mācīšanos' bijuši "^'stipri \ ^«zpartējisko viedokļa. Pēd. priekš- kā lai tiek uz staciju? Meistars me-afšķirigi
no mūsdienu izpratnes, f®^^^ 2;. Gabre-Sellasie, Abesinijas tas uz biroju. Tur tam paskaidrots.
Kāds ārzemnieks) ap 1760 g apcie- ^^^^^ brālēns. Oksfordas univer- lai uzmeklējam lokomotīvi 226, kas
mojis universitāti un noskatījies pār-r-*^*!^ ^ ^ staciju. Ņemu
baudījumos, stāsta: ,3ksaminētājs, , ^ «ieviešu kolledžas ar maisu plecos - tas ir krietni smags,
kandidāts un tris oponenti ienāca ^^jf^^^T^ studentiem. Katra - un pusskrieSus steidzamies uz pa-pārbaudījumu
telpā un dziļā klusu- līdzīga mazai valstiņai redzēto braucamrīku. Taču izrādās,
mā pavadīja statūtos paredzēto lai- }^ ^^}^^^ iom valdību un kār- ka birojā notikusi kļūdīšanās: mūs
kU, vai nu lasot kādu romānu vai ci- JT' ^fJSJ^^ augstāka- vedīs nevis 226 bet 626. Ņemu atkal
tādā veidā kavējot sev laiku. Britu ^ , universitātes vadībai, ko sastāda maisu pār pleciem un skrienam me-vēstumleks
Treveljans raksta, ka vēl PJ^S^^^^^^^ un uni- klēt 626, līdz beidzot laimīgi sasnie-
18. g. s. Oksfordas un KembridžasTf^^^J^,^^ ^^^^ff^ ^utl^"^ '^^^^^^ "^^^^^ P^™' ^^"^^"^
universitātes patiesībā nebijuši ne- ?lf^ n^^i^Sl^^J^^ Universitfi- atiešanas.
kas vairāk kā ērti klostera veida J^* „ r h!f?nu^^^^^ Vilciens ir pārpildīts, un mūs no-iestādījuml
garidzniekiem ar mazām Jf/.^: bagāžas vagonā. Uz kādas ne­akadēmiskām
zināšanām, kamēr la- 5?Lsl™V^ ST«^ nll^^^^ l^a^» l i e k am savas sviestmai-bāko
ģimeņu Jaunekļi un ^nāms f^f ^1^31^1^^^
skaits parastāku studentu pavadījuši Pļ"^^^ salīgojas, un no kādas šķirbas
daļu dzerot līksmi trokšņojot un ^^^^^ koUedihi vadītāju vidus, r^^tē iesprostoU kāds suns. Taslie-mazliet
ari lasot grāmatas. ir darbiem pārslogotākais cilvēks un tā mēs
Taeu vmo 180 gadu lalķl d a u J u « « J o ^ ^ ^ ^ ^ ^ «^,^1 SSTal^^u^ i^^^^^
SLS«\eTgtTjS^a?8f«n'^^^^^^^^^ paŗ^o bagSia Gandrīz
studentam sūri Jāstrādā, un pfirbau- N^tnl pārslogots « df>«. taMla - «JP'^^^^ ttvZ
dijuml jau līdzinājās ,.vlduslaiku in- vletlm, kam tūlīt P^^leraSanās u„l. KaW ptetvOTs
kvl7tpH9l" tad anffll nebūtu anrii versitatē ar visu spSku Jātur līdzi «viež vēl pa maisam, Jo Austrālijā
fa vSs vecafs bor Icomllltoņiem. semestra beigās Ualdējums ir pastāvīgā konkurences
PĀrsiSnif l ipf5m«t un tradiciias vēl k1aos- g«^rpāf isgtaēl viaz liuekna sla vuiksua i dpaartībkia mKae pntāars- l cīņi>ā| ca rv aailruā.k u stundu braukšanas ie-nez'var
būs tik viegU izdzēSan^^
mēr vien vēl šīs simtgadējās celtnes Atkal Jāiepazīstas ar Jaunu vidi —
pastāvēs. Un ari latvietim, lai cik Anglijas māršām Ziemeļjūras ple­tās
savā būtībā revolucionārs, jāpa- krastē. Apkārtne ar viensainmiecī-, , , ^ i ^
kļaujas šim mazliet mistikajam Oks- bām mazliet atgādina dzimteni, redz «lem. Visur ziedu bagātība: zied
fordas universitātes garam, kas ar ari vienu otru saimniecības ēku ar m^". ^ «^1^ aārzi, jo
saviem klostera mūriem, torņiem un salmu jumtu. Daudz Jauna, vēl nere- patlaban še pavasars, un zemē mit-torrilšiem
vēl glabā sevi kaut ko no dzēta. Kontinenta cilvēkam, kas te ļ ruma gana. Kokos kliedz krāsaini
viduslaikiem, pirmo reizi, viens svešos ļaudīs, maz-
» A s. j ^1 ^ • s v , , 11®* M^vādi un vientuļi; bet tes savfi
Sākumā tas padara elpu grūtāku, ^ ^ noder, Jo var labāk un tuvāk ie-bet
drīz vien Jau pierasts, un hi Jūt^ ^^^^^^ j ^^gj^ ^
ka, esi Jau zināmā mērā pielIdzhjāts^L^^^^ ^j^^ sabiedribu. kur vēl
savai apkārtnei, un taviJbaM zvlr- L^j^j^ uzsvērta šķiru sistēma,
vbuļa spārni J?iu kļuvuši krietni pelē- ^ . .«^^^1. «i^^a
kākl. Dienu dienā satiekoties ar PSH .ļ,?^"!!-1*,?.^^^^
rējiem kolledžas iemītniekiem, tuK^f ^^^^^^^^^
tieci izprašņāts un aplūkots, Jft .pat ^^1^
apbrinots, jo labai tiesai studentu aizstāvēšanu kritiskajos
Latvijas un latviešu vārds ir kaut ļ^im ««.^^^^^^
kas citai planētai piederošs. Un tad vairākās
ir briži, kad mute top sausa, stāstot Kf.^.^^ f^f^^ J^f
par tautu pie Baltijas Jūras un tās|Pril8l«ki militāriska. Aiz katra kara-kas
varētu sajūsmināt pat visizluti-nātāko
medinieku.
Deviņos vakarā sasniedzām Klēru,
kas ir vientuļa lauku stacija. Ejam
pie priekšnieka un pieprasām divi
gultas, jo nākošais vilciens atiet tikai
otrā ritā. Bet mēs ar lielu atvaino­šanos
dzirdam, ka esot gan divi gul­tas
» bet te jās jau guļot tris viri. Parļ
lokomotīvi 191 un mūsu uzdevumu {
stecijas priekšnieks, protams, nekā
nezina. Vakars ir ļoti tumšs, bet pa-1
tīkami silts; gaisā virmo smaržu idļ- ļ
ņl un dažādu sīku dzīvnieku skaņas.
J'avasaŗa mūzika,'* saka mans mei­stars
Fredis.
Nolemjam apskatīt mazo miestiņu,!
edzert pāris glāzes alus un ti^d uz­meklēt
tos tris vīrus, kas guļ divi
gultās, cerībā, ka tie varbūt zinās,
kur atrast lokomotīvi 191. Alu tomēr I DorēMterl, Bostonu prteMpUiStL ne^a
vēroju, ka ārt)usē dabai Vairs liaV
parastās Austrālijas sejas, Jo.nekur
neredz aitu baru. Lieli kviešu lauk
mainas ar vēl lielākiem vīna dār-nedabūjām.
Visi krogi Jau slēgti,
vienīgi Pestīšanas armijas telpās
skan mūzika un skaļas valodas: tur
priecājas jaunatne. Taču šķiet, ka te
ielīksminājis nevien deju prieks, bet
ari kāda stiprāka, slepus iebaudīte
lāse. Mums atliek iegriezties kafej­nīcā
im remdināt savas slāpes ar te-no
iflnnalas, tporUsto V. Lafs^M noplr-cli
mljo, ko apadvo Ukst Utrielu ģi«
menei. UsņimomS — iii miju Utvleta
bēmL
^ 0. Akmentiņa uzņSmums
» Kvlbeku prorineos Yl«
tfiīiskola bolfiiiu ari S
latvlein meiteņu: B.
Tanrtņa, I, Priedita an
K. Zommere. Plrml no
tlm Tltplriji klatlflki-eUi
lerindojoiles iS* vit«
tā, kāvt plrbantfjiiml
Vitai itinfri, nn ap n
proc* andiēkņii tos nav
mvHJnii.
A Latvlein tnleniera-tedmlķn kopa ar
MotttrtUu UtT. paL b*bu atbalsta noor-arodapnldbu
bavamatala»
si siltas kafejas. Tad uzmeklējam
brālīgos gulētājus un esam priecīgi
sastept meklētās lokomdtives mašī­nistus.
Bet tūliņ ari mums 1fipiedzl*-|
vo vistrakākais pārsteigums: mūsu
atvestā mašīndaļa neder, Jo bojā-lums
lokomotīvei ir pavisam dtft
vietā, nekā ziņots. Tas nu man
^ķiet par daudz, bet Fredis apbrino-jamā
mierā nosaka: piesim palū­kot
. . .**
Kad pār akmeņiem un celmiem I g^J»* «•«S?"* t^i.., «.^.««111.
klupdami esam sasnieguši mašfou, ia«^|gļ,^^J^^^
izdzirdu aizdomīgu šņākšanu. Bet tedmoloģiiko proeetn nn fttivi betona
ari tā manu meistaru neuztrauc. Viņi Xl^^JSS^5lJ:^. tnfJSi:
samērcē petrolejā vairākas lupatM, «ļ/^^^ apstriditonu paņsmle-aizdedzina
tās un Izsvaida visapkārt APaBimlsn kursus pie MontrtUM
Un ted es redzu spīdīgus un gludus lUmnieu beiguiu A. Abroit, A. Beisikt
čūsku ķermeņus aizvijamies un no- « , ^ J*2JnJJ«f i!5^i^i«J5S'?i!S^
-nj«.,^Tu.„xjT e.^^.^^ t.^,*« I tām dod vienādu aroda
zūdam tuvējā grāvi Saņemot kopā nemiu ar kanādietim.
visus prātus un fantāziju, mums iz- A Montreiiu latviein ontnindJa pār­dodas
mašīnu salabot tiktāl, ka tā stlvjn apspriedē rienojSs par Latviju na-var
atgriezties Adelaidē. Ari paši ot- J|S?S* J^!:.?/!?^^^
rās dienas pievakarē esam mājās. iiabiiani MLP b-bal. is. novembri atd*
Sis ir mazs epizods no šejienes »«• ^i^^J^poJ»"?» w«ifo iktņ,
darba dzīves kur hleM nfikai aa- ! ^ knpUnii kora dilumai, deklamlf 1-
oaroa «*^vw, KW piea n a i ^ J»" Ju nn vijoles solo. Svinlbls alcinii trl
stepties ar dažā(»m nebūšanām. Ta-ļii««ņn «n lietuvju piisavjusr
ču.beigas arvien ir labas, un tādas] A Montreliu stadll ar slrdstrteku ml-ir
ari šoreiz: kabatā Čaukst saņemtā JjJS/' \J!?lf ¥!!f\l!y*?*»?1 ^
komandējuma nauda, un neviens par | S^"*""
to neuztraucas, ja šodienas avīzē at-likteņa
gaitām. Ir iŽbrina,;idzJūtIba K». «,^vf 1T««
un dažbrīd neticība. Un ta'd tu bri- "Jl^'r miers
nies pats, kad pēkšņi viens no stu- prasa gods un taisnība, Tika
dentiem - amerikānis - prot dažus vienmēr ite^^
vārdus latviski un vēl vairāk vārdu «^^«1*"^^^^
lietuviski! Vai viņa dzīslās tek baltu «Jedomāties^^^^^
asinis? - Nē, vi^S ir angļu ģimenes ^as jūt un domā savādāk nekā viņS.
atvase, bet Jau Amerikā iesācis stu-^tft^oda Jau ^vu Ir visai intere-dēt
senās eiropiešu valodas un dna, ««««jerot, ka P"* P««Jļ'e
ka latviešu un uetuvlešu valodas Istr^dnleM savā izloksnē dažbrid vl-putni,
t>et pa laukiem priecīgi dejo
truSL To vidū redzami ari lieli zaķi,
kal rakstīts, ka Austrālijas dzelzce­ļiem
pagājušajā gadā valsts piemak­sājusi
milzu summu.
Adelaidē, septembri.
R. DamUtto
Importētā priežu mežā
VBSTULE REDAKCUAI NO BRISBANE8
Laikam nekad savā m^žā nespēšu
kaut ko aplūkot, nesalīdzinādama to
ar redzēte Latvijā. Sl salīdzinājuma
rezultātā bieži vien pozitīvais sprie­dums
ir par labu dzimtenei. Tā bija
ari šoreiz, apmeklējot lielo austrā­liešu
izstādi Brisbanē.
Šādas izstādes notiek reizi gadā,
un ir svarigs notikums austrāliešu
dzīvē. Strādniekus speciāli atbrīvo
no darba un par kavēto dienu sa­maksā.
Ja tomēr jāstrādā, piem.,
virtuvē, restorānā vai slimnīcā, ted
maksā lielāku algu, ko še dēvē par
Ka laiviesu un neiuviesu vaiuu«»r"j"T"^~ „overtime". Jau savlaicīgi paziņo
daudz vecākas par angļu un Pat Par ^aļ d^^^ Kdāk^d^a no 1^^^^ iestāde anmeklelama:
seno indiešu un latīņu valodām. fāvokU. Ja, ueiaKā daja no tiem
Viens otrs kaut ko dzirdēiis par mū- sausas radio, visi lasa laikrakstu,
su zemi, bet īstas skaidrības nav. Un Kad pienāk laiks atgriezties Oks-kad
daži kolledžas studenti noskatās fordā, lai mēnesi pirms semestra sā-
Vestenas un Leščevska baletvakaru, kuma varētu pamācīties ~ ne vien
seko prašņāšana un bezgala liela bri- uzlabotas lauksaimniecības zināša-nīšanās.
Jā, tas Jau nu ir pavisam nas, rokas un mugura iemācījusies
kaut kas sevfšks. Un tas. jūs sakiet, cilāt labības maisus, bet iegūte ari
pieder mazai Eiropas tautiņai? . . . jģga par angļu krūzi tējas un meteo-
Jaunienācēlam kolledžā sākumā roloģisko laiku, par m^bērnu au-jāsastopaš
ar daudz jaunumiem un dzināšanu, gulbjiem māršu kanālos
pārsteigumiem. Ir labi, ja laipni cii- un ciemate kriketu. Un kur ted .vēl
vēki laikus snieguši nepieciešamo in- paisums un^ bēgums Ziemeļjūras
formācilu. kas drīz vien izrādās ]oti Plūdmale. saļa jūras tm ^ dūņainā
noderiga. Viens no šiem negaidīta- maršu upes ūdens ,nopršo^^^^^^
jiem pārsteigumiem ir vairāku uni- Kenterberijas katedrāle 2ēl, ka de-versitātes
klubu, apvienību un grupu kans nebija runājams, bet viņš^esot
AUdsilneja Beļģiju latviein mSnH-raksta
Vairogs vlea ar 1. sept Sids ls>
nikt Jauns tsdevums — VSstnesls. Lai at­spoguļotu
visu BeliUu latviein darbu un
cīuu par kopijlem mSrķlem, redakciju
darbi Iesaistīti daildu organiaclju ptr-sUvJl
un art irpus tlm sttvoiu perso*
nas. Plnnals vcstneia numurs technlskl
pavUi, taCn cerams, ka turpmikle bOi ^
labikl. Mineiraksta lidevlja Ir BLNK» ;
redakciju kolēģija R. Ķfnlņi, ļ. PI« ,
plņi, A. Bumburs un M« Oross. ^ •
Ameriku latviein tautiski savienība
Bostoni 15. sept. sanica gadskirtiji pUn»
Mpulci, piedaloties 111 biedriem, to vldfl
art bledrtbu dlblnitijam un goda bla-pārstāvlu
„uzbrukumi" Jau otrajā diezgan gados un, ko galvā ieņēnUs,
pavasara semestra dienā, piedāvāiot to ik viegli vairs ārā neiznmāt.
biedru kartes. pUms, pret rfnāmu Prata an Umanšas kanāla piekrās-biedru
naudu. No naudas lau Oks- tes plsetiņa Volmera (Walmer ar
fordā var sevišķi ātri ,,atbrīvoties^ Cerčila piU. Iznā^^
kāpēc jābūt ļoti uzmanīgam ar klubu Sies musu Valmieras nosaukumu!
vai apvienību izvēli. Oksfordas uni- un ted tu atkal esi Oksfordā, un
versitatē ir pavisam 224 dažādi klubi, desmit nedēļas māršu vējos pieder
apvienības, savienības un gruMS. pagātnei. Tu Steidzies atkārtot izbi-
Pārstāvētas visdažādākās un neiedo- ŗy§a8 gudrības, teftu nevari atturē-māiamākās
nozares, sākot ar sporta, ^j^g^ zagšus nepalūkojies tumšsejaina
politiskiem, reliģiskiem, zinātņu, va- Āfrikas dēla sejā un ^bijīgi nepa-lodu,
mūzikas, un beidzot ar bezdiev- j^ļ^ļg gaŗgn^ indiešu augstmaņa mei­ju
un virsbikšu klubu. Pēdēiais ir augstas kastes zīmi uz pieres,
viens no jaunākaiiem, un tā mērķis
ir „studēt virsbikšu vēsturi, modes Oksfordā, septembri,
nozīmi un sociālās ērtības rešp. ne-ļ
ērtības.** Sl kluba patrons ir SvJ Jiif» wn»
kādā kārtībā izstāde apmeklējama:
strādājošiem ir sava diena, armijai
sava, tāpat namamātēm, skolniekiem
uti Protams, nevienam neliedz ap­meklēt
izstādi, kad viņam izdevīgāk
— pat zināmis stundās naktī. Ap­meklētāju
pieplūdums milzīgs.
Izstādē redzams, par ko katram
vislielākā interese. Pie mašīnām
daudz vīriešu, pie puķēm — sievie­šu.
Visvairāk apbrīnotāju ir moder­najām
mēbelēm, bet vismazāk māj­lopiem.
Kaut neesmu īsta lauk-saimniece,
tomēr mani visvairāk vil­ka
tieši šis sektors, jo vēl arvien nav
aizmirsušās līdzīgās izstādes Rēzek­nē
uc. Latvijas pilsētās, kur vēro­jām
mūsu skaistās, dižciltīgās brū­naļas.
Arī še bija govis dažādās
krāsās, ar tesmeņiem kā „toveriem",
bet šķiet, ka Latvijas brūnām tās
netiek līdzi. Cūku nodaļā bija gan
sarkanas un baltas, gan melnas un
raibas iemītnieces. Mūsējās tomēr
izskatījās labāk koptas un baŗotes,
bet šīs te — gariem sariem, netīras.
Suņu stendā varēja pasmīnēt par lē­dijām,
kuras sēdēja aiz stieplēm ar
saviem mīluļiem klēpī un snauda.
Visām numurs pie krūtīm. Ja gri­bētu
zoboties, varētu jautāt: kas ga­lu
galā izstādīts — suns vai dāma?
Aitu nodaļā vilna, vilna un atkal
vilna! Tajā pašā telpā bija Izstādīti
vUDas izstrādājumi m rokdari)!, ku­ru
bija pamaz. Austrālietes gan mīl dram Jikabam ziebergam. B-bu pr«kt
rokdarbus skatīties, bet ne darināt ŗ/^J^?;»*»';^^^^^^
Zirgi? - Jā. zirgi bija skaisti. Taču JJt M?dMi^"^^^^^
mums nebūtu kauns austrtlielus le-i .'rtitu lemmt, nodibinita leptdlMUf tko-vest
ari agrākajā Oktes zirgu audzē-MSLJSrt»? t i l l a m ? - - ^IH^^^
tavā. Mājputnu nodalu ffltiizstai-M.rsil'^C.'J^
gāt daudzo ,Jdkerikū" dēļ. KanāriJ-19<ļDa Jaunos bledmu sutatus, ku pa-putniņi
dziedāja visskaistākās balsis. P'****"" tauUtim kuitdriiam das.
Ari citi putni laida vsļ^ katrs savu
dziedamo. Sevišķi patika krāsainie
putni.
Ļoti daudz izstādē bija dažnedažā­du
mašīnu. Pārsteidza ledus skapju
augstās cenas — elektriskais skapis
lielākas ģimenes vajadzībām maksā
95—150 mārciņu. Sajā saules zemē
gan vajadzētu ražot patērētājiem
pieejamākus, Jo Jaunatbraucējiem
iegādāties šādu skapi ir vesela prob­lēma.
Vēl Jāpiemin, ka Uelu lau­kumu
aizņēma tādi izstādes atribūti
kā karuseļi, visādi „tingeltangeļi" ar
spokiem, ellēm, īstu ķīniešu izrādēm,
cirku, izlozēm, cukurvati un malkas
cirtēju sacīkstēm. Tā Ir bērnu pa­saule,
kur ar plānāku maku bīstami
rādīties, ja mazie ir līdzi. Citādi
nevar tikt mājās, iekams māte neiz­vērš
kabatas uz otro pusi un nepa­rāda,
ka nav vairs ne panija, Vācijā
karuseļi bija trokšņaināki, teču tī­rāki,
glītāki, jaunāki, kamēr še no-lietoti
līdz pēdējam.
īsu mirkU šajā izstādē tomēr Jutoi
kā mājās. Tas bija, kad Iegāju
priežu „mežā", kur rādīja, ko visu
no šī koka var pagatevot Var Jau
var, bet plakāts vēstīja, ka šīs prie­des
importētas no Amerikas. Taču
skuju smarža bija īsta. Ar labpatiku
ieelpoju tik pazlstemo aromu un, aiz­vērusi
acis. iedomājos, ka esmu
^mtenes kāpās, kaut kur Vecākos.
Zem kājām patīkami čaukstēja sku-*
Jas...
Velti acis meklēja kādu Jaun-austrfiliešu
stendu. Latvieši še būtu
cienīgi reprezentējuSies.
Brisbanē, septembri.
bam un atbalstīt Utvlju neatkartbu la»
ctniianu. SaniksmS Ispandis vllljums le-gflt
biedrību namu, kur lekirtot aoln,
mdMju un teitrl. Valrikl tautleil Jau pie-tolkuil
tledojumus 561 dolāru apmiri. Ni­kolajam
darbību gadam par b-bu prieki-nieku
levfilija Dr. A Orinupu, bet valdi
A« aruU, mic K. gpIguU, j. Kauci, Alī­du
amli, PlnkuU, v. Bglltl, Bkmanl un
J. Austrumu. Revfriju komlslji levlllja
A GaUItl, J. oaUņu un Druvu, bet nama
fondi — o. Blflmltl, Ļūiu, Dr. Orinupu
un Spalviņu.
Centrilpensllvinlji Ir
ap SM tautleiu. Tos ap-sini
un aprOpi vietēji
latviein kopu valde, sa-darbibi
ar Nadonilo In-tēriņu
padomi rīkodama
latviešu dievkalpojumus
un Informēdama ameri-kinns
par latviešiem.
Latviein kopa nodlblni-
Jttflw jauja beigu, kad
blj. Vlrcbnrgu micitija D. Grauda vadl-bi
notlds latviein dievkalpojums. Tam
SSifara vadi-bi
piedalījis ap 71 tautteiu.
A DetrolU latviein kopsapulci ar IM
dalībniekiem pirruniU organiadju an
Ja- unatees auiddii*l niianu JautiJumL No­lemts
organlsēt svētdienu skolu ar trim­dai
paredUto programmu. Audilniiaaas
darbu velks A Neparts, Fr. sīpoU un B.
Memēns.
A Nesen Bostoni leradlu UeUUu DP
transports ar 12SI pasažieriem. Atbraucē­ju
vldU Ir ari Dr. J. Kaktiņi ar kundsL
meitu un mitt Bostonu prese atdmēu
ttarptautUkl paslstami Utvleiu patologa
Ierašanos, veltījot tam atilnigus virdus.
Dr. «. Kaktiņi itridis savi specliUatI
Barres pUatu sUmnIci, vermontu itaUU
^ A Kopīgu ģimenes dilvl A8V nodibini.
Jull agr. J. Maritls un fobirste E. Kalni­ņa.
J. Bf. Ieradies Ameriki pirms pusotra
gada un pēdēji laiki kalpoju dirzniecl-bi,
kimēr B. K. turpat gadu stridijusl
par rentgena misu. Abi lepaslnuiles Te-nesUu
latviein rikoa koncera i. g. pa­vasari,
un nesen Benatoblju Utvleiu bas-
^ci notikušu viņu lauUbas. Agr. i . Kā­sītis
nodomijls stum veterlnlro medi­cīnu,
bet viņa kundie cer Iegūt sobirstu
prakšu tleribas. The NasbviUe Tennee-laaa
veHIJts JaunlauUltaJlem Ipaiu raksta
ar f otouaņlmumu.
A