1950-10-04-03 |
Previous | 3 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
pO. g. 4. oktobri ILJļLtS mhļ^ parasti J2 radāt Itin! i^vanljit vietējai k2 «stiMiil. Tie atzinu hSmg^m tm ieteica N f ^ t Zvtedrtji M nņāpkļuB un ban! fe^ia itnJk» vlitiet, «^^ošļe partija ^komfinista tās nel ' Vfiieiāna fcomlsu ^^Hfim tikai es ^ j»». KiA to no* Nelaista kļūda nn Ifilesfltltiji I^SPt Jaa Zviedri- [Uļp: dzīvojot vienā īlitigē, Zviedrija lA TRDRUMtI .bērnu vecākiem i^glu skolā stipri ^jktip tikai ar jrtandtt ne- Inu ŗ tttlEstliaifias fQ« latvieiii grā. Jķi latviefin va-ii^^' Pif'» »>i«- dalādas at. ^toto vietu, un Irau Uterātōra. p»tlt Uelāka aS >rnā» AttfUjā rAt F0N1>UT n>c tlimnleu [ļ»^ vldd art lat. ^nomtttii un i|as «okirto* ^ ttļķ mineilt llņesL no tām ^ļ^Ķiukurl* l^iilttk tebi la I0m Ir vairāk vairums no laika l>ijufii plauiu puses % n .Jl^ķas, vl- >a9qdu usturs Ml. nometa : Jnois, ko SidmnltGlbā; "ittna pl<j« liuiabāvt^ viņi nometnes Jau-stunmu no slimajiem li un viņu la- ' itāviba, Jau- Jājautā» vai |{t Jādnās par s, KeiltatI V i Taču starp* viņai bija sdnfija, un ļauns/' iesaucās in- Kā Jau i i viņai; kas turēja pārējiem fio dabu. t, esmu ar kādām m adresi istabu. \ J^ pārējoSA ļnbdalijumā, is vieripad- Mja angļi, ktoiēr pē-levficamas ra francis. veikalus ial nolūkā ijnēja Le i j jānodara ciiŗš even-stobriņu." mes pianu rbi beigti! liegus utt ļ^arlgāk, — lēs varam |go galvu: īdzētu uz- TreSdien, 1950. g. 4. oktobri • ... zinātņu citadele Latvietis Oksfordas univertsititē un Kentas māršas Pirms 700 gadiem un tagad - Amerikānis, kas pazīst latviešu valodu ~ Komunistu un' virsbikšu klubi - Semestra beigās sāp galva - Maltas aizstāvis lauku darbos ~ Ari angļiem sava yalmiera VESTOU; LATVMAI NO AN0LUA8 Komandējums uz Klēru AUSTRĀLIJAS DARBA DZĪVES AINAS Pārpratums uz pārpratuma — Azaids uz suņa — 3 vīri 2 gultās — Fredis neuztraucas — Viss tomēr kārtībā Latviešu māja ar 11 bērniem Tā mazliet savādi ap sirdi, pirmo ieejot mītnē, ko dibinājis Ang-jjjB^/ karalis Edvards II 1326. gadā, IttS saistās ar daudziem Anglijas vftrtufē slaveniem vārdiem. Un nu yfeflfi no šīs kolledžas telpām, kuras īlenas piesātinātas ar īpatnējo „oks-fordisko" garu, jād?sivo, jāmācās un jfimēģina pierast visam, kas tik jai?ns un reizē senatnīgs. Palasot vēsturi. Izrādās, Ica vēl t i kai pirms 150 gadiem, kas salīdzinot ar universitātes miažu (sākusi darboties 1218. g.) ir visai īss laika sprīdis. Pantalons. No poUtiskiem klubiem būtu jāmin: konservatīvo apvienība ar 1400 biedriem, lēboristu (strādnieku) klubs Pie durvīm spēcīgi klauvē kāds virs, ko Adelaides dzelzceļa pārvalde sūtījusi ar ziņu, lai sagatavojos garākam ceļojumam: jāremontē lokomotīve 191, kas bojājuma dēļ palikusi Klērā — 100 Jūdzes no Šejienes, Dienvidaustrālijas vidienē. Tūliņ uzmeklēju savu meistaru Predl — ari viņS jau saņēmis fio vēsti. Vispirms braucām uz noliktavu pēc vajadzīgās maSīndaļas, heX izrādās, ka tādas tur nav. Ko nu? Atliek vienīgi braukt uz depo un ar 800 biedriem liberālu nomontēt vvaajjaadazziīggoo kKāadaaaii cciitiaaii lIOokKoO-- klubs ar m biedriem, Wiaiirtu hS^^V^*; Sviedriem vaigā nostrfda-klubs (kreisā spārna lēboristi) ar 400 L^"* P^^^ stundas, bet tad at-biedriem un komunistu partijas ^^^i^* meistars pārskatījies, un klubs ar 80 biedriem. Vēl jāmin sla- ^^^^ noņēmuši nepareizo daļu. Stei-venā Oksfordas apvienība, kas ir bri- ^^^^ liekam to atpakaļ un beidzot tu parlaments miniatūrā, un kura ®sam ieguvuSi Isto.^ Bet nu ari debatēs bieži piedalās parlamenta lo- vairs tikai dažas minūtes līdz cekļi, ieskaitot Cerčllu, un Kosmosa vilciena atiešanai... klubs, kura mērķis ir iztirzāt pasau- Nomontēto ierīci un vajadzīgos Ies tautu savstarpējās attieksmes no p^^^a rīkus sabāžam maisā, bet — Scatl par mācīšanos' bijuši "^'stipri \ ^«zpartējisko viedokļa. Pēd. priekš- kā lai tiek uz staciju? Meistars me-afšķirigi no mūsdienu izpratnes, f®^^^ 2;. Gabre-Sellasie, Abesinijas tas uz biroju. Tur tam paskaidrots. Kāds ārzemnieks) ap 1760 g apcie- ^^^^^ brālēns. Oksfordas univer- lai uzmeklējam lokomotīvi 226, kas mojis universitāti un noskatījies pār-r-*^*!^ ^ ^ staciju. Ņemu baudījumos, stāsta: ,3ksaminētājs, , ^ «ieviešu kolledžas ar maisu plecos - tas ir krietni smags, kandidāts un tris oponenti ienāca ^^jf^^^T^ studentiem. Katra - un pusskrieSus steidzamies uz pa-pārbaudījumu telpā un dziļā klusu- līdzīga mazai valstiņai redzēto braucamrīku. Taču izrādās, mā pavadīja statūtos paredzēto lai- }^ ^^}^^^ iom valdību un kār- ka birojā notikusi kļūdīšanās: mūs kU, vai nu lasot kādu romānu vai ci- JT' ^fJSJ^^ augstāka- vedīs nevis 226 bet 626. Ņemu atkal tādā veidā kavējot sev laiku. Britu ^ , universitātes vadībai, ko sastāda maisu pār pleciem un skrienam me-vēstumleks Treveljans raksta, ka vēl PJ^S^^^^^^^ un uni- klēt 626, līdz beidzot laimīgi sasnie- 18. g. s. Oksfordas un KembridžasTf^^^J^,^^ ^^^^ff^ ^utl^"^ '^^^^^^ "^^^^^ P^™' ^^"^^"^ universitātes patiesībā nebijuši ne- ?lf^ n^^i^Sl^^J^^ Universitfi- atiešanas. kas vairāk kā ērti klostera veida J^* „ r h!f?nu^^^^^ Vilciens ir pārpildīts, un mūs no-iestādījuml garidzniekiem ar mazām Jf/.^: bagāžas vagonā. Uz kādas neakadēmiskām zināšanām, kamēr la- 5?Lsl™V^ ST«^ nll^^^^ l^a^» l i e k am savas sviestmai-bāko ģimeņu Jaunekļi un ^nāms f^f ^1^31^1^^^ skaits parastāku studentu pavadījuši Pļ"^^^ salīgojas, un no kādas šķirbas daļu dzerot līksmi trokšņojot un ^^^^^ koUedihi vadītāju vidus, r^^tē iesprostoU kāds suns. Taslie-mazliet ari lasot grāmatas. ir darbiem pārslogotākais cilvēks un tā mēs Taeu vmo 180 gadu lalķl d a u J u « « J o ^ ^ ^ ^ ^ ^ «^,^1 SSTal^^u^ i^^^^^ SLS«\eTgtTjS^a?8f«n'^^^^^^^^^ paŗ^o bagSia Gandrīz studentam sūri Jāstrādā, un pfirbau- N^tnl pārslogots « df>«. taMla - «JP'^^^^ ttvZ dijuml jau līdzinājās ,.vlduslaiku in- vletlm, kam tūlīt P^^leraSanās u„l. KaW ptetvOTs kvl7tpH9l" tad anffll nebūtu anrii versitatē ar visu spSku Jātur līdzi «viež vēl pa maisam, Jo Austrālijā fa vSs vecafs bor Icomllltoņiem. semestra beigās Ualdējums ir pastāvīgā konkurences PĀrsiSnif l ipf5m«t un tradiciias vēl k1aos- g«^rpāf isgtaēl viaz liuekna sla vuiksua i dpaartībkia mKae pntāars- l cīņi>ā| ca rv aailruā.k u stundu braukšanas ie-nez'var būs tik viegU izdzēSan^^ mēr vien vēl šīs simtgadējās celtnes Atkal Jāiepazīstas ar Jaunu vidi — pastāvēs. Un ari latvietim, lai cik Anglijas māršām Ziemeļjūras pletās savā būtībā revolucionārs, jāpa- krastē. Apkārtne ar viensainmiecī-, , , ^ i ^ kļaujas šim mazliet mistikajam Oks- bām mazliet atgādina dzimteni, redz «lem. Visur ziedu bagātība: zied fordas universitātes garam, kas ar ari vienu otru saimniecības ēku ar m^". ^ «^1^ aārzi, jo saviem klostera mūriem, torņiem un salmu jumtu. Daudz Jauna, vēl nere- patlaban še pavasars, un zemē mit-torrilšiem vēl glabā sevi kaut ko no dzēta. Kontinenta cilvēkam, kas te ļ ruma gana. Kokos kliedz krāsaini viduslaikiem, pirmo reizi, viens svešos ļaudīs, maz- » A s. j ^1 ^ • s v , , 11®* M^vādi un vientuļi; bet tes savfi Sākumā tas padara elpu grūtāku, ^ ^ noder, Jo var labāk un tuvāk ie-bet drīz vien Jau pierasts, un hi Jūt^ ^^^^^^ j ^^gj^ ^ ka, esi Jau zināmā mērā pielIdzhjāts^L^^^^ ^j^^ sabiedribu. kur vēl savai apkārtnei, un taviJbaM zvlr- L^j^j^ uzsvērta šķiru sistēma, vbuļa spārni J?iu kļuvuši krietni pelē- ^ . .«^^^1. «i^^a kākl. Dienu dienā satiekoties ar PSH .ļ,?^"!!-1*,?.^^^^ rējiem kolledžas iemītniekiem, tuK^f ^^^^^^^^^ tieci izprašņāts un aplūkots, Jft .pat ^^1^ apbrinots, jo labai tiesai studentu aizstāvēšanu kritiskajos Latvijas un latviešu vārds ir kaut ļ^im ««.^^^^^^ kas citai planētai piederošs. Un tad vairākās ir briži, kad mute top sausa, stāstot Kf.^.^^ f^f^^ J^f par tautu pie Baltijas Jūras un tās|Pril8l«ki militāriska. Aiz katra kara-kas varētu sajūsmināt pat visizluti-nātāko medinieku. Deviņos vakarā sasniedzām Klēru, kas ir vientuļa lauku stacija. Ejam pie priekšnieka un pieprasām divi gultas, jo nākošais vilciens atiet tikai otrā ritā. Bet mēs ar lielu atvainošanos dzirdam, ka esot gan divi gultas » bet te jās jau guļot tris viri. Parļ lokomotīvi 191 un mūsu uzdevumu { stecijas priekšnieks, protams, nekā nezina. Vakars ir ļoti tumšs, bet pa-1 tīkami silts; gaisā virmo smaržu idļ- ļ ņl un dažādu sīku dzīvnieku skaņas. J'avasaŗa mūzika,'* saka mans meistars Fredis. Nolemjam apskatīt mazo miestiņu,! edzert pāris glāzes alus un ti^d uzmeklēt tos tris vīrus, kas guļ divi gultās, cerībā, ka tie varbūt zinās, kur atrast lokomotīvi 191. Alu tomēr I DorēMterl, Bostonu prteMpUiStL ne^a vēroju, ka ārt)usē dabai Vairs liaV parastās Austrālijas sejas, Jo.nekur neredz aitu baru. Lieli kviešu lauk mainas ar vēl lielākiem vīna dār-nedabūjām. Visi krogi Jau slēgti, vienīgi Pestīšanas armijas telpās skan mūzika un skaļas valodas: tur priecājas jaunatne. Taču šķiet, ka te ielīksminājis nevien deju prieks, bet ari kāda stiprāka, slepus iebaudīte lāse. Mums atliek iegriezties kafejnīcā im remdināt savas slāpes ar te-no iflnnalas, tporUsto V. Lafs^M noplr-cli mljo, ko apadvo Ukst Utrielu ģi« menei. UsņimomS — iii miju Utvleta bēmL ^ 0. Akmentiņa uzņSmums » Kvlbeku prorineos Yl« tfiīiskola bolfiiiu ari S latvlein meiteņu: B. Tanrtņa, I, Priedita an K. Zommere. Plrml no tlm Tltplriji klatlflki-eUi lerindojoiles iS* vit« tā, kāvt plrbantfjiiml Vitai itinfri, nn ap n proc* andiēkņii tos nav mvHJnii. A Latvlein tnleniera-tedmlķn kopa ar MotttrtUu UtT. paL b*bu atbalsta noor-arodapnldbu bavamatala» si siltas kafejas. Tad uzmeklējam brālīgos gulētājus un esam priecīgi sastept meklētās lokomdtives mašīnistus. Bet tūliņ ari mums 1fipiedzl*-| vo vistrakākais pārsteigums: mūsu atvestā mašīndaļa neder, Jo bojā-lums lokomotīvei ir pavisam dtft vietā, nekā ziņots. Tas nu man ^ķiet par daudz, bet Fredis apbrino-jamā mierā nosaka: piesim palūkot . . .** Kad pār akmeņiem un celmiem I g^J»* «•«S?"* t^i.., «.^.««111. klupdami esam sasnieguši mašfou, ia«^|gļ,^^J^^^ izdzirdu aizdomīgu šņākšanu. Bet tedmoloģiiko proeetn nn fttivi betona ari tā manu meistaru neuztrauc. Viņi Xl^^JSS^5lJ:^. tnfJSi: samērcē petrolejā vairākas lupatM, «ļ/^^^ apstriditonu paņsmle-aizdedzina tās un Izsvaida visapkārt APaBimlsn kursus pie MontrtUM Un ted es redzu spīdīgus un gludus lUmnieu beiguiu A. Abroit, A. Beisikt čūsku ķermeņus aizvijamies un no- « , ^ J*2JnJJ«f i!5^i^i«J5S'?i!S^ -nj«.,^Tu.„xjT e.^^.^^ t.^,*« I tām dod vienādu aroda zūdam tuvējā grāvi Saņemot kopā nemiu ar kanādietim. visus prātus un fantāziju, mums iz- A Montreiiu latviein ontnindJa pārdodas mašīnu salabot tiktāl, ka tā stlvjn apspriedē rienojSs par Latviju na-var atgriezties Adelaidē. Ari paši ot- J|S?S* J^!:.?/!?^^^ rās dienas pievakarē esam mājās. iiabiiani MLP b-bal. is. novembri atd* Sis ir mazs epizods no šejienes »«• ^i^^J^poJ»"?» w«ifo iktņ, darba dzīves kur hleM nfikai aa- ! ^ knpUnii kora dilumai, deklamlf 1- oaroa «*^vw, KW piea n a i ^ J»" Ju nn vijoles solo. Svinlbls alcinii trl stepties ar dažā(»m nebūšanām. Ta-ļii««ņn «n lietuvju piisavjusr ču.beigas arvien ir labas, un tādas] A Montreliu stadll ar slrdstrteku ml-ir ari šoreiz: kabatā Čaukst saņemtā JjJS/' \J!?lf ¥!!f\l!y*?*»?1 ^ komandējuma nauda, un neviens par | S^"*"" to neuztraucas, ja šodienas avīzē at-likteņa gaitām. Ir iŽbrina,;idzJūtIba K». «,^vf 1T«« un dažbrīd neticība. Un ta'd tu bri- "Jl^'r miers nies pats, kad pēkšņi viens no stu- prasa gods un taisnība, Tika dentiem - amerikānis - prot dažus vienmēr ite^^ vārdus latviski un vēl vairāk vārdu «^^«1*"^^^^ lietuviski! Vai viņa dzīslās tek baltu «Jedomāties^^^^^ asinis? - Nē, vi^S ir angļu ģimenes ^as jūt un domā savādāk nekā viņS. atvase, bet Jau Amerikā iesācis stu-^tft^oda Jau ^vu Ir visai intere-dēt senās eiropiešu valodas un dna, ««««jerot, ka P"* P««Jļ'e ka latviešu un uetuvlešu valodas Istr^dnleM savā izloksnē dažbrid vl-putni, t>et pa laukiem priecīgi dejo truSL To vidū redzami ari lieli zaķi, kal rakstīts, ka Austrālijas dzelzceļiem pagājušajā gadā valsts piemaksājusi milzu summu. Adelaidē, septembri. R. DamUtto Importētā priežu mežā VBSTULE REDAKCUAI NO BRISBANE8 Laikam nekad savā m^žā nespēšu kaut ko aplūkot, nesalīdzinādama to ar redzēte Latvijā. Sl salīdzinājuma rezultātā bieži vien pozitīvais spriedums ir par labu dzimtenei. Tā bija ari šoreiz, apmeklējot lielo austrāliešu izstādi Brisbanē. Šādas izstādes notiek reizi gadā, un ir svarigs notikums austrāliešu dzīvē. Strādniekus speciāli atbrīvo no darba un par kavēto dienu samaksā. Ja tomēr jāstrādā, piem., virtuvē, restorānā vai slimnīcā, ted maksā lielāku algu, ko še dēvē par Ka laiviesu un neiuviesu vaiuu«»r"j"T"^~ „overtime". Jau savlaicīgi paziņo daudz vecākas par angļu un Pat Par ^aļ d^^^ Kdāk^d^a no 1^^^^ iestāde anmeklelama: seno indiešu un latīņu valodām. fāvokU. Ja, ueiaKā daja no tiem Viens otrs kaut ko dzirdēiis par mū- sausas radio, visi lasa laikrakstu, su zemi, bet īstas skaidrības nav. Un Kad pienāk laiks atgriezties Oks-kad daži kolledžas studenti noskatās fordā, lai mēnesi pirms semestra sā- Vestenas un Leščevska baletvakaru, kuma varētu pamācīties ~ ne vien seko prašņāšana un bezgala liela bri- uzlabotas lauksaimniecības zināša-nīšanās. Jā, tas Jau nu ir pavisam nas, rokas un mugura iemācījusies kaut kas sevfšks. Un tas. jūs sakiet, cilāt labības maisus, bet iegūte ari pieder mazai Eiropas tautiņai? . . . jģga par angļu krūzi tējas un meteo- Jaunienācēlam kolledžā sākumā roloģisko laiku, par m^bērnu au-jāsastopaš ar daudz jaunumiem un dzināšanu, gulbjiem māršu kanālos pārsteigumiem. Ir labi, ja laipni cii- un ciemate kriketu. Un kur ted .vēl vēki laikus snieguši nepieciešamo in- paisums un^ bēgums Ziemeļjūras formācilu. kas drīz vien izrādās ]oti Plūdmale. saļa jūras tm ^ dūņainā noderiga. Viens no šiem negaidīta- maršu upes ūdens ,nopršo^^^^^^ jiem pārsteigumiem ir vairāku uni- Kenterberijas katedrāle 2ēl, ka de-versitātes klubu, apvienību un grupu kans nebija runājams, bet viņš^esot AUdsilneja Beļģiju latviein mSnH-raksta Vairogs vlea ar 1. sept Sids ls> nikt Jauns tsdevums — VSstnesls. Lai atspoguļotu visu BeliUu latviein darbu un cīuu par kopijlem mSrķlem, redakciju darbi Iesaistīti daildu organiaclju ptr-sUvJl un art irpus tlm sttvoiu perso* nas. Plnnals vcstneia numurs technlskl pavUi, taCn cerams, ka turpmikle bOi ^ labikl. Mineiraksta lidevlja Ir BLNK» ; redakciju kolēģija R. Ķfnlņi, ļ. PI« , plņi, A. Bumburs un M« Oross. ^ • Ameriku latviein tautiski savienība Bostoni 15. sept. sanica gadskirtiji pUn» Mpulci, piedaloties 111 biedriem, to vldfl art bledrtbu dlblnitijam un goda bla-pārstāvlu „uzbrukumi" Jau otrajā diezgan gados un, ko galvā ieņēnUs, pavasara semestra dienā, piedāvāiot to ik viegli vairs ārā neiznmāt. biedru kartes. pUms, pret rfnāmu Prata an Umanšas kanāla piekrās-biedru naudu. No naudas lau Oks- tes plsetiņa Volmera (Walmer ar fordā var sevišķi ātri ,,atbrīvoties^ Cerčila piU. Iznā^^ kāpēc jābūt ļoti uzmanīgam ar klubu Sies musu Valmieras nosaukumu! vai apvienību izvēli. Oksfordas uni- un ted tu atkal esi Oksfordā, un versitatē ir pavisam 224 dažādi klubi, desmit nedēļas māršu vējos pieder apvienības, savienības un gruMS. pagātnei. Tu Steidzies atkārtot izbi- Pārstāvētas visdažādākās un neiedo- ŗy§a8 gudrības, teftu nevari atturē-māiamākās nozares, sākot ar sporta, ^j^g^ zagšus nepalūkojies tumšsejaina politiskiem, reliģiskiem, zinātņu, va- Āfrikas dēla sejā un ^bijīgi nepa-lodu, mūzikas, un beidzot ar bezdiev- j^ļ^ļg gaŗgn^ indiešu augstmaņa meiju un virsbikšu klubu. Pēdēiais ir augstas kastes zīmi uz pieres, viens no jaunākaiiem, un tā mērķis ir „studēt virsbikšu vēsturi, modes Oksfordā, septembri, nozīmi un sociālās ērtības rešp. ne-ļ ērtības.** Sl kluba patrons ir SvJ Jiif» wn» kādā kārtībā izstāde apmeklējama: strādājošiem ir sava diena, armijai sava, tāpat namamātēm, skolniekiem uti Protams, nevienam neliedz apmeklēt izstādi, kad viņam izdevīgāk — pat zināmis stundās naktī. Apmeklētāju pieplūdums milzīgs. Izstādē redzams, par ko katram vislielākā interese. Pie mašīnām daudz vīriešu, pie puķēm — sieviešu. Visvairāk apbrīnotāju ir modernajām mēbelēm, bet vismazāk mājlopiem. Kaut neesmu īsta lauk-saimniece, tomēr mani visvairāk vilka tieši šis sektors, jo vēl arvien nav aizmirsušās līdzīgās izstādes Rēzeknē uc. Latvijas pilsētās, kur vērojām mūsu skaistās, dižciltīgās brūnaļas. Arī še bija govis dažādās krāsās, ar tesmeņiem kā „toveriem", bet šķiet, ka Latvijas brūnām tās netiek līdzi. Cūku nodaļā bija gan sarkanas un baltas, gan melnas un raibas iemītnieces. Mūsējās tomēr izskatījās labāk koptas un baŗotes, bet šīs te — gariem sariem, netīras. Suņu stendā varēja pasmīnēt par lēdijām, kuras sēdēja aiz stieplēm ar saviem mīluļiem klēpī un snauda. Visām numurs pie krūtīm. Ja gribētu zoboties, varētu jautāt: kas galu galā izstādīts — suns vai dāma? Aitu nodaļā vilna, vilna un atkal vilna! Tajā pašā telpā bija Izstādīti vUDas izstrādājumi m rokdari)!, kuru bija pamaz. Austrālietes gan mīl dram Jikabam ziebergam. B-bu pr«kt rokdarbus skatīties, bet ne darināt ŗ/^J^?;»*»';^^^^^^ Zirgi? - Jā. zirgi bija skaisti. Taču JJt M?dMi^"^^^^^ mums nebūtu kauns austrtlielus le-i .'rtitu lemmt, nodibinita leptdlMUf tko-vest ari agrākajā Oktes zirgu audzē-MSLJSrt»? t i l l a m ? - - ^IH^^^ tavā. Mājputnu nodalu ffltiizstai-M.rsil'^C.'J^ gāt daudzo ,Jdkerikū" dēļ. KanāriJ-19<ļDa Jaunos bledmu sutatus, ku pa-putniņi dziedāja visskaistākās balsis. P'****"" tauUtim kuitdriiam das. Ari citi putni laida vsļ^ katrs savu dziedamo. Sevišķi patika krāsainie putni. Ļoti daudz izstādē bija dažnedažādu mašīnu. Pārsteidza ledus skapju augstās cenas — elektriskais skapis lielākas ģimenes vajadzībām maksā 95—150 mārciņu. Sajā saules zemē gan vajadzētu ražot patērētājiem pieejamākus, Jo Jaunatbraucējiem iegādāties šādu skapi ir vesela problēma. Vēl Jāpiemin, ka Uelu laukumu aizņēma tādi izstādes atribūti kā karuseļi, visādi „tingeltangeļi" ar spokiem, ellēm, īstu ķīniešu izrādēm, cirku, izlozēm, cukurvati un malkas cirtēju sacīkstēm. Tā Ir bērnu pasaule, kur ar plānāku maku bīstami rādīties, ja mazie ir līdzi. Citādi nevar tikt mājās, iekams māte neizvērš kabatas uz otro pusi un neparāda, ka nav vairs ne panija, Vācijā karuseļi bija trokšņaināki, teču tīrāki, glītāki, jaunāki, kamēr še no-lietoti līdz pēdējam. īsu mirkU šajā izstādē tomēr Jutoi kā mājās. Tas bija, kad Iegāju priežu „mežā", kur rādīja, ko visu no šī koka var pagatevot Var Jau var, bet plakāts vēstīja, ka šīs priedes importētas no Amerikas. Taču skuju smarža bija īsta. Ar labpatiku ieelpoju tik pazlstemo aromu un, aizvērusi acis. iedomājos, ka esmu ^mtenes kāpās, kaut kur Vecākos. Zem kājām patīkami čaukstēja sku-* Jas... Velti acis meklēja kādu Jaun-austrfiliešu stendu. Latvieši še būtu cienīgi reprezentējuSies. Brisbanē, septembri. bam un atbalstīt Utvlju neatkartbu la» ctniianu. SaniksmS Ispandis vllljums le-gflt biedrību namu, kur lekirtot aoln, mdMju un teitrl. Valrikl tautleil Jau pie-tolkuil tledojumus 561 dolāru apmiri. Nikolajam darbību gadam par b-bu prieki-nieku levfilija Dr. A Orinupu, bet valdi A« aruU, mic K. gpIguU, j. Kauci, Alīdu amli, PlnkuU, v. Bglltl, Bkmanl un J. Austrumu. Revfriju komlslji levlllja A GaUItl, J. oaUņu un Druvu, bet nama fondi — o. Blflmltl, Ļūiu, Dr. Orinupu un Spalviņu. Centrilpensllvinlji Ir ap SM tautleiu. Tos ap-sini un aprOpi vietēji latviein kopu valde, sa-darbibi ar Nadonilo In-tēriņu padomi rīkodama latviešu dievkalpojumus un Informēdama ameri-kinns par latviešiem. Latviein kopa nodlblni- Jttflw jauja beigu, kad blj. Vlrcbnrgu micitija D. Grauda vadl-bi notlds latviein dievkalpojums. Tam SSifara vadi-bi piedalījis ap 71 tautteiu. A DetrolU latviein kopsapulci ar IM dalībniekiem pirruniU organiadju an Ja- unatees auiddii*l niianu JautiJumL Nolemts organlsēt svētdienu skolu ar trimdai paredUto programmu. Audilniiaaas darbu velks A Neparts, Fr. sīpoU un B. Memēns. A Nesen Bostoni leradlu UeUUu DP transports ar 12SI pasažieriem. Atbraucēju vldU Ir ari Dr. J. Kaktiņi ar kundsL meitu un mitt Bostonu prese atdmēu ttarptautUkl paslstami Utvleiu patologa Ierašanos, veltījot tam atilnigus virdus. Dr. «. Kaktiņi itridis savi specliUatI Barres pUatu sUmnIci, vermontu itaUU ^ A Kopīgu ģimenes dilvl A8V nodibini. Jull agr. J. Maritls un fobirste E. Kalniņa. J. Bf. Ieradies Ameriki pirms pusotra gada un pēdēji laiki kalpoju dirzniecl-bi, kimēr B. K. turpat gadu stridijusl par rentgena misu. Abi lepaslnuiles Te-nesUu latviein rikoa koncera i. g. pavasari, un nesen Benatoblju Utvleiu bas- ^ci notikušu viņu lauUbas. Agr. i . Kāsītis nodomijls stum veterlnlro medicīnu, bet viņa kundie cer Iegūt sobirstu prakšu tleribas. The NasbviUe Tennee-laaa veHIJts JaunlauUltaJlem Ipaiu raksta ar f otouaņlmumu. A
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 4, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-10-04 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari501004 |
Description
Title | 1950-10-04-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
pO. g. 4. oktobri
ILJļLtS
mhļ^ parasti J2
radāt Itin!
i^vanljit vietējai k2
«stiMiil. Tie atzinu
hSmg^m tm ieteica
N f ^ t Zvtedrtji
M nņāpkļuB un ban!
fe^ia itnJk» vlitiet,
«^^ošļe partija
^komfinista tās nel
' Vfiieiāna fcomlsu
^^Hfim tikai es
^ j»». KiA to no*
Nelaista kļūda nn
Ifilesfltltiji
I^SPt Jaa Zviedri-
[Uļp: dzīvojot vienā
īlitigē, Zviedrija
lA TRDRUMtI
.bērnu vecākiem
i^glu skolā stipri
^jktip tikai ar
jrtandtt ne-
Inu
ŗ tttlEstliaifias fQ«
latvieiii grā.
Jķi latviefin va-ii^^'
Pif'» »>i«- dalādas at.
^toto vietu, un
Irau Uterātōra.
p»tlt Uelāka aS
>rnā» AttfUjā
rAt F0N1>UT
n>c tlimnleu
[ļ»^ vldd art lat.
^nomtttii un
i|as «okirto*
^ ttļķ mineilt
llņesL no tām
^ļ^Ķiukurl*
l^iilttk tebi la
I0m Ir vairāk
vairums no
laika l>ijufii
plauiu puses % n .Jl^ķas, vl-
>a9qdu usturs
Ml. nometa
: Jnois, ko
SidmnltGlbā;
"ittna pl |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-10-04-03