Bavarijas Latviesu vestnesis, October 4, 1950

              m Mtru dienu dnedaiZ
liUaļlja imdtni taldin.
^^5.29.000 marčteām.
:W|fnāt to^aizmlm.
tfyhpiiļiib
l««nied2i»
ļu^vardu, uzvārdu un
•Blgaram.
^ Joņgrea notika Sor-
Irtottei vairāk nela 1800
W, pauules, atikaltot
ajiļkara. PirmaU lads
tikai m g. Kongr^I
14. un im. g., bet abai
^'paiaulet kara i ^
«PiMti staigāt
Vlnl Joprojām nav at-f
gada Sveica slēpo-
I4i^jiili HoMft auto.
""^garnadzim. Profe-
-^rtlWK^ iznācis no
J netaiu no de-i%
wtOf«>et nevarējis
palūdzis divus tu-l
viņu iestumt
Ķljg»* laufenu VarSa.
ļ^^vaidlbas lēmumu par-
' t o ; ^ Pomu. itoieils
>il imperiālistu hlstē-
TC^Mordānlja pie-nai,
'kas nodarbosies
Iļindu. Attiecīgais 11-
personas no sa-nolēmusi
at»
»a. Informētas ap-
*^vaka nākotnē
Jttķiimu, kas vērsīsies
vecu motorizētas
truvprea^nts limļV^V^t^ ar
von ralkenhauienu
len* Kara laikā lls
Ziem^lr^ncijas un
ibehiators. viņu ap-nogalināšana
un
m «Austrumberltnē
liacionailzēti. Aus^
I \^ēmējiem atņēmu-
I turpināšanai,
vēl nav beidzies",
ja pasl^idroja K i ­jas
miiilštru prezi«
!i ,,Mums vēl Jalznl-
^aatbrtvo Forloza un
ASV vēstnieks Lon-posteni
sabija tils
ļdemisijas iemeUlem
lllbu un personīgas
bo)l un neskaitam!
dos liranCu Maroka,
[eeas*'
kalastrofa pag, otr-iS
piekrastē. Kēds
Udaparats Isl pēo
pasažieri izgiabtl.
igttidam nav nekā-
— aizgājušas boja.
[steriiņn britu impē-
Idonē nolēmusi aaig-bM^
as valstīm dņai
I^Hkfilikumu ierosi-ministrs,
larl^ Pakbas tortu
^ • a l ; b a l B t a punkts at-
^ B i e s ietekas. PagBju-
^ H a splM evakuēt
^Kpierobeža.
^Hedrlbu kongresa
^ • t n i e k u arodbiedrība,
^ • T Arodbiedrības va-
^ ^ i l s t u idejas un, ka
Staļina priekša uz
Jifltrgst Londonas zle-
1. pirmdienas gāzes
- aulU. Iemesls tam
fstradnieku streiks,
ļoti daudzas *a-u^^^
M minlstri-rezerves
dienesta,
iesaukums savle-irdzibas
program-
\ . -
uis saņemt^ Koreja,
bblja nokļuvis krie-tojrmactja
ar Sarķa- 0Piesūtīta ari vS-
^ ku Jau paguvusi
Ju.amerikāņi sa*
Buia U<Uauka Augs-komunistu
okupēta-
Hlkamģad.
i atlaušanu ple-i
republikas San
to balsojusi vie-ittlenu"
nosviinējis
* mudzās Krlevi-
* atklāti pieml-aaStas
ar zemi ari
Milja. Koka krusti
frs un granīts par-ļenibam
PoMja J «
las, tanki un artl-
-41 komunistu pai>
ļlr pilnīgi tīra no
• padomju iekSP-
^ s .
.gdstekņu iedalīti
ļtelltvalstls stacio-lenlbas,
siņo Die
M
m
m
L A T V UA
Latvian Newspaper
Sr. 76 (420)» O c i i, 1950
Publisher and Edltor: Valde-mfirft
Lambergs, Sdiwabisdi
GmUnd, DP Camp Artlllerle-
Kaseme^ Phone Schw. Gmiind
2159. Printer: Remsdnīckerel
Sig^. Hārtel & Co, Sdiwablsdi
GmUnd, Paradlesstr. 12. Publis-hed
twlce weekly Circulation
U.OOO.Sponsor^Intemational Be-fugee
Organlzation.
IAXY1AN NEVVSPAPER
nt. 76 (ttO)
«MļidleB, 1956. f . 4. MoM
lanSk trešdienās un sesjaientt.
Izdevējs: Latviešu Centraia Ko*
mitēja. GalvenaU redaktors: V.
Lambergi; galv. red. viebj* H .
CuUtis. Redaktori; A. Bolltrtiis,|
P. KlSns, a ĶlseUs. V, Le-ima,
t. Raisters. L. Svart».
Austraujas redakcijas vad. A.
Smits (Lawley House, Canber-ra,
A.C,T., Australia)^ Ŗ e d ^
djas adrese: m) Sciwablŗb
GmUnd. DP C a m P ^ ^ " ^S
Kaseme, tSlr. SGhw. GmUnd USS
Kauliņi mesti—divas dienvid-korejiešu
armijas pārgājušas
38. platuma grādu
^DIERSUS HEKASTtlRS AICINA ZIEMEĻKOBBJV KAPITULBT -
ĢBVERSĻA MAK8ALA APSVEIKUMS TOKIO SVINlOA CEREMO-MUA
SEVLA UN DINAMĪTA SPRSGSTBVMBA - EA IZSKATĀS
ATBRĪVOTĀJS PILSĒTU
T o k i o (E), Trīs mēneai Ugaji Korejas karS trīs datumi radUail
pasaulē vislielāko ievērību 25. Jūnijs, kad pasauli aplid^a vēsts par
keminista iebrukumo Dienvidkoreja, is. septembris, kad Inēonfi sākis
desanta operieljas un 1. oktobris, kad divas dienvidkoreilidla armijas pSr-soļoja
38. platuma grādu un ģenerālis Mekartōrs usaieināja simelnie-kns
kapitulēt. Lai gan Savienotās valstis un Lielbritānija atktttl i^lie*
dnāja, k a tās iestiUaa par kara gājienu ari Zieme|koreff, līdi avētdienas
pēcpusdienai vēl nevarēja zināt, ko darīs UN karaspēks. PoUttokaJās
aprindās gan Jau agrāk norādīja, ka ģenerālim MekartOram ir pilnīga
ricibas brīvība, Jo Droilbas padomes rezolficija viņam usdeva nodibināt
mieru un kār^^u visā Korejā. Tas apstāklis, ka 38. grādu pārgājuli tt-kai
dienvidkorejieiii noidmē taktisku un psicholoģisku motīvu ievērota-
Kanāda pieprasa zeliračus un
meža strādniekus
3auna steidiama izceļošanas akdia
1100 DP
Pēkiņl sasauktajā IRO preses kon­ferencē
Mindienē 28. septembri pub­liskās
informācijas vadītājs Cārl» T.
Bainen starp citu paiiņoja, ka K a ­nāda
piedāvā darbu 600 DP lelta un
sudraba raktuvēs un 500 kokmateriā­lu
izstrādāšanā meios, pie kam io
strādnieku Izceļoiana i r |oti steidza­ma,
Jo viņiem Mu 10. novembri Jābflt
Kanādā.
Sīkāk par Jauno akciju pastāstīja
Kanādas valdības pārstāvis plkv.
Sleisheimas D P ncmtnē un Luitpol-da
kazarmās, Roienheimā HICpO
namā Šdbmettererstr. % Bad B d -
chenhallē, Fērenvaldē un Mitenvaldl
turienes IRO birojos, IngolStatē DP
nometnēs; ' Franicfurtes apg. —
Frankfurtē IRO birojā Holbeinstr.
48; Brēmenē'— Gnmas nometnes i z -
cejoSanas birojā.
Iro galvenās mītnes izvietoSanas
da|as pārstāvis Mokslejs uzsvēra, Ita
DP par minēto akciju seviSķi jāiein-
Mekfilsens (McPhelson). Abos darbos ļJ^J^»^; 1^ noteiktajā lattcfi varētu sa-pieņem
kS vieniniekus, tā ģimenes f omplektēt PjfP»jjto akaitu. A m ^ -
nu. Acīm redzot, U N karaspēka viispavēūiieks vēlas, l a i pail aiiātt tieih^^^^«» ^^"^ ^^^^^ H^SJfi^^JS^^^^L^n?^^^^
galā ar $%vl » IHHII 45 j^irtuvēs no 20 Udz 35 J^J^^J^
lekām Tokio raidītājs publicējis ^^JJ^rejl^^^^^^^^
IttSSrt^r-^m^^^ Pt™» preses konferences Z e - h ^ l t » ^ ^ ^ ) ; V^ft^"^ ^^""^^
f ^ i ^ r ^ ^ i ^ ^ sijemta telegramma, kurā no- «^«^^^ ^ J ^ ^ ^ ' ^ l ^ . S f l J ? * ^^
s/u1l^Pi?« J & ^Sdlts jSt piedāvājums Ir sevišķi lab- tS5?*"
' ? i ? ^ l i « m ^ f t 1^^^^^ Žlmenēm, kas - kā ptebllda v ē ^ s ^ ū t no Vācijas
(Turpinājums 8. Ipp.) iMelrfllsens - lldzSlnējā Iz^ļoSanā ^ « konferences pārējās daļas
informāciju par iesoļošanu Ziemeļko*
rejā, spīkers nolasīja ģenerāļa Mek-artōra
oficiālu aicinājumu ziemeļko-rejieSu
vispavēlniekam dot rīkojumu
savām armijām kapitulēt „Tagad
vairs nekas nevar novērst Zlemelko-rejas
karaspēka sabrukumu," teikts
Mekartūra aicinājumā. „Tāpēc es
uzaicinu zlemelkorejlešus nolikt ie­ročus
visur tur, kur viņi atrastos un
pārtraukt kara darbību." Ģenerālis
tālāk pieprasa, lai ziemeļkorejleSl at-biļlvo
visus U N karaspēka gūstekņus
un clvlllntemētos. A r komunistu gū­stekņiem
Mekartūrs apsolījis apieties
tā, kā tas parasts clvlUzētajfis val­stis.
ProklŖmācljas beigās teikts:
Ailatviekfidta
Kida ievfraiu» btvMndnlBi»*
ML ku ASV iMdl nafa llii«k«
lāk mdtt ttdim m
Ttattprtid - v^.rr^*^"^
Ujail mmm «utu ittpfUe b r i^
«a iet ar tidbM u «tribM vtmā
UvB p» prMdhL līņi • » »• 'J*
vdiknil vtentall nn iMMpnatl. M
g»a tomir tauta ir atdnosi mum
gHft ^ i B i e kM PW^»av|l«»
ion vadoņiem. Uttrieiii poUttķ^
līņeBMt Z. JJMerOTleii. K. IJtawl
im J. Calntl. nelnd nav lefamil tā­da
tantaa atdiiIlHi nn mlleattbn.
Ja tagad Latvijai virtvidikali
nakO. kam nemaldlii aduM litIvIlNia
rita. aik pacuH viiatlprikle, Ttonatl-elilkte
OB taatai viaa^ei tad: ir
īkn »naā par gato riOrama Latvtjri.
Latviakaia gara m latirlela t i ^ I»
bricamla. To pani riņaa no viakn
koBUnentlema
aaadejiiU anverenlilti.
Latviji likvidēta
sazveresfiba, ziņo
Ļeņinģradas raidītājs
uz Kanādu Ir retums. ĢiiAenSm « * « ' f ' « J « » « nākamajā nu-praktlsku
palīdzību, sniegs KanādasP*""*
raktuvju strādnieku apvienība, Ipaii
dztvokfu sameklSSanfi. Meža cirtē­jiem,
kam jāsagatavo 15—80 cm resni
koki, jādzīvo labi Iekārtotās nomet­nēs,
darba vietu tuvumā. Algu Ue-
,lums precīzi nav pasakāms, bet Mek-Ļeņingrada
(Rs) — l^ņingradas fiisens uzsvēra, ka ab^s darbu katē-raldltājs
ziņo, ka pirms neUga laika gorījās pieder pie vislabāk samaksā-
Padomju savienības droSIbas poHfclJa tajām Kanādā.
ļlen. Anderū IssanM
uz Tailnftonu
Parlie (Is). — Labi inforn^Us ap­rindās
Parizfi riņo, ka poļu armijas
JssaSrkrm^uS kurām mojSi^^^^
vēros un vi^ltlgi nelzuJs asinis." Ģe- n«S«i^^^^^^^^ ^ «^^«^^ "^^^ ^^""^^^^ ^«^s ļ^^^^ ^Jt^^^^^"^ ^
nerāla Mekartūra kapitulācijas no- J^^ļ" nrS«nSlli^^ ? i « ^ a ^ i / h i ^ ; ««^o 4^^^^» «^Iva tām būs Prīzes pre-operācijām
Km». 3 « & r a m s v S t - t e i ^ S f t ^Sub^^^iS^S ģlmēnTd^siet cejā J^Si-Si. StiftS # . i
dien piesūtīja ASV aizsardzības ml- l'^!^^?*?..^!^^^^ Jau P6c tris mēneSlem. ^^SL'JSi.^^^^^^ •^īSS
Mēi
nistrs ģenerālis MarSals. sekretāri, vairāki augsti salmnlecis-
Dažas nortetiekuZm msut ^unnZodilaaSss ī^šapLnē acs kTaopkiitou lārcaiijddatis! I to^tasP ^^n'^f,»!c^l?j/a^s vlrsāeki. ^^*vieSu
tājs publicēja ziņu, ka divas dlen-vldkorejieSu
armijas svētdien no rī­ta
pārgājufias 38. platuma grādu. P a ­vēli
šai operācijai deva amerikāņu 8.
armijas komandieris ģenerālis Vo-
Aicina Turciju, Grie­ķiju,
Jugoslaviju un
kers. Dlenvldkorejlešl pagaidām nav ļ 1 • o l i ; , , a-^,»: 0«%AV««#!I
sastapuši nekādu pretestību. Lai ko- A l a l l J U apVienOI SpeKUS
mūnlstl nevarētu nocietināties vai
pārbēgt pāri Ķtnas robežām, Apvle-
T I X 4K I i i « . 1 karaspēka vienības, ko 1848. g.
J'^uu^ uf*.^1* ^^'^}^ var JKelot beigās AngUjfi demobilizēja. Bet art
^ ! i n k a r a v ī r i , Mekfilsens pgc demobilizācijas ģ^eiflis rtav
atbildēja, ka tasJespēJams, ja viņiem pārtraucis siJtarus ar saviem karavf.
ir IRO statuss. Pieņemšanas komlsl- rf^m, kādēļ Jaunu polu rietumu ar-jas,
protams, katru gadījumu pSr- miju vaJadiJbas gadījumā var noor-baudls
individuāli. Nevar Izceļot vā- ļ ganizēt dažos mēnešos,
cu saimniecībā pārgājušie, kuriem iz­ceļošanas
tiesību trūkst.
Kandidātiem, kas jauno Kanādas
piedāvājumu grib Izmantot, Ievērojot
īso laiku līdz aizbraukšanai, nekavē­joties
jāpiesakās šādos Izceļošanas
Padomju „slikli"
Doncigosuz
Albōniju
no
Skddiolma (tm). — Newsletter d-izei
R8VCRIII durvit
Kara panika Zviedrijā
pret kominforaiu
K a f t S T l & S ierosinājušas Turdju Grieķiju, la Ludvlgsburgā Krabbenlocha ka-
MMalas Slito^^ •P^*"'* BP6- zarmās, Ulmā Htadenburga kazar-
Izd'SR^snflkcllM^^^^^^ S^bu Gmlndē ArtUerfJas ka-
S a s pastiprinātu aizsardzību pret Maska- rarmās. Elvangenā, Pforchetaā un i « o par plaSlem munidias transnofu
Atbrīvoto Dienvidkorejas galvas- komlnforinu, ziņo AP. Bebllngenā turienes DP nometnēs, Uem no Danclgas uz Duraco ostu
pilsētu ģenerālis Mekartūrs, kas bija ^^^^^^^^^ iMS'^f "l^*" 8-stāvS;, Aibsnljā. Ieroči un mmildja. esot
speclāU ieradies no Tokio, nodeva J^,V«m tnfS?, ^ ^ Z ^ ^ ^ ^ ^ ^ : ^^i^'l'^ī^!^!?*'' ^ ^^^^^^ ^ ««aks^u ^Uzma-
^ Stikli!" Transportus ^ d ā
i T n ^ t f l ^ ^ ^ ^ ^ Hindenburga kazarmās Am- kuģi T^bruk, Baltyk, Blalystok un
va pretestība pret visāda veida ^ l e - bergā Leopolda kazarmās, Pasavā Narvlk. Izkraujot Duraco ostā. da-dienu
no komlnfoima puses. Visas Langenburgerstr. 3; Augsburgas apg. žas kastes sašķidušas, un atklājies to
ŠIS valstis k aukstt kara Augsburgā Hochfeldas DP nomet- īstais saturs 1 padomju tipa ieroči
teņu slā^iokll. IHircija robežo as ar nē, Landsbergā mo birojā, Jaunul- un munidja, ari v l ^
? ^ ^ ^ l " J i ? ' ? f Reinharda kazarmās, DlUngenā granātu metējiem. Dažos transpor-
? kazarmās; Mlndienes apg. tos bijuši ari Cechoslovakijas Tatra
«nv t« I T , ^ , « , t f i r i . G r i e ķ i la Ir bijusi komunistu o r - L - Mindienē Vamera kazarmās, automobiļi
Lēksaksēsa (F). - Visai zīmīgu Jē- ganlzēta pilsoņu kara lauks un vēl' ' ^
mumu pagājušās nedēļas beigās pie- ajvieņ saņem amerikāņu palīdzību,
ņēma Drošības padome. Darba kār- Jugoslavija savu agrāko draugu blo-tībā
bija jaiļitājums par komūnlstls- ^gdeg rezultātā nonākusi saimniecis­kās
Ķīnas bārstāvja pieaicināšanu ^rizg. Itālijai, kuras bruņotos spē-
UN pilnsapiflcē, kad apspriedis jau- k^g ierobežo mlerllguma noteikumi,
tā jumu par amerikāņu aviācijas ieli- ir komunistu lielākā partija Eiropā
dojumlem Mandžūrijā. Vairākās no- §rpus Padomju savienības,
tās vēl līdz Apvienoto nāciju sesijas*
sākumam Peklnga bija sūdzējusies,
ka amerik&?u lidotāji tris reizes aiz­kāruši
Ķīnas territoriju un bombar­dējuši
clvniedzlvotājus. Pēc ilgākām
debatēm Drošības padome ar septi­ņām
par, trim atturoties un vienu
balsi pret nolēma Maotsetunga dele­gātu
pilnsapulcē pielaist. Kuomin-tanga
pārstāvis savu pretbalsi lūdza
uzskatīt J g r veto. Drošības padomes
pr-dis sers Džēbs tomēr paskaidroja,
ka šis Ir procesuāls jautājums, kā­pēc
veto nav piemērojams. BBC po­litiskais
redaktors domā, ka Drošī­bas
padomes lēmumam var būt liela
nozīme. Ja komunistiskās Ķīnas de­legācija
ieradusies Ņujorkā, tad tas
var nozīmēt, ka Cangkaišeka dienas
Apvienotajās nācijās i r skaitītas.
brīvību nn laimīgu dilvi, bel mlt
viii esam ivirējuil eiest un l i dM
visgarāko nn vlsgriltāko trlmdn. Tik
Ilgi, kanir tautu gars br dilvi, ne-mlifttga
paUek patt tauta. Tāpat
ki mēi nedrikitam parādīt vUnmn
nn pagurt poUtlikl dņā par valiti
brīvību» nSi nekad nn nekad ne-drlkitatt
pagurt aavt gara dilvl nn
paitāvēianai dņi. Garīgā Latvija
nav vil oki^lKa, nav apipieeta» nav
mvaiili. Tā anveiinl pieder pa*
Hfm latvleitem. Oailgl mēi eeam
brīvībā» iavi lemB nn aavā valifL
Katn laMeUi - patriota nn bteas
savai tautai karelvii — dzimtenē nn
trimdā var paglābtlea ni garīgai Lat­v
i ^ pilikalniem nn iaglabāt i«vl
ddvn tantai nn vato^ vien viņam
naidnieki n^ŗfadbM
i9Pni; onv^ nn l l im finjnwpi»
lUi «lēfamit liHifftM nn «iMomIn
iavtennm alsvestie. Vai mēi nuMl-kāi
ddanāi nn griffliāi Mbdm
ilkl un netidiāki?
Dandīt trlmdlnidd dsivo ganirlk
tikai no lalmlgii pagātaea, tiem nav
tagadnei» un tie neaareds lOftotnei»
Ti Ir nettdba paiam aev» iavam tan«
tietim» iavai lautai» aavid LatvUaL
Pagātni Ir mfim iaknee» un mii H*
kal tur gribam palikt» bet tagadne
nn nttotoe Ir mūiu galii un ianle^
bei kā kaira dzīvība mint» ari tan*
RADIO RAIDUUfilA D E Ļ ZVIEDRI LEC X R X NO V A N N i lM UNMEKLE
PATVĒRUMU PAGRABOS, BET MALJMES DIREKTORS PAStDTINA
100 K G CUKURA
Kubas un Norvēģijas vietā par ne­pastāvīgiem
locekļiem Drošības pa­domē
U N pilnsapulce ievēlēja Holan­di
un Brazillju. Trešā vakantā vieta
vql nav aizpildīta. Uz to kandidēja
Tlircna un Libanona, bet pēc 12
blsošanas gājieniem neviena valsts
neieguva vajadzīgo balsu skaitu.
Iii esam i r i M petiksli
aiiirsl
Latvijas mocekli ģen. K. Go-pers,
policijas Insp. J . Ķīselis
un daudz citu NKVD nomai­tāto
latviešu pfitrlotu runā uz
mums viņu līdzgaitnieka atmi­ņās,
kuras sāksim Iespiest vie­nā
no mūsu laikraksta tuvāka­jiem
numuriem. Kā garā di­žens
punduris pret zemisku im
* varmācīgu milzi še latviešu
drosme un spite Iet nevienādā
cīņā ar boļševiku spīdzinātā­jiem
un masu slepkavām.
Lasiet SIs graujošās Īle»
elbas nn nododiet tfii tā­lāk
saviem dttautn drau­giem,
lai v i ļ l dnātn
KO NOZĪME NKVD MOKU
KAMBARI!
S t o k h o l m a (E), — Vēl nepim-diētu
paniku pag. trešdien pārdd-voja
zviedri, kas klausījās parasto
vakara raidUumn. Pēe programmas
pieteikšanai ikaļruņoi atskanēja spī­kera
balss: ^Zviedrijai usbrukuslkāda
rietumu lielvalsti. Mflsu karaspēki
pfarmo uzbrukumu atsitis, eleSot to­mēr
lielus zaudējumus. Ļoti Iespē­jams,
ka Zviedrija atteiksies no sa­vas
neitralitāte un pievienorie
KrievUai.** Raidījuma pirmā daļa 0
ga tikai 30 sekundes.
Klausītāju lielākā daļa vairs ne­veltīja
nekādu uzmanību spīkera
tālākajiem paskaidrojumiem, bet
metās pie telefoniem, lai Ievāktu t u ­vāku
Informāciju. Radiofona un laik­rakstu
redakciju vadi jau dažos
mirkļos bija tā pārslogoti, ka nebija
iespējams dabūt savienojumu. Tas
radīja vēl lielāku paniku. Ļaudis,
kas raidījuma bridi atradās vannās,
histēriski kliedzot, tās atgāja un
metās uz patvertnēm. Daudzi kuģi.
kas ari bija uztvēruši raidījumu,
mainīja kursu un devās uz tuvSka-jām
ostām. Kāda aizsargu vienība
Zviedrijas rietumu piekrastē' pilnā
apbruņojumā ieradās mobilizācijas
vietā. Uzraudribas Iestādes nekavē­joties
Izdeva rīkojumu veltīt vislie­lāko
uzmanību robežapgisbalu aiz­sardzībai.
Trauksmes stāvoklis tika
Izsludināts ari daudzās ostās. Malmē
neskaitāmas personas meklēja patvē­rumu
bunkuros un pārmeta iestā­dēm,
ka tās nav iedarblnājutes
trauksmes sirēnas. THenlgi k%das N i -
bledrlbas direktors nezaudēja galvu,
bet nekavējoties pa tālruni pasūtinā-ja
no tuvākās noliktavas 100 kg c u ­kura.
Kāds Gēteborgas pilsonis pie­prasīja
no radiofona atlīdzību par
savas sievas ārstēSanu, kurai «baigās
ziņas dēļ** piemetusies sirdskaite.
Tie ļaudis, kuriem bija pacietība
noklausīties spīkeru līdz galam, driz
vien nomierinājās. Jo izrādījās, ka
Stokholmas raidītājs sniedza vēstu­risku
pārskatu ar nosaukumu Tas
notika 1912. gadā. Kā zināms, toreiz
Napoleons uzbruka Pomerfinijai, kas
skaitījās Zviedrijas IpaSums. Z v i ^
bija spiesti atteikties no neitrālitiltei
(TuipinfiJumi a IPPL)
Mnmi Ir tagadne. Mnma Ir JMd*
vo nikoind. Laivieiu tagadne Ir el*
m ddvlbn un nāvi. Mii airoda»
mlei kari Jau deemit gidn» nn Iii
mnmi bdgilei Hkal ar Latvijai al«
brivoiann no Jiga, 8l patiealba pali
noiaka mtUn lagadncto dilvei lllin*
mui. Mumi labprātīgi un ar ivitt-ttja
roku gara nn niieaai IeroSlem
ffdalvn» ffitrUK nn ffdnāi Ulvljaa
nākotnei Muma Jābflt vlilem apņē­mīgiem
nn dētiem iet Hkal pa io ta­gadnei
odu. Tikai taa mtto laiļibi
no boji eiii nn alivedli atpakaļ li<-
vn lemi. Saji cīņā nebaUDilnilei
ari upuru.
Mii varam 1 ^ Uednil, kn lal-vlein
rakitniedba» dnitnOb mikda
nn Uveidņa IrnemlntlgL Lalvla-in
» ievliķi Jaunatnei» gara ilipei Ir
neremdināmai. Latvijai Univcril-aiee
gada ivitku dl«iā atkal varē­jām
pieitātiei lalviein gar» dlienn-mam.
IigUtlbi mia bijām plnnla
itarp dtām tauttm. Ari trimdā lal­viein
Jaunatne Iet papriddu. Tam
tā JāpaUd( vienmir. Gritanala nn
laikrakiln klāiti trimdā pāripij okn-
Pētajā dzimtenē imākoio. Tā Lat­vi
» nav vaira nekāda rakitniedba»
lureie» mākila. Vfa» radOaaa gnlilai
ns māsa trimdas gara darbiniekiem.
Blii ticam Ulvidlu lautas ģenUam.
Ari tad» kad taa aaalēgti valia «B
padriti trimdā. Garigāi Ulvljaa
vditt kril vtai važai, vid atgrieiai
no trimdai» viii paceļaa brivibi nn
dzīvībā!
Ar lādu Utvieša ticību veidosim
Jauno trimdas ddvl visoi konliaen-toi.
8o tfdbu likdm pamatil mfian
gara un aabiedridlAjā dtelvi un poli­skajā
dņā. 81 latvieša tldba ap-vlenoi
vliu lalvieiu tautu tagadni un
nākotni. 8l Helba lai paiargā detn-moi
un koneentriUdJaa nomelnii
«nokoloi. Tllal paaargā trimdinie.
kui no asimilācijai un i«iri«bfflaft.
_^8al UHvIeitt paaudzd Ir uzlikti
JMnagikab krudi - katram o k a -
jam l a l d e ^ dedojot ddvibu, It-
^ ^ t i i Uvibu. Muma «Us-
V. L a m b e t ft