Bavarijas Latviesu vestnesis, March 8, 1950

              fSO. g. 8. martā.
rGRiDA VĪKSNA
jl^vlņete un zīmējumi.
izģērbties un tad
u, kifr zirgus dzirda
|4āmas/* un Kundze
•p roku uz saimnie-
/ r i ; pirkstiem noņē-jrirku
atloka tur pie.
Kalnājs ieklepojas
.)uri vēl tālāk uz pa-itkal
i^tri .uzrāva to
tur zņiu teikt — ta
gan» bet lieta tāda,
las virtuvē vairs ne.
itājām saimniecei, ta
[dienas tad domājot
ļļa.epoli to lietot? Tad
Jautāt pašam saim-flenas
par vienu diega
5tu mazgāties virtuves
sarauca pieri un
tezās. „Kas;man da-ies
ar saimnieci pā­ls
uz durvīm.
;vēl ^ viens jautājums,"
•4ibstājās Kalnājam
la jaunu dūmu mu-es
nekad, nekad
m
5 Ī neesmu strādājusi
Neticu, .ka varēšu
^ tām pelūm izturēt
iiidroši vajadzēs ari
pijas darbiem - kas
Ni^āra Mienu."
iemeta starpā Te-
:tad varētu piesolīties
jas meitu," Kundze no-vēirelz
pārlaida savu
:bikšainajām kaļam,
a zobus platā smaida.
.^^^sataisās.. Vajadzēs
& izslauc, padzirda te-
"Žst barokļiem. Par
lU pie jēra zupas ne­pagriezis
muguru,
i izlīgoja no istabas,
ļtad nu ^aimniekain šo-les
par Wrku — f
kf Grāvmalas vaima-
. irža it krietna,'* ^
Ji kustināja nāsis.
|k ienesis mums ari ka-vareni
derētu kads^v
Bobis piebilda, s ļ^
luŗvim. .Beicevem
lām iedos - tads tacu
tas skopulis tev ko ft-ilmiem
kaktā atlaidies,
is Kalniņš. .:
'atiesi brauc!" V^^f
īdze un pieplaka
a,strauji apgriezās ui
^tabas.
ļo'ceļu, neganti kai^i;
ŗauslodama KalnaJ^ PJ^
kās smagā mašma.^
f izkāpa divi viriesi.
bija kapteinis.
A,
•
Trešdien, 1950. g. 8. martā.
g» ^poA mdfi (4)
L A T V I J A
24 stundas
1943. g. 14. februāri kādas mazas
Savojas augstienes viesnīciņas saim­nieks
modnīaja savu viesi mesjē
Pjeru Savo precīzi pl. 7 rītā. Kaut
gan Savo bija uzdevies par žurnā­listu,
kas pavada dažas atpūtas die­nas
St. Jorozas kūrvietā, viesnīciņas
īpašnieku pāris jau sen bija skaid­rībā
par to, ka viņiem darīšana ar
kādu angļu virsnieku un zināja arī,
ka par šī angļu aģenta nodošanu
viņi saņemtu ievērojamu naudas
prēmiGu. Viņi gan nezināja to, i^a
viņu „mesjē Pjers" ir tas pats „sla-venais
Rols", ko Gestapo izmisīgi
meklē, jo tā uzzinājusi, ka Rols no
kādas slepenas centrāles vada pre­testības
kustību Tulūzā, Arlē, An-tibās
un Marseļā. Par „smiekrigo"
žurnālistu, kas, neraugoties uz auk­sto
laiku, veic muļķīgus izbraucie­nus
ar velosipēdu apkārt Anesija
ezeram, neviens neinteresējās, ^o
Gestapo zināja, ka šis vīrs kā žur­nālists
vairs nebija kaitīgs!
Pjers devās atkal kārtējā izbrau­cienā
Favergas virzienā. Kad viņš
ieradās _Favergā, šķiet, viņš nebija
skaidrība, vai doties tālāk' vai uz
kādu_ laiciņu apstāties. Beidzot viņš
pieslēja velosipēdu pie kādas ka­fejnīcas
durvīm un iegāja iekšā.
Bija tieši 5 minūtes pāri 9 — viņš
ieradies norunātā laikā, ar minūtes
precizitāti, kā to prasa aģenta notei­kumi.
„Neierodieties nekad agrāk,
bet*arī ne vēlāk nekā norunāts," to
viņam mācīja jau Vanboro Manorā.
Tikko viņš bija apsēdies, kafejnīcā
ienāca otrs apmeklētājs. „0 — lab­dien
Arno!"
Gestapo aģenti varēja sekot šiem
tipiskajiem franču «slaistiem'', kas
nekā labāka nezināja darīt, kā jau
agrā rīta stundā nīkt pa kafejnīcām,
un tomēr nekā aizdomīga nenovē­rot.
Arno nebija neviens cits kā
labākais SOE radiotelegrafists Fran­cijā
kapt. R. Jau 1942. g. vasarā
viņu izlaida Dienvidfrancijā no lid­mašīnas,
un kopš tā laika kapt. R.
strādāja ar ievērojamām sekmēm.
Viņā. darbs bija ļoti bīstams, jo tie­šām/
vajadzēja daudz drosmes, lai
ar raidītāju portfelī pastaigātos
Gestapo aģentu acu priekšā.
„Vai tu vēlies Paris Soir?" Arno
izvilka laikrakstu no kabatas. „Kā-pēc
gan nē? Vai tev tā .vairs "^e^
v a j a f r B d l š iebāž'a MaikrakstU'
fnierlgi_ kabatā un tas viņu vairs ne­interesēja.
Viņu gan ļoti interesēja
jaunākie rīkojumi uii norādījumi no
Londonas Bekerstrita, ko uztvēris
Arno un kas atradās starp pasnieg­tā
laikraksta lapām, bet ar tieņi viņi,
iepazinās mājās. Pēc kāda brīža arī
Rols atrada savā kabatā kādu vecu
laikrakstu un atkārtojās iepriekšējā
saruna. Tādā ceļā Arno saņēma
Ŗola ziņojumus Bekerstrītam. „Man
vēl šonakt jārīkojas! Viss kārtībā?'*
— „Jā, kur mēs sastapsimies rīt?" —
„20 minūtes pēc 11 lejā pie Rīda!" —
„Labi. Uz redzēšanos, Rol!" — „Uz
redzēšanos, Arno!"
Atgriezies no rīta izbrauciena
mesjē Pjers rūpīgi ieslēdzās savā
istabā, sameklē laikrakstu un sīki
iepazīstas ar Bekerstrīta jaunāka­jiem
norādījumiem. Tie sākas bez
izņēmuma ar vārdiem; „Rolam" un
tajos gluži vienkāršos, atklātos tei-kūmos
pastāstītas dīvainas lietas,
kuru nozīmi saprot tikai Rols. Viņš
iemācās visa no galvas un iznīcina
zīmītes, pārvēršot tās pelnos. Rols
bija saņēmis plānus savai turpmā­kajai
darbībai, kas izstrādāti ar mi­nūtes
precizitāti, tāpat arī virkni
norādījumu citiem aģentiem un par­tizānu
grupām Viņambija jārīko­jas
ātri, lai katrs norādījums bez
kavēšanās nonāktu savā vietā. Vis­pirms
viņš dodas ar velosipēdu uz
Anesiju un, paēdis lētā restorānā
brokastis, ieiet kādā mazā kafejnīcā.
Ir bēdīgi, cik neskaitāmas tases ne­garšīgās
franču kaŗ&_ laika kafijas
viņam katru dienu jāizdzer uz An­glijas
veselību, bet vēl bēdīgāk ir
tas, ka pulkstenis rāda jau 20 minū­tes
pāri 3 kad ierodas ziņnesis. Tam
vajadzēja bū+ norunātajā vietā jau
pirms 10 minūtēm. Šis ziņnesis ir
neuzkrītoši ģērbta jauna meitene
Margarita. Viņa i r tīrasiņu .ingliete,
bet runā franciski kā pati „Marian-na".
Neiedomāiami uzticama, veikla
un drosmīga
Pēc izkāpšanas no zemūdenes
Francijas piekrastē Margarita veic
delikātus sakaru virsnieces uzdevu­mus.
Šoreiz viņa atvedusi divus loti
nozīmīgus ziņojumus, un, ja varētu
noklausīties, ko šie abi jaunie cilvēki
tik aizrautīgi tērzēja, atklātos glu_ži
savādas lielas. Bet kas gan gribēs
izsekot diviem mīlētājiem! Jo tādi
Rols un Margarita izskatījās. Ko
gan viņi čukstēja viens otram? —
Margarita sacīja: „Tulūzā var iet
vaļā . . ."
Tulūzā? Ar Tulūzu ir domāta Tu-lūzas
pretestības kustības nodaļa,
ko vada kapteinis Martins Perkins,
saukts Eižens. Perkins pec savas
īstās profesijas ir rakstnieks, pat
liriķis, kas patlaban raksta vienu
no baigākajiem šī kara dokumentā-riskajiem
darbiem — Vēstules no
Buchenvaldes, no kurienes to pēc
pusotra gada ciešanām atbrīvoja
1945. g. 29. martā. Viņš bija vien$
no bezbailīgākajiem sabotieŗiem un
pretestības kustības organizatoriem
Francijā. Perkins bija ar lielu rū­pību
noorganizējis Tulūzas grupu
un tagad beidzot tur varēja iet
vaļa". Vispirms vajadzēja nodarbo-ties
ar dzelzceļa līniju spridzināša­nu,
~ pirmie mērķi bija tuneļi un
līkumainas vietas. Sīki izstrādātos
plānus viņš saņemšot norunātā BBC
raidījumā.
Nākamā numurā lasiet:
DĪVAINAIS VĒSTĪJUMS: J AK-STĪGALA
POGĀ MĒNESNĪCĀ"
^xnacis Hafvieau
Spe-pīa pirmām
Daugavas Vanagu fonda grāmatnīcas
izdevumā Londonā iznācis Latviešu
Sporta pārvaldes Lielbritānijā oficioza
Latviešu Sports 1. numurs. Fototech-nikā
iespiesto glīto izdevumu ievada sūt­ņa
K. Zariņa novēlējums latviešu sporta
jaunatnei gūt vislabākās sekmes garī­gās
un fiziskās attīstības darbā Sporta
pārvaldes priekšnieks A. Mauriņš rak­sta
par latviešu sporta Anglijā 3 gadiem,
atzīmējot, ka Sporta pārvalde pašreiz
{apvieno 712 sportistus. Arnolds Smits
ierosina jautajumii par latviešu sporta
muzeju, Arturs Graudiņš pastāsta par
basketbolu Zviedrija, plašs raksts ari par
ledusbokeju un Ēriku ^oņecki, bagātīRa
chronika par latviešu sportistu giatām
un sporta notikumiem visā pasaulē. Pir­mo
reizi plašāk atzīmēt" latviešu viegl­atlētu
sasniegumi dzimtenē.
Jānovēl lai Latviešu Sports ,kas turp­māk
solās iznākt katra mēneša 15. da­tumā,
kļūtu par gaidītu viesi visās vie­tās
,kur mīt latviešu sportisti. Viņi paši
arī atbildīgi par sava laikraksta satura
bagātību un pastāvēšanu. Arv. B.
135 METRI!
Oberstdorfas lēkšanas sacensību 4.
dienā 27 g. v. zviedrs Dans Vecels
aizlēca ar slēpēm 135 m, pārspēdams
dienu veco Veilera rekordu par 7 m.
FARNASS
Aug. Strindbergs
llein^alniekf
DM 6.—, sd. 9/9 Austrālijā 13/—, t 1. 60.
Voltērs
DM 4.50, sd. Austr '/3. 1.30.
E Hemingvejs
V
Ardievas ierofiem
.Broš. DM 7.25, sd. 11/3, Austrai. 15/3.
^ 2.—. Ies.- DM 10.- sd. 15/6, Aus­trālija
20/-, ^ 2.80.
Antuans St. Eksiperi
Naktg lidojuma
Broš. 'DM 3.50. sd. 5/-. Austrai. 8/4.
^ l . ~ . Ies DM. 6 - , sd. 8/6. Austrai.
11/-. i 1.60
J. Jaunsudrabiņš
Jaiiii^aimnlekg un
%-elns
DM 11.—, sd. 17/4, Austr. 22/-. S 2.80.
A. Pogina-Eiche
DM 6.-, sd. 7/8. Austrai 10/-. % 1.35.
. Pieprasiet Jūsu grāmatu piegādātā­jiem
vai tieši apgādiem: Garvarga-
•.an 11, I, Stockholm, Sweden.
-T DAUGAVA
IRO STARPTAUTISKAIS MEK-LĒSA.
NAS DIF.NFSTS. AROLSENA,
MEKLĒ:
B a m b e r g u (priekšvārds nezināms)
un Kārli B a m b e r g u . apm. 60 vai 65
g. V., pēd. adr. Rigā. Brīvības ielā 75
vai 77; Arvīdu C i c e r i . dz. 1918 g.
Jaungulbenē, pēd. ziņas no Opočkas;
Aleksandru F r e i m a n i , dz. 1922. g.
17. 9. Liepājā, bijis Trebinā pie Berlīnes,
pēd. ziņas 1945. g. 3. 2. no Landekas ap-kārtn.;
Indriķi Robertu F r e i m a n i.
dz 1921. g. 3. 10. Jelgavas apr.; Nata-na'elu
(Sonju) H a r r i k u . dz. 1918.. g.
Rīgā. p. adr Rīgā, Vienības gatvē 2, pēd.
ziņas 1940. g. sept.: Vēru R u b e l o v -
s k i 47 g. V.. dzim. Cēsīs, pēd. adr.
Torņakalnā' pēd. ziņas 1944 g. augustā
no "štetīnas; Herbertu St e f a n o v s k i,
apm. 60 g. V. dzim. Latvijā, Dēd. ziņas
1945 g 19 2 no Veinagtenas. Virtemb..
Ravensburserstr. 4. b. Steinhauscr; Oiā-ni
V a l l i . dzim. 1926 e. 20. 4. m^a,
pēd. zinas 1944. e. dec no Stotmas; ,Tani
V a n a g u , apm. 50 g. v., dzīvojis Ak-nistē.
113
"Lūdz steidzami atsaukties sekojošu
jŗimeni: Alfrēdu Dreviņu M^^^ ./^^^^•'^ļi;^^
Iru un bērnus Andri un Anitu. Par
jums interesējas galvojuma deve.is -
kur tik ilgi kavēiatiec. Steidzam, z^not
uz adresi- J. Jaundalderis, c'o W-m
Eckstein. Wakonda, South Dakota. (22n
Fallingbosteles nometnē izceļošanas del
pārdodama
KANTĪNE AR K L U B U U N P L A ŠU
DEJU ZĀLI
Tuvākas ziņas pieprasīt - ^^^^^f™
Dūcim {'>0) Fallingbostel. Emigration
CenTe. Kūche 3-b (Lettische KantineV
Tautiešiem Anglijā
Pieņemu nebojātas ^«^^S^^^i^^f^^emt" no
aai, palie'ināšanai. kp ari i ^ ^ f ^ ",
?rupu bildēm un P ^ ^ ^ ^ ^ ^ " ? , , S he
personas. Rakstīt: R. VEIDEM. 61. She-arbridge
Terrace, Bradford Yorks.
Great Britain.
basketliolistein
Anglija šcgad
LONDONA AVC^Sl INTERESE PAR
BASKETBOLU
Ja Iepriekšējos gados angļu basketbola
kausa izcīņa Londonas apgabalā aiz
amerikāņu studentiem neapšaubāmi labā­kie
bija latvieši, tad īsti melnās dienas
abam Londonas latviešu vienībām jāpie­dzīvo
pašreizējās kausa spēlēs. LLSK
pēc zaudējuma poliem izkrita no kau.'^a
tīkotāju vidus jau sākuma posmā, un
latviešu vienīgā cerība palika Londona.s
DV piecnieks, kas pusfinālā saņēma par
pretinieku kausa turētāju — amerikāņu
LDS. Kaut arī latveši bija aicinājuši
pastiprinājumus pat no prov nees ame­rikāņu
studenti tomēr izcīnīja augstu
75—41 uzvar'j. Sacensību otrā dienā
mūsu puiši negaidīti zaudēja arī polu
vienībai, ko līdz šim allaž bija pievel-kuši.
Krietnākais spēlētājs latviešu rin­dās
bija Jēkabsons, bet veiksmīgākais
sastāvs: Mednis, Antēns. SkujinS, Smits
un Jēkabsons.
Zaudējumus piedzīvojušas arī latviešu
vienības, kas startē pārējos apgabalos:
Bredfordas Trimda. Vedžerbijas Viesturs
un Leičesteras Banga So neveiksmju
vidū patīkamu pārsteigumu sagādājuši
jaunie Mansfīldas Spara basketbolisti,
kas, igauņa Lipsona trenēti tikai ne­sen
uzsākuši kopējas gaitas bet guvuši
jau veselu rindu uzvaru Snēlējot No-tinPhemas
apgabalā, mansfīldieši pievel-kuši
Ņutonas RAF. Nottingham Versltv
un Derbilas technisko kolledžu. Pēdēiā
sacensībā Spars n> 14-15 zaudēta stā­vokļa
izcīnīja 42—15 pārsvaru puslaikā
un 88-43 uzvaru Vienībā darbojās Sī-manis,
iegūdams 34 p.. Karkovskis (IR),
Krūmiņš (12). Soroj^is flO) Mūrnieks (8^,
Lipsons (8) un Āboliņš.
Londonas apgabala līgas spēlēs latviešu
vienības pašreiz noslīdējušas tabulas le-jasgalā
Vairākus zaudējumus piedzīvo­jis
kā LLSK, tā arī Daugavas Vanagi,
kas pēdējās spēlēs, pastiprināti ar
gandrīz 2 m garo angļu lodes grūdēju
Sevridžu un vienu igauni, zaudēja Poli-technic
28-36. bet LLSK amerikāņu l i ­dotājiem
34—60.
Abas latviešu vienības loti izjūt treni­ņa
iespēju trūkumu, bet nedrīkst aiz­mirst,
kā pēc Londonas ol-mpiskajām
spēlēm interese par basketbolu un Udz
ar to arī spēju līmenis šeit ievērojami
audzis. Pašreiz Londonas līgas spēlētāju
sastāvs kļuvis visai starptautisks. pie
kam redzama ne viena vien Eiropas vai
pārjūras slaVenība, un, piemēram. YM-
(As sastāvā vien spēlē pa angļu, kanā­diešu
un ēģiptiešu izlases spēkam.
L o n d o n ā , marta sākumā.
U . Prledftis
Qu8lav8 Sūiņš 25 gadus
spovia lauhumu
Nebūs laikam sportistu un sporta drau­gu
vidū neviena, kas nepazītu vai vismaz
nebūtu'dzirdējis Gustava Šiliņa vārdu.
Sis vīrs kura deniņos jau manāmi sidr«i-boti
pavedieni, šajās dienās atzīmē 25
gadu darbību sporta laukumā: gan kā
aktīvs sportists un treneris, gan arī kā
sporta organizācijas darbinieks. īpaši
viņa vārds saistīts ar latviešu basketbola
un volejbola ziedu laikiem.
Pirmajā saskarsmē ar sportu Šiliņš
nāca 1923. g., sākdams aktīva sportista
r
H. Berga Saris
gaitas Amatieri, vēlāk LSB. Jau pēc
gadi viņš tomēr kļuva JKS (YMCA)
biedrs, izglītodamies šajft organizācijā
par JKS darbinieku. 7 gadus SlllņS JKS
vasaras skolās darbojās par lektoru. Ar
sevišķu interesi viņš pievērsās basketbo­lam
un volejbolam, būdams JKS sastāvā,
kad biedrība abos sporta veidos izcīnīja
I-atviJas meistartitulu, un palīdzēja Iegūt
savai vienībai ari BaUljas valstis savā
laikā populāro Chicago Trlbune kausu.
Basketbola zināšanas S. papildinājis pie
amerikāņiem Greinera un Larklna. pa­zīstamajiem
igauņu treneriem Masta un
IVīiera, kā ari Jāzepa Sadeiko-
Blakus aktīvajām sporta gaitām Ši­liņš
pievērsās organizācijas darbam ,kas
ar laiku ņēma virsroku. 1934 g. viņš
kļuva basketbola savienības sekretārs un
mazliet vēlāk ari tiesnešu koUēģijas
priekšsēdis. Vairākkārt viņš Uesājis
valstu sacīkstes, iegūdams arī starptau­tiskā
tiesneSa grādu Par basketbola
treneri Siliņs darbojies dažādās biedrī­bās,
lielākos panākumus gūdams ar LDzB
un VEF baskf.tbolisUem.
Rosīga bijusi arī jubilāra darbība
trimdā- lektors YMCAs .skolās Bad Cvl-šenānā
un Ilorneburgā, 2 gadus Slēzvi-gas
- HolŠteinas bērnu vasaras nometņu
sporta vadītājs. Detmoldā viņš Uka pa­matus
un trenēja spēcīgu basketbolistu
komplektējumu. kas. pārceļoties ui ame­rikāņu
joslu, kļuva psr DarmŠtates
Kursu un 1947. g. Vācijas latvieSu meis-tarvlenlbu.
Pēdējos gados S: Ir Ubekas
latviešu YMCAs basketbola treneris.
Un beidzot — Gustavs SiliņS pazīstams
ari kā sporta žurnālists. Bieži viņa raksti
parādījušies Sporta Pasaulē Rīgā, vai­rākus
gadus S. rediģēja žurnālu Starts,
bet trimdā rakstījis Putlosas latvieSu
karavīru izdevumā Sporta Dzīve un
Latvju Sportā. Leonīda VirSa smalkie
raksti pieder S. spalvai. Visvairāk ievē­rojamais
treneris tomēr devis latvlefiu
sporta technlskajai literatūrai.
Lai čaklajam sporta darbiniekam viņa
jubilejā labākie novēlējumi un sekmes
turpmākajā darbībā — vienalga, kurā
zemē tā izpaustos!
Alfrēds VinCels
Vanaga vieniba
uzvav meislavibaa
favctilu
Alzviņsvētdien Francijas futbola meista­rībā
risinājās viena no pārsteigumiem
bajiļātākajōm pēdējā laika sacensībām:
9. vietā esošā Strasburgas vienība p\t»
veica 2—1 oaSrelz neapdraudēto mclstar-titula
kandidātu L i l l l . Abus vārtus Stras­burgas
labā ieguva Aleksandrs Vanags.
Franču lielais sporta laikraksts l'Equlpe
par mūsu izcilo futbolistu raksta:
„Strasburgietls Vanags pret Lilll node­monstrēja
tiešām Inteliģentu spēles vei­du
ViņS prata īstā laikā atrautie» no
savlefn pretiniekiem un bija daudz āt­rāks
par tiem. Viņa asā redze, preci­zitāte
un atraušanās māka palīdzēja
Strasburgai uzvarēt. Nav jāaizmirst, ka
pirms kara Vanags bija viens no labā­kajiem
Eiropas basketbolistiem.**
Francijas meistarībā neveicas Gaiļa
vienībai Lēns, kas no sestās vietas no­slīdējusi
uz četrpadsmito.
Trimdas meistarsacīkstēs pauMa-nā
notiks 12. martā pi. 13 Eslingenā,
Latviešu teātra zālē.
ir - ;Wyresdale Road, Bolton, Lancs, England
saviem Anglija» kliegtiem piedāvā:
Lieldienu apsveikumu kartes daudzkrāsainā iespiedumā ar zeltītām ap­malēm
un greznotām aploksnēm a 6 d. Tādas pašas kvalitātes vārda un
dzimumdienu kartes ar greznotām aploksnēm ā 6 d.; dzimtenes skatu past­kartes
ā 4 d.; vēstulpapīri ar Latvijas brīvības laiku simboliem un
greznotām aploksnēm 3/— ducī.
Adas izstrādājumi ar valsts ģerboni un Brīvības pieminekli deviņu
karātu zelta dobspiedumā: vēstuļu mapes ā 57/—, 49/-. 39/—; fotogrāfiju
albumi ōh— 39/-, 29/—; grāmatu aizsargvākl 19/9, naudas maki 19/10, 24/9;
kabatas portfeli 49/—, 44/—, 39/—, 34/—, 29/—; kabatas portfelis ar ap-main.
piezīmnīcu 27/—; kabatas kalendāri ar apmaināmiem ādas vākiem;
lielie portfeli (bez greznojuma) 131/-, 148/-. 158/-. 169/-
Prlevites: 17'- 19/—. 21/-. 23/~; grāmatzīmes: 8/r-. 3'6, 4/—, 4/6, 5/—
un ar ieaustu vārdu Latvija vai Latvia 5/6; dažādu novadu lellītes 13/6.
Vērtīgas grāmatas: Tomas grāvrači 10/—. ies. 13/4; Dzīvi b.i neprāts 7/6;
Darbs, rom. 7'^, ies. 11/3; Izceļotāji, rom. 10/—; Kapteiņa Granta bērni
I d. 5/10, II d. 4/10, m d. 4/5; OKERS, rom. 12/6; KĀRDINĀTAJĀ, rom. 9/6;
EKE MORS. rom 5/—; BIKTS, noveles 5/9; SIEVIEŠU PAVlUONS, rom.
3/-;ZVANS ADANO PILSĒTAI, rom. 3'-; DZIESMA P A R BERNADETI.
rom 3/-; PĒTERIS BRINDEIZENIETIS. rom. 5/11; MAZAIS KAPTEINIS,
rom. kompl. 9/10; PORTREJA. stāsti 4/8; SPIEGI S T R A D A , I d. 1/3, II d.
1/3; ES IZVĒLĒJOS BRĪVĪBU, I d. 5 2;IId. 5/2, III d. 5/2; Henrl S T A S T I 2/9;
NAUDA, rom. 10/10; RULAMANS, rom. 10/-; Anši. Eglītls, ĢiMETNE
36; NESTUNDAS 3/6. ies. 6/10, DZIESMINIEKS UN VELNS 5/10; R I E T U MU
PASAULE 8'6: ERCHERCOGA RŪDOLFA MĪLAS TRAĢĒDIJA rom. 3/3;
BADS, rom 4/8; M E Z A A N D R I E V S 3/6; KRUSTNEŠA GAITAS 1/11; M ĒS
NEMIRSIM NEKAD, rom. 3/3; LatvieSu tautas anekdotes 2/6; V Ē J I EM
LIDZI. rom 8/4.
Roze. Latviski-angliska vārdnīca ll/6, Angliskl-latvlf;ka vārdnīca 9/6
(abas audekla vākos); Turklna. Latviski-angliska vārdnīca 7/6; MetjOss,
Latviski-angliska vārdnīca 8—; Ozoliņš, Latviski-vāciska vārdnīca 12/—;
Slrauclīs, Vācu valodas pašmācība 13/4; Lingofona Angļu vai. pašmācība
8/; Laulība un ģimenes dzīve 2/5; Ievadskvalitātivā ķīmijas analizē 8/—; Māl-kalns,
Ķīmija 7/1; Ķīmija iekaro pasauli 6/11; Logaritmu tabulas 2/5; Vek-toni
rēķini 5/7; Ievads analīzē 4/—; Jaunāko laiku vēsture 3/6; Vispārīgā
vēsture 6 11; Elektrotechnika 5/3; Elguts, Radiotechnika I d. 7/1. n d. 8/9;
Automobilis 3 9; Modernās zinātnes problēmas 4/9; Vīni zem stikla 4/9,
Praktiskā lauksaimniecība 8/4; Lauka dārzāji 6/9; LeiSe. Putnkopības pa­plašināts
4. izdevums 10/- (sāks izsūtīt marta vidū); Latviskie baltie iz­šuvumi
18 6; Rokas grāmata mātēm 3/6; Nīmanis. Vesels zīdainis 6/8; Ro­kas
grāmata veselības kopšanai 4/2;
Skatu albums RĪGA 3/3, ies. 4'6; TĒVZEMEI U N BRiViBAI 7/11;
Latviešu tautas tērpi 3/10; P I E DZINTARA JŪRAS 3/10; Virza. LAIK­METS
UN LIRA 8'9; Rainis, KALNA K A P E J S 4/2; Zenta Liepa, MĒNESS
AKMENS 4/2; Klāra Zāle. ZVANI PUSNAKTĪ 8/4; Puškins. NAMIŅŠ
PRIEKŠPILSĒTA 2/11: Aspazija, ILGU Z E M E 4/—; Bairons MANFRĒDS
29; Bušs. MAKSIS U N MORICS 5a
PIEPRASIET MŪSU KATALOGU un sekojiet slndinājumlem LATVIJA,
kur atradīsit visus jaunumus līdz nākamā kataloga IzdoSanl Izsūtām
tikai samksātus priekšmetus. {21M
Lūdzu visus kas zinātu
Ernas Veidemanes,
dz. Podniece, dzim. 1911. g. 4. 1.. atraš.
V., paz. š. a. kant. ar Nr 217 . (217)
A L E K S A N D R S CAKS
iznāks apgādā
D A U G A V A ,
Garvarg. II, Stockholm
Grāmatu sadalītājus lūdzam pie­prasīt
vajadzīgo skaitu.
(223)
TAUTIETES,
pieņemu pasOtinājumus
m
Adas rokas somam
iestrādātiem tautiskiem rakstiem un
ornamentiem. Rakstiet — pasOtinlet;
cspējami izpildīs jūsu vēlēSanos kā mus­turu,
tā krāsas Izvēlē. Pasūtlnājumus
Izpildu un darbus Izsūtu uz visām ze­mēm.
Cena 5 līdz 10 angļu mārciņas.
J A N I S B Ē R Z I Ņ Š.
6, GIoucester Str., Coventry, England.
(212)
ILLUSTRETS LATVIESU KATOĻU
MĒNEŠRAKSTS
Dzimtenes Balss
kura līdzstrādnieku pulkā bez konfe­siju
izšķirības ir visi tie. kas mekie jau*
nu ideju. Jaunu spēku un jaunu drosmi,
ar ko trimdinieks, Latvijas cīnītājs, va­jātais
cilvēks, varētu brīvāks un paSap-zinīgāks
nostāties pasaulē un savā per­sonīgā
dzīvē.
Redakcijas adrese Zviedrijā:
Rev. K. Vilnis, Box 206, Eskiistima,
Sverige.
PĀRSTĀVJI ĀRZEMES:
Anglijā: Rev. Savlckls, 51, London Ave-nue.
Coventrjr, Warvicks.
Rev. R. Mutulis. 5, Fareliffe Place,
Mannlngham, Bradford Yorks.
Beļģijā: Rev. Jānis P. Krastlņg, Ō.F.M.
Cap.. 126, rue des Tanneurs, Bruxelles.
Dānijā: j . Začs, Prags Boulevard 71, Ko-benhavn.
P. Mlsāns, Dragsbaek lejer, Thlsted'
(Jylland).
Argentīnā: Rev. P. GrlSāns, Mendoza
2280 B.A Aveilareda.
Itālijā: Rev. P. H. Beēs, Plazza Remu*
ria 2 a, Roma.
Kanādā: . Mr. H. Puntulls, 23, Spadina
Rd.. Toronto, Ont.
K. Znotiņā. Ursuline College, .,The
Pīnes", Chatham, Ontario.
ASV: R. Reverend Msgr. Ed. Stukels,
332, W. 23rd. Street, New York 11,
N.Y
Spānijā: Rev. Prel. A. Novlckls, Aba-dla
De Santa Maria, De Montserrat
(Barcelona).
Vācijā:' Rev. K. Ručs. (24a) Lūbeck, Pa-rade
8/III, British Zone
Abonēšanas maksājumi kārtojami ar
Žurnāla pārstāvjiem vai ari iemaksājami
tieši redaktoram. (219)
LAUKSAIMNIEKI,
kas paliek amerikāņu Joslā Vācijā un vē­lētos
patstāvīgi nodarboties lauksaimnie­cībā
var steidzami paziņot adresi, ģime­nes
sastāvu un dzimšanas datus š. av.
kantorim ar Nr. 220. (220)
. Saskaņā ar Svābu Gmtndes latvleāu
nometnes kooperatīva biedru pilnsapul­ces
lēmumu par kooperatīva likvidāciju
uzaicinām kooperatīva biedrus un pārē­jās
personas pieteikt savas pra^Iba^
kooperatīva likvidācijas komisijai divu
mēneSu laikā, skaitot no Sl paziņojuma
izsludināšanas dienas.
Schw. GmUnd, IRO W0 226
(222) Likvidācijas komisija
, L A f V I 1 A S "
abonements,
jasūtinot laikrakstu pa atse
eksemplāriem didz i eks
«kaitot) maksā H M 3 - mēr
^ DM 0 50 oai olesOtlftanc
oasOtlnot kollektivt • vairāi
oar 8 eks DM 8.~ mēnes
Dar eksemplāru: oasOtlnot U Ž
ārzemēm un maksaiot vārijf
D M 3.- mēn * O M 180 pai
olesOtlSanu SludlnSiumi mtk
sā D M 0.90 par vlensleiie^
nonparellle lesDiedrinda^ af7
)emto telpu Darba mektf^p
nas sludlnāi'iml oar Dus^em
Abonementa ' oletelkumi f^l'^
dlnāluml nauda.*; oArv^flum
an korespnndenr'e ^dresēlam?*
.Latvilaf . n4a) Essllnpen N
"J
•ii H
•i
'1
Ji
i
•"••I
'i
' t
•i