Bavarijas Latviesu vestnesis, June 21, 1950

              LATVOA
Lfttvian New8i»per
Publiihed under EŪCOM Civll
Alf*irf Dl Vision Authoriiatloii
NuBdber UNDP 196. Publisher
tnd,Edit6r: Valdemārs Lam-bergi,
8ctaw&bl8ch Gikiind, DP
Camp ArtUlerie-Kaseme. Prin-ter:
Remsdruckerei Sigg, Hftrtd
& Co, 8chw&bi8ch Omttnd, Pa-radiesitr.
12. PubUshed tvrtce
weekly. Clrculatiott U.000.
LAIVIAN KEW5PAPEIt
tuittkm, im Ķ. a. NBUI
mltfk Ckavmtfs «idilMK V.
LiBDtfsi; mik'naA l e d M M
vtettUelai k l ^ t U k BtdaltiMt
A. Bolittiiis. i, JUtfbao^ C
1. RaistiiB. uāņtm*
rtdaj^iai ^V!MI. iU
fimita (tmltT Houia. Canbet*
i i Ļ j L d TH AiMaUa). ltadil&-
djaa adieae: aU) semmmm
Omttnd, DP Camp Ax«IM»*
ĻNP prasa atjaunot Latvijas brivvalsli
B»8«cas a
- i . No visām ttimīBal-
!^||ji!|ojtlvikt sēķuii Uetuvā^
^^0^^ «Miltfikos gartdznie-
» f _ - 7 ^ rubli, ko
itpašl par ,,izprtectB*»
nō(m^:mw^^ tdlļ»tus un lūg^
S^U^Pktas lOzli^ģts izdot Slčūh
2ottJ!iif^^tVl ierādhus» ka$ apmeklējuS
k a l f t . ^u dievkalpojumu, atlaiž no
dirbl.
sanāks Latviešu nacio^
beg an skolnieki
teirlliie (D); — RIAS ziņo, ka Slnls
jfsnfis Rietumberllnē pārbēguši 25
A&arta l^šteina virsskolas audzēlo^
Potadamā. Bēgšana notikusi pēc tam,
kad Brandenburgas izglītības mUiis^
trtja devusi dkojumu likvidēt ; viņu
Idf^,^reakcionāru izdarību" dēļ. At-
' " ilie skolnieki Rietumberllnes uz-i|
ķ!bas Iestādēm paskaidrojami, ka
protestējusi; ^^1^^^^ pdlltiskā skolo­ta
Vēvera nodarbināšanu. Lai gan
viņS; bijis ni^ipniliociālistu
ijas biedrs, SEP tomēr viņu nie-lusi.
Kad SI bēgS^hdL kļuvusi' zi­li
BrandenbīUEiģas izglītības, mi-l]
a sasaukusi vecāku sapuld un
ivētējtisii^emi»^
m
i^tttt ^ļmm^ļ^ preridUfiEsUngeiii vieopHittgl ua am^Sa
SJ|2WMjrtc«lJfiif iiie1ifStiig2 ?^i2!^«m^t imtiiko Uelvalitn preildentleiiWi m*ņenml*^o
Tir^M^^^^^ ^^i^^ nacionālās padomes'
«.a|. Jttniji^ 10. gada dienā: 1) at-,
kāttin n(Moda n^gēllt0 8^trjptaliti^^ un Latvijas - PSRS līgumu
«^«TO 9^ ļ^kavst^^^ puses; 2 ) ^ t l ^ t t iaakal
visaj ļw|šaul^ j^stu pret Padomju savienības noziedzl-ļ
go rtc^ftij o!^jp«aJ| tttvill. aplau^^^^ spīdzinot un slepkavo-,
Jot bez tiesas īrn izmeklēianas Latvijas pilsoņus; ?) atkārtoti uzaicina,
visas pasaulea brīvās un demokrātiskās valstis glābt latvieSu tautu no!
iznīcināšanas un verdzības, atjaunojot Latvijas suverenitāti; 4) atkārtoti,
deklarē latviešu tautas vārdā: mēs nebeigsim cfigai pirms latviešu tauta
atkal būs blīva un Latvijas valsts neatkarīga.
Prezidija priekšsēdis J. Celms zi­ņoja,
ka grāmatu vākšanas, akcija
devusi ļabūs panikumus. Bibliotēkas
saņemt jau piet^ikuSās 20' latviešu
organizācijas ārpus Vācijas: Vācijā
jau izsniegtās mt grāmatas tbc sa­natorijām
Gautihgā, Ambergā un
Heilbronā, Prīnas Veco ļaužu niītnei,
sardžu un darba vienībām, skaiutiem
uc, kā ari atseviSķām Mcīģām
daudzbērnu ģimenēm. Grāmatas,- kas
atiiksies pēc bibliotēku komplektu
sastādīšanai, nostitīs sadalīšanai lat­viešu
ģimenēm.
Pēc A. mīveš ziņojuma par sabied­riskās
dUļas darbību, pārrunāja ABŅ
darbību un latvieSu līdzdalību t a jl
V. Bastjlnls laksturoja L S P iinan-pes:
Bdfett^ ziedoļpitd
vatrt lilk «Jcal nb laikraksta JLiitvlJ%
Vallnglona (B). ^ Amerikāņu fe­derālā
kriminālpolicija (FBI) ziņb, ka
pagājušo ceturtdien SlrakOzāt Ņujor-1
lias štatā iqpdeMnāts 44 s.v.^
Alfrēda D ] ^ aodarboiiiiļ
no Latvijas. ārzem|u pasēm. Jāatrbd
kāda stabilāka finanču bāze, kas no­drošinātu
LNP darbību, jo ,bez U-dzekļiem
politiska cīņa nevar notikt
Izdevumi samazināti l|dz minimam,
tā ka tālfikli samazināšana jau laktis-i
ķi var izbeigt LNP darbu.
<TMrplnijumi 8. ipp.)
MŪSU LASlTĀllEM
Neraugoties UZ Visai kuplo Latvijas lasītāju skaitu visā brfva}i
pasaulē, Ipato apstākļu dē} okupētajā Vācijā, kur reisē ar strvijo
izceļošanu abonentu skaits pastāvīgi plok, mūsu laikraksts dranad
nonākt stāvokli, kad ar līdzšinējo vācu marku f6n<fo nav viirt
sedzami tā iespleši^as un uzturēšanas izdevumi Lai t m i r ar! pie
1. jūlija nodrdlinitu tautiešiem iespēju kārtīgi saņemt un ttslt
mūsu laikrakstu, apgāda vadība pēc visu apstākļu rūpIgM a p ^ ^
šanas izšķīrusies
SAKOT AR L JOUJU, PAAUGSIINAT LAlKlUaCn
ABONĒŠANAS MAKSU PAR 80 FENIŅIEM MEŅKl»
Uh dara to a i z šādiem iemesliem:
\ Vācijas papirt tirgū iestājušās grūtības, kuru dēļ papin emt
cēlušās un vaii^ki vācu laikraksti ar daudzkārt lielāku laaitfjD
skaitu jau bijuši Spiesti samazināt apmērus vai paaugstināt ^oiie*
menta mai^u;
tagadējaii lasītāju Aaits, kāds vēl palids un tuīķmāk l^atp^
Vādjā, v t o nevar par līdzšinējo maksu laikrakstam nepiecMtema
izdevumu f(mdu uzturēt pašreizējā augstumā, bet uskrātu tma^ļa
tam nav, jo mūsu centieni vienmēr bijdii visus brīvos līdzams
ielikt Latvijas $atura uzlabošanā un apmēru paplašināšanā, fti
līdzekļi netieši nākuši par labu pašiem līdzstrādniekiem — mūsu
rakstniekiem, žurnālistiem un citiem darbiniekiem gan Vācijā, gan
ākpustās;
Latvija nekad hiv likuri pirmā vietā materiālās intereses, bet
gan allaž bijusi nomodā par to, kā vislabāk pakalpot savim l i t i*
t&jiem un reizē ari palikt līdz pat pēdējam bitdlm par visplašāko,'
visizplatītāko un vislētāko latviešu laikrakstu trimdā. Ari tagad
vēl, izdarot nelielo abonementa maksas paaugstinājumu.
Savienoldiēs volsfis
jauni
m
» , ; • —' ' • '— — ' "
Sttiptautlska konfsrence a;š|
atslog(4m
.Vailngtoni (D). — Pagājušo piekt­dien,
klātesot vadītājiem kongresa
lobikļiem un IRO ģenerāldirektoram
Ktngslejam, prezidents TrŪmens pa­rakstīja
jauno DP Ukumu, ko kong­resa
abi nami pieņēma jau jūnija
sēkumā. Līdzšinējais Ukums, kas līdz
š.'g. 80. jūnijam paredzēja ieliOst Sa­vienotajās
valstīs 205.000 pārvietoto
pbsbnu, kā zināms, tika pieņemts
1S48. gadā, Pēc nule parakstītā liku­ma
,uz ASV varēs izceļot vēl 186.000
DP vai pavisam kopā 341,000. Bez
tam Savienoto valstu durvis pavēr­sies
ari 54.744 vācu bēgļiem, kas iz­raidīti
no Cechoslovakijas, Latvijas,
lietuvas, Igaunijas, Ungārijas, Poli­jas,
Iedomu savienības, Rumānijas
un Jugoslavijas.
Kamēr vecais likums noteica, ka
ASV var ieceļot tikai tādas personas
kas ieradušās Vācijā, Ausējā vai imijā līdz 1945. g. 22. decembrim,
jaimais likums par pēdējo termiņu
īSsaka 1949. g.. 1. janvļW. Bez tam
Ši\^ēn^ valstis uzņems vēl 5000
l ^ r ^ no Eiropas un Turcijas, ko
adoptējuši amerikāņi Līdz 1949. g.
8IV aprīlim pagaidu uzturēšanās at-la:
uja8 Savienotajās vaktīs bija ie­guvuši
15.000 bēgļu. Jfunais likums
papedz, ka ar ģenerāljbrokurora un
; senāta piekrišanu Siemļ>ēģļiem varēs
izsniegt ilgstošās uzturēšanās vīzas.
Prezidenta parakstītai* ieceļošanas
likums bez tam vēl nd^aka, ka kat­ram,
kas ieradīsies Savienotajās val­stīs,
būs jānodod zvērests, ka viņš
nav komunistu partijai? vai tādas or-ganizāciias
biedrs, ko amerikāņu val­dība
uzskata pw naidšgu valsts dro­šībai
iPēe likuma parakstKanas, kam ir
numurs H. R. 4567, prezidents Trū-
. mens paskaidroja: „Es esmu priecīgs
kā amerikāņu tauta Izpratusi pār­vietoto
personu un bēgļu grūto stā­vokli.
Kad es 1948. ga^ā vUcihāda-mles
parakstīju pirmo likumu, es da­rītu
to cerībā^, ka nākotnē tiks no­vērstas
zināmas netaisnības. Tagad
UdaSgas tiesības baudīs kā naci režī­ma
skartās personas, tā pēckara to­talitārisma
upuri." Kopā ar jauno l i ­kumu
prezidents Trūmens parakstīja
ari instrukciju, kas uzdod DP komi-lijām
pārbaudot ieceļotāju raksturu,
Hai^ļāiņf Q<^damt to savukārt
psļ^«lls ļķālik PT; I j ī t am Sl^kl tai
$ti^j|t.ķir!a^ Kings^
portl. Tfi^nesljas itftā.^ Viņš Iepazīs­tinājis
Goldu ar kādu jaunu spridzi­nāmo
vielu, kas skaitījās am^ikāņu!
armijas noslēpums. Jau tai pašā die­nā
Sieks nodots prokuratūrai un ie­vietots
izmeklēšanas cietumā. Pagai-|
dām viņš liedzas un apgalvo, ka Gol-'
du nekad nav pazinis. Tā kā spiego-u
un to, vai attiecīgā šana notikusi kara laikāļ tiea par
persona ņ^pdraud Savienoto valstu to var piespriest nāves sodu. FBI
2^!^^^*^*^^^^^^^^^^ prezi- bez tam apcietinājusi ari 28 g. v.
Trtoiēns vēl piebUda, ka līdz- apakšvirsnieku Dēvidu Gringlesu,,
Sinējle DP, kas Jau ieceļojuši Savie- kas, tāpat kā Sieks, nodevis slepenu
notajās valstīs, izrādījušies par deri- miUtāru informāciju Gk)ldam. Grin-| r®"^JJ5, krietniem pilsoņiem. IRO gless kara laikā bija stacionēts Jaun-1
ģenerāldirektors Kingslejs žurnālis- meksikā, kur, kā zināms, notika pir-
Latvija ar savām 16 lappusēni, iznākot divas reizes ne*
dēļā, salīdz&iiājumā ar citiem DP laikrakstiem, būs un
paliks lētākais.
To skaidri norāda dati par dtu laikrakstu cenām Vādjā tagad,'
kad ari tiem šeit nemitīgi samazinās lasītāju skaits un reizi ar to
nepieddiamo vicu marku fonds:
lēnīgais apvienoteis igauņu laikraksts
Bettl Rada mi tasU Post I n i l i vienrats aad. «s M Ipp., maini i l «ML n » .
Uatttvialu lalkr. Uttairts , » • . • » , . 4
Utviešn lāttondKfrta Latvija Imikot Hvreli aedļl vk % la9f««
lēiii, IMi lim ttalMa 4i fen. i m u na ari pēo eeaai mmļMaH*
ma, lirpliiol i n t t f U Hdi ttin» aimmri mak^i tikai i i laii.
K ā M z a m , ^ U ^
'• ' u n - i r l ^ i B l
Jaunais cenai paaugttinijumt nottml^ ka, sālsot ar k'JļOI)»,
mtlsu laikraksts kolektīviem abonentiem maksās DMv3*f9 mīļim*
Višķiem abonentiem 0M 4.— mēnesī, bet ārpui-ab<Mmanta-laft^^
ste cena noteikta 50 fen. par numuru.
Apgāds un redakdja cer, ka nelielais ni^ksas paau^tlnājums n§*
mazinās tautiešu urticību mūsu laikrakstam un mūsu lasītāji, at*
stājot Eiropu, tāpat kā līdz šim pasūtinās Latviju. Sis mazais upu­ris,
ko tagad prasa laikraksta pastāvēšana, ir vienam lasītājam at­maksāsies
ar apziņu, ka ilgākam l a l k ^ nodrošināts latvidd
iespiests vārds, kal ir visas mūsu nadonālās kultūrfis pamatā.
U » apgāds OB lalkrakita LATVUA feētkelii
Kimraiīistt izgāzusies vi Timas vilSinis
BoBi» (J). — svētdien notika land- • komOnistu vadonis Fiim. tmi'
_ ^ taga vSeianas UelfikajI lUetumvad-Idljuil, ka «vfieu tauta nevGas M
k lepns par'savas Tautas jidiiūtIgo|""M^Y^erfi8rk^ in-|J"» tWeritIv«s republikas zemi Zie- Mukavu inportftu komunismu, M
toratni \ D P nometnes. k a ^ K - tomādSs^ad™^^^^^^ -.If^h «iL"^/"*?» r kointol.tidn.Jm.tIbu.
fl?ki atrodas tik tUu no Savienota- divu personu vardi, kas uzturēja balstiesigo iedzīvotāju veiHanfa ļrte- kas ievērotu ari palu vieiaiu lat*.
jam valstīm, amerikSņu tauta tom6r karus ar apdetināto Goldu. Viois n o t e , * * 'iP'f"'*'- ^JSt'^l^
labSk izpratusi nekfi dtas. ArUetu tiem MJls padomju tirdzniecība, sa- i^rJ^i?'
ministrs DIns Eļfesons kartēja preses biedrības Amtorg ierēdnis Semjo-re^ „ _ .
kIzosnfrfaedreān ce pask«a•iBdFrnofjoa.,. * ! .k! ,a. ! p.«a«šmrei.z \nAXo vts,. Oolds pieņemta vBr- ImPf"l*nl^it'i ^1:2 f(»as*r™Bk 2S8).2 Prol'l,i,ti«sk ^
ie no-l UnganemM UDUVS
Vicija
dzīves
tiem izteicās, ka viņš kā amerikānis mās atombumbas ražošana.
cē paskaidroja, ka pašreiz novs. ko Golds sauca pieņemtā vār-P^^^J* SSf^l^ii? plānus starptautiskai sanāk- dā Sems. bet otrs padomju Ņujorkas «JS^?. iļS^i^ilJlf^lT -
smel, kai apspriedīs Rietumvācijas vicekonsuls Anatolijs Jakovļevs, rf"1?^^ īpaši ^rstelgtt par kata- ijagavalV in«t«l
unitalljas bezdart)a problēmu un Semjonovs atstājis Savienotās val-l?!^^^*^^ komunistu zaudējumu. Jo ļ J t t S a v e » j g SU
Zviedrijas igaupii
protesti pret savas
tautas slepkavošanu
lielo iedzīvotāju pārslogojumu. Sādu stis 1944., bet Jakovļevs 1946. g.
sanāksmi iiīv rietumu ārlietu minis­tri
nolēma jau Londonas konferencē.
Atšķirībā no vecā DP likuma pre­zidenta
Trūmena nule ^parakstītais
vairs neprasa, lai 30 proc. ieceļotāju
būtu lauksaimnieki, bet 40 proc. cē­lušies
no agrākajām Baltijas valstīm.
Pēc Hesenes valdības bēgļu pilnvara
nnīiCeKkaa Di i rr l«iTalmmaa minfioonrnmfi^< «iia« narl^^^°^^ »tonlere^n\cle, nku unoro prigaadniOlsUājlaa amn.
: aunā DP ieceļošanas likuma realizē- īso reprezentantu no daUdlm igauņu or-ianas
amerikāņu Joslā paliks vēl ap lanizficijsm. Pic daudau aktusiu jautāju-
30.0M pto^ietoto pe«^^^ - bezpa- SJu'tžS p'TSd.^W« SS:
valStniekU, kas būs jāpārņem vicu tas slepkavošanu vn deportilanurKonfe-pārvaldei;
It.OOO DP atraisies Bavā- rtnc«i dalībniekus avjlca an latviešu.
nHjia« , 1iz5.u0u0u0 Vvi4nrteemmobeerigffafS-u.Baiade«nne8 uunnļ^ ^jj^tj ^k onpotelure pnicria ltelvvijel.t oZjuvilei dgraur ālakluks-
1000 Hesenē. I labvēlīgus ziņojumus.
Ziemeļreina-Vesafāle ar saviem rūp-, ^ . ^ « . t - . . i«
niecības apgabaliem līdz šim skaitī- L ®' 7 ^ ?!
jās par relatīvi kreisi noskaņotu ze-P^™^!^ «o BudapešUslUjini^
mi. Zaudējums pēdējās vēlēšanās Jū-PJlff"?? tuvākā nttotnē komū-taml
pārsteidzu ari pašu komūnUtu "*^^S^"^if f ? ^*
vadftmT Sai sakarā zMgu atzinumu
izteikuši no komunistu partijas . t i - P ^ ^^^m
.toisma" dēļ nesen lalēgtie FriiesP^^^^S*^^
Stokholma (rk). ~ Igauņu nadonllā Volk redaktori Sope Bavārijas ^ . / ' ^ ļ ^^
adome lajfis dienās nooTganlsāJa atok-l ^ I, , , ^ * ^ * l . e*J^^^.P ™ P " *
iMinR iiia M nii
MfUasMiiiit i M i i ig
vvamiMvv ^MISW - w i Mvai Wwi
laikā kādā Budapeštas laikraksti
publicēts ari paĀstamā padomju
tautsaimnieka prot Vārgas raksts, ka
„ungāru tautas dzīves standarts ne-atbilst
rūpniecībai kapacitātei'*. Rajk*
sta beigās padomju profesori ierosina
^ ^ V « . ^ ' I «apsvērt" ierobežojumui, lai varētu
Trleite Ov). — Rietumvalstu la-izUdzinfit budžetu. Kā zināmi. Vana
kamieki ziņo no Tijjias^ ka 4en. pēc tautībai ir ungān, k u Jau iO
Hodžai valdību Albānijā nopietni gadu drivo Padomju lavienībā un
ieguvis padonju pavalstniecību.^
cējs tikai Uelākās pilsētās, turpretim Uentējot šo informāciju, BBC po|!-
prezidenta Trūmena padonuiieks ļ^tMr«rS SSI^-'SJr^^
^ ^ 'laitt vien partizāni Izdarijuši 15 sa- ni ierobežojumi Esot ļoU iespējami,
ka ungāru tautai dzīvei līmenii ari
tagad vēl ir krietni auiptāki mM
Padomju lavienlbL Lai to nolīdzina-tu,
komunisti iecerējuši Jaunui īpal-dm
un ierobežojumui.
Everels Herimens būs
Vaiingtona GPf). — BBC ziņo, ka
prezidents Trūmeni par savu ārpoli­tisko
padomnieku iecēlis līdzšinējo
Maršala plāna pilnvarnieku Eiropā
vēstnieku Everelu Herimenu, kas
jaunajā amatā stāsierl. augusti He-rimena
uj&ievumos starp 4tu ietilpi
ari Londonas ārlietu ministru kon­ferences
lēitiumu kowiinēšaņa. Mar­šala,
plāna pilnvarnieks Eiropa ttirp-mik
būs 4Ž g. vecais Mlltom Kacs,
kas kara laikā kā flotes virsnieks
pildīja- dibeitu Vlduijū*
ļbotāžai aktui naftas laukos. Nemier-mena
lecelSanu Jaunajā. a t b U d l g a J l K ^ » ^ ^ * ^ ^^
posteni silti apsveic VaJingtonas po- L ^ S ^ „ j ^ ^ 't^Jl^^^^^
UUskās aprindM un imerikfinu pre- «aSķaulles Tite. biJuSā karaļa
reizo Eiropas Izpratni viņš veicU
daudz, divus Mdus pUdot svarīgo S^'^'Jf^^
EwR»DP «pinlnnv^anrml-eiKra. "mmiUsiiljiui v"««Marjtā» il "!r^»^^ ''**- Ģr«, »e.r l.l i^s Hodža. turottes
kontinentā. Herlroenf šobrīd Ir M «.ļg* ^f^.. ""g!?*!
vea. Agrfik viņi b l ^ A SV vMnleks S«5^£^^^^^ ^^LZ
mļ^WMU»d8 k]uva P i l t i r d z n i e d b a s ļ p j ^ ^ ^ ^ pickomanditt padom-
UJKVnmt INFORMĀCIJAS
HOZARBS UN AttiA»
INTOllrtCUAS PONDA
toiiadreM: a4a) 8chwibffek
Gmdnd, DP Camp Ariilliite-