1949-12-17-01 |
Previous | 1 of 10 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
P » - 14. decembrt pret Kostovu w t t x r k Times — ftrāvag ceturtajā im iS^ Sofijā turpinājās lie. «ttaašana. Tiesas m «»Warai vairs nebija, na kuriem viena daU •X npUednāja, ka C .npdarbojifeg ar s p l ^ ".te^ nodevību. Sroaioi ^btJuSals miiUstrurme! i l ^ noklausījās i i e . I8ratzfai5t,,ka bulgi. rodlofons līdz Sim nav vārdu par to, k l I l^trālotga^ Borbii W ka Balkānu «lavu t d j u īstenība ierosina! un Kostovg bijU |lp«?al» runāttjg. New ^ 3w^dent8 liņo no ***»nju diplomātiskās »''*t un MVD biroja va- ,^M^^ Michailovs. ļAeSļis kāds augst$ bul- IppcM^^ kag Neguvis l i d u s darboda^^ Pa. jfiJbfi Kostovu garākus ļfitjurt ari amerikāņu un • T o r k Herald Tri* ļ|ft|^sē publicējis ga-itrou 4 r varšrakstu Cii- ^rtbjitzlties. „Tā8au- _,Ju tiepības līdz Sim Sā Austrumeiropā. Pa-itoā. ka^ pēc Maskavas ^(tļfeētie vispirms at-jl^ tad 8o atzīšanos vēla i Pēc tam seko i p ^ c l j a s tautas demo-īārti Prāvā pret Koju tiesu mēchanismi deta neveiksmi. Bija 1^8 n^ribēja atzilu Times slejās Sofijas veltījis ar! pazīsta- Skrutetors. Ikatii p ^ c ^ Austnun-liSjļili, ka aiz dzelzs 1#qpeiams da^ot' tikai Spafcliatisa Padomju sa-Šfekārt, nekādos ap- Ttrt novirzīties no ģe- 8l politikacietusi nevienā gadījumā — Ju-vaciia izraida • iyi. X— ar Grotevola irtanunvScija uzsSkta ail i l M l b a a pārstāvju vaji-taģad- kļuvis zināms, palien Berlīnē krievu Jugoslavijas mill-natne. Stipras poUci-liamu hermētiski slS- . stutidām, « iekSlletu paziņoja, ka visi 20 td-locekli no AustrumvS- „ . l un tiem Berlīne jāat-mmia laikā. Oficiālajā jas lekšlietministrijas , ka Tito militārā misija iuM pastāvošo kārtību, liSs ar spiegošanu un sa-tautas policija un krievu 1d)^ Izkratīja militārmi-ļto aizveda visas mēbo* iirātuS, ledusskapjus un 'Jugoslavu pārstāvjiem te.šos priekšmetus atdo- • ja tikšot uzrādītas lē- JG PIE TITO I (C). — Belgrades Udlau-i^ es kiaa padomju-rumā- SJttiksmes sabiedrības M - līras pasažieri lūdza pat-ļeslbas Jugoslavijā. Wv- '•idmašlnā atradās nošauts - rumāņu milicijas apļa no Bukarestas uz k8ļ-lijas provinces f^m ļaeri bija atbruņojuši, ŗec aizspieda lidotāju mainīt ļnolaistles Belgrade. TITO TIESAS VSKAVAS AĢENTIEM (1). — Jugoslavijas Tau- .iespriedusi smagus sod^ :ajiem krievu em^an-pvainoja par sadarbjujj vai spiegošanu Padomju labā Uz 20 g. cletwg tāds Arsenijs .^of^f^l .kupācijas laika bijU ^ iSlās valdības protoff°5 bļakovam Pit^.?"^^^,.^ (to, k a apgādājis k r g islju ar ziņām par ,.ue » secības darbiem' Jugo^;, ,s jaunākie apsūdzētie 2 , jglākus sodus, Jo wf,f t pierādītu, k a viņus ^ Ipadomju sūtniecība ^ I M york Herald «dents Baļkanos a .» ka prāvas gaivei»^ fAēfl2.000 pir«SIJ; •a krievu emigran^»" w Padomju savienību. LATVIA Latvfa^s New8paper fiiblisbed uoder eucOM Clvu iUfSifS DivlBioo AutborlsattOD Kutober CJN0P t96. Publisher iiid BdUor: Valdemārs Um* 5srgf. SBlingen/N.. Brelte §tr. M' Prin^t tTngebeuer & Ulltter. Ladwlg8bur2% KOrner* ftr. I«.^bll8he<!twlceweekly. C^colatioti l i m bniktiiMlffiii ttOMMltiila M e v i ^ UtfMiOtiītfiliBo. ttllila. Oalv«aal8 redikions f UaSmpg^ gianm redaktora vlttDidEs: 11 Comis. BidiiB» lori: BOttt^ m Igali. taletoos 11». Plāno Vācijā izbūvēt dzMIus Uļviesiem lūgs Rezervēt Karlsrūes, Gmindes ka ari Memingenas un Minchenes nometnes Atklājot L C K kopsēdi 13. decembri Au^^rgā, vicepriekšsēdis V. lJM(iWrgs ziņoja par L C K pārstāvju I^ļžrgā, J . Niedras 4m M . Bēr-jiliņia piedalīšanos LNP sapulču vadi- Ojaprot B. Laurinoviča apbedīšanā. Sesijas d^ībnieki nelaiķi godināja ļJiķluBuma brīdī. Dzīvas debates liraistjli latviešu tritndas kopības un fls institūciju izveidošana saskaņā ar t C P Imbshauzenas sesijas ārkār-tljo lēmumu par to iedzīvināšanu, tto pieņēma attiecīgus lēmumps, k u - |U izpildīšanu uzdeva L C K priekš-iMim H. Klarkam. Izglītības jautājumā pārskatu snie-itea j . Celms^un A. Trapāns. Pare-džanias radikālas pārmaiņas. Dien-tldos patlaban nav skolu vadītāja, 1os tāds vēl ir. Skolu lieta butu jāpārņem apgabalu vadītājiem. Jāapzina skolotāji, kuri neemiģrēs. Nacionālās skolas pastāvēt vairs nevarēs, pat līdz IRO darbības beigām. Paredzams, ka pēdējais mēnesis būs marts. Sis lēmums esot galīgs un tā pamatā saimnieciski, bet vel vairāk politiski apsvērumi. Draud skolu sistēmas ģermānizācija. Nav ticams, ka iestāšanās vācu skolās būs unificēta. Jārēķinājas ar dažādību katrā vācu zemē. Svētdienas skolas un pēcstundu organizēšana liekas labākā izeja. ^ Tilāk pārrunāja diploma apliecības izsniegšanas iespējas tiem bērniem, kas pirms mācības gada beigām kopā ar vecākiem Izceļo. Tautskolas apliecības izsniegšanu Izlems skolotāju padome, t i . vai izsniegs Varšavā sjaida prāvu pret Vladislavu Gomulku Vai pec Rajka un Kostova pienākusi kārta ari bij^ Polijas vicepremjeram Variava (D). — Pēc Kostova prāvas, kas nule beidzās Sofijā, Varšavas politiskās aprindas aizvien noteiktāk runā, ka jau tuvākajā nākotnē tiesās arī blj. Polijas ministru prezidenta vietnieku un komunistu partijas, ģenerālsekretāru Vladislavu Gomulku. Nežēlastībā viņš Ierīta jau p r i ^ i gada. Toi^iz Gomulku atcēla no visiem svarīgajiem ^Matiem, atstājot vienīgi komunistu partijas centrālajā komitejā. Kādu laiku Gomulkas vārdu Varšavas prese nemaz nepieminēja. Londonā un Parīzē jau runāja, ka viņš apcietināts vai vienkārši nozudis tāpat, kā nozuduši tūkstoši cilvēku aiz dzelzs priekškara. TieSl Kostbva prāvas laikā komū-jUlstu partijas orgāns Nowy Drogl publicējis 'poļu komunistu partijas tfntrālkomitejas pēdējās sēdes protokolus, rio kuriem nepārprotami i z rieb kāds liktenis galda Gomulku. Par viņa apsūdzētāju uzstājies valsts prezidents Bleruts un Polijas flnanču diktators Hllārljs Mincs. Apvainojumus var pateikt vienā teikumā — Oomulka neuzticējās Padomju sa- . Vienībai. Sēdē to deklarējis arī Mincs, apgalvodams, ka Gomulka neticējis Maskavas solījumiem ^ Publicētie protokoli liecina, ka Gomulka «vainojams" tajos pašos noziegumos kā Kostovs. Viņš ir reizē poļu komunists un nacionālists. Sāda kombinācija Kremlim nav pieļaujama. Centrālkomitejas sēdē runāja ari pats Gomulka. „Es klusēju tik ilgi tāpēc," teica viņš, „ka biju partijas vadītājs. Tagad varbūt es runāju pēdējo reizi kā centrālas komitejas loceklis." Sle rezignētie vārdi izskatāmi par atzīšanos, jo Gomulka Wkam zina, kas viņu sagaida. Vācija kjust par pilntiesīgu līdzdalībnieci Eiropas jaunuzbūve Bomia (v). — Rletumvācijas parlamenta sēžu zālē Bonnā ceturtdienas vakarā svinīgi parakstīja vienošanos par Eiropas palīdzības pakta attieksmēm starp Vāciju un Savienotajām valstīm. Dokumentu parak- SUja ASV vārdā augstais komisārs Meklojs un Vācijas vārdā kanclers Adenauers. Reizē ar šo vienošanos Adenauers parakstīja arī veselu virkni papildus protokolu. Sis Ir pirmais valsts līgums, ko Vācija parak-sfijusi pēc otrā pasaules kara. Vienošanās dod iespēju Vācijai patstāvīgi piedalīties Maršala plāna zemju pārstāvniecībā Parīzē un piešķir tai Pilfias tiesības lemšanā un apspriedēs par Maršala plāna iedzīvināšanu, līgums būs spēkā lidz 1953. gada 30. l^ijam. Meklojs savā šim gadījumam veltītajā uzrunā norādīja, ka ai šo pirmo lielo starptautisko līgumu, ko parakstījusi Vācijas valdība, tā kļuvusi par pilntiesīgu līdzdalībnieci Eropag jaunuzbūves programma. »Kaut arī šī ir tikai divpusīga vie-nc^ anās starp ASV un Vāciiu. tā to- e' paver Vācijai ceļu, kas tai ļauj , emties savu lomu 18 nāciju ko-centienos," uzsvēra Meklojs, V1 rtem bergas-Badenes landtāgs prasa D P pielīdzināšanu vāciešiem Stutgarte (E). — Trešdien Stutgar-tē notika Virtembergas-Bādenes landtāga pēdējā sēde šinī gadā. Daudzo priekšlikumu starpā deputāti apsprieda arī kofnūnistu iesniegumu par pārvietotajām personām. Šajā iesniegumā atkārtoti tika pieminētas DP demonstrācijas Ulmā un turienes komunistu partijas biroja Izdemolēšana. Debatēs Iekšlietu ministrs Ulrlchs paskaidroja, ka «pārvietotās personas i r viena no smagākajām nastām, ko Rietumvācijai atstājis Hitlers". Viņš nožēlojot notikumus Ulmā, bet tos tomēr nevar attiecināt uz visiem DP. Runas beigās iekšlietu ministrs norādīja, ka «nepieciešami atrisināt pārvietoto personu problēmu tik ātri, cik vien iespējams". CDŪ deputāts Telss savukārt paskaidroja, ka par katru DP Virtembergal-Bādenei gadā jāizdod 1400 marku, kamēr vācu bēgļi saņe^ mot tikai 60 marku. Debašu beigās landtāgs vienbalsīgi pieņēma CDU priekšlikumu—kopā ar Bonnas valdību un okupācijas Iestādēm nokārtot pārvietoto personu problēmu un tiesībās pielīdzināt tās vāciešiem. Franču okupācijas spēku komandieris ģen. Emils Betuārs protestē pre» četru Uelo mieraUguran ar Austrija. Jo tes esot nemorāls pret bēgļiem un DP. apliedbu par pēdējās klases beigšanu (skanīgos gadījumos), vai tikai par apmeklēšanu. Kur nav skolu inspektora, šīs funkcijas pārņems apgabalu pārstāvji. Pieņēma un apstiprināji, Brazīlijā nodibinātā latviešu kultūras archlva statūtus. Vietējo administratīvo uz-raudzlbufpar archivu uzņēmusies sūtniecība Brazīlijā, bet faktiskaii rīkotājs būs LCK. Anglijas valsts ministrs ItfekrOls izrādījis dzīvu interesi par Baltijas valstīm un daudzkārt par tām dedzīgi iestājies. Nolēma viņam rakstiski izteikt latviešu trimdinieku pateicību. V. Skalstlauks ziņoja, ka, nometnēm likvidējoties, paliek daudz k u stamas mantas, kā darbnīcu mašīnas, darba rīki etc. Nolēma rast īpašas centrālas noliktavas šo mantu savākšanai katrā zonā. Mantas^ k u ras neatmaksājas pārvest uz centrālo noliktavu, pārdodamas, katrā gadījumā iepriekš sazinoties ar attiecīga apgabala pārstāvi. Otrās dienas sēdi vadīja L CK priekšsēdis H.^Klarks, ku|i iepriekšējā dienā bija Frankfurtē skaidrot un kārtot vairākus mūsu trimdas dzīves svarīgus jautājumus. Viņi ziņoja, ka Frankfurte karavīru lieta vēl nav noskaidrota. Atrisinājums gaidāms ap janvāra beigām. Skvadrilll, tāpat mūsu sūtnis J . Feldmanis, karavīru jautājumā cer labvēlīgu lznāki»nu. Ļoti aktīvi kļuvuši ari igauņi, ungāri im ukraiņi. Pozitīvais i r tas, ka karavīru jautājums pacelts ASV ministriju pārrunu Dlāksnē. Uz visu nacionālo grupu iesniegto memorandu tagad saņemtas atbildes no UN un Cilvēka tiesību aizsardzi* bas Ugas. Ar to Iepazinies ari Mekloijs. Tfipftt saķemta atbilde no IRO zonas dir^tora, kas Sai Jautājumā runās Zenēvā. Memoranda tiešais mērķis bija pavērt durvis tiesām sarunām, kas tagad panākts- „Mēs protestējām, ka ar miims nekonsultējās Vācijā paliekošo dzīvokļu, darba un citos svarīgos jautājumos. Tagad mūs uzklausīs," ziņoja priekšsēdis. Deviņu tautību pārstāvniecības, kas akreditētas pie IRO, sastādījušas izsmeļošu rakstu, ko iesniegt armijas štābam. Pilnvaroti bijuši ukraiņu pārstāvis un H. Klarks. Noskaidrojies, ka attiecīgas iestādes plānojot Vācijā paliekošo vajadzībām Izbūvēt dzīvokļus kazarmās, kas sastāvētu no divām Istabām, virtuves un vannas Istabas. Darba jautājumā vēl skaidrības nav. Nākošā apspriede nolikta 11. janvārī, kad jānāk ar priekšlikumiem dzīvokļu un darba jautājumos. Jāuzdod nometnes, kur cilvēki būtu atstājami. Panākt nometņu nepār-vletošanu nav Iespējams, jo 15. novembra pavēle nosaka, ka privātīpašuma nometnes atbrīvojamas 60 dienu laikā no pavēles saņemšanas. Iebildumus pret pārcelšanu ziemā ņem vērā tikai pa daļai. Nolēma, ka latviešu koncentrēšanai veļamākās nometnes būtu Mlnchehe, Karls-rūe, Memingena un Svābu Gminde. Par budžetu un saimniecības jau-tājulmiem referēja J . Niedra, konstatējot, ka vairums tautiņu savas saistības trimdas kopībai kārto teicami. Taču ienākumi pēdējā laikā visai jūtanu samazinājušies, sakarā ar emigrācijas straujo gaitu un ari nometņu pārvietošanas dē). LCK saimniekos ar minimāliem Izdevumiem, svītrojot un apvienojot vairākus izdevumu posteņus. V. Lambergs ziņoja par laikrakstu Latvija, kas izveidojas par vadošo laikrakstu trimdā. Pieņēma statūtus Latvijas apgādam kā autonomam uzņēmumam. Fišbachas nometnes likvidēšanā ir notikusi sabiedriskās mantas izsaimniekošana. LCK nolēma: pret blj. Fišbachas nometnes latviešu pārstāvības orgāniem ierosināt vajāšanu tiesas ceļā un uz visasāko nosoda no nacionālā viedokļa šo amata personu rīcību nometnes mantu izsaimniekošanā; uzdot LCK delegācijai amerikāņu zonā izstrādāt nosodošu atzinumu tekstu un to publicēt latviešu presē Vācijā un ārpus Vācijas; materiālo atbildību par nodarītiem zaudējumiem uzlikt vainīgajām amatpersonām, saskaņā ar izmeklēšanas komisijas konstatējumiem: par bij. Fišbachas nom. komitejas pr-ja māc. Gulbja rīcību ziņot Archibīs-kapam. Haunštetenes nometnei likvidējoties, L C K pāries uz Hochf eldu. (In) Jauni krizes draudi Francijā B I D O A T L A I D Ī S P A R L A M E N T U , J A T A S T U R P I N Ā S VIŅU K R I T I Z ĒT Farte (I). — Nmugoto m poOlisko partija U d ^ labo grlbv n ' fniiēii paititāma»» lmproviiid)ai apINim» p M n n poKtiski M n Friaelji ndi itm M T mCJori ttortablflaētiet. Plo to piHnrakiM P a i l i i ātittl m n i par viUIbas M A ko i o r d i imOidJis idlkani gi«i valsta batfieta prokkti. JMeņm p l rm L JaniilņĻ oa lo poflift apipridi parlamenl» ķomitfjaa. Kaoi i r l tedevunt tilialaiiiltt ar toalkf mlcni» parlamentlrieli oēliiii Idiikiainns, ka tie galveiiokiH baaētt aa ttodokllon. BOBlitra mtiMaiti Smrii Udo brldlaUii paiteamta. |a laa badieia projekta n e i ^ i ^ i a t a . tad viņi satkaņi ar tavām pĀva* rim aUaldlIol palreliejo nad<mlto padomi un liiladlidUM Jaamui >ri4 lišanai. Lielbritānija neatstās Eiropu Parlie (E). — Franču balles, ka Lielbritānija atstās Eiropu un sadarbosies tikai ar Savienotajām valstīm* i r nepamatotas, teica britu vēstnieks sērs Olivers Htŗlijs kādā pieņemšanā franču iniemju žur-nālistiom. Uelbrltanija apzinās savus pienākumus Vecajā kontinentā un paliks vienmēr tiem uzticīga. BBC piebilst, ka II vēstnieka deklarācija nākusi Istajā# brīdī. Franču pilsoņu aprindās, s e v i ^ pēc mārciņas devalvācijas, bija dzirdamas aizvien noteiktākas valodas, ka Lielbritānija vērS savus skatus uz ASV pusi un var pienākt brīdis, ka tā pavisam atstās Eiropu* Izraēla ignorē U N lēmuma Londona (I). ^ Pēc debatēm, kas ilga trīs nedēļas un brīžiem bija pavisam vStrainas, Apvienoto nāciju pikisapulce ar 38 balsīm pret 14 un 7 valstu pārstāvjiem atturoties^ akceptēja Jeruzalemes un tuvākās apkārtnes izsludināšanu par starptautisku territoriju. Tikko šis lēmums bija pieņemts, Izraēlas parlaments un valdība ārkārtējās sēdēs nolēma izsludināt Jeruzalemi par valsts galvaspilsētu līdzšinējās Tela-vlvas vietām 2īdu valdība ar šādu rīcību izteica savu protestu pret Ņujorkas lēmumiem un nostādīja Apvienotās nācijas notikuša fakta priekSā. Sl rīcība ļoti pārsteidza UN aprindas, bet nevienam ari nav noslēpums, ka Apvienotajām valstīm Patlaban nav nekādu lidzekļu, ar kuriem varētu piespiest Izraēlu pildīt Ņujorkas rezolūciju. Uz Jeruzalemi jau pārceltas vairākas ministrijas, ari nākamā parlamenta sēde vairs nenotiks Telavīvā. Ģenerālsekretārs Lī pieprasījis no Izraēlas valdības paskaidrojumus, piedraudot nesaņemišanas gadījumā sasaukt ārkārtēju Drošības padomes sēdi, jo uzskata žīdu valdības rīcību par tādu, kas apdraud pasaules mieru. Tagadējā IpaUdja balstās uz aod«» ālistu un katoļu, tautas partijas ia« ^ darbību. Visasākie valdQ)as kritiķt' ir komunisti, kuriem parlamenti VH. samēri lieli noteikšana. Kaut io«, ciāUsU ari paši ieiet valdlbi« viņi aldibas budžeU projekta krittsiīp» I šoreiz daudz neatšķiru no lab viem biedriem pa kreisi. Tikai t l ^ kad parlamentā kļuva zinānu, Im kabinets pilnvarojis premjera utttik dit uzticības jautājumu,» sodllMa frakcija d^larēja, ka viņas ļaiodo^ mos tieša valdības gāšana neletUpit. riņi ar mieru ari turpmāk atMsItt kabinetu, ja jaunajā budleti i i d i li dažus pārkārtojumus. Ar io dikla« rāciju Bido valdību stāvoklis pa* gaidām saglābts, bet šis eļrfsodl no Jauna raksturo pašreizējā reHma rājās puses. Vispārējais nodnņo» Jums Francijā patlaban tāds, ka viena partija, neatskaitot temfl^ nīstus, faktbkl nav ieinteresēta trih dibu maiņā, kamdēļ pfredzams, k i tās vienosies par kādu kompromlia formulu. Bez ŠI tīri parlamentārā oidioda franču sabiedrisko domu nodarUaa ari konfUkU ar Poliju, k u savādi kirti no poUttsŪ^pUktpes I K * sviedies kultOrillajTl^ tnmSu «p* lomātlsko pārstāvlbiļi darbinimi raidīšanu, Varšavas valdība Ukud^ atstāt P o l i j u robd^ ari U Imite skolotājiem, kas darbojās ttMļrii valdību protežētajās poļu mielbsi iestādēs. Atbildot uz So akdjut frīEmČu valdība savukārt izraidlJiuA no Franciju vairākus poļu skolotie Jus. Franču prese vienprātīgi konstatē, ka poļu valdības rīcība suka^ nota ar kominforma plāniem par rietumu ietekmes mazināšanu A th strumelropā, Jo franču paidagogin pirms dažām nedēļām,izraidījusi ar! rumāņi. Poļu skolotāju darbību pārtraukšana, Francijā formāli bijusi gan pamatota, bet nesasniedzot mlr« ķi, kamdēļ iekšlietu ministriju rik čība, pēc galveno politisko komen^ tātoru domām, bijusi pārsteidzUpu Francijā dzīvojot gandrīz pus mii* jons poļu, un komunistu Internacionālei joprojām viegli atrast viņu vi» dū no tikai sekotājus, bet ari paklausīgus aģentus. Ja poļu valdību rīcība efektīgi mazina franču ietekmi Polijas skolās un sabiedrībā, tad pat vairāku simtu po]u Izsūtīšana no Francijas nekādu zaudējumu komlnformam nesagādā. VISINSKIS BERLĪNE Teotralo vizīte pie Austrumvācijas vaidībos un plaša piepemsana padomju Iculturas namā Berlīne (I). — Atceļā no Apvienoto nāciju pilnsapulces uz Maskavu padomju ārlietu ministrs A. V i - šinskis trešdien ieradās Berlīnē. Savu uzturēšanos padomju politiskais pārstāvis šgreiz Izmantoja ne tikai parastajām apspriedēm ar Maskavas pārstāvjiem okupētajā Vācijā, bet arī iespaidīgai demonstrācijai, kurai vajadzēja rādīt, ka padomju vara Austrumvācijā nodibināto marionešu valdibu uzskata par suverēnas valsts vadību. Jau lidlaukā Višinski sagaidīja premjera Pika trīs vietnieki un Austrumvācijas ārlietu ministrs Dertingers. Goda sardzē t)ija nonkota lielāka .«tautas policijas" vienība. Dažas stundas pēc ierašanās Berlīnē, Višinskis devās oficiālā vizītē pie Austrumvācijas ārlietu ministra. Jau pusstundu pirms noliktā laika policija apturēja visu satiksmi ielās, pa kurām Višinskim bija jādodas no padomju okupācijas valdības štāba pie Dertingera- Desmit minūtes pirms ViSinska pa šo marSrutu izbrauca vairāki policijas automobiļi. Padomju ārlietu koriežā bija pavisam septiņas mašīnas, ko vēl pava« dlja divpadsmit policisti uz motocikliem un viena smagā mašīna ar apbruņotu policiju. Hermētiski izolēts bija ari viss kvartāls, kufā atrodas Dertingera vadītā ministrija* Saskaņā ar Pika valdības rīkojumu, oficiālas iestādes un fabrikas greznoja Vācijas un Pad. savicn. karogi. Vi.^lnska apciemojuma nobeigumā padomju kontrolkomisija ceturtdienas vakarā bija rīkojusi plašu pie-ņemAanu padomju kultūras namā Berlīnē. Tajā piedalījās triju Berlīnes rietumu sektoru komandanti, ģenerāļi Boms, Tellors un Gunevals, arī vicekomandantl un augstāki sabiedroto komandantūru virsnieki Ielūgumi bija piesūtīti ari triju rietumu valstu augstajiem komi.sāriem, bet tie. svarīgu pienākumu kavēti ^onnā, nevarēja ierasties. Berlīnes rietumu sektoru komandanti šajā pieņemšanā saKtapās pirmo reizi no tikai ar ViSinskl, bet ari ar padomju joslas vācu valdību, )u> rietumnieki nav akceptējuSL Piektdien Vi.sinskis devās atceļā uz Maskavu ^11 •i
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 17, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-12-17 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari491217 |
Description
Title | 1949-12-17-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | P » - 14. decembrt pret Kostovu w t t x r k Times — ftrāvag ceturtajā im iS^ Sofijā turpinājās lie. «ttaašana. Tiesas m «»Warai vairs nebija, na kuriem viena daU •X npUednāja, ka C .npdarbojifeg ar s p l ^ ".te^ nodevību. Sroaioi ^btJuSals miiUstrurme! i l ^ noklausījās i i e . I8ratzfai5t,,ka bulgi. rodlofons līdz Sim nav vārdu par to, k l I l^trālotga^ Borbii W ka Balkānu «lavu t d j u īstenība ierosina! un Kostovg bijU |lp«?al» runāttjg. New ^ 3w^dent8 liņo no ***»nju diplomātiskās »''*t un MVD biroja va- ,^M^^ Michailovs. ļAeSļis kāds augst$ bul- IppcM^^ kag Neguvis l i d u s darboda^^ Pa. jfiJbfi Kostovu garākus ļfitjurt ari amerikāņu un • T o r k Herald Tri* ļ|ft|^sē publicējis ga-itrou 4 r varšrakstu Cii- ^rtbjitzlties. „Tā8au- _,Ju tiepības līdz Sim Sā Austrumeiropā. Pa-itoā. ka^ pēc Maskavas ^(tļfeētie vispirms at-jl^ tad 8o atzīšanos vēla i Pēc tam seko i p ^ c l j a s tautas demo-īārti Prāvā pret Koju tiesu mēchanismi deta neveiksmi. Bija 1^8 n^ribēja atzilu Times slejās Sofijas veltījis ar! pazīsta- Skrutetors. Ikatii p ^ c ^ Austnun-liSjļili, ka aiz dzelzs 1#qpeiams da^ot' tikai Spafcliatisa Padomju sa-Šfekārt, nekādos ap- Ttrt novirzīties no ģe- 8l politikacietusi nevienā gadījumā — Ju-vaciia izraida • iyi. X— ar Grotevola irtanunvScija uzsSkta ail i l M l b a a pārstāvju vaji-taģad- kļuvis zināms, palien Berlīnē krievu Jugoslavijas mill-natne. Stipras poUci-liamu hermētiski slS- . stutidām, « iekSlletu paziņoja, ka visi 20 td-locekli no AustrumvS- „ . l un tiem Berlīne jāat-mmia laikā. Oficiālajā jas lekšlietministrijas , ka Tito militārā misija iuM pastāvošo kārtību, liSs ar spiegošanu un sa-tautas policija un krievu 1d)^ Izkratīja militārmi-ļto aizveda visas mēbo* iirātuS, ledusskapjus un 'Jugoslavu pārstāvjiem te.šos priekšmetus atdo- • ja tikšot uzrādītas lē- JG PIE TITO I (C). — Belgrades Udlau-i^ es kiaa padomju-rumā- SJttiksmes sabiedrības M - līras pasažieri lūdza pat-ļeslbas Jugoslavijā. Wv- '•idmašlnā atradās nošauts - rumāņu milicijas apļa no Bukarestas uz k8ļ-lijas provinces f^m ļaeri bija atbruņojuši, ŗec aizspieda lidotāju mainīt ļnolaistles Belgrade. TITO TIESAS VSKAVAS AĢENTIEM (1). — Jugoslavijas Tau- .iespriedusi smagus sod^ :ajiem krievu em^an-pvainoja par sadarbjujj vai spiegošanu Padomju labā Uz 20 g. cletwg tāds Arsenijs .^of^f^l .kupācijas laika bijU ^ iSlās valdības protoff°5 bļakovam Pit^.?"^^^,.^ (to, k a apgādājis k r g islju ar ziņām par ,.ue » secības darbiem' Jugo^;, ,s jaunākie apsūdzētie 2 , jglākus sodus, Jo wf,f t pierādītu, k a viņus ^ Ipadomju sūtniecība ^ I M york Herald «dents Baļkanos a .» ka prāvas gaivei»^ fAēfl2.000 pir«SIJ; •a krievu emigran^»" w Padomju savienību. LATVIA Latvfa^s New8paper fiiblisbed uoder eucOM Clvu iUfSifS DivlBioo AutborlsattOD Kutober CJN0P t96. Publisher iiid BdUor: Valdemārs Um* 5srgf. SBlingen/N.. Brelte §tr. M' Prin^t tTngebeuer & Ulltter. Ladwlg8bur2% KOrner* ftr. I«.^bll8heri4 lišanai. Lielbritānija neatstās Eiropu Parlie (E). — Franču balles, ka Lielbritānija atstās Eiropu un sadarbosies tikai ar Savienotajām valstīm* i r nepamatotas, teica britu vēstnieks sērs Olivers Htŗlijs kādā pieņemšanā franču iniemju žur-nālistiom. Uelbrltanija apzinās savus pienākumus Vecajā kontinentā un paliks vienmēr tiem uzticīga. BBC piebilst, ka II vēstnieka deklarācija nākusi Istajā# brīdī. Franču pilsoņu aprindās, s e v i ^ pēc mārciņas devalvācijas, bija dzirdamas aizvien noteiktākas valodas, ka Lielbritānija vērS savus skatus uz ASV pusi un var pienākt brīdis, ka tā pavisam atstās Eiropu* Izraēla ignorē U N lēmuma Londona (I). ^ Pēc debatēm, kas ilga trīs nedēļas un brīžiem bija pavisam vStrainas, Apvienoto nāciju pikisapulce ar 38 balsīm pret 14 un 7 valstu pārstāvjiem atturoties^ akceptēja Jeruzalemes un tuvākās apkārtnes izsludināšanu par starptautisku territoriju. Tikko šis lēmums bija pieņemts, Izraēlas parlaments un valdība ārkārtējās sēdēs nolēma izsludināt Jeruzalemi par valsts galvaspilsētu līdzšinējās Tela-vlvas vietām 2īdu valdība ar šādu rīcību izteica savu protestu pret Ņujorkas lēmumiem un nostādīja Apvienotās nācijas notikuša fakta priekSā. Sl rīcība ļoti pārsteidza UN aprindas, bet nevienam ari nav noslēpums, ka Apvienotajām valstīm Patlaban nav nekādu lidzekļu, ar kuriem varētu piespiest Izraēlu pildīt Ņujorkas rezolūciju. Uz Jeruzalemi jau pārceltas vairākas ministrijas, ari nākamā parlamenta sēde vairs nenotiks Telavīvā. Ģenerālsekretārs Lī pieprasījis no Izraēlas valdības paskaidrojumus, piedraudot nesaņemišanas gadījumā sasaukt ārkārtēju Drošības padomes sēdi, jo uzskata žīdu valdības rīcību par tādu, kas apdraud pasaules mieru. Tagadējā IpaUdja balstās uz aod«» ālistu un katoļu, tautas partijas ia« ^ darbību. Visasākie valdQ)as kritiķt' ir komunisti, kuriem parlamenti VH. samēri lieli noteikšana. Kaut io«, ciāUsU ari paši ieiet valdlbi« viņi aldibas budžeU projekta krittsiīp» I šoreiz daudz neatšķiru no lab viem biedriem pa kreisi. Tikai t l ^ kad parlamentā kļuva zinānu, Im kabinets pilnvarojis premjera utttik dit uzticības jautājumu,» sodllMa frakcija d^larēja, ka viņas ļaiodo^ mos tieša valdības gāšana neletUpit. riņi ar mieru ari turpmāk atMsItt kabinetu, ja jaunajā budleti i i d i li dažus pārkārtojumus. Ar io dikla« rāciju Bido valdību stāvoklis pa* gaidām saglābts, bet šis eļrfsodl no Jauna raksturo pašreizējā reHma rājās puses. Vispārējais nodnņo» Jums Francijā patlaban tāds, ka viena partija, neatskaitot temfl^ nīstus, faktbkl nav ieinteresēta trih dibu maiņā, kamdēļ pfredzams, k i tās vienosies par kādu kompromlia formulu. Bez ŠI tīri parlamentārā oidioda franču sabiedrisko domu nodarUaa ari konfUkU ar Poliju, k u savādi kirti no poUttsŪ^pUktpes I K * sviedies kultOrillajTl^ tnmSu «p* lomātlsko pārstāvlbiļi darbinimi raidīšanu, Varšavas valdība Ukud^ atstāt P o l i j u robd^ ari U Imite skolotājiem, kas darbojās ttMļrii valdību protežētajās poļu mielbsi iestādēs. Atbildot uz So akdjut frīEmČu valdība savukārt izraidlJiuA no Franciju vairākus poļu skolotie Jus. Franču prese vienprātīgi konstatē, ka poļu valdības rīcība suka^ nota ar kominforma plāniem par rietumu ietekmes mazināšanu A th strumelropā, Jo franču paidagogin pirms dažām nedēļām,izraidījusi ar! rumāņi. Poļu skolotāju darbību pārtraukšana, Francijā formāli bijusi gan pamatota, bet nesasniedzot mlr« ķi, kamdēļ iekšlietu ministriju rik čība, pēc galveno politisko komen^ tātoru domām, bijusi pārsteidzUpu Francijā dzīvojot gandrīz pus mii* jons poļu, un komunistu Internacionālei joprojām viegli atrast viņu vi» dū no tikai sekotājus, bet ari paklausīgus aģentus. Ja poļu valdību rīcība efektīgi mazina franču ietekmi Polijas skolās un sabiedrībā, tad pat vairāku simtu po]u Izsūtīšana no Francijas nekādu zaudējumu komlnformam nesagādā. VISINSKIS BERLĪNE Teotralo vizīte pie Austrumvācijas vaidībos un plaša piepemsana padomju Iculturas namā Berlīne (I). — Atceļā no Apvienoto nāciju pilnsapulces uz Maskavu padomju ārlietu ministrs A. V i - šinskis trešdien ieradās Berlīnē. Savu uzturēšanos padomju politiskais pārstāvis šgreiz Izmantoja ne tikai parastajām apspriedēm ar Maskavas pārstāvjiem okupētajā Vācijā, bet arī iespaidīgai demonstrācijai, kurai vajadzēja rādīt, ka padomju vara Austrumvācijā nodibināto marionešu valdibu uzskata par suverēnas valsts vadību. Jau lidlaukā Višinski sagaidīja premjera Pika trīs vietnieki un Austrumvācijas ārlietu ministrs Dertingers. Goda sardzē t)ija nonkota lielāka .«tautas policijas" vienība. Dažas stundas pēc ierašanās Berlīnē, Višinskis devās oficiālā vizītē pie Austrumvācijas ārlietu ministra. Jau pusstundu pirms noliktā laika policija apturēja visu satiksmi ielās, pa kurām Višinskim bija jādodas no padomju okupācijas valdības štāba pie Dertingera- Desmit minūtes pirms ViSinska pa šo marSrutu izbrauca vairāki policijas automobiļi. Padomju ārlietu koriežā bija pavisam septiņas mašīnas, ko vēl pava« dlja divpadsmit policisti uz motocikliem un viena smagā mašīna ar apbruņotu policiju. Hermētiski izolēts bija ari viss kvartāls, kufā atrodas Dertingera vadītā ministrija* Saskaņā ar Pika valdības rīkojumu, oficiālas iestādes un fabrikas greznoja Vācijas un Pad. savicn. karogi. Vi.^lnska apciemojuma nobeigumā padomju kontrolkomisija ceturtdienas vakarā bija rīkojusi plašu pie-ņemAanu padomju kultūras namā Berlīnē. Tajā piedalījās triju Berlīnes rietumu sektoru komandanti, ģenerāļi Boms, Tellors un Gunevals, arī vicekomandantl un augstāki sabiedroto komandantūru virsnieki Ielūgumi bija piesūtīti ari triju rietumu valstu augstajiem komi.sāriem, bet tie. svarīgu pienākumu kavēti ^onnā, nevarēja ierasties. Berlīnes rietumu sektoru komandanti šajā pieņemšanā saKtapās pirmo reizi no tikai ar ViSinskl, bet ari ar padomju joslas vācu valdību, )u> rietumnieki nav akceptējuSL Piektdien Vi.sinskis devās atceļā uz Maskavu ^11 •i |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-12-17-01