Bavarijas Latviesu vestnesis, January 9, 1946

              mm
mmm
mmm
teli
mmm
j-*^';---.-1 •
mm
i i i » :
to
te
; i ,
: l :
• j •
i'.i
'i f
ii
[ l i f t i ]
p i l i
W8
ķāmm
mmm.
māk-
? 'i
!l i]
mmm
mmm
« i r
m9m
m
194d. g. 9. janvārf
ftfgas pUsētM izpildkomitejai
Sēdis Dēglavs radiofonā runā ja par sa­gatavošanos
ziemai. Stipri atpaliek
t r i n a m ā sagādei G r i i t i i ed
•Si vienu ziemu dzīvot neapkurina
Ibs dtivoUos. Palīdzēs ar malku ti­kai
skolotājiem, zinātniekiem, māks­liniekiem,
tēvijas kara invalidiem un
^rkaharmiefiiem. Visiem pārējiem agādā par kurieāmo pašiem. Olaines,
angalu, Jōrmalas meži atrodas pil­sētas
pievārte. Galvenais te tikai
transports. Jāizlieto visi līdzekli, vel­kamie
iin stumjamie ratiņi.
— ^,Ģlnas'* ievadrakstā Ķ. OzoliAš
asi vēršas pret baumu izplatitāj
„Visās valstis"; teikt^^ rakstā. tagad
sauc pie atbildības kara noziedznie­kus.
Kvislingiem Norvēģijā, Lavai em
un PetSnicm JPrancijā un ļidzlg em
tautas Aodevējiem Dānijā, Holandē,
Betiljā, •( Itālijā un Balkānos
viiiri nav glābifia. Un vēl mazāk ta-jad
var cerēt uz glābiņu latviešu tau-taahodevljl
Latviešu vāciskie bur-luāziskie
nacionālisti, neatrodot sev
atbalstu ārzemēs, mēģina sameklēt
tādu pašā Latvijā, Slēpdamies zem
tautas ,,aizstāvju" maskas, vi6i izplata
daiādas' provokatoriskas baumas. So
laužu mērķis ir jaukt citu prātus, ra-
<i&t iedzīvotājos neuzticību pret pa­domju
varu, laupīt cilvēkiem ticību
•iftdienai, Iebaidīt cilvēkus ar visādiem
šausmu stāstiem.
Protams, ar baumām nevar satraci­nāt
padomju varas pamatus, nevar
apturēt padomju Latvijas atdzim-ianu.
Bet melīgas baumas tomēr var
sināmā vērā ietekmēt svārstīgu, poli­tiski
mazapzinlgti iedzīvotāju daiu un
piārvērst to par tautas ienaidnieku
icrooi, kas aicina zemniekus krāpt pa­domju
varu, izvairīties no nodevām
u.t.t
Bet katrs apzinīgs pilsonis redz, cik
nesekmīgi ir visi šie mēģinājumi, cik
maz panākumu ir tautas ienaidnie­kiem.
Katrs tagad zina un saprot, ka
nav tāda spēka, kas varētu nostāties
pret Padomju Savienību un nodibināt
Latvijā kādus tur „citus laikus", ķu-fus
tā gaida tautas ienaidnieki un fa­šisti.
Padomju vāra stāv stingri kā
klinteuh tā pastāvēs ārf nākotnē, jo
tā ir tautas vara." Rabts beidzas ar
aicinājumu zemniekiem atmaskot
visdažādākos baumu un melu izplatī­tājus,
kas mēģina traucēt radošo
darbu. Zemniekiem jāpilda viņiem
uzliktie pienākumi.
ots aprill uz mātais
Raiskuma tilts pie Cēsīm.
— Plaša patēriņa preces tagad ražo
VEF. 2 mēnešu laikā izgatavots 1000
drēbju pakaramo, 1000 skārda krās­niņu,
10 tējkannu.
Mūsu komponistu vecmeistars
Jāzeps V I t 0 1 s pēc raibām bēgļu gai­tām
tagad dzīvo Detmoldā, kur ar
savu dzīves biedri dziedātāju A n n i -
j u V ī t o i u pabeidz iekārtoties. A.
Vītola turpina dziedāšanas studijas.
Sirmais profesors nevar dzīvot bož
darba, bet ēakli raksta jaunas dzies­mas,
no kurām dažas drīz būs piee­jamas
atklātībai un būs patīkama
balva koriem. Bez tam profesors
strādā ari pie klaviefu darbiem. Tur­pat
Detmoldā pēc traģiskās bēg­šanas
no degošās Berlīnes apmeties
arī komponists un mūzikas kritiķis
Jānis CI r u l i s . Skrienot pa Berlī­nes
ielām, starp degošām mājām,
Cīrulis nevien zaudējis no Latvijas
lldzpaglābto; bet cietusi ari viAa acu
gaisma. Vairāk mēnešu vajadzējis pa­vadīt
vienās bailēs, vai nezaudēs redzi
pavisam. Tomēr, pateicoties ārstu rū­pībai,
acis saglābtas. Vihš jau pagu­vis
pabeigt vairākas daiļskanīgas kofa
dziesmas un nodot tās izdevējam.
Tagad Cīrulis raksta īsu prof. J. Vī­tola
biogrāfiju, nodibinājis arī kori
un paguvis sarīkot dažus vērtīgus kon­certus,
tā dodot garīgu veldzi tautie­šiem
bēgļu gaitās. Operas dziedoņa
Ādolfa Ķ a k t i n a bēgļu gaitas no­vedušas
uz Austriju, kur viņš dzīvo
Filiachas pilsētā Karintijā. Mūsu di­ženais
dziedonis jūtas labi, ir iabā
formā un devis vairākus koncertus.
Par pavadītāju — pianisti tam paša
meita, kas Fillachā strādā par zob­ārsti.
Kaktiiiam, pārceļoties no kāra
apdraudētās joslas uz Fillachu, nācies
pazaudēt gandrīz visu, ko nodevis
pārsūtīšanai bagāžā. Viņš priecīgs,
ka Ir icōpā ar dēlu un meitu un maz­bērniem.
Cik atlicina laika mūzikas
studijām, tik nododas lasīšanai.
stotgain labu grāmatu. Oto
Latvial«i mākslas lastida
HocUeidas nometnē pie Augsbur-gasproī.
Tauriņš 30.^
viešu mākslas izstādi. Tās pirmo ap­meklētāju
vidu bija nometnes koman-
•
Pēc LGK norādījuma sports mūsu
apstākļos šķirojams skolu, jaunatnes
un sacīkšu nodarbēs. Lai šo darbu
tomēr sistematizētu, treneris Ri-chards
Dekšenieks, kas pašreiz dzīvo
Esiingenā, sarakstīs rokas grāmatu.
— Lībekas YMCA decembrī vāca
Ziemsvētku ziedojumus mūsu kara­vīriem
Beļģijā. Sporta sarīkojumos
un ar ziedojumu sarakstiem savākti
5942 cigāri un cigaretes, 489 konservu
kārbas, 331 gab. ziepju, 21 kārba bis­kvītu,
veļa, laikraksti un dažādas
mantas. — Polu sportistu rīkotajās
boksa sacīkstēs ārzemniekiem Osna-brikfi
pulcējās 4000 skatītāju. Mūsu
ilggadējais vieglā svara meistars
Jānis Klusovs (Auseklis) ar savu
parasto technisko veiksmi guva iespai­dīgu
punktu pārākumu pret kanā­diešu
karavīru Bolu, nodemonstrējot
vienu no sarīkojuma visskaistākajām
cīnām. Latviešu gailsvara bokseris
Stugis (Aus.) pēc punktiem zaudēja
kādrei?:ējam Polijas meistaram Dobi-jam.
— Ar UNRRA's gādību un at­balstu
rosīgi strādā Ambergas lat­viešu
nometnes sporta kopa, ko vada
E. Rožkalns (Daugavieši). No pazī­stamākajiem
sportistiem tur ir bas­ketbolists
A. Caune (Daugavieši) un
Starta volejbolisti P. Skrastinš un V.
Skudra. Lielu* atsaucību guvušas sko­lotāja
J Jendzes vadītas vingrotāju
nodarbes. Boksa treniņos vada ASK
ringa tiesnesis A, Kriim^iiš. bet šicha
sekciju A. Skudra. Nometnes labā­kais
iachists R. Blūms pārgājis uz
dzīvi Eslingenā. Šacha meistarības
izcīņā startē 43 dalībnieki. Ambergas
latvieši dažādos sporta veidos sek­mīgi
sacentušies ar igauņiem, lietu­viešiem,
poliem un ukraii^iem. — Gē-stachtjas
latviešu šacha turnīrā bija
30 dalībnieku. Bez zaudējumiem uz­varēja
19 g. V. Pēteris Bumbērs, bet
2. un 3. V. dalīja tēvs ar dēlu — Fri­cis
i un Edvīns Groskopi. ^ Izlases
basketbolists T. Grīnbergs (US) atro-,
das Dānijā. — Mūsu sprinta, meistars'
riteņbraukšanā H. Ozoli6š (Senču
Sils) dzīvo Mīldorfā. — Izcilais fut­bolists
P, Peiča (VEF) mīt Lērtē, pie
Hannoveras. — Oldenbur|ā pagaidu
dzīves vietu atraduši futbolisti Strl-kers,
Koneckis, Jargāns (visi ASK)j
Gelmraugs (Daug.) un A. (Kudrašojrs
(RV). — Sporta veterāns unVvIžnieks
Eduards Tūbelis jau ilgāku laiku
dzīvo klusā ciemā Fronhofenā pie
Rāvensburgas, bet Ventspils sporta
žlirnālists Viktors Vītols veseļojas
Garmišā-Partenklrchenā HHospital
2057, Block I, Garmisch).
Arnolds Šmits
y
danta vietnieks Sabo (Sabot), majors
Tijs (Thea) un Dr. Kacs. Izstādes
iniciatori bija latviešu mākslinieki —
gleznotāji, kas sadarbībā ar citiem
mākslas draugiem spējuši savākt ba­gātīgus
izstādījumus un sekmīgi vei­kuši
grūto iekārtošanas darbu. No
tēvzemes lldziiemtās mākslas lietas,
•Viens no visnozimigākiem praktis­kiem
Jautājumiem ir uztura jautā^
jMms* Ja cilvēka organisms nesaifiem
pietiekamu daudzMmu uztura vielu,
tas saj^t izsalkumu un ktūst nespē-rtp.
Tas tādēļ, ka organismā nepār­traukti
norisinās degšanas jeb oksi-dācijas
procesi un vēl citāda veida
vielu mainas. Ķermenis vienmēr ir
iiltāks par apkārtni, tas novada un
Izstaro siltumu. Esam it kā staigā­jošas
krāsniņas, kur kaut kas lēni
Icufas. Bet katrs zina, ka krāsns ne­var
silt, ja tajā neliek kurināmo, un
tāpat .,kurināmais" Jāpievada ķerme-aim.
Siltuma enerģijas mērs ir ka-l
o r i j a . Lielā kalorija ir tas sil­tuma
(ļaudzums, kas vajadzīgs, lai 1
kilograma ūdens temperatūru pacel tu
par vienu grādu. Kalorijas slēpjas uz­tura
vielās. Ja organisms tās ķīmiski
pārveido, oksidē, tad siltums atbrī­vojas.
Bez tam dalu uzturā vielās
slēptai enerģijas izlietojam kustībām,
kā mechani^o enerģiju.
Cik kaloriju cilvēkam vajaga dienā
un ar kādu uzturvielu daudzumu tā3
dabūt? Pieaugušam cilvēkam dienā
vajaga. atkarībā no darba un ķer­meņa
svara. 2000 līdz 5000 kaloriju.
70 kg smagam garīga darba strādnie­kam
dienā vajaga 2300 kal., galdnie­kam
3500 kal., bet smaga lauku darba
itrādnickam, kalējam vai sportistam
Intensīvās nodarbībās 4000 -^5000 kal.
Vecicfņ cilvēkiem visumā vajaga
Viena un tā paša svara --mazāk ka
iju, neka jauniem. Jo lielāks un
smagāks ķermenis, jo vairāk kaloriju
vajaga. Tžidēl ari bērniem vajaga
mazāk kaloriju, nokā pieaugušiem.
Sievietēm — pie vienāda ķermeņa
svara un vienādi intensīvām nodar­bībām
— vajaga nedaudz maiāk kalo­riju
kā vīriešiem.
Gul vēnās kal ori ja 8 devē j as uz tui: a
vielas ir o g l ū d e iVi, t a u k i u n b l -
3 a 11 u m i. Pie oglūdehiem pieder
ciete (stērķele) un dažādi cukuri,
l grams (g) oglūdefiu jeb ogļhidrātu
dod 4.1 kal. Tikpat kaloriju dod I g
olbaltuma, bet 1 g tauku dod 9,3 kal.
Tā kā icatrs cukura grams dod 4,1
kal., tad strādniekam, kas gribētu
visu nepieciešamo enerģiju iegūt no
cukura vien, dienā būtu jāapēd 1 kg
šās vielas. Sviestā ir 84 proc. tauk­vielu,
kuru katrs granis dod 9,3 k a l;
ja to vien ēstu, vajadzētu ap M kg.
Maizē ir ap 6 proc. olbaltumu un 55
proc. ogļhidrātu, un katrs kg maizēs
dod ap 26CK) kal. Daudz mazāk kalo­riju
varam dabūt no kartupeļiem, jo
tajos ir 75 proc. ūdens. 1 kg vārītu
kartupeļu dod 920 kal, bet 1 kg bur­kānu
tikai 420 kal, Dažādos augļos
un dārzenas vispār loti daudz ūdens,
un dārzeiios vispār loti daudz ūdens,
dēji daud?; kaloriju ir galā un olās.
Liesā galā un zivīs ir ap 1200— 1500
kal. uz kg, bet treknā 2800 4500
kal uz kg. Pilnpienā ir 650 kal. litrā.
Dažādi sieri dod 1900 — 4000 kal no
kg. Makaronos, rlik)s un miltos ir
3300 -^ 3700 kal. kiļo
Uzturs mums tomēr vaja4«l|8 ne
vien kaloriju dēl. Organisma šūni­ņas
pastāvīgi nolietojas un tās jāat­jauno.
Jāremontē. Bērna organisms
Jāuzbfivē, tam jāaug. Te nu vajadal-gas
daudzas un dažādas vielas: ūdens,
01 b a I t um i , tauki un l i p o ī d l,
dažādas min er ā 1 v i e 1 a s un v i -
t a m ī n i . Cilvēkam dionā vajaga ap
60 — 80 gramu olbaltumvielu jeb pro­teīnu,
āli vielas atrodas nevien olas
baltumā, bet ari olas dzeltenumā,
pienā un piena produktos, galā, maizē
un visos miltu produktos, bez tam
nelieliĒi daudzumā ari kartupeļos u. c.
dārzeAos un augļos. Pienā ir 3,3 proc.
proteīnu, sieros 20 — 35, gaJā un zivis
10 — 22. dažādos miltos un makaro­nos
6,5 — 13 procentu. Vērtīgi li-poidi
ir olu dzeltenumā, pienā, galā
un ar! augu ķarībā. Dažādas minerāl-piem.,
kalcija, nātrija,
zs u. c. sāli barībā parasti atro­das
pietiekamā daudzumā. Sāli jeb
iiatrijachbŗīdu liekam ēdienam^^^^W^
jo tas organismam vajadzīgs vairāk,^
nekā tas allaž uzturā jau ir. Tomēr
pārāk daudz sāls lietot nav ieteicams.
Dažreiz uzturā var pietrūkt kalcijs.
Diezgan daudz kalcija ir pienā. Kal­cijs
ir arī dzeramā ūdenīj sevišķi t. s.
„eietā" ūdeni.
Loti nozīmīgi mūsu uztufā vēl tā
sauktie V i t am I n i un vēl citas pa-pildvielas.
Ja to trūkst, tad organis­mā
rodas dažādi traucējumi un slimī­bas.
Par pietiekamu vitamīnu dau­dzumu
sevišķi jārūpējas, sastādot
bērnu, slimnieku un grūtnieēu ēdienu
karti. Vitamīni ir daudzi un dažādi.
Tos apzīmē ar burtiem. Tā sauktie
A, D, E un K vitamīni parasti ir kopā
ar taukiem un lipoīdiem, jo šķīst tau­kos,
bet ūdeni nē. Sie vitamīni sa-stopanii
pienā un sviestā, olu dzelte­numā,
ari augu zaļās dalās (lapās).
Visvairāk A un D vitamīnu ir zivju
aknās, sevišl^i no tām iegūtās ellās.
Labs un lēts D vitamīna avots ir arī
sēnes, sevišķi baravikas. D-vitamIna
trūkuma gadījumā kauli kļūst mīksti,
parādās rachīta pazīmes.
B, C, H, P u. c. vitamīni atrodami
pa lielākai daļai dažādos augu valsts
produktos. B, C Un P šktst ūdenī.
B-vitamini, kas ir vairāki, atrodas
graudu ārējās dalās, galā, pienā, ak­nās,
raugā, augļos un dārzeņos. C-vi-tamīns
daudz ir ogās, sevišķi rožu
ogās un upenēs, arī avenēs, zemenēs,
jāhogSs un ērkšķogās. Daud]^ šā vi­tamīna
vēl ir kāpostos, kāļos, bet maz
burkānos un bietēs. Kartupeļos ir vi­dēji
daudz C-vitamīna, pie kam vārot
tas pa daļai pāriet vārāmā ūdenī.
Vārītā ēdienā un konservos vitamīnu
ir nedaudz mazāk, kā svaigā uzturā.
Daudziem amerikāņu konserviem to­mēr
likti klāt tīri vitamīni kā pie­devas.
Saņemot visu kopā, nākam pie šāda
slēdziena. Vispareizāk lietot iespē­jami
dažādīgu uzturu, domājot kā par
pietiekamu kaloriju daudzumu, tā ari
par olbaltumvielām* minerālvielām un
vitamīniem. Dabīgā, daudzpusīgā uz­turā
ir visas organismam nepiecie­šamās
vielas. Ieteicams būtu uzturā
patērēt vairāk augļu un dārzei^u*
piekl to esam paraduši.
Prof. Dr. Bruno Jirgensons
audumi, keramikas un koka izstrādā­jumi
līdz ar 500 un 1000 g smaga­jiem
dzintara gabaliem, kas atrasti
Džintarjūras krastā pie Liepājas, ta\
gad pašiem tautiešiem \ un mums
draudzīgo Sabiedroto uii\citu tautu
pārstāvjiem pauž latviešu ;ņ^ionālās
kultūras diženumu un īpatnības.
— Pirmo latviešu skautu Ziems­vētku
eglīti Hochfeldas nometnē de­dzināja
30. decembrī. Prāvests Kal-lītis
jauiļiiešiem atgādināja gaismas
svētku nozīmi vinu gaitās. Skauti
savukārt iepriecināja viesus ar jauku
programmu. O. Krs
I Etnogrāfiskā kofa
„D»iesmotai8 pulks" goda biedrus,
dziedātājus, veicinātājuš-biedrus^un
labvēļus lūdz rakstīt kofa priekšnie­kam
Jānim RītinamDPCenter No. 5,
Latvian Camp, Heiliggrabstr. 28,
Bamberg, Bayern (13a). ^
Tie^ Ziemsvētku vakari
„Latviešu Vēstneša" pirmo numuru
saņēmām tieši Ziemsvētku vakarli pie
svētku eglītes. Sajā slimnīcā esam l ^ .
latviešu. Visu laiku mums bija no­liegta
vēstuļu un cita pasta izsūti»
šaiia ho slimnīcas. Tagad katram mē­nesī
atļauj uzrakstīt un izsūtīt 2
vēstules un 1 pastkarti. Sai^emt gan^
varam vēstules un pasta sūtījumus
neierobežotā skaitā. Nezinām, cik
ilgi te visi būsim, jo viens otrs no
mums ir jau tīri pavesels un\gaida
atlaišar^u no slimnīcas, kas īstenībā
ir tā pati gūstekņu nometne. Svei­ciens
tautiešiem Jaunajā gadā no
mums visiem. — Vasilijs Ģēģeris»
„Finanzschule", Hospital 2001, Abt. II,
^Z. 20, Herrsching a. Ammersee, Bay.
(l'3b). ,
^Latviešu Vēstneša'* nākamais numņris'
iznāks 12. janvāri ;
Izdevējs un atbildīgais redaktors —
Publislier and Ediior-in-Chief: Viktors
B a l t k i j i s .
i Voldcmarti V arku, kas dzimis
IW5.1X 7. Rlgār iesaukts 1944.^^^1
Rīgā; pēdējā adrese .,NSKK Motor-schule,
Rakonit», Protektorat (11b)",
meklē vecāki. Paiidbt 1. Varkam,
Schreinerel L. Oeilēr, Miinclīnen
Dachau, Bayem (13b).
Emīliju SlUrtu, dzira. 1914. 22.^9
^dēliem Mfirtiftu un Juri, meklē Ģu-staVs
Siliiiš, Heiligen Geist Camp 7.
Lūbeck (24).
Ludvigu »ttberu,dz. 1919 24. 6./kas
no Liepājas aizvestis uz koncentrāci
ļ!as nometni Vācijāv meklē sieva Vēra
ftkul^era^ Latvian Camp, Lauingen-^
Doniau, Bayern (13b).
1904. g. 2. L Jēkabpili dzira. Almu
Emīliju y iesii dzimSmilktiAu, meklē
māsa Anna Smilktina, Halfinger Str.
33. Munchen 8, Oberbayern (13b).
1926. g. 8. 2, dzira, dēlu Andrejti
meklē Ernests Strauss (no Tukuma),
Latvian Camp. Lauingen/Donau. Kreis
ien, Bavem
g. 16. 9. dzira, sievu Emīliju
Bergtt un brāli Andreju logtt, dz.
1913. g.rneklēKāirKsBergs, Latvian
Camp, ,.Kaiser V/ilhelm Kaserne".
Block 6, Stube 98, Amberg, Oberpfali,
•m
1922. g. 14. 10. dzira; dēlu BorieuTilH
no Rīgas, Puškina ielas 2, 1926. g. 16.
1. dzim. Heariktt Zaridtt, dsim. TilH,
un 192i. g. 14. 11. dzim. Linardu Za­riņa
mdtlē Jiak TIHi, DP Genter
„lnsula", Block 6 (W3. iet.). Strub btī
Berchtesgaden, Oberbayern (13b).
pižkar Rido»M Rogu, kas (kim.^ 1^
g. 29. 6 ua no ķā pēdējās zinas sia-i
^m tas no Bēren tas slimnīcas 1945.
g; janvārī, meklē Lūcija Kaēgera, En-teribachstr.
4f, Miinchea 9, Ober-ern
Apm. 38 g. V. Itn. Robertu Līrumu,
no kā pēdējās zinas bija 1944. g. ok­tobri
no Sopkienwald'es, 1918. g. dzim.
k&pr. Edmundu Mfiekaiti, no kā pēdē-jās
ziiias bija 1943. g. martā no Po-merānijas,
un citus draugus un pa­zīstamus
meklē Alfrēds Lirums, En-tenbachstr.
47, Miiochen 9, Ober-bayem
(13b).
\ m . g. 18. 3. Jelgavā dzim. dēk
Marģeri Straumani, kas dienējis 15
div. 15. kājn. rez. bat-nā, meklē ve­cāki
Alberts un Milda Straumafii (no
Vilces pag. tautskolas Jelgavas apr.),
Latvian Camp, Kleinkotz bei Giinz- {)urg a. Donau, Bayern (13b). Loti
ūdz rakstīt art viha dienesta biedrus,
kas ko zinātu.
Leonīdu Veidi, dzim. 1923. 6. 3., un
iābiViidtĻ dzira. IM^^ II. 7.. no Lie­pājas,
meklē tēvs un māte. Zinot Jā­nim
Veidim, Latvian Camp. Lauin^-
Doaau« Bi^em (13b).
1913. 17. 1 Līvānu pag; dzimušo
AdaiBis I^iavsiekn meklē māte Al-
^kio LietavaiMe, Latvian Camp,
JPaiibsstift" Burghauser 11, Ne«h
J>atviešu Vēstnests'V ienāk divi reizes^^^^i^ Divi mēneiu abonemenis
ar ļHesitišanu mājf^ vai nometnē 20 marku. Tuvinieku meklēšanas
f^udinijumi, pubti<;ējot^^^ V atkārtojums vēl 2 markas.
Pārējie siudinājurai 2 markas p^ ~ No aaflsi m Imētt
pāeijasJMks nauda par v^stuita.
ViiM koreāpcmdence - - vēstulw^ pietc^ik. ar pasta naudas pārvedssHem
Jami: ,,Ļ a I ir i e S u V ē s I n e s i m"^^^ New8 BuiWin), Ho te 1 C o n v i k t , D i l l i a g e n / D o n a u.
Bayern (13b). Lai sitijumi^ iespējas (EHzusteHung). Par lai%[-
tabta saivlaicigtt iiesa^micaii vai a b o ^ dU is4evnleclba atbilda nevar
P&B laiķi^fk fakti^ latviešu rakstnieku darbu
ičējumieaii, par pastāv un art par nometflu dzīves w ^
j«iiu*m. Neizmantotos n u » « ^ ^ klāt sev pašam a«keeēta aploksae
ar vejftditiģām pasteMfkim.
\ >l^itvieštt^ y ar#aaisSeiiii iaēeibimiem iaHa-toa
Mvieštt bēgk^ M
1921; g. 16. 3. Sīpēles pag. dzim.
Liliju Dimzu un 1923. g, 14. 8. Sigul­das
pag. dzim. Ziedoni Leimaņi, kas
bijis 15. div. karavīrs, meklē Krlstīna
Pimza, Latvian Camp^ Kleinkotz bei
Giinzburg a. Donau, Bayern (13b).
Kas varētu sniegt zinas par leģionāra
Oļģerta Dušulta likteni (cīnījies pie
Opoēkas), lūdz zilgot mātei Vilmai
Dušultai, Latvian Camp, Lauingen-
Donau, Bayern (13b).
ļļKārli, Mariannu un Jānīti Rimiiius
no Kokneses, pēdējā uztur, vieta Aiis^^
sig'as aprinkl, meklē Vilma Dušulta,
Latvian Caiap, Laulngen/Donau, Bay.
(13b).
t^asknarkas pārdodu krājējiem izvē-es
sūtījumos. Pieprasīt H. Rieksta
Aam, Deutscbhausstrasse 20/11, Mar-burg/
Lahn (16).
Prtnted by Manz, Dilliagea.
ŗ:.
t l ' i
II
i
'0
Pir
N
li
d
II
ciļ
vi
tsl
ti
ziļ
b
k
I i i
t(
«
Tlļ
T
P
I I vl
R
ne
ji
II
Vi
\ i
ui
tāi
di
d(
jaļ
zel
^ā.
gri
iei
U
• i-- Tj
ir
kal
Iii
daļ
del
mi
h
Mii
m i
91