Bavarijas Latviesu vestnesis, February 3, 1949

              LATVIJA, 1949.
ar nometnes
s jāpārvācas uz dnm-utajiem
zirgu stT^^ t
.tur no ķieģeļu dri-lķ
pakrēsli sakraut^ '^^'n^
tadi jau nibūtu tur sliw
blakus piegāja ari 2" 5
u no acīm. Vai n e » 0 i
'U50 vasaru tur\ļ^;,<
no _dobem Pazuda^/^'t
tomāti. Tāpat var
L vistiņas." ^ P^^-st •<
bdosim poUcijai uzmanj, ,
fcia cienīta domā, ka .ti'i
L troksnīti nt.medit ^'
t-i zagļus." '
Its jau nekas neatliks"
laino laukumu uz druns"
Imās, beidzot noteica S 4'
brokastīm Amols ar b5,.
ism izbroatuod zsītta Uviust āvmie njaāu nu 2
patveries neliels sienas feļŗ
Ls mums noderēs," Amok s
^t gružus, un bērni mitļļ
e būs kūtiņa, te būs musu^
uvešu lasīšanā mazie bija &i
i, un drīz vien drupas
laukumiņš. Kad" ari kiefe i f
'-ii, māU atnesti, tēv^ saka ^
ķ Bituma kundzi, mūsu n
Jāšana vairs, neuztrauks,"ļ•
. ķieģeļus padodams, teicat
uz dzīvojamo bloku mķ
ļ, vēl bažījās:
ļasarā, kad istabas logs valaŗ
ļomēr dzirdēt."
ļavisam no zemes jau mēs,!-
:fiim pazust," Amols errīgi:
ar kāju. lielāku māla piku,!
ļpievēlusies zābaka purnam i-bija
žēl bērnu, kas v§l vienc
(jās, ka nesāk tik atkal pt
kad, kūtiņa bija gatava, k
ka tādas bažas ir veltīgas, t
varēja dziedāt, cik tīk. M
par to nežēlojās. Jaunajai
dās pat vēl citi labumi. Aii:
atradis zālē ieaugušus siet:
5US, garus stiepļu pinumus,!
ap kūtiņu iznāca neliela sefc
vistas varēja ienākt un k3i
|kad vien gribēja. Unagrāsi
lās, kamēr bērni v ē l pagij
tik labprāt jau knosījās i
protams, bērni viņas pagJL"
lielākā laukumā,, kur bija i
[āboliņa lapiņas, tārpi un kuSi
Jet mazajiem patika, ka
jja augu dienu staigāt #
Stingrāk bija jāuzmana:
Bet vistas dēja no ritieii\;
Ibērni gāja laist tās laukā,!,
[ti, kas kā bezdelīgas lizdai
spināts mūra malai, parasti;
jja pretī viens vai divi bate '
)eidzot šķita, ka viss ir jo)
,/istas Amdliem vairs neli:
ts n^arīs. Bet pēc kādas nei
Iztrauca'atkal Bitumai kundzi
ļtums svinēja dzimumdienu,!
1 dižās viesībās piederas, t
dzerts, dancots un dziedātie
li. Kaimiņi knosī.iās pus"^-
tultām un bāza galvas zemļ.
ķm. Bet trokšņi, sienas unŗ.
ļinādami, līda ausīs un ne^
tu būtu mūsu reize skriet^;
L " Amols, logu. aizv§ri^
[t sieva atkārtoja Bituniaj
[vārdus; „Nesalīdzmi f
tbas ar kustoņu izpnecat^-
ļ caurā miegā kain#e!^'
L nevalstīties visu nakti
[rā rītā daļanometnesļ
tta otrādi, vairāki k ļ ^
L vaļā durvis,
ftag ar stieplēm. Gaiteg i.
ķ no ugunsdzēsēju
fileja smiltis, ^otmģ^^^
fucināti saraksti. Bet W
valstījās veļas baļļiņas-
Imēr ļaudis visu toapbrj
[etni gauži uztraukts SKT
Ķn nav kūtiņā vairs
^LoV^ viri izņēma cigarete
lesu ēst, bet
— durtiņas vaļa, ^
(Turpinājums sekos)
Chronik^
ļēnešraksta . . T i e ļ t o ŗ ;^
lEaddvv.. JJ.. SSmmiTitss il ecr'o-j ^gi j ļajaii ,
faksas j^ i s k o ' ^ " " ^:
V kā ari tieslietu ^ pj,
bkļļuu^ trriimmddaass laliak^rFa^kT5tļo^|l A-numurā
prof- D'^'-.'voiti-
VValtera, zv. adv. V- ŗol.
i et oec. K. Kar^^Jga
fevābes, adv. K. v
Vraksts ziņo, ka an p.
organizē 1>J^
tu tīklu.
Andr. u^'ohņa ^P»
Letnē.
LATVIA
Latvlan Newspaper
Pubtished ui^dcr EUCOM CivI)
Affair» Dlvinion Authorisafioo
Numbei UNDP 190 Publisher
and Editor: Kārlii» Rabācs.
DP Camp Kieinkōu n«ar
Ciinzbiirg D Prlnter; „SchwSb.
Volkabl.;" GOnzburR'D.. Bgra.-
l.andm.-PI. 7 Tirculafion: 4000.
Published three fim^ w«€k!y.
Editorial of/ice: Gūnzburg/Do.
I)o" ' i n i i - 1 ) < ; Zlriimerma'fn-^tr. 2 NEWSPAPER
Nr. 13 (237)
Ceturtdien, 1949. g, J. febr.
Iznāk trīs reiies nedēļā. lx«f»-
vējs: ! atvieSu preses darbbie-ku
sadarbības kopa; kopas v*-
cākais Ai. Culltis. Galvenais
redaktors K. RaJi>ācs (šobrīd
darbā neatrodas); galv. redak*
tora vieto. M. Culltis. Re­daktori;
L. Bērziņš, B.
Ķīselis. A. Liepa, H. Minden-bergs,
A. Smits. Adrese:
Giinzburg-Do.; red.: Domioi*
kusZimmerninnnstr. 2 (tālr. 50).
apg : Marktpl. 25 (t. 84).
Maskavas draudi panāk pretej6
Padomju Savienības mēģinājums
Br tiešiem draudiem aizkavēt Nor­vēģijas
pievienošanos Ziemeļatlantl-ka
paktam beidzies ar galīgu ne­veiksmi.
Otrdienas vakarā ārlietu
ministrija iesniedza Maskavas sūt­nim
Oslo atbildes notu uz Padomju
Savienības nepārprotami brīdinātājā
tonī ieturēto atgādinājumu, ka ,»kā-da
valsts", acīm redzot, mēģina ie­gūt
militārus atbalsta punlttmj Nor-
^vēģijā, kas tieši robežo ar Krieviju,
aizrādot, ka Norvēģija ir ielaidušies
bīstamā spēlē un ka Ziemeļatlantika
pakts ir pretrunā ar UN chartu.
Norvēģijas atbildes nota satur ne­pārprotamu
.atbildi Maskavai. Oslo
valdība vienbalsīgi ' atbalsta ārlietu
ministra Langes viedokli un Ziemeļ-atlantlkas
paktam pievienosies.
Pirmdien notika' Norvēģijas parla­menta
slēf^ta sēde, kur pēc samērā
isām debatēm vienprātīgi izteica uz­ticību
sociāldemokrātu ārpolitikai
Un līdzi tam deva Langem orīvas ro­kas
sastādīt atbildes notu Maskavai.
Vašingtonas politiskās aprindas
nemaz nemēģina slēpt gandarījumu,
kādu ASV izraisījusi drosmīgā im
noteiktā Norvēģijas rīcība. Nedēļas
sākumā ārlietu ministrija nosūtīja
visām trim Slcandināvijas valstīm
oficiālu paskaidrojumu par noteiku­miem,
pēc kādiem Ziemeļatlantikās
reģionālā pakta dalībnieki varēs sa­ņemt
mili!āru atbalstu. Ieročus ASV
piežķirs tikai tām valstīm, kas būs
slēgušas savienību ar Vašingtonu,
koordinējot savus aizsardzības plā­nus
ar ASV. Arī šis paziņojums vēl
pasteidzināja Oslo parlamenta ātru
izšķiršanos.
Ārlietu ministrs Lange pēc pirm­dienas
sēdes vēlreiz īsi formulējis
savu viedokli: Norvēģijai jāizšķiras
par pievienošanos Ziemeļatl antīka
paktam, jo UN organizācija līdzši­nējā
praksē pierādījusi, ka tā ne­spēj
nopietni aizstāvēt savu locekļu
dzīvības intereses. Tādēļ Norvēģiiai
UN gai'antiju vietā jāmeklē cita
drošība un tā var būt tikai pievie­nošanās
reģionālajam Ziemoļatlan-tlka
drošības paktam. Sis pakts
esot iecerēts nevis uzbrukumam pret
kādu valsti, bet "^an miera saglabā­šanai
oasaulē. Pievienodamās šai
aizsardzības aliansei, Norvēģija ne­kādi
nenoziedzoties pret saviem kai­miņiem
un tai pašā laikā iegūstot
vLsas garantijas un materiālo atbal^^
fitu savas neatkarības un b i i v l b^
saglabāšanai,'
Halvarda Langes atbildes nota dod
arī skaidrību, par cik Norvē.ģija pa­redz
kādai citai valstij atļaut ierīkot
atbalsta punktus savā territorijā.
Norvēģijas ārlietu nunistrs, vēlreiz
atgādinādams Maskavai, ka Zie-meļatlantika
pakts nav agresija
pret Padomju Savienību, pasvītro sa­vas
valdības ciešu apņēmību neat­ļaut
ļ nevienai lielvalstij ierīkot Nor­vēģijā
vai tai piederošajos apgaba­los
militāi'us atbalsta punktus, ja
vien Norvēģijai neuzbrūk. ,i
Ar to Maskavai skaidri pateikts,
ka agrasijas gadījumā pret Norvē­ģiju
tā saviem sabiedrotajiem atvērs
visas savas robežas un dos katru ie­spējamo
atbalstu.
Londonas diplomātiskās aprindas
sagaida, ka Norvēģijas piemērs ne­paliks
bez ietekmes ari Dānijā. No
Kopenhāgenas nāk ziņas, ka arī ka­raļa
Kristiāna valdn:)a izšķīrusies
par pievienošanos Ziemeļatlantika
paktam, Stokholmā joprojām valda
nervozs saspīlējums. Zviedru ietie­pīgā
turēšanās pie tradicionālās ne­itralitātes,
ko daudzi uzskata par
bīstamu anachronismu, laikam tor
mēr uzvarēs arī šoreiz. Bet kā jau
to amerikāņu pre.se skaidri patei­kusi
— ar vai bez Zviedrijas Ziemel
atlantDca drošības pakts kļūs vis­drīzākā
laikā īstenība. Pēc triju ga­du
bezgalīgas pacietības un piekā­pības,
ASV varēs atzīmēt sekmīgu
pirmā pamatakmens likšanu jaunai
drošības sistēmai pasaules mieram
un smagi iedragātās Eiropas dro­šībai.
BBC. N B C , PTT
avas
Leburžē lidlaukā Parīzē otrdienas
pēcpusdienā ieradās speciāla lidma-šīria
no Maskavas, kas atveda bijušo
Viktora Kravčenko sievu. Zinaīdu
Gorlovu un trīs krievu inženierus, ar
kuriem grāmatas „Es izvēlējos brī­vību",
autors esot strādājis Padom­ju
Savienībā kopā.
j §is ir pirmais gadījums kopš kara
beif^ām. kad Kremlis atļauj kādam
doties uz tiesas sēdi Rietumeiropā.
Četriem Maskavas heciniekiem, ku­riem
būs jāmēģina atspēkot visa pa­tiesība
par dzīvi un iekārtu Padom­ju
Savienībā, līdz atlidojuši pieci
Uulki'l Tie jau lidlaukā Kravčenko
šķirteni izrāva no franču žurnālistu
rokām. Zinaīda Grorlova paspēja at­bildēt
tikai yz vienu jautājumu —
kā viņa jūtaļs, pēkšņi nokļuvusi no
MaSjkavas Parīzē. „Es to vionlcārši
nespēju aptvert,'V viņa, bikli smai­dot,
izdvesusi. Gorlova ieradusies,
protaļTis, tērpta pēc Maskavas „mo-dcs'*
un nespējusi aptvert arī jaunās
modcš. „Tulkiem'' vinu ar varu bija
jāvelk projām no skatlogiem.
Parīzē ieradies arī ģen. Rudonko,
kals savā laikā vadīja Padomju Sa­vienības
iepirkšanas komisiju ASV,
kuras Ibceklis bija Kj'avčenko.
PP
ies Žīdu
TRUMENS ATZĪST IZRAĒLU DE JURE
„ASV un Padomju Savienība ir
mūsu draugi," saka Ben Gurions
Prezidents Trumens pirmdienas vakarā paziņoja oficiālo Izraēlas
atzīšanu de jure. Ar to piepildīts senais žīdu sapnis par brīvu un neat­karīgu
valsti Palestīnā. ASV oficiālais pa Iņojimis nāca kā solījumu
pildījuras atzīt Izraēlu de jure, tiklīdz tai būs likumīgi vēlēta valdība.
Paredz, ka pēc pagājušās nedēļas vēlēšanām, kurās uzvarēja mērenā Ben
Guriona partija, tās vadītājs kliis par jauno ministru prezidentu.
Ben Gurions pēc svarīgās ziņas
saņemš€:nas no Vašingt^)nas de\ a īsu
interviju presei. Viņš deklarēja īsu­mā
Izraēlas politikas pamatvilcienus.
Tie ir: draudzība ar ASV un Padom­ju
Savienību, lojāla sadarbība ar
arābu valstīm un pilnīga UN atbal­stīšana.
Ralfs Banšs, UN starpnieks Rodo-sā,
paziņojis, ka viņš uzaicinājis uz
drīzu konferenci Izraēlu un yisas
arābu lli^as valstis. Transjordānija
jau devusi piekritīgu atbildi. Zīdu
un ēģiptiešu tiešās sarunas Rodosā
pagaidām tiekustas no vietas. Abas
puses infcrmējas pie savām valdī­bām.
Tomēr ari šeit Banšs sagaida
pozitlvu^s panākumus jau nākamajā
NA VĀRDIEM VAIRS NETIC
Maskavai priekšlikumi jāiesniedz vēstniekam, nevis presei
Pagājušās nedēļas beigās pasauli pārsteidza trīs Maskavas deklarā­cijas.
Divas no tām publicēja padomju ārlietu ministrija, vienu Staļins.
Visām šīm deklarācijām ir viens mēlrķis — aizkavēt rietumos organizē­ties
un iegiit laiku. Tā Maskavas miera ofensīvu novērtē pasaules atklā­tība
un prese. Atbilde Maskavai un Staļinam no Vašingtonas, Londonas
un Parīzes skan pilnīgi vienādi — mēs gaidām darbus un ne vārdus.
Bet visā šai Padomju Savienības pieteiktajā miera ofensīvā interesan­tākais
ir tas, ka Staļinam oficiāli laikam neatbildēs ne Londona, ne Va­šingtona,
'i
Padomju Savienības
sabotieri amerikāņu
josla
,.New York Herald Tribune"
Frankfurtes birojs ziņo, ka amerikā­ņu
pretizlūkošanas dienesta rokās
nokļuvis sīks plān^ par komunistu
politisko sabotieru iepludināšanu
rietumu joslās. Jau kopš decembra
sākuma pāri krievu joslas robežai
neuzkrītoši pārnākot speciāli apmā­cīti
komunisti, kufu uzdevums esot
visiem līdzekļiem "kavēt Rietumvā-cijas
politisko un saimniecisko at­veseļošanos.
Tie miēģinot iespiesties
-arodbiedrībās un iitos nozīmīgos
posteņos. lai varētu ietekmēt plašā­kas
masas, īpašu vērību veltījot
b''^i:jMcm un citiem neapmierinātiem
el-^monticra.
Sabo-icri sava uzdevuma pirmo
daļu — iefiltrēšanos rietumu joslās
e.sot veikuši tik teicami, ka viss
P l ā n s atklājies tikai Maskavas aģen­tu
dezoī'to'^^.nns dčl. Daži no iesū­tītajiem
lab'"īk , izvēlējušies brīvību"
un paši pieteikuiies ar visiem kom­promitē
i ošiem materiāliem amerikā-
®ņu di'ošības iestādēs. G. Z.
Kad svētdienas vakarā Maskavas
radio nolasīja Staļina intorviju, tie,
kam bija šie Vārdi domāti. Kremļa
balsi uzklausīja ar lielu skepsi un
atturību. Šī skepse nav mazināju­sies,
jķet vēl vairāk pastiprinājusies
pēdējās dienās. Pirmdienas vakarā
prezidenta Tin.imena sekretāi'S Ross
preses pārstāvjiem atteicās sniegt
jebkādu informāc'.ju par Baltā nama
nostāju. Viņš vienīgi piebilda, ka
vēl nesen prezidents atkārtoti iztei­cis
gatavību apsveikt Staļinu Va­šingtonā.
Nekāds cits oficiāls pa­skaidrojums
no Baltā nama nav sa­ņemts.
Tas nozīmē, ka prezidents
ļlTrumens vispār nav sagatavojies
Staļinam atbildēt. Diplomātiskās
aprindās jau tūdaļ paskaidroja, ka
uz padomju valsts galvas privātu sa­runu
ar preses pārstāvi Savienotās
Valstis nereaģēs.
Reuters ziņo, ka Savienotās Val­stis
savu nostāju pret Staļina inter­viju
ietver trīs punktos: pirmkārt,
prezidents Tīļumens gatavs apsveikt
Staļinu Vašingtonā,' kas jau agrāk
doklarets, otrkārt, padomju valsts
galvas priekšlikumu Baltais nams
nepārbaudīs tik ilgi, iekām to ne-iasniegs
para.stajā diplomātiskajā
ceļā un, treškārt. Staļina intervijai
nav veltījama kāda lielāka ievērība,
kāpēc senāts v!sā drīzumā sāks ap­spriest
Atlantika paktu. ASV ārlie­tu
ministrijas austrumu nodaļas va­dītājs
Bolens apspriedies ar britu
vēstnieku sein FrenivU. Pēc DPD in­formācijas,
abi diplomāti vienoju­šies,
ka ne Savienotās Valstis, ne
Lielbritānija Staļina interviju nepār­baudīs
tik ilgi, kamēr PadomJu Sa­vienība
sava valstsļ galvas priekšli-vumus
neiesniegs oficiāli. Līdzība
apspriede ar tādiem pašiem rezīdtā-tiem
bijusi ari Francijas ārlietu mi­nistram
Šumānam ar briiu vēstnie­ku.
Progresīvās partijas vadītājs
Volless presei izteicies, ka Staļins
atvēris d^orvis. Veselais prāts pra­sot,
lai tās paliktu atvērtas.
Līdzīgs stā\T)klis ir arī Londonā.
Britu ārlietu ministrija līdz šim vēl
nav publicējusi nekādu oficiālu pa­skaidrojumu,
un to neviebis arī ne­gaida.
Pēc pirmā optimistiskā no­skaņojuma
Parīzē stāvoklis mainījās
jau pēc nedaudz stundām. Visa pre­se,
atskaitot komūmstu, variējot vie­nu
un to pašu saturu., gandrīz vienā,
balsī saka: ,.Rādiet darbus, tad mēs
jums ticēsim". Arī Francijai minis­tru
prezidents Keis pirmdienas va­karā
paskaidroja, ka Staļinam savu
labo miera gribu vispirms vajadzētu
pierādīt darbos.
Kamēr viena otra rietumu valsts-
Ylra nostāia uz Staļinti interviju pir­majās
dienās nav bijusi sevišķi no-raidīga,
presēs un radiofonu komen-t^
tori pauda vislielāko skepsi. §1
skepse nav maziņā i usies, bet turpi-iļiājusi
pieaugt Otrdienas vakarā
Lindijs Frēzers B B C teica: rietu­mi
jau vairākkārt pārliecinājušies,^,
ka Staļina draudzīgajiem paskaidro­jumiem
tūdaļ sekojuši Molotova
agresīvie,. . Tas norāda, ka viss, kas
nāk no Kremļa, ir saskaņots un kal­po
vienam mērķim. Citiem vārdiem
sakot, Mcļvskava vienā rokā tur oiC-kurmaizi,;
otrā pātagu. Tānēc arī
Staļina jaunākā intervija rietumos
uzņemta tik vēsi un ar tādu .skepsi,
jo visi Igaida darbus un nevis vār­dus.
'
Bet kādus "darbus līdz šim rādi-jui:
i' ļ^adomju Savienība, jautāja tā­lāk
Frē/.ers. Kāpēc Staļins neliek
atcelt Berlīnes blokādi bez jebkā­diem
(priekšnoteikumiem? Krievi
vienmēr apgalvojuši, ka vienīgi viņi
iestājas par Vāci'as nedalāmību. Bot
vai Padomju Savienība pielaidusi,
lai vācieši paši brīvās vēlēšanās iz­šķiras,
vai viņi vēlas komunismu vai
demokrātiiu? . Padomju Savienība
līdz šim to nav darījusi. Krievi vai­rās
sarīkot tādas vēlēšanas, kurās
katrs varētu nodot savu balsi bez
bailēm un ko pārraudzītu kāda
starptautiska vara.
Līdzīgas domas izteicis arī pazīs­tamais
amerikāņu radio komentā-tors
Dēviss. Viņš norādīja, ka jau­tājumi
Staļinam forniulēti tā, ka at­bilde
var būt tikai viena. Ja kādam
jautātu, vai viņš vēlas otru nokaut,
atbilde, saprotams, būtu tikai vie­na
— nē. Ja nu krievi patiesi gri­bētu
saprasties, .viņiem nevajadzētu
runāt ar presi. Molotovs varētu at­tiecīgo
uzaicinājumu nodot ASV
vēstniekam Maskavā vai Paņuškins
apmeklēt ārlietu ministriju Vašing­tonā.
Vispār, jau tas veids, kādā runā­jis
Staļins, radījis rietumos lielu
skepsi. Ārvalstu attielvsmēs parasts,
ka oficiālus uzaicinājumus nodod
diplomātiskajiem pārstāvjiem un ne­vis'presei.
Te no jauna izpaužas
Kremļa mērķu divkosība. No vie­nas
puses, komunisti Staļina inter­viju
varēs izmantot propagandas no­lūkiem,
piedēvējot miera gribu Pa^
domju &ivienībai, bet agresīvās iiek-smcs
rietumiem. No otras . puses,
Maskava joprojām laikam vēl cer
šādā veidā ietekmēt Amerikas sa­biedrisko
domu. Bet arī šoreiz
Kremlim nāksies pievilties: visi Sa­vienoto
Valstu laikraķstļ noraida
šāda veida miera piedāvājumu, tā­dējādi
apstiprinādami vecas pasakas
patiesību: ja vairākas reizes sauc
palīgus tad, kad vilka nav, tie vairs
netic, ka vilks tiešām ierodas.
BBC, M, BB
nedēļā. Pēdējās ziņas no Vašingto­nas
vēstī, ka Izraēla un ASV tuvā­kajā
laikā apmainīsies diplomātiska­jiem
pārstāvjiem Telavivā un Va­šingtonā.
Pasaulēs valstu saimē pēc triju
gadu nepārtrauktas cīņas stājusies
tās, jaunākā locekle — žīdu valsts
Izraēla. Pēdējās 14 dienās Telavivā
saņemtas vairāk kā 30 de facto un
de jure atzīšanas. Jauno valsti at­zīst
arī tās lielākā pretiniece —
Lielbritānija, kas, sekodama Eevina
Tyvo austrumu ,,cik-cak" politikas
kursam, nesekmīgi cīnījusies ar šo
tikpat kā gatavā veidā uz Palestīnu
atpludināto pasaules žīdu valsti.
Izraēlai ir tikai 800.000 iedzīvotāju
un tās territorijā joprojām neno­skaidrota,
bet katrā ziņā ne..viens,
ne otrs no šiem lielumiem, ar
ko parasti raksturo kādas valsts
spēku un nozīmību, neizsaka Izraē­las
patieso svaru. Tuvajos austru­mos,
pašā Lielbritānijas dzīvības lī­nijas
centrā iesēdies jauns spēku fak­tors,
kuru Anglija vismazāk vēlē­jusies.
Var bez pārspīlējuma apgal­vot,
ka ar Izraēlas nodibināšanos un
atzīšanu sabrukusi kopš Napoleona
Ēģiptes karagājiena radīta un divus
gadsimtus rūpīgi koptā angļu politi­ka
par „brīva tilta" uzturēšanu
starp Vidusjūru un Indijas okeānu.
Noskaņojums, kāds šobrīd valda
Dovningielā 10, ir dziļa vilšanās un
rūgtums par neveiksmīgo Bevina
Palestinas politiku. To skaidri parā-dīia
pēdējās apakšnama balsošanas,
Kā tas bija iespējams, ka nemal-dīeā.
apsvērtā un uz gadu desmitiem
aprēķinātā angļu ārpolitika varēja
piedzīvot tādu neveiksmi? Kas bi­juši
galvenie i e i r ^ l i angļu kļūdām
un panākumu cēloņi Izraēlas vado­ņiem?
To šobrīd var atbildēt tikai pa da­ļai.
Katrā ziņā jaunās valsts pirmais
ministru prezidents Ben Gurions var
justies kā bagāta tēva dēls, kas aiz­braucis
svešā nepazīstamā malā, bet
kura pašapziņu katros apstākļos
(Beigas 5. Ipp.)
Kīflas oacio&alā vaMIba tomēr gatavojas karot
Pēc tam, kad valsts prezidenta vie­tas
iļ^pildītājs Ligčmijeas kategoris­ki
noraidīja komunistu prasību apcie­tināt
maršalu Cangkaišeku un vai­rākus
hacionālās valdības locekļus,
no Ķīnas .saņemtas zmas, ka Nan-
ASV virsnieki
darbosies Kanādā
Kanādas aizsardzības ministrs
paziņojis oficiāli parlamentā, ka
ļValdība .nolēmusi atļaut Savieno­to
Valstu virsniekiem kontrolēt
un pārraudzīt militārās ierīces
Kanāfdas' territorijā. Sim paziņo­jumam
politiskās aprindas Otavā
veltļī lielu ievērību, piebilstot, ka
sadarbība aizsai'dzības jautā ju-mas
abu valstu starpā kļūst cie­šāka
dienu no dienas. Piezīmē-i"
iam.s.ka pat pagājušā kara laikā
Kanāda neļāva savā zemē dai'bo-tieš
i nevienas ārvalsts virsnie-kiejpa,
BB
kinga gatavojas karu turpināt. No
Kantonas pa jūras ceļu uz Sanghaju
nosūtītas lielākiis motorizēto vienību
daļas, lai pastiprinātu aizsardzības
spēkus. Militāras aprindas domā,
ka nacionālā Ķīna nodomājusi aiz­stāvēt
Šanghajas-Nankingas līniju.
Pēc citas informācijas, no Nan-kingas
uz Pekingu izlidojusi deviņu
personu liela delegācija, lai runātu
par Ķīnas galvaspilsētas kapitulā­ciju
pēc tādiem pašiem noteikumiem,
kā tas bija Pekingā. Reuters ziņo,
ka valsts prezidenta vietnieks uza\-
cināji,s četras Ķīnas dienvidu pro­vinces
sagatavoties karam ar komu­nistiem.
Visai Scrtraukta informācija pienāk
no Burmas. Pretēji iepriel^ējām
ziņām, ka valdības karaspēkam iz­devies
nemiermelcus atspiest, pēdējā
informācija liecina pai' cīņām gal-vaspibētas
Rangūnas priekšpilsētās.
Burmas ministru prezidents Takins
Nu apsolījis karēmu ciltij neatkarī­bu,
bet brīdinājis to, ka valdība sa­runas
pāi'trauks, ja nemieri turpinā­sies.
BBC piebilst, ka šiem nemie­riem
nav nekā kopīga ar komunistu
organizētajiem valsts ziemeļos.
Amerikāņu dolāri
cīņai pret komunismu
Izraēlā
IZCEĻOTAJIEM UZ PALESTiNU
JĀZINA „ISAIS KURSS"
„Newsweek" ziņo, ka Vašingtonā
esot izlemts 100 miljonu dolāru
kredīts jaunai Izraēlas valdībai. Tas
esot piešķirts, lai mazinātu radikālo
partiju ietekmi Telavivā un palī­dzētu
uzvarēt Ben-Guriona pret-komūnLstiskajam
centram. Kredita
piešķiršanu ļoti veicinājusi Izraēlas
ekstrēmistu propaganda, ka jaunai
valstij jāgriežas pie tās ,.lielās lab­vēles"
— Padomju Savienības, kura
esot ik brīdi .gatava palīdzēt ar
katru sunimu. Izradās prezidents
Chaims Veicmans drlfumā dosies uz
ASV, lai turienes pretkomūnistiskāT
jās žīdu aprindās pārrunātu iespējas,
par turpmākiem visai ievērojamiem
aizņēmumiem.
Izraēlai lielas galva.ssāpes sagādā
arī ieceļotāju problēma. Tā kii jau­nā
žīdu valsts paredz Vācijas židu
nometņu iztukšošanu drīzā laikā, tai
piemērotākie ieceļotāji varētu nākt
no Austrumeiropas viņpus dzelzs
aizkaram. Bet Polija, Rumānija.
Dienvidslāvija un Ungārija jau pa­spējušas
paziņot, ka tās nepielaidīs
nekādas „skrīnēšana"s" un ka Izraē­las
pārstāvjiem nebūs iespējam:-
šķirot „aviii no auniem",
Rumānija iz-sniedz alļaUjas iz­braukšanai
uz Palestīnu tikai pēc
...sekmīga Staļina-Ļeņina īsā kursa
nobeigšanas'-. Polijā prasības vēl
augstākas. Zīdu izceļotlājiem obligā­ti
jābūt komunistu partijas biedriem
un jāzvēr, ka vīni darbību partijā
turpinās arī Izraēlā. NW