Bavarijas Latviesu vestnesis, February 3, 1949

              1% r
"ri r;
li 1*^
1 f
9
t5[
• 4
Īli
stāvoklis būs a
FRANČU ASTROLOGU PAREĢOJUMI 1949. GADikM
Katni jauno gadu sākot, Parīzes
prciae .publicē slavenāko franču as­trologu
pareģojumus. Ar! šoreiz
,;5ainedl^ Soir". ,;toter^' un ,AAD"
korespondenti apstaigājuši dažādus
,^eģusv un pāc tam publicējuši viņu
stāstus par to, kas sagaida cilvēci
1949. gadā. Vispirms apmeklēta Ma-dame
Vidi, kas nodarbojas ar astro-l
o ^ iu jau 20 gadus. Virs viņas darba
galda karājas iepriekšējā gada pa­reģojums,
par ko ķatrš apmeklētājs
var pārliecināties un salīdzināt, dk
šai dSittad biļis taisnības. Vēlāk Ma-d^
iņe Vidi šos pareģojumus iestikl<>
uņ piekar pie sienas gleznu vietā.
1949. i^adā ine Francijā, ne citur
kur pas%ulē jauni kari neizcelsies.
Sagaidāmas gan sadursmes, gan ne-nUeri
uh sacelšanās, bet tām bOs t i ­kai
lokāla nozīme. Vispārējo atmo-sfairu
Madame raksturo ar
noskaņojumu Apvienotajās Nācijās.
Pēc isa „trauksmes stāvokļa" feb­ruāra
beigās, iestāsies mierīgs
periods līdz aprīlim. Jūnijā un jū­lijā
UN stāvoklis būs stipri apdrau­dēts.
S^tembrl un oktobri notiks
liel^as pārmaiņas, kad «starptau-tisko
forumu atstās kāda valsts, kas
«kurina nemieru un neiecietību".
Visvairāk apdraudētas Apvienotās
Nācijas tomēr būs decembra sāku­mā.
Sis stitrptautiskās grūtības kļūs
par jieganstu dibināt Eiropas un Pa­saules
Savienotās Valstis. Oktobra
vidū ar! i»fezidentam Trumenam
vajadzēs izmantot savu! autocļtāti
un Varu, lai saglabātu pasaulē
mlenL
gada pirmajos ēetros mēne-šōa
lik» lietā visu savu ietek­mi,
laij^īstltu diplomātiskas akcijas
ar |E|!em)a^^^s nodomiem.
Apr^a beigās viņš sāks jaunus Sa-
(^a ^cieKiiis, kas lldž septembrim
iioiottfs vairākās pasaules daļās no-idmtibs
reakcijas. Sl ierioda pē-
^ v i sH^eŠi kļūs Ievišķi k r i -
ne vfcin Staļiimm, bet ar! visai
Pa<i<^IVf ŠavienIbaL Oktobra otrā
pusē bCto apdraudēta viņa autoritāte
W dzlvibcu
Pinnie ēetri jaunā gada mēneši,
pēc Madame Vidi pareģpjunuL būs
ļoti kritiski jar! Ķinai. Kaut Cang-kaīīM^
am vēl palīdzēs ārvalstis, ko-
^mūnistl draudēs idkarot visu zemi.
Maijā iesfii^aana mioa uzlabošanās.
I n t e t i ^ t s ir ias apstāklis, ka ne-v
i ^ Fi«hoijas gaišreģis nerunā
par ļļaru 1949. g a d i Pasaule pama­zām
atkopsies^ un sodīUo stāvokli
nevilki uzlabos labā raža pro-d^
djiui^^^^^^ fiktoikls.
Otra astroloģe ^ liadame L i ­mitē
saviem skatiem nākotnē i z ­manto
i ^ . vien zvai^mes. bet ari
avāistddi. Seviiķi chaottsku stS*
vokll viņa paredz pasaulē līdz mar-ari
komunisti. Žurnālists jautājis,
vai šis vadonis nebūs ģenerālis De
Golls? Nē, viņa atbildējusi, De Colla
kiks jau pagājis. Kā pēdējo preses
pārstāvji apmeklējuši viduslaiku
ārsta un profēta „Nostradainus" i z -
tulkotāju, bijušo Angulēraas notāru
Aljomu. Viņš i r 60 gadus vecs virs
un jau 5, gadus nodarbojas gar
„Nostradamus" darbiem. Pretēji c i ­tiem
iztulkotājien^, kas sludina mū­su
^ras bojā eju, Aljoms pieteic jau>
nu zelta laikmetu. Stalins nedzīvo­šot
ilgāk par 18 mēnešiem, Eiropa
kļūs par valstu apvienību. Komu­nisms
būs universāls, bet bez ter-rora,
diktatūras un proletariāta.' V i ­sa
pasaiile atzīs viena „Iiela vado­ņa"
autoritāti, un šis vadonis celsies
Francijā. Viņa dzīslās ritēs kara­liskas
asinis. A r i Aljoms pareģo šo­gad
streikus, nemierus im revolūci­jas.
Ja /vadonis nepārņems varu
īstajā laikā, pasauli var satricināt
karš.
ungāru uzvaras
lirbpas meistar
sacīkstēs daiisli
Eiropas meistarsacīkstēs āirslidošaoā M i ­lānā,
kas bija ievadījums šīgada starjītau-tiskajām
ziemas sporta sacenslbātn, notika
pēc jauoaiiem, noteikumiem, kurt paredz,, k&
Eiropas meistari var būt tikai eiropieSL
DaiUiidoSanā dāmām pārliecinoši uzvjirēļa
„mūžlgā otra" austriete Eva Pavilk:, Uuŗai
šoreiz nebija jābaidās no Ann^s Skotes kon-kurences.
Austfietei« kas savu daiļslidoša­nas
māku ilgāku laiku papildinājusi Kanādā,
taisni slidošanas laikā sāpes sagādāja aklās
samas iekaisums, bet tas viņas sniegumu t i ­kai
kāpināja. 2. v. p l i k a č()chiete Alena
Vržanova, 3. v. Anglijas meistare 2anete
Altvega, olimpiskās bronzas meda|as iegu­vēja.
, Kungu sacensībās nepārspēts imlika
austrietis Ediis Rada, atstājot 2. ui3|āru
Edu Kiralļju un 3. v. austrieti Hermutu Žeib-tu;
'Pāru sUiojumā savu iepriekšē'ā gada
titulu sekmīgi aizstāvē'a ungāri Andreju,Ke*
kesij^ — Eds Kiralijs, 2. v. ungāru laiftfits
pāins Nagi!i un 3. v. ari vira un sitvt —
austrieši Racenhokri.
IEVĒROJAMĀKIE SPORTA SARĪ­KOJUMI
FEBRUĀRI
Februāri notiks p n d r l i visi ievērofamākie
starptatitiskie ziemas sporta sarIkofnoH:
4.^12. febr. Stokholmā pasaties mdstarsi
cikstesi galda tenisā; S.-6. febr. Davesā E i ­ropas
meistarsacīkstēs ātrslidošanā; 111.—13.
(ebf. Parīzē pasaules meistarsaciksteti - dai|-
slidoSanā; 12.-20. febr. Stokholmā pasaules
un Eiropas meistarsacīkstēs M u s M e j S;
19.-20. febr. Oslo pasaules meistarsncncstes
ātrslidošanā.
Kremļa ^ virtuves nos'ēpumi
STAĻINS NEDZER IlZlNU UN V I S K U U / B E T M V B PIEKAISA ElDIE*
NIEM .J»ĻĀPXSANAS'< PULVERI
Daudzkārt rakstīts par Kremļa
viesību ārkārtīgo greznība. Stajina
rīkotie banketi visādā ziņā • pārspējot
kādreizējo caru aarlkojumus. Vis­vairāk
tomēr ievērots un uzsvērts,
ka Kremļa dzīrēs driz vien rodoties
tik draudzīgs un silts noskaņojums,
ka ārzemju diplomāti nereti kļūstot
loti runīgi un pļāpājot par tādām
lietām, kas citkārt varbūt netiktu
pieminētas. Tieši < šis runāšanas
prieks laikam i r Kremļa sarīkojumu
mērķis un, gluži kā visām lietām
Padomju Savienībā, arī Staļma vie«
sībām Ir savas noslēpumainās puses.
Par Staļina virtuvi tagad tuvāk
pastāsta Kremļa personāla daļas va­dītāja
radinieks Kruvopuskovs, kas
pagājušā vasarā no krie>ni sektora
Berlīhē ieradās rietumu Joslā m
paskaidrola, ka nevēlas vairs at­griezties
Padomju Savienībā.
Kremļa virtuves vadītājs esot
Ivans Andrējevičs Karāčevs. Viņam
esot trīs paligl: VasilIJs Lomovs, D i -
mitrijs Stasovs tm armēniete Sila
Prochiana, kurai Jāsagatavo īpašie
kaukāziešu ēdi^. Karāčevam esot
63 gadi, viņš i r sava aroda meistars
un pirms revolūcijas vadījis Metro­poles
viesnīcas virtuvi, kas bija sla­vena
ar pastētēm.
Kad Kremli paredzētas ^ādas vie­sības,
Karāčevs ik reizes ierodoties
pie Staļina, kas sevišķi ievirojot,
lai viņš un neviens dts izvēlētos ga­tavojamos
ēdienus. H esot sena
tam. Da^ikls deSanu piedzīvos Aus-1 kaukāziešu tradielja. Ļoti bieži Sta-trumtfropa.
Ddenvidslavtja, Rumā­nija
w vaibilt « n Ungārija mēģi­nāšot
nokiatlt krievu spaidus. Tā
ka Padomju Savienībai ekspansiju
E k ^ A apturēšot, t§ pievērsišoties
Tālajiem aiiatnimlem. Lai gan visā
pasaulē nottka nemieri un asiņaini
atraiki, Jauna kari nekur neizcelsies.
Var ģaittiea» ka Frandjai būs JS-ladudina
daļēja mobillzādja, bet tā
nebūs ilgtka par mēnesi
GaiSreA^ Madame Footēne. kas
neizmanto ne avaigznea, m svār-eteķļua,
pareto, ka pasaule atdzims
ar jaumi vateņi« kam pievienosies
Kruš^rdu mīkla
linam asistējat Molotova dzivesr,
biedre Jemčujuna, kas veic Kremļa
mājasmātes pienākumus. Staļinam
esot vairāki mielasta veidi, daži pie
tam Krievijas caru sevišljd iemīļoti,
bet Staļins stin«ni raugoties/lai viņa
sarīkojumi pārspētu kādreizējo
Krievijas valciiieku varējurou. Ap­spriedes
ar Karāčevu tādēļ dažreiz
ievelkoties pāri stundai.
Kretnļa pagrabu krājumi esot ļoti
bagātīgi un tos pārvaldot protokolu
daļas ierēdnis Molotočkovs, kuram
palīdzot labs vīnu pazinējs Lēyits.
Kremļa pagrabi mantojuši cara vīnu
krājumu labākās rezerves, kas revo-iūdjas
laikā bijušas iemūrētas un
tādģ palikušas neizlaupltas. Sie
prāvie krājumi papildināti ar jau­niem
iepirkumiem, sevišķi laikā
starp 1930. un 1934. gadu, kad Ciče-rins
un Ļitvinovs kārtoja Padomju
Savienības ārlietu jautājumus.
Umnitki: 1. Patrt* 4 Lodveidīgas. 9. Ze­māki
ierēdņi. 11. Sniega oobntkums. 13. Pa-matdoioa.
l i Zin, 17. iCaisIt 18. SaUksmcs
vārds. ^19. Vārpa» daļas. 21. Lopu trauki.
24. Savdabīgs. X. Aušanas picderunf!. 28.
Itsauciens4 29. Neeksistē 30. PSriens. 33.
Mēri. 35. N«bat miera stāvokli. 38. Sala -
britu kolo&ija* 38. Iešaut mērķi. ^ Nie­cīgs.
Stateniski: 1. Deja. 2. Duļķains ūdens.
3. Atvēlēt naudu. 4. ,,ūdens lāse". 5. AmK
rikSņu rakstnieks. 6. A^^rādfit zemi. 71
Kurpnieka darba rīks. 8. Stopi 10. ,,Sekotājs"l
12. Prftta darbības rezultāti. 14. Latvijas-
Lietuvas robežstacija. 16, Slēpes. 20. Fizikas
jēdzitts sakarā ar nismu. 22. Sievietes
vārds. 23. Plok. 25. Dauzllas. 27.Zelēt. 29.
Tuvoties. 3iL Franēu vlrie& vārds. S2. Grie­ķu
btirts. 34. Smeidz. 37, Nots.
Staļinam ^ot loti izteikta tieksme
pēc' dažiem speciāliem vīniennu No
gaišajiem viņš sevišķi cienot Bordo
un austriešu vieglos vīnus, turpretī
Bordo sarkanvīns viņam nepatīkot,
tas e^ot bezgaršīgs un truls, viņš
labāk dzerot Burgundieti un Kaukā-zijas
ieleju vīnus. Par tā salikta­jiem
smagajiem vīniem kā Porto,
Madeira vai Malaga Staļins neizrā­dot
ne mazāko interesi, m nekad
viņš nedzerot anglosakšu dz<§rienus
viskiju tm džinu, turpretī vodku
baudot lielām glāzēm un līdz šim tā
ne mazākā mērā neesot kaitējusi
viņa iTieselībai Ļoti labprāt viņš
dzerot arī krievu pīlādžu liķieri.
Ēdieni viesībās ^^ot ļoti spēcīgi
viricoti. Daudzi Jautājot, kādēļ tas
tā? Kremli nemaz nekaunoļties at­klāt
šādas rīcības iemeslus kriet­ni
vlrcoti ēcUeni valrflc kairitņot un
radot tieksmi baudīt dzērienus. Pie
tam ar šādu ricibu nepavisam ne­esot
jāsaprotot k r i ^ viesm?in)a,
bet gan politbiroja locekļu vaēSa-nas^
lai ārzemnieki ātrāk ien>ibtu un
no tiem varētu izvilkt vienu otru
vēlamu no^ēpumu.
Melasttem gatavojoties, nekad ne­tiekos
aizmirsti priekšraksti par pie*
slsffdzibu pret sabotieriem un node­vību.
Tiklīdz sākas priekšdarbi,
seši slepenās drošības policijas ie­rēcu
i uzņemoties pārraudz^ibu par
virtuvēm. Šīs policijas nodaļas v a ­dītājs
majors Zaicev® īpaši uzmanot
darbinieku kustības, kas Jau tā ^ t
ļoti ierooežotas. Pie galda viesus
apkalpojot īpaši izmeklēti Bilaakavas
viesmīļi, kurus bez tam visu laiku
stingri uOTUgot Lai stari) virtuvi
un mielasta galdu nevarētu atgadī­ties,
ka ēdienus samaina vai tiem
kaut ko piejauo, tad tur norīkoti
divi par viesmīļiem pārģērbu MVD
ierēdņi
Dažreiz slepeno detektīvu uzma­nība
esot pievērsta tikai vienam at­sevišķam
viesim. Kruvopuiikovs ap­liecina-,
ka bieži MVD ierēdņi no­darbojoties
ar ēdienu virooSaftu un
viņu rīcībā esot īpašs pulveris, kas
radot tieltsmi pļāpāt Sādā veidā
atkārtoti iegūtas ļoti vajadzīgas .sle­penas
ziņas. WZ
— — — LATVUA, m a , g, 8. febrairi
6enijs futbolā laukumā
M . SINDELĀJRA 10 G . N Ā V E S D I E N A S A T C E R EI
M. Sii^delāra 10 K. oSv«t dienas ateerei
Salās dienās pagāja 10 gadu kop§ brīža,
kad Vīnes laikraksti pavēstīja pasaulei, ka
pēkSņt ipirts Matiass Sindel&rs. No dzīves
bija gķiries ģettijs futbola laukumā — Vīnes
Austria vienības uzbrucējs» Austriias repre­zentējošā
vienpadsmitā dalībnieks, Etrcpas
futbola sporta zvaigzne uo reiiē ari labākais
ārzemju futbolists, kāds Jebkad redzēts mōsu
Rīgā. Latvi Ias galvaspilsētā viņS spēlēja
Austria i vieiilbas sas^vā, kad 5le vloieSi
brauca ^itŗākā turnejā pa Eiropas zieme|u zo-mēm.
I^īdzittieki pārliecināļās, ka visas le^
ģendas ķtn stāsti par Sindelāra futbola māk­slu
ir patiesība. Daikfirt bija žēl mūsu
izcilā Vārtsarga ArvWa Jurgcna vai an
krietnā aizsarga Rūdolfa Kundrāta, jo vlnie-tis
laukbnā izrādījās pilnīgi suverēns. Savu
ķermeoi viņS pārvaldīja ar pulksteņa me-chanisma
precizitāti, bumba „lipa" nie vina
kājām to vajadzēja pabrīnīties, kā gan au­gumā
līkajam vIHņam varēja būt tik va­rens
sitiens pretinieka vārtos. Bet tieSi jau
tās bijo I^fbas, kas Sindelāra slavu ^ c ēU
Sāri m Eiropas kontinentam. Auguma viņā
idzināfās apmēram mūsu Albertam Seibe-lim,
ujļi ^iefii Sindeiāru gluži vieok&rSi
lauca t»r „Paplerene".
šķierka Matiā^s Sindelāra vēl ilgi paliks
simbols Austrijas futbola sporta visvareaāk»-
[am ālavas laikam, kad austriefiu rcpregcn-taotus
tuvās un tālās zemēs dēvē^ fl«r
«brlnuinvienlbu", kas pasaules sporta vēs­turē
tiozimē jau savu jēdzienu, gMi tāpat
kā „VIae8 skola" futbolā. Sīs skolas pa­matā
Ir viegla un raita komMnficijtt spēle,
kas it kā atgādina Vīnes valfia skaisto rit­mu.
Un Matiāss Sindelārs, neaizmirstamais
centra uzbrucējs, bija 51 futbola valSa nepfir-spēian^
s diriģents. Cik vInieSiem vēl Šo­dien
tailla Sindelāra piemiņa, pierāda kaut
Vai tas, ka uz lielā sportista kapa nekad
nav novītuši zied!, bet Sindelāra nāves diena
ik gadus i r svētbiidis Austrijas sporta dzīvē
Pasaules TMCAa iekārtotās sporta tāles
atklāšanā Ambei^ā }oU sekmīgi startēja D P
bokseri, kas pieveica Ambergas vāciešu Ir
lasi 13-1. Iespaidīgākās cīņas, pareizāk sa
kot ziben£c!ņas, nodemonstrēja latvieSu
vidsvars Mačs, kas savu pirmo pretinieku
„noguldIja" lau 10. sekundē.^ pēc kam vā-cieāu
vienn>as sastādītājs tūliņ raidīļa cīņā
otru pretinieku; a d taš, Maēa kreisā āka
trāpīts, tika izskaitīts ļpirmajā minOtēl Ma­čam
tās biia pēdējās dņas vecajā kontinentā,
jo p^reiz viņā Šūpojas jūrā, būdams ce|fi
uz Austrāliju. Ar to paSu kuģi uz Austrā*
liju brauc ari sporta darbinieks un treneris
Augusts Reimanis «& vairāki citi latvieSu un
igaimu sportisti.
Alfons Ansons, mūsu izcilais ledushokeļa
vārtsargs, izstājies no HC. Augsbur« vie­nības
sastāvā un turpmāk spēlēs EV. Te-
Jem^ee Izlasē. HCA vārtus sargās fiechs
anskijs. Arī Viesturs Kiefaops sezonas no-belgtunā
atstās HCA Hndas, pārejot uz Vfl^
B i J Nauheim. Sacīkstē Fisenē degunā sa
vainots tatvieāu ^ hokejists Roberts Bluķis.
Izlases bokserim Žanim Bmlhm nokārtoti
doktļmeitti aizbraukāanai uz ASV.
A r i Socad, kad no futbola ģēnija nāves asts..
tieli la «adu. pie viņa kapa pulcējās^^
lielā Vīnes Austria saime. Pateicībā sav»»
miruSaiam draugam kluba prezidents
Effl^anuēls Svarcs, starp citu, teica:
biji lepnums ne vien mūsu biedrībai, bet «iJ*»
savai tēvzemei Austrijai." » vi^i
Matiāss Sindelārs no dzīves SkīrSk
prātīgu kad viņā bija kļuvis faSjnīS
IpaSaieks Vtnē. Sportists nevar«a
noskatfties, kā Hitlers izputina eustriS
profesionālo futbola sportu un kādu
vīnieSi uzzināia, ka .,Sindi*' vairs nav ^
vidū. Tā vien Šķiet, ka Sindelāra piemSI
mī)a arī mums, jo visam tam, ko ItMeB
sasniegsi futbolā, pašos pamatos i r «VlS
asittis'Vkaut vēlāk sākās meklējumi i r l ^ :
virzienā. Vīnes slavenās vienības, kss «fel
sojas Mgā, un austriešu trenēji (Šindeli»
laika biedrs Kurcs, Tandlers, Stancels «s!
bija tie, kas Latvijas futbolam parādīja !st|
un pareizo ceļu uz panākumiem. Un Siade*
lārs. llcllkals no visiem- futbola vlnieSii*
tādēļ nekad n«mirr>arī mūsu atmiņās.
rindas lai atkal\ r maZs ziediņā uz viha kut
no latvieSu futboiistuJMiimes, ^
^ ^ A r n o l d s S m i tt
Reinim Upēm tiesības
startēt Bavārijas
meistarsacikstes
18 km slēpojuma
•,A^ savu rezultātu un vietu esmu ļoti ip.
mierināts," raksta Reinis Upe, kas, 9^
tēdams no vācu sp. biedr. Alpenverein Niim»
berg, Ziemelbavflrijas meistarsacīkstēs IS
slēpojumā 109 dalībnieku konkurencē iegovi
4. vietu. „Visās pirmajās vietās ierindoja
tuvākās apkārtnes slēpotāji, kas labi putīt
ceļus un Seit trenējas. Uzvarētāju Celtlcrv
vficIeSi pareģo par ^Bavārijas meistartacoii
favorītu. Sajā paftā viotā *- Warroeiuteijiit|
fichtelgebirge - tebruārl notiks BavftHbi
meistarsacīkstēs ar austrieSu piedalIStBoi
kurās arī man tiesības startēt: dJmsS
Seit visāi atgādina mūsu Sigulios i I C p^
nas' ceļu.
Sacīkstēs mācījos pazīt vficieSus as vini
dažkārt faioomenālos rezultātus. Kaut m
slavenie ziemeļnieki brauc 18 ķm krietni pH
stundai, vācieši to paSu bieži veic 5) silt
ttūtēs. Izskaldroluihs tāds, ka vficldl
reiz distancē neievēro vajadzīgos kāplca»^
līdzenuma un nobraucieņa samērus, bet vii«
balsta uz gariem oobraucieniem. R d z ^U
to redzēju pie Nlmborgas - pat starti tii
mērķis nebija vienā vietā. Tā srl pjm^
Sājām sacīkstēm kāds vācietis m^leS^
man Iegalvot, ka distances včlkJ^^l mun»
nevajadzēšot ne stundu, bet «ft sohēmatitkl
iepazinies ar distances sadalījumu, to
teikti apstrīdēju. Msn bija taisnībai Sis ptis
slēpotājs, kas Iepriekšējā svētdie&ā 10 % i
bita veicfs 27 (t) trio., Šoreiz 18 km strttti
ceļā 80 nlnCUes. Tomēr vlaumfi vfico dit*
tančnieki pēdējos gad^s ļoti progrefējulr.'^
Pārdod Kr. un 0. EUaso vērtīgo grlouti
FRANČU JAUNUIKU OLBZNlfiCDU»
470 Ipp. Ofertss ar osau 6. av. kantorī Nr. ^
Mūsu mīļais konfllistrs
pulkvedis Kārlis Duiults
miris 5. g. 2i. janvārī Ambergas ^ t o r i j ā , kremēts 28. fanvfiri VlJrabergā.
» ' Sērojoša
Vtadia^s Mina.
Mūsu sirdsmīļais dēls, brālis us brā­lēns
hg. āim. ABNOLDS VPMALia
dz, 1912. g. 15. maijā Rīgā, mirto tra*
ģiskā nāvē 1948. g. 21 decembri Rtgfi.
Daudz vēl bija ko darīt —
Bet mana diena jau galfi uo
Satumsa nakts.
Dziļās sērās pied»1si0 !II|9, V&ciļfi,
Dānijā ni Angiljfi.
APOilDS GAISMAS PliLS
Izdod gi^mata
Rietumu pasaule
2o Ziemeļamerikas rakstnieču darbi —
20 noveles. Tulkojis un. papildinājis ar
apcerējumiem par Amerikas Savienoto
yaUtu un Kanādas literatūrai) atdstību,
rakstnieku biogrāfijām uc (cand. pUI.
Edgars Andersoas. Harija Gricēvica
vāks, ilustrācijas on «^Uskais iatērps.
434 Ipp. Cena D M 1 2 , - .
Vērtīga un skalsm . dāvana Licsldienu
svētkos! ,.Rietumu pasaule'* Iznāks 1949.
^ d a marti Atklāta iepriekSparakstīSa-nās
par pazeminātu maksu D M 9,80, kas
piesūtāma apgādam līdz 1 februārim.
Atkalpārdevējiem atlaide. Par grāmatas
piesūd^u Vācijā nav jfimalcsa, uz ār«
zemēm 0,75 fen. (54)
APGĀDS GAISMAS PILS,
06) llasao/M. Latvian D P Camp,
Gennany.
„Es savu v im airado ar predbas
sludinājuma palidzibo: siodibajums
maksāja 10 markur*
„0, ari Ias mm liekas par dārgu!"
I IZNAKVSI
prof. A . Ābeles^jaunākā dzieitma jauktam
korim .
D A I N U ZEMIE
I>ziesma ar savu melodiku, 'l-balsīgo sa-fikumui
un pa:riottsko saturu ieteicama
katram trimdas korim. Cena D.M 0,30.
Atkalpārdevējiem parastā atlaide. Pasū>
tinama L A B DAUGAVAS VANAGU grā-matnicā,
(1^) Numberg Z A C Valka.
(77)
6^
TByZBUBl...BBiyABAA
Albums par Latvijas brīvības
cīņSm, veco strēlnieku, ar-mijas
un aizsargu dzīvi ar
iever, valstsvīru un kaŗavado*
ņo ģīmetnēm un visu ordeņu
on goda zīmju attēliem 4 kr.fi*
sās. Aibufflā 65 umēmumi
(8X12 uo 14,8X21). īss pār­skats
par brīvības cīņām ari
angļu valodā (arī teksti). Ie­spiests
\uz speciāla ilustrāciju
papīra, glīti iesieto. Vērtība
dāvana ari mūsu ārzemju
draugiem, . « . . . . . . 6,80
leprieicā pasūtlnātājiem maksa
pazemināta, kas piesūtāma ap»
gadam līdz 15. februārim . . 8,50
Tfipat^^ākās nedēļās iznāks
slavm^ amerikāņu novelista
0. HeoH - Stāsti (160 ipp). 2^80
Ierobežotā skaitā vēl ptedSvāfu:
Skatu albuma „I&gB", iesiets . 3,—
Prof. P. Smita - AndcdoH . • 1,50
U ^ U e s i roeSu gali (175 dzies­mas
ar notīm) . . . . . . 2,—
Aknrātera stāsti ,J>naugi un
M d l " 2,—
SAGATAVOŠANA BSRNU
GRĀMATA ^Ķl» (4 kr.)
kd. I. LIEPIl^S, (14a) Esslingen/N.
Plochioger Str. 17. (73)
Zviedrijas latviešu mēneSraksto
Ceļazīmes
Galv. red. A n d r e j s E g l ī t i s,
vēl ierobežotā skaitā var pasūtināt
DAUGAVAS VANAGU grāmatnīcā,
(13a) NOmberg 2, D P Camp Valka.
Atsev. eks. cena DM 4 , - . Izsūta ar uzliktu
pēcmaksu + pasta izdevumi. Atkalpārdevē­jiem,
sākot ar 5 eks., atlaide. Pasūtinot uz­dodiet
predzu pasta adresi. (71)
Ptfmi8ra i r M L / S U M A K A frāiBitibi
nedftcdf fikMplfi^
Ii&fila
Andreja Leifot
otra, paplailnfits izdevtuni. tajfi, tzlīdsiB^
ar pirmo iidmmu, būt divas jaunai BM»
ļfti, plaši dati par mitnkdplbv ASV m M
par 50 IlttttfBcik Tā makafip DM m
•tttiaātft^am ^rnni valOta» rtltaim pi^
nlM^gil.jlailattnot
Krātoml stdlnidg ekMmpIlroi 6*
BISKOmAS PAI^IATMK
ar 2f ilmOlBmiem un 12 s t n ^ pMm,
Ctna DM 4,-*
SagBiMMiaiift taa (tbruflrt beigāa itaāki m
K. Li^lņa 1.AUKA DĀRZĀJI, bag* <l»trltt
Cena DM 4 , -.
NipiaeielMa ieprickSājī pasūtittājuni.
Visai minētai' trāTatas ir nelielā eks^nļ^
tkaitā, k l d ^ tli icsūili vienīgi pret HpH»
Sēju tanukin n l ar uzliktu pēcmaksa, um
gfidtļuffloi 9iiHn:in9t pasta Izdevtunut* āļ>
kalpM«^taB, ifikot ar 5 eks., 18 m
atlaide. m
L. RUMAKA grāmatnīca.
413a) Nānkarg 2, Irfifir Valka.
I Alfrēds Kālnais
I (t4a| SCHWAB.-CMtOND| ArtiUtfl^
I iUiaraa, Uttantegtr^,
M piedāvā jauniznākuftās;
i SKOLSNU KOŖl (I/III) I daļa I 3^
60 (? im 3 bali.) latv. t. «1
fflfikitaa dileimai.
J. MEDltfS 1/IU iolt dz. ifoui
tirtol) ā . . . . . . . .
V. DARZlNfi I/ll latv. t dl.
^(•arastflii fi
{ieglā lekfirtohuafi, der
klav. iolo ipālei nn daā. «. fljgf
un latv. krāifliarkai.
iiiiiilliliiiilill
DAVOAVAS VANAGU
(13a) Nttny>«« 2.. A /C VaBg^
jOi ^ d i a t krāt Hdzekitis trflofgo
aprOpet
Katm mēneša ifikumā itnfik jaona iņF
katalogi. ^
JLAmiAS" ABOW«BBW*
pttfUinat laikrakita pa • i M ^ ! ^ * ' " j !t
acmplārtMB (ndi 3 eks. iettl,
DM 3.- mēnesi + DM 0,10
ffiann; paaūtisol ktfUikdvi
3 aka. - DM 3.- mēae«l ^JSSt
plām: pMflfl^ «t Brz^ttēa aļ ļļļļ
Vāciji DM 3 . - mēnesī + 5
plasO^n. Slodinfliomi makiā P»
par viesslefigaa oonpareilte J M ^ — S
aiaņaata ttipn. Darba o a k i a ^ ^ i * ^
aāiuai par puseton. „
AkaBtnanta pItteikitaL •luM""!
naodas •ārvadamt os «wfnpio^^S:
sējama „Utv||aJ * (13» O & u M " ^
B&rgemeistor-I.afldfflanttolats V ^
Urrila iznāk trio rrfza» «f«*J *
dienai, catortdienās n uttčit^
poBista 01»'
* ^ ^ o s satikties ar
«eollstot, ka ASV-*"
- idomfti valdības
^ Uz fe J*ut§}umu^
telefrinnia: „S8
Mfgļdeatam < Trume]
iu tflSiRftonI. Es
iBiiBevanito^^^^^
ijMjiīiSļiemtiea Jūras
• Ja preddenlš Ttīi
r vārgtu satikties;
.^jĢingradā (Karali
Ote8l«dJaM. "
i ^ a i ! M j S vai ^
OSKM tU) '^deiiia^
Vispiņns
«i tai to nol^lja
| i ^ ^ ^ : *
vai Savienoto
oficiālu Uzaii
pte laužu tāliku jaui
"""fiftts'nodomajlB
apspriiežu v i ^
JMĪĀaidpoja: ^,taš
ArtoBalta.t
»«iM treidlenas vakarā
^" a a ^ pasaule piedz
»«Hrijumu kofjg otra
S
«nslikssid
viesisfj
avmeranc^ turo
. ««I
HadIrsi " " " B a l t o"
fcii8t
tafta
a