Bavarijas Latviesu vestnesis, May 30, 1951

              L A T V I J A Treidien, 1951. g. 30 1951.1
II
Ko uz io leikiu
KREMĻA D I K T A T O R A POZTīTVA l E T E l O ^ UZ ĶIBELĒM MĪLESTĪBĀ,
BIŠKOPĪBA U N AlīnMETIKAS GRJ^M^TAS SASTADH
Val«to ietelanei ti2 katra pilsoņa
personīgo dzīvi Pad. savienībā pro­gresējot,
šodien Ivans nevar pat vairs
pēc patikas ieskatīties skaistu acu
pārī, v a i Anna kādā vīrišķīgā augri-mā.
Pin! 3 5 atdāvināt sirdi, katram
b o l i e v i k am mi vispār modemam, ap*
zinīgam padomju pijsonim jājautā
«ev, v a i Stajins viņa iivēh akceptē­tu.
K i Dailr M a i l Stoki^oh&as līdz­strādnieks
norāda, „Sta]ina izvē-
Ies" doktrīnu padoanju kultūras de-
)auni archiiekii un
inženieri
Branch^tigiif Carob • Wilheaiina
tecimiskajā aiiigstskolā līdz sim stu­dējuši
32 latvieši No t i m vēl 2 stu­dē,
atteicotieii p a g a i d t o no izceļoša­nas.
Pirmie latvieši immatrikulējās
1 9 ^ g. febnillri, bet tS paša gada r u ­deni
lielāks ikaits studentu pārnāca
no Baltijas uiilvereitiites, dala a r i no
g O s t ^ u nomitnēm. Vaiirams j au b i ja
stttdēji^i Lat\ijas universitātē.
Braunžveigas tedusiskā augstskolā
ir dabzfinātunii-filozoijijas fakultāte,
biSvzinātņtt fakultāte ar architektūras
un būvinj^enieiTinātņu nodalu un me-cbanikas
fakultāte ar snašlnbuvju un
elektrotecbnikiis nodibinu Piecu gadu
laikā šo augstskolu beiguši 20 lat­viešu.
Bōviinātņu fakultāles aTthitd:tōras
nodalu ar diplomēta inženiera grādu
beiguši: X Brežinskis, T. Pētersons.
P. Baķis, A KundziņI;, O. Pumpurs,
L Jagare, L Mellupe, V. t a m e i k a un
J . V i r s i s i fakultātes i)ili?inienieŗzināt-ņu
nodalu ar diplomēta Inženiera grā­du:
E. Koras, 1 Lagzdiuiiil, A . Jurevics,
J . Zariņš. A KSUlis mi E Pilman».
Mec&anikas fiikultātes elektrotedini-kas
nodaļu «IT diplomēta inženiera
grādu beiguši: V. Viskovatovs, K.
Dakteris, A. hyqu\\^, l Galējs un J .
Strazdiņš. A S V universitātēs ar sti­pendijām
studijas būvialenieŗzinātnēt
turpina L Nājrtiins un A . Kūlitto, k as
drīz cer studijas pabeigft.
Vairāki studktnti izceļošanas ud ģi­menes
apstākliai dēl b i ja spiesti pār-traukt
studijadi pat ! s i pirms beigša­nas.
Lielākā diaļa izceļojusi, visvairāk
uz ASV, k u r gandrīz visi atraduši
darbu savā s^aeciālitātē. Divi beigu­šie
inženieri dabūjuši darbu savā spe­cialitātē
Vācijā.
Pārejot vācu saimctiecU^i, studenti
saņem vācu »ciālos pabalstus, bet
augstskola atbrīvo no l e k c i ju naudas
maksas, j a uzrīda vajadzīgās sekmes.
Grūtības i r ar Latvijas universitātē
nokārtoto ekslinnenu un darbu ieskai­t
i , sevišķi būvlDieniepinātou nodaļā.
— Studentu daivojamis teāpas i r la-basw
IRO a p r i p e s laikā grūtības sa­gādāja
elektriiikās gaismas trūkums,
ko deva tikai pāris stundas vakarā.
Nelīdzēja nekMi protesti, un studenti
strādāja sveču un petrolejas spuldžu
gaismā.
Dzīvojot at^ļjrti no latviešu cent­riem,
sabiedriskās dzīves veicināšanai
studenti izveidoja savu kopu, kā ari
D V un YMCAii/YWCA!5 nodaļas ua
Baltieša kristīgo studentu kopu.
A. K&mis
partaments pašlaik reklamē viriem
iespējamiem līdzekļiem, ieskaitot grā­matas,
lugas un filmas. J a darbs tai
neatbilst, vienkārši nedod atļauju to
uzvest resp. publicēt.
Tipisiis piemērs ir pašlaik visos
liallkajiDo padomju teātros izrādītā
Maltseva luga Otrā mīlestība, kuras
darbība risinās kādā Grūzijas kolho-zā.
Lugas varone Gruņa par s a vu lie­lāko
laimi tsskata darbu kolhozā, ap­zinādamās,
k a tas cel visas tēvzemes
labklājību. A r i jaunais puisis Rodioas
strādā dūšīgi bet vienīgi, lai ie­gūtu
lielākus panākmrais un slavu
sev, Giruņa viņā iemīlas, taču viņu
sāpl0 «izvaino Rodiona nostāja pret
darbu. Izmeklētiem vārdiem, kas at­gādina
Viktorijas laika romānu diž­ciltīgo
varoņu daiļrunību, viņa mēģi­na
Rodlonu «.atgriezt", bet puisis sa­vus
niiiteriālifitisko® uzskatus negro­za.
Pēc smagām iekšējām cīņām starp
mllestltm un pienākumu, Gr\iņa atzīst,
k a pimiiā vieta viņas sirdi pieder val­stij
un Staļinam, kamēr Rodions ir
tikai „crtrās šķiras" mīlestība. Beigās
viņa puisi pavkam aizmirst un nodo­das
tik<ii savam darbam. Lugas mo-rēleļ,
kā to savā apskatā izsaka Prav-da,
Ir: «Neviens Pad. savienībā ne­var
sasniegt laimi personīgajā dzīvē,
}a nedara IĶ kā Gruņa."
Komplimenti izteikti ari !^@ncova
romēnam Septiņas varaviksnas krā­sas,
kttirS slavināts jaunu kolhoznie­k
u pašaizliedzīgais d a i t s un augstā
d a i t a iražf^ba. 8 līdz 12 g. veciem
bēmism. domāta aritmētikas uzdevu­mu
k r i j ^ u autoriem Ņikitinam, P o l -
jakam tin Voloģkiam toties pānnests,
ka viņi nav spējuši atspoguļot pa­domju
zemes sasniegumus sociālistis­kajā
o^tniecibā. Izvestija uzskata par
skandalozu, pient, uzdevumu, kurā
piemioētas 60 govis un 2000 l i t r i pie­na,
jo 60 padomju govis noteikti ra­žojot
daudK vairāk. S l momenta ne-usssvēršiina
«sot kaitniecība jaunatnes
audzināšanā. A s i kritizēta arī A Kro­na
luga par stachanoviešiem, kurā
partijas sekretārs neesot parādīts kā
„cilvēcij&u būtņu vadonis un audzi­nātājs",
tāpat kāds Poljakova darbs,
kurā neesot pietiekami attēlota īste­nā
komiiln»ftu partijas nozīme ua lo­ma
Pad. savi^ilbā.
V i u m a g S k kritika laikam tomēr
satriekusi biškopības speciālistu Ro-sovu,
kas b i ^ o p j u izdeviimam sace-rējia
ap 7000 vārdu garu, īpaši pasu-tiriātu
rakstu, parādot, kā cauri gad­simtiem
bites un viņu dzīve iedves­mojusi
krāsu, vārdu un skaņu māksli­niekus,
īpaši 18. g, s., k a d biškopība
bijusi ..lauksaimniecības dzeja".Arod-bi
«irlbu oficiozs Trūd nikni uzbrūk
Rosovam par to, k a viņš neesot parā­dījis
bišu nozīmi modernajā padomju
saimniecībā, un uzsver, k a nevienam
neinteresējot murgojumi par biškopī­bu
18. i j . fL, bet gan drīzāk Rosova
paskaidrojuns, kā viņš veicis savu
biškopja pi<?nākumu pret valsti.
Liekas;, k a pat daudziem simtpro-centlgieim
padomju maksas bērniem
boļševistiskās iekārtas un Staļina sla­vināšanā
sāk pietrūkt elpas. Tas to­mēr
ne<froza recepti, kas piemēroja­ma
jebituŗam, kam šai slavināšanā
pietrūkst p a d o m — jāpiedomā tikai,
ko teiktu Staļins, un tūdaļ visg kār­tībā.
—gs
BemI negrib..
(forplBljizms so S. Igņ,)
tā p a n & i i m i C T angļu valodas stim-d
i i . Kad Māris sācis mācīties (stun­das
māktas privāti un bez m&ksa^,
viņš nav pratis ne vārda angliski.
Tāpēc skolotāja lūgusi 7 g. v. zēna
māti iemācīt tai dažus vārdus latvis­k
i , lai zēnam pateiktu, kas tam da­rāms.
Skolotāja atzīmē zēna centību
un davē viņa sekmes, kas, pēc tās
atzinuma, liek domāt, k a Mērim būs
sava vieta pasaulē. „Esmu pateicīga
tai dienai, kad satiku savu mazo lat­vieti,"
raksta skolotāja un i e t e i c c i ­tiem
amerikāņiem p^omāt, kā palī­dzēt
pārvietotajām personsn tikt uz
A S V . — Varbūt mazais Māris ar sa­vām
sekmēm būs pavēris durvis uz
labāku dzīvi vairākiem citiem, to ne­maz
nezinādams.
Jādomā, ka sekmes kolledžā dod
iespēju sagādāt stipendijas citiem, par
ko rakstīja l a t v i ^ u jaunieši no Ore-gonas
un aicināja pieteikties jaunie­šus,
kas vēl atrodas Vācijā.
it
„lzglltlba dod spārnus pašam, tā
palīdz celt uz augšu tautas brāļus,"
teica skolotājs, kad bariņš zēnu, t a ­gad
jau vīri ar sirmiem matiem, p l ^
mo reizi pāi^āpa pamatskolas slieks­ni.
„Mdciet:es, mācieties, nebūs jā­iet
švābu mēslu krātuves tīrīt," mu­dināja
savus pakūtros audzēkņus kā­das
trimdas ģimnāzijas direktors. „I2-
g l l t l b a ir katra pienākums," atgādina
plakāti mūsu pilsētas autobusā, bet
vietējais laikraksts aicina talkā sko­las,
kara klausības komisijas, strād­nieku
im darba devēju organizācijas,
lai pamudinātu jauniešus turpināt i z ­glītību.
Labi tiem, kas šos aicinājumus sa­dzirdēs
un tiem paklausīs.
A r v . KL
A S V , maijā.
Kafrīne Ābele
A l D A S N I E D R A S ROMAN§ P. M A N T N I E K A APGĀDS BRISELE. 238 LAPP,
GrimcUs malt ttek dēsit, ka roaiaS ut-ftUpsiaies
ar kādai dzīves ftāsto. ar kidln
rikstont oc problēain T I I kosfliktlea ap to.
Bet Upposes Šķirat Tiesa pēc otrai, U B Kat-riae
Ābele Udz paUa bdgla paBek |aals
B B Botikiaio bttruiat. vidM «B tēlo­joša
aizsegta. T2 ir kS tittiēU Icmi. kas
piitka nrtroitf Iittlt ftmiM% Taroals -
Utoetf, pcUMlki sats Ugrloau BO pēc­kara
Vidjat cktoM.
V l u «tortt saaalba pieder bēgļo gaitās
tfiHt pēc kipItBlIcilat. CB Basbergai alBa-vn
BB trtsdlBleka tadziTet tēlofBSi tikai īpa
rcixei paSķiras. U| dots vieta KauUes Ati«-
tet la iista-9lezBoa)a Jiņa Akseņa sDf^s•
Hbtts litrigaL Bet tai rosiBi oav darbības
ro«iBiti)at Bodses. ti aedod Impolsui arf
lekiēlal dfīislkat BB tia aeizang cotUco-sa
Boilies ptlcbološiakl solĪTād^a. Fati
Rs iBtrIgas sattrt — v«ci «B sftias {aana
tzfsstūr«t n*P* ^«trttura ^blēma Ir tida.
kas Bar bfiUtkI rakstBrfga taital bfgallbat
Itikas ricB — dlrēkB Ukteņa s i s e z ^ l v s iu
ar sūta taatas traģēdijB saista vairik tiri
irēH k«r« talka apttik}l: BošķirOba. seklē-
Saaa, Ufošaaos, atkalredzēlaBot cHi Idk-setā
būta varēiail radīt dfi apstikU -
ptSBi. tigUaiU c^oļsBS, sUsiba ac. Tldē]
abas ccBtrilis agūrai atdod trisdu latrieSa
tipas, B B aatorai trrflēti laiki tie arf rel
aav pagarali p « tiAcs t i a ^ . Taēa iāda
tipa pazlset pa da|ai saskatāsas Marti Ak-scaē,
kas ar «Īsa sczļadifo bēraa paldņa
tekslsi ,30tnras ftrs ūdcas" B B atrod spē­ka
« B et)as. k i .48BttlM tilik . fia iids
tprttdass Tur liktiat pint^dzlfl Bocsitivi.
tad skatiaBS pēdējo gada latrieSa ddvē Tfei
pasaalē Uedaa. ka MBogrtsašo" s«st U
sai. bet viss TairaBu tr te. kas . , t i ^ at
a o ^ ' J Aateres vēlētais laUs arf aar de­vis
ies|>ē)a roBiiaa varoņioa atklāt savas
srelafiu, aezlņas B B aedrelSbas ttrditai dvē-
GRĀMATNIECĪBA
IzBikBSj Laikstta dosa BB Samesta ff.
bartBica A. Kredera redakdji. Satari ie­vads
pu s&sa B«:$OBilis vadības ctatra ra-dRaaa,
Jafia CediaBorska grisatas Sakaatje
Bzvarētijl atrel^fasa beigas, Laiksela do-kascati
ar Pētera liali tetUseata kaseti-m,
ZmāUtU dleaasgrifluta. kari apcerēta
aizvesto saraksta pablicēšaBt, patiales i r -
peSUskals apskats aa apceres par Gredjv aa
Altastja, ki ari Teaasa Mom BB Kaspa-
BeUa.
KfUDlTE AUSTRINA
Ciemos braukšana
Man ārkārtīgi patīk, v i su mūžu p a ­tiks
demos braukt.
Tāds brauciens sākas reiz puķu v ī ­kalā,
Ņujorkā, kur baltas frēzijas ar
Sniķeres dzeju, un pārdevējs, k a s l a i ­mīgu
ceļu vēl, jd brauciens, lūk, j au
manā sejā.
Zvanu spēles torņos; dzirdamas pir­mo
reizi šinī pilsētā, vai no citas —
bijušas — nākdamas, k a d steidzos uz
veikalu, ki:r sarkanā grāmatiņa.
Stacija. Dziļa kā baznīca. Dzintara
ugunis zvTlo zem kājām. Domāju —
kā pēkšņi visas šīs krāsas, svaigas
lietainā dienā, kad caur miglu, gar
aizmiglotiem ezeriem Ņujoritā at­braucu?
Tad pāries it kā tiltam — dzintara?
laikam un vietai. Vilciens, un vakar­dienā
virtuve, nule krāsota un labo­ta,
ar jaunsaimniecības smaržām šo­dien.
Pēc dēļiem, krāsas, pavasara.
Sīc tēja, un balta dēlu grīda. Mūža
mežs un suņu rejas. Liekas, ka gulēt
iešu gultā no egļu zariem, un istabai
būs vēl smaržīgas egles dēlu sienas
ar caurumu, kur laumiņai nākt.
Un tagad braucu it kā pa Kaņiera
ezeru — niedrāju un pelēku ūdeni,
un sapņoju — smaržo dūņas. Tad c i -
vfiizācija — radio torni ar sarkanām
uguntiņām, puscelti tilti, un pēkšņi
liekas — tuvi Ķemeri.
Iekāpj dāma ar baltu putniņu m
cepures. Nav gailītis, bet tomēr gaiJi
dzied. U n neikirdamā dziesmā gaist
pēdējā realitāte — pusdienā mani cie­nāja
ar zupu, — no viena vistas kau­liņa,
māgas un burkāna — mazā kat­liņā
bez vāka vārītu, kamēr žīdu
bērns locīja, dīvaini vārdus likdams:
Mordstotts, Kukijs, Nilsens Krakers.
Es esmu .vienmēr mīlējusi golfa
laukumus, caur kairiem tagad skrienu,
jo tanfe ir man A n g l i j a , ar mīkstu,
smaržīgu u n koptu zāli, kur l i j i s lie­tus
vai maigs vēl viss no miglas.
A n g l i j a , kur, varbūt, tomēr nekad
D^ŪŠU.
Un nu j au i r p e i & a s noriņas, c l b j -
nlši sīki, j o a r v i en v a i r ^ vakars nāic
J^ār manu dzīvi nojauta snauž
Kā mēnesnīca uz dīķa —"
Atvērta dzeju grāmata klēpi; melfis
tērps ar zaļiem cimdiem, un lietus­sargs,
zaļš ienesis šodienā, aiznesis
ciemos, mot se fait dans l a bou-che"
— vārds veidojas m^tē, teica
reiz francūži. Un, varbūt, tā šādas
rakstīšanas jēga. Ir labāk laikam to­mēr
rakstos ieiet svinīgi, kā baznīcā,
bet upe, mierīga kā Lielupe, tagad
aiznes, un tumsā tūlīt vērsies durvis.
A r siltām, mīlīgām gaismām. Saviešu
mājas svešas zemes nakti. U n tādēļ
svarīga, pašai sev v a i citiem, liekas
tomēr šl mazā stāsta st^tišana.
seles, kas vēlikos gados trtsAii^)^
vaļā pa§as no ierU ua ar lara i z s i n » J^
klledia pat laikraksta slejas. ^
Katriae Ābele na Ji&ii AkacBs, ki
ĢirU Ābele. Apoga pirte. Uatft acTlr ^
vēki ,,B0 dzīves'. kara Ukteņas ki a ^ w
tas el»eBtBs aatore leplBaii HeUa^^T
fttēt sikašaii. pcraMBeaUii B i £ i i k u!
faSba. aa tas ar sava vērteilba «
aiznes grisata BO plrsis Bdi pēdlkl w
pusei B B ir viealgais B B saverēaaliVlLtr
varoBts. Neskarbs iasitijs to •tiUiMļļr
BB tidēl aegaida. ,XŠA beidzot iSL^
miaa Intriga* , kādi Irreideales r^fa^
,.kas tar beīgis tzaiksresp. atsiili T
U friauti aav. Tādēļ aav «TvaLfa*
TUi gaaslBidasa dar^te. sīki ^ S S ?
mSs Tidei. apkSrtBes rakitaiejaslen,
sties aa respektēdasa ckroaobģiti, 2^
ar piriiiedBiti)B spēka aa reizē ata^idS
ievada lasitija tēlo|aaii pasaalē. tt »aS
pioiagiodama azsaaika tar kar ts iS
jipaUek visās t a r p s i U ^ I«ppa4l. ik M
tr Aidas .Vielas ipaia prtekiiMiba. ^ S
parj^tasi arēaa ar vtsie« atribfittiM
ststkirt pirdrivoia sa redzēta — ka t i J !
garlaiko, aeisaiclBa aa BeaUitBSl. Nav aZ«
to piesiaēt Ipaii tidēļ. ka dala M K s ^
tagad pievērties spedUskajai DP tātti
taSkas Uek atblfit sava darba salL U w
UMtAs BB Oto laiki darija bēns • kiT
kaUa apaikaSo vira. ^
Ti aoBlkas pie asteres tēkšaas —
sie&ies. pie viņas stila Ipatdlis. a i T?
r i s tūUņ saskalisa tkalpiera. «t
ka}a roka. mffias la aasaMa t i
tisks, vēriealgs plaakass, BB •DDI
arabeskas zlsējasa. par sstfkis as
aa j&toņa viņai Ir faissēaa pntrtai « . »
koritivas foršas. Aid« Niadrs taikn b
passags. taēa ae stdraias, BB to apgafo hšl
Uga aedeiiBējass pacēiass. ko pSktTZ
zīmēt par statltka patota. kai B M T
j&aaiaa. bet liek sevi apbriaot aa ^SSmm
ki skataviska elekta* ca ar uva IpAsito*
seatalltiti saac ataudi Btaktra ai
Alda Kledra ttta U cērt ka|, m « i !^
aksprealvim. taēa aa cksaltēlks v|i|«lZ
aa viss. kas t i veidots, aogalst vai M i i s
ar vitilB oB petitiva aazisl. Ari badi ak
aas. ari aogorosa plereiktia bēfH. «t
badziba aa bēdas $al resiai pltdrf?f tfk.
tUaltdski tik tateaslva itTcMafasa. ks
lasīti}a BZtrerē atbrfvo)as m tavaTaM.
Ustiskis pasatkvaUtilci aa piriei kSSI ^
katēgorlji — tiri estēUsko vēftlka mS.
Iegūstot tida pa$a aotēla^Baa o b ^ £ ^
tika kL plcs^ Sasberfts parks vai MriSd.
fis tekipiltēlat caltaes. Tfda a a v s S i
vielas apdarē piesU tikai favarlM
sliaiekas.
Ar to, protass. aatara pasaifiia m Mb.
riUtsa« kas ia)i rtskaatali vtali V^m at«
izbēgass. Bet U i i paii laiU vt&a M
tidēl ari Bekar aeiespēj pfbdgl rmSielI
trimdas posta īsto atsostalra — bēdlk M
Izkisēlaii. tie ffaa ēd aaasa sST « M l
kritaiņas agBas gaa skopa. — aa las|r i|.
sTtijt Begtlst posU pirdrlvo|asa. bal gkin
līs abtas k i flezaa^ kari var priadUtii nr
krisa BB torsa kospozldla. Sd « f £
aiedbi taēa prasa .,az9}ezaet S M IL M
tas būto sUp)l'. !^Uterlih tr }iu|it, kHl
nf tas atvatiails ao Uolatl)« vH prfkMi»
ģllas Bovadies.
Taēa iebiidcsl aa piistlasl ti? ikm
BB tas paU. Fakts ir. ka r ^ a i Uali kt
saist<H^s. episks vēatifass, kari mOMk
daadi vēftv^Li sattstiU. Taji sikMi*
riski atveidoU aacUa ^otlkat vlili. fcss
tzailcfgo tovBSB aa tfs taptovSn
fkdlMB aalera ar vlŖai Hm īSSlmĶ
< » k | lM pratiil aettifl «Mdil
skatI)Bsi, kas ptfaa t i M B M t t albjU
Bek teraadzlt ae^aa p^itt! dZ
ads ki savai Siivil paraU»! pt^Mfi,
kBTai var tavottM bet aap^tia, a p t e i
«B ielasa: toties ar tuUdea ral kaKtrta Ip*
seklētila taterail. Baiakitle, kitsdiltlHi.
bergaa pUsētas apraksti. Mm iilflifil.
bēgļa rakstarofasi daža laba UppMl U
frSmali padara aeairsirftasa.
Pacelti ttteiksiBe. kafi aatara S«%i A .
aekar aeatslibtt, taēa aelffūst arf afi ||.
lika Upliiilasa. aif aedaBdzalos. kaal 6k
drāsaUskaJos epizodes aē. Ua ti ki 1^
satas apjoms Istealbā aav Hete (fftUtai
rtadas. pastrekaa baita talfkassl. tad fls
darbs liekas k i dzlU «Ipti atvlUsn, k m i
gaidisa sekotas pati īsti naa - mkH
d t i . fasBi grisati. Vm t i dosit pivadtea
arf rosiaa dlvēka lUīteņl. kas H l Btgla*
dzīvo Becgla pirdziasa arf paii pēdēji
Uppasē.
Katriae Ābele tr pats sispatMEik^b it
Ticies darblea. k^ŗos līdz fim itiHiKi
bēgļa drīve VādjS.
P i v i l s K l S ai
ļptrtda vnoBiii
E O M A H S
( B , turpinājumi)
nVai jfej kc», k a t ik tev reiz n e a i i s p i e l dziiBsmu/* Taivgns
pielēca kājās uio d r a u d ! 0 pavicināja kulaku. „Kas tev maksš
par tām gaudu dziesmām? Patiesi h ^ j a s MauHoties!"
„Gaii jau nictzēsim. * 2 a n i s a o v i k a gari un apvēlās uz
otriem sāniem.
.nJā, a r i man gandrīz gribētos jautāt, kādē] īsti jūs te sēža!?"
aenodetfis E l g i P|ava„ palīdzēdama Arnirim rušināt salmos
alu, kur pas3ē|Jll savu mazo izbāzto sunīti. ..Kapteiņa vietā es
jūs jau sen būHu aiztrenkusl ratā"
,Jle", k a netiiec! Un metrieks a r i . . . "
,>Iu, tad tupiet rāms un nebojājiet vism€;z cštiem omu "
„Es nekā nel>oj^u. Es tikai redru ghiži skaidri visas lietas
tffi pasaku skaļā to, ko jūs v i s i citi Iduslbi nonjat savās do­mās,"
K a d Žanim u«?viKD« ite^albildēja, tas paklusu sāka svilpot,
bet Kundze aliidedzināļa i v i i u lapā ievīkstītos tabakas un
sahnu gružus, llcurus tur rūpI0 bija ietinis pakalpīgais Harijs.
Pēc bandītu apdemojuma pazaudējimi savas gairās slēpcšarias
bikses, Kundze mēdēja rētainos šauros svārkos un plānas ze­ķēs,
alaidās kSJas pārkrustojusi celim, un \\ņi\s kustības kā
allaž b i j a pārdomātas m cēlas, A d s nenovērsis, Harijs sekoja
katram Kmidieis mājieiaim, un viņa acis pazemligd raudzījās uz
Kundzes lūpām.
„Kad mēs nokjūsim Zviedrijā," viņš p ^ ņ i ieranāj^. ,.es
par pirmo kronu n o p i r i l u amerikāņu cigaretei;. Ua pēc tam
pudeli viskija. M man tr apriebušies l i e salmi, tabakas kauli
un visa II vaiāžanās • , ."
,3s jūtos lieliski," iesmējās Taivēns. «Nekaid agrāk man
nav bijis l a i k a tiik m i e i i f i strādāt tm visu rāmi garā pārdomāt.
Vienmēr mani Ir traucējuši skuķi, pudeks un" citi nieki. Es
bīstos v i j ī g i , ka drīz mck^ir vairs nevarēiu saimeklēt papīru
rakstlšanai.^*
«Dulls. VleiiJifirši dulk,"' nicīgi noteica Harijs. p:e>k5:ddir.:es
Kundzes c d i m . . ^ s labprēt iK^sēdētu tagad kādā bāra. deiotu.,"
Visapkārt, ies:i!iaējās, nn Hariis apklusa, bet Rob:s. kas u 2
loga palodzes dffiestošaji d:-enas gaismā visu laiku citīg; b:ja
darbojies ap saviem kāršu ornamentiem, sagrūda spēli kaudzē
un piecēlās:
, j ā i e t apraudrit, ko dara Purvs, vai nav kāda jauna zina
no mežiniekiem/' un, nopietni aptaustījis pie sāniem pistoli,
Robis izgāja virtuvē.
„Uimsni^, ka nesprāgst — salausi vēl kāršu č^jpu kabatā!"
viņam pakal nosauca Tedis, bet Pulciņš pazuda aiz stenderes
un nikni aizcirta durvis.
Pagāja vel kāda pelēka pusstunda, līdz uz virtuve klona
nodimdēja soli, ur^ atskanēja skalas balsis un klaigāšana-
..Nšdet ēra — visi!" durvis pēkšņi pazibēja Binula plecs
un pēc tem viss viņa kustīgais augums. ,,Labi ātri. kamēr vēl
ir aaiss. Mums tur ir paris meža vepri kulbā — nāciet ap­skaut'"
V;Sos stūros nočabēja salmi, un pat Andris er savu sunīti
padusē izter.terēja virtuvē. Tur jau bija p;]ns ar Birzula vī­riem,
tie sildīja pie pavarda uguns nosalušas rokas, un daži,
kem nebija jābrauc tālāk, elēja kaktā ieročus un vilka nost
mēteļus un kažokus.
,Jūs ^Jr, abi jaunekli, un ari jūs," ar pirkstu pabikstīdams
uz Dagnijas un H'gas pus-^ komandējii Birzulis, ,.iznecīet
drusku sētsvidū, mar. vajaga jū^ii iiecfbē'S."
Nesaprašanā un liDkārības pimi vis; sekoja B'.TZulim. kur
pagalmā ^grozljes Isba tiesa apbruņotu puiš^j. bet pie māias
stūra vz' c e ļ a stāvēja pajūgs er vairākiem pelēKiem stāviem
ragavās.
,.Nu, vai sitos jus pazīstat? Ir tie paš:?* skali un priecīgi
jautāja Birralis.
Sardrei pavinotie? sēni:?. Dagr^ija skaidri sasks*ī-a sēdētā­jus,
un pēkšņi stkepas ēoli aiz Bin'jla muguras. Viņai pretī
vērās aizslēgtas, mēmas sejas, naidā degošas acis un šaur\ sa­kniebtas
ffiutt^s. bet sasietās rokas zem kažok.em šbta sa-springusas
asinskāram lēcienam.
Pavisam kamanās sēdē-a trīs gūstekņi, bet divi bija'nogāzti
uz mutes Die sēdētā'u kāiām. un tiem sur ^Jr caur drēbēm
siicās t u m š i traipi. Gūstekiju platās, dzeltenīgās sejas raustījās
zvērīga naidā bet blakus ragavām stāvēja četri apbruņoti vīri,
acis nenoiaizdami no mongoļu sasaistītajām rokām,
,.Nu. ir vai nav^' vēlreiz pārjautāja leitnants, skraidīdams
gar ragavām kā paša nelabā dīdīts, un mašīnpistole visu laiku
tam neveriui šūpojšs. siksnā nie sāna-
Brīdi nev.ens neatbīldē-a. bet Dacni^a it:ta. ka acis, kas
v ē r s ā s vinī ragavām, spētu nogalina*, ja vien tām biitu
v s r ē . Baku-ētams. p'ats vaigs zem jērenīcas šķita kaut kur jau
:ed:^:>. \:T. a'ī o'rs sēdētā'? vē-:G: le^ka-cties. atcadinēia
v.rnu T.D s v ē t v a k a r a viesiem Bet v a r ē j a ari maldīties, jo šķīb­acainās
sejas izskatījās tik līdzīgas \iena otrai, un ātri uzmā­cīgā
tumsa sapludināja sejas, stāvus un ēnas vienā mail ar
savu svinaino pelēkumu.
„Man liekas, k a t ie divi ir redzēti," čukstēja Dagnija, un
Elga Pļava klusēdama pamāja.
,.Sitos mēs notvērām dzīvus, tie d i v i i r pusbeigti, bet rāl
kāds pusducitis nogūlās meiā.' stāstīja Birzulis. plati ieplā-stām
kājām iestājies sniegā. „Tas bi-a tīrs darbs. Puisi Io-vakar
dabūs katrs pa pudelei,"
„Bet ja nu kāds ir palicis pāri. tad mēs droši vien, )a ne
šonakt, tad visai drīz, varam sagaidīt sirsnīg'js viesus," Birzu-
1im pie pleca teica Taivrns, un viija seia bija kļuvusi nopietna
un cieta.
Birzulis īsi iesmējās , . U i t;k nāk! Mēs gaidīsim."
,.Bel pa dienu, kad visi pu;ši i r medībās vai kur dtur no­rīkoti?"
,.Muikības' Par to atbildu es! Bet šitos es v e d l iu u i ko»
mandantijru."
,.Lāi nedod Dievs, ja kādam no *iem kamanās izdotos ft*
bēgt," klusu teica Elgē Pļava, un viņas acis btja dziļas bailes,
..Gūstekņi taču tagad i^kaidri redz, ka mēs esam tie, kas viņui
uzzīmē- Ted mumiS visiem nodrošināts Meiirbiu saimnieki
l i k t e n i s . . . "
..Neizbēgs. Uti drīz to vairs nebūs. Mums t-kai ieprieki
vē: drusku jāaprunajar. — r a r to. kur palicis mežsargs, ua
dažas l i e t a s . . . " Birzulis krēslā pasmīnēja.
,.Vai saimnieku neatradāt?"
,Nē. bet to panāksina rīt " Birzulis noteica cie't. .Sveķu cie­ma
vīriem palikt šeit. Sardze nak man līdz un vēl divi vīri
Pēc stundas tie atvedis jums kannu. Bet nestrēbjiet bez jfga*
un izlieciet dubultus posteņus. Div.em vīriem d-ert aizliegti —
izšķiriet to paši. Es ari pats mēģināšu drīz tikt atpakaļ."
Piemetis roku pie cepures, leitcants pamā a vedējam,
ragavas sakustējās. Dagnija vēl pamanīja trīs zvēia;ošu$ acu
pārus, tad pajūgs ieslicēja tumsā.
Smaga, riebīga sajūta aizžņaudza elpu. un Dagnija pēk^i
sajuta savācas bailes tumšais mežs aiz ceļa slējās baigs un
neuzminams, un m i r k l i vinai škita. ka a'.2 katra zara glūn aiz­slēpušās
ļaunas, draudu pilnas acis. Vēl mirklis, un iis g*2i'
sies virsū pgalmam un mājai, iai atriebtu SŌVU biedru nāvi
Kas gan varēja zināt, cik pelēko vēl slēpās biezokni? Vienīgi
skalās un drošās virj balsis visapkārt .zkliedē.a šos murgus,
un Dagniļia ar Elg-u iesteidzās atpakaļ v.nuvē] lai apsildītos
pie gaišās, labās pavarda uguns.
iTurpinājuiDS sekos)
ii
bieii
iesi-
10' tajK
DO«iffl«^^^J ^3
ļ L 10 kara
FjL viBina ar
Ptrsonl^f
\^ laticlgu un i
iWiQttas arf
ļ ^ « p ^ s is
ji|ino&a naviit
g f U i d r h icur
-ļiMja naudas
p i l P par.
^ Q un afSi..
i vlliianii būt.
ar a^tiec!^
i i i # f t Vāne
iidiiAi ipoio UL.
|g!ttiiaTu„karli
mmm 1915. I
i|l Iļhjoias Astod
ilptti pitplodinājU
iiTiMein iekiem
I }tt piridet durr
i i M l a unifoi
' ļ U i e n un spa
. i M a i priekšā
iMkoDsuls.
[Muhftapectam ,
^ĀorijļinUa doma.
'If^ vinnieka '
T^iaradfe.
u kara ktīģa
,.ka flotes mln-
' J t o l likirtSjd
'*tonlr5kai €tu!
™Mlot visM jai
•Mttta jutās vil
ļJfVlBensapwllļ
° "««tos, v§inei
. tiei ōo tava* puj
Cjf^^s. kuru l
konstatē
te 5
HU!