Bavarijas Latviesu vestnesis, May 30, 1951

              2mām7* ^%4M
#s Vietās , "^«liiUki
«ektort L«.a
ieradušies
Ies v.rtH '**»t tai
..Inta, JdllB,'', . :
hiejitt mal
Imm,5tru ,ie,.ii7*
ļ<i CerSiUm, fa, '^Ij
W'eB dejot
ļ,iiizstāv)i jpcietjnis,'^
acijas robežpolicijl j
p Rīchtera apcietinaļh.
Pas presē pinns difflļ
^formācija, ka RīcH
lā metode atomu ta»^
, pilnīgs blefi unh
levis rīkojumu RicMeJ
MlitI ASV mm^
Ķkt pielietot kaaio to
MnistrātIvS «tfiba
ias departamenti ^oi^
lijas Ir bezīpfdgu ui
[ c ī ņ u un ķildu !ļ
t s nacionālii aijurdri-hfikārto
ASV" -
ļ i o s noradījis ģestfilit
ļautājuins Francijai
[kas jfidara, un atrāt
Varētu nākotnes iim
169 f ifiāksaSB UN jd-
Iksesas pircelta tu ft>
l īpašajā mītni M(^
ballgi pabeigs aagutl.
[siju un biroju vaļidīt*
ps ari kSdreiiIjSi pi>
porpusus FlaSingi IIB
badu laikā bija ipcit-
[milj. personu.
vasarā/' kSdi m-bmisijas
loceljieB m
Ijas virsniekiem iitii-ļvirspavēlnieks.
VJciļS
lomju ģenerSiStSba ti­ka
ģenerālis Im
nodomājis sikt prH
llvkaŗu.
ļvairākumi īpakiiiil
ļām tagad ir Angliju
I apak^iams nuls ik-bmhm
VelviJdanii la
tputāta vielu.
Igad „pIrņliUil"M
ne tikai Mandifliiia.
ļ>gabalus Ķīnas
padomju kaites. Kl
viceminisUi, Ki»
j)ierādljums, ka Tiw
ļtoriālo integritāti ir
lakUBS Fruciji ir
pSicelts no \l J
lai neietekmētu V8-
' franči, ja tieo bilw
ganās seionas
[izšķirtos par pinnO'
J sievām gribēji» i«-
inipegā kādā ««jj
\m piesolot ail w
I laidīs apgroiM;
Ipstiprināti rlfflJlja^
ļ l vērtības paraJ»»»
L. Uzpastmarkļ»
faalvenā mītne
lu un mērķu
[taisnība un cilvika
ti varētu sākt tr«»
ir atom»P«k»; *
nai .izsistu a»"*^
11 kongresa «tofl-
DžekJons.
[ksme. sešus gag
lorsatiksmes 1W
ļ aprīli Rietutnb-^J^
' vieglo automg
^ iekļauts Pjdo»)^
lliksme niecīgi- p
Pnls dienās
\SV. Tas 1^ "
Jļj ģimeni.
d darbību 1
Endonu un
lATVIA
Utvian New5paper
Vr 41 (485), Mal 30, 1951
i»«hli«ber; Vilis Janums, August-
^ b Dctmold, Lager, Gennany,
Pbone Augustdorf 02.
ftUtoTlal and Business Offlc«i
GrafeMScba"' Obb. Regienmg»-
lager, Germany.
rt«4 Office: 102-15, 85th
£MHini8. N.y..Phon.VI
Subsciiption ratei USA:
$ 2.- or 1.50 monthly.
Printer: W€ilheimer Druckerd,
- ffl b H., Weilh«im/Obb., Germftny.
iubL'twIce weekly. Cirnil. 11.000.
Sponsor — IRO.
41 (485)
TreidieD, 1951. g. ao. maijd
Iznāk trešdienSs an sestdienās.
Izdevēji: LatvieSu Centiftlā . Ko­miteja,
Galvenais nedaktors: Mak­sis
Cnlltii, galv. r»d. vielu V.
LesiņS. Redaktori: G. Grlnbergs.
P. Klftnf. fi. Miesnieks, L Svarcs.
Apgāda salmnieclbais vadītājs H.
Zāgan. Apgāda ua redakcija;!
adrese: (13b) Grafeiiaschau. Obb..
Ugei. ASV redakc. vad.: A. Klāv.
sons. 319 N. 22nd Ave W, Duluth,
MInn., USA, Austiftlijas redakc.
vad.: A. Smit», 18, Linden Avt-nu
«, Weiidoure«. Ilallarat, Vlc,
Australia.
Ccchoslovaldla profesfē
pret BiīVās Eiropas ruiUflāla
darblliu
PRĀGA TURPINA IZVEIDOT .MIRUŠO JOSLU" GAR PIEROBEŽU
Frinkfurte (df). — Kā ziņo UP no
Prāgas, Cechoslovakijas valdība ie­sniegusi
amerikāņu vēstniekam Prāgā
BrigsMtt notu, kurS^ASV apsūdz nai-digd
rīcībā, starptautisku nolīgumu
pārkāpšanā, pastāvīgos robežpārkā-poBios,
kā ari Cechoslovakijai naidī­gs
» «piegošanat un terrorisma at-batetlšanā.
Cediu nots pārmests, ka ASV pār-
)[8pjot starptautiskus nolīgumus, iz­mantojot
sava* raiidstacijas naidīgai
kampaņai pret Cechoslovakiju un rai­dījumiem
algojot čechai nodevējus".
Sevišķi saniknota Prāga i i par jauno
BrlvU Eiropas raidītāju, kas dar­bību
88ka 1. maijā. Tālāk notā mi­nēts
kāds gadījums, kur Vācijā sta-donSti
amerikāņu karavīri divos au-tomobilo*
esot pārbraukuši Cechoslo-vakijafl
robežu un ar tālskatiem no­vērojuši,
kā arī fotograifējuši dažā­das
pierobežas ierīces. Trešais pār­metums
ir, ka Sav. valstis liekot sa­vai
..marionešu valdībai" Bonnā radīt
īpaSus noteikumus, kas palīdz rietum­valstu
aģentiem nelegāli pāriet Ce­choslovakijas
robežu. Amerikāņu
raidstacijas noraidot nepareizas ziņas,
kā arī icūdot pret Cechoslovakiju.
Notas beigās norādīts, ka Prāgas val­dība
iīs parādības vērojot ar bažām
im sagaidot no ASV tūlītēju naidīgās
aktivitātes pārtraoikšanu.
Nacionālās komitejas Brīvai Eiro­pai
prezidents Džeksons Ņujorka no­raidīja
apsūdzību, it kā Brīvās Eiro-pa!(
raidītājs nodarbotos ar kūdīšanu
uz karu vai lietotu neatjautus viļņu
gajfumus. „VienIgais ko mēs darām,"
izteicās Dželcsons, „ir tas, ka meģi-nim
lautās aiz dzelzs priekškara uz­turēt
dzīvu cerību. Katrs izteiktais
vārds, kas Josifu Staļinu neattēlo kā
visu laiku lielāko ģēniju, dažām ap­rindām
nozīmē kūdīšanu uz karu."
Tai paši laikā Nirnbergā saņemta
Informācija, ka čechu aktivitāte at­jaunojusies
arī citā plāksnē. Pēdējo
nedēļu laikā gar visu Bavārijas ro­bežu,
ap 150 km garā joslā, Cecho-
«iovakijas pusē notiek plaša akcija
pierobežas ciemu iznīcināšanai. Par
Cechoslovakijas armijas „speciālu
uzdevumu" vienību „mēģinājuma ka-ni
Sudetijā jau ziņojām kādā no
iepriekšējiem numuriem. Arī siīs
vienības savos manevros ar īstu mu­nīciju
pārvērš gruvešos daudzus
agrākos vāciešu vai čechu ciemus.
Cechoslovakijas iestādes jau pirms
kāda laika bija pasākušas izveidot
gar Vācijas pierobežu „mirušo jo«lu",
bet tad šo rīcību pārtrauca. Tagad
pierobežas ciemu likvidēšana atjau­nota
ar lielu intensitāti.
Maotsetungs
nostiprinās
Tibeta
Pekingas vaJdiba svētdien pa­rakstījusi
^vienošanos" ar Ti-betu,
pēc kuras sarkanā Ķīna
turpmāk pārņems šis zemes ār­politikas
vadību. Tāpat tibefcie-šu
armiju iekļaus Ķīnas komu­nistu
bruņoto spēku sastāvā, Ti-betas
izglītības un kultūras po­litikas
ietvaros iedzīvinās spe-ciālu
komunistisku „kulturas un
izglītības programmu". Pekingas
r*adiofonS paskaidrots, ka tos
Tibetas valsts ierēdjjus un citus
atbildīgos darbiniekus, k^s līda;
šim sadarbojušies ar imperiāli­stiskajam
rietumu valdībām un
to aģeritiem, atstās arī turpmāk
viņu amatos, ja tie dos solījumu
pārtraukt sadarbību ar kapitā­listiskiem
imperiālistiem.
Rietumi nīsi tikai
Kremli, bet ne
krievu tautu
Berlīne (ip). — Pēc aptuveni 50.000
Kietumvācijā dzīvojošo krievu trimdi­nieku
vadības ierosinājuma nesen
Berlīnē svinīgi pasludināta vācu-krievu
draudzības līgas nodibināša­nās.
Tās galvenais nolūks ir rast jo
ciešu kontaktu abu tautn piederīgo
starpā, lai parādītu krievu tautas vai­rākumam,
ka rietumvalstīs valda an­tipātijas
tikai pret Kremļa varasvī­riem
un tā uzspiesto režīmu, bet ne
pret pašu krievu tautu, kura joprojām
bauda simpātijas un uzticību.
Draudzības līgas dibināšanas aktu
ar uzrunu atklāja bij. galvenais in­ženieris
p«^domju kontrolkomisijas gal­venajā
mītnē Karlshorstā, majors Gre^
gorijs Kļimovs. kas nesen no Tīringi-jas
ar kāda vācu komunista un ..tau-tas
policista" palīdzību paguva pār^
bēgt Rietumvācijā. Kā Kļimovs uz­svēra,
miljoniem krievu joprojām esot
iespējams padarīt par rietumu dzīves
veida fanātiskiem piekritējiem; viss
atkarāšoties vienīgi no tā, cik gudra
un tālredzīga būs rietumvalstu poli­tika.
smttaKals īsuma
iļi Par Austrijas valsts prezidentu svēt­dien
vēlēšanu oirā gājienā ievēlēts 78 g. v.
ģenerālis Teodors Kōrners, no sociālistu par-tljas.
Vlņ$ iegiiva 168.000 balsu vairāk par
savu preikandldālu. Kā zināms, pirmais vē­lēšanu
gājiens beidzās neizšķiru un abi lie­lāko
partiju kandidāti - H. Gleisners no
lautas partijas un KSrners no sociāldemo-krātiem
dabūja gandrīz vienādu balsu skaitu.
Prezidenta vēlēšanas norisinājās mierīgā
atmoslairā, par spīti sadursmēm, kas priekš­vēlēšanu
dienās draudēja izvērsties abu va-došo
partiju - lautas demokrāta un sociā­listu
savstarpējā pilsoņu karā. Vīnē vien
pag. nedēļas nogalē smagi Ievainotas 18 per­sonas,
bel vieglāk - 43. Līdzīgi klājies
Gracā un citās lielākās pilsētās.
^ Amerlkāj?u bruņoto spēku apvienotā
štāba priekšnieks ģen. Bredlijs 2. jūnijā ie­rodas
Eiropā, lai vispirms Parīzē un pēc tam
ari pārējās AtlanUka pakta valstu galvas
ARKANE VELNI"
S UZ KIPRU
IRĀNA IESŪDZĒTA HAGi^^ STARPTAUTISKAJĀ TIESA
Londoni (la). - 16. angļu izpletņu lēcēju brigāde, jeb t. s. „sarkanie
veini kas kopš ilgāka laika atradās trauksmes stāvoklī, pārvietoti uz Kip-ras
salu Vidusjūrā. Tai pašā laikā nenogaidījusi Teheranas atbildi savai
notai par sarunu ievadīšanu, angļu valdība sestdienas vakarā pēkšņi ie­sniedza
sūdzību Hāgas starptautiskajai tiesai, prasot neitrāla vidutāja ie­celšanu
un kontlikta izbeigšanu salīgž;cnas ceļā. Vienlaiclgi^ar valdību sū­dzību
pret Irānu iesniegusi arī Angļu-iraniešu naftas sabiedrība. Ar savu
vēstnieku starpniecību Anglija uzņēmusi arī kontaktu ar Francijas, Indi­jas,
Pakistānas, Irākas, Turcijas u. c. valdībām, lai tās palīdzētu ietekmēt
Irānu miermīlīgai nafUs konflikta atrisināšanai.
Polija vairojas
pretestība pret
padomju režīmu
Vašingtonā (md). — Rietumos vai­rojas
Informācija par arvien pieau­gošu
iedzīvotāju nemieru Polijā. Biju­šais
poļu premjers Mikolaičiks iztei­cies,
ka pēdējā laikā streiki un ne­mieri
ostas pilsētā Štetīnē spieduši
komunistus daudzus poļu fabriku
strādniekus aizstāt ar krieviem un vā­ciešiem.
Krievi jau tieši kontrolējot
stratēģiski svarīgās ostas ierīces un
dažas rūpniecības nozares.
Nesen streiks Stetīne ostā izcēlās,
poļu ostas strādniekiem atsakoties
pārkraut kādu Pad. savienībai domā­tu
cukura kravu. Ostnieki norādījuši,
ka viņu pašu cukura devas pārāk nie­cīgas,
lai varētu pieļaut cukura izve-oumus
uz Pad. savienību. Nesen jau
^iijojām par nemieriem Štetīnē, kas
«cēlas aprīlī, kad kāds padomju ar-
JJiJas majors nošāva vairākus poļus.
Smī sakarībā apcietinātas 1500—2000
personu. Liela neapmierinātība izpau-arī
Silēzijas ogļraktuvēs, kur ne-palielinātas
produkcijas normas,
%8 atstājot līdzšinējās. Pēc Ameri­kas
Balss informācijas, atcelta arī
brīvdienu virsstundu maksa.
Sav. valstu ārlietu ministrija saņē-kādas
poļu meitenes vēstuli, ku­ra
ta starp citu raksta: „Tā mēs vairs
"9jķ..rievaram dzīvot... Mēs jau pie-
^^ējām nacistu elli, bet pašreizējā
|f ļaunāka. Tagad mēs līdzināmies ^^^^^^^ ^ ^
«Jasinam un strādājam vienīgi komū-; pusetāii pārrunātu bruņošanās programmas
^ļliem. Pātagas dzīti, mēs strādājam, netraucētu norisi un uzņemto saistību savlai-cīgu
pildīšanu. Bredilja pienākums būs ari
Teheranā Lielbritānijas iesniegumu
Hāgas tiesai apzīmē par slīcēja ..pē­dējo
izmisuma soli", jo Irāna vairāk-kait
esot uzsvērusi, ka par izlīgumu
šai jautājumā nevar būt runas. Musa-deka
valdība, kuras pastāvēšanu ap­draud
nemieri un pat sacelšanās ie­spējas,
nonāktu pilnīgā bezizejas stā­voklī,
ja tā nerealizētu nacionalizā­ciju.
Pie tara Londonas Daily Tele-graph
ziņo, ka Aserbeidžanas padom­ju
daļā gar Irānas robežu esot kon­centrēti
lielākas nekrievu karaspēka
daļas. Irānas izlūkošanas dienests no­skaidrojis,
ka šeit darīšana ar komu­nistu
apmācītiem un apbruņotiem kur­diem
un aserbeidžandem.
Musadeks savukārt preses pārstāv-jienj
Teheranā paskaidrojis, ka viņa
valdība izšķīrusies par Angļu-irani^-
šu naftas sabiedrības darbības turpi­nāšanu
arī pēc nacionalizācijas, lai
nepārtrauktu naftas piegādi dažādām
Eiropas un Areiropas valstīm. Musa­deks
pievērsa korespondentu uzma­nību
apstākļiem, kādi valda nabadzī­gos
Irānas ciemos un pilsētās, kaut
arī tai pašā laikā šo nabadzīgo ļau­žu
milzīgās zemes bagātības izmanto
ārzemnieki.
Pag. nedēļā Irānas parlamenta lau­kumā
notika lielākā demonstrācija
Teberanas vēsturē. Ap 80.000 musul­maņu
uzgavilēja runātājiem, kas no­sauca
britus par laupītājiem un ap­vainoja
Angļu-iraniešu naftas sabied­rību,
ka tā nodarbinot ..kriminālus
aģentus", lai aizkavētu naftas nacio­nalizāciju.
Arī ASV apvienoto ģenerālštāba
priekšnieks ģen. Bredlijs senāta mili­tārajā
un ārlietu komisijā deklarējis,
ka krizes paasināšanās Irānā darot vēl
nepieciešamāku drīzu kara darbības
izbeigšanu Kprejā, pretējā gadījumā
pastāvot nopietnas briesmas, ka Pad.
savienība varētu iedomāties izmantot
faktu, ka ASV rokas pašlaik ir saistī­tas,
un sākt jaunu agresiju Irānā.
Bredlijs uzsvēra, ka Irāna ir tikai vie­na
no vietām, kur Kremlis varētu sākt
,.jaunu Koreju" ~ tikpat labi tas va­rētu
notikt arī JugosUvijā, Indoķīnā
vai kur citur. Tāpēc sabiedrotajiem
būtu jādivkāršo pūles karu Korejā ie­spējami
drīzi izbeigt.
Jaunas gruttbas Grieķijas
un Turcijas iesalstSanai
Atlantika pakta
Londona (ni). — Lai stiprinātu Ei­ropas
aizsardzību pret varbūtējo pa­domju
agresiju, ASV parallēli tagad
sekmīgi pabeigtām sarunām ar Spā­niju
centās panākt Grieķijas un Tur­cijas
iesaistīšanu Atlantika paktā, kas
tad apvienotu 14 nācijas puslokā ap
Pac' savienību no Ziemeļu ledus okeā­na
līdz Melnajai jūrai. ASV iesniedza
brilu valdībai notu ar lūgumu pro­jektu
atbalsti, lai jau nākamajā At­lantika
pakta signatārvalstu sanāks­mē
augustā varētu abas šīs zemes uz­ņemt
par pilntiesīgiem locekļiem. Lon­donā,
tāpat Parīzē ierosinājumu sāku­mā
uzņēma atsaucīgi, kaut arī vēl de­cembrī
Anglija ar Norvēģiju un Dā­niju
enerģiski pretojās Atlantika pak­ta
izvēršanai plašumā.
Taču agrākie iebildumi tagad atkal
atdzīvojušies. Kā Londonas Times no­rāda,
Grieķijas un Turcijas piedalīša­nas
Vidusjūras telpas aizstāvēšanā
būtu visai apsveicama, bet iesaistīt
abas tās tieši Atlantika paktā nozī­mētu
rīkoties tieši pretī principam,
ko deklarēja, paktu parakstot. No
strikti defe<nsīva līguma to valstu aiz­sardzībai,
kas tieši robežo ar Atlan­tijas
okeānu, Atlantika pakts šādā
gadījumā pārvērstos par vispārēju
pretboļševistisku aliansi, kuras lo­cekļiem
Pad. savienība ar daudz lie­lākām
tiesībām varētu pārmest gata­vošanos
varbūtējam preventīvkaram.
Uz noftas
vairs nespējam... Bet arī komū-
««tu stāvoklis ar katru dienu kļūst
Srutaks; no jauna aktīva kļuvusi pa­pa^,
naktīs uz sienām, žogiem un
"«rīvaju vagoniem parādās pretko-
7?ft^ saukļi, kurus no rīta lasa
strādnieki.
pievērst Atlantika pakta valstu interesi lam
apstāklim, ka amerikāņu kongress savos mi­litāro
aizdevuma piešķīrumos Eiropas val­stīm
visdlsies pēc tā, vai Turciju un Grieķiju
urņem« l>«kta valstu saimē un vai Rietum-vjlciju,
Spāniju un Jugoslaviju iekļaus Eiro­pas
al3!sardzibas sistēmā.
L o n d o n a (oe). — Pēc labi infor­mētu
angļu politisko aprindu ziņām,
Ziemeļburmā „!dentlficētl" Ķinas ko-mūnislu
štāba virsnieki, kas centu­šies
kadft tautu pret Burmas valdību.
Pekingas valdība savukārt apvaino­jusi
ministru prezidentu Takinu Nū
par bruņotu Ķīnas karaspēka vienību
uzņemšanu savā zemē. Konkrēti mi­nēti
tie 10.000 nacionālās Ķīnas kara-viri,
kas, Čangkaišeka armijām sabrū­kot,
meklēja patvērumu Burmas zie­meļaustrumu
apgabalos, kas robežo­jās
ar Ķinas provinci Junanu. Kā ioti
zlmigu faktu vēl min Sovinforma ziņu
un propag^das aģentūras rakstu,
kurā piedraudēts, ka sarkanās Ķīnas
karaspēks vajadzības gadījumā varot
iesoļot šais apgabalos, „lai nodibinātu
kārlibu".
Dienvidaustrumāzijā pastāv vesela
virkne valstu, kas aizsardzības ziņā
viena ar otru cieši saistītas. Indoķīna
atrodas blakus Siāmai, Siāma Burmai,
bet Burma savukārt robežojas ar In­diju.
Aizsargājot Indoķīnu, tai pašā
laikā jāaizstāv Siāma, bet, lai sagla­bātu
Siāmas neatkarību, jānodrošina
Burma.
Burmas aktualitāti un nozīmīgumu
sevišķi vairojis UN lēmums par stra­tēģiski
svarīgo kara materiālu pie­gādes
aizliegumu sarkanajai Ķīnai.
Burmas nozīme pieaugs vēl vairāk,
ja šo aizliegumu pārvērtīs par vispā­rēju
tirdzniecības attieksmju pār­traukšanu
ar sarkano Ķīnu. Ķīnas
piekrastes un ostu blokādes gadījumā
ceļš uz Pekingu vedīs caur; Burmas
ostām, un pa ts. Burmas ceļu. ko iz­būvēja
Ķīnas-Japānas kara laikā, īsi
pirms 2. pasaules kara. Si6 lielais
1937. g. iesāktais un 1939. g. pabeig­tais
ceļš savieno ķiniešu Junanas
provinces galvaspilsētu Kungmingu
būs Burma?
ar Lašio Burmā, kas viena no otras ir
apm. 1000 km attālumā. Asfaltētais
ceļš ir 5 m plats un ved pāri 289 til
tiem, no kuriem daudzi celti sevišķi
modernā technikā.
Līdz 1941. g. pa Burmas šoseju ri­poja
nebeidzamas auto kolonnas, kas
piegādāja kara materiālus Čangkai­šeka
armijai. Japāņu iebrukums
Burmā šo satiksmi pārtrauca. Tagad
jaunākie UN lēmumi atkal pievērsuši
uzmanību Burmas ceļam. Nepārbau­dītas
informācijas pat vēstī, ka Ķīnas
komunistu komandējošais ģenerālis
ievadījis sarunas ar Burmas valdību
par satiksmes atjaunbšanu pa šo kopš
kara beigām izmirušo šoseju. Oficiā­las
aprindas no drošiem avotiem ziņo,
ka Ķīnas karaspēka vienības koncen­trētas
Burmas pierobežā un ka Bur­mas
ziemeļu provincēs ļoti aktīvi
darbojoties pret valdību noskaņotas
partizānu un pagrīdnieku grupas.
LATVIJAS
abonentu un pārstāvju ievērībai
Kā to rāda apgādā saņemtās rekla­mācijas,
pēdējā laikā drīz vienā, drīz
otrā vietk Vācijā abonenti saņem mQ-
9u laikrakstu ar nokavēšanos, vai pat
nesaņem atsevišķus numurus, lai gan
ekspedīcija laikrakstu Izsūta v i e n ­l
a i c ī g i visiem abonentiem un pār­stāvjiem
tūlīt pēc tā iespiešanas.
Pārbaudot pastl, konstatējams, ka
vienīgais izskaidrojums ir kļūmes gal*
venajā pasta šķirošanas nn pārkrau­šanas
vietā Mlnchenē. Esam atkār­toti
vērsuši pasta iestāžu vērību uz
šim nekārtll^lira un darām visu Iespē­jamo,
lai visus traucējumus novērsto.
Lūdzam abonentos atvatoot notikušos
kavējumus laikraksta piegādē, kl ari
steidzami ziņot mums, ]a ari tur|>-
roāk atsevišķos numurus nesanēto,
lai tad trūkstošos eksemplāros Tarēto
Izsūtīt papildus.
lATVIJAS APGĀDS
pozīcijām
Ar sevišķu uzmanību rietumu pa­saulē,
īpaši ASV, pētī skopo informā­ciju
par Pad. savienības saimniecības
attīstību un ražošanas paplašināšanu.
Sakopojot preses ziņas, oficiālos pub­licējumus
un netiešā ceļā iegūtos
skaitļus, ekonomisti mēģina uzzīmēt
padomju saimnieciskā spēka ainu. un
militārie lietpratēji spriež par Kremļa
gatavību ,.lielajam karam".
Pirms dažiem mēnešiem amerikāņu
presē bija publikācijas, ka Pad. savie­nībai
izdevies ievērojamā kārtā pa­celt
tērauda produkciju, uz ko balstās
modernā kara mašinērija, bet gandrīz
vienlaicīgi parādījās otra informācija
— ka šķidro degvielu iegūšanā tā at­rodas
tālu aiz rietumu sabiedrotajiem.
Kara gadījumā Maskavas mašīnām
varētu sākt pietrūkt degvielu. Lai
varbūtējo iztrūkumu vēl palielinātu,
amerikāņu bumbveži nekavēšoties sa­graut
padomju naftas rūpniecību
Kaspijas jūras rajonā.
Protams, Kremlim savas vājās vie­tas
vēl labāk zināmas nekā ārzemju
kara kungiem. Un ja kaut kas būtu
piemirsies, tad rietumnieku brīvās
preses minējumi un strat&ģu prātoju-jumi
liek atcerēties, kur u:'.raanība vēl
jāpievērš. Tā daudzkārt apsvērts
jautājums par Maskavas ..torpedēša-nu"
no dienvidiem. Turcija uzskatīta
par ..lielāko bāzes kuģi", no kura lid­mašīnas
varētu startēt uz Baku naf­tas
rūpniecības centru vai Ukrainas
tēraudlietuvēm; caur turku apsargā­tiem
jūras šaurumiem kara kuģi va­rētu
iebraukt Melnajā jūrā un izsēdi­nāt
desantus sarkanarmijas aizmugu­rē
— nemierīgās Ukrainas pievārtē.
Tai pašā rajonā savs vžijais punkts
arī rietumu sabiedrotajiem Irānas
un Irākas naftas avoti un rafinerijas,
kas dod dzīvības sulu ne vien angļu
flotei un lidmašīnām, bet uz ko bal­stās
Rietumeiropas šķidro degvielu
patērētāji. Ja vienā dienži nafta pār­stātu
tecēt uz Vidusjūras ostām, tad
sabiedroto spēks būtu paralizēts. Tā­dēļ
tas, kas pašlaik notiek Irāna, ir
nozīmīgāks par kara iznākumu Kore­jā.
Jau toreiz, kad šo karu sāka, Sav.
valstu apvienotā štāba priekšnieks
ģen. Bredlijs esot teicis, ka karavīri
būs vairāk vajadzīgi... Irānā!
Pēc angļu un amerikāņu preses rak­stiem
rodas iespaids, ka tā stunda, ko
pareģoja ģen. Bredlijs, strauji tuvo­jas.
Irānā draud izcelties vispārēji
nemieri, kur kopā mijas nacionāli,
saukļi un komunistiskās prasības. Ja
tikai priekš 5 gadiem Irānas sūtnis
lūdza Drošības padomi iejaukties, lai
saikanarmija izvācas no Irānas zie­meļu
provinces, tad tagad Teheranā
jau rēķinās ar varbūtību, ka tā pati
Irāna sūdzēsies par angļu iejaukša­nos
tās ,.iekšējās lietās". Sav. valstis
Anglijas nostāju atbalstīja. Tātad
sūdzēšanās vērstos ari pret amerikā­ņiem.
Saucieni jau atskanējuši, ka
jānacionalizē ne vien rafinerijas Aba-danā,
kas angļu apsaimniekošanā, bet
ari Bareinu salās, kur rīkojas ameri­kāņu
sabiedrības.
Kamēr iraniešu parlaments lēma
par naftas uzņēmumu nacionalizāciju,
tikmēr angļiem nebija daudz ko ie­bilst
— viņi paši savās mājās ir na­cionalizējuši
ogļraktuvēs. tēraudrūp-niecibu.
Kāpēc gan iranieši nevar
sekot viņu paraugam? Angļi to arī
būtu piecietušii naftas sabiedrība
jau gatavojās pārjaunot līgumu un
paaugstināt maksu par naftu. Bet tad
nāca paziņojums, ka Irānas parla­menta
komisija grib ne vien formāli
pārņemt Abadanas rafinerijas. bet arī
uzņemties milzu uzņēmuma ..vadību
un apsaimniekošanu". Nav šaubu, ka
parlamentāriešiem tas nav pa spē­kam;
to nevar izdarīt visi Irānas liet­pratēji
un valsts ar savu kapitālu.
Vienu bridi bija aizdomas, ka iranieši
lūgs talkā amerikāņu sabiedrības ar
to speciālistiem. Bet tad kaut kā pa
zibēja „ēzela kāja" — naftas speciā­listi
esot a r ī . . . krieviem, un ja an­gļi
ar amerikāņiem nevēlētos palīdzēt
iraniešiem pārņemt savā valdīšanā
uzņēmumu, kurā angļi ieguldījuši des­mitiem
miljonu mārciņu (kopvērtība
pusmiljarda dolāru), tad to izdarītu
komunisti! Skaidrs, tai gadījumā
naftas un benzīna piegādē rietumiem
rastos nepārredzami traucējumi, var­būt
tā piegāde pārtrūktu pavisam.
Tāpat nav aplēšamas varbūtības,
kas rastos, ja Anglija savu interešu
aizsardzībai Persijas līča krastā iz­sēdinātu
karaspēku. Vispirms Mas­kavai
būtu legāls iemesls iesūtīt Ira-
(Turp-nājums 2. Ipp )
m
l i
Iii
> J
m