Bavarijas Latviesu vestnesis, June 2, 1949

              .kasbfižotg
*• KO paredz tlfai
-ļi». kai ps,(n^
v«»ce.. Jau 21
.tstSvIgas
«nes fraaju. ,ij
vaiS Ifontreiiai
ersitates profSS
fiadā paSrel2 (htvo
«as paaudzēm iLd
savu piederību S
aprit tSvu valodī
i; nacionsis a^!
,.Zlņotaiu" \m pa,
Kanādā paSrelz^
latvleSu. turtt,
un naclonfili to,
a latviskuma ōjai.
os neapsīks, bet
dzlvcdcļu trOl
vieSu palli
a tur pali:el2 v«r
Svu ēkas, kuŗgg ļf
^!vokIi ar vao&as
ā ItOOO dcdanitia
djj^ga 8000 dfe,
ā 20 gados, makaS*
dolārus. Frocentoi
dolāru. No vim
^ ā r a m S-ftM
peļņa m iu*
>fii]ies dzIvoUtt
Udss fiim }au iibO»
ogad tas paņiihfi^^
' im. i4aiV
parastai <ilviti^
^tnefl, 36X2J ļMtt
istabu un virtuvi
ji]amo istabu, 4 (u<
perātīva leteiW
n jāstrādā pie dzl-fltundas
dieni TM
fl pairete RtakflS ap
plritottleSlnobttv-
.sa Ir 9,S000 dolam
unbtlvju ieoMflfM
pftT 5-10 mm
i Pašreiz latvlott
edāllsti, kas «51
umu tedml^ova
|i;ie(ipeJateaeWrt
lem kopēji «m*
A atkarīga ttm
Montrefilas pa8£;
flds tuvāk piesif
lam, atbdl8tot leļn*
vaSSanos. W
pasSikumain ^
a no ZviedriJasļ;
L dokumentēt 1»^
m satetftu Kaaj ^ .
fs runas m
Vlomu, V
[nesēji ?.J|iit»
Vācu lons 0 e
MĻA M m S S PAIMMJU JOSLA FOEIffi ^ m
UĒLV «^STABPTAUnSEO BBIGIDT '
pjdafi la&ā ārzemju presē arvien jbas un ^palīdzības Mgunm. ko pa-l^
feiāk parādījās ziņas, ka grieķu domju Josla noslēdza ar partizānu
j,arti2ānu stāvoklis pasliktinās un valdību, apsolot vl^?irms sakom-ttdz
rudenim Atēnu valdība cer tikt. plektēt 5000 viru lielu brigādi, kas
«r tiem pilnīgi galā. Sen vabrs nav sastādītos no apmācītiem poli-
Doslēļpums. ka nemiernieku cīņas dstiem. Paredzētajai brigādei vis-gpars
un morāle sarukusi, it IpaSl pirms sagatavoja apakšvirsnieku
pēc to vadoņa ģenerāļa Markosa kadrus no policijas ^olu uzticamā-oiBdainās
pazuSanas. Ļoti nepatika- kajiem skolnieki^n Vajadzīgajiem
ml partizānu kaujas garu iespaido- virsniekiem ierīkoja IpaSus „ātr-ļud
ari Maskava^ prasība pievienot kursus", kādi vēl tagad pastāv pa-
Zienelģrleķiju projektētai Lielma- domju joslā. Atsevišķas vācleSu
ķedonijai. Piedevām pēdējās nedēļās ,MvprātIgo brigādes", vienības
partizāniem trūkstot municlja un pašreiz atrodJ^ apmācībās padomju
pepildspēki, jo Tito strīdus dēļ ar joslas policijas skolās KHungsbomā,
komlnformu nesniedz nekādu pali- Rādebergā. Gerā, Desavā, Drezdenē.
dztbu un pa jūras ceļu caur Albā- Erlurtē un citur. Apmācību kopējā
nljas ostām nespēj, pievest visu virspavēlniecība uzticēta vācu aviā-vftjadzlgo.
Krievi gan ierīkojuši kaut djas ģenerālim Brantam,
ko līdzīgu gaisa tiltam no Sofijas un Pirmā brigāde mādbas beigs jū-
Budap^tas uz Tirānu Albānijā, taču nijā un caur Drezdeni, Prāgu un
p&ākumi neapmierina. Maskava sa- Presburgu dosies uz S5olnoku Un-prata,
ka, ja nevēlas zaudēt Grieķi- gārijā. no kurienes pa gaisa ceļu uz
^8 spēli, tad tūillt jārīkojas. Tirānu. Ieročus un uzkabi pārsūtīs
Kā Šveices laikraksti tagad ziņo, pa jūru. Atsevišķas vācu leģiona
Kremlis nolēmis dibināt jaunu vienības kā priekškomandas jau ie-gtail^
utisku cīnītāju brigādi, ko šo- radiišās Albānijā un pagaidām no-brld
jau saformē. Pēc Maskavas vē- vietotas Valonnas, Klisuras un Ko-lljuma
brigādes mugurkauls jāveido ricas pilsētiņās. Vāciešu brigādes
vfideSiem, un jau tagad varot droši štābs atradīšoties Beratas pilsētā,
pareģot, ka īstenībā tas būšot vācu Brigādes komandiera amatam iz-teŠ^
ons. ,,Die Wochenzeltung" vēstī, raudzīts kādreizējais vācu-ģenerāl-ka,
kamēr Vācijas padomju joslā vēl leitnants Vincencs Millers, kas pēc
pilnā gaitā tirinoties brīvprātīgo Staļingradas dienām it kā pārsvie-vervēšanas
kampaņa, Tlranas lid- dās komunistu pusē un bija „Brīvās
laukā un Albānijas Valonas ostā rē- Vācijas nacionālkomitejas" biedrs,
gulfiri ierodoties pirmās vāciešu vle- Pēc kara viņš bija padomju joslas
n&as, kurām jāpaceļ partizānu cīņas policijas priekšnieks. Millera tuvā-iļ^
rs im skaitliskais spēks. Ik vle- kle līdzstrādnieki būšot komū-nlbal
lielā skaitā piedalīti komū- nistlskais rakstnieks Ludvigs Renns
©istiskle poļitruki. ' ' (istfi vārdā Velts fon Golsenauss) un
Pirmā brīvprātīgo vervēšanas ak- kādreizējais Hitlera jaunatnes vadī-ctja
padomju joslā sākās 1948. gada tājs un ar ozollapu vainagu pie
vasarā, kad grieķu partizāni bija cle- dzelzkrjsta apbalvotais kaujas lido-tuši
smagus zaudējimius un Maska- tāju ģenerālis Verners Baumbachs.
va baidījās, ka var sabrukt viss par- Bez ..brīvprātīgajiem'* partizānu
tlzānu karš. Pēc Kremja pavēles pa- štābā nesen pienākušas arī pirmās
domju militārās misijas mītnē padomju joslas ziadotās mantas. Kā
Karlshorstā augstāki krievu vlrsnle- kāds grieķu delegāts šais dienās pa-
W uzsāka sarunas ar iekšējo lietu skaidroja UN Balkānu komisijā
kārtotāju padomju joslā Dr. Kurtu partizāni esot saņēmuši vienu mii-
Fišeru un SED augstākiem lunkcio- jonu ostmarku naudas veidā, tad
nāriem. kas bija ar mieru savervēt vēl medikamentus, ao tonnas cukura
vienu „brIvprātIgo" brigādi un at-ļun 1000 pāru apavu,
balstīt grieķu partizānus ari ma-ļl Sis ziņas no jauna apstiprina
teriāll. Kopš pagājušā gada novemb- krievu rīcību, ko savā laikā atklāja
ra vervēšanas kampaņu palīdz aktī- no Grieķijas caur Trlestii atbēgušais
vizēt slepenā grieķu partizānu valdi- SS ārsts Verners Gēstrings un kura
teiS ^pārstāvniecība**, kas ierīkota lpieredzē}umu atstāstījumu iespiedām
pie Berlīnes SED politbiroja. Kā arī mūsu laikrakstā. Izrādās, ka
pārstāvis Berlīnē darbojas partizānu Maskava tagad pasākusi daudz pla-
«jmlkvedls** Geotgs Pelomenoss, Tl- Sāku rīcību. Ja Šveices laikrakstu
kal nedaudzus kUometrus tālāk Ber- sniegtā informācija ir bez izgrezno-llnē
— Dālemā atrodas Atēnu valdi- jumiem un pārspīlējumiem im. ja
bas militārā misija, kas akreditēta Kremlim neieskrles kāds sprunguli
pie rietumnieku kbntrolpadomes. Pa kājām, tad vasaras vidū varam
Velti oficiālā misija protestēja pie gaidīt jauno ^brīvprātīgo" pirmos
padomju iestādēm par partizānu ļ uzbhikumus.
plrstāvniecibas darbību.
1948. g. beigās un šīgada sākumā
kIļdrelzējSs vācu tankistu kazarmās
Firstenvaldē pie Sprē, 50 km austru­mos
no Beiillnes, apmācībās bija jau
plrn^Ss brigādes vienības. Sasteigtās ļ . (Turpinājums no 1. Ipp.)
apmācības vadīja Brandenburgas mūnlstlsku propagandistu teātris »a-
^f*?.^ reizē SED partijas ki^driskās domas mulsināšanai.
Y^®^°JS 5?^^ Francijas ārlietu ministrs Sumāns
nerfiljf Rleiards Staimers. Getras ro- ^ļj^ mērenāks un mēģināja ierosi-tas
,,bs?IvprātTgo" savkārt īpaši ap- nāt kompromisu - piealtināt vācie-mācīja
nkoties ar tanku apkaroša- §u delegācijas tikai tad, kad ap-nas
ieroSiem Kilungsbornā pie Bal- spriedīs konferences darba kārtības
tijas Jūras. , 3. punktu - Vācijas miera līgumu.
Partizānu pulkvedis Pelomenoss ^ , ^ aosorleSanai
pa tam 6erlinē sagatavoja draudzi-ļ ''^''jT^^Tv^^^^^
sākt šaubīties. Pirmais darba kār-gaisa
koridora
C^ab BLOĶĒT
APBinpi GilISU
Krievu bturēSanfis Berlīne kļūst
arvien izaicinošāka. Pēc dzelzceļu
\m šbselu slēgšanas, kas praktiski
līdzinās blokādes atjaunošanai, pa­domju
militārpārvalde, acīm redzot,
saņēmusi instrukcijas visiem II-d
z ^ em «nobloķēt" ari gaisa tiltu.
Koi^ pagājušās nedēļas, kā zināms,
gaisa tilts darbojas atkal pilnos ap­mēros
un ikdienas piegādā vismaz
t preČ^
Otrdienas rftā f^dozJijM gaif» spē­ku
štābs paziņoja gaisa satiksmes
centram Berlīnē, ka gais^ tilta ko­ridoros
mHiks senitartiieriias apmā­cības
šaušanā pa lidojošiem mēr­ķiem
un tāpēc padomju Iestādes sa­biedrotos
brīdina šai tdpi nelidot.
Amer&fiņu un angļu iestādes neka­vējoties
krieviem a^^ldēja, ka pa­ziņojumu
saņēmuSas, bet šo bridi-nātiunu
neievēros un gaisa tilta ko­ridoros
satiksme notiks kā parakts
pilnos apmēros. Ja kādai amerikā­ņu
vai angļu lidmašīnai krievu šau­šanas
apmācību dēļ gadītos kāda
āru Icomūnistu vado
belas Kūna
fNDE» INFORMSOJA PAR BUD APĒSTAS
KRIŠANU UN NSVI
Jau vairākkārt preses ļaudīm dū-I biedra Staļina gribas izpildītāji. Tas
ries acīs kāds interesants apstāk-ļbija Staļins, ko tu vēlējies i iznīci-lis:
kopš Ungārijas „tautas repu- nāt!" Bela Kūns kļuva bāls ķā linu
bl&as" pastāvēiazias tās vadoņi vēl I drāna. Viņš saprata, ka ir pazudis,
nevienu rdlzl nav pieminējuši Be-1 Un tomēr ungāru komunistu va­ļas
Kuna vārdu, lai gan viņš bija donis vēl mēģināja cīnīties. ,»Es
tas virs» kas 1919. gadā nodibināja griezīšos pats pie biedra Staļina ar
komunistu diktatūru Ungārijā. Pēc I sūdzību par jūsu apmelojumient Es
pieciem mēnešiem tā pazuda asiņuļviņam visu izskaidrošu, jo es esmu
jūrā. Kāpēc Kūzia vārds tik dīvainā pārliecināts, ka tautu skolotājs ma-kārtā
pazudis no padomju dižvīru i ni sapratis." Uz to Manuiļskls ļoU
sarakstiem? Uz šo jautājumu atbild mierīgi atbUdeja: „Biedrs Staļins
Fransuā OntI ,JL« Monde** alejās, tiks informēts, b^ tas nebūsi tu,
Viņš atsaucas uz kāda aculiecinieka I kas to darīs."
stāstu, kas piedalījies kominternes ļ Ar šo paskaidrojumu ungāru ko-sēdē
pēc lielajām tīrīšanām Pa- mūnistu vadoņa liktenis bija
domju ŠavienH>ā 1937. gadā. Sis izšķirts. Beigu runā Dimitrovs pazi-epizods
ir interesants ari tāpēc, kalņoja, ka Bela Kūns vainīgs ..Iļrkār-vēl
nesen vairāki ungāru komū- tlgi Helos maldos'*, kas nozīmē visu
nisU krituši nežēlastībā. attidcsnvju saraušanu ar komin-
1937. gada jūlijā Dimitrova va- teml T^ēc no šl brīža viņš uzska-dībā
Maskavā notika kominternes tāms par tautas ienaidnieku. Ko-sēde.
Trocka sazvērestības dēļ pa- ļ minteņies prezidijs atcēla Belu
nri^rmA^^r^^m visam retas bija palikušas komū- Kūnu no visiem amatiem. Kad
dom^^MH^nC S ofV^ ' P ^ partijas, armija? un padomju kādreizējais Ungārijas diktators vē-
£ o?^eiuS£. J.Si>^«tāko ierēdņu rindas. Neviens lējās atstāt zāli, viņu apcietināja
UdcJāfi k ^ k T ^ ^ » ^ U^J^^^ <^5s, atskaitot pašu Sta- divi NKVD virsnield: NaV nekādu
p i S i a Sinei ^ ^ t ā ? k S ^ ^ « ^^^^kos lldzstrādnie- šaubu ari par šis drāmas pēdējo
?S s^ta k^^^ Kūns, kas līdz šim ko- cēUenu. Stundu vēlāk no kādai
m k S \ v SSKsT ?^ '^^^^ uhgāru komū- Maskavas viesnīcas airveda Belai
6 ^ rfflii^^t^^^^^^ Piatus, Jau kopš laba laika pildīja Kūna sievu un divus bērnus. KopS
^īi^as s r ^ i i S Sl^iS: h i ^ ^ L ^ ^ . j ^ - ^ - ^ ^ ^ ^ ^ ?!?
rijas iq)Saudes mēri^.
Dienvidslōvifas virs-niekus
Padomju
Savienībā «ietekme
morāliski un fiziski"
Kaut
DAŽOS VĀRDOS
tī'bas jautājums vien jau prasīja
astoņas sēdes un par to nekādas
vienošanās nav un laikam arī ne-
^, ^ .būs. Trešdienas sēdē apspriedīs ot-
Tomass DJuUs. republikāņu par- ^ punktu - stāvokli Berlīnē. Ari
vtljas kandidāts prezidenta amatam, ļ^^evu viedokli jau iepriekš cen-otrdien
ieradās Berlīnē, kur apsprie- ^^^^^ pasludināt Maskavas prese,
dās ar amerikāņu Sektora pilsētas g^g^dlenas ievadā ..Trud** rs^stīja:
Komandantu un vācsu politiķiem. 3erllnes dzelzceļnieku streiks ir
l^juijs izteica atzinību vācu tautai angļu-amerikāņu monopolistu insce-
Par sekmīgu pretoSancfs komūnls- nējums, lai radītu stāvokli, kas ņe­mam
un pateicās amerikāņu lidotā- labvēlīgi atsauksies uz Parīzes kon-
Jiem par pārtikas piegādi Berlīnei, ferenci. Visiem zināms, ka ASV un
Otrdienas pēcpusdienā DJuijs no ļ Lielbritānijas latrā reakcionārie po-
^rankfurtes Izlidoja ua, Itāliju. jjtiķi nolēmuši torpedēt Parizes kon-
Valraki tūkstoši n&atmieku otrdien frenci So aprindu vienīgais mēr-
^zsāka streiku Hamburgā, prasot ķis ir visiem līdzekļiem aizkavēt
algas paaugstināšanu par SO'/o. Mal- Vācijas apvienošanu, lai varētu tur-
^ pagaidām lielajai ostas pilsētai pināt vācu monopolu atjaunošanu un
Piegādā no citurienes. strādnieku šķiras izmantošanu."
Britu radiofona direktors sērs V i l - lekām parādījās šis raksts, arī pa-
Jems Heilijs kopā ar ārpolitikas no- šu rietumnieku prese Parīzes kon-d^
s vadītāju ieradās Vācijā, lai ferencei paredzēja neglābjamu ne­iepazītos
ar šejienes radio dienestu, veiksmi, ..Times" jau sestdien rak-
Llelako naftas rafInSrUa pasaulē ļ stīja. ka vienīgā cerība par kaut ko
fifiks izbūvēt Saushemptonā Liel- Parizē vienoties ir tikai tīri salnmie-
^rttanijā. Gadā šl rūpnicia spēs ciska jā plāksnē, proti, par preču ap-
Pārstrādāt 5 miljonu tonnu naftas, maiņu starp Vācijas rietumu un
4.2 miljoni litru liels benzīna tanks austrumu Joslām. Tikpat skeptiski
eksplodējis Hanoverā. Ugunsgrēks uz stāvokli raudzījās ari „Manche-
"«bija nodzēsts vēl pēc 24 stundām, ster Guardian": ..Jāšaubās, vai VI-Franču
militārais gubemStors ģe- Slnskis rietumnieku plānu par Vā-
^«rfills Kenigs no sava arrtata at- djas apvienošanu pieņems. Ja nē,
kāpsies 15. jūlijā ziņo UP. Ar šo tad mums citu priekšlikumu nav un
datumu funkcijas uzņemsies augstais nekas nespēs aizkavēt Rietumvācijas
komisārs Fransuā Ponsē. valsts nodibināšanos ASV, Francijas
Oenerābnobllizāclja izsludināta un Anglijas okupācijas josla".
Bolīvijā. Iesaukti visi vīrieši no 19 BBC komentātors Tompsons un
līdz 50 gadiem Tas darīts, lai ap- Riasa politiskais redaktors Berners
spiestu revolūciju, kas sākās ar otrdienas vakarā no Parīzes snle<^
streiku cinka raktuvēs savus iespaidus: „ViSinska izturē-
, Par Lundaa anive»itfites goda Sanās." teica Bēmers vairāk ne-doktoru
otrdien ievēlēts pazīstamais kā dīvaina. Ko viņš šodien apsola,
y^cu rakstnieks un Nobela prēmijas tas rīt aizmirsts. Viņa argumentā-laureāts
Tomass Manns I cija normālam cilvēkam vispār nav
skaidri jūtsffns, ka Kremlī viņš ui^āru komunistu vadoņa ģimeni
zaudējis uzticību. Bēdas Kūna iera- Vēlāk kļuva zināms, ka 14 dienas
šanās kominternes sēdē tāpēc ra- Pēc apcietināšanas NKVD Bsbi
dlja lielu ievērību. Kūnu nošāva Ukrainā, Uimanas ap*
Jau Dimitrova pirmie vārdi Ue-ļkārtnē.
ļClnāja, ka gaidāms kas ārkārtīgs. IX'l£V.S'''SS.C:.P*« "«''orte kļuvusi
Tad no savte vietas plecēlSs Ma- nrlnrP«P M A r d A r I tA
ntdlskls. Izvilka no kabatas papi- princpSC I lar^OniO
ra lapu un monotonā balsi sāka l a - 1 PagfijuSa sestdlenfi prinia All KlUf
sit. Tas bl}a Belas Kūna vēstījums na Rivjeras pUI Chatean delTioriam
Dienvidslāvijas komtolstu partlJas|;!|^!jl.,J'**"°^^^ muhamedāņu garīdznieki, kas
oflclozs ..Borba" pubUcIjr^ « u "^f^^^Jl" konUntenies daAIbu. bija Ieradušies no Parīzes. pSc mu-rakstu.
k^^ērsts prrt P a d o U Sa- " | f X S M.Jif^i*^? pTifT ^^^^ "^""^V", ^^^l"" vlenlbii. ^al rakstā ..Borba" apgal- bagāto
vo. ka krievi ..morāliski un f ^ l l ' S s i S Srn^^^ vW ?f*S?' ^
Ietekmē" tos dienvidslāvu vlrsnle- K^iS^'v»,^^^^^^^ ^^'^
kus, kas palikuši Paāomju Savlenl- tļ^^fi'; UH» l^^l,??^J? «^vHI laulāSana. kura
bā. Pēc Vācijas kapitulācijas vai- ! ! , ļ ° ^ļ'^"» Prtači. princeses mahaŗa-rāki
tūkstoši dienvidslāvu tendētu un ^ ^ ^ l ^ f J^.!, T^El' SM?' " " ^ ^ " ^ ^ ^
virsnieku devās uz Krieviju, lai pa- I^^^i^^".,^^
pUdlnātos militārajās zināšanās. Kadh^^"?rt,?fPf,SL^^^^ ^l-T^^l."^^ 5*™!*
sākās dala 8koo mvilrnsfnoiremkua unk aT īstaov kaos nf«leimktess, nPf^"i^,^f^SJ" revolū^ctiojla'^s ^il^afivkai TĻeIņ^l- t4u^j«^.^ Tūliņ p^ē c laulību ceremon°Jij?a's"
nodevēll'^ D^&f P Ž d o i X ^ a S nodibinājis komfinlstu režīmu jaunais pāris un kāzu vlesi devās
bā Boka" i v f S a v S S ^ "^^^ 8»^'» pava- atpakaļ uz pUl. kur notika pieņem­tā
l i S i 1a Z s S S M^^^ ' " « ^ cietumos. Sana un kāzu midašts. Tam bljS 88-
radlo n Ž i z S S neiarSt^^^^ kas gādātas 60 kastes āampanieša un
p r S ^ k ā S a ? X a s M^ S ^ ^"^^ komunistu ve- vismaz tikpat daudz vislabāk» vīnu.'
S a s aSt^" DienvdLaSi ^^^^ «^J"' "^K* "^^^^ laiku parku un pUl ap-
S s t u o a S ' o f f c S r S ^ ^ r S k ^ Izrādīsies par pietieka- sargāja IpaSa sardze, lai atvairitti
S f f i n^lSlis K a d S u sa ' " ^ ^ ^'^ «'^"" ^ » Bela nelūgtus viesus un ziņkārīgos. Tikai
v S ā <2J<k nTSilavSs F * ^ ^^"^ "^^i ^? viens vienīgs fotogrāfs bija «aņēmis
A Ž S a i a £?S S H « r " ^ " sen Mīda valodas, ka viņš atļauju būt klāt svinībās un ari vl-
Sfvafirtk S i t t 5 [ ^ t P Pl«<*«' T««*a. StaovJevB. Buchari- ņam bija noteikts pubUcēt tflcal ta-tos
var ertl izspSlēt pret Tīto. | Kameņeva opozīcijai. dus uzņēmumus, kuriem Ir All pte-
BeHas Kūna runa nevienu nele-1 krišana,
tdcmēja. Dimitrova, Manui}ska, I Mielasta, kas notika kBzu i»lekfl-
Pīka, Kūslnena un Tojatl sejas pa-1 vakarā kādā nelielā vlesnlcB, Rita
lika aukstas un sastingušas. Kūns ar Helvorte Ieradās rotājiisies vienos
akumjām atcerējās, ka šie dlvēkl dimantos; viņai bija 32 karātu dl-saprotama.
Viņš atstāj pridcšpHsē-1 kādreiz skaitījās viņa drautf. Ar I manta gredzens, tāda pati kakla ro­tas
teātra idctlera iespaidu — runā visiem ilgāku vai feāku laiku ta, auskari un matu saturetBjs. Gal-lemācltu
tekstu, pats tam neticS- viņš bija pat dzīvojis vienā viesni-ldot greznās kBzaiB, citkārt mlerUajB
dams un tāpēc ari nevienu nepfir- cas istabā. Agrākās draudzības Dienvldfrancijas pilsētiņa jau iMims
liecina, I Iepriekšējā sedē Vlšinskis vietā tagad bija iestājies naids un pusnakts ielās pulcējās Jaužu bari.
prasīja 1945. g. stāvokļa ōtjaunoSa- vienaldzība. Kad Bela Kūns bija No Vatikāna puses par katoltld-nos,
bet Sbdien pārmeta, ka rietum- apsēdies, no jauna piecēlās Ma- gās fUmaktrises un MdleSu prinCa
nieku plfins par Vāc^u būšot solis i nuiļskis. Viņa runa vairāk atgādi- laulībām paskaidro, ka baznīcas acb
atpakaļ, kamēr visa attīstība Vācijā nāja Izklaušināšanu un, apsūdzību tas esot ..neatļauta nīistlba". Sar­gājusi
uz priekšu." Inekā paskaidrojumus. ,3elaKūn,|nIca laulības pllnl^ Ignorējot
BBC politiskais redaktors aizrā- ļ vai tu ar saviem bezkaunīgajiem
dija, ka attīstība kopS 1945. g. tie- apgalvojumiem neesi vērsies pret
Sam gājusi uži priekšu un ka tagad mūsu partijas vadību? Ko tu ar
daudz kas k]uvis zināms par padom-1 šiem iizbndnmiiem gribēji izntel-1 s
ju paņēmieniem un politiku, kasļnāt?" §
Potsdamā nevienam n*ija zināms. Uz šo jautājumu Bdam Kūnam 1 i
ieskaitot Padomju Savienības kon- vajadzēja atbildēt atri un loti pBr- | va'^'Sk"r«lu""SrtK
centrācijas nometņu režīmu un po- liecinoši, dtōdl varēja visu zaudēt, i ItātittTdSa S r o ^ S S
lītisko terroru satelltvalstīs. ..Tevi pašu. Manuilski. un tavus I l o l f K a d ^ KM
ASV pazīstamais radiokomentā- biedrus es vēlējos iznicināti" sauca ļ S^rtKā vfrtB X iaSteSS
tors prjū Pitons izteica ParHecIbu. pacelW. ^ ^ ^ ^ Kū^" | jļ^Sg^J . S ' S o l S S u KS
ka jau pēc 8. sēdes rietumnieku ār- ledaini smīnēdams, runāja Ma- 1 jg. ^ .g^,
lietu ministri savā stabpā esot notu- nulļskls. „Manl un manus biedrus i ^ ^ jj^"
rējļdl apspriedes, kā rūcoties, ja ofl- tu nevēlējies l^dnāt^ J " ! • Vācu teātri Berlīnes austrumu
ciālā konferences gaitā saprašanas loti labi, ka mēs esam tikai mūsu g gektorā intendanta Vaitannea
ar ViSinskl būtu neiespējama No-1 mīļotā vadoņa un Mā skolotāja | | J^'j, G«M svinību 3
lemte ka tādā gadījumā rīkojamas -— | starp dtu teica: ..Ja Oēto būtu
privātas Kominiorim Prāga spriež par I <izivojis «odien, viņs bez šaubām
esot jau notikusi. Vlšinskis esot ap- . a vēlēšanas būtu balsojis par
solījies atbalstīt rietumnieku icrosi- ^nacion«10 komunismU* I i SED."
Vienosimies
AI pim mm
«Apgabala skoOiu pārvalde u«le-
Zemnieks Ferdinands Klempele
gribēja Undshutā^ tirgū nopirkt
Salīdzis par 80 markām
skaistu lopiņu, viņš
izvilka naudas midcu
un grasījās dot pār-dievējam
50 marku
zīmi, lai atlikumu sa­ņemtu
atpakaļ^ Taču
pirms nauda bija pārgājusi no
nājumu sasaukt Japānas miera kon- ^
ferenci, kurā piedalītos arī ģen ļ Stutgartea raidītājs, atsaucoties uz ļ 1
Mekarturs. Konferencei esot jāno- vācu laikrakstu informāciju, iUņo^ ka * ^
tiek š. g. oktobrī Vašingtonā un tai Prāgā pašreiz notiek slepena kom- _
sekotu ASV militārgubernātora at- informa sēde, kurā piedalās daudzu]i
saukšana no, Japānas. Pēc šīs pri- valstu komunistu vadoņi. Darba i
vātās apspriedes Ečesonam bijusi kārtība esot Jautājums par tā sau- |
garāka telefona saruna ar prezidentu ļ camo ,4iacionālo komunismu". Val- ļl
Trumenu, kuras laikā Eōesons solī- rākiem pārstāvjiem blJls jādzird g
jles, ka „kaut kādā veidā par kaut hoti asi pārmetumi par separātisma 11
ko ar krievle^ mēs tomēr vienosi-ļ tieksmēm un marksisma doktrīnu ^
mies". neievērošanu. Maskava pēdējā l a i - ļ | vienām rokām ōtrās/kMa
I ^ ^ kā ar baiām vērojusi, ka Austrum- g kampa un anēda. Taffad oircilg
mSLEES IERADIES mĀOĀ eiropas un Balkānu satelītos aiz- i ar pārdevēju s t ā ^ tieSs
Otrdien ar lidmašīnu no Londo- vien noteiktāk sāk ^zoaiisties na- j | priekšā, lai noskaidrotu* kam pie-nas
Prāgā ieradās vācu komunists clonālās tendences. Kremlis bal- s der kaza vai kādam no abiem
Gerhards Eislers. ko šinīs dienās dis. ka tur neieperinās „Tlto slimi- i vēl pienākas nauda la niknāka*
atbrīvoja no apcietinājuma pēc bas dīgli". Vienīgi vācu komunistu 1 _ tad cHc un k u i ^ GhiuE'
Londonas policijas tiesas sprieduma, partijai atstātas brīvas rokas nado- s zgiamana «briedums,
Eislers žurnālistiem izteicās, ka nālalos jautājumos. Padomju Sa- g
viiļš atzinīgi novērtē britu tiesas vienība to darot ar gudru ziņu, lai = Kādā Slezvi^as-HolšteinaB de-lēmumiTk^
s viņu pUnīgi rehablll- iemantotu lielāku popularitāti. In- I mā Izdariia^ alu
tējis. Prāgā vāqu komunists uztu- formācija par komlnforma slepeno 1 n ^ P^
rēsies dažas dienas. Pēc tam viņš sanāksmi Prāgā liekas ^Hsal ticama i 5sW- 18 b ^ l i u f K 24
dosies U2 Leipcigu, lai sāktu darbu tā iemesla dēl ka CechA^lnvaMJā I
kā socioloģijas profesors turienes tikai pagājušo svētdien beidzās ko- i i «w<»^
universitātē. 'munistu partijas kongress. llliailllllllllIIIIIIOIIlIllIlllllllllIIIIIlIlliniUlOM
i
i
i "I ^