1951-02-17-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
ļ^tSdien, 19S1. g. 1 4 ^ ,^ vicieia emlgrScllu ^ . tearta mēT^esI. GalvniJr m sa^idājušas ASV w? Maācijairv I?braukšana 2 ,torfas, Minchenes, «Ik eanigrācijas nomein^^'* 0dM atsauc banBii _ ibvakijas bij. ārlieTl^ Iflementiss būtu ieradies j^j^ ;ec*u robežu pag. .J* ;ts mm valdības nvo.^ iesniegta ASV ārlie^ļļ b^,ar Tito^ un JugogUvļu. - A S V ārlietu ^iceSg ^at lavlnes aprakuiai ihm demus S^^eicē un partr^ iatikanl uz vaķākām dzeizJ A Kalnu ciemā Aeroba y cilvēki, bet'trasko 16. J |eU stāsta, ka Frasko apraU ^gas sniegi masas, fej. t esamību liecļnot valre tiS leas torņa gail; Vairākus lavīnu briesn^u dēļ evak«§. Zi^meļltaliltt piemeU2M| ' plMu un ilavinii hī\^ I dsJifelzceļa līŖljas pārtraukļj, ļjiģ ^^akuē. I _ stSvokļils plfidu dad tļ» ASV xie!mielos, Vašin^ bijuži spiesti J iedzīvi, reģistijtļ \m% bēgļir ka^ ras mājas un corejS, tUttt no lielbrltānijas tu Ķ [teveiidojusl angļu satiksmes ļaf lai netraucēji, varētu turpiii. medikamentu iļn kara maleiiilj !e Korejas cli)i|tājlem, ttivs sniega uzsnidzis .pag» cetui^dien. Radioatt «liegā radusies no atou Bijām Nevada»! Platākos apjj Austrijā savukārt uzsmigabriia I,. kas, pēc lieipratēju atzinia^^ [eajaul^ts Sabaras emiltlm. tee kiralis Vkhk% laderinipn % V» Narimaiļi Sadeku. ! m bāzes ]ļ[ļa&i LangleŗASV I beigās nodofiļ franču \ixmii Iclbāi izmantošanai cīņas aizdaten gripas bad|us, b (uii anfļu zihātniekl Sp^d^il t^me tikai Izkmna gripas W i^»iāk:ot vliis Atlantijas obļ 8 ells daļiņas gaisu piMļ ii no Masļcavas neatk jK^ūnistu paHiJ^ nodiiinaļili iienta deputātj iMaņanl un Kiitļ ^en izs^āj^ļs no lldzSloSļl komunistu partija* un" fSc tam sekojuši vēl dl 0 komūniju vadoņii li partiju, itiļu komūmstu' laado vadoņi laicinājuSi ao Maskava»! partijas to ļtt trilkuma dēļ Vāclji "^i^^ karaspēka un» ģiņie|ies locekļu' .panēr bū4 jāierobežo,, «sl aizsardziļDas ministrija' pretēji iepriekšējām zl?i ienu cBvēka ķermeņa 1 . w . ^ a i sakasi esam atkia ļirofesori Spiriti Sjenā utiNi īlē» Pretēji miimificēšanai, t jMiņēmiena ķermeņa daļai lilavu dabisko!krāsu un* llistoš gadu, iegūstot Mariju KristKni Daini k M Leopoldiiii sauks i jl4a un beļģu princeses m iesen dzimuSo meitu, [det amatam iieteikuslej, fe-Jaunzaamde, jauo^ra jc nāves soda atjaunošanas, ^^as un 2 stundas badojl» fiiiifna Turinā, atgūstot badošanās pasauHes^r» te» lāpit un šut turpmākJ iārburgas taut^toln pe^ep lem, kam stundu saraks^ - paredzētas 20 stundas ^ «.Iemācot ^^iem^PJ«s ialaplt zeķes, pielabot J i Solu vadībai grib reije la ieaudzēt kārtības ^ lācīt tos derilt naiiw .,netikum!gu dļa» policijas šefs (A^vi iihmi Rūgtais rīss,mi5 rīdīt Flknu patlaban i^a«» Ejas iacha kāzās, Jt« 4fea. piedalījās 1636 viesi. mvicllas parla"®"'*», .j ārlietu ministrs Eč^ 0 ibas ministrs Maršals ,:bruņoto spēku virspa^ Eizenliauers. § ^a beru slttdJniil|2^,,,s .iespieduši kadas^g^ des organizācijas locw jiigsi k i aploksnēs ar Prā^^ij Ipolltiskās cenzūtas ^ J Kmu. Tāpēc vēstij PjJ^ti •ijuši pat daudzi pro^^^^ Stl LATVIJA Latvian Newspaper Nr. 14 (458) Febr. 17, 1951 Publisbtr: JlhlsNledra, AugusU dorf b. Detmold, Lager, BL »~7, Phoņe Au£iist<l9rf 02._Printex: Weilheimer Dnīckerei G. m. b. H., Weilbeim (Obb.). Published lwict weekly. CirculAtion 11.000. Sponsor — International Refugee Organization. LATVIAN NEWSPAPER Nr. 14 (458) Seatdien, 1951. g. 17. febr. bnik trt^dienfia un lettdlenfii. Izdevēji: LatvieSu Centrālft Komitejā. Galveni redaktora v. 1. Maksia CuUtlt. Redaktori: P. iOAnB, V. LestņI, S. Raisteta, L. Svarcs. Apgftda saimniecības vadītājs A. Āboliņi. AustriUjas redakcijas vaditijs A. SmiU (II, Linden Avenue, Wendouree, BaUarat, Vic, Australia). Re-dakcijat «dr.: (13b) Grafen&schaa (Obb.), DP Camp. Ečesons bridina, aicina un atsauc Vašingtona (11). — Kārtējā preses konferencē treŠciien ASV ārlietu ministrs Ečesons pasvītroja, ka komunistu uzbrukums Jugoslavij-ai nopietni apdraudēšot pasaules mieru. Acumirkli viņš nevarot tuvāk izteikties par to, ko darīs ASV gadījumā, ja pavasarī Jugoslavljai uzbruktu satelītu valstis. Ečesons aicināja visu zemju komunistus padomāt par savas zemes labklājību un līdzīgi itāļu komunistu grupai atšķeltie» no Maskavas, Ečesons kategoriski atsauca baumas, it kā ASV nodomājusi iesniegt Pad. savienībai priekšlikumus par Vācijas neitralitāti. Šādām baumām neesot nekāda reāla pamata. Sav. valstis savukārt negribot ieteikt arī vācu vienību organiizēSanu Eiropas aizsardzībai, iekams vācieši paši izteiks vēlēšanos šādu vienību uzstādlšan^ad. MOcsiināti ieceļošanas noteikumi ASV Stutgarte (sl). — Stutgartes radio ceturtdien ziņoja, ka ar S. g. 1. martu mīkstināti ieceļošanas notetkumi ASV. Vašingtonas DP komisijas priekšsēdis Džibsoi», kas patlaban uzturoties Frankfurtē, radiofona pārstāvim izteicies, ka turpmāk nominālā piederība nacionālsociālistiskai vai fašistiskai organizācijai nebūšot šķērslis ieceļošanā Sav. valstīs. Džibsons, kā zināms, ieradies Eiropā, lai novērstu šķēršļus, kas kavē un novilcina pārvietoto personu izceļošanu. Divas ļaunas la^irikas f ankp razošaial nn divKāršofi izdevumi iMmalīnB nāvēm londona (eo). — Lielbritānijas aizsardzības ministrs Sinvels trešdien, ievadot debates apakšnamā par aizsardzības budietu, paziņoja, ka Anglija savus bruņotos spēkus Vācijā palielinās no divi uz ēetrim divīzijām. Tāpat pastiprināšot kontinenta aviācijas sastivu ar Jauniem turbo-iznicinātājiem un bumbvežu vienibānu AUSTRUMBBRLINES POllCļJA APCIETINA BIJ. KRIEVIJAS PAVALSTNIEKUS Berlīne (al). — Berliner Stadtblatt ziņo, ka pēdējās dienās austrumsek-torā apcietinātas vairākas krievietes, kas apprecējušās ar vāciešiem un pa lielākai daļai atstājušas Krieviju jau pirms 30 gadiem. Visas apcietinātās bija Vācijas pavalstnieces. Laikraksts tālāk ziņo, ka austrumjoslas valsts drošības ministrijā sastādīti saraksti par visiem tiem Berlīnes rietumu sektoru, iedzīvotājiem, kam krieviska izcelšanās. i Ievadīta Francijas-Iialijas tuvināšanas Santa Margarita (la). — Franču un Itaļu konference, kurā bez abu valstu ministru prezidentiem piedalījās ari ārlietu ministri un lielāks skaits saimniecisku un politisku lietpratēju, beidzās otrdienas vakarā. Beigu komunikē, ko trešdien publicēja abu valstu galvaspilsētās, teikts, ka Francija un Itālija vienojušās par sadarbību vienotās Eiropas un Atkntika pakta ietvaros. Abas zemes vienojušās par kopīgu un saskaņotu rīcību Eiropas armijas um Vācijas apbruņošanās plāksnē. Tās apņēmušās starptautiskos strīdus jautājumos saskaņot viedokļus un politiskos jautājumus neizšķirt bez savstarpējas informēšanās. Tiklab franču kā itaļu oficiālās aprindas pauž apmierinājumu par sa nāksmes rezultātiem. Abi ministru prezidenti preses pārstāvjiem izteiku- ^ šies, ka viņu valdību pārstāvji turpmāk sastapsies regulāri un bieži, la f kopīgiem spēkiem radītu lielāku dzi vību Eiropas ūnijas realizēšanā. Abu valstu pārstāvji vienojušies ari pa ^ veselu virkni sīkākiem jautājumiem piem., itaļu ieceļošanu Francijā, Itālijas interešu aizstāvēšanu jēlvielu sadalē, Francijas dzelzs rūdas ieveša- ? nu Itālijā u. t. t Martā Vācijā ieradīts 11. angļu tanku divīzija, bet vasarā vēl otra di vīzija, tedca Sinvels, runādams par Eiiopas bruņoto spēku stiprināšanu, kur Anglijai jāpierfido^ sava labā iriba. Tālāk ministrs ziņoja, ka pat laban Lielbrļtāaiijā ceļot divas jaunas tanku labrike^, kā ari plašas darbnl oas modernāko -turbomotoru būvei, lev&ojamd paplašinot amgļu 50 t tan ku Centurk>n ražošanu. Siš tanku tips esot pārākais visā pasaulē. LI dzekļi lidmašīnu būvēm di^bultoti. Vēl šogad karaliskās gadsa flotes rīcībā nodos jauno iznīcinātāju Venom, kas sevišķi piemērots ienaidnieka liidmašlnu apkarošanai. Tāpat Anglija pasūtinājusi zināmu skaitu pasaules ātrāko iznlci(nātāju — amerikāņu Sabre (F86) tipa — Savienotajās valstis. Sākta arī divmotorlgu turbo bumbvežu Cauberra pastiprināta ra žošana. Gandrīz visas iznlcināilāju eskadriļas jau apgādātas ar turbo motoriem. Tuvākā laikā ar tiem apgādās m bumbvežu eskadriļas. Su perojetokšņu aizstāšanai pasūtināti četrmotorigi turbobumbvežL ASV armijas ģenerālštāba šefs ģen Kollinss otrdien preses pārstāvjiem izteicās, ka līdz 1. jūlijam Sav. valstu rīcībā būs 24 aktīvas divīzijas, pre astoņām, kas lām bija Korejas kaŗ sākumā. Tito nebaida karu Latviešu zemnieks briesmas V^tura mica, U tikai tis Uu-ta « ari rilpnledbas valsis — iplj liturēt dzīves neiēllgo kookuranck kuru lauktalmnledba blJuH itipra, VeseUgi semniaku kirU lōķlrfgl Ietekmē ki katras tautas talmniedskos Pieci punkti, kas attur austraņius no uzbrukuma laja pavasari- ASV diplomātiska ofensīva miera saglabāšanai HiAn^^ t\^\ t>x ja .1^ flzlskoi, ti ar! garīgos un morālos Belgrade (M). - Pēc apspnedēm ar Tīto un JugotlavIJas ārlietu ml- spēkus. Latviešu lemnleki tēvien^ē mstru Kardeļu ASV ārlietu ministrijas Eiropas nodaļas viceministrs Per- Ir nāvei briesmās, un nav mfitu ip?- kirass trešdien izteicās, ka Jugoslavijas valsts galva šajā pavasari negaida kos līdzēt komOnltma iņaugot mlrsto-uzbrukumu no austrumiem. Ari Perkinsa paša p&rlieciba ir, ka šis pava* M^JMn Latvijas arijam. Bet arī līdz-saris karu nenesīs. Tālāk Perkins preses pārstāvjiem paskaidroja, ka rie- *^*J* P*wdia trimdā runi baigu va-timiu sabiedrotie patlaban nopietni apsver ko darīt gadījumā, ja komin- r^^\ Utvtešu zemnldu it forma valstis uzbruktu Jugoslavijai. New York Times diplomātiskais korespondents Džems Ristons apgalvo, ka ASV ievadījušas diplomātisku ofensīvu, lai Maskavu un tās traban-tus atbaidītu no Korejas dēkai līdzīga pasākun»!. Pie šīs ofensīvas pieskaitāms Perkinsa Belgrades apciemojums, ASV aviācijas viceministra Fin-letera Turcijas apmeklējums, plašie mtanevri Vidusjūrā, kā ari atombumbu mēģinājumi Nevadā. Perkinss savus optimistiskos apgalvojumus pamato ne vien ar paša Tuvo austrumu ceļojumā gūtiem iespaidiem, bet ar informāciju, ko viņš saņēmis apspriedēs ar ASV misiju vadītājiem valstīs aiz dzelzs priekškara — Pad. savienībā. Polijā, Cechoslovakijā, Ungārijā un Rumānijā. So konferenci, kas notika Parīzē New York Herald Tribune līdzstrādnieks izmantojis sarunām ar amerikāņu diplomātiem no satelltvalstu galvaspilsētām un sniedza plašākā rakstā savus secinājumus, kas ir visai interesanti. Galvenie no šiem secinājumiem ir: pirmkārt, Maskavas sadelltvalstis vēl neplāno karu pret Jugoslaviju jau šai pavasari vai vasarā? otrkārt, nav cerību uz drīzu un atklātu sacelšanos pret satelītu komunistiskajām valdī-blmt treškārt, konsteitiējams, ka komunistiem ļoU liĢļē mērā sekmēju-Šies jaumuzbōves projekti, bet tis izmisuši meklē ceļus, kā pacelt produkciju rūpnīcās un lauksaimniecībā. Amerikāņu diplomāti ir vienis pratis, ka karu Eiropā ievadītu satelītarmiju uzbrukums Jugoslavijai. Tā kā drīzam šādam užbrt^umam nevar saskatīt nekādu pazīmju, tad tālākais secinājums ir. ka Eiropai vēl nedraud driza kara briesmas. mirsti To veidņa dolart un bēgšana no laukiem ui pllsēUim. Dolāru ski-nevarētu palikt absolūU noslēpta. Ir|vi«noi slīkst tautai dliākis vērti-gan zināms, ka pagājušā gadā pastip- ^ — niņēmība, Izturiba» Udba sev, rināta kapa materiālu rūpniecība šais ««J?»» P/**ki un gan... valstīs un ka Ungārijas, Rumānijas raugotlei, nevarētu bflt l«- uin Bulgārijas armija apmēru zinā P*^^™'»' latviešu zemnieks li- ^ " vēlējies labāk atalgotu dari»u un dzīvi pttiētft, šķietami gaišākai nākotnei nodrošināšanai. Bet dolart vien nedod dzīvei Jēgu augitftko plepU* dījumn; ar tiem vien mumi Latviju neatjaunot. Nevli nauda, bet gadu toteņlem īvētltājā zemei darbā Iz- (Turpinājumi 8. Ipp.) Parīze spriež par Eiropas armiju Amerikāni veido gaisa bazu tiklu ap Eiropu Jugoslavijas ekskaralis Pēteris un krievu bēgli Bavārijā piesola Eizenhaueram 29.000 viru leģionam Parīze (md). — Daily Mail Parīzes korespondenU ziņo, ka Jugoslavijas ekskaralim Pēterim esot ricibā 25.000 pirmklasīgu, rietumiem uzticīgu cīnītāju, kas tagad kā bēgļi dzivo Anglijā un citās valstis, bet kas varētu stāties Atlantika pakta valstu rīcībā kā ārzemnieku leģions. Ekskaralis šai jautājumā esot kontaktā ar amerikāņu senatoru Džonsonu, kas ieteic šādu leģionu dibināt. Lielākā / daļa no Pēterim uzticīgajiem jugoslaviem pēdējā karā jau esot cīnījušies kopā ar rietumu sabiedrotiem. Ekskaralis esot gatavs organizēt īpašu divīziju, bet kara gadījumā ari pats nekavējoties stāties UN spēku ricibā. P«!xe (U). - ceturtdien Francija. J«g;%J»ŗj' S^^'^JS^t ārlietu ministrijas telpāe .Skfis V XriLrfi««'.rt,^^^^^ epriedes par Eiropas «miju. Oftdā- J", "L"; nS" 1os pārstāvjus U2 sanāksmi sōttjiiša» „ V Mmdas un tikt pie uvas pat-itaHi » n a i i i u T •,v«»wAn^.Tn p i ^ stivlgas valsts. Nevien nauda, bel ?S£insf-^S^^^ «J Jo «uda'^'a^^^ Kr:sj.^un%oVtS2"'^^^^^ « stāvjl piedalās konferencē Ūkai kār—'?,"!'"^^^ ,„ n n v S r n t s i i D2. r.._x.. . 1 . . . B i . . . . ^ . . i T» tt vH Distamika par ZarmHija«s Lko«doula vve.iidSo.^šain^a Tu«n vadība | ^J". !*• «.-«Jl»v,.i.e n *oJ ,i fa«bsei.m t Uaār»i piekrit Francijai. Visu nāciju kara- S •PfJ^^^^^ vīriem nodrošinātas Udzigas Uesības. "'^^^^^^ Katrd dalībniecei valstij jāupurē M^ļ^^^!^^^ nama daļa no savas aaziardzības mi- &^J^iUa^^^^^^ «T nistrijas suverenitātes, pakļaujot to «ļ^^ļ ^.J^^^ Saldr?r^%r'^^^^^ Sgaa ss^avvoo. i vvēfritrētjmiin^oii^ p/aSr Mko^n^fe^re^n ci | ^^ ^^u^^ib^^a nlticljai negitlvi^i ^Ie^te^ka^ un pirtlcībii maiku. Mazlk |aunu« mi ti nedara pirmajai, zemei īvētī^ bai, ipēka nn gara bagātajai zem* nieka paaudzei; bet īitSi detējas Ir nSkoiāi paaudzes, kur urbanizācijas iannle Iespaidi ledarbojai tIeSi — ŗeometriikā progresijā. Arī Latvijas neatkarības laikos ur- Londona (gr.). — Daily Mail kores- banlzācljas ļiftmās Ietekmes atUitIļās _ pondents no Vašingtonas ziņo, ka UelS ātrumā, un tai notika Jau otrās Herald Tribun7iīdzstrādnieks ap-| izveidot aviācijas bažu paaudzes lalkāl Par latmi Kār|a Ul^ gaismo piecus galvenos iemeslus, kas r^^.'^Jl P^^^^^«|} A^nkai, varbūt Iļdz maņa agrārpolītika So slimību mēģl-šādu uzskatu šķiet pamatojam. Vis- h«} Turcijai. Sis bāzes butu droSas nāja apkarot Jau tās attīstības lāku^ pirms kominfoma kampaņa pret Tito h"^.f^^^^|l* padomju iebrukuma mā. Un aiī vēl tagad, trimdā, bojā zaudējusi dalu asuma SagatavojoUes gadījumā Rietumeiropā, un no tam neaizies musu zemnieku nobriedusi invāzijai Jugoslavijā,* turpretim, va-P^tu iespējami aviācijas triecieni paaudze. Bet kā bOs ar mōsu Jauno rētu sagaidīt tieši šis kominfonna P'®* ^^d, savienību un tas satelītiem paaudzi - Latvijas nākotni? Kā būs propagandas kampaņas ārkārtīgu pa- ^^^^^^^^P/' ^.Septiņas aviācijas ar mfisn pērU - Latvijas zemnieci! stiprināšanos ^ bāzes, ko ASV tikko sev nodrošina- Izredzes Ir ļaunas: tās draud aprit Otrkārt, amerikāņu diplomāti nav [^L fraŗiču N^rokā,^ ari ieUlpst šai pUiētu ipoiāi, viltīgās ugunis. Un varējuši vērot nekādas pazīmes, ka r^P^^aja Planā. Ari Anglijai lūgtas vai bez latviešu Jaunatnes un iļevie* Maskavas satelīti gatavo mobilizā- ^^^^Ibas novietot amerikāņu lldmašl- tei palīdzības mēs spēsim atjaunot ciiu tūlītējam karam. Kaut gan šai personālu H britu bāzes Tu- savas Izpostītās dzimtenes lauksalm^ 4 ā ir grūti uzņemties garantijas, to- » austrumos.^ ; . , - Nē! ^ ' Amerikāņu aviācijas ministrs Fm- Un ka ar Tevi paiu —• Latvijai ze* leters nesen privātās sarunās ar kon- mei arāji Vai Tev ptetiki garīgā gresa locekļiem izteicās, ka ar liela- spēka un enerģijas pārdzīvot leilgsto-jiem B-36 un B-52 tipa bumbvežiem So trimdu? Vai Tu Jutīsies apmieri-gan iespējami tieši triecieni no ASV nāts Toronto priekSpUiētā, Ņujorkas pret Pad. savienību, bet vidējā tipa debesskrāpja pajumtē vad Sidnejas „supercietokšņi" un B-47 tipa turbo- fabrikā — nejuzdams paSa artās ze-bumbveži tomēr paliks amerikāņu mes imariu, neredzēdami rīta raias galvenie ieroči stratēģiskai bombar- ludrabu mirdzam paSa lētajā larkan* dēšanai, un tiem vajadzīgas tuvākas baltajā āboliņā? Pārbaudi savu vēl bāzes. Finletera apmeklējumam Tur- veselo garu un ilrdiapziņul Pārdomā, Tai pašā laikā no Minchenes ziņo, I ^ijā ari bija jānoskaidro iespējas vai Ir vērti par naudu pārdot lavu ka ģenerālim Eizenhaueram nosūtīts amerikāņu gaisa bažu ierīkošanai šai ģimeni — UtvIJas un Tavu paSu nā-krievu bēgļu piedāvājums sastādīt M^^^vigaja apgabalā, kas piemērots kotni? Uzklausi savu llgajoi trimdas 4000 viru Melu .komunisma upuruh^^^^ienam ne vien pret Pad savie- gados nn nometnēs nomākto ailns brigādi". Minchene ir Komunisma h»^", bet ari pret Rumānijas ntīftas balill Tā lauc - atpaka| pie zemei... upuru ligas miteklis. Ligu vada Dr. ļ iaukiem un citām svarīgām vietām, ļ Trimda IeUgit IzSķiroSu notikumu Kosarevs. Ligas biedri sastādās no mēr jāpieņem, ka šāda gatavošanās Dienvidkorejieiu invāzija pie Vonsanas Tokio (eo). — Atvalres kaujas Korejas frontes dienvidus daļā sasniegušas kulmināciju. Posmā starp Si-pongu un Hengsongu UN pozīcijām ' uzbrūk ķīniešu un ziemeļkorejiešu vienības, kuru stiprumu vērtē uz 100.000—170.000. Par ciņu niknumu I liecina tas, ka kāda svariga augstie- I ne pie Vonšrnas mainījusi saimnieku ^'4 reizes. Līdz ceturtdienai visus komunistu ielaušanās mēģinājumus atsila. Dienv^orejiešu flotes vienības trešdien izcēlās malā netālu no ostas pilsētas Vonsanas — 140 km uz ziemeļiem no 38. platuma grāda. — Pēc pēdējām ziņām invāzij^as trupas bija ielauzušās Vonsanas priekšpilsētās. Amerikāņi šai akcijā nepiedalījās. Seulas sektorā ienaidnieka spēki ievērojami pastiprinājušie, bel līdzšinējie komunistu pretuzbrukumi palikuši tomēr bez sekmēm. Pad savienības un Maskavas satelīt valstu bēgļiem, kas šai Bavārijas da ļā izveidojuši sava veida „mazo Krieviju". Minchene pastāv pavisam ap 30 krievu, gruzīnu, ukraiņu, kaukāziešu uc. organizācijas. „Mūsu 25.000 bezvārda galvojumu uz ASV priekšvakarā lauksaimniecībai konjunktūra vlioi kontinentoi ir augsta. Laukos krizei nebni. Naudai vērtība kritiilei, pārtikai vērtība celsies. Bfii viegli atmaksāt aizņēmumus. Urbanizācijai un kara draudos visas IRO publiskās informācijas birojs valstis veicina lauksaimniecībai no piedāvājums Eizenhaueram ir pavi- ļ Frankfurtē ziņo, ka ASV paredzējusi stIprInāSanoi ar mazprocentīglem llg-sam nopietns," izteicās Dr. Kosarevs. 25.000 bezvārda galvojumu darbam termiņa aizdevumiem, tirgus un cenu „Mums arī ir visi vajadzīgie virsnieki sekojošās nozarēs un profesijās: rak- »tablllzācljue Izmanto Sīi leipēju un un lietpratēji, un brigādes rindās slā- tuvju strādniekiem, medianiķiem, pUsētāi nzkriltofr līdzekļus sava kaktos tūkstoši brīvprātīgo, kas tagad darba rīku gatavotājiem, alvas un tiņa, lava itdrīSa zemei legādeL Izstrādā Bavārijas laukos un pilsētās, varkaļiem, plākšņu metalla apstrādā- manto tās levli, lavai ģimenei, savu Dodiet tikai mums ieročus un at- lajiem, veidotājiem, velmētājiem uc bērnu nn Latvijai nākotnei laglabā-ļauju, un jums būs brigāde, kas gata- metallstrādniekiem, būvstrādniekiem, Sanail Agr. A. Jesieni va cīnīties sirdīgāk par visiem kara- kokrūpniecības strādniekiem, ārstiem, —— vīriem Eiropā' veterinārārstiem žēlsirdīgām māsām, DP BEĻĢIJA IEKSRTOJUSI laboratoriju tec'hniķiem, tecbniikiem NELEGĀLU „UKRAINAS BALSS" ASV senāta ārkārtējā komisija tik- ļ zīmētājiem, elektro- un mašīninže- RAIDĪTĀJU ko pieņēmusi likumprojektu, kas at- nieriem, drēbniekiem un laukstrād- Vervjē (mr). — Beļģu policija ap-ļauj aizsardzības mm^trijai mobilizēt niekiem. Bezbērnu pāri var dabūt cietinājusi divas pārvietotās perso- 5 gadus no vietas pa 25.000 ārzem- kombinētu darbu mājsaimniecībā, nas, kas apsūdzētas par nelegāla ra-nieku katru gadu. Ārzemnieku kop- Interesentiem personīgi vai ar dio raidītāja iekārtošanu un izmanto-skaits amerikāņu armijā nedrīkstētu rakstu nekavējoties jāpieteicas tuvā- Sanu. Pēc Reutera ziņām, slepenā pārsniegt 125.000. Komisija pieņēmusi kajā IRO imigrācijai birojā, NCWC raidstacija, kuras jauda gan nav bi-ari likumprojektu, kas paredz 18 q. vai DP komisijas birojos, IRO birojs jusi liela, noraidījusi ik dienas kār-veco ASV pilsoņu iesaukšanu div- Frankfurtē caurskatls tikai Lielhesenē lēju programmu. Raidītājs pats sevi gadīgam militāram dienestam. | dzīvojošo DP iesniegumus. | apzīmējis par „Ukrainai balli".
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 17, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-02-17 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510217 |
Description
Title | 1951-02-17-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
ļ^tSdien, 19S1. g. 1 4 ^ ,^
vicieia emlgrScllu ^ .
tearta mēT^esI. GalvniJr
m sa^idājušas ASV w?
Maācijairv I?braukšana 2
,torfas, Minchenes,
«Ik eanigrācijas nomein^^'*
0dM atsauc banBii
_ ibvakijas bij. ārlieTl^
Iflementiss būtu ieradies j^j^
;ec*u robežu pag. .J*
;ts mm valdības nvo.^
iesniegta ASV ārlie^ļļ
b^,ar Tito^ un JugogUvļu.
- A S V ārlietu ^iceSg
^at lavlnes aprakuiai
ihm demus S^^eicē un partr^
iatikanl uz vaķākām dzeizJ
A Kalnu ciemā Aeroba
y cilvēki, bet'trasko 16. J
|eU stāsta, ka Frasko apraU
^gas sniegi masas, fej.
t esamību liecļnot valre tiS
leas torņa gail; Vairākus
lavīnu briesn^u dēļ evak«§.
Zi^meļltaliltt piemeU2M|
' plMu un ilavinii hī\^
I dsJifelzceļa līŖljas pārtraukļj,
ļjiģ ^^akuē. I
_ stSvokļils plfidu dad
tļ» ASV xie!mielos, Vašin^
bijuži spiesti J
iedzīvi, reģistijtļ
\m% bēgļir ka^
ras mājas un
corejS,
tUttt no lielbrltānijas tu Ķ
[teveiidojusl angļu satiksmes
ļaf lai netraucēji, varētu turpiii.
medikamentu iļn kara maleiiilj
!e Korejas cli)i|tājlem,
ttivs sniega uzsnidzis
.pag» cetui^dien. Radioatt
«liegā radusies no atou
Bijām Nevada»! Platākos apjj
Austrijā savukārt uzsmigabriia
I,. kas, pēc lieipratēju atzinia^^
[eajaul^ts Sabaras emiltlm.
tee kiralis Vkhk% laderinipn
% V» Narimaiļi Sadeku. !
m bāzes ]ļ[ļa&i LangleŗASV
I beigās nodofiļ franču \ixmii
Iclbāi izmantošanai cīņas
aizdaten gripas bad|us, b
(uii anfļu zihātniekl Sp^d^il
t^me tikai Izkmna gripas W
i^»iāk:ot vliis Atlantijas obļ
8 ells daļiņas gaisu piMļ
ii
no Masļcavas neatk
jK^ūnistu paHiJ^ nodiiinaļili
iienta deputātj iMaņanl un Kiitļ
^en izs^āj^ļs no lldzSloSļl
komunistu partija* un"
fSc tam sekojuši vēl dl
0 komūniju vadoņii li
partiju, itiļu komūmstu'
laado vadoņi laicinājuSi
ao Maskava»! partijas
to
ļtt trilkuma dēļ Vāclji
"^i^^ karaspēka un»
ģiņie|ies locekļu'
.panēr bū4 jāierobežo,,
«sl aizsardziļDas ministrija'
pretēji iepriekšējām zl?i
ienu cBvēka ķermeņa 1
. w . ^ a i sakasi esam atkia
ļirofesori Spiriti Sjenā utiNi
īlē» Pretēji miimificēšanai, t
jMiņēmiena ķermeņa daļai
lilavu dabisko!krāsu un*
llistoš gadu, iegūstot
Mariju KristKni Daini k
M Leopoldiiii sauks i
jl4a un beļģu princeses m
iesen dzimuSo meitu,
[det amatam iieteikuslej,
fe-Jaunzaamde, jauo^ra
jc nāves soda atjaunošanas,
^^as un 2 stundas badojl»
fiiiifna Turinā, atgūstot
badošanās pasauHes^r»
te» lāpit un šut turpmākJ
iārburgas taut^toln pe^ep
lem, kam stundu saraks^
- paredzētas 20 stundas ^
«.Iemācot ^^iem^PJ«s
ialaplt zeķes, pielabot J i
Solu vadībai grib reije
la ieaudzēt kārtības ^
lācīt tos derilt naiiw
.,netikum!gu
dļa» policijas šefs (A^vi
iihmi Rūgtais rīss,mi5
rīdīt Flknu patlaban i^a«»
Ejas iacha kāzās, Jt«
4fea. piedalījās 1636 viesi.
mvicllas parla"®"'*», .j
ārlietu ministrs Eč^ 0
ibas ministrs Maršals
,:bruņoto spēku virspa^
Eizenliauers. §
^a beru slttdJniil|2^,,,s
.iespieduši kadas^g^
des organizācijas locw jiigsi
k i aploksnēs ar Prā^^ij
Ipolltiskās cenzūtas ^ J
Kmu. Tāpēc vēstij PjJ^ti
•ijuši pat daudzi pro^^^^
Stl
LATVIJA
Latvian Newspaper
Nr. 14 (458) Febr. 17, 1951
Publisbtr: JlhlsNledra, AugusU
dorf b. Detmold, Lager, BL »~7,
Phoņe Au£iist |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-02-17-01