Bavarijas Latviesu vestnesis, May 22, 1946

              L A T V I A N N E W S B U L L E T IN
Redakcija-Editorial Office; Hotel Convikt. Dillingen/Donau, Bayern (13b) Iznāk divi reize» nedēlā — Published twlcc a wcck
Nr. 39 (41) Authorizcd by Mllitary Govemmeot and UNRRA DUllngens, trešdien, im ff. 22. maijā
Lielo un mazo nāciju
Eiropa
Nesen pagāja gads l^opš sabiedro­to
uzvaras dienas Eiropā, gads kopš
tās dienas, kad arī mēs latvieši atkal
varējām dzirdēt p>atiesāe pasaules
domas. Pirms tam drīkstējām lasīt
tikai to, ko vācu cenzūra atzina par
piemērotu mūsu „audzināšanai".
Sajā sakarā ir vērts citēt dažas vie­tas
no kāda raksta angļu žurnālā
,Picture Post", kas gan jau divi ga­dus
vecs, jo publicēta 1944 g. 13.
maijā, bet tieši šinīs n^dēļāSA^kad ar
tik lielu interesi sekojām ārlietu mi­nistru
konferencei Parīzē, šķiet, nav
nekā zaudējis no savas toreizējās
aktualitātes.
„Picture Post" rakstā, starp citu,
teikts:
„Tagad ir skaidrs, ka Krievija no­lēmusi
padarīt sevi par valdnieku
Austrumeiropā no Arktikas līdz
Egejas jūrai. Tā atkārtoti paziņojusi
savu nodomu anektēt trīs valstis
visā pilnībā un lielai daļas no trim
citām valstīm. Pilnīgi tā grib anek­tēt
Igauniju, Latviju un Lietuvu, da­ļu
no Somijas, apm. pusi no Polijas
un daļu no Rumānijas. No šīm
valstīm pirmās trīs, kas cietīs visvai­rāk,
ir neitrālas, divi valstis mūsu
Ienaidnieki piespiedu kādā padarī­juši
par mūsu pretiniecēm pret viņu
pašu gribu, un viena, Polija, Ir mūsu
aabiedrotā."
Tālāk žurnālā sacīts:"
,,Katrs, kas valda VidiLUJeiropā, var
padarīt sevi par visas Eirop^is kun­gu.
Katrs, kas pārvklda Balkānus
pārvalda arī Vidusjūras austrumu
dalu,: un tāpēc var'Jkontrc»iēt jūras
ceļus, kas ir vitāli svarīgi mūsu
tirdzniecībai un britu impērijas pa­stāvēšanai.
Anglijai visa Eiropa ir vitāli sva­rīga.
Krievijai Eiropā nav vitālu in­terešu.
Tai pieder milzu impērija
un milzīgi resursi, kas dod Iespējas
neaptveramai attīstībai. Tai nav jā­baidās
ne no viena, ja vien reiz būs
salauzts vācu militārais sīpito, — tā
būs vienīgā valsts vecaj§. kontinen­tā,
kas baudīs pilnīgu drošību ar no­teikumu,
ka tās kaimiļņos atradīsies
draudzīga Eiropa, Vislielākā un
nevajadzīgākā kļūda, ko Krievija
varētu izdarīt^ būtu Eiropas padarī­šana
par savu naidnieku • Eiropa —
pāri visām lietām — ir labvēlīgi
noskaņota pret angļiem, jo Lielbritā­nija
ir vienīgā lielvalsts, kas nevē­las
dominēt Eiropā, yienīgā liel­valsts,
kuru neviens henīst un ne­baidās
(izņemoši tāĢ ienaidniekus ka­ra
laikā): Tā neprasa 'sev nevienu
kvadrātjūdzi Eiropas zemes. Tas ir
iemesls, kā dēļ visa Eiropa ir probri-tiska,
kādēļ visas mazās' valstis cer,
ka tā uzvarēs karā un uzvarēs arī
mierā.
Mēs viegli runājam par mazajām
valstīm. Bet tās mums nepiecieša­mas
tikpat, cik mēs esam nepiecie-fiami
tām. Mums tās nepieciešamas
mūsu drošības d ē ļ . ..
Ja Balkānu valstis nebūs-neatkarī­gas,
tās nonāks kādas lielas varas
iespaidā, un mums nebūs drošības
Vidusjūras austrumos. Ja Baltijas
valstis zaudēs savu neatkarību vai
kļūs kādas lielvalsts vasali, tad Bal­tijas
jūra būs slēgta. Ja Polija, Ce-koslovakija,
Ungārija un R,umānija
.nebūs neatkarīgas, tad nebūs drošī­bas
Eiropai kā visumam un tāpēc arī
mums nē.
Eiropa mums tikpat nepieciešama
tirdzniecībai kā drošībai. Mums E i ­ropā
ir milzu iespējas. Ziemeļaustru­mu,
austrumu un dienvidaustrumu
Eiropa ir spējīga neaptveramam pro­gresam.
Tā varētu izvērsties par
vienu no mūsu vissvarīgākajiem tir-
. giem. Tā varētu ļoti daudz palīdzēt
pasaules saimnieciskās at\ļeselošanas
labā. Mazās Baltijas valstis vien —
Somija. Igaunija, Latvija im Lietu­va,
kuru kopējais iedzīvoļtāju skaits
nesasniedz pat 10.000.000, uzrādīja lie­lāku
starptautiskās tirdzniecīlDas bi­lanci
pirms kara nekā visa Padomju
Savienība ar tās 170.000.000 iedzīvo­j
i ^ (Beigas 3, lappusē)
Kā zināms, pēc angļu Militārās
valdības ierosinājuma, Baltijas inte­rešu
pārst;āvēšanai angļu okupācijas
oslā Vācijā izveidojās Baltijas ko­miteja
ar priekšsēdi — angļu kon-trolkomisijas
pārstāvi un pa 2 pār­stāvjiem
no katras Baltijas tautas.
Latviešu pārstāvji koniitejā ir prof.
K. Kundziņš un prof. A Svābe, igau­ņus
pārstāv igauņu centrālās komi­tejas
LIbekā priekšsēdis Pīroja un
inženieris Ulks, bet lietuviešus —
agi. Rudinsks. Otrs lietuviešu pār­stāvis
pagaidām vēl nav Izraudzīts.
Vairākkārt mainījušies aii Baltijas
komitejas priekšsēži — angļu kon-trolkomisijas
pārstāvji*
Tā kā Baltijas komiteja arvien vēl
ir veidošanās stadijā, tad tuvāka in­formācija
par tās darbības formām,
funkcijām, pienākumiem un tiesī­bām
pagaidām nav pieejama. Tomēr
puslīdz droši var spriest, ka Latvie­šu
Centrālā komiteja Hidesenā pie
Detmoldas arī turpmāk varēs darbo­ties
kā latviešu iekšējās pašpārval­des
orgāns un ar savu darbību at­balstīt
latviešu pārstāvjus Baltijas
komitejā. Par LGK pārveidoto stā-vokli
angļu okupācijas joslā, un par
jaunās situācijas sekām amerikāņu
un franču okupācijas joslā, domā-
SōtnlsPf. A
^^^^^^^^^^^^^^
jamš, spriedīs Latviešu Centrālā pa- ļ Latvijas sūtnis Vašingtona Dr. A;
dome savā nākamajā sesijā, kas P ī ^ ^ ^ s aprīļa beigās sarunā ar
notiks 28. miaijā Vīrcburgā^ Pie. UNRRA's darbinieku — ASV lat-bilstams,
ka angļu Militārās valdi- vieti Bukovicu, kas nupat kļuvis par
bas pārstāvji atzinīgi vērtē labi no- U^^^^'s vienības apgādes virsnieku
organizētās demokrātiskās Latviešu Augsburgā, lūdza nodot sveicienus
Centrālās komitejas un Centrālās visiem tautieš^m Vācijas trimdā,
padomes vēlēSianas, ^r. A. Bīlmanis nesen ticies ar ASV
Detmoldā šinīs dienās paziņota arī'^^^^^^^ "^^^^^^^ ^^^^^^^^ ^ ^^^^^^^^
Baltijas skautu padomes nodibinā­šana.
Tajā ietilpst 2 pārstāvji no
UNRRA's galvenā štāba Vācijā —
lietās sevišķi labi informētu ASV
iekšlietu ministrijas pārstāvi Ķelliki.
ASV valdība patlaban izstrādājot-projektu
amerikāņu okupācijas jos-
Arolsenā un pa 2 pārstāvjiem no h ā Vācijā esošo latviešu pārvešanai
katras Baltijas; tautas, pie kam viens uz ASV un novietošanai uz dzīvi
pārstāvēs skautus, bet otrs gaidas. Mēnas(Maine) stātā, ASV ziemeļ-
Vilis Skultans U^strumos, kur 85.000 k v . km terri-
Parizē. 15. maijā (AP). — Ārlietu
mirdstru padome šodien uzsāka pār­runas
Vācijas jautājumā, padomju
ārlietu ministram Vjačeslavam Mo-lotcivam
vēršoties ar asiem vārdiem
pret angļu nostāju Rūrā un ASV ār­lietu
ministram Džemsam Berneaam
aicinot sasaukt vispārēju Vācijas
miera konferenci 12. novembrī.
Molotovs apgalvoja, ka krieviem
nav bijis iespējams gūt informāciju
par angļu rīcību Rūrā. Krievu mi­nistrs
teica, li:a viņa valsts vēloties
zināt, kas Rūrā pašreiz notiek. Liel­britānijas
ārlietu ministrs Ernests
BevlnB iebilda, ka angļi atbildējuši
uz vigiem informācijas pieprasīju­miem,
kais nākuši no Sabiedroto
Kontroles padomes Berlīnē.
Nav vienošanās par nākamo
sanāksmi
Izpalika vienošanās par Bernesa
priekšlikumu, ka ārlietu ministriem
15. jūnijā atkal jāsastopas Parīzē.
F]:'ancijaiii ārlietu ministr)^ 2oržs
Bido ierosināja apsvērt jautājumu
par Rūras un Reinzemes polīti^jko
atdalīšanu no Vācijas un pilnīgas
kontroles piešķiršanu Francijai pār
Sāru. Viņš sacīja, ka saimnieciski
soļi vien, kas skar Rūru un Rein-zemii,
nav pietiekami.
No amerikāņu aprindām ziņo, ka
Bevins tad iestājies par to, ka disku­sijām
par Vāciju jānorit uz visas
valsts bāzes, bet ne pēc joslām. Viņš
nevēloties, ka tikai vienu joslu iz-raugot
par mērķi uzbrukumam. Se­kojis
Molotova apgalvojums, ka
krievi neesot varējuši gut informā­ciju
par to, ko angļi darot savā joslā.
Ierosināta sanāksme 12. novembri
Berness tad ierosināja sasaukt 12.
novembri vispārēju miera konferen­ci
par Vāciju, bet 4 lielvalstu pār­stāvjiem
sanākt nekavējoties, saga­tavot
miera līguma projektu un ār-'
lietu ministru sanāksmei jūnijā Pa­rīzē
arī ziņojumu par Vācijas saim­niecisko
stāvokli. Berness pasvītroja,
cik liela nozīme Vācijas jautājumā
ir Sabiedroto vienprātībai kā paš­reiz,
tā ari tālākai nākotnei. Uzme­tot
projjrammu ši jautājuma pētīša­nai,
viņš norādīja, ka pašreizējā
saimnieciskā stāvokļa turpināšanās
Vācijā līdz nākamai ziemai var ra­dīt
chaosu okupācijas rietumu joslās.
Viņš darīja zināmu, ka līdz 1. jūli­jam
ASV imports amerikāņu okupā­cijas
joslā sniegsies līdz 200 milj.
doL un ka nākamā saimniecības ga­dā
ievedumu vērtība būs vēl 200
milj. dolāru.
14. maijā ASV ārlietu ministrs
Berness bez panākumiem mēģināja
pārliecināt savus 3 kollēgas pie­vērsties
Austrijas Jautājumam, aici­not
padomi uzdot ārlietu ministru
vietniekiem stāties pie miera līguma
sagatavošanas ar Austriju. Ameri­kāņu
priekšlikumu atkal nosprostoja
padomju ārlietu ministrs Molotovs,
sacīdams, ka ārlietu ministriem un
viņu vietniekiem jau tāpat ir gana
darba ar 5 Eiropas miera līgumiem,
bez kā tiem būtu jāpieņem vēl
sestais.
Pēc amerikāņu informācijas. Ber--
nesa priekšlikums Austrijas jautā­jumā
nāca tai laikā, kad padome
toriju patlaban iļapdzīvo mazāk par
1 milj. cilvēku. Esot vēl projekts par
® « o -J.® ^ ^ [latviešu novietošanu uz dzfvi arī kā-
1 l K ¥ l l l F # t l©S fflllltif |dā no Dienvidanietikas valstīm. Ja
latviešus uzņemtu AS Valstīs, tad
dorņāts par 1000—2000 dol. aizdevu­mu
katrai ieceļotāju ģimenei, kas
būtu jādzēš 20 gados. Jāatceras, k«.
strīdējusies par Sabiedroto karaspē- ^gV joprojām neatzīst Baltijas val­ka
izvākšanu no Itālijas un par Pa- ļ pievienošanu pie PSRS. A. T.
domijas spēku izvākšanu no Bulgā-rijas.
Molotovs ierosinājis kompro-1 igŗosinātS radīt StaiptaU-misu,
sacīdams, ka Krievija izvāktu
mo Bulgārijas karaspēku, kas aizsar- tisfcu iestādi bē^ļu dprūpei
gā tās sakaru līnijas uz Austriju, ^ji - ,
ja Sabiedrotie atstātu Itāliju. Kā tiropa
Berness, tā ari angļu ārlietu ministrs Londonā, 15. maij^ (AP). Vakar
Bevins pret to iebilda, Bevinam sa- zii?ots, ka Vienoto Nāciju Ekono-kot,
ka piemērotāka vienošanās, Sa- miskai un Sociālai padomei, kad tā
biedrotiem atstājot Ita iju, būtu 25. maijā sanāks Ņujorkā, iesniegs
krievu izvākšanās no Rumānijas, ieteikumu dibināt starptautisku ie-
Bevins sacīja, ka Anglija ar mieru stādi Eiropas gigantiskās bēgļu pro-atstāt
ItaHju, ja Padomija atstāj Ru- blēmas kārtošanai. UNO pārstāvis
māniju. Viņš piemetināja, ka padb- norāda, ka komiteja bēgļu un pār-mes
Londonas sanāksmē pag, g. sep- vietoto personu Jautājumu kārtoša-tembrl
Padomija bija piekritusi lē- nai, kVas sesija turpinās Londonā
mumam izvākt karaspēku no Bulgā- jau pāri par 8 nedēļām, pabeigs sava
rijas, tai pat laikā atstājot to Rumā- zipojuma sastādīšan^ū nākarnās 2 vai
nijā, lai aizsargātu savas sakaru 11-3 dienās. (Pēc „ U P " informācijas,
nijas ux Austriju^ Kā Berness, tā komiteja paziņojusi, ka tās darbs jā-^
ari Bevins tad ierosināja nodibināt pabeidz līdz 18. maijam). Sinī ziņo-militāru
ekspertu komisijUj kas iz- jumā, viņš uzsvēra, būs nrī ietei-šķirtu,
vai Sabiedroto sakaru iīnijas Ikums radīt starptauti<jku bēgļu ko-caur
Itāliju uz Austriju ir fiziski ne- ' i ^ ^ f ^ ^ f
pieciešamas. Molotovs piekrita ko­misijas
dibināšanai, bet galīgs lē­mums
tomēr izpalika.
Labi iriformētfi franču avots 13.
maijā norādīja, ka nesenējā angļu
priekšlikumā Rūras apgabalam, ie­skaitot
daļu Reinzemes, ierosināta
zināma veida federācija. Angļi uh
amerikāņi esot pret Francijas pra­sībām
pēc Rūras pilnīgas politiskas
atdalīšanas no Vācijas starptautiskā
politiskā pārziņā un tās vietā iero­sinot
starptautisku saimniecisku
kontroli. The Stars and Stripes
a a r
Ministru prezidents Etlijs A n g -
1 i j as apakšnamā paziņojis, ka viņš
visā drīzumā nāks atklātībā ar val­dības
atzinumiem par Simlā, Indijā
izjukušām angļu-indiešu sarunām
Indijas konstitūcijas jautājumā. ~
H 01 a n d ē nupat nodibināta nacio­nāla
loterija, kurā lielie laimesti nav
vis nauda, bet — pāris kurpju.
Katram holandietim ir g^n kupons
kurpju iegādei, bet pašu kurpju vei­kalos
visiem nepietiek. Pašreiz Ho­landē
racioriētas pat koka kurpes. Ik
mēnesi tagad nacionālajā loterijā iz­velk
laimīgu numuru. Ja jūsiu
kurpju iegādes kupons beidzas ar šo
pašu numuru, tad Jums ir tiesības
nopirkt pāri kurpju. Ja nē, tad vie­nīgā
iespēja apiet racionēšanas no­teikumus
ir nocirst pašam kādu ko­ku
un darināt koka kurpes paša spē­kiem.
Bet pirms tam jāpārliecinās,
vai koks jums pieder. Mežiem na­bagajā
Holandē neatļauta koku cir­šana
ir aizliegta. — S a v i e n o t ā s
V a 1 s t i s augustā var atjaunot pār­tikas
racionēšanu. Tas jau ieteikts
prezidentam Trumenam, jo, pēc
ziņojuma, ASV un Lielbritānija var
zaudēt mieru tikai tāpēc, ka izsal­kušās
nācijas var kļūt par fašistis^
kām. Ja Amerika nespēs pildīt sa­vas
saistības bada draudu novērsa-nai
pasaulē, tad viņai pašai būs ne­pieciešams
racionēt gaļu, sviestu, sie­ru
un, iespējams, arī maizi, kas visā
ASV vēsturē vēl nekad nav bijusi
racionēta. — Sabiedroto Kontroles
padome Berlīnē izdevusi kopēju
konfiskācijas pavēli, pēc kuras iznī­cinās
miljoniem eksemplāru nacistu
grāmatu, laikrakstu un: cita paveida
literatūru. ,.INS" ziņo, ka līdztekus
pavēlēts iznīcināt arī visus piemi­nekļus,
emblēmas un citas ārējās zī­mes,
„kas glorificē karu vai celtas
nacistu partijas piemiņai." — AP-ziņo
no Vraclavas (Breslavas), k^
patlaban tanī vēl 200.000 vāciešu un
tikai 60.000 poļu jaunienācēju. Kopš
1. marta poļi evakuējuši no Vrac­lavas
un Lejassilēzijas apm. 120.000
vāciešu, bet līdz augusta beigām būs
evakuēti 210.000 vāciešu. Polijas val­dība
spraudusi par mērķi repatriēt
no Ŗietum- un Austrumeiropas ; 4
milj. poļu. — Arābu līgas ģenerāl­sekretārs
Abdels RahmansV Azams;
Paša intervijā ar „AP" Kairā vaino
Angliju un reizē arī brīdina, .ka
T r i p o l i t ā n i j u nevar pakļaut
Itālijas aizbildniecībai bez v,lielas
aslnsizliešjmas." Tripolitanijas arābi
20 gadu cīnījušies pret itāļiem un
nekad nesamierināsies ar Itālijas do^
minēšanu. — A S V pieprasījušas
Krievijai atteikties no„huliganlsma"
apsūdzības pret ASV vēstniecības
darbinieku Ruesu Maskavā un at­ļaut
viņam tūlīt atstāt Krieviju.
Krievija pieprasījumu noraidījusi.
— B e ļ ģ i j a pašreiz ir viena no dār­gākām
Eiropas valstīm. Pusdienas
labākā restorānā Briselē izmaksā ap
8 dol. personai, pie kam tām klāt
dod tikai glāzii alus. Vienkāršs sie­viešu
kurpju pāris maksā 15 dol,
kamēr gatavs vīriešu uzvalks, kādu
Stokholmā var pirkt par 25 doL,
Briselē maksā 75. Trešdaļu no Beļ­ģijas
oglēm tagad izrok vācu kaŗa-gūstckņi.
— F r a n c i j a s augstākā
tiesa nolēmusi dot ierobežotu brīvību
80 g. V. ģen. Veigānam, kas bija
franču virspavēlnieks 1940. g. sabru­kuma
laikā. Veigāns pavadījis cie­tumā
3 K» gadus, jo sākumā vinu bija
apcietinājuši nacisti, kad tie okupēja
Dienvidfranciju. --- 3: ASV armijas
ģonerāIštābs Niirnbergā 15. maijā pa­ziņoja.,
ka no Platlingas gūstekņu
nometnes tikai ar niecīgiem star;
gadījumiem pabeigta trešā un pēdē­jā
krievu kaŗagūstekņu piespiedu
repatriādja. Pēdējā sūtījumā arneri-kāņu
bruņota sardze 243 padomju
misiju kā īpašu iestādi un nevis kā
UNO orgānu. Pēc 1 UNO chartas,
īpašās iestādes sadarbotos ar UNO,
bet tās financētu neatkarīgi rio UNO.
Bēgļu idefinlcija
Pēc komitejas definīcijas, bēglis
ietelp vienā no sekojošām kategori­jām:
nacistu vai fašistu režīmu var to
režīmu, kas otrā pasaule» karā pie­dalījās
viņu pusē, vai ,,kvislingu'V
vai līdzīgu režīmu, kas al^tlvi at­balstīja
nacistu un fašistu režīmus
pret Vienotām Nācijām, u p u r i,
neatkarīgi no tā, vai viņieifn ir vai
nav bēgļu internacionāls statūts;
rases, reliģijas vai nacionalitātes
dēļ vajāti upuX1, neatkarīgi no tā,
vai viņiem ir vai nav internacionāls
statūts;
p e r s o n a s , kuras uzskatīja par
bēgļiem pirms ot'fa pasaules kara
sākšanās >un kurām ir bēgļu inter­nacionāls
statūts. ^
Ziņojumā biJs minēts arī IJNRRA's
aplēsums par to, ka Eiiropā ir
^ .084.000 DP, kam Jāsniedz palīdzība.
The Stars and Btripes
May. 16, 1946
pilsoņus, kas bija atradušie» „Wehr-macht"
dienestā, nogādāja līdz čechu
robežai, kur tos nodeva Icrieviem
Paziņojumā piemetināts, ka 62 krievi
atbrīvoti vai gaida atbrīvošanu no
gūsta pēc am-'kāņu izmeklēšanas,
kurā pierādījies, ka viņi 1939. g. 1.
sept. nav bijuši Padomijas Pavalst­nieki
un nav aktīvi piedalī:ii.;ios ka­pā
pret Krieviju. - Viens ņo gūstek-.
ņiem mēģinājis izdarīt pašnāvību,
sagriežot kaklu, bet viņa dzīvība ir
glābta un tas nogādāts uz vilcienu
ar pārejiem gūstekņiem. Lai aizka­vētu
nemierus un masu pašnāvības,
kādas traucēja pirmo rcpatriācijas
mēģinājumu priekš : 3 mēnešiem, 3.
ar mij a šoreiz rīkoj ās s lēpeni. Kairu
gūstekni pavadīja īpašs bruņots
sargs, visus gūstekņus izģērba un
pārmeklēja.
The Stars and Btripes