1949-07-13-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
festdien.1949. 1% m<.:- , Niljonudola^ c ^Jf^s pēdējas dlens. InfoŗmSdJa „^ «.j^ MM_par labu i t a ļ f f ^ ļ »nu uz Belgradl J^vu, Sūtnis VaišnSnil?* ps, aerodroms „r ^ 5188.labas attiek „ ^ ^ Ies tam^,. ^^^^^^ ^j«o5u ^sports i dažām dienām par ..i ' I $taŗpā ziņo a arī britii I ;^ģentōra Reuter ^ b^nķas' starpniecību L«f ^ Not, .ka amerikāņi 3 p o l i a l l ^ ^ ^ ^ j a r . sarunām ; f f t N?a0ījā8 izteikties. \t |g^m,saimnieci4^ iJCVaSington^š un B IgrI l ^ o d ari te bsEconomist, norāda M visiem līdzekļiem būtul ra^^ savienība no Vid^ ļ. .Vislabāk td varētu panSH feju^oslaviju/^^^ H # ā varbūt; vajadzētu deit Mgus saimnieciskus zaudSļu. , iugoslavija būs ar mieni ak-it SOS -noteikumus, tas, m r.^ļr cits jautājums. Ziņag i» tacles :p^aldām tā neliek do- ' proti, Jugoslavu oficiāla tele. aģentūra- Tanjug nedēļas si. ^paziņoja, ka Titonolēmisle. ; Jugo^lavijas saimniecībā sa- ^riestās daļu, lai gan tas Mh ..ļigmnam par So brivpilseta Sten jau apmainīta Jugp-IIri' i ļ j^u.: Triestas jugoslavufc RdfiS&hdahts -at te!^ A|)vl€n6t§m 'nācijām pazi* Sl^ bM^iMtasi^auSaiia %X «katastrofālā saimnids* lāVdkļa dēļ". Belgrade ļau pie- :si" savai Triestas daļai ari 5W' , dināru lielu aizdevumu, kaj ās ^pm. 10 milj, dolāru.^ jaunais lēmums radījis pro» Londonā, un Roma. Kaift ārlietu ministrijas ierēdnis Idroja, -ka dināra ievešana as Jugoslayijas daļā nozimS iS miera līguma laušanu. LI-izteikušies ari vairāki valdi- J r s t ā v j i Romā, norādīdami, 'ito •lēmums ir pilnīgi patva-k i s nebalstās uz iedzīvoliju C U & . Itālijas miera lips a' Triestu par brivpilsētu, plj vlĢnu daļu pārvaldīja m nerikāņi, bet otru jugoslav^ stāvoklis bija paredzēts IdJ ilātora Iecelšanai, par ko a\i ,as neseļ^mīgi nopūlējušās Ap-liās nācijas. s AU ŠONEDĒĻ ASV VAB ICET ATLANTIKA PAKW «Utona (A). - valdības J r%auž. pārliecību, k r P ietlŖS vakara sede ASV is-Trūmens esot nolēmi^ oties pirmdien kongre^mļ^ ^ ietoču palīdzības prop^^^^ hMtopai, lai an šis plat" J fs vēl iekām deputaU 1 tos vasaras bnvlaij ,tas'pārstāvju nama p o ŗ djas priekšsēdis D ŗ f S toja: presei, ka viņa R rūmena Eiropas fojj^tjj nu taugās labvel^'-SeV Lyju ,ņamā. nekādas pr««> liānām nebūs. t ATGRIEŠANOS . tanā bBs paSai ja'^'Lžaooi LATVIA Latvian New8paper pobtoed under etJCOM ClvU ^^IfgtfB Divlslon Authorisatlon UtimtMgr UNDP 188. Publisher iisd Bditort Valdemārs Lam» DP Camp Bilangen. nbeivtDrsusDick-Str. L Prlnter: ft Ung^euer. Ludwig8- Btoerstr. 16, PubUsbed lļ^weekly. Circuldtiba: 14.000 Nr. 73 (297) TrešfUen, 1919. 9. 13. JfiL Iznāk treSdienfis un sestdienās. Udev^s: Latvteāu Centrālā Ko* mltela. Ōalvmls redaktors: V. Lamb^fi; galv. red. vletni^l: VL Cuiltiis un A. Klāvsons. He* daktoH: A. BolStelna. Pr. icaU. J. Jekabsons. F. Krusa ĶlseUs. H: filindenbero, A Ozols, S. Raistert, L. Svarct. Redakcijas adrese: Essllhgen/N*. Ublandstr. 8 teL 17SSS. I [ Svarīgs iekšpolitisks notikums Bulgārijā Loodmia (R). — Pag. nedēļā Bul- Sŗijfi atzīmēts kāds ļoti svarīgs ļpolltisks notikums, kas rāda, ka padomju iekārta Bulgārijā stāv uz necIroSiem pamatiem. 1 Pēc Sofijā publicētā oficiālā paziņojuma, bul* gāru komunistu partijas centrālkomiteja savā kopsēdē apspriedusi ^Ūdas un nepareizības, ko daži partijas orgāni pielaiduši savā rīcībā pret zenmiekiem un it īpaši pret vidējiem zemniekiem".. Rezolūcija runā par „valdlbas rīkojumu rupju gatoropļošanu" un uzdod partijas politbirojam visīsākā laikā kļūdas iilabot. Esot jāpaaugstina lauksaimniecības ražojumu cenas, labāk jānoorganizē rūpniecības preču piegāde laukiem un iāatdod zeme tiem vidējiem zemniekiem, kas pret pašu fribti bija piespiesti iestāties kolhozos. BBC korespondents aizrāda; „Ta-gad mēs redzam, ka bulgāru zen^- iieki, par spīti nežēlīgam.terroram. Visu laiku izrādījuši sīkstu pretestību kolhozācijai. Lēmums par kolhozu iekārtošanu Bulgārijā nācis vismaz 20 gadus par vēlu. Jo starplaikā bulgāru zemnieki dabūjuši skaidri zināt, kāaā postā un nabadzībā krievu zemniekus 20 gadu bdkā novedusi lielinieku kollektlvi-zicljafi politika. Pēlējās nedēļās vair^ās vietās Bulgārijā nācies likvidēt līdzšinējās sādžu padomes tāpēc vien, kā*, neraugoties uz vi-sļem spaidiem, padomju vēlēšanās nebija nodots pat 25 proc. balsu par komūniīļtu kandidātu sarakstu.'' Svētdien pēcpusdienā Sofijā apbedīja Maskavā mirušo ministru piezldentd Dilīdtŗpvu. JTiņa |ķ^|tu a(^ietola^'^q?^flii mauzolejā, - kas $o!ijfi uzbūvēts p^c Ļeņinči Ināuzb-leja paraDOKHV Bērēs piedalījās ko* mtinistu delegācijas no daudzām rtetumu valstīm* Bet visiem bija mzams, ka trūka Bulgārijas ministru prezidenta vietnieka Kolarova. Viņš aizbildinājās ar slimību. par vergu nometnēm savieMbā -i Rietumniekiem jizina^kas notiek komunistu cildināta valsti Ņujorkā (H). — UN saimnieciski im sociāli padome šonedēļ sāks apspriest jautājamu par spaidu darbu sistēmu» Hdz ar to a ^ l vērjol pasaules sabiedrības uzmanību uz vergu nometnēm Padomju savienība. Kādā BBC ziņojumā (9. I,» par to teikts: ,Tas sākās jau š. g. martā, kād Saimnieciskā uh sociālā padome par spīti niknai opozīcijai no padomju valdības puses uzdeva Starptautiskai darba pārvaldei noskaidrot jautājumu par spaidu darbu sistēmu „dažās valstis". Akmens tad ātri sāka velties lejup. Starptautiskā darba pārvalde nolēma iecelt īpašu starptautisku komisiju, kas izmeklētu apsūdzības par dažās valstis vēl pastāvošo vergu darbu sistēmu. Atbildot uz UN ģenerālsekretāra TrigveLija pieprasījumu, Bēvins šinīs dienās paziņoja, ka Lielbritānija esot gatava šai ziņā sadarboties ar pārējām valstīm, ja vien Pad. savienība rīkojas tāpat. Tika nosprausts izmeklēšanas komisijas darbības lauks, un tai uzdeva izdarīt izmeklēšanu, balstoties uz visiem pieejamiem datiem, ieskaitot Karalis Anglija izsludina apvērsuma stāvokli Londona (A) — Anglijas karalis pirmdien Izsludināja apvērsuma stāvokli, Jo Londonas doku strādnieku streiks turpinās; Londonas ostā ieradās karaspēks^ kas šāds pārtikas kuģu izkraušanu. Ostas strādnieku arodbiedrība paziņojusi, ka streiku turpina?. Par i*6idr^; Britu galvenais prokurors sērs Sokrošs BBC So streiku nosauca par „8aimhiecisku un po^ lltisku nodevību". Viņš strādnieku valdības uzdevumā izstrādās plānu, kā lauzt arodbiedrību stūrgalvību, kas šoreiz pašas pret savu gribu nonākušas kļūmīgā komunistu ietekinē Anglijo slēdz saimnieciskus līgumus ar Maskavu un satelītiem pbr 5 miljardiem dolāru Londona (A). — Jaunais pasaules poHtikas kurss Iezīmējas aizvien ikaidriik. Angļu šainmleoibas un tbdmieclbas vadītāji pēc Steforda Kripsa apspriedēm ar ASV fiņanēu Binistra Snaideru paziņojuši, ka UelbritanIJa noslēgusi veselu rindu Ufiimu par Pad. savienību un tās ntelītvalstlm. Jau nākaino 12 mē-aeštt laUtā Anglija apmainīs pireces oa Isejvielas 1 miljarda doļjtru ap-ai6i^ bet turpmākajos 4 gado» vēl vismaz par 4 miljardiem dolāru. Dauningstritā' pag. nedēļas beigās valdīja ļoti saspīlēts noskaņojums. wd gan ASV finanču ministra Snaipera apspriedes ar Stefordu Kripsu un Kanādas finanču ministru Ebotu Jpzīmēja par «visumā sekmīgām", «mdonas saimnieciskās aprindās par sarunu iznākumu valda ļoti Piesardzīgs pesimisms. Stefords Kripss esot Snaideram atkārtoji? visu to PaSu, ko viņš iepriekšējā nedēļā Pad» savieiiibai 300 modemam zemūdenes Vašingtona (A). — ASV kongresā nedēļā flotes speciālisti vairā-fas slēgtās sēdēs ziņojuši par miU- ^aras technikas attīstību Pad. savie- JlbS. Pēc AP informācijas, amerikāņu izlūkošanas daļa pavēstījusi Kongresa locekļiem, ka krievu rīcība atrodas 250—300 modernākā tipa jemūdenes. Admirālis Denfelds, ASV Wa9 spēku operatīvā^ daļas vadī-ļajs, noteikti pieprasījis piešķirt visus vajadzīgos līdzekļus cīņai pret iespējama pretinieka zemūdenēm. Aizsardzības ministrs L. Džon-arpā sākušas «t^^: 181 p song §al sakarībā senātā atbalstīja nobalsošanas ?a^^^t§iui«''' I Denfelda prasību un tei-izšķirtu strīdīgo a m ja: „Mē8 nerēķināmies ar to, ka ,...v.r. \m ļ karš varētu izcelties Jau rītdien, mums nav nekādu reālu garan- J^iu, ka tas nevarētu notikt jau aizparīt. Tāpat mums liekas, ka kara juŗaudus galīgi novērst nebūs iespējams ari tuvākajā nākotnē - šo ie- ?^^u dēļ mums jāparedz katrs ieejamais pārsteig^ms.*? karaļa. Leopolda ftarpā apsg^ I8l nobalsošanas saril^oSļ^^^ ^t izšķirtu s t n d i g o g ^^ Beļģijas karalim J P kopā ar libf^^l bKrlsinoŠciapnāa s Vs^ar^īkSo^šavnui:. , deklarēja savā runā apakšnamā. Snaiders savukārt atbildējis, ka Lielbritānija, acīm r0dzot, nevēloties atteikties no savas neveselīgās saminieciskas sociālizēšanas politikas. Tā uzskatot, ka ASV Jāatbalsta Lielbritānija, lai tās saimniecība verētu turēties virs ūdens. Bez tam, Snaiders paskaidrojis, Lielbritānijas ietiepīgā kursa dēļ esot jācieš ari pārējām Rietumeiropas valstīm.* Nekādi galīgi lēmumi ceturtdien un piektdien Londonā nav pieņemti. Snaiders tikai ļoti vispusīgi informēja par stāvokli, atstājot izšķiršanos Stefordām Kripsam un dominiju finanču ministru sanāksmei, kas šīs nedēļas sākumā sapulcēsies Londonā. ASV finanču ministrs Snaiders nedēļas beigās izlidoja uz Beļģiju. Tur viņš apspriedisies ar Eiropas saimnieciskas padomes priekšsēdi Spāku, kāx ari paredzējis nokārtot Beļģijas dolāru parādu starptautiskos maksājumos. Paziņojums par saimnieciskajiem līgumiem ar Pad. savienību un tās satelltvalstim iezīmē nepārprotamu Steforda Kripsa vēlēšanos pasvītrot iespējas AngUjai pašai izlīdzināt savu ārtirdzniecibas deficitu. Kā uz to reaģēs Snaiders un Ņujorkas Volstrīts, rādīs amerikāņu prese, kas pēc pag. nedēļas Walstreet Journal ļoti asā ievada „Saimnie. ciskā Jalta" nogaida oficiālo Vašingtonas viedokli. AP saimnieciskais korespondents ziņo, ka Lielbritānija nav vēl parakstījusi līgumus nedz ar Ungāriju vai Cechoslova-kiju, bet ka šos līgumus parakstīs tuvākajās dienās. Ar Pad. savienību paredzēta tūlītēja preūu apmaiņa par 440 miljoniem dolāru. Līgums ar Jugoslaviju ir par 340 milj. dolāru, ar Ungāriju par 100 milj. dolāru un ar Cechoslovakiju par 120 milj. dolāru. Ja šie līgumi izrādīsies iedarbīgi, tie pēc AP korespondenta domām būs ievērojams atvieglinājums. Jo Pad. savienība (Turpinijums S. Ipp.). ari amerikāņu arodbiedrību federācijas (AFL) memorandu. Bet tieši šis memorands satur vissmagāko apsūdzību pret padomju valdību. Tas t noteikti apgalvo, ka Pad. savienībā apm. a-14 milj. iedzīvotāju atrodas koncentrācijas nometnēs, neskaitot spaidu darbu nometnes Austrumeiropas vatetis. kas atrodas komunistu dominācijā. Ar tikpat konkrētu apsūdzību pret padomju valdību nākušas klajā ari angļu un amerikāņu ārlietu ministrijas. Abu'šo valstu delegāti Saimnieciskā un sociālā padomē pēdējos mēnešos vairākkārt bija aizrādījuši, ka daudzi lielie padomju valsts pasākumi izvesti vienīgi ar koncentrācijas nometņu iemītnieku darba spēku. Viņu darba diena esot ļoti ilga. un, ja viņi vispār saņem kādu algu, tad tā esot tikai riiecīga daļa no normālās algas. Vispār piespiedu darbu strādniekiem Pad. savienībā esot jādzīvo pat vēl sliktākos apstākļos nekā lopiem. Pret padomju valdību celtā sūdzība, kā redzams, ir nopietna. Jautājums ieguvis sevišķi akūtu nozīmi pēc tam. kad c^tklātlbā publicēja pavisam konkrētus datus par spaidu darbu nometnēm Pad. savienībā un Austrumeiropā. Vergu darbu sistēma patlaban pastāv visās zemēs, kas atrodas komunistu varā — Ce-choslovakijā, Polijā, Rumānijā, Ungārijā m Bulgārijā. Ir nepieciešam md; l a i ' samidriskl doma Pifl» savienībā un visā rietumu pasaulē būtu pilnīgi informēta par šo smago apsūdzību PSRS, jo miljoniem rietumu strādnieku un zenmieku nostāja pret Pad. savienību atkarīga n o ' t ā , vai spaidu darbu sistēma Pad. savienībā pastāv vai nepastāv. Kādas ir šis. apsūdzības konkrētās detaļas? Ko Pad. savienība uz to atbildējusi? Kādi dati apstiprina apsūdzību? ļ Apsūdzība, ko ceļ rietumvalstis pret PSRS, skan tā: Pad. savienībā iekārtotas pavisam apm. 125 milzu apjoma „labošanas nometnes", kurās atrodas 5—10 milj. ieslodzīto, kas visi tiek nodarbināti spaidu kārtā. Viņi tur ievietoti nevis uz tiesas, bet gan uz valsts slepenās policijas pavēli. Spaidu darbi vispār kļuvuši par neatņemamu sastāvdaļu padomju valsts mašinērijā un saimniecībā. Visu PSRS zelta raktuvju produkcija dibinās vienīgi uz spaidu darbu sistēmu. Sibīrijas tālo austrumu dzelzceļš, tāpat ari Baikāla un Kotlas-Vorkutas dz-ļa līnijas uz būvētas vienīgi ar vergu darba palīdzību. Pie ogļu ražošanas Karagandā nodarbināti vienīgi koncentrācijas nometņu ieslodzītie. Veselas pilsētas, kā piem., Maga-danu apdzīvo vienīgi ieslodzītie. Tā kā mirstība šais spaidu darbu nometnēs ir ļoti liela, tad ieslodzīto skaits pastāvīgi jāpapildina. Arestēto skaits Pad. savienībā atkarīgs vienīgi no tā, cik liels ir ^darba spēka pieprasījums no Gulaga (kon- , centrācijas nometņu pārvaldes or^ gana) puses. Tāi>ēc ari pilnīgi pamatoti Pad. savienībā runā: „Būtu tikai cilvēks, — pants viņam vienmēr atradīsies." Bet kā gan par to visu zina rietumvalstis? Uz to atbildēja angļu delegāts UN organizācijā Mejū. Viņš pateica: „Jūs jautāsit: kā gan mēs par to esam tik smalki informēti? Par apstākļiem PSRS spaidu darbu nometnēs mēs zinām tikpat labi, kā savā laikā zinājām par to, kas notiek Hitlera valstī. Cilvēki pastāvīgi pārbēg no komunistu pārvaldītām zemēm brīvajā pasaulē, un viņi mums visu pastāsta. Padomju valdība tomēr mēģina šo bēgļu apgalvojumus apstrīdēt. Bet pēc dažādo bēgļu nostāstiem mēs esam varējuši rekonstruēt pilnīgi precīzu plānu par atsevišķo darba nometņu situāciju. Bet vai tas būtu iespējams. Ja šīs nometnes dabā vispār neeksistē?" Ja vien padomju delegāti to vēlētos viņi varētu bez kādiem ierobežojumiem un sarežģījumiem dabūt pilnīgu informāciju par to, cik un kur atrodas cietumi jebkurā rietumu demokrātijas valsti, un tikpat viegli viņi ari dabūtu atļauju personīgi apskatu jebkuru^ cietumu. Diemžēl, Ir maz cerību, ka padomju valdība- publicēs attiecīgus datus par spaidu darbu nometnēm Pad. savienībā un ka tā atļaus ieskatīties rietumvfi^istu pārstāvjiem PSRS koncentrācijas nometņu iekšējā dzīvē. Bet jk nu padomju valdība tam tomēr piekristu, tad tas būtii milzu solis ceļā uz progresu un civilizāciju.** MASVEIDA DEPOOTA-C »AS ARĪ KAUKĀZA Vaiingtona (R). ^ Pag. ned^ia beigās Vašingtonā ^emta pirtea-dita informācija par oiasveldlgiiii dep(»rtidjām Kaukiai. & ir vispl»- šlki deportioUn akcija, kādā iet« kad piedzīvota Kaukia padomjtt režīma 30 gadu laiki. Ki linimf, Raukazs robelo ar Turciju un Irānu. Visā Kaukāzā deportācijas notikušas vienā dienā 14. jūnijā un tās skāra vienīgi nekrievu iedzīvotājus. Deportēto kopskaits nav zināms, bet pēc uzmanīga aprēķina tas nav mazāks par 60.000. Deportēšanai izraudzītos upurus NKVD aģenti apcietināja pēkšņi, neuzrādot nekādu pavēli un nešķirojot pēc mantas stāvokļa, dzimuma vai vecumā. Viņus ievietoja smagās mašīnās, ķas tos stiprā bruņotā apsardzībā nogādāja uz dzelzceļu piestātnēm, kur vēlāk sadzina tur preču vagonos. Ik vagonā sablīvēja 60—70 izsūtāmos. Nav noteikti zināms, us kurieni kaukāzieši izsūtīti, bet dail aculiecinieki redzējuši uz vagonu durvīm uzrakstus .Uraļsk" un„Ka-ragahda". Sl deportācijas akcija bija iepriekš rūpīgi sagatavota. Jau jūnija sākumā daudzās apdzīvotās vietās Kaukāzā bija parādījušai tanku un speciālās MVD (agrākās NKVD) daļas. Vēl agrāk no Kaukāza bija saņemtas ziņas par pastiprinātu partizānu darbību. Kalniešu ciltis pilnīgi pārvaldījušas plašus, grūti pieejamus kalnu apgabalus, kur sarkanas armijas daļas nemaz neuzdrošinājās rādīties. Partizānu rīcībā bija moderns apbruņojums, ari smagie ložmetēji, tanku dūres un kahm artilērija. Cik vērojanu. šie. Ieroci bija kontrabandas ceļā j^e-gādātl no Turcijas un Irānas. Speciāla komisija lemj par 161000 izvietojamo ĢENERĀLSEKRETĀRS TAKS ASI KRITIZĒ IECEĻOŠANAS VJķL^ STU POLITIKU Zenēva (L). — IRO ģenerālpado-mes sesijā Zenēvā ģenerāldirektors iialams Taks sniedza pārskatu par pašreizējo stāvokli un visai sīku sekretariāta izstrādātu plānu, kā vislabāk būtu izbeidzama IRO darbība. Atsaukdamies uz iepriekšējās ģenerālpadomes sesijas izstrādātiem četriem termiņiem IRO darbības izbeigšanai, ģenerāldirektors norādīja, ka sekretariāts atzītu par praktiskāku citādu termiņu izkārtojumu, un no savas puses ierosināja izbeigt aprūpi DP nometnēs jau 1950. g. 31. martā, lai pakāpeniski varētu veikt aprūpes nodošanu citām organizācijām vai Iestādēm līdz paredzētajam gala termiņatn 1. jūlijā. Otrkārt, sekretariāts atzinis padomes ierosinājumu prasīt no visiem DP, lai tie izšķiras par izceļošanu, repatriēšanos vai palikšanu Vācijā līdz S. g. 31. decembrim par nepraktisku tāpēc, ka, izņemot repatriēšanās gadījumu, šl Izšķiršanās tik un tā nav atkarīga no paša DP, bet lielā mērā ari no ieceļošanas valstīm, vai no vācu valstu valdībām. Toties ģenerāldirektors ietei- Amolds Skrēbers, Jaunle<^tal8 lai vieSa pārstāvis pie IRO galvenā štāba Zenēvā, ce|ā uz darba vietu piediUiJās LCK sēdē Augustdorfā. Uzņēmumi A. Skrēbers (pa kreisi) sarunā ar LCK vicepriekšsēdi V. Janumu un Siezvigas-Holšteinaa latviešu pārstāvi Si Jandzmn (vidu). £. Grlnberga uzņēmums. ca pastiprināt DP orientēšanu un padomu došanu, kas katrā gadījumā būtu pareizākais ceļš. Halams Taks tālāk ziņoja, ka I. g. janvārī IRO mandātā bijušas reģistrētas 702.000 personas. Paredz, ka vēl apm. 210.000 reģistrēsies līdz 1949. g. 1. oktobrim. Dabīgais dzimstību pleaugum.H palielinās DP skaitu par vēl 11.000. Tā iznāk, ka starplaikā starp 1949. g. 1. Janvāri un 1950. g. 30. jūniju IRO kopsummā jāaprūpē 923.000 personas. Aprēķināts, ka tai pašā periodā 619.000 personas atstās IRO aprūplWai nu izceļošanas, vai repatriēšanās dēļ, vai ari iekļaujoties vācu saimniecībā. Pēc šiem skaitļiem spiežams, ka 1950. g. 30. jūnijā IRO mandātā at-v rastos vēl 304.000 personas, no kurām 172.000 dzīvotu nometnēs. Pēc visjaunākajiem datiem par DP, kas pieprasījuši IRO aprūpi SI gada martā un aprīli, 61 proc. no tiem bijuši tādi bēgļi, kas ieradušies rietumjoslās jau prieJcfi 1947. g. 8 proc. ieracfušies 1947. g., 15 proc. 1948. g. un tikai 16 proc. bijuši bēgļi, kas ieradušies rietumos 1949. g. Tas nozīmē, ka lielākā daļa nf| šiem palīdzības lūdzējiem atradušies rietumjoslās jau vismaz divus gadus, bet lūguši IRO atbalstu tikai pēc tam, kad vairs nav spējuši paši sevi vācu saimniecībā apgādāt. (Turpinājums 4. Ipp) IRO jaunais direktors - Donalds KIngslejs IRO ģenerālpadome pag. piektdien aizejošā līdzšinējā ģenerālsekretāra Viljema H. Taka vietā ievēlēja amerikāni J. Donaldu Kings-leju. Viņš būs jaunais IRO ģenerāldirektors, kam jāizvada starptautiskā bēgļu organizācija līdz galīgai darbības izbeigšanai 1950. g. 30. jūnijā. J. Donalds Kingslejs dzimis 1908. g. Ņujorkas štatā un studējis Sirakuzas universitātē. Līdz šim viņš Ieņēma atbildīgu posteni ļ'ede-rālās drc^ibas birojā.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 13, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-07-13 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490713 |
Description
Title | 1949-07-13-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | festdien.1949. 1% m<.:- , Niljonudola^ c ^Jf^s pēdējas dlens. InfoŗmSdJa „^ «.j^ MM_par labu i t a ļ f f ^ ļ »nu uz Belgradl J^vu, Sūtnis VaišnSnil?* ps, aerodroms „r ^ 5188.labas attiek „ ^ ^ Ies tam^,. ^^^^^^ ^j«o5u ^sports i dažām dienām par ..i ' I $taŗpā ziņo a arī britii I ;^ģentōra Reuter ^ b^nķas' starpniecību L«f ^ Not, .ka amerikāņi 3 p o l i a l l ^ ^ ^ ^ j a r . sarunām ; f f t N?a0ījā8 izteikties. \t |g^m,saimnieci4^ iJCVaSington^š un B IgrI l ^ o d ari te bsEconomist, norāda M visiem līdzekļiem būtul ra^^ savienība no Vid^ ļ. .Vislabāk td varētu panSH feju^oslaviju/^^^ H # ā varbūt; vajadzētu deit Mgus saimnieciskus zaudSļu. , iugoslavija būs ar mieni ak-it SOS -noteikumus, tas, m r.^ļr cits jautājums. Ziņag i» tacles :p^aldām tā neliek do- ' proti, Jugoslavu oficiāla tele. aģentūra- Tanjug nedēļas si. ^paziņoja, ka Titonolēmisle. ; Jugo^lavijas saimniecībā sa- ^riestās daļu, lai gan tas Mh ..ļigmnam par So brivpilseta Sten jau apmainīta Jugp-IIri' i ļ j^u.: Triestas jugoslavufc RdfiS&hdahts -at te!^ A|)vl€n6t§m 'nācijām pazi* Sl^ bM^iMtasi^auSaiia %X «katastrofālā saimnids* lāVdkļa dēļ". Belgrade ļau pie- :si" savai Triestas daļai ari 5W' , dināru lielu aizdevumu, kaj ās ^pm. 10 milj, dolāru.^ jaunais lēmums radījis pro» Londonā, un Roma. Kaift ārlietu ministrijas ierēdnis Idroja, -ka dināra ievešana as Jugoslayijas daļā nozimS iS miera līguma laušanu. LI-izteikušies ari vairāki valdi- J r s t ā v j i Romā, norādīdami, 'ito •lēmums ir pilnīgi patva-k i s nebalstās uz iedzīvoliju C U & . Itālijas miera lips a' Triestu par brivpilsētu, plj vlĢnu daļu pārvaldīja m nerikāņi, bet otru jugoslav^ stāvoklis bija paredzēts IdJ ilātora Iecelšanai, par ko a\i ,as neseļ^mīgi nopūlējušās Ap-liās nācijas. s AU ŠONEDĒĻ ASV VAB ICET ATLANTIKA PAKW «Utona (A). - valdības J r%auž. pārliecību, k r P ietlŖS vakara sede ASV is-Trūmens esot nolēmi^ oties pirmdien kongre^mļ^ ^ ietoču palīdzības prop^^^^ hMtopai, lai an šis plat" J fs vēl iekām deputaU 1 tos vasaras bnvlaij ,tas'pārstāvju nama p o ŗ djas priekšsēdis D ŗ f S toja: presei, ka viņa R rūmena Eiropas fojj^tjj nu taugās labvel^'-SeV Lyju ,ņamā. nekādas pr««> liānām nebūs. t ATGRIEŠANOS . tanā bBs paSai ja'^'Lžaooi LATVIA Latvian New8paper pobtoed under etJCOM ClvU ^^IfgtfB Divlslon Authorisatlon UtimtMgr UNDP 188. Publisher iisd Bditort Valdemārs Lam» DP Camp Bilangen. nbeivtDrsusDick-Str. L Prlnter: ft Ung^euer. Ludwig8- Btoerstr. 16, PubUsbed lļ^weekly. Circuldtiba: 14.000 Nr. 73 (297) TrešfUen, 1919. 9. 13. JfiL Iznāk treSdienfis un sestdienās. Udev^s: Latvteāu Centrālā Ko* mltela. Ōalvmls redaktors: V. Lamb^fi; galv. red. vletni^l: VL Cuiltiis un A. Klāvsons. He* daktoH: A. BolStelna. Pr. icaU. J. Jekabsons. F. Krusa ĶlseUs. H: filindenbero, A Ozols, S. Raistert, L. Svarct. Redakcijas adrese: Essllhgen/N*. Ublandstr. 8 teL 17SSS. I [ Svarīgs iekšpolitisks notikums Bulgārijā Loodmia (R). — Pag. nedēļā Bul- Sŗijfi atzīmēts kāds ļoti svarīgs ļpolltisks notikums, kas rāda, ka padomju iekārta Bulgārijā stāv uz necIroSiem pamatiem. 1 Pēc Sofijā publicētā oficiālā paziņojuma, bul* gāru komunistu partijas centrālkomiteja savā kopsēdē apspriedusi ^Ūdas un nepareizības, ko daži partijas orgāni pielaiduši savā rīcībā pret zenmiekiem un it īpaši pret vidējiem zemniekiem".. Rezolūcija runā par „valdlbas rīkojumu rupju gatoropļošanu" un uzdod partijas politbirojam visīsākā laikā kļūdas iilabot. Esot jāpaaugstina lauksaimniecības ražojumu cenas, labāk jānoorganizē rūpniecības preču piegāde laukiem un iāatdod zeme tiem vidējiem zemniekiem, kas pret pašu fribti bija piespiesti iestāties kolhozos. BBC korespondents aizrāda; „Ta-gad mēs redzam, ka bulgāru zen^- iieki, par spīti nežēlīgam.terroram. Visu laiku izrādījuši sīkstu pretestību kolhozācijai. Lēmums par kolhozu iekārtošanu Bulgārijā nācis vismaz 20 gadus par vēlu. Jo starplaikā bulgāru zemnieki dabūjuši skaidri zināt, kāaā postā un nabadzībā krievu zemniekus 20 gadu bdkā novedusi lielinieku kollektlvi-zicljafi politika. Pēlējās nedēļās vair^ās vietās Bulgārijā nācies likvidēt līdzšinējās sādžu padomes tāpēc vien, kā*, neraugoties uz vi-sļem spaidiem, padomju vēlēšanās nebija nodots pat 25 proc. balsu par komūniīļtu kandidātu sarakstu.'' Svētdien pēcpusdienā Sofijā apbedīja Maskavā mirušo ministru piezldentd Dilīdtŗpvu. JTiņa |ķ^|tu a(^ietola^'^q?^flii mauzolejā, - kas $o!ijfi uzbūvēts p^c Ļeņinči Ināuzb-leja paraDOKHV Bērēs piedalījās ko* mtinistu delegācijas no daudzām rtetumu valstīm* Bet visiem bija mzams, ka trūka Bulgārijas ministru prezidenta vietnieka Kolarova. Viņš aizbildinājās ar slimību. par vergu nometnēm savieMbā -i Rietumniekiem jizina^kas notiek komunistu cildināta valsti Ņujorkā (H). — UN saimnieciski im sociāli padome šonedēļ sāks apspriest jautājamu par spaidu darbu sistēmu» Hdz ar to a ^ l vērjol pasaules sabiedrības uzmanību uz vergu nometnēm Padomju savienība. Kādā BBC ziņojumā (9. I,» par to teikts: ,Tas sākās jau š. g. martā, kād Saimnieciskā uh sociālā padome par spīti niknai opozīcijai no padomju valdības puses uzdeva Starptautiskai darba pārvaldei noskaidrot jautājumu par spaidu darbu sistēmu „dažās valstis". Akmens tad ātri sāka velties lejup. Starptautiskā darba pārvalde nolēma iecelt īpašu starptautisku komisiju, kas izmeklētu apsūdzības par dažās valstis vēl pastāvošo vergu darbu sistēmu. Atbildot uz UN ģenerālsekretāra TrigveLija pieprasījumu, Bēvins šinīs dienās paziņoja, ka Lielbritānija esot gatava šai ziņā sadarboties ar pārējām valstīm, ja vien Pad. savienība rīkojas tāpat. Tika nosprausts izmeklēšanas komisijas darbības lauks, un tai uzdeva izdarīt izmeklēšanu, balstoties uz visiem pieejamiem datiem, ieskaitot Karalis Anglija izsludina apvērsuma stāvokli Londona (A) — Anglijas karalis pirmdien Izsludināja apvērsuma stāvokli, Jo Londonas doku strādnieku streiks turpinās; Londonas ostā ieradās karaspēks^ kas šāds pārtikas kuģu izkraušanu. Ostas strādnieku arodbiedrība paziņojusi, ka streiku turpina?. Par i*6idr^; Britu galvenais prokurors sērs Sokrošs BBC So streiku nosauca par „8aimhiecisku un po^ lltisku nodevību". Viņš strādnieku valdības uzdevumā izstrādās plānu, kā lauzt arodbiedrību stūrgalvību, kas šoreiz pašas pret savu gribu nonākušas kļūmīgā komunistu ietekinē Anglijo slēdz saimnieciskus līgumus ar Maskavu un satelītiem pbr 5 miljardiem dolāru Londona (A). — Jaunais pasaules poHtikas kurss Iezīmējas aizvien ikaidriik. Angļu šainmleoibas un tbdmieclbas vadītāji pēc Steforda Kripsa apspriedēm ar ASV fiņanēu Binistra Snaideru paziņojuši, ka UelbritanIJa noslēgusi veselu rindu Ufiimu par Pad. savienību un tās ntelītvalstlm. Jau nākaino 12 mē-aeštt laUtā Anglija apmainīs pireces oa Isejvielas 1 miljarda doļjtru ap-ai6i^ bet turpmākajos 4 gado» vēl vismaz par 4 miljardiem dolāru. Dauningstritā' pag. nedēļas beigās valdīja ļoti saspīlēts noskaņojums. wd gan ASV finanču ministra Snaipera apspriedes ar Stefordu Kripsu un Kanādas finanču ministru Ebotu Jpzīmēja par «visumā sekmīgām", «mdonas saimnieciskās aprindās par sarunu iznākumu valda ļoti Piesardzīgs pesimisms. Stefords Kripss esot Snaideram atkārtoji? visu to PaSu, ko viņš iepriekšējā nedēļā Pad» savieiiibai 300 modemam zemūdenes Vašingtona (A). — ASV kongresā nedēļā flotes speciālisti vairā-fas slēgtās sēdēs ziņojuši par miU- ^aras technikas attīstību Pad. savie- JlbS. Pēc AP informācijas, amerikāņu izlūkošanas daļa pavēstījusi Kongresa locekļiem, ka krievu rīcība atrodas 250—300 modernākā tipa jemūdenes. Admirālis Denfelds, ASV Wa9 spēku operatīvā^ daļas vadī-ļajs, noteikti pieprasījis piešķirt visus vajadzīgos līdzekļus cīņai pret iespējama pretinieka zemūdenēm. Aizsardzības ministrs L. Džon-arpā sākušas «t^^: 181 p song §al sakarībā senātā atbalstīja nobalsošanas ?a^^^t§iui«''' I Denfelda prasību un tei-izšķirtu strīdīgo a m ja: „Mē8 nerēķināmies ar to, ka ,...v.r. \m ļ karš varētu izcelties Jau rītdien, mums nav nekādu reālu garan- J^iu, ka tas nevarētu notikt jau aizparīt. Tāpat mums liekas, ka kara juŗaudus galīgi novērst nebūs iespējams ari tuvākajā nākotnē - šo ie- ?^^u dēļ mums jāparedz katrs ieejamais pārsteig^ms.*? karaļa. Leopolda ftarpā apsg^ I8l nobalsošanas saril^oSļ^^^ ^t izšķirtu s t n d i g o g ^^ Beļģijas karalim J P kopā ar libf^^l bKrlsinoŠciapnāa s Vs^ar^īkSo^šavnui:. , deklarēja savā runā apakšnamā. Snaiders savukārt atbildējis, ka Lielbritānija, acīm r0dzot, nevēloties atteikties no savas neveselīgās saminieciskas sociālizēšanas politikas. Tā uzskatot, ka ASV Jāatbalsta Lielbritānija, lai tās saimniecība verētu turēties virs ūdens. Bez tam, Snaiders paskaidrojis, Lielbritānijas ietiepīgā kursa dēļ esot jācieš ari pārējām Rietumeiropas valstīm.* Nekādi galīgi lēmumi ceturtdien un piektdien Londonā nav pieņemti. Snaiders tikai ļoti vispusīgi informēja par stāvokli, atstājot izšķiršanos Stefordām Kripsam un dominiju finanču ministru sanāksmei, kas šīs nedēļas sākumā sapulcēsies Londonā. ASV finanču ministrs Snaiders nedēļas beigās izlidoja uz Beļģiju. Tur viņš apspriedisies ar Eiropas saimnieciskas padomes priekšsēdi Spāku, kāx ari paredzējis nokārtot Beļģijas dolāru parādu starptautiskos maksājumos. Paziņojums par saimnieciskajiem līgumiem ar Pad. savienību un tās satelltvalstim iezīmē nepārprotamu Steforda Kripsa vēlēšanos pasvītrot iespējas AngUjai pašai izlīdzināt savu ārtirdzniecibas deficitu. Kā uz to reaģēs Snaiders un Ņujorkas Volstrīts, rādīs amerikāņu prese, kas pēc pag. nedēļas Walstreet Journal ļoti asā ievada „Saimnie. ciskā Jalta" nogaida oficiālo Vašingtonas viedokli. AP saimnieciskais korespondents ziņo, ka Lielbritānija nav vēl parakstījusi līgumus nedz ar Ungāriju vai Cechoslova-kiju, bet ka šos līgumus parakstīs tuvākajās dienās. Ar Pad. savienību paredzēta tūlītēja preūu apmaiņa par 440 miljoniem dolāru. Līgums ar Jugoslaviju ir par 340 milj. dolāru, ar Ungāriju par 100 milj. dolāru un ar Cechoslovakiju par 120 milj. dolāru. Ja šie līgumi izrādīsies iedarbīgi, tie pēc AP korespondenta domām būs ievērojams atvieglinājums. Jo Pad. savienība (Turpinijums S. Ipp.). ari amerikāņu arodbiedrību federācijas (AFL) memorandu. Bet tieši šis memorands satur vissmagāko apsūdzību pret padomju valdību. Tas t noteikti apgalvo, ka Pad. savienībā apm. a-14 milj. iedzīvotāju atrodas koncentrācijas nometnēs, neskaitot spaidu darbu nometnes Austrumeiropas vatetis. kas atrodas komunistu dominācijā. Ar tikpat konkrētu apsūdzību pret padomju valdību nākušas klajā ari angļu un amerikāņu ārlietu ministrijas. Abu'šo valstu delegāti Saimnieciskā un sociālā padomē pēdējos mēnešos vairākkārt bija aizrādījuši, ka daudzi lielie padomju valsts pasākumi izvesti vienīgi ar koncentrācijas nometņu iemītnieku darba spēku. Viņu darba diena esot ļoti ilga. un, ja viņi vispār saņem kādu algu, tad tā esot tikai riiecīga daļa no normālās algas. Vispār piespiedu darbu strādniekiem Pad. savienībā esot jādzīvo pat vēl sliktākos apstākļos nekā lopiem. Pret padomju valdību celtā sūdzība, kā redzams, ir nopietna. Jautājums ieguvis sevišķi akūtu nozīmi pēc tam. kad c^tklātlbā publicēja pavisam konkrētus datus par spaidu darbu nometnēm Pad. savienībā un Austrumeiropā. Vergu darbu sistēma patlaban pastāv visās zemēs, kas atrodas komunistu varā — Ce-choslovakijā, Polijā, Rumānijā, Ungārijā m Bulgārijā. Ir nepieciešam md; l a i ' samidriskl doma Pifl» savienībā un visā rietumu pasaulē būtu pilnīgi informēta par šo smago apsūdzību PSRS, jo miljoniem rietumu strādnieku un zenmieku nostāja pret Pad. savienību atkarīga n o ' t ā , vai spaidu darbu sistēma Pad. savienībā pastāv vai nepastāv. Kādas ir šis. apsūdzības konkrētās detaļas? Ko Pad. savienība uz to atbildējusi? Kādi dati apstiprina apsūdzību? ļ Apsūdzība, ko ceļ rietumvalstis pret PSRS, skan tā: Pad. savienībā iekārtotas pavisam apm. 125 milzu apjoma „labošanas nometnes", kurās atrodas 5—10 milj. ieslodzīto, kas visi tiek nodarbināti spaidu kārtā. Viņi tur ievietoti nevis uz tiesas, bet gan uz valsts slepenās policijas pavēli. Spaidu darbi vispār kļuvuši par neatņemamu sastāvdaļu padomju valsts mašinērijā un saimniecībā. Visu PSRS zelta raktuvju produkcija dibinās vienīgi uz spaidu darbu sistēmu. Sibīrijas tālo austrumu dzelzceļš, tāpat ari Baikāla un Kotlas-Vorkutas dz-ļa līnijas uz būvētas vienīgi ar vergu darba palīdzību. Pie ogļu ražošanas Karagandā nodarbināti vienīgi koncentrācijas nometņu ieslodzītie. Veselas pilsētas, kā piem., Maga-danu apdzīvo vienīgi ieslodzītie. Tā kā mirstība šais spaidu darbu nometnēs ir ļoti liela, tad ieslodzīto skaits pastāvīgi jāpapildina. Arestēto skaits Pad. savienībā atkarīgs vienīgi no tā, cik liels ir ^darba spēka pieprasījums no Gulaga (kon- , centrācijas nometņu pārvaldes or^ gana) puses. Tāi>ēc ari pilnīgi pamatoti Pad. savienībā runā: „Būtu tikai cilvēks, — pants viņam vienmēr atradīsies." Bet kā gan par to visu zina rietumvalstis? Uz to atbildēja angļu delegāts UN organizācijā Mejū. Viņš pateica: „Jūs jautāsit: kā gan mēs par to esam tik smalki informēti? Par apstākļiem PSRS spaidu darbu nometnēs mēs zinām tikpat labi, kā savā laikā zinājām par to, kas notiek Hitlera valstī. Cilvēki pastāvīgi pārbēg no komunistu pārvaldītām zemēm brīvajā pasaulē, un viņi mums visu pastāsta. Padomju valdība tomēr mēģina šo bēgļu apgalvojumus apstrīdēt. Bet pēc dažādo bēgļu nostāstiem mēs esam varējuši rekonstruēt pilnīgi precīzu plānu par atsevišķo darba nometņu situāciju. Bet vai tas būtu iespējams. Ja šīs nometnes dabā vispār neeksistē?" Ja vien padomju delegāti to vēlētos viņi varētu bez kādiem ierobežojumiem un sarežģījumiem dabūt pilnīgu informāciju par to, cik un kur atrodas cietumi jebkurā rietumu demokrātijas valsti, un tikpat viegli viņi ari dabūtu atļauju personīgi apskatu jebkuru^ cietumu. Diemžēl, Ir maz cerību, ka padomju valdība- publicēs attiecīgus datus par spaidu darbu nometnēm Pad. savienībā un ka tā atļaus ieskatīties rietumvfi^istu pārstāvjiem PSRS koncentrācijas nometņu iekšējā dzīvē. Bet jk nu padomju valdība tam tomēr piekristu, tad tas būtii milzu solis ceļā uz progresu un civilizāciju.** MASVEIDA DEPOOTA-C »AS ARĪ KAUKĀZA Vaiingtona (R). ^ Pag. ned^ia beigās Vašingtonā ^emta pirtea-dita informācija par oiasveldlgiiii dep(»rtidjām Kaukiai. & ir vispl»- šlki deportioUn akcija, kādā iet« kad piedzīvota Kaukia padomjtt režīma 30 gadu laiki. Ki linimf, Raukazs robelo ar Turciju un Irānu. Visā Kaukāzā deportācijas notikušas vienā dienā 14. jūnijā un tās skāra vienīgi nekrievu iedzīvotājus. Deportēto kopskaits nav zināms, bet pēc uzmanīga aprēķina tas nav mazāks par 60.000. Deportēšanai izraudzītos upurus NKVD aģenti apcietināja pēkšņi, neuzrādot nekādu pavēli un nešķirojot pēc mantas stāvokļa, dzimuma vai vecumā. Viņus ievietoja smagās mašīnās, ķas tos stiprā bruņotā apsardzībā nogādāja uz dzelzceļu piestātnēm, kur vēlāk sadzina tur preču vagonos. Ik vagonā sablīvēja 60—70 izsūtāmos. Nav noteikti zināms, us kurieni kaukāzieši izsūtīti, bet dail aculiecinieki redzējuši uz vagonu durvīm uzrakstus .Uraļsk" un„Ka-ragahda". Sl deportācijas akcija bija iepriekš rūpīgi sagatavota. Jau jūnija sākumā daudzās apdzīvotās vietās Kaukāzā bija parādījušai tanku un speciālās MVD (agrākās NKVD) daļas. Vēl agrāk no Kaukāza bija saņemtas ziņas par pastiprinātu partizānu darbību. Kalniešu ciltis pilnīgi pārvaldījušas plašus, grūti pieejamus kalnu apgabalus, kur sarkanas armijas daļas nemaz neuzdrošinājās rādīties. Partizānu rīcībā bija moderns apbruņojums, ari smagie ložmetēji, tanku dūres un kahm artilērija. Cik vērojanu. šie. Ieroci bija kontrabandas ceļā j^e-gādātl no Turcijas un Irānas. Speciāla komisija lemj par 161000 izvietojamo ĢENERĀLSEKRETĀRS TAKS ASI KRITIZĒ IECEĻOŠANAS VJķL^ STU POLITIKU Zenēva (L). — IRO ģenerālpado-mes sesijā Zenēvā ģenerāldirektors iialams Taks sniedza pārskatu par pašreizējo stāvokli un visai sīku sekretariāta izstrādātu plānu, kā vislabāk būtu izbeidzama IRO darbība. Atsaukdamies uz iepriekšējās ģenerālpadomes sesijas izstrādātiem četriem termiņiem IRO darbības izbeigšanai, ģenerāldirektors norādīja, ka sekretariāts atzītu par praktiskāku citādu termiņu izkārtojumu, un no savas puses ierosināja izbeigt aprūpi DP nometnēs jau 1950. g. 31. martā, lai pakāpeniski varētu veikt aprūpes nodošanu citām organizācijām vai Iestādēm līdz paredzētajam gala termiņatn 1. jūlijā. Otrkārt, sekretariāts atzinis padomes ierosinājumu prasīt no visiem DP, lai tie izšķiras par izceļošanu, repatriēšanos vai palikšanu Vācijā līdz S. g. 31. decembrim par nepraktisku tāpēc, ka, izņemot repatriēšanās gadījumu, šl Izšķiršanās tik un tā nav atkarīga no paša DP, bet lielā mērā ari no ieceļošanas valstīm, vai no vācu valstu valdībām. Toties ģenerāldirektors ietei- Amolds Skrēbers, Jaunle<^tal8 lai vieSa pārstāvis pie IRO galvenā štāba Zenēvā, ce|ā uz darba vietu piediUiJās LCK sēdē Augustdorfā. Uzņēmumi A. Skrēbers (pa kreisi) sarunā ar LCK vicepriekšsēdi V. Janumu un Siezvigas-Holšteinaa latviešu pārstāvi Si Jandzmn (vidu). £. Grlnberga uzņēmums. ca pastiprināt DP orientēšanu un padomu došanu, kas katrā gadījumā būtu pareizākais ceļš. Halams Taks tālāk ziņoja, ka I. g. janvārī IRO mandātā bijušas reģistrētas 702.000 personas. Paredz, ka vēl apm. 210.000 reģistrēsies līdz 1949. g. 1. oktobrim. Dabīgais dzimstību pleaugum.H palielinās DP skaitu par vēl 11.000. Tā iznāk, ka starplaikā starp 1949. g. 1. Janvāri un 1950. g. 30. jūniju IRO kopsummā jāaprūpē 923.000 personas. Aprēķināts, ka tai pašā periodā 619.000 personas atstās IRO aprūplWai nu izceļošanas, vai repatriēšanās dēļ, vai ari iekļaujoties vācu saimniecībā. Pēc šiem skaitļiem spiežams, ka 1950. g. 30. jūnijā IRO mandātā at-v rastos vēl 304.000 personas, no kurām 172.000 dzīvotu nometnēs. Pēc visjaunākajiem datiem par DP, kas pieprasījuši IRO aprūpi SI gada martā un aprīli, 61 proc. no tiem bijuši tādi bēgļi, kas ieradušies rietumjoslās jau prieJcfi 1947. g. 8 proc. ieracfušies 1947. g., 15 proc. 1948. g. un tikai 16 proc. bijuši bēgļi, kas ieradušies rietumos 1949. g. Tas nozīmē, ka lielākā daļa nf| šiem palīdzības lūdzējiem atradušies rietumjoslās jau vismaz divus gadus, bet lūguši IRO atbalstu tikai pēc tam, kad vairs nav spējuši paši sevi vācu saimniecībā apgādāt. (Turpinājums 4. Ipp) IRO jaunais direktors - Donalds KIngslejs IRO ģenerālpadome pag. piektdien aizejošā līdzšinējā ģenerālsekretāra Viljema H. Taka vietā ievēlēja amerikāni J. Donaldu Kings-leju. Viņš būs jaunais IRO ģenerāldirektors, kam jāizvada starptautiskā bēgļu organizācija līdz galīgai darbības izbeigšanai 1950. g. 30. jūnijā. J. Donalds Kingslejs dzimis 1908. g. Ņujorkas štatā un studējis Sirakuzas universitātē. Līdz šim viņš Ieņēma atbildīgu posteni ļ'ede-rālās drc^ibas birojā. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-07-13-01