Bavarijas Latviesu vestnesis, December 7, 1946

              f :
g^a izskri-jtoieku.
^ lotett iz-*
« t o i ^jästS?
Hä^ralziöt ajr»
Itfo dngUskL ^
t^^lMxav
,;saka mtft*
piekritä
Jliet otram
llfc;Yai lie-täläM.
PÄr*
^ kS liokq,
fÖijiam klät
Amerikti-
/ • -
päiik-iit
modenlV
J:^ Tä nav
nemaz brt
visma?
imerikanietl
•'I
ari iz-atz!-
tik .m ta
i p t t i s L.
as un tas:'
Täda nozjme
kas ne#
Tajä' pa§a
ilä<^a/jo tik.
s
Pienemta Bstvärijas un
Lklhesenes satversme
GARANTCTAS, PATVERtVKllk HESlBAS V A J S T I E M ÄRZGMJIT B G G -
liEVl - BAVÄRIJAS PAR
A^^enttna grib
uz^emt 4 miljonus
Eiropas bigju
Cenu un atgu pärkärtöjumi
Padomju Saviembä
LAMENTÄ KOMtNISM NEIEGCST NE-E
N U M A N D A TU
Pec fiavärijas un. Lielhese:
tyersmes pie^em§anas nupat hotiku-1 komunistu pärstävju.
i a j ä l tautas nobalsoSanäs m ai; /täm
Padömju Savi^ibä^ tapat ka dtäa
L o n d a n ä , 3.12.(DANA-INS).PeCvalstiSf pateriin cenas ipec^^^^m gruptt
anglu radio zii;iämArientm^^
dy^ patlaban apsiMleä j a^
es sa-1 joslas zemem, kUi-as parlamentä nav Ikft v«5i>emt Eiropas begjus. Tuväkaja j tika Jutami gsävenö p&tikö pr^u
. ^ + 4 I , , , _ I T . ™ , - V , , O + , , •^Ä^ r , + ö « 4 , , * laika käds Ar^entinas valdibas p i ^^
varotais dosies uz Romu, lai tur ie- padömju Savienibä atjauts !p§c 12^ paaugstinäjumi tätad
rilrntii r»«nfrali iMnSiAmn ^aiinn Ari^ 1 «^U.»^.. -»Jvj^xLu.^^ ''-»4i4«i.~x^-^^^ Izlldziilät.
kipu jOÄläs väcu, zemes, filvärijaJ Argentinu " vakiot ita]!, spM j vs i ^ " ^ auħm cenim, k u - | ani^"ir'tBraugstas. ka zemako
Badene un Lielhese-1 t J : r":t°lo^ ka« M ! '"^^^^ ^^^^ vairäk rim tomSr nospraustas robeias. tai kat6goriju algu sa^&nSJl to ma*
ties u. pamu, kasapa snnnn m5n«T 'izlidzinätu nofnieto preCu cenu cel-lvien spej'izmantot RerulfötS valsts
f. _ „ «.ij-t I äanos, samazifaäja maksimäU atla^^ Frehu pölitika ssm^^^ strSd^
ORIOLS - FRANCaJAS NA<aONÄ-1 täs brivä tirgus cenas Mein produk-l nteku d äm
LÄS SAPULCES PREZIDENtS ; N O ^ & J J ^^
P a r i z e , 4. 12. (DANA-Reuters). „ parsKata reazams, Ka, piame- projäm sagSdä kriem saimniecibai
Virtemberga SÖÄSÄf S: - ÄSBas dÄeSnedl fu?tn*e L^i^elth^eas^es- - svarig^Sakboie dsralbimasn ieTcpiabäausm än ozvaarui
tröles. saistita ar sUedem.vai gaisa vadiem. Oriols. Komunistu kandidäts Mar- Ul^^^^^.^^^^^ }^ '^'IV^^ Igi^m pärkäpumiem. Valdiba un
Valsts uzraudzibä vai pärvalde pär-l seis JCasens ieguva 170 balsu tm ra-|{J^?J* J f ^ f J i f P^^l^ VBi^reiz cinäs pret pärmerigo
Ito »tv^snri nodotas 21 ndl bal- uzpemumus. Uelhesenes paria- 98, balsis. - Nacionälajai sapulcel "^SJ" päpaldes ierSdiyi aizkomandeti lau-
S^pS^^Tg^ilj ieierto bi4P!"*^ vairäkumu ar 38 mandätleml iäievel ari ministru prezidents. Parh^^*!^,^,^TS,^^^^ darbos. ^ r a a t u letaupljumus.
su, pret u,» mii]., neaengayya sociäldemokrati. 7 mandätus komunistu partijas kändidätu parti- ^^f^^^^^J^^^. S^t' Kaut gan 'sausmna dSl daZos Ukrai-i
l a - k^stigie, paturot 20 vie- jas vaditäju Morisu Torezu bija no- '^^^^^^ apgabalös bija Jäsama-:
0,2 milj; balsu. Parlamentä
S 5 S e s " s Ä J Ä e E i | ^ ^ komunUti m Ä ^ i skaitu pa.|d;Vsls^^^^^^^^^ de-1 If^^^Jl^Kf^^^P^^^^^^^ "mS^^de*;^ "^^"aÄl^s a£ S vlfetSrS kHK- P^^^^ 10' ^ seviSJ^ putäti bija nodevuäi baltas zimltes; K.elV^^.^- "?"^^**'!,.^^^'*MKurskas melnzemes apgabStosT ]sä .
S d S s aSiis!^!^ I"läkäh9|^""" ieguvurou^var atzimet Ube-1 Tä Torezs neieguva nepiecieSamo h^l^^^^^^^s apmeram divarpus | AP/ nirms trfm mSr^««r,
partija — kristigi sociklä uniia gan W
ieguvusi balsis, bet zaudejusi 5 roan- ""^ dätus. Ar. Visu to tä tomer ai , 104] Kä Bavärijas, , ,
mandätiem patur abspluto vair^äku-jnajäs satversöies ieyeribu pelna tielPuIce velesanajs atkärtos.
mu .parlamentä. Otra lieläkä parti-^ 1 panti nodaläs par pUsonu pamattie-dzinSJusies
no 14 lidz^ 34 rubliem.
DAZOS VARDOS
No socialistiskäs vienibas Irontes
izstäjusäs Berlines sociäldemokratu,
Me^inpt rast vei täläku izlidzinä-jumu
normetas pärtikas därd^Ibas
Ja — V sociäldemokrati iegUTJKiäi 3 sibäm un pamatpienäki^iem, kur
mmdätWpalielinbt savu pär ^tävju^jm^^ patviruma tieslbas; Tä Ba-skaitu
parl^entä lidz ^54. BLomu- värijasi satversmes 105. pants pa-idsti.
gaii ieguvu§i klät balsisJ bet redz: ärzemniekus, . kufus ärzemes
parlapöitä tie vispär nebus no- ,
veti im zaudS.visas 8 lidzSmejäs h^iktäs pamattiesibas, un kas atbe-1 kristigo demokratu un liberäldemo-vietas
satversmes sapulce, Jo Aevie- gusi, uz pav^ju, nedrikst izdot vöi kratu partija, jo pec pilsStas vadi-n
§ veleäanu apgabalä.nespejaliegut izrai4it. To paSu.alzsardzibu vaja- bas ie^releäanas (ietru partiju vieni-jaunajä
satversme prasitäs ^smaz tiem ^ärze^ gandriz ari tiem bas komiteju uzskatot par'lieku. T o i ' V a ä i n g t o n ä , 3. 1?, (DANA -
lOVö nodoto balsu. Lidz ar to Bavä- paSiem Värdiem garante Lielhesenes nbdibinäja vei pirmsj;riju rietumu 1 Heuters). Lieläkä daja no 13 ku-rija
ir viei^Igä no trim^ amerpäi^u Isatversmes-7. pants., Jokupäcijas 'armiju "^l^anäs Bep- Uiem, kas piedallsies Bairda vadi^
line, un /tai päm^eta vienpusigu tajä ekspedicijä uz antarktiku, • at-pärsniegtas,
tä kä par splti visäm
grutibäm, par pärtikas krizi Pa­domju
Savienibä nevar runät
pgc , J ) ie Neue Z e i t u nr
Bairds atkal dosiei uz dienvidpolu
Dzons Luissj atzits par vaimgu
neapSaubämi
ilkäs pidoti
ujaieFobezg-koptbu.
tstästijumä \}
^1 |sistemal .ir
bistamus ro-ar^.^
prakse ^j; .
;BdzciIvekieitt ^
gis, tapat
a itakftos^.^^
^'visvaiiiak / f,
isä, bet
^.>,iedzivwö?;
za naturalus/;
tiinäs dziv^i
,>omantikas^
darbos vM:
mSrl^ieciba^:
e velti SarirjJ
alantu. Uf:^ ^
m
k#
st täläk. Bei
Twnps m
tu tas
u - apkarotajtt,
troksnim, %
t nemoräli 1
äpateicas . m
a Populärgj]
MsistencÄ
vairäk dartft
' jaunaia m
dzigs , s t ä v«
'un filosotiii
0i Tas l i e c i*
1^daudz§g|^
set no »
ec Vailda
vislabä^l
• mm
V ä § l n g t o n ä , 4. 12. (D.
INS). Nobeidzot vienu nedälul ilgo
tiesas izmekleSanu pr^t apvienotäs
kalnraöu arbdbiedribas prezidentu
66 g. V. veco Dionu L. Lxiisu, tiesa
' atzina vi^u^ un vi^a 400.000 OTeike^-
joSos arodbiedribas biedrus pc^r vai-nlglem
tiesas lemiima neieveroSanä.
Saskaijiä ar §o tiesas-lemumu ogjra-öu
darba liguiiiu ar v a l dM nedrik-steja
uzteikt un streiks nebijj| pie-
Jaujams. Sprieduma pasludin^ganu
pret Luisu tlesa atlika, M
Situ-yaldibas un Luisa aizstävj
masi par piesprieSamo soda
Temperamentigä ruriä Luiss pi
ta tiesnesim' Goldsbpro, ka viii^ at-ij^
mot ogjr^öiem vi^u satversme i)ai-sedzejtäs
tiefeibas. ,
Pa to laiku streika ietekme izpaur
5as arvien^ plaääk. lekälietu n^i-nistrs
Krags, kas,bija ari uediieks
prävä pret Luisu, paskaidroja, ka
ogju kräjumu pietiekot v?iirs Itikai
22.dienäm un ogju eksports m E i -
ropu pilnigipärtraukts. No Pit^burr
gas ziQO, ka otrdienas vakarä
^raöi piedraudejuäi ar „ugui;io§
uni simpatiju streiku visäs Savfeno-tajäs
Valstis, gadijumä, ja Luisam
piespriestu bargu sodu. Luisa vadi-täs^
arodbiedribas pärstävis izt(icäs,
ka oglraöi neuzsäk§ot darbUs, ie-kams
nesai)em§ot §ädu rikojum ii no
Luisa,' urt tas nenotikäöt tik^ Sdnz.
Drizäk vairunis no 16 milj. anjieri-kä^
u ;arodbiedribu biedru uzsljkSot
simpatiju streiku, ja Luisam
spriestu. naudas vai cietuma s
Viena no Ueläkajämraktuvju
biedribäm Pitsburgä pa^ijiojai
saviem 14 raktuves "streikojo
ogl-anu"
pie-:
odu.
sa-ka
;iem
4500 oglraöiem iizliek vienu dc laru
\^QI\X naudas sodu dienä, skaitö^j jau
ho piirmäs streika dienas. Soda lau-das
i^maksä§ot arodbiedribas jlab-kläjibas
fondä. No valdibas puses
paskaidrots, ka, 1—2 dolaru ilieli
naudas sodi paredzeti ari niaijä
starp Luisu un iekSUetu ministru
ligumä.
D e t r o i t ä , 4. 12. . (DANA-lblS).
Detroitaa automobilu rupniecibä jau
. otrdien s.^äs gatavo§anäs varb ite-jiem
pla§iem darbu pärtraukum .fem,
säko^ ar piektdienu, kuru apmeri ät-mu
It
AIZRÄDUUMS
Pät^eindain apgalbala
Latviaa komitejas ägräko , laik-raksttt
>,Bavärljas Latviesu V^iitne-sis"
ar tä nenokärtotäm abonedientu
saistibäntf sazii^ä.sr BAtJS usjaici
nam lidz §. g. 31. decembrim iisus
tautieSus, kas i^a^sato aboneianas
maksu ap^i^os »BavärUas, L a i ke§u
Vestnesi'' nav sa^emSi, un nai| at-prasijusi
iemaksato abonesanas pau-du,
pazijQiot „LatvljaS'V kantprim
(Burgermeister Iiandmann Plaitz 7,
Giinzburg/I>., Bayerii» 13b) säv» ta-gadejäs
adreses» peo' kam tiefhj neno-
^rtotäs summas apmeros piesulisim
laikrakstu „Latvija". Lidz Si k d a
31. decenibrim nepieteiktas un i i ^
Äaksätas ^Bavärijas LatvieSa \,est-neia"
abonesanas maksas BALK uz-skaffs
par stedojuma kon^itejai.
,,LatviJas^ kantoi
pakjautibu sociällstiskajal vienibasUtäjuSiostasASVAtte^
partijäi (^ED.). ' ' Isä okes^
Lal apspriestu IndUas nSkötM^ Ekspedicijas tizdev
, -V , Y 4 ,anglu valdjba aicinäjusi Indijas vi*|pu^
KaraSoties no ogj^öu streika ilgu- cekarall lordu Vevelu ar 5 indieSu nu kvadrätjadiu platibas izdarit at-
1,» 1-i^^H^"^^ pai'- pagaidu valdibas locekjiem uz ton-Jmosfaitiskus petijumus. Käda ma-trauksana
skarSot treäo dalu no.ap- donu. Muhamedä^u liga, atsäcida- Uäk^ petnieku grupa paredz doties
meram 600.000 automobiju rupnie- mäs piedalities Indijas satversmes uz Bairda kädreizejo ätbalsta punk-cibas
stradni^u, bet §is skaits va- UapulcS^ äpdraud koalicijas valdibas tu Margaritas- licl, kur jau kop§
rot pieaugt lidiz 400.000 strädnieku; pastaveSanu. 1942. gada uzturas käda angju ekspe-
: Starpzonu pärtikas ku^onus dri- f^cija. Uz §o llci gatavojas doties an
DR. LASKijS ZAUDfi PRÄVU zumä säks izdot cejotäjiem , starp ^^^^ anglu un nprve^ kopiga eks-
PRET LAIKRAKSTU :^V:ZF^^ ™
Londonä,3.12. (DANA-Reuters). J ^ S J ^ V « t S P"^"*^^
Biju§ais anglu strädnieku Partilas SJ^^Saf Siäld^^^^^^ "^^"^^^^'^ P""^^^
K ^r^et"'hitoaftu'^' N e S priekssedis Dr. Sumachers, kas . Maskavas radiofohs zino. ka ari
ka Ijaskijs kädä runä aicinälis oa- 212.60Q' persona parakstlJuSas 550 doties uz antarktiku, kurp krievi do-näkt
revoluciju varas lidzekliem iesniegumus anglu ärUetu ministri- das pirmo reizi.
Laskijis iesudzejis redaktoru par - P^"^ labu notiesätajam Dienvid- ^ •
ka?aSm Ä e s ™ ^ ^ S Ba^nis_5.skaidro,is, _.__k,
mitrajä aukktumä. Tä ^rös vispu-sigi
noskaidrot, cik sekmigl' vislie-läkajä
^alä darbojas, pieimgram, Jau*
nä 48 t armijas tanku e}^o§anas sis-tema
vai 8 collu haubjees hidro-
. ipneufhatiskä^ atsitie^ i^ce un vai
cä^^nieks jaunä veiaa Ä Bpe-iält
§rpä spej paskriet 50. gradu
salä/^ — '
pn piespriedusi Laskijiem tiesas
izdevumu atmaksääänu.
DEMOBILIl^ÄCIJA PADOMJU SA-saukäanu
no Austjijas, kamer nebus jardu zelta marku, apre^inäjusi Ba-panakta
yienosanas par miera ligu- ^eles starptautiskä maksäjumu
k™a^m j.ä^pVaH^^ek^, i^lay^i aut^ba^l^st"it u kVaarladsipbeu-. banka. Ceturtdaju §is summas bija
Lielas^ praslbas angju-^ karaspekam
uzliek neskaidrais stävoklis Pales-tinä.^
Beigäs EtUjs piebilda, ka poli-tiskais^
stavokUs pasaule ari 1947.
gada^pirmä puse nejaus demobilizet
ärmiju tik ätri, kä bijis paredzets.
jäsagädä okupetajäm valstim, tätad
arii: L^tvijai.'c;;;••
20.Ö0Ö litru pr^arita spirta no-zagti
Hatnburgas zoolo^jas institu-tä.
Saboj äti ari 330.000 .trauki ar
vertigiem preparätiem. Policija brl-dinäjusi
nedzert '§o spirtu, Jo tajä
Reuters ziijio, ka generäHs Eizen-1 uzglabäti, dazädi indigi dzivniekL
hauere^Ätlantik Sitija. izteicies par Krievu joslä streiku uzsäkuSi Me-demobilizacijas
jautäjumu. Vii?g Uanes un apkärtnes buvsträdnieki,
uzsyens ka uzskata vei töl^^ ka buvuzi^emeji lieguäies
Vikai^u karaspeka samazjna§änu par strädnieku komitejäm atlaut kon-nevelamu
pasaules,imera labä. ,,P^^ uz^emumu izsutämo un .sa-mekt
svangus str^te^kus priekS- ^emto pastu un noraidijuäi daias
posteous bez pietiekamiem spekiem, citas prasibas.
butu vieglprätiba; ko mes, ameri-kä^
i, nevaram at auties," teicis Uzvaras kolpiuias^^^^^^^n^^
line galigi izlems sabiedröto mäks-las
uii pieminekju komisija. Ko­lonna
celta par godu Prusijas uzva-rai
par Franciju 187L g., im täs
nojaukSanu ierosinäjusi; Francija.
lerosinäta ari visu Uzvaras jdejas
pieminekju nöärdiSanu.
ASV mUitäräs valdibaa pedejä
ters) V Maskavas radiofons zii;Lo, ka mi-1 nedelas pärskatä starp citu norädits,
rislgaunijas padomju prezidenu unlka iepriekSejä nede^ mazinäjies
PSRS Augstäkäs padomes vicepted-i Bavärijä dzivo}o§o DP pärkäpiunu
deali lohanness Vams. Iskaitsi
nerälis, vei piebilsdams, ka valsts
droSibai nepiecieSami jäizveido ,yis-päreja
mUitära apmäciba.
• • ^ . ' - • • • • • . • . . ) • . • ' • '
mmm IGAUNIJAS PADCMJU
^ PREZIDENTS
M^askavä, 3a: 11. (DANA-Keu-
MLITÄRI EKSPERIMENTI
ZIEMElliU SÄLÄ
c^vvoo rxno5+,, T A i ^ ^ v . « +^i^^Jo|antarktika^^m
saKari. ar Haifongu partrauKti. , vii^a ekspedicija izmekle^^ dazä-
VIFNIRÄ ATVPTTfi rm Acir I ^^^obezojjimus ^us m
VIENIBÄ, ANGLUÄ UN ASV J noteicis .ge^. Meknamijs. Sai droäi- Flotes ministrija paziijojusi, ka dazi
^ L o n d o n ä , 29. novembri. „Times?^^^® iestadei turpmak bus tikai ta- no Heläkajierti'ekspedicijas ku^em
Maskavas korespondents zii:io, ka ^ ^^t' ^f^^^t Savienotas VaK bus apgädäti ar ipaSäm iericem mi-
Maskavä,atgrie2as loti daudz-kara-M^if policijai. Neierobezotas apcieti- nerälu paraugu izcel§anai no juras
viru. No tä varot secinät, kanotiekP^^^?^^ . ^i^sibas Eiropa turpmak Ljibena.'Pec §o minerälu sastäva v a -
plasa demobilizäcija. Korespondents P^^^^^ vienigi militarai valdibai. re§ot, spriest par antarktikafi ^eolo-bez
tam zfi;io, ka | apmeram 15% no Ätomb^mbas alzliegumu Ze^evas | gisko uzbuvi.
krievu rupniecibas raiojumiem jau konveneij^l prasa paredzeV Ameri-^
esotnormälä paterina priek§meti.^^^k^^ prezidents
' Anglijas ministru prfezidents EtUjs ^'^^^^^^s- ,,
apakSnamä paskaidrojis, käpec no- Apsudzibu pret Bansu Fria les-kavejtisies
angju armijas demobilizä- niedzis Nimbei-gas denacifikäcijäs
ci ja. Bijis paredzets lidz §i gada kameras galvenais prokurors, pra-beigäm
samäzinät angJu armijas ka- so* Friöi ierindot galveno vainigo
ravini skaitu no 1.385.000 uz 1.200.000. S^^upä. y .
Iev§rojotgauso miera ligumu izvei- 2idu trin^das valdibas dibinäSanu
doSanas gaitu, tas tomer nav bijis plänojot „Ebreju nacionälä atbrivo-iespejams.,
Anglija gan esot atsau-Uanas komitej^i", paskaidrojis „Bri-kusi
savu ka^aspäku no Indonezijas, vää Palestinas ligas Amerikä" vice-bfet
neesot iespejams atsaukt to no prezidents prol Smertenko. Trim-
Eiropas un Palestinas. ' Venecijas das valdibä paredzeta visos pasau-
Dzulijä angJu ka^raspekam jäpaliek Jes, 2ida organizäciju. un brivä- Pa-t
i k i l g i , kamer bus nosprausta ro- lestinä ieiiitereseto arab piedaliäa-beza
starp Dienvidsläviju un Italiju. näs.
N^varot domat. par karasp§ka at- RarS Väöljai izmaksajls 500 mii-
Vairäkas speciälas amerikäou ar^
mijas vienibas Soziem izdära me^-
näjumus tälos ziemeju apgabalos,
lai pärbauditu da^du ierpCu un apr
bnmojuma piederumu noderibu uh
armijas operäciju iespejas lielä salä.
„Newsweek" nesen zipoja par kadu
1500 viru lielu grupu, kas oktobri
700 armijas automobijos un taftkos
ieradusies Ferbenksä, AJaskä. Fer-benksa
atrödas tanis pat platuma
grados kä ISomijas ledotie klajumi
un meii, kur padomju armija iegu­va
savu därgo pieredzi ziema^ c i -
i;iäs. .Septii;ios arktiskas ziemas me-neSos
§i vieniba izdaris visdaiädä-käp
cilVeku un apbruj^ojuma pär-baud^.
Izpletijiu lecejl veiks gaisa
desantus, käjnieki — forsetus pät-gäjienus,
lidmaärnas — izme^näju-ma
lidojumus arktiskä sala. Cita
vieniba lidzigas pärbaudes izdaris
mazäk niknä. sala, Viskohsinas §tata
si|dl5u klajumos im prieduläjos, vei
cita — AleUtu salu miglotajä un
I^UJORKA GATAVO AIZSAIU)ZI-BU
PRET ATOMBUMBÄM
l j u j p r k ä , 1. 12. (DANA-Reu­ters).
.'JSfujorkas §tats iizsträdäjis
plänus aizsardzibai pret atomkafu. v
Stats.radis 4500 viru lielu käjniel^u-
Vietiibu, kai pastävigi bus gatavibS»
lai vajadzibas gadijumä* varetu dar-boties
aizsardzibai pret atombtim-bäm.
-
V, • •
, !BAGSTI URANA KRÄJUMI
^trasti ari Zviedrijä. Käds zviedru
tirgotäjs, uz kura-^zernes atrasti liell
kräjumi, vienas nakts laikä \kluvis
par .vienu no bagätäkiem dlvekiem
pasaule. Vei nav zll:iu, vai vii?^ päts
organizes urs^na iegu§anu jeb sayu
zemi pärdos.
BAKTERI0LOQISKIE lEROCl _
BlSTAMÄKI PAR ATOMBUMBU
P a r i z e, 3. 12. (DANA-Reuters).
Francu atobapetnieks prof. Zolio-
Kixi paskaidrojis,, ka daudz bista-mäki
par atombumbu, ko grib aiz-liegt,
laikam buSot bakterioloÖskie
ieroöij Vii^ä izteicies, ka bez atöm-buitibas
'varb|ut jau esot izgatavoti,
vai varot izgatavot citus diaudz
briesmigäkus iero6us. Daios gadiju-mos
tomer iurnälisti palaidu§l päräk
lielu valu sayai fantäzijai un zipo-juSi
igluii izdomätas lietas. Divi
visbistamäki^ ieroCi äisdienas pa-.
saule, pec profesora domäm, esot zlf
nätne un iumälistika. ^
VÄCIESIEM N A V IZDEVIES
A T Ö M U PROBLGMAS ATRISINAT
H a m b u r g ä , 3. 12. (DANA-Reu­ters).
Izcilais yäcu atompetnieks
prot Oto Hans devies uz Stokholmu,
lai tur sai;iemtu vihani pieöprlesto
Nobeja miera premiju ^imijä. Plrms
doäanas cejä prof. Hans presei iz­teicies,
ka väcu zinätnieki kajra lai­kä
yispär neesot nodärbojuäies ar
atombumbäs izgudroäanu, bet vieni­gi
m^klejuäi celus atomener^jas
riipniecisjtai izmantoäanai ' Tomer
ari §ini virzienä neesot guti nel^ädi
panäkumi, kas atlaiitu ar atomen^
^ju aizstät kädus citus energijas
veidus.
Stokholmas terrorists atyajinäjumä
Jau devito ned§lu Stokholma kat-ru
sestdienu uzlidogaisät käda ma­ja
vai vismaz kaut kuf notiek lie-läks
sprädziens. Pec visänfi pazimem
polidja spriez, ka dariSana laikam ir
nevis ar kadu fanäti^i vai atriebeju,
bet gan prätä jukuäu, kas riko mu}-
^ägas: „izpriecas" nedejas nobeigumä.
Ari pedejä sestdienä, stokholmieM
nervozi gaidija, kur atkal - hotiks
kärtejais ' sestdienas vakara blik§-
l^is; Gaidija ari. ;,Aftontidningen"
redakcija. Atskaneja tälrupa zvans,
im pärsteigtajam aviJlniekatn rupja
balss kludainä zviedni[' valodä pazi-
Qoja: y^tokhokna §ovsikar var mie-rigi
atpusties. Esmu izbrauGis ärpus
pilsätas. Sovakar nekas nenotiks."
Apjuku§ais redaktors me^näja uz-säkt
sarunu ar. niistisko zvanitäju,
bet tas^ izvairijäs. „KädeJ jos :sa-viem
atentatiem izvelaties tie§i sest­dienas
vakarus?" apvaicäjäs iumä-lists.
,,Tas man liekas vispiemero-täkaiB
laiks." >-„Bet käpec jus vis-pär
to darät?" — „G:aur to jums
nav nekädas dajas. prätigäkais bus,
ja paziijiosit policijai un saviem la-sitäjiem,
ka Sonakt vii^i vares gu-let
mierigi." Sveääis bija - nolicis
klausuli. — Tai sestdienä Stokhol­ma
patiesi nekas nenotika. ivi