1949-02-22-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
i LATVU Latvian New8paper Publisbed tmder^EUCOM Dvi! Afiairs Division Authorisatlon Niifflber UNDP 190. Publisher ^80d Editōr: Kārlis Rabāes. DP Camp Kleinlcfttz near GQnzbtirg/D. Printcr: ,^I>wftb. Volksbl.'S COnzbttŗg/D^ Bjun.- Londm.'Pl. 7. Circitlatioo: mO. Pnblishetf tbree times weekly. Editorial olfice: GOnzbnrg/D., Domimkas • Ziouņermfiiutstr. 2. LATVIAN NEWSPAPER ItnSk tri* f^lm Bedēļi. Itdf vējs: LatvieStt preses darbini»* kn sadarUbfts kopa; kepM vf eSkaU It ^Mi Oatvmais redaktors K RalAes (SoMd darbi neatrodas); jahr. redaktora vieta. HL CuStis. Re* daktori: L. BērtiņS, B, pselis, A, Liepa, H. Mindcoberfs. Re-dakdias adrese: Oilaxmrg/D., DoBftiPikns«ZinuBonnanostr* 2 (tSIrtmis 84), i i «lini:] Ieroču transporti no Maskavas I/* Bukarestā janvārī pieņemts Tito iznīcināšanai No Belgrades ņāk «ztraucošas ziņas. Nakti m pagājušo sestdiena Albānijā sākiisiea masveidīga dienvidslāvu apeletināšaiia. Tai pašā laikā] ,,Kronos*' ziņu aģentūra Londonā publicēja telegrammu par karaspēka un materiāla koncentrēšanu pie Dienvidslāvijas — Albānijas robežas. Tiklab karaļa Pētera, kā Tito piekritēju aprindās Londoaā paredz, ka Maskava tuvākā laikā var uzsākt militāru darbību pret Tito. Pieminētā aģentiira sakās ari zinām, ka Jau kopš divi mēnešiem Padomju Savienība nepārtraukti transportē uz Albāmjas ostām ieročus un munīciju. No Albānijas galvaspilsētas svētdien vēstīja, ka tur atklāta un apcietināta liela dienvidslāvu spiegu organizācija. Maskavas radio un prese par Tito un Dienvidslāviju zīmīgi klusē. Kopainu papildina angļu uņ amerikāņu prese, kas kopš dažām dienām veltījusi vairākus visai ievērojamus rakstus tito un Staļina attieksmēm. „New York Herald Tribime'* ievadnieki brāļi Alsopi un pazīstantais Džons Gunters savos rakstos pauž pārliecību, ka Maskavai laikam nekas cits neatliks kā lietot pret Tito varu. Vai Baltijas valstis Nepttiaa šāiriai ASV flotes manevros a .4 m " •" . . T r• Jiii;ļviit$';m $r n( Jt ^l4^^1#:^Vii«^ tiz ^a$i^ uz Metumvadliļ des appSjužftS iedžSvL isaism. ^Wī m mm, tajos lōantii no Lai neizceltos negribēti lieli starptautiski sarežģījumi, jau sen paredz, ka Padontļu Savienība tādā gadījumā pati Dienviļslavijai neuzbruktu, bet inscenētu karu ar ,Albāniju. Šāda militāra sadursme ļoti atvieglinātu arī GrieķijSis partizāni^ darbību un to varētu viegli paplašināt, Iesaistot arī Buljariju un Rumāniju. Par šo abu pēdējo valstu iztiirēšaņos pret Tito režīmu nesen žēlojās serbu iekš, min,, apvainojot Bulgārijas un Rumānijas sūtniecību Belgradē, ka tas slepeni ieved Dit.nvidslavija Mais-kavas sabotierus. 20 šādu aģentii pagājušā nedēļā dienvidslāvu slepenā policija uz ministra Rankoviča pavēli apcietināja. . „Kamēr Staļins Izstiepj draiidzīgu roku pret ASV un Maskava skaļi reklamē mieru, Kremļa diktators kopā ar saviem*^ tuvākajiem palīgiem sagatavo Dienvidslāvijas atgūšanu varas līdzekļiem'*, raksta Džozefs Alsops ,,New York Herald tribune**. ,,Ausjtrumtiro|m un "Višinska ves^ļPŠanas Karlovi Varos "arī domāta galvenokārt izslīdējuša satelīta atkafatgūSabai,*' turpina Alsops. , ,,Tlto.,i2nīcināŽanas plāni tijca izstrādāti un pieņemti jau janvāra mēnesī Bukarestā. Tie paredzēja pirmajā daļā Belgrades režīma sagraušanu no iekšpuses. Tagad Mas kāva spiesta atzīt, ka šis gājiens ERP vai reparācijas Stutgartes raidītājs svētdien 2A-ņoja, neminot savas informācijas avotus, ka Rietumeiropas valstīm vajadzēs izšķirties vai nu par repa-rācijām no Vācijas vai Maršala plāna palīdzību. Abas lietas neesot savienojamas. Savienotās Valstis esot ieinteresētas, lai Eiropas Jaunuzbūvē piedalās arī Vācija. Bet to kavējot reparādjas. ^ Ap Savukārt ziņo, ķa senāta ārlietu komisijas slepena sēdē ierosināts," lai ASV atpērk Vācijas reparā- I cijas, tad Vašingtona vienīgā varēs ' noteikt par- vācu- fabrikām. Pec tās pašas aģentūras informācijas, vairāki senatori asi kritizējusi LMbritani- Jas un Francijas rīcību, kas noraidot katru revīziju piar vācu fabriku demontāžām, bet tai pašā laikā at-aūj reparāclju maksājumos Padom- , u Savienībai: Izvest svarīgas mašīnas no Rietumvācijas. St. A2 Pirmdienas rīta ausmā Atlan- Ljas okeāna ostas atstāja 120 ASV kaŗak i, kas piedalīsies trīs nedēļu ilgos flotes manevros. Tie būs lielākie, kādi jebkad notikuši Savienoto Valstu vēsturē. Milzu eskadrā ietEpst jaunais lidmašīnu bāzes kuģis JPranklin Delano Roosevelt", pasaules lielākais kaujas kuģis „Missouiri" un vairāki* smagie kreiseri. Maitev-rus komandē admirālis Blendija kas savā laikā vadīja arī atombumbu eksperimentus Bikini salā. Pirmoreiz bez 45.000 jimeri-kāņu jūrniekiem uz kaujas kuģiem atrodas arī kanādiešu flotes vienības.. Manevru laikā notiks vairāki uzbrukumi ostām \m Invāzijas operācijas. Nometīs , arī «atombumbu", pie kam pinndreiz izmēģinās speciālos „Neptuna Šāviņus", kuru iedarbība līdzinās aviācijas bumbām. Plašos apmēros izmēģinās ar radio vadāmās tālšāviņu raķetes. Marta vidū šie Atlantika manevri tuijpinā^es Vidusjūrā. BB nav izdevies un nesola panākumus arī tuvākajā nākotnē. Tito policijas ministrs Aleksandrs Iflankoviēs prot savu lietu. • Viņš nekavējoties anc'?- tināja abus galvenos kominforma aģentus Dienvidslāvijā Zujoviču un Hebranku. Tito bez ^elastības iztīrīja arī savu tuvāko apkārtni no iespējamiem nodevējiem. Arī provinces augstāko ierēdņu Vidū Ran-kovičs ,4zcela** bīstamos," saķa AJ-sops. «Vislielākos grūtumus Tito sagādā Maskavas saimniecības^ blokāde. Par ļ NORVĒĢIJAS SOCIillL spīti tai dienvidslāvu saimniecības plānošanas vadītājs Boriss Kidriks attīsta lielu rosību. Viņš organizē trūkstošās izejvielas un gatavos produktus, kur vien var. Tiklab angļi, kā amerikāņi šos Kidrika pūliņus pēc iespējas atbalsta.' Tā, piem., nesen Triestā pienāca vairāki tankkuģi ar tik nepieciešamo benzīnu/un eļļu. ASV pirms divi mēnešiem atbrīvoto pienvidslavija^^^ fondu Tito ta*^ giad'glābj, kas glābjams un mēģina attīstīt Dienvidslāvijas iekšējo rūpniecību, kurai izejvielu netrūkst. Ja izdotos parakstīt ar rietumiem visus 0 * — nepieaicinās padomē? Piektdien Briselē sanāks pilnsapulce Piektdien Briselē sanāks Eiropas padomes pilnsapuloe. Tajā aicināti piedalīties aii pārstāvji no zemēm aiz ^elzs aizkara, n kā dMi-dzām Padomju Savieiubas satentvalstim un okupētajiem apgabaU«n eksilā nav savu valdību, tad, kā BBC idņo, idfigti So lemjn dmokratis-ko partiju pārstāvji Sobrid trūkst ziņu, vai šai asamblejā piedalisies Mi Baltijas valstu pārstāvji, lai gan ne formāU, nedz fliktiskl pret 5ādu {neaicināšanu ne&adu iemeslu nav. PUnsapuloes galvenie va^^l bOs ^tons Cerēils un Beļģijas premjers un āriletu ministrs Pols AnrI Spaks. ļ Doma par vienotās Eiropas valdību nav jauna. Tās lielie cīnītāji kopš franēu revolūcijas laikiem ir f Uozofs Voltērs un Tautu Savienības dvēsele Aristīds Briāns. Kad pirms divi gadiem Vinstons Cei^ils Cīriches universitātes a\ilā aldnāja Eiropas labSkos spēkus apvienoties un īstenot seno domu par Eiropas vienību, tas daudziem šķita tikai nerealizējams sapniSv Ko gadu simteņos nebija sp^uāl vecā kontinenta garīgie un laidgie valdnieki, tagad sekmējuši mūsdienu īpatnējie politiskie apstākļi Pasaules un i i iiMiSi Eiro- IDENS IEROSINA PACIFIKA PAKTU lOKEATI IZgĶlEUSliS PAB SADARBĪBU AR BIETiJMīEM Kopš 14 dienām politlsklis pasaul^ uzmanības eentrii nostājusies ma zā Norvēģija. Langes sarunas Vašingtonā un LondoidĻ Vtekavas piedāvāt^ ikeuzbrul^nas llguniis un Osk) eventiSlā pievienošanās AtlanUka pakt^ radUusl plašas pārrunas un spekulādlas. Pa daļai tās i^klusl^ nājfis norvēģu sociāldemokrātu partļto ktogress, kas svētdien ^e&bal sfgi akceptējis Langes ārpolitiku un lesiSJles par .„eleStt sadarbību ar rietumiem'*. Par izšļ^imoB j^i^en^es Atlantika paktam Norvēģijas p»rlaiiient$ %ikam lems vēl -Soned^ 0tra svaii^ ziņs pasaidl^^ doja svet^eil agi^kais Tirltu āH sojas Austrālijā, l^r^hiSjIs piorakstlt Padfika pal^ _ _ Blakus Vidusjūras paktani, paŗ ko torkim'S'^^^ Hgili^^^^^ n^^j ^dair^^jau riem pašreiz diskutē Belgradē unntv^<!^^J«™^asJ-ondo^ Londonā, tad Dienvidslāvija varētu , aizsardzības stipruma KlusaJfi. īsā laikā attīstīties par bagātu zemi. f^^^na ir otrs svurigSkais ierj^a^ Vara, antimc«ia, bauksita un alvas J^»/^ parādījies pie politiskā krājumi tur ir ļoti ievērojami m]^'^'^^!^^'^^^^ nepieciešam^ vajadzīgi Rietumeira-?;Srāk,^ bet Idena ofidalais ierosdna-pas saimniecībai. Tito tomēr nevar tagad to i ^ ^ j i s darba ^k^r-savu rūpniecību attīstīt ar tik lielu F?f',,^.SanSo^^^ agrākais britu nevērību pret tautas masu labkla- n^ādu jību, kā to atļaujas Staļins. Tito ^t}^. valdība, ka ietekmīgās kon-proklamētais komunisms sola tautai ««ŗvativo partijas parsta^to tam to-zināmu dzīves standarta miiUmu M^®^. 5. minams sva^^ un tas jādod, jo citādi Dienvidslāvi- ¥ f f«J^ noteikti jas diktatora popularitāte zudīs feā atbalstīs^ ari Lielbritānija, lai•Brk, eāi',d"j z soeitc . AiAnlasI o Hpse rpaaldu ž«T ^Priā-b rulineceī-"b,K u / kv«a LI ^se^As^t^rd^riei^en^ža os^t i eusn psiveē tdAitelnaans^t i^ksa^o d^j^^ āltdae-., samierinašan^Titomi Staļina sta^^ ^ nosvērusies Nor-pa nevar notikt. Kamēr Staļins L^g^^ Pēc ārlietu ministra Langes dzīvs, Tito ceļa atpakaļ uz Kremli L^^,^^ ^ VaSingtoi^un I Londonā, jau sestdien ar 829 paret 35 „Bet Tito Uelā izdevība nāks pēc balsīm kongress pieņēma rezollūciju Staļina nāves," saka Alsops. „Iekšējā par sadarbību ar rietumvailstīm, cīņa Kremlī, kas tādā gadījuma ne- Svētdien' šo rezolūdļu atsauca, pēc novēršami izcelsies, būs arī cīņa kam sekoja vienbalsīgs lēmumjj par Egonus 7 4 Totalitārajās valstīs kristīgos vajā tāpat kā Nerona laikā I » •parvv-—^ Ji Vaiirāk nekā 230.00 ticīgo svētdien priekšpusdienā sapulcējās Sv.. Pētera laukumā Romā, lai piedalītos īta- SUjas katoļu akcijas organizētajā | T protesta demonstrācijā. Dalībnieku ,:vldū atradās arī ministru prezidents |de Gasperi ar vairākiem valdības •locek]iem un ievērojami itāļu sa-tbiedribas pārstāv}!.- Pēc svinīgās p mesas demonstrantus no Sv, Pētera 1^1'bazi)icas balkona itāļu valodā uzru-c^^ nāja pāvests Hjs XII. „Ir raksturīga parādība visiem vajāšanas laikiem," uzrunas sākumā s}''teica pāvests, „ka attiecīgās varas mēģina savus iipupus iznicināt ne ^;^vien fiziski, bet pataisa tos ari par ^ valsts ienaidniekiem. Spriedums 'Ipret kardināli Mincenti nav nejaušība, bet uzskatams par locekli to :|naidigo aktu virknē, kas vērsti pret ;|kristTgo baznīcu. Totalitārajās val- •^WB kat(iļiem tagad jāpārdzīvo tas, \ķo tie jau izcietuši Nerona laika. Vai ;|mē3 varam samierināties, ja kristīgo starp ortodokso staļinismu un jaunā orientāciju uz rietumiem. Rezolūcl-veida Tito doktrīnu. Ja Tito komū- jas turpinājumā Norv^jas sociāl-nisms uzvar, viņš pats var kļūt par demokrāti gan izsakās par sadarbī- Maskavas valdnieku. Bet kamēr bu arī ar pārējām ziemeļvalstīm, Staļins dzīvs — nobeidz Alsops, Tito bet tai tmšā laikā konstatē, ka Skan^ ir tikai viens logs. pa kūpu skatīties dināvij^ aizsardzības ūnija šobrīd pēc palīdzības — uz rietumiem". nav savienojama ar Atlantika pak- BBC, DM, NYHT | tu. Kongresā kā viesi piedalījis arī Zviedrijas un, Dānijas ministru prezidents un Somijas sociāldemolīnratu pārstāvji. Balsošanas rezultāti Oslo radlijuši lielu ievērību' Dānijā. Kopenhāgenas laiikraksti! atzīst, ka dāņu-t^autai tagad jāizšķiras, ko darīt, jo Skandināvijas aizsardzības ūnija vismaz , » * .^^ •D^^.^oo I pagaidām nav realizējama. „Ber-baznicu ar varu ^^^^^^^.^^^.fj^^^^ Tidende" konstatē, ka Ko- Vai mes varam samierināties, Ja|p^-^^^^ j ^ ^ ^ ^ - drizlimā'vaja-divi apstākļi, opdnņītārt, Norvēģa zina, ko nozīmē sv^as varas okujpā-cija un, otrkārt, apvērsums Cedioslo-vakijā t^erādījis, no kuras puses galdāfl^ briesmas. Bet dk liela vlrttba ir Padomju Savienības ne-u^ larukSanaĢ līgumiem, to pieredzēja Sconlja, Latvija, Lietuva, Igaiunija uik Polija, konstatē BBC politiskais komentātors. tai gan Norvēģija tr mpža valsts, raksta Skrutetors „Sun-day Times", tai tomēr ir lielākā tiiKlzniecIbas flote Eiropā. Kā jūras braucēju tautai norvēģiem ir plašāks skats un plašāka perspektīva, kas pamudinājusi tos nosvērties uz rietumiem. Diplomātiskas apspriedes risinās arī Parīzē. Pagājušās nedēļas beigās ārlietu ministrs Sumāns pieņēma Turcijas ārlietu ministru Sadaku un Grieķijes ārpolītikas vadītāju Cal-darisu. Labi informētas aprindas izs£dcās. ka runa bijusi l)ar Vidusjūras'paktu. Pēc vizītes pie Sumāna Calcbeaiss preses pārstāvjiem lakoniski paskaidrojis: „Es esmu pārliecināts, ka Atlantika paktam jāpiesaista arī Vidusjūras pakts." BBCl >as sašķelšana divi d«4§s, Padomju Savienības nepārprotami imperiālistiskā un naidīgā nostāja pret rietumu kultūru, kā ari visu eironiešu neremdināmais izsalkums pēc miera un labākiem dzīves apstākļiem, panācis nepilnos divi gados vairāk, kā to spējuši divi lidākie tiranni, kas Eiropā, kaut vai uz laiku, pdnItoSi īslaicīgu politisko apvienošanos un saimniecības plānošanu — Napoleons un Hitlers. Staļina nepārprotamo draudu p r i ^ ā radās Maršala plāns. No Maršala plāna savukārt attīstījusies Eiropas padome, kas piektdien Briselē sāks pirmās pilnsapulces sēdes. Tas būs vēl viens nedrošs un uzmanīgs solis ceļā uz vienoto Eirc^u. Bet šis solis liekas esam realitāte, jo tas īstenībā balstās uz Jau pastāvošo Rietumeiropas saimniecības ūniju, ko ŗli^fjis Maršala plāns. Pagājušo ceturtdien liela daļa to vadošo Rietumeiropas politiķu ar Polu Anrī Spāku priekšgalā, kas piektdien pulcēsies Briselē, Muetas pilī Parīzē ieveidoja Eiropas jauno saimniecisko mugurkaulu tam Mdlņa» k^d beiS-ilēi MatSsOal^ ciju pārstāvji izrfiiudzīja 8 vīru Eiropas »,saimnieclbas ministru kabinetu". So iestādījumu, oficiāli nosauca par ^konsultatīvo ministru grupu", un tā sastlidās no Lielbritānijas, Francijas,'Itālijas, Holandes, Zviedrijas, Turcijas un Beļģijas valdību ipdnistriem. Par šī 8 vīru Eiropas saimniecības kabineta premjeru vienbalsīgi ievēlēja Beļģijas ministru prezident\i Spāku, Pēc oficiālā komunikē izdošanas mazajā Muetas' pilī, Itālijas pārstāvis grāfs Sforca presei teica: ^ „Sī konsultatīvā padome Maršala plāna valstu grupai īstenībā ir bāze nākamai Eiropas valdībai." Svarīgs fakts ir tas, ka tiklab šīs saimniecības padomes priekšsēdis, kā arī nākamās Eiropas padomes puslīdz drošais prezidents, ir Pols AnrI S f ^ . Viijš jau ir Maršalā plāna eksekūtīvpadomes prezidents. Tā viena vīra rokās, kas jau kopš 1940. gada eksildarbības liOndonā pazīstams kā Eiropas ūnijas domas paudējs, ielikta reāla vara un spēks, l a i ' pārvarētu kaut daļu no tām grūtībām, ar kurām velti cīnījās Briāns un tik daudzi citi valstsvīri. (Beigas 3: IppO Sarkanarmieši nolaupījuši 31 vagonu bīskapus sēdina detumcm prieste- Atlantika nem mhedz runāt un vecaki^^ paktu vai bkieroču neitraUtāti. Ka-ļau3 bērniem macīt relliiiu?*' Uz|i.=_ .....5,^ 1 x„ ^sc.. *^:Lii.r,w^a niēr dāmi sociāldemokrātu nostāja visiem jautājumiem no simttūkstoš l ^ ^ ^ ^ ^ konservatīvie ļaužu mutēm atskanēja skaļš ne. ^ī^t^^^sVso IIKT tl^^^ r.at^f4«c Uzrunas beigās pāvesta paziņoja, ^stā^^^l^^^^^^^ ffiS Vatikāns nepametīs kardināli Min- P^^^^^^^ par sadarbību ar necum pnatrr ^t'oM. 'aIttg'aSdHmi nat^ lp' nasfacu; .lews ^si^r^dAs^anp -ļj^^P ^l'^^is^kā^s ^ap^ii^n d^asa nLgoin dpoanmāu dspinriāejža, ziņai. Demonstrācijas svētdien notika ari Budapeštā. Komunisti ar tām vēlē- ļ VAI KRIEVI MĪKSTINĀS jas protestēt pret iejaukšanos „Un- BERLĪNES BLOKĀDI? gārijas iekšējās lietās", ko izraisījis ļ RIAS raidītājs ziņo, ka padomju IMincenti process. Ārzemju žumā-ļ okupācijas dzelzceļu pārvalde pjire-listiem sestdien izdalīja tā saucamo!dzējusi jaunajā sarakstā divi ti(išus Melno grāmatu, kurā iespiesta tiesas vilcienus no Berlīnes uz Rietumvā-gaita un kardin^a atzīšanās. Ceļā ciju — vieriu uz Rūras apgabalu, uz Ņujorku pašreiz atrodas ASV otru uz Mincheni. Pārbaudot piepra-sūtnis Ungārijā Ceipins. Sērburgā sits, vai nav ieviesusies drukas kļū-preses pārstāvjiem viņš izteicās, ka ļ da. Krievi apstiprinājuši, ka šie kardināla Mincenti process bija vilcieni paredzēti, nesakot, kad tie skaidra ,Justicijds komēdija". i sāks satiksmi. Pēc pasakas izklanos notikums, kas norisinājās pagājušo ceturtdien Burgrūbā, Ziemeļbavārijā. Visiem par lielu pārsteigumu AO padomju okupācijas joslas pēkšņi iebraukusi lokomotīve, lai gan dzeūceļsatiksme ar to jau sen pārtraukta. Tā piebraukusi klāt 33 tukšiem vagoniem, kas bijuši pa daļai bojāti, pieāķējusi 31 klāt un pēc tam netraucēta aizbraukusi pāri joslu robežām. Pēc aculiecinieku izteid^em, uz lokomotīves atradušies vairāki austrumu policisti un sarkanarmieši. Citi, kas notikumu redzējuši, apgalvo, ka tur biji:ļši arī tuvējās Sīmicas stacijas dzelzceļnidd. Par notikumu nekavējoties ziņots amerikāņu militārai pārvaldei. Bavārijas policija paskaidro, ka tukšo vagonu aizvešanu tā nevarējusi aizkavēt, jo ziņojumu saņēmusi tikai tad, kad lokomotīve ar visu laupījumu jau atradusies krievu pusē. Bur-grūbas dzelzceļa stacijā atrodas ap 100 metru no padomju joslas. Lai nodrošinātos pret visādiem pārsteigumiem, pirmais un pēdējais tukšais vagons bijis nocelts rio sliedēm. Bez tam dzelzceļu pārvalde bija devusi rīkojumu nomontēt nelielā posmā arī sliedes. Tās slepeni salabojuši dzelzceļnieki no padomju joslas un laikam ari uzcēluši vagonus. Lokomotīvei, kas ieradās pēc tukšajiem vagoniem, vabrs nebija nekādu grūtumu aizvest laupījumu. AZ Pasaule var nodrošināt mieru vairāk simts gadiem Britu ārlietu ministrs Bevļns sestdien teica runu transportstrādnleku sanāksmē Biristolē, kurā pasvītroja, ka Atlantika paktā apvienotās valstis var nodrošināt pasaulē mieru vairāk simts gadiem. Sī apvienība nav domāta agresīviem nolūkiem, bet tikai pašaizsardzībai. „Ja mēs savu darbu beigsim ar labiem rezultātiem im nestaigāsim veltīgi no vienas konferences uz otru,** teica Bevins. .,tad būsim savu mērķi sasnieguši Ļausim, lai austrumi iet savu ceļu, bet mēs iesiin savu,'* Runas turpinājumā britu ārlietu ministrs norādīja, ka Austrumeiropā nav palicis nekā no tās demokrātijas, kādu pazīst angļi. Ārlietu ministrija katru dienu saņemot informāciju, ka austrumos cilvēkus apcietina un aizved un vēlāk par viņiem vairs nav nekādu ziņu. BBC
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 22, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-02-22 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490222 |
Description
Title | 1949-02-22-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | i LATVU Latvian New8paper Publisbed tmder^EUCOM Dvi! Afiairs Division Authorisatlon Niifflber UNDP 190. Publisher ^80d Editōr: Kārlis Rabāes. DP Camp Kleinlcfttz near GQnzbtirg/D. Printcr: ,^I>wftb. Volksbl.'S COnzbttŗg/D^ Bjun.- Londm.'Pl. 7. Circitlatioo: mO. Pnblishetf tbree times weekly. Editorial olfice: GOnzbnrg/D., Domimkas • Ziouņermfiiutstr. 2. LATVIAN NEWSPAPER ItnSk tri* f^lm Bedēļi. Itdf vējs: LatvieStt preses darbini»* kn sadarUbfts kopa; kepM vf eSkaU It ^Mi Oatvmais redaktors K RalAes (SoMd darbi neatrodas); jahr. redaktora vieta. HL CuStis. Re* daktori: L. BērtiņS, B, pselis, A, Liepa, H. Mindcoberfs. Re-dakdias adrese: Oilaxmrg/D., DoBftiPikns«ZinuBonnanostr* 2 (tSIrtmis 84), i i «lini:] Ieroču transporti no Maskavas I/* Bukarestā janvārī pieņemts Tito iznīcināšanai No Belgrades ņāk «ztraucošas ziņas. Nakti m pagājušo sestdiena Albānijā sākiisiea masveidīga dienvidslāvu apeletināšaiia. Tai pašā laikā] ,,Kronos*' ziņu aģentūra Londonā publicēja telegrammu par karaspēka un materiāla koncentrēšanu pie Dienvidslāvijas — Albānijas robežas. Tiklab karaļa Pētera, kā Tito piekritēju aprindās Londoaā paredz, ka Maskava tuvākā laikā var uzsākt militāru darbību pret Tito. Pieminētā aģentiira sakās ari zinām, ka Jau kopš divi mēnešiem Padomju Savienība nepārtraukti transportē uz Albāmjas ostām ieročus un munīciju. No Albānijas galvaspilsētas svētdien vēstīja, ka tur atklāta un apcietināta liela dienvidslāvu spiegu organizācija. Maskavas radio un prese par Tito un Dienvidslāviju zīmīgi klusē. Kopainu papildina angļu uņ amerikāņu prese, kas kopš dažām dienām veltījusi vairākus visai ievērojamus rakstus tito un Staļina attieksmēm. „New York Herald Tribime'* ievadnieki brāļi Alsopi un pazīstantais Džons Gunters savos rakstos pauž pārliecību, ka Maskavai laikam nekas cits neatliks kā lietot pret Tito varu. Vai Baltijas valstis Nepttiaa šāiriai ASV flotes manevros a .4 m " •" . . T r• Jiii;ļviit$';m $r n( Jt ^l4^^1#:^Vii«^ tiz ^a$i^ uz Metumvadliļ des appSjužftS iedžSvL isaism. ^Wī m mm, tajos lōantii no Lai neizceltos negribēti lieli starptautiski sarežģījumi, jau sen paredz, ka Padontļu Savienība tādā gadījumā pati Dienviļslavijai neuzbruktu, bet inscenētu karu ar ,Albāniju. Šāda militāra sadursme ļoti atvieglinātu arī GrieķijSis partizāni^ darbību un to varētu viegli paplašināt, Iesaistot arī Buljariju un Rumāniju. Par šo abu pēdējo valstu iztiirēšaņos pret Tito režīmu nesen žēlojās serbu iekš, min,, apvainojot Bulgārijas un Rumānijas sūtniecību Belgradē, ka tas slepeni ieved Dit.nvidslavija Mais-kavas sabotierus. 20 šādu aģentii pagājušā nedēļā dienvidslāvu slepenā policija uz ministra Rankoviča pavēli apcietināja. . „Kamēr Staļins Izstiepj draiidzīgu roku pret ASV un Maskava skaļi reklamē mieru, Kremļa diktators kopā ar saviem*^ tuvākajiem palīgiem sagatavo Dienvidslāvijas atgūšanu varas līdzekļiem'*, raksta Džozefs Alsops ,,New York Herald tribune**. ,,Ausjtrumtiro|m un "Višinska ves^ļPŠanas Karlovi Varos "arī domāta galvenokārt izslīdējuša satelīta atkafatgūSabai,*' turpina Alsops. , ,,Tlto.,i2nīcināŽanas plāni tijca izstrādāti un pieņemti jau janvāra mēnesī Bukarestā. Tie paredzēja pirmajā daļā Belgrades režīma sagraušanu no iekšpuses. Tagad Mas kāva spiesta atzīt, ka šis gājiens ERP vai reparācijas Stutgartes raidītājs svētdien 2A-ņoja, neminot savas informācijas avotus, ka Rietumeiropas valstīm vajadzēs izšķirties vai nu par repa-rācijām no Vācijas vai Maršala plāna palīdzību. Abas lietas neesot savienojamas. Savienotās Valstis esot ieinteresētas, lai Eiropas Jaunuzbūvē piedalās arī Vācija. Bet to kavējot reparādjas. ^ Ap Savukārt ziņo, ķa senāta ārlietu komisijas slepena sēdē ierosināts," lai ASV atpērk Vācijas reparā- I cijas, tad Vašingtona vienīgā varēs ' noteikt par- vācu- fabrikām. Pec tās pašas aģentūras informācijas, vairāki senatori asi kritizējusi LMbritani- Jas un Francijas rīcību, kas noraidot katru revīziju piar vācu fabriku demontāžām, bet tai pašā laikā at-aūj reparāclju maksājumos Padom- , u Savienībai: Izvest svarīgas mašīnas no Rietumvācijas. St. A2 Pirmdienas rīta ausmā Atlan- Ljas okeāna ostas atstāja 120 ASV kaŗak i, kas piedalīsies trīs nedēļu ilgos flotes manevros. Tie būs lielākie, kādi jebkad notikuši Savienoto Valstu vēsturē. Milzu eskadrā ietEpst jaunais lidmašīnu bāzes kuģis JPranklin Delano Roosevelt", pasaules lielākais kaujas kuģis „Missouiri" un vairāki* smagie kreiseri. Maitev-rus komandē admirālis Blendija kas savā laikā vadīja arī atombumbu eksperimentus Bikini salā. Pirmoreiz bez 45.000 jimeri-kāņu jūrniekiem uz kaujas kuģiem atrodas arī kanādiešu flotes vienības.. Manevru laikā notiks vairāki uzbrukumi ostām \m Invāzijas operācijas. Nometīs , arī «atombumbu", pie kam pinndreiz izmēģinās speciālos „Neptuna Šāviņus", kuru iedarbība līdzinās aviācijas bumbām. Plašos apmēros izmēģinās ar radio vadāmās tālšāviņu raķetes. Marta vidū šie Atlantika manevri tuijpinā^es Vidusjūrā. BB nav izdevies un nesola panākumus arī tuvākajā nākotnē. Tito policijas ministrs Aleksandrs Iflankoviēs prot savu lietu. • Viņš nekavējoties anc'?- tināja abus galvenos kominforma aģentus Dienvidslāvijā Zujoviču un Hebranku. Tito bez ^elastības iztīrīja arī savu tuvāko apkārtni no iespējamiem nodevējiem. Arī provinces augstāko ierēdņu Vidū Ran-kovičs ,4zcela** bīstamos," saķa AJ-sops. «Vislielākos grūtumus Tito sagādā Maskavas saimniecības^ blokāde. Par ļ NORVĒĢIJAS SOCIillL spīti tai dienvidslāvu saimniecības plānošanas vadītājs Boriss Kidriks attīsta lielu rosību. Viņš organizē trūkstošās izejvielas un gatavos produktus, kur vien var. Tiklab angļi, kā amerikāņi šos Kidrika pūliņus pēc iespējas atbalsta.' Tā, piem., nesen Triestā pienāca vairāki tankkuģi ar tik nepieciešamo benzīnu/un eļļu. ASV pirms divi mēnešiem atbrīvoto pienvidslavija^^^ fondu Tito ta*^ giad'glābj, kas glābjams un mēģina attīstīt Dienvidslāvijas iekšējo rūpniecību, kurai izejvielu netrūkst. Ja izdotos parakstīt ar rietumiem visus 0 * — nepieaicinās padomē? Piektdien Briselē sanāks pilnsapulce Piektdien Briselē sanāks Eiropas padomes pilnsapuloe. Tajā aicināti piedalīties aii pārstāvji no zemēm aiz ^elzs aizkara, n kā dMi-dzām Padomju Savieiubas satentvalstim un okupētajiem apgabaU«n eksilā nav savu valdību, tad, kā BBC idņo, idfigti So lemjn dmokratis-ko partiju pārstāvji Sobrid trūkst ziņu, vai šai asamblejā piedalisies Mi Baltijas valstu pārstāvji, lai gan ne formāU, nedz fliktiskl pret 5ādu {neaicināšanu ne&adu iemeslu nav. PUnsapuloes galvenie va^^l bOs ^tons Cerēils un Beļģijas premjers un āriletu ministrs Pols AnrI Spaks. ļ Doma par vienotās Eiropas valdību nav jauna. Tās lielie cīnītāji kopš franēu revolūcijas laikiem ir f Uozofs Voltērs un Tautu Savienības dvēsele Aristīds Briāns. Kad pirms divi gadiem Vinstons Cei^ils Cīriches universitātes a\ilā aldnāja Eiropas labSkos spēkus apvienoties un īstenot seno domu par Eiropas vienību, tas daudziem šķita tikai nerealizējams sapniSv Ko gadu simteņos nebija sp^uāl vecā kontinenta garīgie un laidgie valdnieki, tagad sekmējuši mūsdienu īpatnējie politiskie apstākļi Pasaules un i i iiMiSi Eiro- IDENS IEROSINA PACIFIKA PAKTU lOKEATI IZgĶlEUSliS PAB SADARBĪBU AR BIETiJMīEM Kopš 14 dienām politlsklis pasaul^ uzmanības eentrii nostājusies ma zā Norvēģija. Langes sarunas Vašingtonā un LondoidĻ Vtekavas piedāvāt^ ikeuzbrul^nas llguniis un Osk) eventiSlā pievienošanās AtlanUka pakt^ radUusl plašas pārrunas un spekulādlas. Pa daļai tās i^klusl^ nājfis norvēģu sociāldemokrātu partļto ktogress, kas svētdien ^e&bal sfgi akceptējis Langes ārpolitiku un lesiSJles par .„eleStt sadarbību ar rietumiem'*. Par izšļ^imoB j^i^en^es Atlantika paktam Norvēģijas p»rlaiiient$ %ikam lems vēl -Soned^ 0tra svaii^ ziņs pasaidl^^ doja svet^eil agi^kais Tirltu āH sojas Austrālijā, l^r^hiSjIs piorakstlt Padfika pal^ _ _ Blakus Vidusjūras paktani, paŗ ko torkim'S'^^^ Hgili^^^^^ n^^j ^dair^^jau riem pašreiz diskutē Belgradē unntv^as sašķelšana divi d«4§s, Padomju Savienības nepārprotami imperiālistiskā un naidīgā nostāja pret rietumu kultūru, kā ari visu eironiešu neremdināmais izsalkums pēc miera un labākiem dzīves apstākļiem, panācis nepilnos divi gados vairāk, kā to spējuši divi lidākie tiranni, kas Eiropā, kaut vai uz laiku, pdnItoSi īslaicīgu politisko apvienošanos un saimniecības plānošanu — Napoleons un Hitlers. Staļina nepārprotamo draudu p r i ^ ā radās Maršala plāns. No Maršala plāna savukārt attīstījusies Eiropas padome, kas piektdien Briselē sāks pirmās pilnsapulces sēdes. Tas būs vēl viens nedrošs un uzmanīgs solis ceļā uz vienoto Eirc^u. Bet šis solis liekas esam realitāte, jo tas īstenībā balstās uz Jau pastāvošo Rietumeiropas saimniecības ūniju, ko ŗli^fjis Maršala plāns. Pagājušo ceturtdien liela daļa to vadošo Rietumeiropas politiķu ar Polu Anrī Spāku priekšgalā, kas piektdien pulcēsies Briselē, Muetas pilī Parīzē ieveidoja Eiropas jauno saimniecisko mugurkaulu tam Mdlņa» k^d beiS-ilēi MatSsOal^ ciju pārstāvji izrfiiudzīja 8 vīru Eiropas »,saimnieclbas ministru kabinetu". So iestādījumu, oficiāli nosauca par ^konsultatīvo ministru grupu", un tā sastlidās no Lielbritānijas, Francijas,'Itālijas, Holandes, Zviedrijas, Turcijas un Beļģijas valdību ipdnistriem. Par šī 8 vīru Eiropas saimniecības kabineta premjeru vienbalsīgi ievēlēja Beļģijas ministru prezident\i Spāku, Pēc oficiālā komunikē izdošanas mazajā Muetas' pilī, Itālijas pārstāvis grāfs Sforca presei teica: ^ „Sī konsultatīvā padome Maršala plāna valstu grupai īstenībā ir bāze nākamai Eiropas valdībai." Svarīgs fakts ir tas, ka tiklab šīs saimniecības padomes priekšsēdis, kā arī nākamās Eiropas padomes puslīdz drošais prezidents, ir Pols AnrI S f ^ . Viijš jau ir Maršalā plāna eksekūtīvpadomes prezidents. Tā viena vīra rokās, kas jau kopš 1940. gada eksildarbības liOndonā pazīstams kā Eiropas ūnijas domas paudējs, ielikta reāla vara un spēks, l a i ' pārvarētu kaut daļu no tām grūtībām, ar kurām velti cīnījās Briāns un tik daudzi citi valstsvīri. (Beigas 3: IppO Sarkanarmieši nolaupījuši 31 vagonu bīskapus sēdina detumcm prieste- Atlantika nem mhedz runāt un vecaki^^ paktu vai bkieroču neitraUtāti. Ka-ļau3 bērniem macīt relliiiu?*' Uz|i.=_ .....5,^ 1 x„ ^sc.. *^:Lii.r,w^a niēr dāmi sociāldemokrātu nostāja visiem jautājumiem no simttūkstoš l ^ ^ ^ ^ ^ konservatīvie ļaužu mutēm atskanēja skaļš ne. ^ī^t^^^sVso IIKT tl^^^ r.at^f4«c Uzrunas beigās pāvesta paziņoja, ^stā^^^l^^^^^^^ ffiS Vatikāns nepametīs kardināli Min- P^^^^^^^ par sadarbību ar necum pnatrr ^t'oM. 'aIttg'aSdHmi nat^ lp' nasfacu; .lews ^si^r^dAs^anp -ļj^^P ^l'^^is^kā^s ^ap^ii^n d^asa nLgoin dpoanmāu dspinriāejža, ziņai. Demonstrācijas svētdien notika ari Budapeštā. Komunisti ar tām vēlē- ļ VAI KRIEVI MĪKSTINĀS jas protestēt pret iejaukšanos „Un- BERLĪNES BLOKĀDI? gārijas iekšējās lietās", ko izraisījis ļ RIAS raidītājs ziņo, ka padomju IMincenti process. Ārzemju žumā-ļ okupācijas dzelzceļu pārvalde pjire-listiem sestdien izdalīja tā saucamo!dzējusi jaunajā sarakstā divi ti(išus Melno grāmatu, kurā iespiesta tiesas vilcienus no Berlīnes uz Rietumvā-gaita un kardin^a atzīšanās. Ceļā ciju — vieriu uz Rūras apgabalu, uz Ņujorku pašreiz atrodas ASV otru uz Mincheni. Pārbaudot piepra-sūtnis Ungārijā Ceipins. Sērburgā sits, vai nav ieviesusies drukas kļū-preses pārstāvjiem viņš izteicās, ka ļ da. Krievi apstiprinājuši, ka šie kardināla Mincenti process bija vilcieni paredzēti, nesakot, kad tie skaidra ,Justicijds komēdija". i sāks satiksmi. Pēc pasakas izklanos notikums, kas norisinājās pagājušo ceturtdien Burgrūbā, Ziemeļbavārijā. Visiem par lielu pārsteigumu AO padomju okupācijas joslas pēkšņi iebraukusi lokomotīve, lai gan dzeūceļsatiksme ar to jau sen pārtraukta. Tā piebraukusi klāt 33 tukšiem vagoniem, kas bijuši pa daļai bojāti, pieāķējusi 31 klāt un pēc tam netraucēta aizbraukusi pāri joslu robežām. Pēc aculiecinieku izteid^em, uz lokomotīves atradušies vairāki austrumu policisti un sarkanarmieši. Citi, kas notikumu redzējuši, apgalvo, ka tur biji:ļši arī tuvējās Sīmicas stacijas dzelzceļnidd. Par notikumu nekavējoties ziņots amerikāņu militārai pārvaldei. Bavārijas policija paskaidro, ka tukšo vagonu aizvešanu tā nevarējusi aizkavēt, jo ziņojumu saņēmusi tikai tad, kad lokomotīve ar visu laupījumu jau atradusies krievu pusē. Bur-grūbas dzelzceļa stacijā atrodas ap 100 metru no padomju joslas. Lai nodrošinātos pret visādiem pārsteigumiem, pirmais un pēdējais tukšais vagons bijis nocelts rio sliedēm. Bez tam dzelzceļu pārvalde bija devusi rīkojumu nomontēt nelielā posmā arī sliedes. Tās slepeni salabojuši dzelzceļnieki no padomju joslas un laikam ari uzcēluši vagonus. Lokomotīvei, kas ieradās pēc tukšajiem vagoniem, vabrs nebija nekādu grūtumu aizvest laupījumu. AZ Pasaule var nodrošināt mieru vairāk simts gadiem Britu ārlietu ministrs Bevļns sestdien teica runu transportstrādnleku sanāksmē Biristolē, kurā pasvītroja, ka Atlantika paktā apvienotās valstis var nodrošināt pasaulē mieru vairāk simts gadiem. Sī apvienība nav domāta agresīviem nolūkiem, bet tikai pašaizsardzībai. „Ja mēs savu darbu beigsim ar labiem rezultātiem im nestaigāsim veltīgi no vienas konferences uz otru,** teica Bevins. .,tad būsim savu mērķi sasnieguši Ļausim, lai austrumi iet savu ceļu, bet mēs iesiin savu,'* Runas turpinājumā britu ārlietu ministrs norādīja, ka Austrumeiropā nav palicis nekā no tās demokrātijas, kādu pazīst angļi. Ārlietu ministrija katru dienu saņemot informāciju, ka austrumos cilvēkus apcietina un aizved un vēlāk par viņiem vairs nav nekādu ziņu. BBC |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-02-22-01