1946-12-13-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Authorized by >- Lizenz —< Izdoäanas at}aaja: ICD-OMGB :: ^tbildigais reidak-tors; — Editor in-Chie£: Kärils Rabäcs^ vietnieKs: Aleksandrs Llepa, reaaBci-jas sekretäcs: j^aksis Culi-tis; redaktori: Andrejs Äu-dzis (Mmdliene), Harijs Min-denbergs (EsllngenaV At-nolds Smits (sports), Zigords Bärda (tedudskais iek^o-jums) LATVIAN NEWSPAPER Nr. 4 (36) Piektdien, 1946. g. 13.Xfi Iznäk otrdienäs im piektaie^ näs Izdevejs; Bavärijas apgöbala latyieSu komltejaft uzdevumS LatvieStt preses darbfnieka sadarbibae kopai rt Redakcija: Gtazbiirg/D^Bflr« germeister-LB&dmafin-Ply 7, t 92 :: Printed by Schwib, Volks^latt, GQazbai^g/Doa, Bib8enii.-La&diiiaim-Ft 7 :: Metiens — Circttlattc»; 4000 NODIBINATA BALTUAS I|AIITU DP DARBA NODAllC^A P§dSJis^nedS|äs sakiäies plaSa Baltijas tautu DP iesaistHaiia dar-bos. La! sekmigSki kartojlin nodsdfiijiatibas jautajumus pie amerikä^ti jöslas I J N R I ^ mitiies Heidelberg nodibinata Baltijas tautu DP darba nodala^ käs darbosies k nede)ä notikajpirmä noda|as sede padotndeyejs Ijdsfödiju^ PagäjuSä jkupL piedalijäs amerikä^u armijas, VmRA% ¥MCA's un visu tris ä^ltijas' tautu pärstävjL P ^ latvie§u pirstani darbu noda|& aictnSts L€ K darba nozares vaditajs A. Brunners. Jaundibinätäs Baltijas tautu ,D darbu nodäjas uzdevumi, pa§reiz ve plänoSanas stadijä. No amerikä^i armijas .un UNRRA*s puses turpmä-kä darba izveldo§anai izstradatas r tezes» kas nodotas Baltijas tautu par stävju sanäksmei. ^Bez tam armija m X^NRRA's parstävji luguäi lai sa VU9 ptiek§likumus iesnieidz arl lat ,vl^§i, lietuvieäi un igaucd. So priek§| likumu saskatjLoäanal Eslingenä jau ÄQtikiisl: darba lietu: kärtotäjii ap- • ^ e d e . ptra apspriede notiks 14. (teqembri, kupä piei^ems, iesmedzam(> pi^kälikuöiu tekstu, pec kam to nof dös UNRRA's galvenä mitne Heidel bergä. • Amerikäpu armijas un UNRKA' 'IzstrSdätä priek§likuma 4 tezes vi pirms paredz iesaistit darbös, viri^- 'liis vieniniekus, paredzot nodarbinät tos ipaSäs^ apsardzibas vienibäs. P^- ' reäzits, 4iWJ^ät an ipa§a€i buvdar un traiisporta ^grupas^ kas • ari sti ^ dätu .amerikäi^u un UNRRA*s. da^*-^ "bosJPla§akas un musu lietpratejie isti piemerotas iespejas sola prd-jekts'Baltijas tautu DP ^psäimniö-kpSanänodbt fabrikas un darbnlca^. \Vi$pirinSxP|aredz§ts noorganizet dar-bus tekstilrQpniecibas un apavu no-zar §. So fabriki^^ un darbnicu prf-djiikciju nodos armijas iin iia§u DP apgadeL Ceturtkärt paredzets orga-niizlt darba grupas, kas yeäktu kifi-tufe amerikäi:iu karaviru kapa vietu apzinaäänu un re^stre§anu. iiidztekus ^arba nodalas izyeido-ianai pie UNRRA'a gälvenäs mitdes Heidelbergä, säkusies plasa musu tautieSu iesäisti§anäs amerikäijLU darbos. Re&streäanäs notiek Hana-vä. Latvie§u nometnes vadiba Kanava atkärtoti pasvitro, lai tautie§i, kas veläs iesai$tities Sajos darbos, nebrauc uz Hanavu ats^viäljä, bet lai pieteik§anos kärto ar. savas nometnes vädibas vidutäj ibu. Atsevisl|:us iebraucejus Hanavä nere^stres, Pir-mä jkvalificeto strädnieku darbu grupa Hanavä jau sastädita. 600 Visdazädäko lietprateju Hanävä pul-ce^ ies 16. decenibri, lai dienu veläk jau, stätös darba. Darbu lietu kärtotäjii lugums, lai visi, kas pieteiku- §ies un grupä iedaliti, 16. - d^cembri Kanava ari ierastos. Sästadita ari pträ, kvalificeto strädnieku grupa. Täs dalibniekiern Kanava jäierodas 29. decembrL IVeää grupa sastädi-sies no nekyalificetiem stradniekieip. Sai grupai vei var pieteikties. Dar|)i säksies janväri. Darba noteikumi vei galigä veidä nav zinämi. , . , . H. M. AICINA UZ OG^.TJ RAKTUVEM. Sa^emts piedäväjums par 2000 latvieäu nodarbinäSanu Bel^ijas og}u raktuves. Musu vadosäs iestades äo piedäväjumb.' Jcä nepiemerotu norai-dijuSa^.' SaVä laikä noraidits iidzigs piedäväjums par, 5000 latvieäu no-darbipääanu oglu raktuves Väcijä. Latyieäi no savas puses piedaväja .10 in2enierus, bet vii;iu pakalpojum>is savukärt noraidlja väcu , iestädes, aizbtldinädamäs, ka kvalifieetu dar-binieku Väcijä esot pietiekami. T e h e r a n ä, 10. 12. (DANA-Reuters). Iränas valdibas ka];^sdeks nakti uz otrdi^nu säcis iesojot Azer-beidäanä, ipazii;iojis Iränas arimjas galyenä ätäba pärstävis, piezimijot, kä karaspeks-lidz äim sastapis ,maz pretestibas. Ministru prezidents fCvayams Sultanechs iepriekä pa jra-dip bija velreiz apliecinäjis valdmas nodomu nosutit ka^aspeku veleäanu päiraudzibai uz visäm provirjcem, tä tad ari uz Azerbeidzanu. Vi^|ari bija aicinäjis Azerbeid^anas ieizi-vptäjus ,gäzt savu „gangsteru" re- 2imu. Iränas armijas galvenais ätäbs, savukärt, pa/radio ^"bijäi pavel§jis j v i - siem bijuäajiem Iränas armijas virs-niekiem, kas paär^iz kalpojot ai ^to-nomäs provinces Äzerbeidzanas mi-licijä, pieteikties tuvSkajä , armijas lestäde ärpus Äzerbeidzanas' vai Jgal^ venäjä ätäbL Ja Sos virsniekus digäs darbH^as laikä sai:iemtu gö||stä, viijLUS uzskafiäot par nodevejie Azerbeidjanas provinces valdiba, kä zi^bja Tebrisas radio, iecelusi sayas y§le§anu ^ pärraudzibas k( mi-i^ jas uii devusi rjikojumu veleäAnas sarikot nekavejotiesy kaut gan ^risäs pärejäs Iränas, province$ täs uz ne-d^ lu atliktas. Kvavams Sultanedis nostitljis Äzerbeidzanas gubefn^to-. ram'Djavidam protestu, kupä äls velkaanasi apzime par „nelegäläm",|Täs esot pretrunä ar satversmi un vi^ldi-. bas Äcojumiem, im centrälä valdiba täs nekädä gadijumä neatziäot. | ^ Kä INS no TiTujorkas zii;io, Iranas vestnieks Huseins Ala, iesniedzot XJN Droäibas padomei Iränas notu,, gan lijdzis Iränas. Jautäjumu nebvit-rot no darba kärtibas, bet nav pra-söis nekädu tuliteju akciju. . Notä norädits, ka Padomju Savieiiibäi ANGLIJAS VIEDOKLIS [RÄ^ii ' LIETÄ L o n d 0^ ä, 10. 12. tDANA- |EleU-ters).' Ärlietu-ministrijas pärstävis otrdien atkärtoti izteica angju vie-dokli, ka karaspeka; pärvietcjsana ^T^ms robezäs.ir Iränas vaLpas lietä. Anglijaso viedokli päturesot ari gadijumä, ja karaspeka iei€[sana Azerbeidzanä räditu ciijas. Gluzp bez pamata esot padomju apgalvo; |ums, ka karasppka ieso^osana Azerbe ^d2a-nä notieköt pec anglu valdibaj| pa-doma. Angju valdiba vienigi Ifijusi informeta par §0 Iränas valdibas nodomu, jo tas paziijiots Va dienas iepriekä. äkas draudzigäs iestädes Azerbeidzanä pretojoties karaspeka iesoloäanai Valdibas karaspeks, kä papildus ziijLO, iesojojis Azerbeidzanä tris kol-lonnäs. le^emts^Gaflankuhas atbalsta punkts. Liela dala AzerbeidZanas miliöu padodas bez ci^as un atdod ieroöus. Kä ziijiö iajkraksts „Etelaat", karaspeks, iespjojot' Mazamdaranas pra:pnce, kur Padomju Savienibai pieder naftas kpncesijas, atradis labi nomäsketu radio raiditäju, kääri municijas un ierotUu noliktavas. Pro-vince izsludinäts: iz^emuma stävok-lis un iedzivotäju izejas aialiegums. Tebrisas radio ziijoja, ka valdibas karaspeks uzbrucis Azerbeid2anas provinces dienvidos un ai^strumos un bombardejis kurdu apdzivotas vietas provinces dienvidos. / ASV republikäipi pmitfas viedoklis toata fiesibu fauiäjumä Republikäpu partijas nacionäläs komitejas priekSsedis Karols Riss^ publicejis sekojoStt deklanLciju: Kärepublikä^u partijas nacionäläs konätejas priekäsedis esmu tais ieskatos» ka flgstosam mieram jäballstäs uz tajisnibas un tiesibu principiem, kas ietverti Atlanti-jas cihartä un UN deklaräoijä» ko pi^emuSi visi sabiedrotie. Ja lie-läs tautas apspieS mazäs näcijas, tad nevar btit flgstoss miers. Kat-ra pr^t mazäm tautäm versta agi^slva rfciba» katrs varas aktSj vienalga kura vara to pielieto, ir nosodäma» seviäl^i tad, ja ar to pärkä^j ar mazajäm tautäm no- ,slegtos ligumus. LietuVas, Latvijas un Igaunijas briviba un neatkariba ir atkal jäät jauno. " SQ valstu beg)iem jädod iespeja atgifiezties, nebaidoties no vajäSanas, xm §o zemju tautäm jädoid iespSja. sarikot brivas un neiespaidotas velSsauas^ Repub-likä^ u partija atzist, ka kara eie-tuääm tautäm jädod tiesibas brivi noteikt savas dzlves veidu un valsts iekärtu. Suverenäs tiesibas täm tautäm, kam täs ar varu at- ^emtas, atkal jäatjauno. Republi-kä^ u partija nozelo katru atkäp-^ Sanos np äiem prineipiem. ' ^ „Ned§}as, Apskats" K A M FINANCET^ S T A R P T A U - TISKO B^Gt^U OkGANIZÄCIJU liT u j o r k ä, 8. 12. ( D A N A - Reuters). XJN^^bud^eta un pärvajdes lietu komisijä, pärrunäjoi starptau- ,tiskäs I beg}u organizäcijas (IRO) financeäanu, ar 16 priet 11 bal-sim pieijiema; ^rancijas prlncipiflo priekälikumu, kä iömakgäm pla§a meroga beg^u nometinääanäi jäno-tiek drizäk uz brivprätibas päma-tiemf; nekä,piespiiädu^,5£är$a; Tieil^etu komisijä SavienotäS'^V^alst'is nostäjäs pretjebkädu priekälikim^u, kas pa-redzetu Väcijas piedaliSamps IRO izdevumu öegäanä, Komisijäs vai-räkums bija ieskatos, ka Väcijäi un Japänai tomer jäsedz dajaäis organizäcijas izdevumu. NORAIDITS P A D O M J U PRIEKS-U K U M S P A R D P P Ä R B A U DI Ijr u j o r k ä, 7. 12. (DANA INS). UN sociälo Metu komisijä ar 20 pret 9 balsim noraidits padomju priekä-likums par visu DP nometi^u un DP noteikumu pärbaudiäanu Väcijas tris rietumu okupäcijas josläs. Kopä ar 6 slavu valstim par lo priekälöcumu balsoja Fra;icija, Norve|iJa un E i i p - te. Francijä bija vienigä no okupäci-jaä valstim, kas bija ar; mien; Jaut izdarit äädu pärbaudl Padomju Sa-vieniba bija apsudzejusi rietumu yalstis^ ka täs DP nometnes dodot patverumu kara noziedzniekiem. , LidmasTnas un ku|i glabj strandejusus zTdu i2celotajus J e r u z a 1 e m e, 9. 12. (DANA-Reuters). No käda veträ bojäta k u - ^a, kas ar 800 nelegäliem 2idu izce- Jotäjiem atradäs ce}ä uz Palestinu, Bodosas salas tuvumä pazudusas 8 personas, svetdien zi^oja „Jewlsh Agency" pärstävis. Palestinas v a l - diba pa radio ludza angju vSstnie-cibu At§näs darit visu iespejamo strandejuäo gläbäanai; No Palestinas deväs cejä öetras .„Halifax" tipa l i d - maälnas ar pärtiku, ap^erbu un me-dikamentiem, bet no^ Haifas gläbsa-nas akcijä piedalijäs käds angju iz-nicinätäjs, Pirmo tris lidmaäinu ap-kalpes zipoja, ka avarejuäie atrastiv Palidzibas Sniegsanai otrdien deväs celä vei viena lidmaäina ar trim ärstiem un diväm mäsäm un divi grieku izniclnätäji. J e r u z a l e m e , 11. 12. (DÄNA-Reuters). Kä papildUs zii?o, angju iznicipätäjs „ehevron" un' minu mekletäja laiva „Providence** divos paxiemienos izgläbusi visus 742 S i - rinas sala, Rodosas tuvumä strande-jusos zidu izcejotäjus. Izgläbtos no-ved uz Kretu; ,,Jewish Agency", kä zi^o BBC, izteikusi AngUjai pateici-bu par izcejotäju gläbäanu. GÄjUSI BOJÄ F R A N C U Z E M - tJDENE P a r i z e , 10. 12. (DANA-INS). Fran6u kara ministrija pinndi^ oficiäli pazipoja, ka nav ceribu tur-pinät pazudusas franöu zemudenes meklesanu, Zemudene „2326", kas pec AP zipämit kä bijusi agräkä väcu zemudqne, ar 23 viru apkalpi. to vidu trim - augstäkiem franöu ätä-ba virsrtifeklem, izdarija niräanas me^äjumus Tulonas ostas tuvumä. Pec Reuterazii^iäm Vidus jarä, dienvidos no Tulonas, konstatits liels eUas tiraips; pl^em, ka tas radies no bojä gäjuääs zemudenes. PADOMJU DIPIX>MÄTIJAS PANÄ KUMI UN MOLOTOVA nSKÄP-SANÄS QIUJORKÄ Komentejot ärlietu minlsku pado-mes panäkto vienoSahos par visiem pieciem lidz äim apsprie^amiem miermiligi^ ^ Londonas nTimes" diplomätiskais korespondents izsa-käs, ka padomd izdevies radit vis-maz pamatus un vadlfnijas austru-mu un rietumu sadarbibai plaää Vidus jdras apgabalä un Austrum-eiropä. ZIIQLU par §o vienoSanos Lon-dona ar seviäj^u gandarijumu sa^e-muSi visi sfiti^jti un diplomäUskie pärstävjl, kas bija piedalijuäies ,Pa-rlzes sarunas. Korespondents atgädina, ka rel-^ zem sarunas dräudejuäas paasinät austrumu un rietumu attieksmes, bet nu beidzot tomer panäkts kom-promiss. Kaut ajl, angju delegäcijai daz:i no §iem komprbmisiem nav tie- §i patikami, tomer tä apmiefinäta, ka atkäpäanäs notikusi tikai: loti ne-daudzos principiälos jautäjumos un ka dazas no siväkajäm ciiiäm, pie-meram, par brivostas radisanu T r i - estä, brivu kuäniecibu Donavä, tais-nigäm reparäcijäm un par sabied-roto tiesibäm bijuäo ienaidnieku val-stis, tomer nav izcinitas velti. . Piekäpäanäs sarunas piedzivota' no visiem, dallbniekiem, bet^ visievero-jamäkäs un .hegaiditäkas bija täs piekäpäanäs, kuras izdarija ärlietu ministrs Molotovs sarunu pedejä posmä liTujorkä un kas ärvalstu dip-lomätu vidu Lpndonä radija visda-iädäkos minejumus. ,,Acimredzot Molotovs sai^emis no-rädljumus," raksta ,,Times'* korespondents, „ka vi^noäanäs jäpanäk, ja vien tas kadt kä iespejäms. Daja diplomätu domä, ka meneäiem ilga-jäs sarunas a r dazädajäm kyizem un strupcejiem Molotovs vienkäräi se-^ köjis tradicionäliem diplomätijas pa-i?. §mieniem. Viijiä asi un pärdroäi c i - nijies, lai panäktu iespejami lalDäkos nosadjumus Padomju Savienibai. Kaut ari galvenä piekäpäanäs beigäs bija Molotovä puse, tom§r vii^S ie^ kad vli:iam vairs liebija äaubu, ka rietuinvalstis vairs nav arimieru tä-iäk. piekäpties. Q t i diplomäti, kanv apsta:]! A u - strumeiropä labi paastämi, norädot uz Padomju Savienibas ieinterese-tibu noslegt mierligumus un tä at-vieglot stärptautisko; stävokli. Neat-bildigas baumas par Icaru esot ietek-mejjuäas politisko un saininiecisko dzivi Austrumeiropä daudz negati- Väk nekä to ^etumeiropä jÄeijemot Pastiprinoties 6po:dcija valdlbäm, zemnieki aizturqt savus' pre^u krä-jumus un valutas sistemä esot ap-draui^ etas. Briväkäm attieksmem starp valstim butii stiprinätäja un konstruktiva ietekme. , ^ ; ' Rakstä täläk; norMits x^ikädu Stä- Iina izteiclenu, ka iPadoipju Savieni-ba esot ieintereseta aiz^^umS no Amerikas. to patiesi. pirms dajäm dienäm apstiprihäjls Viäinskis kädä padonju -i- amerikäpu draudzibas sarikojumä ilSujorkäl j Viäinskis to-reiz teicis: „Mums yaijadzigi krediti, un kapitälistiem. vajadzigi augU par äiem kr6ditieni.V Sis, pec " „Times" korespondenta . domäm, esot vei viens lemesls, lai vienotos. ^ Citi npverotäjl, savukärt, aizradot, ka padomju valdiba laikä, kad täs smagajai rupniecibai atkal iespSjö-- mi plaäi butu jäkalpo jaunuzbuvei, ir patiesi un tieäi ieintereslta äekniet atbrui;ioJanos. Neviens neapgalyojot, ka vienigi Padomju Savienibai butu Interese noslegt ligumus, bet äinr z i - ^ä vienprätigas esot: visas yalstis. Tapat ari neiedroäihoties pirak"tälu raudzities näkothS Pretim, drusku labveligäkajam pagriezienam Ijlu* jorkä nostädot ^emitigo pret Angliju un Amerikii versto padomju propa-gandu Tuvajos austrumos un pret-amerikänisko propagandux Tälajos austrumos. ' . V i ^ äie iztirzäjumi; nbbeida „Ti-mes", esojt me^inäjun^ iztidkot vie-* HU dalu padomju ] poHtikas ,;nozimJ-priekä soU pa solim atspiedis rie- ggaajjäa mmiieerraa sslieeggssaannäass ppieerriiooadal: ^w i liaaii*- tonvalstu pärstaVjU3 no^aau(teäm v i i ^ ^ ^ kad bija vieöigl i z y ^ ;^torp pa-i? tt säkums^-poziciJSp .un//beidzotp^^^ tikai täd pats bijis gätavs piekäpties, . . . (DANA-Beuters) Näkosä ärlietu ministru konference notiks MaskaVä lN[ u j o r k ä, 11.12. (DANA). Är"^ lietu ministru padome - vienojusies säkt näkoäo konferenci 10. martä, Apspriedea par Väcijas jautäjumu notiks * Maskayä. lepriekSe jäs konf e-rences jau notikuäas pec kärtas Lon-dona, Parize un ISjTujorkä, tä ka ta-gad' i r Maskavas karta. KädBernss jautäjis, vai padomju valdiba dos presei tfidas paäas iespSjas, kä citas valdibas, Molotovs atbiidSjis, ka tä baäot. Pärrunäjöt darba kärtibu Väcijas miera liguma apsprieäönä, Francij as pärstävis Murvi paziijioja, ka näko§ä konference jäiz§kir Zäras apgabalä liktepis. Molotovs domäja, ka jäsäk bQtu ar Sabiedroto kontrolpadomes lidzSinejäs darbibas apsplieäanu. Be-vinsturpretim aizrädija, ka Anglija ieintereseta, lai pec iespejas driz Väcijä klutu saimnieciski patstä^ viga. Otrdienäs sede ärlietu ministru padome izSlj:ira visus vei /neskaidros jautäjumus par Triestas näkotni. Padome vienojäs radit Triestas brivostas pärvaldei starptautisku komi-siju ar ASV, Anglijas, Francijas, Padomju Savienibas, Dienvidslavi-jas, Italijas, Cediosloväkijas, Austri-jas, Ungärijas, Polijas un Sveices pärstävjiem. Molotovs bija ierosi^ tiäjis pieaicinät ari Albänijas, Ru-Änglija prasa gandarljbmu no Albanijas L o n d o n ä, l a 12. (DANA-Reu-ters). Anglijas valdiba publicejusi Albänijai i^sniegto notu, kura pie-prasits, lai Albänijas valdiba - divu nedelu laiki atvainojas un dod ma-teriälu gandarijumu par zaudeju-miem. kas nodariti uzbrukot angju kara ku^^m Korfu kanäil. Ja A l bänijas valdiba nedoäöt apmierino- §u atbildi, AngUja ziiioäot par §o%n-dijumu Droäibas padomei. Anglijas hotä pieminets, ka pirmo reiz albä-pu baterijas atkiäjusas uguni uz kadu ang}u Icreiseri/lS. maijä. Bet 22. oktobri divi anglu izniclnätäji Korfu kanäli uzbraukuäi minäm, smagi bojäti, un sprädzienos nogali-näti 44 Jurnieki Notä paskaidrots, ka äis minas bijuSäs nesen izu^^tas. No tä Anglija secina^ ka Albänijas valdibai par §im minäm bija jäzina. VÄCU BEGll APGRCTINA DAMJAS BUD2ETU IjTujorkä, 8. 12. (DANA). U N - RRAs ^eneräldirektors Fiorello L a - gardija vSstijumä sabiedroto kon-trolpadomd Berline riorädija, ka Dänijä vei arvien dzivo 200.000 vä-cieäu, kurus uz turieni pärvietoja nacistL Tas esot netaisns däi^iu tau-tas un täs saimniecibas apgrutinä-jums un kavejot Dänijas atveselo-äanos, jo izmaksäjot Dänijai 15Vo no visa täs budz§ta. mänijas un IJkraihas pärstävjus, bet kad Bevins aizrädija, ka §ai kbmisi-jai jäpärstäv tikai saimnleclskas un ne politiskas interesesj Mölötövs sa* vu priekälikumii atsauca.A Vienoto Näciju komisi jas un apäkäkomisijas turpinäJuSas ap^ spriest veto, atbna^ioäänäs. un Späni-jas^ jautäjumus. ' ' <, 6000 NELEGÄLU R0B£2PÄRGÄ^ JEJU NEDE^iS B e r l i n e , 10. 12. (DANA), Kfi redzams no amerikäi^u militäräs vai* dibas pedejä nedSJas pärskata^ de-cembra pirmajä ned§)ä. ameräi:äi;iu joslas r o l ^ u m§^§Ju§as nelegäll päriet 5753 personas. Robe^policija täs aizturgjusi un aizraidljuli atpa-kai, reize apptäjot preces par 140.098 markam. Kä pärieäainas meönäju-mu, tä aplj:ilätö preön vertibaa adi^ä, salidzihot ar iepriekäejo nedeju kon-statejams prävs pifaugums. SARUNAS PAR ANGli;^ UN AME-RlKÄIUrU lEROCU STANDABTIZ& SANU Va§ington.ä, la 12. (DANA)* Savienoto Valstu ärlietu ministrljas pärstävis pirmdiöi paskaidroja, ka Savienoto Valstu un Anglijas starpä notiekoäa domu apmaii^a par ietoCu standartiz§sanu lieaptverot nekadas politiskas norunas. Savienptajäm j^Valstim esot saistibas UN ietvaros, \in, kä ärlietu ministrs Bemss jau noräcÖjiSr ASV nemeklS sayienibu ar kadu jvalsti pret kadu citu valstL Atgädinot abu valstu ieroöu apnai- I:LU kara laikä, ministrijas pärstävia norädija, ka esot neizbegami un da« biski iespejami plaää merä standar-tizet bruijioto spätu apbn^i^ojumu. L o n d o n ä, 10. 12. (DANA-Reu-ters); Pec käda komunistu deputäta: jautäjuma lordprezidehts Morisons apakänamä paskaidroja, ka nekäda vienoäanäs par Anglijas un ASV ap-bruijLojuma vienveidoäanu vei neesot panäkta. leverojot abu valstu sadar» bibu kara un tagad Väcijas okupä-cijä, tomer notiekot domu apmaiija par iädas vienveidoäanas turpiriä- §anu aiz lietderibas un saimniecis-kiem motiviem.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 13, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-12-13 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari461213 |
Description
Title | 1946-12-13-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | Authorized by >- Lizenz —< Izdoäanas at}aaja: ICD-OMGB :: ^tbildigais reidak-tors; — Editor in-Chie£: Kärils Rabäcs^ vietnieKs: Aleksandrs Llepa, reaaBci-jas sekretäcs: j^aksis Culi-tis; redaktori: Andrejs Äu-dzis (Mmdliene), Harijs Min-denbergs (EsllngenaV At-nolds Smits (sports), Zigords Bärda (tedudskais iek^o-jums) LATVIAN NEWSPAPER Nr. 4 (36) Piektdien, 1946. g. 13.Xfi Iznäk otrdienäs im piektaie^ näs Izdevejs; Bavärijas apgöbala latyieSu komltejaft uzdevumS LatvieStt preses darbfnieka sadarbibae kopai rt Redakcija: Gtazbiirg/D^Bflr« germeister-LB&dmafin-Ply 7, t 92 :: Printed by Schwib, Volks^latt, GQazbai^g/Doa, Bib8enii.-La&diiiaim-Ft 7 :: Metiens — Circttlattc»; 4000 NODIBINATA BALTUAS I|AIITU DP DARBA NODAllC^A P§dSJis^nedS|äs sakiäies plaSa Baltijas tautu DP iesaistHaiia dar-bos. La! sekmigSki kartojlin nodsdfiijiatibas jautajumus pie amerikä^ti jöslas I J N R I ^ mitiies Heidelberg nodibinata Baltijas tautu DP darba nodala^ käs darbosies k nede)ä notikajpirmä noda|as sede padotndeyejs Ijdsfödiju^ PagäjuSä jkupL piedalijäs amerikä^u armijas, VmRA% ¥MCA's un visu tris ä^ltijas' tautu pärstävjL P ^ latvie§u pirstani darbu noda|& aictnSts L€ K darba nozares vaditajs A. Brunners. Jaundibinätäs Baltijas tautu ,D darbu nodäjas uzdevumi, pa§reiz ve plänoSanas stadijä. No amerikä^i armijas .un UNRRA*s puses turpmä-kä darba izveldo§anai izstradatas r tezes» kas nodotas Baltijas tautu par stävju sanäksmei. ^Bez tam armija m X^NRRA's parstävji luguäi lai sa VU9 ptiek§likumus iesnieidz arl lat ,vl^§i, lietuvieäi un igaucd. So priek§| likumu saskatjLoäanal Eslingenä jau ÄQtikiisl: darba lietu: kärtotäjii ap- • ^ e d e . ptra apspriede notiks 14. (teqembri, kupä piei^ems, iesmedzam(> pi^kälikuöiu tekstu, pec kam to nof dös UNRRA's galvenä mitne Heidel bergä. • Amerikäpu armijas un UNRKA' 'IzstrSdätä priek§likuma 4 tezes vi pirms paredz iesaistit darbös, viri^- 'liis vieniniekus, paredzot nodarbinät tos ipaSäs^ apsardzibas vienibäs. P^- ' reäzits, 4iWJ^ät an ipa§a€i buvdar un traiisporta ^grupas^ kas • ari sti ^ dätu .amerikäi^u un UNRRA*s. da^*-^ "bosJPla§akas un musu lietpratejie isti piemerotas iespejas sola prd-jekts'Baltijas tautu DP ^psäimniö-kpSanänodbt fabrikas un darbnlca^. \Vi$pirinSxP|aredz§ts noorganizet dar-bus tekstilrQpniecibas un apavu no-zar §. So fabriki^^ un darbnicu prf-djiikciju nodos armijas iin iia§u DP apgadeL Ceturtkärt paredzets orga-niizlt darba grupas, kas yeäktu kifi-tufe amerikäi:iu karaviru kapa vietu apzinaäänu un re^stre§anu. iiidztekus ^arba nodalas izyeido-ianai pie UNRRA'a gälvenäs mitdes Heidelbergä, säkusies plasa musu tautieSu iesäisti§anäs amerikäijLU darbos. Re&streäanäs notiek Hana-vä. Latvie§u nometnes vadiba Kanava atkärtoti pasvitro, lai tautie§i, kas veläs iesai$tities Sajos darbos, nebrauc uz Hanavu ats^viäljä, bet lai pieteik§anos kärto ar. savas nometnes vädibas vidutäj ibu. Atsevisl|:us iebraucejus Hanavä nere^stres, Pir-mä jkvalificeto strädnieku darbu grupa Hanavä jau sastädita. 600 Visdazädäko lietprateju Hanävä pul-ce^ ies 16. decenibri, lai dienu veläk jau, stätös darba. Darbu lietu kärtotäjii lugums, lai visi, kas pieteiku- §ies un grupä iedaliti, 16. - d^cembri Kanava ari ierastos. Sästadita ari pträ, kvalificeto strädnieku grupa. Täs dalibniekiern Kanava jäierodas 29. decembrL IVeää grupa sastädi-sies no nekyalificetiem stradniekieip. Sai grupai vei var pieteikties. Dar|)i säksies janväri. Darba noteikumi vei galigä veidä nav zinämi. , . , . H. M. AICINA UZ OG^.TJ RAKTUVEM. Sa^emts piedäväjums par 2000 latvieäu nodarbinäSanu Bel^ijas og}u raktuves. Musu vadosäs iestades äo piedäväjumb.' Jcä nepiemerotu norai-dijuSa^.' SaVä laikä noraidits iidzigs piedäväjums par, 5000 latvieäu no-darbipääanu oglu raktuves Väcijä. Latyieäi no savas puses piedaväja .10 in2enierus, bet vii;iu pakalpojum>is savukärt noraidlja väcu , iestädes, aizbtldinädamäs, ka kvalifieetu dar-binieku Väcijä esot pietiekami. T e h e r a n ä, 10. 12. (DANA-Reuters). Iränas valdibas ka];^sdeks nakti uz otrdi^nu säcis iesojot Azer-beidäanä, ipazii;iojis Iränas arimjas galyenä ätäba pärstävis, piezimijot, kä karaspeks-lidz äim sastapis ,maz pretestibas. Ministru prezidents fCvayams Sultanechs iepriekä pa jra-dip bija velreiz apliecinäjis valdmas nodomu nosutit ka^aspeku veleäanu päiraudzibai uz visäm provirjcem, tä tad ari uz Azerbeidzanu. Vi^|ari bija aicinäjis Azerbeid^anas ieizi-vptäjus ,gäzt savu „gangsteru" re- 2imu. Iränas armijas galvenais ätäbs, savukärt, pa/radio ^"bijäi pavel§jis j v i - siem bijuäajiem Iränas armijas virs-niekiem, kas paär^iz kalpojot ai ^to-nomäs provinces Äzerbeidzanas mi-licijä, pieteikties tuvSkajä , armijas lestäde ärpus Äzerbeidzanas' vai Jgal^ venäjä ätäbL Ja Sos virsniekus digäs darbH^as laikä sai:iemtu gö||stä, viijLUS uzskafiäot par nodevejie Azerbeidjanas provinces valdiba, kä zi^bja Tebrisas radio, iecelusi sayas y§le§anu ^ pärraudzibas k( mi-i^ jas uii devusi rjikojumu veleäAnas sarikot nekavejotiesy kaut gan ^risäs pärejäs Iränas, province$ täs uz ne-d^ lu atliktas. Kvavams Sultanedis nostitljis Äzerbeidzanas gubefn^to-. ram'Djavidam protestu, kupä äls velkaanasi apzime par „nelegäläm",|Täs esot pretrunä ar satversmi un vi^ldi-. bas Äcojumiem, im centrälä valdiba täs nekädä gadijumä neatziäot. | ^ Kä INS no TiTujorkas zii;io, Iranas vestnieks Huseins Ala, iesniedzot XJN Droäibas padomei Iränas notu,, gan lijdzis Iränas. Jautäjumu nebvit-rot no darba kärtibas, bet nav pra-söis nekädu tuliteju akciju. . Notä norädits, ka Padomju Savieiiibäi ANGLIJAS VIEDOKLIS [RÄ^ii ' LIETÄ L o n d 0^ ä, 10. 12. tDANA- |EleU-ters).' Ärlietu-ministrijas pärstävis otrdien atkärtoti izteica angju vie-dokli, ka karaspeka; pärvietcjsana ^T^ms robezäs.ir Iränas vaLpas lietä. Anglijaso viedokli päturesot ari gadijumä, ja karaspeka iei€[sana Azerbeidzanä räditu ciijas. Gluzp bez pamata esot padomju apgalvo; |ums, ka karasppka ieso^osana Azerbe ^d2a-nä notieköt pec anglu valdibaj| pa-doma. Angju valdiba vienigi Ifijusi informeta par §0 Iränas valdibas nodomu, jo tas paziijiots Va dienas iepriekä. äkas draudzigäs iestädes Azerbeidzanä pretojoties karaspeka iesoloäanai Valdibas karaspeks, kä papildus ziijLO, iesojojis Azerbeidzanä tris kol-lonnäs. le^emts^Gaflankuhas atbalsta punkts. Liela dala AzerbeidZanas miliöu padodas bez ci^as un atdod ieroöus. Kä ziijiö iajkraksts „Etelaat", karaspeks, iespjojot' Mazamdaranas pra:pnce, kur Padomju Savienibai pieder naftas kpncesijas, atradis labi nomäsketu radio raiditäju, kääri municijas un ierotUu noliktavas. Pro-vince izsludinäts: iz^emuma stävok-lis un iedzivotäju izejas aialiegums. Tebrisas radio ziijoja, ka valdibas karaspeks uzbrucis Azerbeid2anas provinces dienvidos un ai^strumos un bombardejis kurdu apdzivotas vietas provinces dienvidos. / ASV republikäipi pmitfas viedoklis toata fiesibu fauiäjumä Republikäpu partijas nacionäläs komitejas priekSsedis Karols Riss^ publicejis sekojoStt deklanLciju: Kärepublikä^u partijas nacionäläs konätejas priekäsedis esmu tais ieskatos» ka flgstosam mieram jäballstäs uz tajisnibas un tiesibu principiem, kas ietverti Atlanti-jas cihartä un UN deklaräoijä» ko pi^emuSi visi sabiedrotie. Ja lie-läs tautas apspieS mazäs näcijas, tad nevar btit flgstoss miers. Kat-ra pr^t mazäm tautäm versta agi^slva rfciba» katrs varas aktSj vienalga kura vara to pielieto, ir nosodäma» seviäl^i tad, ja ar to pärkä^j ar mazajäm tautäm no- ,slegtos ligumus. LietuVas, Latvijas un Igaunijas briviba un neatkariba ir atkal jäät jauno. " SQ valstu beg)iem jädod iespeja atgifiezties, nebaidoties no vajäSanas, xm §o zemju tautäm jädoid iespSja. sarikot brivas un neiespaidotas velSsauas^ Repub-likä^ u partija atzist, ka kara eie-tuääm tautäm jädod tiesibas brivi noteikt savas dzlves veidu un valsts iekärtu. Suverenäs tiesibas täm tautäm, kam täs ar varu at- ^emtas, atkal jäatjauno. Republi-kä^ u partija nozelo katru atkäp-^ Sanos np äiem prineipiem. ' ^ „Ned§}as, Apskats" K A M FINANCET^ S T A R P T A U - TISKO B^Gt^U OkGANIZÄCIJU liT u j o r k ä, 8. 12. ( D A N A - Reuters). XJN^^bud^eta un pärvajdes lietu komisijä, pärrunäjoi starptau- ,tiskäs I beg}u organizäcijas (IRO) financeäanu, ar 16 priet 11 bal-sim pieijiema; ^rancijas prlncipiflo priekälikumu, kä iömakgäm pla§a meroga beg^u nometinääanäi jäno-tiek drizäk uz brivprätibas päma-tiemf; nekä,piespiiädu^,5£är$a; Tieil^etu komisijä SavienotäS'^V^alst'is nostäjäs pretjebkädu priekälikim^u, kas pa-redzetu Väcijas piedaliSamps IRO izdevumu öegäanä, Komisijäs vai-räkums bija ieskatos, ka Väcijäi un Japänai tomer jäsedz dajaäis organizäcijas izdevumu. NORAIDITS P A D O M J U PRIEKS-U K U M S P A R D P P Ä R B A U DI Ijr u j o r k ä, 7. 12. (DANA INS). UN sociälo Metu komisijä ar 20 pret 9 balsim noraidits padomju priekä-likums par visu DP nometi^u un DP noteikumu pärbaudiäanu Väcijas tris rietumu okupäcijas josläs. Kopä ar 6 slavu valstim par lo priekälöcumu balsoja Fra;icija, Norve|iJa un E i i p - te. Francijä bija vienigä no okupäci-jaä valstim, kas bija ar; mien; Jaut izdarit äädu pärbaudl Padomju Sa-vieniba bija apsudzejusi rietumu yalstis^ ka täs DP nometnes dodot patverumu kara noziedzniekiem. , LidmasTnas un ku|i glabj strandejusus zTdu i2celotajus J e r u z a 1 e m e, 9. 12. (DANA-Reuters). No käda veträ bojäta k u - ^a, kas ar 800 nelegäliem 2idu izce- Jotäjiem atradäs ce}ä uz Palestinu, Bodosas salas tuvumä pazudusas 8 personas, svetdien zi^oja „Jewlsh Agency" pärstävis. Palestinas v a l - diba pa radio ludza angju vSstnie-cibu At§näs darit visu iespejamo strandejuäo gläbäanai; No Palestinas deväs cejä öetras .„Halifax" tipa l i d - maälnas ar pärtiku, ap^erbu un me-dikamentiem, bet no^ Haifas gläbsa-nas akcijä piedalijäs käds angju iz-nicinätäjs, Pirmo tris lidmaäinu ap-kalpes zipoja, ka avarejuäie atrastiv Palidzibas Sniegsanai otrdien deväs celä vei viena lidmaäina ar trim ärstiem un diväm mäsäm un divi grieku izniclnätäji. J e r u z a l e m e , 11. 12. (DÄNA-Reuters). Kä papildUs zii?o, angju iznicipätäjs „ehevron" un' minu mekletäja laiva „Providence** divos paxiemienos izgläbusi visus 742 S i - rinas sala, Rodosas tuvumä strande-jusos zidu izcejotäjus. Izgläbtos no-ved uz Kretu; ,,Jewish Agency", kä zi^o BBC, izteikusi AngUjai pateici-bu par izcejotäju gläbäanu. GÄjUSI BOJÄ F R A N C U Z E M - tJDENE P a r i z e , 10. 12. (DANA-INS). Fran6u kara ministrija pinndi^ oficiäli pazipoja, ka nav ceribu tur-pinät pazudusas franöu zemudenes meklesanu, Zemudene „2326", kas pec AP zipämit kä bijusi agräkä väcu zemudqne, ar 23 viru apkalpi. to vidu trim - augstäkiem franöu ätä-ba virsrtifeklem, izdarija niräanas me^äjumus Tulonas ostas tuvumä. Pec Reuterazii^iäm Vidus jarä, dienvidos no Tulonas, konstatits liels eUas tiraips; pl^em, ka tas radies no bojä gäjuääs zemudenes. PADOMJU DIPIX>MÄTIJAS PANÄ KUMI UN MOLOTOVA nSKÄP-SANÄS QIUJORKÄ Komentejot ärlietu minlsku pado-mes panäkto vienoSahos par visiem pieciem lidz äim apsprie^amiem miermiligi^ ^ Londonas nTimes" diplomätiskais korespondents izsa-käs, ka padomd izdevies radit vis-maz pamatus un vadlfnijas austru-mu un rietumu sadarbibai plaää Vidus jdras apgabalä un Austrum-eiropä. ZIIQLU par §o vienoSanos Lon-dona ar seviäj^u gandarijumu sa^e-muSi visi sfiti^jti un diplomäUskie pärstävjl, kas bija piedalijuäies ,Pa-rlzes sarunas. Korespondents atgädina, ka rel-^ zem sarunas dräudejuäas paasinät austrumu un rietumu attieksmes, bet nu beidzot tomer panäkts kom-promiss. Kaut ajl, angju delegäcijai daz:i no §iem komprbmisiem nav tie- §i patikami, tomer tä apmiefinäta, ka atkäpäanäs notikusi tikai: loti ne-daudzos principiälos jautäjumos un ka dazas no siväkajäm ciiiäm, pie-meram, par brivostas radisanu T r i - estä, brivu kuäniecibu Donavä, tais-nigäm reparäcijäm un par sabied-roto tiesibäm bijuäo ienaidnieku val-stis, tomer nav izcinitas velti. . Piekäpäanäs sarunas piedzivota' no visiem, dallbniekiem, bet^ visievero-jamäkäs un .hegaiditäkas bija täs piekäpäanäs, kuras izdarija ärlietu ministrs Molotovs sarunu pedejä posmä liTujorkä un kas ärvalstu dip-lomätu vidu Lpndonä radija visda-iädäkos minejumus. ,,Acimredzot Molotovs sai^emis no-rädljumus," raksta ,,Times'* korespondents, „ka vi^noäanäs jäpanäk, ja vien tas kadt kä iespejäms. Daja diplomätu domä, ka meneäiem ilga-jäs sarunas a r dazädajäm kyizem un strupcejiem Molotovs vienkäräi se-^ köjis tradicionäliem diplomätijas pa-i?. §mieniem. Viijiä asi un pärdroäi c i - nijies, lai panäktu iespejami lalDäkos nosadjumus Padomju Savienibai. Kaut ari galvenä piekäpäanäs beigäs bija Molotovä puse, tom§r vii^S ie^ kad vli:iam vairs liebija äaubu, ka rietuinvalstis vairs nav arimieru tä-iäk. piekäpties. Q t i diplomäti, kanv apsta:]! A u - strumeiropä labi paastämi, norädot uz Padomju Savienibas ieinterese-tibu noslegt mierligumus un tä at-vieglot stärptautisko; stävokli. Neat-bildigas baumas par Icaru esot ietek-mejjuäas politisko un saininiecisko dzivi Austrumeiropä daudz negati- Väk nekä to ^etumeiropä jÄeijemot Pastiprinoties 6po:dcija valdlbäm, zemnieki aizturqt savus' pre^u krä-jumus un valutas sistemä esot ap-draui^ etas. Briväkäm attieksmem starp valstim butii stiprinätäja un konstruktiva ietekme. , ^ ; ' Rakstä täläk; norMits x^ikädu Stä- Iina izteiclenu, ka iPadoipju Savieni-ba esot ieintereseta aiz^^umS no Amerikas. to patiesi. pirms dajäm dienäm apstiprihäjls Viäinskis kädä padonju -i- amerikäpu draudzibas sarikojumä ilSujorkäl j Viäinskis to-reiz teicis: „Mums yaijadzigi krediti, un kapitälistiem. vajadzigi augU par äiem kr6ditieni.V Sis, pec " „Times" korespondenta . domäm, esot vei viens lemesls, lai vienotos. ^ Citi npverotäjl, savukärt, aizradot, ka padomju valdiba laikä, kad täs smagajai rupniecibai atkal iespSjö-- mi plaäi butu jäkalpo jaunuzbuvei, ir patiesi un tieäi ieintereslta äekniet atbrui;ioJanos. Neviens neapgalyojot, ka vienigi Padomju Savienibai butu Interese noslegt ligumus, bet äinr z i - ^ä vienprätigas esot: visas yalstis. Tapat ari neiedroäihoties pirak"tälu raudzities näkothS Pretim, drusku labveligäkajam pagriezienam Ijlu* jorkä nostädot ^emitigo pret Angliju un Amerikii versto padomju propa-gandu Tuvajos austrumos un pret-amerikänisko propagandux Tälajos austrumos. ' . V i ^ äie iztirzäjumi; nbbeida „Ti-mes", esojt me^inäjun^ iztidkot vie-* HU dalu padomju ] poHtikas ,;nozimJ-priekä soU pa solim atspiedis rie- ggaajjäa mmiieerraa sslieeggssaannäass ppieerriiooadal: ^w i liaaii*- tonvalstu pärstaVjU3 no^aau(teäm v i i ^ ^ ^ kad bija vieöigl i z y ^ ;^torp pa-i? tt säkums^-poziciJSp .un//beidzotp^^^ tikai täd pats bijis gätavs piekäpties, . . . (DANA-Beuters) Näkosä ärlietu ministru konference notiks MaskaVä lN[ u j o r k ä, 11.12. (DANA). Är"^ lietu ministru padome - vienojusies säkt näkoäo konferenci 10. martä, Apspriedea par Väcijas jautäjumu notiks * Maskayä. lepriekSe jäs konf e-rences jau notikuäas pec kärtas Lon-dona, Parize un ISjTujorkä, tä ka ta-gad' i r Maskavas karta. KädBernss jautäjis, vai padomju valdiba dos presei tfidas paäas iespSjas, kä citas valdibas, Molotovs atbiidSjis, ka tä baäot. Pärrunäjöt darba kärtibu Väcijas miera liguma apsprieäönä, Francij as pärstävis Murvi paziijioja, ka näko§ä konference jäiz§kir Zäras apgabalä liktepis. Molotovs domäja, ka jäsäk bQtu ar Sabiedroto kontrolpadomes lidzSinejäs darbibas apsplieäanu. Be-vinsturpretim aizrädija, ka Anglija ieintereseta, lai pec iespejas driz Väcijä klutu saimnieciski patstä^ viga. Otrdienäs sede ärlietu ministru padome izSlj:ira visus vei /neskaidros jautäjumus par Triestas näkotni. Padome vienojäs radit Triestas brivostas pärvaldei starptautisku komi-siju ar ASV, Anglijas, Francijas, Padomju Savienibas, Dienvidslavi-jas, Italijas, Cediosloväkijas, Austri-jas, Ungärijas, Polijas un Sveices pärstävjiem. Molotovs bija ierosi^ tiäjis pieaicinät ari Albänijas, Ru-Änglija prasa gandarljbmu no Albanijas L o n d o n ä, l a 12. (DANA-Reu-ters). Anglijas valdiba publicejusi Albänijai i^sniegto notu, kura pie-prasits, lai Albänijas valdiba - divu nedelu laiki atvainojas un dod ma-teriälu gandarijumu par zaudeju-miem. kas nodariti uzbrukot angju kara ku^^m Korfu kanäil. Ja A l bänijas valdiba nedoäöt apmierino- §u atbildi, AngUja ziiioäot par §o%n-dijumu Droäibas padomei. Anglijas hotä pieminets, ka pirmo reiz albä-pu baterijas atkiäjusas uguni uz kadu ang}u Icreiseri/lS. maijä. Bet 22. oktobri divi anglu izniclnätäji Korfu kanäli uzbraukuäi minäm, smagi bojäti, un sprädzienos nogali-näti 44 Jurnieki Notä paskaidrots, ka äis minas bijuSäs nesen izu^^tas. No tä Anglija secina^ ka Albänijas valdibai par §im minäm bija jäzina. VÄCU BEGll APGRCTINA DAMJAS BUD2ETU IjTujorkä, 8. 12. (DANA). U N - RRAs ^eneräldirektors Fiorello L a - gardija vSstijumä sabiedroto kon-trolpadomd Berline riorädija, ka Dänijä vei arvien dzivo 200.000 vä-cieäu, kurus uz turieni pärvietoja nacistL Tas esot netaisns däi^iu tau-tas un täs saimniecibas apgrutinä-jums un kavejot Dänijas atveselo-äanos, jo izmaksäjot Dänijai 15Vo no visa täs budz§ta. mänijas un IJkraihas pärstävjus, bet kad Bevins aizrädija, ka §ai kbmisi-jai jäpärstäv tikai saimnleclskas un ne politiskas interesesj Mölötövs sa* vu priekälikumii atsauca.A Vienoto Näciju komisi jas un apäkäkomisijas turpinäJuSas ap^ spriest veto, atbna^ioäänäs. un Späni-jas^ jautäjumus. ' ' <, 6000 NELEGÄLU R0B£2PÄRGÄ^ JEJU NEDE^iS B e r l i n e , 10. 12. (DANA), Kfi redzams no amerikäi^u militäräs vai* dibas pedejä nedSJas pärskata^ de-cembra pirmajä ned§)ä. ameräi:äi;iu joslas r o l ^ u m§^§Ju§as nelegäll päriet 5753 personas. Robe^policija täs aizturgjusi un aizraidljuli atpa-kai, reize apptäjot preces par 140.098 markam. Kä pärieäainas meönäju-mu, tä aplj:ilätö preön vertibaa adi^ä, salidzihot ar iepriekäejo nedeju kon-statejams prävs pifaugums. SARUNAS PAR ANGli;^ UN AME-RlKÄIUrU lEROCU STANDABTIZ& SANU Va§ington.ä, la 12. (DANA)* Savienoto Valstu ärlietu ministrljas pärstävis pirmdiöi paskaidroja, ka Savienoto Valstu un Anglijas starpä notiekoäa domu apmaii^a par ietoCu standartiz§sanu lieaptverot nekadas politiskas norunas. Savienptajäm j^Valstim esot saistibas UN ietvaros, \in, kä ärlietu ministrs Bemss jau noräcÖjiSr ASV nemeklS sayienibu ar kadu jvalsti pret kadu citu valstL Atgädinot abu valstu ieroöu apnai- I:LU kara laikä, ministrijas pärstävia norädija, ka esot neizbegami un da« biski iespejami plaää merä standar-tizet bruijioto spätu apbn^i^ojumu. L o n d o n ä, 10. 12. (DANA-Reu-ters); Pec käda komunistu deputäta: jautäjuma lordprezidehts Morisons apakänamä paskaidroja, ka nekäda vienoäanäs par Anglijas un ASV ap-bruijLojuma vienveidoäanu vei neesot panäkta. leverojot abu valstu sadar» bibu kara un tagad Väcijas okupä-cijä, tomer notiekot domu apmaiija par iädas vienveidoäanas turpiriä- §anu aiz lietderibas un saimniecis-kiem motiviem. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-12-13-01