Bavarijas Latviesu vestnesis, March 8, 1949

              :.'y'i^
8.5.
:viešu cīksto
«Utu
ļ^ĶABŠOĶS OŪŠT
IVO JOSLĀ
trenēta • Lorlemas vienihs
lēni. nebija yi^<>kt^''LsJ^
m m tS iegūstot 3. vie^ 1'°' N «
ltāt5 28^1 H. laba. NeS'^«l'ihrS
^(to. U«va?fit^iem ' punktus
VIENĪBU spinj IHJ;
ļsketbola nozares vaditāla A A.
^$wņalbam izteicās:
sezonā
kfe^ pajā^uā^ gada vieaCr
JMistavli, jūtami mainījusies »^
^ >^.Meržejw,iaf*2>
iJorma" kS pag. 8»wna rS.*
i^aiMU VlņS b!i« ari tiniarfR.*
« I I ; . .Ssrftins, ka Viz wSm^
fcd«ii«)aiii«,_ notiks aprīļa W . h ļS
>)lļtM,k*mpl^^ teicamu IrtSs * ļ £
I^Uviālltmi OņJk pie punktiem*im^l
Halčslmtt. • . Punktiem «vari^
ptiMiiiles rekordu 200 m
lt« «(īsaiedtls holandietis
•TiMiAmi*, Zviedrijas taliSluJi ifMrf
•'«««^k^ukt M Vficlļtt
B narltļi vninfijuin^s iirr pirū M
..Atlcal plāno par ,,4iž(jG8m«
|$iiiX9ri yattdiinb«rn tm Ftrttsonr hiji»
|(totr«iim pHeMllcttmtt^ & y
^titttiskā otlmpifkA Komlteia ollttoldii
šaitlcot īkSST ^ bvttt paUd^ BīDndieoi
P t ^ ' 1 ^ MlnohenS, Aininillmtr. 7/11
li^Sito 26., v t ^ tei mm,^
iUi Mbārstsiesibas kaUaets. PtiBei
V1 firfiveto otrdienas. Mtttrtdltoii
#rtfiea$t no 10-14. Uc MiDM >
" d»rti|ivDP ķmvL sUmnldi mQii#
aia MMui Irita doc, Dr. med. a m
I^ļļpļllm viņa LSK ambtiM !ii
r«n&)«tn^ tet gan d&rto dien&) DPM^
U , alimatoft^ Mlnchen& Mektclttrttr, fl
ivais ade Parsival*fļbit2). Dr. A. Ol^
itrilskas un «evieda sUmnib ļif
ambulance sestdienas floU-Uļi
darba di^s&s so
iilļi aili I I iiiliill
i t t i p^JOT ŪZ miM ZEHEK
Itļeinie itdz Istvlu' dzieimas.
V d^ dizlcsmtt krājtoni jntB DZINTAitA jrOSAS"
DM2.50.
tam nellelfi esk. skaita m
Bd. Alaina
D M 2 , -
un Mo Tvena i
DMOM
uz piemaksu ari atsevišķo» «loļļi
AtkaipardevSjiem atlaide \m
DAtJGAVAS ViWAQ€
grāmatnīca»
a»a) Niimberg 2, „Valka*
AIZBRAUCEJK
raitti^bt rotas Uetas plaSa izv3t& j f^
leaadafies Bucbačlias transitng»*'.
as
rOUlA: par eksemplārttja|g^!ļ
sirilķt' autettra_.:cena J__ fl;^7g; V.
LATVIA
PMbM ttder BUCOM Ovtt'
Aftiirf Di/Uloo AulhoHsatioa
UNDP m Publisher
S Eifiter: Kārlis Babaca.
gp Cai9 KldnlUHz oaar
GflaibttS/D' Printer5^„Schwab.
gSjUbed threo tteiei ^wt^?.
Editerial ofHet: Gihitbarg/D.,
jikat - ZinuBemamDstr. 2. LATVIAN NEWSPAPER
CHrdien, 1949. g, 8. martā
Nr. %1 OSU
l a ^ ttU relasa aadiiL l<il^*
fdla: UtviaBi proaaa dāfttnk*
ki sadarbībai kma; kq»a vt«
oSkais M. Ctllds. OalveoaU
f^daktort R. Rabācs (Sobrid
darba oeatredaeh jalv* radak-lani
•ietn.'M. CnOtis. Re­daktori:
L. B ē r ^ , B^ Ķīselis,
A. Liepa. H. Mindenberss. Re*
dakcijas adrese: Gfinsbarg/D.,
Deminiktta • ZismMraanastr. 2
(taiTMisSi).
as izšķīrējai rīcībai?
IbsteL Wriitting Common, Nr. y^
f & f f t t t S f - ^ u L Ž o u s . . ^ ^
N4S. W. Aūstralia.
pārstāvi» H. TattrtoS,
^ick^» 120,- fr. par eksemplāra ^
VlS?ta?l^m.me Ķ^^^T
PIrstavia P. Martinsons» SweeiiD»»i'
mdena Hlaia^g.i' Hdoallalarns^dp. ar ek, s^eni^g»^\^^m^^^^^S^»
ParsUivia I. Batraks, P. ^i^^,
^^.Toŗonto 3, ftntorioi ^ļS^^^^
nast - Pārstāvis N. ^Jjjjgc.
:backen. StockholinJ^^^^^^^
Sudiafilumtt maksa par vārdo. 0
m - S centi, bet ne ma|aK ^ ^ d,^
ar alud. Anglijā un Aurt^^iij -
.e mazāk kā a/^sh par «l"^» frau^^^
>ct ne mazāk ka 25 fr. pa^^'"^^^^ ķS
? par vardu, bet ne tn|^»^ ^et {«J^
U slud.. Zviedrija - ^LfT^ -
^1
Ik ka 2 Kr. pa«l s^"^- PdidinSiuJ^^^
8t ne mazāic kā 3 Ķŗ. par j^^^^
LW nerastos trauc6jumMa'«^gj^p„
Iegādā, lūdzam np^^ātajus ^
not
lvi mēnešiem u» P"f M^I^KTicSana:"
20 Stamam par
Eiropa» iMksSiumas « i i » ' J , ^ o t ^
ova
Mikojānu atvieto Menšjkovs
Sestdienas agrās rita stundās Maskavas raidītāji nolasīja zlļ^n, ka
štcdisPBdoniJu* Savienības ārlietn ministrs Mblotovs nn viņa vietā
Iecelta VUlinskis. I^pat no sava amata atcelts ārējjās tirdzniecības mi­nistrs
Mikojans, nominējot par ministm viņa vietnidcn MeņSikovn.
Molotovs nn Mikojans tomēr ari uz priek$n paliks ministra prezidenta
vietnieki nn politbiroja locek|l Par ViSinska pirmo vietnieku iecei^
ļ^grSOaik Padomju Savienībās delegāts pie Apvienotajam Nācijāiņ
Andrejs Gromiko. Nekāda tuvāka informldja par mdnis^u maiņu Pa­domju
Savienībā nav publicēta. Oficiālā ziņa, ko nolasUa Maskavas
raidītus* nepārsniedz 100 vārdu. To pasniedza parasto ziņu vidil.
Molotovs gan4nz 10 gadu vadīja
Padomju- Savienības ārpolittoi. Ar!
toieiz, kad 1939. gadā vii^u iecēla
atbildīgajā posteni un nomainīja
Ļltvinovu, Kremlis bija tikpat skops
vārdos kā tagad. Bet drīzi vien se­koja-
darbi, kas aizrāva elpu visai
pasaulei. Rudeni parakstīja Pa-donritt
Savienības im Vācijas drau­dzības'
un neuzbrukšanas līgumu
un dažas pedēļas vēlāk Hitlers sā­ka
otru» pasaules karu. Kad . māk­slīgo
draudzību pārtrauca vācu ar-ini]\
ļ soļošana uz Maskavu, .Moloto-vaMiTPodltika
vienu bridi likās sa-šķobSmies.
Bet jauniis laurus tai
atkal uzlika: Vādjas - kapitulāci.1a un
visi turpmākie notikumi. Ar Molo-tova
vā^u saistās kampaņa pret
Maršala plānu. Berliries blokāde,
apvērsuma Cedvo^lovakijā, auJkstais
ka|^; un cliija pret Atlantika paktu
un lUetumvācljas valdību. Visi šie
notUoumi jau kļuvuši, par jēdzies
nlļ5iJ]fV un tie ralbturo Molotovu tik­pat
lafel kā vl(;ia mūžīgais ,;;iet"
atait^tautiskajSs rkonferehc&s.
Mūiotova 11. n)»rtā%ķiūs eo gadu
v^. Aiz Staļina viņš ir viens no
vl^opuiSrākajiem vīriem Padomju
Savlenl6l. Ļeņins savā laikā Mo-lotovu"
sauca par ,Jlabāko Maskavas
ierēdni", bet Trodcls par „tIro bi-roktātu".
Vjačeslavs Molotovs līdz
16. dzīvības gadam saucās par
Skrjabinu, un viņa tēvs bija grā-matvedlst
tātad ne^ visai īsts prole­tārietis.
Bet tas nekavēja \ jauno
VJačeslavu jļau skolas laikā iestāties
komunistu partijā un pieņemt savu
tagadēo vārdu, kuram pamatā „mo-lot"
- veseris; ^au 1924. gadā Mo­lotovs
kļuva par politbiroāa locekli,
1930. gadā viņu iecēla par tautas
komisāru padomes prieikSsēža resp.
ministru prezidenta vietnieku un !si
priekš kara sākšanās par ārlietu mi­nistru.
Preses aprindās toreiz smī­nēja,
ka Staļinam* vajadzija atcelt
Ļitviņovu tikai tāpēc, lai Rlbentro-pam
nebūtu jāparaksta līgums ar —
žīdu. /
Bijušais ārējās tirdzniecības mi­nistrs
Mikojans Šobrīd ir 54 gadus
vecs.. Pēc tautības viņš ir armēnis.
Tāpat kā Staļins ari Mikojans kādu
laiku mācījās garīgajā seminārā par
mācītāju, bet vēlāk izstājās no šīs
mācības iestādes un pievērsās pollŗ
tļskai darbībai. Salīdzinot ar Molo-tovu,
Mikojans 10 gadu vēisac tika
ūsūņemts politi)irojā un līdz 1938.
gadam bija pārtikas rūpniecības
komisārs. Ārzemju diplomāti Mas­kavā
izsakās, ka,Mikojans ir viens
no. vlsaipdāvinātākalleni padomju
valstsvīriem, kura. loģiskais prāts
un krietnā izglītība mērojama ar
Vakareiropas mērauklu. Viņš ir tas
politbiroja loceklis, kas būtu ar
mieru sadarboties ar rietumu de-mojcŗatijām,
Ja. vien Ķ r e^
tu kāda kursa maiņā.
Kamēr jaunais ārējās tirdzniecī­bas.
lioUļdstrs^ Meņfilkovs Eiropā' maz
pazīstams, ViSinska vlrdu daudzittā
jau kopš gadu desmltiein. Pēdējā
lāiki viņš bijis tas padomju valsts­vīrs,
kas pārstāvējis Kremļa' poli­tiku
starptautiskajās sanāksmēs..
Višinskis jau 10 gadu bija Molotova
labā roka. Eiropā viņš kļuva pa­zīstams
ar 1937. gadu, kad Padomju
Savienībā sākās prāvas pret komu­nistu
veco gvardi. Višinskim toreiz
„izdevās** notiesāt ,JPravdas" galve­no
redaktoru Radeķu, maršalu Tu-chačevski,
čekas priekšnieku ,Jago-du,
— Kameņevu im citus ievēro­jamus
krievu komunistus, kas or­ganizēja
oktobra revolūciju un deSl
sadarbojās ar Ļeņinu. Pēc 1937i ga­da
no Padomju Savienības 2K)ilitis-
(Beigas 5. Ipp.)
s atgriežas
Lielbritānijas ministru prezidents
Klements Etlijs savu apmeklējumu
Vācijas britu joslā beidzis. No lielā
Vunsdorfas lidlauka pie Hanoveras
premjers pirmdien izlidoja atpakaļ
uz Londonu. Četru dienu inspek-ajaa
braucienā kopā ar Vācijas no­daļas
vadītāju Anglijas ārlietu mi­nistrijā
lordu Hendersonu un aviā­cijas
maršalu ^^VUjamu, EtUjs ne
vien .83ci ie<pazlstinās, ar Berlīnes
gaisa tilta organizāciju angļu Joslā
Vācijā, "bet apspriedās arī ar vācu
politiķiem par RietunuvādJaB sa­tverami
Vācu vadītājas aprindas Etiija
braucienam piešķir izcilu nozīmi. Kā
P^jērs pats īsā preses konferencē
eestdien Berlīnē izteicās, viņš ar
^ ^ c l j ā redzēto ļoti apmierināts.
J^višķi viņu iespaidojusi beillniešu
J m Pēc viņa pārliecības gaisa
^ta organizācija Berlīnes apgādei
J80t priekšzīmīga un došot iespējas
KļU tuvākā nākotne pilsētas apgādi
Jfvērojaml uzlabot, „Tikai pateico-gaisa
tiltam," teica Etlijs, ^vis-par
toija iespējama pasaules miera
J|«labSšanā, un Hdz ilm panāktais
*^a, ka angļu-amerikāņu gaisa
ŗanspoittu tedmika padarījusi Mas^
^ iecerēto ,ikšķu skrūvi* polītis-
«am sarunām ar rietumidn neie-ļdaibigu."
'
BerlInieSi no EtliJa apclemoj-ima
ļr^^^^i^l pārliecību, ka gaisa
«its tiks katrā 7iņā sekmīgi tur-r^^^
,wi rietumu sabiedrotie mil-pilsētu
krieviem nekādā gadl-
™ja nepametīs. .JUelbritanijas im-
Penjaa ministru prezidents nebūtu
^ ieleiUrtu pilsētu, ja to
neoatu paredzēts par katru cenu
uz priekšu paturēt Anglijas
^trol^'v saka ^ttlegraph".
Etlijs svētdien un pirmdien sīki
iepazinās ar britu lidlaukiem Llbe-kā.
Cellē, Vūnsdorfā un Berlīnē.
Nobeidzot savu viesošanos ielenkta­jā
miljonu pilsētā, Etlijs apsi>riedās
ari ar ģen, Kleju, Berlīnes pilsētas
galvu prof. Reu/teru^ un citiem vācu
politiķiem. Svētdien Libekā viņš
satikās ar Lejaszaksijas ministru
prezidentu Kopfu un angļu guber-nātc^
brigadieri Longhamu.
1 mi]joni dolāra DP
atbalstam
E A S ^ C U PALĪDZĪBAS
DARBS PAPLAŠINĀSIES
Eslingenā 4. martā bija ieradies
Vispasaules baznīcu kpndla di­rektors,
amerikāņu bīskaps t
Blērs-Lamds, lai tiešās sarunās
ar DP nacionālo grupu pārstāv­jiem
xm daridzniekiem informē­tos
par apstākļiem Vācijā un sa­vukārt
pastāstītu par baznīcu or­ganizāciju
darbu bēgļu labā. Sa­nāksmē
bija pulcējusies latviešu,
igauņu, bulgāru, rumāņu, di(sn-vldslavu
un ungāru pārstāvji. Ar-chibīskaps
Dr. T. GrltUjergs mū­su
trimdas saimes vārdā patei­cās
par ASV sniegto, garīgo un
materiālo palīdzību. I. Blērs-
Lamds atbildē norādīja, ka biaz-nīcu
organizāciju darbs nākotnē
vērsīsies plaSiimā. 26. martā
ASV notiks plaša ziedojtunu vāk­šana,
un baznTcu organizācija cer
savākt 15 milj. dol., paredzot no
šīs summas pusi tieši DP atbal­stam
ASV arvien labāk izprotot,
ka DP cietuši vairāk, nekā vis­pār
cilvēks var iedomāties, im
ļaudis, kas pēc tik smagiem
pārdzīvojumiem tomēr nav zau­dējuši
ticību, galā rezultātā no­teikti
saņems taisnīgu gandarī­juma
Daiļamatniecības salonā nomet­nes
vadība un YMC\ viesiem
pasniedza veltes. Kā parasti, mū­su
dalļamatnieku darbi izpelnī­jās
apbrīnošanu. L Blērs-Larņds
ar pavadoņiem Iegriezās ari prot
J. Kugas Iekārtotajā teātra mu­zejā.
No Vācijas bīskaps L Blērs-
Lamds dosies uz OrieķJJu im
Turciju un pēc atgrlisSanās ASV
pridcSlas!jumos un nikstos presē
propagandžšot pālldziSBš i daj^bā
vēl tālāku paplašināilanu.
Berlīnē gaiss klust
biezs
Saspīlējums Berlīnē pēdējās [die­nā
ievērojami pastiprinājies. Gaisa
tUta lidotāji ziņo, ka sestdien un
svētdien visos trijos „gaisa korido­ros'*
padomju iznīcinātāji traucējuši
satiksmi lielākā skaitā kā jebkad
līdz šim. Ari pēdējais Sokoļovska
protests Klejam par reparāciju no­devu
„apzinātu bojāšanu un zagša­nu"
raksturo ļoti naidīgo atmosfairu
krievu im amerikāņu starpā. Sīm
ziņām pievienojas Informācija 'no
Londonas, ka konservatīvo apakš­nama
deputāts Beverlijs Beksters
sagaida Berlīnes bldcādes lia&lanu
ar varu.
Beksters atgādinājis pagājušās va­saras
amerikāņu nodomu ar te­ķiem
atbrīvot autoceļu no Hanove­ras
uz Berlīni Sim Kleja plānam
toreiz pretojies maršals Montgo-merljs.
Tagad amerikāņi a^al
apsverot iespēju ar bruņotu varu
lauzt Berlīnes a(plenkumu. Tas gan
neizbēgami radīšot pāris mazāku
kauju, bet tādēļ karš neizcelšoties,
jo Padomju Savienība ^ r i d karu
y®Skt nivārot
i netic kursa
mainai Kremlī
„Pulveris jātur sausaļ" domā Londonā
Padomju Savienības ārpolitikā nenotiks nekādas pārmiOņas, ir gan*
dria vienprātīgs Rletumdropas un Savienoto Vaislu preses un valsts*
vira vērtējums Molotova aIoelāanaL Tautas pārstāvju nama d^utati
Smiss domā, ka sartKanarmiJa iesolos Somijā un varbūt ari NorvļgģUi.
Amerikāņu atklātībā aizvien vairāk nostiprinās i^lieolba, ka Vaāing-tonas
politikas kurss bUis pareizs, oitādi Sta|ina nebūtu nolēmis izdarīt
pārmaiņas Padomju Savienības valdībā. Udidgās domās ir ari prese
Londonā un Parīzē.
Molotova atcelšana radīja Istuļ Pēc informācijas saņemšanas par
pārsteigimm Baltajā namā un kong- Molotova atcelšanu presē un polītis*
resa aprindās. Pirmajā brīdi senā-1 kājās aprindās valdīja pārliecība,
torl un tautas vietnieku nama pār-1 ka ministru maiņa Maskavā varēja
stāvji atlika pat savu kārtējo darbu būt notikusi vairāku iemeslu dēļ:
un mēģināja iegūt tuvāku informē-1 vieni domāja, ka lesp^ama padom*
ciju par personāla maiņu padomju Iju ārpolitikas maiņa. Citi norādīja,
ārlietu ministrijā. Jaunā zta^^a tik-1 ka Molotovs uzņemsies jaunus sva-pat
lielā im&ā pārsteidza ari Pa-|rlgus pienākumus Padomju Savie-domju
Savienības vēstniecību Va-ļnibā, Jo viņš paliek politbiroja lo-
Slngtonā xm delegāciju pie Apvieno- ceklis un ministru preiddenta viet«
tajām Nācijām Jau pēc pāris stun-1 nieks. Vispēdīgi daudzi norādīja,
dām amerikāņu žurnālisti veltīgi ka Kremlis starptautisku konferen-mēģināja
sazvanīt Paņuškinu vai I ču periodu uzskata par nobeigtu un
kādu no vēstniecības sekretāriem. I tagad nodamāļjis r{lcoties intensīvāk.
Uz telefona zvaniem nievlens neat-1 Vienprātīgs spriedums tomēr bdja
bildēja. | visiem, lui Molotovs un Mikojans
Kad pirmais apjukums bija pār- nav kritis nekādā nežēlastībā. DrI-varēts,
AP pārstāvis Intervēja vai-]zāk padomju bijušais ārlietu mit­rākus
kongresa loc^ļus, lai dzirdētu nistrs sagatavojas, lai pārņemtu
viņu domas par pārmabļiām Maska-1 Staļito pienākumus un sāktu pilzil-*
vā. Tautas pārstāvju nama depu-1 gi noteikt Padomju Savi^Ibas iekš«-
tāts republikānis Laurenss Smiss i politiku.
H ^ T h l l ^ ^ p l ^ ^ ^ »»Vi5inski8 būs ' Molotova jauns
^sT^t^Z^^s^^^^^ domā britu svētdienas
m ^ m s ^ f ^ h n f ^ i f ^ F« ^^OKSS! laikrsksts ,;&unday Chronlde". Mal-
Pa<i<>mju valdībā- nenozīmē; ka
pārsteigts ja krievi Iesoļotu Somijā ļļgtāsles labāki laiki, jo Kremļa ār-un
NorvēģUā. Mēs esam saņēmuši L^^^
S^^r^lf ^l^a^^teS^^^^^^^ ka mlei^ pasaulē varēs nodw- ?nLov^?^h?o y.^^T^^^^^ tlkaltad, kad Padomju Savle-
IK^' ^^nA^^l"^^ poUtbiroJa niba- atvilks šāvu karaspēku nevis
direktīvu izpUditājs; | ^ .^^^^^ Kmom līniju. Ja»
korpš ilgāka laika bijis vērojams, ka
Molotova darbs vairāk saistās Mas­kavā.
Kamēr sarkanattnlja nav at­kāpusies
savās agr^ajās robežās,
domā MObserver**, tikmēr rietumiem
„Jātur pulveris sauss*'. „ D a i l y Ex-press'
» konstatē, ka Moloitovk atced-šana
varētu nozīmēt Staļina posteņa
ieņemšanu.
Ar lielajieni pāritartojumiem Savienoto Valstu militārajā vadībā 1^3^^^^?^ maiņai v^padomļu
un Padomju Savienības lldzfinējā ārlietu ministra Molotova aizieSanu valdībā veltījusi ari franču prese,
sācies Jauns posms aiikstajā kaŗJEi starp rietumiem un austrumiem. Abas P^^^^r komunistu „Htimanlte** pub-puses
pārkārto virspavēlniecības, gatavojoties olņas Izfiķirējam posniam, ^c©}^ J^o™5clju bez komentā-lias
vēl šajā gadā radis, vai pasaulei nodrošinās ndera uz Ugu laiku, riem.^ ,,ambat*^ raksta, ka Mol^^^
vai ari sāksies Jauna briesmīga katastrofa. Trumena ^ Eēesona ofen-h^^^tcelSana^laiķ^ Savi6-
•Ivā pret Padomju Savienību nākuši klāt Jauni spēki, kas, pēc visām »oto Valstu ārpolitikas ijzvan^ , le-pažlmēm
spriežot, d^urls visu, lai spiedienu pret Maskavu vēl pastlp- 5>^i^8. ^^V^ nolēmis i e l ^ -
ifeiātu un izveidotu Jaunu ASV stratēģiju tiklab ārpolitikā, kā ari ttrt kompromisos, lai samaztoātu
miUtāraja plānošanā. Ar dzsardzibas minfaka Dšēmba Forestala ala P f ^ » ^ austrumu m rietumu
iešanu ASV bruņoto spēku priekšgalā nāds Luijs DžSnsons, kās 1947. P*^»-
gada senāti dcklarēlla: «Savienotajām ValstUn Jākļfist tik stiprām, ka f^už ,,Parisien^tdbere«
&evli»ia vara pasaulē neuzdrošinātos tām uzbrukt- iece^ai» par^firUetu
Išinējo Padomju Savienības nostāju
Kopš 1945. gada, kad ASV gaisa ar- l ^ ^ ^ ^ ^ l i ^ ^ "
mādu n o j a ^ u n pāricausēja, viņš Tirenr-' atzīst, ka Kremļa ārpolltt-visu
laiku nemitīgi prasījis vēl va- radītāja maiņa izskaidrojama
rēnākas gaisa flotes radīšanu ASV P f Politbiroja ba&m par Rletum-pēc
Jaunākajiem tedmlkas sasniegu- konsolkiēSanos, Atlantika
j^gjļj^ ļpaiktu un Maršala plānu. Iesē­ja
tagad Džonsona vadM pastei- «^^^ franču laikraksts, ka t i -
dzinās jau sākto B-38 sēriju būvi, (Beigas 5. lpp.>
tad 1949. gada beigās Savl«ioto ļ - - , ^-
Valstu rīcībā būs visvarenākā uz-J Y|[i SāksiCS TUTCllāS "
brukuma aviācija, kuras apacu ne-ļ '
varēs salīdzināt ne ar ko, kas lldzļ f^-^^Uj!^^ e Q f ^ i n Q c9
šim cilvēces vēsturē pazīstams. Jau-1 vjnCKlļaS SotiUIlSS f
nle bumbvefli varēs no Savienotāmļ ^ . . ^ . j=
Valstīm visos laika apstākļos nogā- l^J^^L ^^^^^^ P*"
dāt 160 t bumbu kravu katrs uz* Jeb- ^^^ļ"^ ^^""^t
kuru globa punktu un pēc bombai^h^^i^J^^oi^^^
dēšanas ooliSstleB atkal ASV. .Slmbraud^ pievērš
sevišķu \azmanlbu, jo tas liecinātu
par ja\mas aktivitātes skanos Vi­dusjūras
austrumu daļā im Balkā-nos.
Kā zināms, pēdējā laikā noti­kušas
daudzas Grieķijas un Turcijas
ministru un sūtņu apspriedes Lon-donē
gan ar ārlietu ministru Bevi-nu,
gan ar angļu opozīcijas ārpoll-
Prezidents Trumens sestdien <i-lti^o vadību. Caldarlss pirms divi
kumprojekta veidā iesnledza.ASV I nedēļām Bevinam iesniedza plānu
kongresam priekšlikumus . tālejošai I par militāras un saimnieciskas sa-
Savienoto Valstu aizsardzības ml- ļ darbības pastiprināšanu ar Turciju,
nistrijas reorganizācijai/ Projekts un Turcijas ārlietu ministrs savu-paredz
Ievērojami pasti/prlnāt ASV ļ kārt Anglijai lūdza Vidusjūras pakta*
aizsardzības ministra pilnvaras, kas, Izveidošanu, lai nodrošinātu Gne-pēc
Trumena domām, pašreizējos ap-1 kijas, im Turcijas apdraudēto stā-stākļos
esot nepietiekamas. Bez tamļvtMi pie Dardaneļiem. Zīmīgs ir
ASVprezid.uzaiclnāja kongresu radīti ari fakts, ka pašreiz Vidusjūrā sālcu-jaunu
tnllltārā virspavēlnieka poste-lšies lieli^le Anglijas flotes manevri
nl, nosaucot to par «kopējā, ģenerāl- kopš kara beigām. Tiklab Anglija,
štāba prezidentu". Vašingtonā par I kā ari ASV vēlas pēc ieejas ātri
prezidenta priekšlikumiem izsakās I vairot Turcijas un Grieķijas thlUti-pozitīvi,
un iespējams, ka tos ar ma- i rōs spēkus, Jo uzskata Dardaneļu
ziem grozījumiem pieņems. Tie at- šaurumu un Turcijas territoriju jau-bllst
ari Hūvera komisijas projelc- na kara gadījumā par stratēģidd
tam par ASV valdības rec»rgaai^ I svarīgāku i^abalu oski Rietumi^
šanu. Iropt,
ASV BUMEVEDIS VALDIS PASAUU
Jaunais ASV aizsardzības ministrs
Džonsons prasa pārveidot stratejiju
Džems Forestals biija pēdējais
Ruzvelta kabineta loceidis Trumena
valdībā. Jau pirms divi gadiem
viņš iesniedza ASV prezidentam lū­gumu
viņu atbrīvot no Ieņemamā
amata, jo Trumena politiskajā prog­rammā
bija pārāk daudz atšķirību
ar viņa paša ieskatiem, Forestals
bija pret Norvēģijas pieaicināšanu
4tlantika paktā, viņš simpatizēja
arābiem, nepievienojās ģen. Maišala
Ieskatiem par Eiropas politiku xm
nevēlējās ASV aizsardzību izveidot
galvenokārt ar gaisa iļpēkiem irien,
kā to prasīja Trumens.
irorestala pēctecis, 58 g. v. Luljs
A Džonsons, ir rezerves virsnieks
un privātā dzīvē pazuītamg advo­kāts.
Ari viņš, tāpat kā bijušais
A£;V aizsardzības minijītrs, Ir Silas-kavas
politikas pretinieks, bet, pret­statā
Forestalam, vēlas radikāli
pārveidot ASV aizsardzības sistēmu,
plnnā vietā liekot ,avlāclj\i. Va­šingtonā
paredz, ka Džonsons i'arēs
savus Ieskatus saskaņot ari ar ģe­nerāli
Elzenhaueru, kas līdz šim
prasīja vienlīdzību gaisa \m saus­zemes
spēkiem. Ja tas izdosies^ tad
ASV stratēģijas galvenais ierocis
kļūs tāllidojuma bumbvedis.
Par šis stratēģijas pa-mattipu
tad kliīs jaunākais 6 moto-prīgals
bumbvedis B-38, kas tālu
pārsniedz B-50 spējas, ko pirms da
žām dienām pierādīja „Lucky La-dy**
lidojums ap pasauli
Džonsons Ir ASV burnbvežu flotes
organizētājs pagājušā karā. Viņa
vadībā sākās lidojošo cietokšņu ra-žalana
vairumā pēc slīdošās lentes
principa. B-23 un B-29 izšķīra lielā
mērā sabiedroto uzvaru Eiropā un
Japānā. Tas bija DiosiBona nopelns.
Trumens
prasa ģenerālštāba
prezidentu