1949-07-06-02 |
Previous | 2 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVUA Trešdien, 1949. g. 6. JQli]| Nr. 71 (295) im g tf. jūUjā. Ar autora parakstu vai iniciāļiem pa-rakitltajos rakātos izteiktafl domas nav katrā sl^a redakcijas dmn^. LATVIJAS OAlbA DIENA Eslingena lūlijā Sdksies jauni kursi l i nozarēs f Ib pastiprināt luteripu DP Ieceļošanu Kāds latvlefiu diplomāts un izcils vēsturnieks nesen atgādināja mūsu trimdas dzives vadītājiem: ^sat ifevliķi uzmanīgi tad. kad „četri sāki runāt par saprašanos, Jo taisni tad notikumi attīstīsies ļ ^ j l virziena. Tad tā bOs zfme. |4i pMiuIei draud kara briesmas/* Kad padomju pārstāvis Maļiks Apvl^ioto nāciju pili Lake Succesā aMpriadās ar Diesupu par Berlīnes bicddhto atcelšanu un Parīzes kon-lamoes sasaukšanu» tad rietumu piiaula svinīgi parakstīja Atlantijai paktu un izstrādāja plānus Rie-tllmu Eiropas apbruņoSanai. . ' Un tieši tanī pašā laikā ari Latvijai vārds pamirdzēja pasaules skatuvtM pamalltē — Lielbritānijas ndlitiiŗl valdība Vācijā un ārlietu ministflja ieiOdza Latvijas valdības firicirtijo pilnvaru nesēju sūtni K. Zioiņu kopā ar Igaunijas un Lie-t ^ Ifltņlem oficiāli viesoties Vā-cijii dodot norādījumus vietējām autoritātftnt ka BalUjas sūtņi uz- Vttnami M }oti svarīgas personas (very Important persons). Kad mūsu sardtu viri Oldenburgā sagaidīja Latvtjfts augstāko amatpersonu ar svinīgu parādi, padomju virsnieki iesniedza protestu angļu militārai valdībai- bet šo protestu nobaidīja. Tajā pašā laikā ASV ārlietu ministrs Ečesons paziņoja, ka piekrīt adtfirtējo pilnvaru nesēja K. Zariņa lūgtunam iecelt mirušā sūtņa Dr.A. Bllmaņa vietā par sūtniecības va-dUtāju Vašingtonā s^tni J. Feldma-nit gan lietveža pakāpē. ' Abi šie notlkumiJzsauca latviešu trimdas saimē dziļu gandarījumu un, sevišķi sūtņa J. Feldmaņa ie-celšana, plaši atbalsojās arī ārzemju presē. Abi šie notikumi radīja vēja pūsmu politiski klusajās Baltijas debesis. Cik sūtņa K. Zariņa viesošanās , Vā^jā savas tautas vidū un piedal i J^^^^ latviešu augstākā politiskā PfAiAftna — Latviešu nacionālās pa-iptrezidijŖ un Latviešu cen-komitejas sēdēs stiprināja ^lamilu vienībai; ģarii un politisko Sparu, tik ASV valdības diplomātiskais šacba gājiens pret Mas- Imvu Latvijas jautājumā stiprināja visu Baltijas valstu starptautisko ^ltlvokU un deva jaunu pamudinā- Jcunu Baltijas tautām izturēt un iaciest nebrīvības j \ ] ļ^ . '28. Jūnijā ASV ārlietu ministrs DIps Eēesons svinigā audiencē saņēma no Jaunā Latvijas sūtniecības vadītāja J. Feldmaņa viņa iecelSa- , nas akreditīvus un abi valstsvīri, ladcaņfi ar diplomātisko protokolu, apmainījās runām. D. Ečesona ļoti uzmanīgā runā atzīmējami trīs politiski nozīmīgi momenti. Ečesons )|lflQW apliecinājis ASV valdības Atftivo interesi par latviešu tautas iļibkīajlbu, ASV valdība atkārtoti ,it^ļQst neatkarīgās Latvijas valsts njifuBtkvēSanu, un izteikta pateicība . ! w ^ t l v u devējam ministram K. ; Žadņam, ar ko pasvītrots K. Zariņa augstais stāvoklis, ko tam piešķīruši Latvijas pēdējā neatkarīgā valdība. V ^ 9 skumjiem gadiem šī retā gaišā il^tvljas diena tautas ciešanu tumsā atblSzmo mūsu acīs un sirdīs neat- Jaorlgās^ Latvijas laimīgās valsts dzi-ļ v e s ^ gadus un pilda mūs ar ceriņu gaismu. Šajā dienā latviešu krū-liil elpo vkglāk: mēs neesam aiz- A f l o padomju valdībai ne-imtlkamo un pat naidīgo ^rīcību ASVi valdība ir atkārtoti nostāju-lida apspiestās Latvijas pusē, un lnie& mums savu roku. Blē^ nešaubīgi ticam taisnībai un Latvijas brīvībai. Mēs visi vēlamies piedzīvot to dienu, kad atbrīvotajā Rīgā Latvijas valsts prezidents savā pilī atkal pieņems ASV Sūtņa akreditīvus, sveiks viņu latvieti tautas vidū un pateiksies iŪSV nācijai par tās palīdzību Latvijai grūtā brīdī. Lai Dievs piešķir mūsu valstsvīriem gudru prātu un spēku vadīt tatvljas lietas tik labi, ka šī bezgala ilgotā diena pienāk drīz. Mūsu pienākums ir visiem spēkiem viņiem palīdzēt. V. Lambergs IRO pārskološanas centrā E s 1 i n-g e n ā nupat noslēdzās atkal viens 3 mēnešu apmācību {K)sms. Deviņās dažādās nozarēs jaunus arodus iemācījušies 155 latvieši. Straujās emigrācijas norises dēļ daļa kursantu jau izceļojusi, tiem apliecības izisniegtas agrāk, ap 50 vēl šinīs dienās notiek pārbaudījumi, tā kā svinīgajā Icursu nobeiguma aktā Pilsskolā pagāj. nedēja apliecības un diplomus saņēma 64 absolventi automechaniķi« galdnieki, piensaimnieki, mūrnieki, šuvējas un frizieri. Drīzumā sāksies' jauns apmācību kurss U nozarēs. Pārskološanas centra vadītājs inž. A. Vickops cildināja kursantus, kuiiri laikā, kad skolai nācies pārvarēt vairākas grūtības, starp tām bijusi arī pārvietošanās uz jaunām telpām, darbā parādījuši Īsti latvisku enerģiju un izturību. Kolonijas padomes priekšsēdis K. Kalniņš, sveicot Jaunos arodu pratējus, atzīmēja, ka visā darbības laikā Es- Ungenā pārskološanas kursus beiguši ap 4000 un tas liecina, ka latvieši apzinās, kāda nozīme t\irp-mākajā emigrācijā ir arodu zināšanām, kas reizē ar savas dzīves nodrošinājumu palīdz arī tautas stiprināšanai. ĪRO pārbaudes ko-milsljas priekšsēdis prof. Burkevics vēlēja, lai kursos gūtās zināšanas būtu pietiekami labs pamats nākotnē, jo mūsu rītdiena Ir miglā tīta un tamdēļ mums jābruņojas ar labiem ieročiem, lai varētu pastāvēt. Svinigā izlaiduma akta noslēgumā visi nodziedāja darba himnu — Nevis slinkojot. Pārskološanas centrs, lai uzska- Povesta apsveikums bij. sūtnim Dr. 0^ Voitam lelta kdzis Freiburgas latviešu dzīvē izcila diena bija Jāņi, kad bija ieradies mīļš viesis — arclīiblslcaps prof. Dr. T. Grlnbergs. Jāņu dienas dievkalpojumā bež archibiskapa runas dievlūdzējus iepriecināja vēl prof. A. Teichmanis ar\čello spēli un Irēne Eberšteine-Bērziņa ar dziesmām. Archibiskapa ierašanās saistījās ar kādiem vērā liekamiem ģimenes svētkiem — viņa studiju biedrs Dr. med. Oskars Volts, kas ar s a v i ^ 83' mūža gadiem vecuma un cienīguma ziņā stāv Freiburgas latviešu priekšgalā, 23, jūnijā atskatījās uz SO gadiem, ko tas ar savu dzives biedri pavadījis laulībā. Zeltkāzu gadījumā gaviļniekus svētīja archibīskaps T, Grlnbergs asistējot prof. L. Bērziņam. Zīmīgais gadījums bija modinājis plašu interesi nevien latviešos, bet arī sveštautiešos, kas Voitu un viņa ģimeni pazīst un prot cienīt no tiem laikiem, kad viņš bija Latvijas sūtnis Vācijā un dažās citās valstis. Dr. med. O. Voitu apsveikuši pāvests Pijs XII, Šveices valdība, sūtņi K. Zariņš, J. Feldmanis, 0. Grosvalds, A. Speke, Vīsbādenes pilsētas galva un daudzi citi. L. B. Nome zive VIRCBURGAS centrālās nometnes likvidēšanas akcija ievadīta jūnija beigās. Plašo nometni, kuru vairāku gadu laikā latviešu rokas bija izveidojušas, izbūvējušas un izkopušas no kādreizējās drupu un netīrumu kaudzes par cilvēcīgu mitekli un rosīgu sabiedrisko un kulturālo centru krietnai mūsu trimdinieku daļai, tagad ar IRO iestāžu rīkojumu paredzēts līdz 1. septembrim pārvērst par emigrācijas transitnometni dažādu tautību DP. Jau 27. jūnijā 700 šis nometnes iedzīvotājus, galvenokārt nestrādātājus, pārcēla uz Traunštei-nu. Amerikāņu darba vienību locekļu piederīgos paredzēts pārcelt no Vircburgas uz Karlsruhi, bet pārējos centrālās nometnes iedzīvotājus uz dažādām citām nometnēm. DEDELSDOŖF A nodibināj usies Nacionālās Latvijas atvaļināto karavīru 'biedrības kopa. Tā 21. jūnijā sarīkoja Cēsu kaujas atceres svinības ar dievkalpojumu nometnes baznīcā un koncertu. Diemžēl, tautiešu atsaucība kritušo varoņu atceres sarīkojumam nebija sevišķi liela. tāmi parādītu savu darbu, Pilsskolā sarīkojis skati. Tajā vairākās telpās reprezentējas visas skolas nozares i ar , raksturīgākiem mācības līdzekļiem ' un izstrādājumiem. Glītus darbus, ^ s liecina par latviešu roku čaklumu un prasmi, nācās vērot ikvienā no plašajām telpām. Priecināja gan šuvēju un galdnieku, gan mūrnieku un citu kursantu darinājumi. To visu skatot, nāk prātā V. Kaminska vārdi, kas kursantu vārdā pateicās skolas vadībai, IRO un skolotājiem: ,Jikteņa vēji mūs izkaisa visās pasaules malās. Vienīgais palīgs būs Dievs un mēs paši ar savām zināšanām un spējām. Esam sagatavoti cīņai par eksistenci, jo mums šeit ir rokās doti ieroči ar kuriem izcirst ceļu jaunai dzīvei." Mpdcrni iekārtotas darbnīcas Neiburga IRO arodskola Neiburgā pie Do-navas pirms gada sāka darbu ar 78 kursantiem, 15 mācības spēkiem un 1 bojātu virpu, bet tagad skolā 17 nozarēs mācās 410 kursanti 51 skolotāja un instruktora vadībā. Audzēkņi, kas tagad nāk arī no 1. (Frankfurtes) uh 4. (Ambergas) apgabala, 35 proc. ir ukraiņi, 26 proc. čechi un slovaki, 18 proc. latvieši un mazākas citu tautību grupas, to vidū ari kāds turks. Dir. A. Lin-des un piedzīvojušu arodspeciālistu vadībā, starp kuriem ari laba tiesa latviešu inženieru, skolotāju un meistaru, skola gada laikā izveidojusies par labi organizētu un mācības līĢlzekļiem bagātīgi apgādātu pārskološanas iestādi. To rāda darbnīcas un audzēkņu darbu skate, kurā redzami gan atslēdznieku, galdnieku, elektrotechniķu, tekstil-krāsotāju, šuvēju, drēbnieku, ,ste-notipistu u. c. veikumi. Nozarēs, kurās paredzētajā 15 nedēļu mācību laikā nav iespējams pilnīgi apgūt izvēlēto arodu, piemēram radio nodaļā, apmācības vada tā, lai kursu beigušais vismaz būtu spējīgs strādāt kādu vienu detaļas darbu. Teicams pasākums skolā ir psī-chologa K. Oša iekārtotā psīcho-techniskā pārbaude, kas iestājoties jāizdara katram audzēknim. Pēc pārbaudes iespējam.s konstatēt. audzamā piomCTotibu^ i^izvēlē^^^ arodto, un fes ātiinūml Ir arī labs pieturas punkts turpmākajā darbā skolotājiem un instruktoriem. Tikai gadu darbojas arī 7. (Min-chenes) apgabala arodskola Ingol-š t a t ē , kuru pagājušā nedēļā beidza 4. ļkurss. Tajā, ievērojot apgabalā dzivojbšo DP tautību sastāvu, latviešu maz, vai arī tie kūtri pār-skoloties, bet lielākā kursantu daļa ir poļi, ukraiņi un kalmiki. Izstādē, kurā redzami beigušo kursantu „diplomdai^bi", rāda, ka arī te strādāts ar sekmēm. Nevien vecie meistari latvietis J. kalējs var lepoties ar savu' audzēkņu, atslēdznieku precīzajiem izstrādājumiem, bet arī jaunākie instruktori, piemēram, P. Šiliņš, k^s pats pagājušā gadā pār skolojies par mūrnieku Aroi. senā, saviem kursantiem pratis iemācīt pietiekami daudz no mūrēšanas noslēpumiem, par ko liecina glītais kamīns un veive. Ir skaidrs, ka pārskološanas kursus beigušie pēc samērā īsā, kaut intensīvā mācīšanās laika nekādas kalnus jaunajā arodā gāzt nevarēs, bet tomēr ar, drošu prātu un labu gribu nebirs pavisam bez pamata zem kājām, nonākot jaunajā zemē, kur eksistence būs atkarīga tikai no praktiskā darba. Church World Service cerēja 1. jūlijā ar panākumiem pabeigt lielāku akciju, ko aprīļa beigās atklāja visos ASV štatos, lai panāktu lielāku luterāņu procenta uzņemšanu Savienotajās talstis. Pirms 2 mēnešiem ASV protestaitu organizācijas sanāksme Ņujorkā atzina, ka luterāņi līdz šim darījuši pārāk maz savu ticības brāļu atbalstīšanai .,Ja jūs esat žīdu DP, jums cerība, izceļot līdz 1949. g. beigām,'* teica Mr. Snovders pieminētajā sanāksmē. Ja jūs esiet katoļu DP, jums cerības izceļot desmit reiz lielākas nekā luterānim." Kā Christian Science Monitor tagad ziņo, šie Snovdera vārdi raduši plašu atsaucību. Luterāņu iiga-nlzācljas atzinušas, ka atlikušie 12 mēneši līdz IRO darbības izbeigšanai ir ļoti īss laiks un jāizmanto katra Iespēja galvojumu iesniegšanai pietiekamā skaitā. Lielais Bo-stonas laikraksts publicē arī oficiālo DP komisijas statistiku par š. g. pirmajiem trim mēnešiem: pēc ticībām ieceļojuši 34 proc. žīdu, 33 proc. katoļu, bet tikai 7 proc. luterāņu. Procentuāli vēl mazveiksmī-gāks bijis Church World Service darbs. Tās sagādāto galvojumu skaits bijis tikai 4 proc. no kopējiem 80.886 galvojumiem. Tanī pašā laikā pēc jau minētā laikraksta ziņām, Vācijā un Austrijā dzīvojošo 800.000 DP sadalījums nemaz neatbilst ieceļotāju procentuālajām attiecībām. Pieskaitot 200,000 privāti dzīvojošos, no visiem DP 49 proc. ir katoļu, 33 proc. protestantu, bet žīdu 18 proc Baltiešu gara darbinieku vestu! ASV zurnālistiei Lielāko Savienoto valstu lai] stu pārstāvji savā apkārtbra\ pa amerikāņu joslu daža^ st\ uzkavējās arī Geislingenas n( nē, lai iepazītos ar igauņu un viešu mākslinieku sasniegumi^ Gara darbinieku vārdā \\ rakstnieks H. Visnapu nodeva rikāņu žurnālistiem vēstxili, starp citu, uzsvērts: „Pavēstiet amerikāņu tautal,i igauņu, latviešu un lietuviešu tas BalUj&s telpā tūkstoš gadi nljušās pret Vācijas \x\ Kri< ekspansiju un, nejraugoties uz pastāvējušas kā demokrātiskas tas. Tagad Baltijas zemēs noi nežēlīga tautu slepkavošana, kiet amerikāņu tautai, ka Aziji clāllsms veļas pāri Baltijas līķiem arī uz Rietumeiropu»! ASV, ja to jau laikus neiero) Igauņu, latviešu un Īlei rakstnieki uii mākslinieki, ko^ nīsti un zinātnieki, krituši, alj uz Sblrij^u vai aizbēguši no nes ne^ļienlīdzīgā dņā, ai] rietumu kristīgo kultūru, der tiskās brīvības un cilvēku tl( Ticiet man, ka komunistiskie^ tātori, kas izšķiež milzīgas si propagandai, apbērtu šos cUi ar zeltu un ordeņiem, ja tie liegtu savu pārliecību un nodol vu ģenialitāti komunistiskās kalpībā. Bet tagad šiem radīt gariem, par spīti viņu cieŠi draud posta dzīve Vācijā vai mērotais un nesamērīgais strādnieka darbs ASV vai cltufi Krievu aktivitāte Dānijas bēgļu nometnēs Dānijas latviešu delegātu 7. sanāksmē, par ko jau īsumā ziņojām mūsu laikrakstā (26. 9.), LAD pr-ks V. Briedis savā ziņojumā starp citu atzīmēja, ka pēdējās nedēļās bēgļu nometnes Dānijā atkal sākuši „ap-ciemot" padomju aģenti gan personīgi, gan ievazādami nometnēs aģitācijas literatūru par repatriāciju. Sakarā ar šo krievu aktivitāti baltiešu pārstāvji,sūdzējušies IRO, norādot, ka viņi neatbild par kāftī- Jbu. .noņietnēs krievu a|>mmējumU; laikā. 'No IRO puses tomēr norādīts, ka nevienam nevarot liegt privāti apmeklēt bēgļu nometnes. Ziņotājs uzsvēra sadarbības nepieciešamību kā ar latviešu centrālām organizācijām Vācijā, tā ar Zviedrijas latviešu Nacionālo fondu. Par Dānijas tautiešu pārstāvi Latviešu centrālajā padomē sanāksmē vienbalsīgi ievēlēja mag. oec. A* Āboliņu, bet izraudzīt pārstāvi Latviešu nacionālajā padomē pilnvaroja LAD vadību. Tāpat nolēma, ka jāatbalsta arī Latviešu nacionālais fonds Zviedrijā. Parttianiem pievienojies pedijais Lietuvas katoļu bTskaps * Kama (E). — Vatikāna raidītājs itoo, ka partizāniem pievienojies l^ējais Lietuvas katoļu bīskaps Kazimirs Paltaronas, kuru draudējusi a^etināt MVD. Bīskaps kādu l^iku ar lielām grūtībām vēl varēja Izpildīt savus amata pienākumus un vizitēt draudzes. Pēdējā laikā arī tas vairs nebijis atļauts un komunisti aizvien ciešāk savilkuši žņaugus. Raidītājs piebilst, ka Lietuvā vien apcietināti vairāk nekā 1000 katoļu priesteru. OTRIS INŽEN. KĀRLIS BRANTS Hanavas DP slimnīcā 27. jūnijā miris viens no Latvijas vecākās paaudzes inženieriem būvinženieris Kārlis Brants. Nelaiķis dzimis 1888. g. 16. martā Blomes pagastā Valkas apriņķi. Mācījies Blomes pagasta skolā, pēc tam Rīgas pilsētas reālskolā. 1907. g. rudeni iestājies Rīgas politechniskā institūta būvinženieru nodaļā, kuŗaš pilnu kursu beidza 1914. g. maijā. Pēc augstskolas beigšanas strādāja Sibīrijā Tom-skas guberņā kā civllbūvju inženieris p^e vietējās kara apgabala pārvaldes. Mobilizēts ari Kolčaka armijā. \ 1921. g. vasarā K. Brants ieradās Latvijā un iestājās valsts kontroles dienestā. Sinī iestādē ari noritēja visa K. Branta darbība brīvajā Latvijā līdz pat 1944, g. oktobrim, kad viņš spiests atstāt Latviju. Pēdējos 2 trimdas gadus K. Brants strādāja 8850. Latv. darba vienībā pie amerikāņu armijas. Studiju laikā K. Brants piederēja bij. korporācijas Talavijas saimei un vēlāk bija tās filistrs. Ar K. Branta nāvi Latviešu inženieru saime zaudē spējīgu darbinieku, bet darba rotas vīri mīļu, sirsnīgu un izpalīdzīgu darba biedru. . LATVIEŠU BIŠKOPJI RAKSTA KANĀDAS PRESE Latviešu palīdzības vienība (Lat-vian Relief Association - adr.: 47>i Larch St. Halifax, N. S., Canada), meklējot iespējas, kā popularizēt latviešu darba prasmi un pallozēt sagādāt darbu im ieceļošanas iespējas Kanādā lielākam latviešu skaitam, radusi iespēju ievietot Kanādas biškopju žurnālā „Canadian Bee Journal" speciālistu rakstus par biškopju darbu Latvijā. Ar šādu rakstu ievietošanu cer pievērst uzmanību mūsu biškopjiem un radīt lielāku Ievērību sludinājumiem par 'latviešu darba spēku no Vācijas. LRA aicina latviešu biškopjus, ari tos, kas uzturas vēl Vācijā, iesūtīt tai rakstus par Latvijas biškopību, iespējami ar ilustrācijām. Par Ievietotajiem rakstiem paredzēts arī honorārs. Palīdzēsim slimaji< Vācijā slimnīcās, gan arī nomet tādi mūsu tautieši, kam ne[ šams atbalsts un materiāla pi ba, bet ASV Ir atsaucīgi ļau( labdarības organizācijas, kas prāt palīdz trūkumcietējiem So palīdzības darbu var kfii īpaši ja ir konkrēti materir" kuriem operēt un tad ari , ir vislabākie. Lai vāktu 1I( slimajiem latviešiem un trūcl_ meņu atbalstam un par šiem dīm ieinteresētu ASV labdarīb( ganizācijas, Baltijas sieviešu mes latvis delegāijlja lūd^^.^ ņu vadītājus, organizācijas un nīcas, kufu rīcībā būtu jmal par tautiešiem, kam palīdzība pieciešama, tos piesūtīt BSP delegāc. vadītājai T. Endzlņat^ manel (14a) Ešslingen a. N., nenberg Str. 5—6. Vēlami pU uzņēmumi un konkrēti dati valodā ar personu adresēm. iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiil REDAKCl/i ĀRSTU UN MEDICĪNISKO DARBINIEKU IEVĒRĪBAI IRO galvenās mītnes veselības daļa paziņo: Tuvākā laikā IRO medicīnisko arodzināšanu komisija izdarīs pēdējo pārbaudi DP mcKlicī-niskajam personālam. Visiem medicīniskajiem darbiniekiem, kas šajā komisijā nav vēl pārbaudījušies, iespējami drīz jāiesūta tai (IRO Me-dical %creening Board, Manteuffel- Kaseme, Bad.Kissingen) sekojošas ziņas: 1) uzvārds un vārds, 2) adrese, 3) aroda kategorija. Komisija pēc tam ar rakstu informēs pārbaudāmos par ierašanās laiku un vietu. Kvalificētajam medicīniskajam personālam šī būs pēdējā iespēja pārbaudīties komisijā. Pārbaudē pielaidīs ārstus, zobārstus, dentistus, farmaceitus, laborantus, laboratoriju techniķus, veterinārārstus, farmācijas asistentus, zobu techniķus, rentgenoloģijas techniķus, f i zikālās terapijas speciālistus un feldšerus. MŪSU SVARĪGĀKAIS CIŅAI iERoas Par to, ka Informācijas un gandas darbam Ir liela nozī ka pat daudzi augstākās sabi angļi un amerikāņi nepazīst visma īsto seju, nezina sarkani rora briesmīgās metodes, notikums, ko nupat piedzīvoju, bachas izceļošanas nometnē, ciemos pie savas meitas, kura dā IRO dienestā, ieradās angllete Mrs. OVen. Viņa a ceļā no Anglijas uz Indiju un. dējo vēlējās sasniegt caur Pa<t vienību. Viņas meita cienījamo diju iepazīstināja ar mūsu b „We Accuse the East and We the West". Pēc tām dižciltīgā liete sašutiunā grozīja ceļa rutu un devās uz Indiju nesk Pad. savienību territoriju. prombraukšanas viņa ar lespai brošūru Iepazīstināja arī ame ņu virsniekus un Ieinteresēja tos Baltijas valstu traģiskajā tenī. Lai Dievs dod spēkus mūsu trālajām iestādēm sekmīgi t ārkārtīgi svarīgo ārzemnieku i mešanas darbu, jo tas ir mūsu dienas svarīgākais cīņas ierocis.^ V. ML, B " NEVI2ĪBA Nupat nopirku A. Kalnāja, heimā, izdevumu „Skolēnu kofL-dziesmas". Pārsteigumu piedzīt atšķirot pēdējo lappusi ar Li< himnu. Teksts gan saskan, bet melodijas atlikusies tikai puse, kur pielipināts atl teksts, it kā otrs pants, kas sa| tams tur nekā nepiestāv. Grūti cēt, kā solīds apgāds var plei tādu nevīžību. Ari Latvijas hii teksts sagrozīts un cik var v^ tad ari Igaunijas himnas teksts bez kļūdām. Kungi izdevējil Mui nav tik daudz marku, lai ar tfii maksātu par izdevēju kļūdām! |.KreicberfS,Lērtl latviešui^ļ niek 8. le , Tas 'iznā-arī iece Tā prot frenslsi 'turēšanos sekmēm )pietnu rumrf jās 4 telllģl kā I ārpui un pelnī ievada. P valsts. tikai klem-izrauj bet 4 Nēllēj mas tūtu Kādi atra„ bānijl Latvf amal kurā I čībā tapšana un cltār valsts «z- hlr st no] ne-pa- Eiropu- & 8 raksta >tas 178. lap- šiem par Ame- ļ rāti straume jauno Sikrlevu- 'Iekritēji. Jtonu ietSrpa fSlsms F"^ ;^bi)aaps] arī 1 dažas tradi soci^ ļ tāju nē ai ieceļoja lat-uz ASV .japāņu kara. kas savu ,rpa torelv uzsl pirms pir- spej; spiesto na- datoi izpausme. kā4ļ • daudzi jiem. kā arī ka r m to vidu. tādi, mošl Lbra klausības. mm latviešu lece-ffies kara sākumam^ K ijBskaitltl vai nu ttetuvlešu kvotes. ^ apsvērumiem So ^noteikt apmēram [m ieceļotāju gru- ••"ASV nav centušies • lijas. Tie gan pul- „ vienkopus dažos 1 ^ bet tiem nav "'ijumu rajonu, oBBBui&a tautībām.; ļiļj it^tn latviešiem jiojif pllsetis: Ņujor-iBKtmiS, Filadelfijā un J«i atrodami 6 štatos: iMm Masačuzetas, HlNftersijas un Kali-nati 8on£ pilsi bija šan£ ŗālij^ tajāfl no augi^ Azij^ Saj jumi savrf kā < jau augs^ angļi ieceļi tiem| plaS< iiaigrantu galvenā no- viešt lidz Sim bijusi msi liitobnldig par mecha- trūki šu \i Ullilllllllllllllllllllllll ggj^ij kolonistu līga laiki Lab bijai Zīb( viski Ņuj( dzībi mēi ļJļļS 8enatoblJ5 wl |!uL^> ari
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 6, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-07-06 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490706 |
Description
Title | 1949-07-06-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
LATVUA Trešdien, 1949. g. 6. JQli]|
Nr. 71 (295) im g tf. jūUjā.
Ar autora parakstu vai iniciāļiem pa-rakitltajos
rakātos izteiktafl domas nav
katrā sl^a redakcijas dmn^.
LATVIJAS
OAlbA DIENA
Eslingena
lūlijā Sdksies jauni kursi l i nozarēs
f Ib pastiprināt
luteripu DP
Ieceļošanu
Kāds latvlefiu diplomāts un izcils
vēsturnieks nesen atgādināja mūsu
trimdas dzives vadītājiem: ^sat
ifevliķi uzmanīgi tad. kad „četri
sāki runāt par saprašanos,
Jo taisni tad notikumi attīstīsies
ļ ^ j l virziena. Tad tā bOs zfme.
|4i pMiuIei draud kara briesmas/*
Kad padomju pārstāvis Maļiks
Apvl^ioto nāciju pili Lake Succesā
aMpriadās ar Diesupu par Berlīnes
bicddhto atcelšanu un Parīzes kon-lamoes
sasaukšanu» tad rietumu
piiaula svinīgi parakstīja Atlantijai
paktu un izstrādāja plānus Rie-tllmu
Eiropas apbruņoSanai. . '
Un tieši tanī pašā laikā ari Latvijai
vārds pamirdzēja pasaules
skatuvtM pamalltē — Lielbritānijas
ndlitiiŗl valdība Vācijā un ārlietu
ministflja ieiOdza Latvijas valdības
firicirtijo pilnvaru nesēju sūtni K.
Zioiņu kopā ar Igaunijas un Lie-t
^ Ifltņlem oficiāli viesoties Vā-cijii
dodot norādījumus vietējām
autoritātftnt ka BalUjas sūtņi uz-
Vttnami M }oti svarīgas personas
(very Important persons). Kad mūsu
sardtu viri Oldenburgā sagaidīja
Latvtjfts augstāko amatpersonu
ar svinīgu parādi, padomju virsnieki
iesniedza protestu angļu militārai
valdībai- bet šo protestu nobaidīja.
Tajā pašā laikā ASV ārlietu ministrs
Ečesons paziņoja, ka piekrīt
adtfirtējo pilnvaru nesēja K. Zariņa
lūgtunam iecelt mirušā sūtņa Dr.A.
Bllmaņa vietā par sūtniecības va-dUtāju
Vašingtonā s^tni J. Feldma-nit
gan lietveža pakāpē.
' Abi šie notlkumiJzsauca latviešu
trimdas saimē dziļu gandarījumu
un, sevišķi sūtņa J. Feldmaņa ie-celšana,
plaši atbalsojās arī ārzemju
presē. Abi šie notikumi radīja
vēja pūsmu politiski klusajās
Baltijas debesis.
Cik sūtņa K. Zariņa viesošanās
, Vā^jā savas tautas vidū un piedal
i J^^^^ latviešu augstākā politiskā
PfAiAftna — Latviešu nacionālās pa-iptrezidijŖ
un Latviešu cen-komitejas
sēdēs stiprināja
^lamilu vienībai; ģarii un politisko
Sparu, tik ASV valdības diplomātiskais
šacba gājiens pret Mas-
Imvu Latvijas jautājumā stiprināja
visu Baltijas valstu starptautisko
^ltlvokU un deva jaunu pamudinā-
Jcunu Baltijas tautām izturēt un
iaciest nebrīvības j \ ] ļ^
. '28. Jūnijā ASV ārlietu ministrs
DIps Eēesons svinigā audiencē saņēma
no Jaunā Latvijas sūtniecības
vadītāja J. Feldmaņa viņa iecelSa-
, nas akreditīvus un abi valstsvīri,
ladcaņfi ar diplomātisko protokolu,
apmainījās runām. D. Ečesona ļoti
uzmanīgā runā atzīmējami trīs politiski
nozīmīgi momenti. Ečesons
)|lflQW apliecinājis ASV valdības
Atftivo interesi par latviešu tautas
iļibkīajlbu, ASV valdība atkārtoti
,it^ļQst neatkarīgās Latvijas valsts
njifuBtkvēSanu, un izteikta pateicība
. ! w ^ t l v u devējam ministram K.
; Žadņam, ar ko pasvītrots K. Zariņa
augstais stāvoklis, ko tam piešķīruši
Latvijas pēdējā neatkarīgā
valdība.
V ^ 9 skumjiem gadiem šī retā gaišā
il^tvljas diena tautas ciešanu tumsā
atblSzmo mūsu acīs un sirdīs neat-
Jaorlgās^ Latvijas laimīgās valsts dzi-ļ
v e s ^ gadus un pilda mūs ar ceriņu
gaismu. Šajā dienā latviešu krū-liil
elpo vkglāk: mēs neesam aiz-
A f l o padomju valdībai ne-imtlkamo
un pat naidīgo ^rīcību
ASVi valdība ir atkārtoti nostāju-lida
apspiestās Latvijas pusē, un
lnie& mums savu roku.
Blē^ nešaubīgi ticam taisnībai un
Latvijas brīvībai. Mēs visi vēlamies
piedzīvot to dienu, kad atbrīvotajā
Rīgā Latvijas valsts prezidents
savā pilī atkal pieņems ASV
Sūtņa akreditīvus, sveiks viņu latvieti
tautas vidū un pateiksies
iŪSV nācijai par tās palīdzību Latvijai
grūtā brīdī.
Lai Dievs piešķir mūsu valstsvīriem
gudru prātu un spēku vadīt
tatvljas lietas tik labi, ka šī bezgala
ilgotā diena pienāk drīz. Mūsu
pienākums ir visiem spēkiem
viņiem palīdzēt. V. Lambergs
IRO pārskološanas centrā E s 1 i n-g
e n ā nupat noslēdzās atkal viens
3 mēnešu apmācību {K)sms. Deviņās
dažādās nozarēs jaunus arodus
iemācījušies 155 latvieši. Straujās
emigrācijas norises dēļ daļa kursantu
jau izceļojusi, tiem apliecības
izisniegtas agrāk, ap 50 vēl šinīs
dienās notiek pārbaudījumi, tā kā
svinīgajā Icursu nobeiguma aktā
Pilsskolā pagāj. nedēja apliecības
un diplomus saņēma 64 absolventi
automechaniķi« galdnieki, piensaimnieki,
mūrnieki, šuvējas un
frizieri. Drīzumā sāksies' jauns apmācību
kurss U nozarēs.
Pārskološanas centra vadītājs inž.
A. Vickops cildināja kursantus,
kuiiri laikā, kad skolai nācies pārvarēt
vairākas grūtības, starp tām
bijusi arī pārvietošanās uz jaunām
telpām, darbā parādījuši Īsti latvisku
enerģiju un izturību. Kolonijas
padomes priekšsēdis K. Kalniņš,
sveicot Jaunos arodu pratējus, atzīmēja,
ka visā darbības laikā Es-
Ungenā pārskološanas kursus beiguši
ap 4000 un tas liecina, ka latvieši
apzinās, kāda nozīme t\irp-mākajā
emigrācijā ir arodu zināšanām,
kas reizē ar savas dzīves
nodrošinājumu palīdz arī tautas
stiprināšanai. ĪRO pārbaudes ko-milsljas
priekšsēdis prof. Burkevics
vēlēja, lai kursos gūtās zināšanas
būtu pietiekami labs pamats nākotnē,
jo mūsu rītdiena Ir miglā
tīta un tamdēļ mums jābruņojas ar
labiem ieročiem, lai varētu pastāvēt.
Svinigā izlaiduma akta noslēgumā
visi nodziedāja darba himnu
— Nevis slinkojot.
Pārskološanas centrs, lai uzska-
Povesta apsveikums bij.
sūtnim Dr. 0^ Voitam
lelta kdzis
Freiburgas latviešu dzīvē izcila
diena bija Jāņi, kad bija ieradies
mīļš viesis — arclīiblslcaps prof.
Dr. T. Grlnbergs. Jāņu dienas dievkalpojumā
bež archibiskapa runas
dievlūdzējus iepriecināja vēl prof.
A. Teichmanis ar\čello spēli un
Irēne Eberšteine-Bērziņa ar dziesmām.
Archibiskapa ierašanās saistījās
ar kādiem vērā liekamiem ģimenes
svētkiem — viņa studiju
biedrs Dr. med. Oskars Volts, kas
ar s a v i ^ 83' mūža gadiem vecuma
un cienīguma ziņā stāv Freiburgas
latviešu priekšgalā, 23, jūnijā atskatījās
uz SO gadiem, ko tas ar
savu dzives biedri pavadījis laulībā.
Zeltkāzu gadījumā gaviļniekus
svētīja archibīskaps T, Grlnbergs
asistējot prof. L. Bērziņam. Zīmīgais
gadījums bija modinājis plašu
interesi nevien latviešos, bet arī
sveštautiešos, kas Voitu un viņa
ģimeni pazīst un prot cienīt no
tiem laikiem, kad viņš bija Latvijas
sūtnis Vācijā un dažās citās
valstis. Dr. med. O. Voitu apsveikuši
pāvests Pijs XII, Šveices valdība,
sūtņi K. Zariņš, J. Feldmanis,
0. Grosvalds, A. Speke, Vīsbādenes
pilsētas galva un daudzi citi. L. B.
Nome
zive
VIRCBURGAS centrālās nometnes
likvidēšanas akcija ievadīta
jūnija beigās. Plašo nometni, kuru
vairāku gadu laikā latviešu rokas
bija izveidojušas, izbūvējušas
un izkopušas no kādreizējās drupu
un netīrumu kaudzes par cilvēcīgu
mitekli un rosīgu sabiedrisko un
kulturālo centru krietnai mūsu
trimdinieku daļai, tagad ar IRO iestāžu
rīkojumu paredzēts līdz 1.
septembrim pārvērst par emigrācijas
transitnometni dažādu tautību
DP. Jau 27. jūnijā 700 šis nometnes
iedzīvotājus, galvenokārt nestrādātājus,
pārcēla uz Traunštei-nu.
Amerikāņu darba vienību locekļu
piederīgos paredzēts pārcelt
no Vircburgas uz Karlsruhi, bet
pārējos centrālās nometnes iedzīvotājus
uz dažādām citām nometnēm.
DEDELSDOŖF A nodibināj usies
Nacionālās Latvijas atvaļināto karavīru
'biedrības kopa. Tā 21. jūnijā
sarīkoja Cēsu kaujas atceres
svinības ar dievkalpojumu nometnes
baznīcā un koncertu. Diemžēl,
tautiešu atsaucība kritušo varoņu
atceres sarīkojumam nebija sevišķi
liela.
tāmi parādītu savu darbu, Pilsskolā
sarīkojis skati. Tajā vairākās telpās
reprezentējas visas skolas nozares
i ar , raksturīgākiem mācības
līdzekļiem ' un izstrādājumiem. Glītus
darbus, ^ s liecina par latviešu
roku čaklumu un prasmi, nācās
vērot ikvienā no plašajām telpām.
Priecināja gan šuvēju un galdnieku,
gan mūrnieku un citu kursantu
darinājumi. To visu skatot, nāk
prātā V. Kaminska vārdi, kas kursantu
vārdā pateicās skolas vadībai,
IRO un skolotājiem: ,Jikteņa
vēji mūs izkaisa visās pasaules malās.
Vienīgais palīgs būs Dievs un
mēs paši ar savām zināšanām un
spējām. Esam sagatavoti cīņai par
eksistenci, jo mums šeit ir rokās
doti ieroči ar kuriem izcirst ceļu
jaunai dzīvei."
Mpdcrni iekārtotas
darbnīcas Neiburga
IRO arodskola Neiburgā pie Do-navas
pirms gada sāka darbu ar 78
kursantiem, 15 mācības spēkiem un
1 bojātu virpu, bet tagad skolā 17
nozarēs mācās 410 kursanti 51 skolotāja
un instruktora vadībā. Audzēkņi,
kas tagad nāk arī no 1.
(Frankfurtes) uh 4. (Ambergas) apgabala,
35 proc. ir ukraiņi, 26 proc.
čechi un slovaki, 18 proc. latvieši
un mazākas citu tautību grupas, to
vidū ari kāds turks. Dir. A. Lin-des
un piedzīvojušu arodspeciālistu
vadībā, starp kuriem ari laba tiesa
latviešu inženieru, skolotāju un
meistaru, skola gada laikā izveidojusies
par labi organizētu un mācības
līĢlzekļiem bagātīgi apgādātu
pārskološanas iestādi. To rāda darbnīcas
un audzēkņu darbu skate,
kurā redzami gan atslēdznieku,
galdnieku, elektrotechniķu, tekstil-krāsotāju,
šuvēju, drēbnieku, ,ste-notipistu
u. c. veikumi. Nozarēs,
kurās paredzētajā 15 nedēļu mācību
laikā nav iespējams pilnīgi apgūt
izvēlēto arodu, piemēram radio
nodaļā, apmācības vada tā, lai kursu
beigušais vismaz būtu spējīgs
strādāt kādu vienu detaļas darbu.
Teicams pasākums skolā ir psī-chologa
K. Oša iekārtotā psīcho-techniskā
pārbaude, kas iestājoties
jāizdara katram audzēknim. Pēc
pārbaudes iespējam.s konstatēt. audzamā
piomCTotibu^ i^izvēlē^^^
arodto, un fes ātiinūml Ir arī labs
pieturas punkts turpmākajā darbā
skolotājiem un instruktoriem.
Tikai gadu darbojas arī 7. (Min-chenes)
apgabala arodskola Ingol-š
t a t ē , kuru pagājušā nedēļā beidza
4. ļkurss. Tajā, ievērojot apgabalā
dzivojbšo DP tautību sastāvu,
latviešu maz, vai arī tie kūtri pār-skoloties,
bet lielākā kursantu daļa
ir poļi, ukraiņi un kalmiki. Izstādē,
kurā redzami beigušo kursantu
„diplomdai^bi", rāda, ka arī te strādāts
ar sekmēm. Nevien vecie meistari
latvietis J. kalējs var lepoties
ar savu' audzēkņu, atslēdznieku
precīzajiem izstrādājumiem, bet
arī jaunākie instruktori, piemēram,
P. Šiliņš, k^s pats pagājušā gadā
pār skolojies par mūrnieku Aroi.
senā, saviem kursantiem pratis iemācīt
pietiekami daudz no mūrēšanas
noslēpumiem, par ko liecina
glītais kamīns un veive.
Ir skaidrs, ka pārskološanas kursus
beigušie pēc samērā īsā, kaut
intensīvā mācīšanās laika nekādas
kalnus jaunajā arodā gāzt nevarēs,
bet tomēr ar, drošu prātu un labu
gribu nebirs pavisam bez pamata
zem kājām, nonākot jaunajā zemē,
kur eksistence būs atkarīga tikai
no praktiskā darba.
Church World Service cerēja 1.
jūlijā ar panākumiem pabeigt lielāku
akciju, ko aprīļa beigās atklāja
visos ASV štatos, lai panāktu
lielāku luterāņu procenta uzņemšanu
Savienotajās talstis. Pirms 2
mēnešiem ASV protestaitu organizācijas
sanāksme Ņujorkā atzina, ka
luterāņi līdz šim darījuši pārāk maz
savu ticības brāļu atbalstīšanai
.,Ja jūs esat žīdu DP, jums cerība,
izceļot līdz 1949. g. beigām,'* teica
Mr. Snovders pieminētajā sanāksmē.
Ja jūs esiet katoļu DP, jums
cerības izceļot desmit reiz lielākas
nekā luterānim."
Kā Christian Science Monitor tagad
ziņo, šie Snovdera vārdi raduši
plašu atsaucību. Luterāņu iiga-nlzācljas
atzinušas, ka atlikušie 12
mēneši līdz IRO darbības izbeigšanai
ir ļoti īss laiks un jāizmanto
katra Iespēja galvojumu iesniegšanai
pietiekamā skaitā. Lielais Bo-stonas
laikraksts publicē arī oficiālo
DP komisijas statistiku par š. g.
pirmajiem trim mēnešiem: pēc ticībām
ieceļojuši 34 proc. žīdu, 33
proc. katoļu, bet tikai 7 proc. luterāņu.
Procentuāli vēl mazveiksmī-gāks
bijis Church World Service
darbs. Tās sagādāto galvojumu
skaits bijis tikai 4 proc. no kopējiem
80.886 galvojumiem. Tanī pašā
laikā pēc jau minētā laikraksta
ziņām, Vācijā un Austrijā dzīvojošo
800.000 DP sadalījums nemaz
neatbilst ieceļotāju procentuālajām
attiecībām. Pieskaitot 200,000 privāti
dzīvojošos, no visiem DP 49
proc. ir katoļu, 33 proc. protestantu,
bet žīdu 18 proc
Baltiešu gara
darbinieku vestu!
ASV zurnālistiei
Lielāko Savienoto valstu lai]
stu pārstāvji savā apkārtbra\
pa amerikāņu joslu daža^ st\
uzkavējās arī Geislingenas n(
nē, lai iepazītos ar igauņu un
viešu mākslinieku sasniegumi^
Gara darbinieku vārdā \\
rakstnieks H. Visnapu nodeva
rikāņu žurnālistiem vēstxili,
starp citu, uzsvērts:
„Pavēstiet amerikāņu tautal,i
igauņu, latviešu un lietuviešu
tas BalUj&s telpā tūkstoš gadi
nljušās pret Vācijas \x\ Kri<
ekspansiju un, nejraugoties uz
pastāvējušas kā demokrātiskas
tas. Tagad Baltijas zemēs noi
nežēlīga tautu slepkavošana,
kiet amerikāņu tautai, ka Aziji
clāllsms veļas pāri Baltijas
līķiem arī uz Rietumeiropu»!
ASV, ja to jau laikus neiero)
Igauņu, latviešu un Īlei
rakstnieki uii mākslinieki, ko^
nīsti un zinātnieki, krituši, alj
uz Sblrij^u vai aizbēguši no
nes ne^ļienlīdzīgā dņā, ai]
rietumu kristīgo kultūru, der
tiskās brīvības un cilvēku tl(
Ticiet man, ka komunistiskie^
tātori, kas izšķiež milzīgas si
propagandai, apbērtu šos cUi
ar zeltu un ordeņiem, ja tie
liegtu savu pārliecību un nodol
vu ģenialitāti komunistiskās
kalpībā. Bet tagad šiem radīt
gariem, par spīti viņu cieŠi
draud posta dzīve Vācijā vai
mērotais un nesamērīgais
strādnieka darbs ASV vai cltufi
Krievu aktivitāte Dānijas
bēgļu nometnēs
Dānijas latviešu delegātu 7. sanāksmē,
par ko jau īsumā ziņojām
mūsu laikrakstā (26. 9.), LAD pr-ks
V. Briedis savā ziņojumā starp citu
atzīmēja, ka pēdējās nedēļās bēgļu
nometnes Dānijā atkal sākuši „ap-ciemot"
padomju aģenti gan personīgi,
gan ievazādami nometnēs aģitācijas
literatūru par repatriāciju.
Sakarā ar šo krievu aktivitāti baltiešu
pārstāvji,sūdzējušies IRO, norādot,
ka viņi neatbild par kāftī-
Jbu. .noņietnēs krievu a|>mmējumU;
laikā. 'No IRO puses tomēr norādīts,
ka nevienam nevarot liegt
privāti apmeklēt bēgļu nometnes.
Ziņotājs uzsvēra sadarbības nepieciešamību
kā ar latviešu centrālām
organizācijām Vācijā, tā ar
Zviedrijas latviešu Nacionālo fondu.
Par Dānijas tautiešu pārstāvi
Latviešu centrālajā padomē sanāksmē
vienbalsīgi ievēlēja mag.
oec. A* Āboliņu, bet izraudzīt pārstāvi
Latviešu nacionālajā padomē
pilnvaroja LAD vadību. Tāpat nolēma,
ka jāatbalsta arī Latviešu
nacionālais fonds Zviedrijā.
Parttianiem pievienojies pedijais Lietuvas
katoļu bTskaps
* Kama (E). — Vatikāna raidītājs
itoo, ka partizāniem pievienojies
l^ējais Lietuvas katoļu bīskaps
Kazimirs Paltaronas, kuru draudējusi
a^etināt MVD. Bīskaps kādu
l^iku ar lielām grūtībām vēl varēja
Izpildīt savus amata pienākumus
un vizitēt draudzes. Pēdējā laikā
arī tas vairs nebijis atļauts un komunisti
aizvien ciešāk savilkuši
žņaugus. Raidītājs piebilst, ka Lietuvā
vien apcietināti vairāk nekā
1000 katoļu priesteru.
OTRIS INŽEN. KĀRLIS BRANTS
Hanavas DP slimnīcā 27. jūnijā
miris viens no Latvijas vecākās
paaudzes inženieriem būvinženieris
Kārlis Brants. Nelaiķis dzimis 1888.
g. 16. martā Blomes pagastā Valkas
apriņķi. Mācījies Blomes pagasta
skolā, pēc tam Rīgas pilsētas reālskolā.
1907. g. rudeni iestājies Rīgas
politechniskā institūta būvinženieru
nodaļā, kuŗaš pilnu kursu
beidza 1914. g. maijā. Pēc augstskolas
beigšanas strādāja Sibīrijā Tom-skas
guberņā kā civllbūvju inženieris
p^e vietējās kara apgabala
pārvaldes. Mobilizēts ari Kolčaka
armijā. \
1921. g. vasarā K. Brants ieradās
Latvijā un iestājās valsts kontroles
dienestā. Sinī iestādē ari noritēja
visa K. Branta darbība brīvajā
Latvijā līdz pat 1944, g. oktobrim,
kad viņš spiests atstāt Latviju. Pēdējos
2 trimdas gadus K. Brants
strādāja 8850. Latv. darba vienībā
pie amerikāņu armijas. Studiju laikā
K. Brants piederēja bij. korporācijas
Talavijas saimei un vēlāk
bija tās filistrs. Ar K. Branta nāvi
Latviešu inženieru saime zaudē spējīgu
darbinieku, bet darba rotas vīri
mīļu, sirsnīgu un izpalīdzīgu darba
biedru.
. LATVIEŠU BIŠKOPJI
RAKSTA KANĀDAS PRESE
Latviešu palīdzības vienība (Lat-vian
Relief Association - adr.: 47>i
Larch St. Halifax, N. S., Canada),
meklējot iespējas, kā popularizēt
latviešu darba prasmi un pallozēt
sagādāt darbu im ieceļošanas iespējas
Kanādā lielākam latviešu
skaitam, radusi iespēju ievietot Kanādas
biškopju žurnālā „Canadian
Bee Journal" speciālistu rakstus par
biškopju darbu Latvijā. Ar šādu
rakstu ievietošanu cer pievērst uzmanību
mūsu biškopjiem un radīt
lielāku Ievērību sludinājumiem par
'latviešu darba spēku no Vācijas.
LRA aicina latviešu biškopjus, ari
tos, kas uzturas vēl Vācijā, iesūtīt
tai rakstus par Latvijas biškopību,
iespējami ar ilustrācijām. Par Ievietotajiem
rakstiem paredzēts arī
honorārs.
Palīdzēsim slimaji<
Vācijā slimnīcās, gan arī nomet
tādi mūsu tautieši, kam ne[
šams atbalsts un materiāla pi
ba, bet ASV Ir atsaucīgi ļau(
labdarības organizācijas, kas
prāt palīdz trūkumcietējiem
So palīdzības darbu var kfii
īpaši ja ir konkrēti materir"
kuriem operēt un tad ari ,
ir vislabākie. Lai vāktu 1I(
slimajiem latviešiem un trūcl_
meņu atbalstam un par šiem
dīm ieinteresētu ASV labdarīb(
ganizācijas, Baltijas sieviešu
mes latvis delegāijlja lūd^^.^
ņu vadītājus, organizācijas un
nīcas, kufu rīcībā būtu jmal
par tautiešiem, kam palīdzība
pieciešama, tos piesūtīt BSP
delegāc. vadītājai T. Endzlņat^
manel (14a) Ešslingen a. N.,
nenberg Str. 5—6. Vēlami pU
uzņēmumi un konkrēti dati
valodā ar personu adresēm.
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiil
REDAKCl/i
ĀRSTU UN MEDICĪNISKO
DARBINIEKU IEVĒRĪBAI
IRO galvenās mītnes veselības
daļa paziņo: Tuvākā laikā IRO medicīnisko
arodzināšanu komisija izdarīs
pēdējo pārbaudi DP mcKlicī-niskajam
personālam. Visiem medicīniskajiem
darbiniekiem, kas šajā
komisijā nav vēl pārbaudījušies, iespējami
drīz jāiesūta tai (IRO Me-dical
%creening Board, Manteuffel-
Kaseme, Bad.Kissingen) sekojošas
ziņas: 1) uzvārds un vārds, 2) adrese,
3) aroda kategorija. Komisija
pēc tam ar rakstu informēs pārbaudāmos
par ierašanās laiku un vietu.
Kvalificētajam medicīniskajam
personālam šī būs pēdējā iespēja
pārbaudīties komisijā. Pārbaudē
pielaidīs ārstus, zobārstus, dentistus,
farmaceitus, laborantus, laboratoriju
techniķus, veterinārārstus,
farmācijas asistentus, zobu techniķus,
rentgenoloģijas techniķus, f i zikālās
terapijas speciālistus un
feldšerus.
MŪSU SVARĪGĀKAIS CIŅAI
iERoas
Par to, ka Informācijas un
gandas darbam Ir liela nozī
ka pat daudzi augstākās sabi
angļi un amerikāņi nepazīst
visma īsto seju, nezina sarkani
rora briesmīgās metodes,
notikums, ko nupat piedzīvoju,
bachas izceļošanas nometnē,
ciemos pie savas meitas, kura
dā IRO dienestā, ieradās
angllete Mrs. OVen. Viņa a
ceļā no Anglijas uz Indiju un.
dējo vēlējās sasniegt caur Pa |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-07-06-02