Bavarijas Latviesu vestnesis, May 24, 1949

              Hir. 97 (2ai) g. 21 mayā
Ar c«eor» parBktti n i ialdaUnu putib^
•tfiafM naw<w UttOrtit dooaa nt? katrā
Hņfi r^akcijtt 4m». No Vadjas zkmeliem telegrāfs at-1 nizeta un modernizētā komunālo no-
• ^ nesa sēru vēsti: miris A. Kacens, dc^lu iekasēšana un pilsētas grā-
M - I Kad ar viņu tikos pridcš pāris nedē- matvediba, pārejot no manuālās uz mfn^etinA ll7Vliri*^ hām viņš dzM Interesējās par eml- mechanlzēto norēķinu iekārtu. Rīgā i IIIWIiA^O Wi grācijas lietām, it sevišķi par bijušo tādēļ bija modernākā grāmatvedība
i • I karavīru stāvokli, un paņēma līdzi visā Austrumeiropā, un šai ziņā ari
V A m lin nMAi^m nu Jaunākos materiālus šai jautājumā, tikai nedaudzas pilsētas Vakareiro-
V U A U M i i AA\«āUS<JAai«^ii«|^.j^ ^ dzīvespriecīgs. 1 ^ pā varēja ar to sac^isties.
jo (TurpinajtKns no 1. li^) sāpīgāk izjfitama ziņa par ^ a ļ A. Kacenam un viņa lldzgaitnie-priekšlalclgo
nāvi. kiem tāpat lieli nopelni pilsētas fi-
Dievkalpojumu kuplināja Eslinge- ļ Dzimis Rīgas pievārtē, Ik^ilē, ļ nanču uzlabošanā vispār. Jā, pār-rae
latviešu tautskolas koris A. Tē- viņš dzīvē bija deši saistīts er mū- ņemot finanču valdi 1934. g., pilsē-fsudes
vadībā, ģimnāzijas zēnu koris ļ su galvaspilsētu. Tur viņš sgka sko- ļ tas kase bija tukša, tad, Kacenam
m H. lindemanis ar ferģeļu mūziku, ļ 1as gaitas un toreizējā Rīgas poli- ļ atstājot pilsētas darbu 1938. g., Rī-
Divas garigas toesmas archibīskapa ļ tediniskā institūtā pabeidza i2^1ītī- gas pilsēta ne tikai varēja bez grū-
50 gadu garīdznieka amata atce"*?s ļ bu. iegūstot tirdzniecības kandidat^^ tībām kārtot visus maksājumus, bet
dienai Wja gaccrSjis prot Dr. L s grādu. Kā v i r s n l ^ viņš piedalās tās kasē m tekošos lēķinos bankās
^nh)i, J . S. Bacha prelūdei ska- pirmajā pasaules karā un, tiklīdz atradās pāri par 10 milj. latu. Otrs
not, tldba un paļāvībā stiprināti, j nodibinājās neatkarīgā Latvija, stā-ļ liels Kacena nopelns bija tas, ka
ļaudis atstāja dievnamu, lai pēc jās tās ricībā par pārstāvi Krievijas viņam tiešās sarunās ar Brāju La-brlža
imkētoe turpat baznīcas sa-1 dienvidos un Balķānos. Pārbraucis | zaru banku Anglijā s^nējās izde-nfikmju
zālē, kur no^a archiblska- ļ mājās, A. Kacens pilda dažādus at- vigi nokārtot pilsētas parādu, kas tai
pa godināšana runās, apsvdkumalbildīgus amatus finanču ministrijā. I vēl bija i^ids no ķeizariskās krie-telegrasnsmās
un i^teiclbas un atzi-1 Ievērojot nelaiķa plašās zināšanas I vijas laikiem un kaitēja pilsētas in-iģ>
ai parid^ana, pasniedzot veltes, un pieredzi finanēu laukā, viņuļteresēm ārzemēs.
Kfi Birmafii archiblskaou trimdas 1^34 g. iecel par Rīgas Pasētas gal- Nelaiķis bija daud:g>usiga perso-SdSwSTu^
dSCKKn BifSaLS RSa ltdt a^S^^^ ^^^^^ ministrijas darba, ^i^ss a^^r p<lja^^štoāāssmv vē raztlsisn tVāsJš ?daŠnz īāavmrevs i senanoi mzzanirniēeās--.
a H t a u ^ ^' ^^'^"^ '^^l J^^^^^n ja pateikt īsto vārdu Ist^
Tev am. svētki lo mT&il Ir te- ^^fTl^^^^^'^^Ja viņa miretigSs atliekas nodot sir-
VM & Z m M Šķirdams ^ okupācijas lalkS strBdā par -^^^^ sargāžanā.
Rob. LiepiņS
Bēgļu skaits un partizānu
skaits Baltijā nemitīgi aug
Zviedrijas pirese peHaboi nodar­bojas
ar jautājumu, ko darīt ar
tiem vācu bēgļiem, skaitā 21, kas
tur nelegāli ieradušies no Vācijas
boļševiku okupētās joslas un inter-nēU
Landskronā. Valdības lēmimjs
izdot b^lus krievu iestādēm resp.
izraidīt viņus no Zviedrijas, sacē­lis
lielu saviļņojumu pārējos Lands-kronas
ieddvotājoi — ari bēgļos.
Paši intemētie vācieši Izteikušies,
ka viņi dzīvi krie^dem rdcās nedo­sies,
bet valdība savas atkārtotās
sēdes lēmumu šai jautājumā tura
slepenībā. Paredzams, ka šos vā­ciešus
neuzskatīs par politiskiem
bēgļiem un^ tos nosūtīs atpakaļ uz
krievu okupēto joslu Vācijā. Zvie­dru
laikraksti atgādina baltiešu iz-
federācijasncumus lietas. «ŗ . @ - % ^ % ^ t^* % «- • ^ - 1
pārstāvis Dr. Hongs cUdināja archi- 1945. g. otrā pusē A. Kacens pār- l a t V i e S l l biedrībā a l d l l G l ā CBT IBOVLl bīflkana darbu un no daudzajām te- nāk uz dzīvi Eslingenā. kur vinu ie- r"'*^^^^'^^ AI^M, A^^MV
Latviešu studentu centrālās savie-
l^avAu ZiemiUlZoto^ jaiufnSatnhi.^ . "^ ^P^M j^a^u^n^^a ydgo^dgas pu^z^ ^ topeilmnvēmar otuā np ikeāndāu-
Viapasaules luterāņu federācijas kūmus bēgļu lietās,
ārstāvis Dr. Hongs cildināja archi- 1945. g. otrā pusē
bīskapa ļ Eslingenā, Rur viņu
leO^ammām un vēstulēm, kuras viņš] vēl par kolonijas padomes priekš-saņēmis,
nolasīja Vispasaules lute-ļsēdl. Viņu ievēl ari Latviešu ten-rfiņu
savienAtjas prezidenta bīskapa trālā padomē un nedaudz vēlāk p^r
A. Nlģrena apsveikumu no Lundas. LCK vlcepriekšsēdi Pēdējā laikā ne-
Kfi a ^ I b u no luterāņiem visā pa- lalķis darbojās par luterāņu, baznīcas
saulē, Dr. Hongs archiblskapam pa- pārstāvi emigrācijas lietās Brēn^^nē, nibas nodala, kas Austrālijā nodl-sniedza
sudraba biķeri. Virtember* no kurienes Visuvarenais viņu aicl- binājās pagājušā vasarā, tagad pār-gas
vācu bl^apa Hauga vārdā svei- nāja pie sevis. Ilgus gadus Kacens veidota par Latviešu studentu ap-deims
nodeva Esllngenas dekāns darbojās ari VMCA, Vācijā būdanļs vienību, kuras kopas organizējas
Hermans, novēlot Pļaut bagātu ražu tās vadītājs amerikāņu un franču vai m darbojas vairākās turienes
no sēklas, kas sēta latviešu tautas Joslās. Ipilsētās. Apvienība veicina sakaru
visgrūtākajā laikā No igauņu lute- Kā valsts un Rīgas pilsētas paš- 'uzturēšanu akadēmiskās saimes vī­raku
baznīcas sveica mācltā,js Ābels, valdības darbiniekam A. Kacenam dū un rūpējas par studiju turpinā-lletuviešiem
māc. Ttakis. Latvijas ir lieli nopelni saimniecības dzīves šanas iespējām. Atbalstot slimos
bairtlatu savienības sveicienus no- kārtošanā, sevišķi atrodoties Rīgas kommUitoņus un kara invalidus Vā-deva
savienības prezidentei Vītols, pilsētas finanču valdes priekšgalā, cijā, nosūtīti 19 saiņi, bet Utvijas
E^Ungenas pardttlcīgo ' draudzes Viņa vadībā, sekojot labākiem ār- sūtniecībai Londonā nodotas 23
Kvlesltis. Zviedrijas latvieši uz Es- zemju paraugiem, radikāli pārorga- mārciņas LSCS vajadzībām.
Jauni interesanti
darba piedāvājumi
Bavārijā
Bavārijas LC2C pārstāvis ziņo, ka
Kolumbijā kāda dzelzs un tērauda
sabiedrība meklē technlsku darbi­nieku
ar zināšanām metallu kausē­šanā
un rūdu apstrādāšanā. Bez
tam mddē tedmisku lietpratēju da­žāda
veida ziepju, mazgāšanas lī­dzekļu
un parfīmu ražošanai Ve­necuēlā
Karakasas d£j>as zinātņu
muzejam vajadzīgi tria ^)eciālisti
dzīvnieku ādu izbāšanā.
šāvu namu
llngenu bija atsūtījuši pat speciālu
pārstāvi, māc. E. Caunl, kas lūdza
Austrālijas latviešu labdarības
biedrība Sidnejā dibināta jau 1947.
g. oktobrī; tās valdes priekšsēdis ir
F. Brūvelis, viņa biedrs — K Nī­cis,
sekretārs K. Sucs un kasieris —
A. Kaņepe, bet valdes locekli E.
ardilblskapu vēlreiz viņus apciemot. AUStrailia OtlD U Z "
Zviedrijas latviešu laicīgā velte vēl ' ^
atrodas ceļā un tādēļ kā garīgo dā-L.-,,™! ka1fl«^ll1 K5rflltQ
varm E/Cōune archiblskapam pa- Ģemi oailieSU DCrpUS
S2!ii!Ž^!fSti?2^m^ i ^«^1^^^^^ ^ AustrālUaKsa nbiemrāig rzāicņijoajsa , kieas tāIdResO I c Be ruūnvedl iEsT. BKr ūAve^lnei. ^V, l7imsa^i ^s^v^a^rī gs ie-
^ draudzes pārstāvji un draudzes | p^^^.^^ meklējot DPbāreņus eiņig- guvums Aus^ālijas latviešu dzīvē
rācijai uz Ņūsautvelsas štatu Aus- ir biedrības noorganizētā kartotēka,
Mūsu centrālo organizāciju ap- ļ trālijā. Sagaida, ka drīz uz Eirbpu kuras uzdevums reģistrēt visus šai
^«dkumus ievadīja LNP priekšsēdis dosies kāds austrāliešu lietpratējs kontinentā esošos latviešus. Bledri-
*. Celms, uzrunā norādot, ka archi- šajā jautājumā. Jau tagad imigrā- ba jau paguvusi sarīkot vairākus
jlskaps veicis ne tikai lielu darbu cijas departamenta Sidnejas birojs koncertus un tuvināšanās vakarus,
^znlcas dzīvē, bet savu roku aiz- saņēmis daudzas vēstules, kurās un cer savākt līdzekļus īpašuma
flen pielicis vis'or, kur bijusi vaja- austrālieši jautā pēc iespējām adopi-pii^šanai, kurā varētu novietot
|zj^a palīdzība, „Jūsu kristaUtīrā tēt baltiešu bāreņus. Kāds depar- jaundibināmo Sidnejas latviešu klu-
^rsonlba, augstais amats un bez- tamenta ierēdnis presei izteicies: bu. Atbalstot tautiešus Vācijā, bled-
MPilgā nostya mums daudz palī- „Mē^ pašreiz par bērnunamu iekar- riba jau paguvusi sarūcot vairākus
dzējusi. PBX to paldies no visas tojam princeses Jullanas sanatoriju koncertus un tuvināšanās vakarus,
trimdas saimes. Jūsu katedrāle Ri- Turamurā. Sidnejas ziemeļos, bet un cer savākt līdzekļus īpašuma
gl galda un mēs ticam, ka Jūs mūs atduramies uz parastajiem grūtu- pirkšanai, kurā varētu novietot
tur aizvedīsit." J. Celms archibīs- miem, kas kavē būvniecību, un nav jaimdibināmo Sidnejas latviešu klu-kapam
pasniedza LNP velti — šķīvi iespējams pateUct. kad darbu varēs | bu. Atbalstot tautiešus Vācijā, bled-
4r archlbliskapa katedrāles attēlu, pabeigt."
LCK vārdā sveica L. Rozentāls un
V. Skaistlauks. Velte, ādas vāki ar
Ventspils dievnama attēlu, archi­blskapam
sagādāja ;t sevišķu prie­ku,
Latvijas centrālās padomes uil
parlamentāriešu vārdā runāja A.
Kllve. sveicot T. Orinbergu kā lat­viešu
luterfiniskās baznīcas suvere­nitātes
nodibinātāju.
f- Pr
zive
Inteliģencei nav
izredžu
Dienvidamerikā
PASINGA notikušajā apvienotajā Lai raksturotu Dienvidamerikas
« , „ • n M .Pareizticīgo pārvietošanas komitejas,. ^ * , - . ,j ,
mo apsveikums pēc apsveikuma.Lēdē, piedaloUes C2iurch World Ser-h/J^^V^^^^^taju pret visāda ve da aka-
Zib preses fotogrāfu spuldzes un vico un Tolstoja komitejas vadītā- r^^"^^®^^ izglītotiem ieceļotājiem,
laiku pa laikam iemirdzas f ū r n u j ^ personām, nolēma nodibināt h^.^^^i^.Ķurier" ^
operatora E. Krauca starmeSl. Mūsu ciešāku kontaktu ar CWS katrā r ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ nelabprāt uz-toridas
gaitu archIVs atkal kļūst ar URO apgabalā izraugot komitejas 5?P/,ayā vidū svešliUekus, kas ^aka-dažu
gaišu un patīkamu mirkļu at- pārstāvjus kas uztura sakarus ar ^^"^^^ Izglītoti un grib savu izglī-
^^!i"^^^t!i!l f«^^^^^.i Archibīskafp» tēva nacionālo grupu pārstāvjiem n o m e t - " l ' ^ - V i e n ī g a i s x^ P^- Līdzīgas komitejas dibinās arī N?™^5ai z^^^ esot Argentīna,
un ziedu klēpji. Esllngenas latviešuLnglu un franču joslā valdība visiem līdzekļiem cen-organlzficiju
vārdā padomes priekš- o T ^ n / m r v ^ n A O JU. li , t i piesaistīt izcilus ārzemju speci-sēdls
K. KalnlijS pasniedz adresi un L ^ ^ ^ ^ f ^ ^ ^ / ^ ^ ^ ™ ālistus un aizliedz jebkāda veida
sudraba svečturus. Amatnieku sa..^!P^ aktā gatavības apiecības sa-Lj^j^oj^g^ŗs^ļjag pret tiem. Visās ci-vienlba
archiblskapam dāvina pat ™ absolventi Priecīgu Par- h^g Dienvidamerikas zemēs ne paši
mazu Istabas altāri, d a l l a m a t n i e k l s a g ā d ā j a direktrises M. j^^^ļi^ valdība ārzemniekus ne-altāra
segas. Mākslinieku apvienība fjff^f^, paziņojums, ka nc^metnes g,^^ atbalstīt,
gleznu — Jēzus ērkšķu vainagā P^^Ivotajs inženieris J. Jckste zie-
Sķlet, nav neviena organizācija, kas r^^^^ DM 150, nodibinot fondu sek- Ekvadorā tikai pagājušā gadā
goda dienā nesveiktu archlbīskapu r ^ ^ ^ trūcīgu audzēkņu stipendi- nodibināta veterinārmedicīnas fa-
Paredzētals laiks jau sen pārsniegts* Blombergas tautskolu šogad kultāte. Mācības spēkus, protams,
bet kchlbīidcaps vēl vienmēr m u n d r i I ^ X i ^^fi^ ^ i a no ārzernēm Bet...
un sirsnīgi spiež apsveicējiem rokas AUbTniJA iestājoties skaistam studenti pieprasīja, lai ārzemju
• , , ; laikam, pieaug arī bēgju skaits, speciālisti vispirms eksāmlnējotles
Surrunājumus noslēdzot,'visi svi- neraugoties uz straujo emigrēšanu. pie viņiem Ekvadoras vēsturē un
nlgā brīža dalībnieki nodzied Dievs BēgU Ierodas galvenā kārtā no Un- citos priekšmetos. Tikai pariamenta
Kungs ir mūsu stipra pils, un tad gārijas, Dienvidslāvijas un Cecho- Intervencijai izdevās nomierināt
archlblška^ ar mācītājiem un trim- Slovākijas. studentu prātus. TMpašā zemē
das draudžu un organizāciju pār- BAVĀRIJAS -apgabala LCK pār- pieņemts arī likums, ka zobārstiem,
stavjlem dodas uz teatŗa zāli, kur stāvis zm, ka Sieviešu klubu fede- kas noliek sueciālus pārbaudi'jumus
Esimg«ias kolonijas un draudzes rācija ASV lūgusi iesniegt sarakstus atļauts Ekvadorā praktizēt. Val-dāmu^^
komlteja rikojusl tējas vāka- par veciem un ar tbc slimiem tau- rāk nekā gada laikā, ka^ pēc tam
ru. Daudzas apsveikuma telegram- tiešiem, kam nav apgādnieku. Pa- pasāiis. tikai trim ārzemniekiem
? ^ t . . v ? ? ^ iespējams 'nolasīt, redzams, ka tie varēs saņemt zinā- izdevies šo pārbaudījumu izturēt —
Ardlibiskapu sveikuši ne tikai lat- mu pabalstu visi citi izgāzti cauri. Šogad Ek-vleSl
vis^ kontinentos, bet arī dau- GRĒVENĒ beigušies skautu; un vadora noteikusi, ka tādā pašā vei-
M draugi no dtam nācijām, jo ar- saidu kopnīcku kursi. Lielais skau- dā pārbaudījumi jāiztur ari ārzemju
d i f t ^ a ^ T. Grīnbergarfi visoar tu ugunskurs pulcināiis ap 300 grē- inženieriem un architektiem — le-
Ir^tfkal draugi, tādel ari viņa jubi- veniešu, kas na<;katījušies skautu skaitot tos. kas iau daudzus gadus
l^a l2;vmas par svētku bndi pla- priekšnesumos. Lielupe ^nov^da nepārtraukti strādājuši šai zemē,
skautu lielā nometne paredzēta laikā būvēdami Ekvadoras ceļus, tiltus un
H. M. i ir,Mi^ 1rJ_ I
rību nosūtījusi 20 saiņu. Bez tam
paredzams iegūt sen likvidētās Sid­nejas
latviešu biedrības grāmatas,
Izveidojot bibliotēku, ko pārzina R
Sebris,
Nometņu financiālais
stāvoklis pasliktinās
Franku novada latviešu nometņ^
apvienības kāriējā sēdē piedalies
pavisam 16 pārstāvju, kas repre­zentēja
ap 8000 tautiešu. Sēdi va­dīja
P. Starcs im tanī pārrunāja gan
LCP un LCK darbību, gan,emigrā­cijas
Jautājimiu un Baltijas savie-*
noto valstu kā ari Eiropas ūnijas
ideju, pievēršoties ari nometņu dzī­vei.
S^ojot Pasaules baznīcu ap­vienības
Iesniegtajam uzaicināju­mam,
vēlēšanos turpināt studijas
ASV izteikuši 400 Interesenti, bet
vietas plM^ētas tikai dažiem des­mitiem,
ko izraudzīs no tiem, kas
pašreiz Jau studē. Izglītības daļas
vadītājam Zubānam izceļojot, viņa
vietā stāsies Dravnieks, bet pēdē­jā
vietā savukārt nāks Dobulis: Sē­des
gaitā noskaidrojās, ka jārēķinās
ari ar Fišbachas, Valkas un R ē g ^ -
burgas nometņu pārcelšanu. Iespē­jams,
ka tās novietos Bad Heidien-hallē.
Pārrunājot Ambergas tbc sa­natorijai
nepieciešamā 4.500 marku
lielā pabalsta jautājumu, daudzi sa­nāksmes
pārstāvji norādīja, ka no­metņu
financiālais stāvoklis tiktāl
pasliktinājies, ka tās nespēs segt šis
summas sakomplektēšanai vajadzī­gās
dalu maksas. Izceļošanas dēļ
nerealizējas pieņemtie budžeti, un
ari nometņu kantines vairs nedod
tādus ienākumus, kfi agrāk. Sis
konstatējums sanāksmes dalībnie­kiem
lika apsvērt Jautājumu par da­žu
organizāciju apvienošanos dar­bības
saskaņošanai un Izdevumu ma­zināšanai.
došanu boļševikiem 1 ^ gadā
jautā, vai ari vildešua gaida tadi
pats liktenis.
Sakarā aŗ bēgļ^i skaita pieauguma
īpaši no Cechoslovākijas, Ungārija
\m Austrijas, tieslietu ministn
teids bažas, ka viņu vidū vailta
būt ari boļševiku spiegi, tād^
kotnē paredzama bēgļu rūpīga PIN
baude \m iespējsķma ari to Icildi*
šana. Tai pašli lalkfi ZviadrlJli
rlksdagā notikušJijās debatēs, kā vd»
dibai izturēties pret zviedru koinil«
nīstiem, ministru prezidents Eŗlan»
ders aizstāvējis ^riedokU, ka ciņi
tiem nav Uetojaini nekādi ārkāit^
līdzekļi. Pie t im varēšot ķerUos k
saspfl^es ārējā sltu^ādja, *
^,Stoddioi!ms Tidndngen** liņo k|
Zviedrijā un ari Bietumvāclji' pt-d^
ā laikā bieži esot dzirdami „B8ļ«
tijas ķaŗa lauka balss** raidQuiaL
sniedzot plašu iiilormāclju par ^
tizfinu ^aita nmitigu pieaugb&a
Baltijas mežos. Viņu i^niņojuioi
esot labs. Haidljumi notiekot M i *
vieSu valodā, un krievi tos paittivt»
gi traucējot, kādēļ raidītājs
bieži n»dnlt viel^
Komūiiistu aģenti
raksta anofiunas
vēstules
Komunistu s^otie aģmti RMIMA*.
Vācijā, kuŗl diu^ojas ari daulii
bēgļu n(»netnēB savervēti lieUb
tiesu no kriminālistiem. Tagad tto
saņēmuši no Maskavas Jaunai
strukcijas. Tā kfi līdz šim vbļtt
darbībai nav bijuši n^fidl rsdnod
paniScumi, tad tagad tiem vilmit
Jācenšas iesp^|ami lielīto slciita
DP aiidcav^t izlbra\;M uz dtfim ii«
mēm. Pēc Jaunās instrukciju, n»
višķa uzmanība Jfiplevēršot Hbli-drlskiem
dari)!lnieklem un vi^lr
tādiem^ kas talkās emigrācijai
mēs varētu atmaskot b^llevlEii
īstos nolūkus. Aģenti izlieto dili*
dus lldz^ļus. Starip dtu tie nk«
sta anoiilmas vēstules am^igRi
drošības iestādēm, kurās ii^dn*
fili denuncē atsevišķas redzamfldbl
trimdinieku personas» pienriotot
tām dažādus izdomātus noziegumua
Cik noskaidrojies, daļa io vMuļa^
ari paniac ^avu mērķi, Jo leitldli^
cenšas šo vēstuļu saturu pbbiddB^
kas prasa daudz laik^un rada iMh
bas par izceļotāju, m Man ssth.
dējums tad ari parasti iri4ēalgi*^^
negatīvais rezultāts, jo ziņai pk
pārbaudīšanas izrādās par nepimi
zām.
LLV/»
Jūnijā notiks iat
viesu -
ifikfi nozīmē.
no 25. jūlija līdz 7. augustam. namus.
ress
Latviešu un lietuviešu vienība
paredzējusi 1. jūnijā sasaukt dele­gātu
konferenci Tai sekos kon­gress
Hanoverā, Accu nometnē,
kiirā iztirzās latviešu un lietuviešu
kopīgo nākotni, sadarbību tm sav­starpējo
atbalstu tālākajā emigrā­cijā,
noskaidros vienības darba vad­līnijas
svešajās zemēs un apsvērs
ari vispārīgos Baltijas vienošanās
jautājumus. Programmā paredzēti
referāti un diskusijas par Baltijas
federāciju, vienības centieniem, na­cionālo
zinātņu, mākslas un izglī­tības
likteni emigrācijā, vienības
jautājumiem informācijas Jautāju­mā
un sadzīves lietām nometnēs.
Noslēgumā ziņojums par stāvokli
dzimtenē.
Pēc kongresa no 2. līdz 4. jūnijam
Neištetē pie Hanoveras notiks tautu
sadarbības kursi, kuros pārrunās
kongresā ierosinātos jautājumus. In-teresentl
lūgti pieteikt Ierašanos
kongresa centrālās ricības komitejas
ģenerālsekretāram N. Namniekam —
Hannover-Stōcken, Baltie Camp
Accu.
Pirmais DP trans­ports
uz
JāunzSlande atsūtījusi pus toimtf
medus tiem 950 DP# kuriem Imidjl
vajadz^a izbraiM no Trlestii
ostas. Medus sūtījums sasnlegM
pasažierus Suecas kanāli, un to pli*
vienošot k u ^ pārtikai Sl ziņa tfr
lās Jūras braucējus sevišķi
cinajusi. jo daudzi neesot baumjt*
medu pat no kara sākuma, Attetvi-cējus
Jaunzēlandē no VellligtflMi
ostas nc^ādāltot uz PaMatua^aj-metni,
kur veselu mēnesi no insm
tiem izsniegšot visas nepiedeSimli
informācijas, lai tie ātrMc ieddvo-tos
Jaunajos apstākļos. ValruiM
sieviešu tikšot^ nodarbinātas aitm'
cās, bet vMeSl elektriskajās « » •
stacijās un tran^rta daAoi.
VĪS! um
REDAKCIJAI
J. M., Eriang<ma
NAV NAV0A8
Lielus traiicējumus emigrSclJaj
Uetu kārtošanā rada izdevumi ^ar
dokumentiem. Nestrādājošie un ga­dījuma
darbu strādnieki šai vaja­dzībai
nevar sagādāt līdzekļus, f
ar latoakstu ziņām, ka IRO mf
atmaksās, vigiu stāvoklim nav lī­dzēts.
#
Tāpat lidus, pat nepārvaraimtf
grūtumus saj{ādā zobu labošana
māk&līgo zobu ielikšana. V i ^ i ^
jau ambulancēs tik daudz p a c i^
ka ik gribētiljam mēnesī var i ^
tikai divas zobu plates. Tāfājc»^
tā tīkotājiem būtu mi^A^H^ā
vairāk gaduii. Bet, kā dzird,
zobiem emigrācijai uz ASV nevl»»
.n ep.i1e.l1a-i1ž* . Tmiāedgēsiļ ļ1o-*t4i4 dAaauudAzrSieemCtL » » *
ceļot gribētājiem būtu JSgrie^
privātiem zobu techniķiem. oet^^
ņiem nav naudas, ar ko ^^ļļ^'
par zobu labošanu Stāvt^^j^
kas bez izejas. Ja nav v a j ^ ^
līdzekļu, izbraukšana var neno^v^
ties. un kandidāts var ari ^
emigrācijas tiesības. Ari tas ja»r
ceras, steidzinot DP izceļošanu.
M E M I N G E N A ģimnāziju bc^g^
3 audzēkņi, bet tautskolu ^ l .
žiem aizceļožianas dēļ gatavn)as
liecībaa izfinl.^ftas jau agrāK.