Bavarijas Latviesu vestnesis, May 24, 1949

              ^rttl Eiropai futbola
Mty?rt ļoti icmllAtr^^^C^
f": _ . jauta MMrM«M*". « « iK
\W,pleHek«ns P«S,t,f«
«•Novels" » r— • **
t»t mstSias par- » A « tl2
[masu virs Stfltlatiea fe2fll!i:
laukumi iT tai katra
tejftfc, nemaz" j a u T r u S »
za^dgjtiml Pēvlsa kausa S»^'^'
^ M a d Viņi mm^^SKs
•.fra J^stijlijas tenisa ^
1^ ĻietpratSi doma,' ka'SedžmH
^neiitMdlbt*,^ Icāda' tam ir ari teS
t jftsltlts, 'vlņS-aizkliboļa ^d^^ucR
' kfidlš Uellis tenisa sactkštes?
npioJM^^ Atistranjas m
v a ^ f i a tdflunas asInU". Aļri^
M^ta .vjti . 1 » BrotavlCa slavas liM
rvOōgatiĶļ!.; Viens jaunais jau a8k.Tii
boksa um»
ļtsļir^jte 'ndtiek profesionālo ļbbkļorii *
ļ; oiiurmērfi katrs piecpadsniitait! MHķ
tmp^:X^ «Tbe Au8trallōi),1?«!|{rt
M*>a?uraaļ8\ižta«j5j(9 atļStrSIleSu M
p:^tii^:ti^Q^ Mo VeHsti, un ta$ iili,
Uvidtēm tagad da^dzS}gda ziiļ^S etoiif»
> intfir^ses «^r;!^rie§iem, k5p6c ii ^
c; .reds^amas ari boksa sacIkstSs. U l&
Itlikfi lievietcs veikuSas mk m
is'im neesot jSbrInSs, ka viņai m
>Xg|ka9r Austrfilijas izcilais vUjjkm
is.v;Keh$ BĢilejs atkal nov»);»
"sacīkstes visvairSk pievelkot mm
V.-sievietes. Nav retums, Ka Mdi»
_ jtnos noorģanizējas vesela mi i\Ķ
ļs* tad ,3tav tm W par kMiiļira
m$ vai apgabala bolcseri. No ķrjjop
tt. ;|:o)i/ SKan, prietinieka pazudlnaujl it>
[ķss :te ir ļoti populrfis, kaut Izcilo pts»
iflliM ' cTb!^^^ AtistrāUjai im^tiļ
%}m)s^t profesionālie bokseri m
Sargi, .flftudtt.
latvi^H ļatinatnw^inel8tar!j2
mm,:: Ttivfikus ^norādījumus vleg
§;» }o8l<^9 Wsketbold vadītājs V. m
'---"-kdenstbas' ir tSdie» M5I«O »
i BriJtt KoIumMiM .^J^VS»*
t5» Viņa uzvani. F»j;' . dzīvo l i D ' '^
tojSIizātora pieder^ t f t l S » K
li 900.000 mapku). • -
Lkapoš.
P
I
|1
1^
I
LATVIA
LatvI&i» Newspaper
PaMished imder EUCOM Civll
Afiairs Division AothoritatioD
Nuinb^ UNDP 196. Pablisho*
and l^itor: Kārlis Rabācs.
DP GsoBP Kleinkdtz near
Gfiozburg/b. Prioter: ,^hwab.
Volksbi/* GOozborg/D., Bgm.*
Undni.-Pl. 7. Circtilatioo: 12000
Poblished three tinies weekly'
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 57
Otrdien, iim g. 24. maUā
Ināk trb rdtes ntdCļā. Isdt*
v€is: LatvieSa preses darbinie*
ko sadarblibas kopa; kopas vt-cfikais
M. Cnlltis. Galvenais
rtdaktois K. ļtebics (darbi
neatrodas) \ galv, redaktora
vieto. M. Colltis. Redaktori:
B. Ķīselis. A. Liepa, H. Min^
deabergs. Redakcijas adi^e:
GOnsborg/lDo., Postfaeh 79,
ttfilnmis 84V.
Mīlestība uzvarē
un
Archibīskapa T. Grmberga godināšana
Eslingenā. 400 apsveikuma telegramma,
no visas pasaules
Sirmais archibīskapa tevs, kas visu mūžu sējis tikai mOestibas sēklu,
savā 50 gadu garīdznieka amata atcerei dienā, varēja tiešām Justies kā
bagāts saimnieks pie zelta graudu apcirkņiem. No visiem kontinentiem,
kur vien skaudro dzīves vēju izkaisīti mīt latvieši, uz archibīsk^ T.
Grīņb^rga trimdas mājokli Eslingenā 21. maijā nāca telegrammas un
a|»veikuma raksti Pateicības dievkalpojumi un godināšanas aktā bUa
)^raduSies visi Vācijā esošie ev.-lut. baznīcas garīdznieki un draudžu
I^rstāvji, Vispasau|» luterāņu federācijas pārstāvis Dr. Hongs, igai^u,
liettivieiu un vāeunut^ko draudžu delegāti, citu konfesiju pārstāvji*
mūsu centrālo, sabiedrisko un Jaunatnes organizāciju pārstāvji un tsti
kuplā skaitā Eslilngenas latviešu kolonijas iedzīvotāji. Kaut arī īsos
vārdos tvertas, apsveikuma runas pēc dievkalpojuma ilga turpat 3 stun-da9,
un telegrammu skaits no visāmpasaules malām sestdienas vakarā
Jau tuvojās ceturtam simtam.
mgas Archibīskapa katedrāles
zvanu vietā Mušā sestdienas pieva­karē
dievlūdzējus uz svinīgo, brīdi
Eslingenā aicina skaņa? no vācu
bwicas torņa. Ir taču svētki, bet
la(W^i iet npliek/tām galvām, no-
Iteķtlm. pateicībā Visuvarenajam,
ka vispār mēs šodien varam pulcē-ttest:
dievkalpojumā; un reizē ari
sķuindās par tiem, kas Dievu var
I^elu8f''tikal domās. Pāri Nekāras
M ^ a i vējS uz rietumiem dzen sa­plosītus
lietus mākoņus, im, klusu
dievlūdzēji viens otratp vaicā,
kad baznīcu torņos iezvanīs atgrie­šanos
. . .
Pie Dienvidu baznīcas arehibiska-pU
sagaidīja viņa vietnieki prāv.. J .
ĶuHIitis un prof. K. Kundziņš. Līdz
dievnama durvīm jaunatne savaan
īstākajam draugam, Bitītes onkulim,
ceļā kaisīja lauku ziedus. Tad svi­nīgais'
garens. ērģeSēm dūcot, devās
^iimicā, kur dievlūdzpiji arehiblska-pii
sagaidīja, kājās jstāvot.
Imdat dievfealpojuimu, prāv. J .
Ķ i i t o Mūdžās^'^^
arddbteķapa tēve tuj^^mākajāin gal^
t§m; kas lidzS&lļĶja džTves c^ā ne
viettmšr bijušas puķēm kaisītas kā
šodien. :Archibl9ka(ps T. Gr&ilbengs
irtums'visiem tik mīļš un cienīts ir
ari tamdēļ, ka viņš visu mūžu cen­ties
un pratis kalpot, ne valdīt. Ja
visi seKosim viņa priekšzīmei, mūsu
ceļš pagriezīsies - pretim gaišākām
dienam.
Svētrunā prof. Dr. K. Kundziņš
U3;svēra, ka archilblskaps savā gara­jā
un daitigajā mūža i r bijis labais
8^§j8, kas nesavtībā un tuvākmlles-tžķā
kaisījis latvju tautā Dieva gara
sēMu. Kas milesftUbu sēj, tas ari
mtlestllbu plaiuj, un sirmais archi­bīskapa
tēvs garā možs un spirgts
Ir imūsu vidū, visu mHets un cienīts.
Ja trimdinieku saime archibīskapa
50 gadus kaisīto mīlestības, vien­prātības
un saderības sēklu ieslēgs
dziiļi sirdis, tad ari, vēl tālākās ze­mēs
izkaisīti, kā tauta mēs nepazu-dīsim.
Kā smaga apsūdzība pret varmā­cību,
kas vēl valda pasaulē, dievna­ma
velvēs atbalsojās prāv. J . Ozola
Ifiigšanas vārdi: „Grēks un asinis
austrumu pamalē kāpj pret debesīm,
mūsu dzimitene inirkat asinis.
Dodi viņiem spēku un paļāvību,
Dievs, apvaldi ļaunumu, dod brīvību
nomākt^iem. Svētī mūs \m dod
mūsu sirmajam virsganam spēku un
izturību vēl ilgus gadus būt par
latvju tautas vienotāju, lai tad; kād
naks lielā diena, vi2?š savu izklīdi­nāto
draudzi pārvestu atpakaļ dzim­tenē."
Beigu vārdā arohibīskaps T. Grīn-bergs
vienā teikumā ietvēra savas
dzīves nelokāmo pārliecību: mīlestī­ba
uzvarēs varu un netaisnību! Par
teicies saviem amata brāļiem un v i ­siem,
kas nākuši k6pā ar viņu Die­vu
lūgt, archibiskaps mudināja se­kot
Kristus bauslim — mīlēt ļsavu
tuvāko kā sevi pašu. „Milestiba lai
paliek mums par dzīves mērķi im
nevis pasaules sludinātais likums —
kam spēks, tam taisnība. Un ja arī
tos. kas sludina mīlestību, sauc par
sapņotājiem, es būSu viņu saimē, jo
ticu, ka mīlestība uzvarēs im iznī­dēs
ļaunumu pasaulē," sacīja archi­biskaps,
svētīdams draudzi,
'(Turpinājums 2.
icijas un s
pārstāvis Sveipē
Latvijas āricārtējais pilnvarotais,
sūtnis Londonā K. Zariņš uzaicinājis
par Latvijas pārstāvi Šveicē bij. Lat­vijas
ārlietu ministrijas pr^es no­daļas
vadītāju un sūtniecības pa­domnieku
Briselē Arnoldu Skrēberu.
Sūtnis Jūlijs Feldmanis, kas bija
arī latviešu pārstāvis I R C gadvenajā
mītnē 2enēvā, kā zdnāms, iecelts par
Latvijas sūtniecības vadītāju Va­šingtonā,
un vhja līdzšim ieņema­mais
amats tagad atbrīvojies.
Amokis Skrēbers dzimis 1897, ga­da
17. septembrī Rīgā, brīvprātīgi
piedalījies Latvijas atbrīvošanas cī­ņās,
būdams Atsevišķās studentu ro­tas
karavīrs un ieguvis kapteiņa die­nesta
pakāpi. Otra pasaules kara
beigu posmā A. Skrēbers devās uz
Zviedriju, kļūdams tur par vienkār­šu
strādnieku. Komentējot šo ie­celšanu,
„Stockholms Tidningen"
pirmajā lapas pusē sniedz A. Skrē-bera
attēlu, kurā viņš redzams, uz
lidmašīnas plākšņa spodrinot me-talla
putna spārnus. Laikraksts pla-
$i apcer A. Skrēbera dzīves gaitas
un viņa iecelšanas nozīmi, pasnieg­dams
šo informāciju zem l i ek virs­raksta:
,JidmašInu s,podrin5fIjs da­bū
ministra posteni Šveicē". Laik-rj^
sta pārstāvis sastapis A. Skrē­beru
lidlaukā, eļļainā darba* uzvalkā
un basāku cepurē, un piebilst, ka
jaunieceltā Latvijas pārstāvja Švei­cē
cfmata apzīmējums būs chargč
d'afteires.
# AUSTRUMU SEKTORA POUCIJA 8AUJ UZ VX<:3ESl£]ML KOMU­NISTI
IZSAUKUSI PAPILDSPĒKUS NO AUSTRUl^ĀCUAS. ..SADS
STĀVOKLIS ILGĀK VAIRS NAV CIEŠAMS,*' S^kKA OENERAUS
^ RAULUS
Tūkstoti viegli un septiņpadsmit smagi ievainoto lidz šim Jau prasUia
Rietumberllnes dzelzceļnieku streiks. Ievainoto vidi ir ari i^tri austru­mu
policisti Dažu smagi ievainoto stāvoklis ir |ot4 nopietns* Tie visi
ir krievu sektora policistu šauteņu vai mašīnpistoļu upuri / Nakti us
pirmdienu -Sarlotenburgi^s staciju okupiej^ rietumu policija, jo te no­tika
galvenās sadursmes. Pēc ziņām, kas vēl nav apsUprinātas, bHtu
iestādes atļāvušas sava sektora policijai lietot ieroSus, Ja stivokl^ to
prasītu. Berlīnes maģistrāts pirmdien noļ&na izdot rīkojumu rietumsek-toru
polidstian okiq^t visas šo sd£ toni oMzceļu stacijas.
Streika vadība svētdienas vakarā paziņoja, ka tā neuzaicinās pār7
traukt daitus visus Berlīnes strādniekus. Dzelzceļnieki streiku tomēr
turpinās, līdz nebūs izpildītas viņu prasības. Rietumberllnes arod­biedrību
apvienība lūgusi rietumu okupācijas iestādes, lai tās liek iz-
'Vākties austrumu policijai no dze^ceļa stacijām. Pie amorikāņu pil­sētas
komandanta ģenerāļa Haulija svētdien ieradās Berlīnes llelve-cākā
vietnieks Dr. Frīdensburgs, lai protestētu pret austrumu pplidjas
ričlbu. Ģenerālis Haulijs esot izteicies, ka „tāds sitāvoklis ilgāk vairs
nav ciešams." Pirmdienas prieklpusdlenā uz apsipriedl sanāca trīs
Rietumberllnes komandanti, lad izšķirtos, ko darīt, jo sabi^rotie ne­var
pielaist, ka austrumu policija turpina šaut uz clilvēkiem.
no ļauna
četri ārlietu ministri
Pirmdien pl. 17. Parīzē sākās ēetru ārlietu miiitetrtt konference. Vēl
neviena apspriede līdz šim nav saistījusi pasaules uzmanību tik lielā
mērā, kā šī. Tai Jāpierāda, y ^ Padomju Savienība ti^am vēlas sa­darboties
ar rietumiem vai ari Berlīnes blokādes atcdSana ir tikai
jauns nianevrs, lai i ^ t u laikit Vašingtonā, Londonā un Parīzē vēl
Joprojām valda liela skepse par Kremļa labajiem nodomim. ViSins-kim
Franddas galvaspilsētā būs ari darbos Jāaplledna» ka pMftbiroJs
nolēmis maisJt savu līdzšinējo taktiku, citādi ari šī konference beig­sies
bez Jebkādiem panākumian, kā daudzas citas, kad Kremlis pa­saules
forumu izmantoja vienīgi savad propagandai
Trīs rietumu demokrātiju ārlietu
ministri priekšapspriedes Parīzē sā­ka
jau sestdien, un tās turpinājās
arī svētdien. Par pamatu t lm bija
ASV, Lielbritānijas un Francijas
lietpratēju izstrādātā programma
par trīs demokrātiju kopīgu plat­formu.
Vašingtona, Londona un
Parīze šoreiz jlu iepriekš bija no­lēmusi
sarunām ar Višinski sagata­voties,
cik vien labi iespējamsi, jo
iepriekš nekad nevar paredzēt, kā­da
būs Kremļa taktika. Lielo iaik-
Takstu komentātori un politiskie
Bijušais A S V ārlietu
slimnīcā izdanļis
Svētdienas rītā pašnāvību izdarīja
Savienoto Valstu agrākais aizsardzī­bas
ministrs Džems Forestāis, izlecot
pa logu no flotes slimnīcas „Be-dasta"
Ņujorkas tuvumā. Viņš bijis
uz vietas beigts. Forestāis, kas no
amata atkāpās martā, jau Ilgāku
laiicu slimoja ar nervu sabrukumu
un garīgu depresiju. Slimnīcas va­dība
ziņo, ka pēdējā laikā Forestāla
veselības stāvoklis uzlabojies. Naktī
uz svētdienu viņš alkal sajuties slik­ta
un atkārtoti sūdzējies, ka viņam
gatavojas uzibrukt. Ārsti tomēr do-n^
a, ka šī lēkme pāries.
^Džēms Forestāis dzimis ia92. gā­ja
Ņujorkas štatā. Pirmajā pasaules
karā viņš bija lidotājs, bet vēlāk
strādāja kā bar^u speciālists. 1940.
gadā prezidents Rūzvdts viņu ie­cēla
par flotes ministru. Pēc da­žiem
gadiem, kad ASV nolēma koor­dinēt
visas trīs ieroču šķiras, Fores­tāis
kļuva aizsardzības ministrs;
Amerikāņu sabiedrība dziļi nožSo
sav^ ministra traģisko galu.
Prezidents Tnflnens, ssdcarS ar
rorestāk nāvi, izsludinājis valsts
sēras. Pie visām valdības ēkām un
uz kara kuģiem karogi plīvo pus­mastā.
Iecelta īpaša izmeklēšanas
komisija, kurai uzdots pārbaudīt
aizsardzības ^ministra traģisko nāvi.
„Es esmu dziļi satriekts par sava
drauga galu," izteicies prezidents.
„Viņš mira kā karavīrs frontē." Fo-restālu
apbedīs uz valsts rēķina.
d OS 0 no komumsma
Ģenerālis Klejs, par kura triujn-fālo
sagaidīšanu ASV jau ziņojām,
svētdien NBS sabiedrības raidītāja
Ņujorkā teica radio runu, ko pārrai­dīja
vairāk nekā 500 amerikāņu sta­cijas
Ģenerāļa runa radījusi Sa­vienotajās
Valstīs vislielāko ieyēri-bu
jo agrāko amerikāņu militāro
guibeitiātoru Vācijā uzskata par v i 0 -
nu no lābi&ajiem krievu pazinējiem.
Ģenerālis Klejs bridini^a ^ūaerikā-ņu
tautu no kc«nūnisma un ieteica
nenovērtēt p ^ zemu viņu § p ^ .
lietpratēji jau tūdaļ pēc Berlīnes
blokādes a/toelšanas vair^ārt no­rādījuši,
ka V i š i n ^ savus mērķus
būtu panācis, ja viņam Izdotos ie­dzīt
ķHi rietumu sabiedroto starpā.
Liekas, k a šis bija galvenais iemesls,
kāpēc Bčesons un Bevins Parīzē ie­radās
jau pāris dienu priekš konfe­rences
sākuma. No iepriekšējām
sanāksmēm rietumi pāriieclnājušies,
ka pani&umus varēs iegūt vienīgi
tad, ja pret Padomju Savienību iz­veidos
kopīgu fronti.
Ečesonam, Bevinam un Sumānam
bez tam vēl bija jāizšķir daudzi
techniski jautājumi. Pirmkārt, va­jadzēja
vienoties par konferences
darba kārtību. Galīgi to, protams,
pieņems tikai visi četri ārlietu mi­nistri.
Informētas aprindas tomēr
i?sakās. ka rietumu demokrātijas
^āvēs par četriem darba kārtības
punktiem: Vācijas saimniecisko un
politisko prob-lēmu, notikumiem
Berlīnē un kopīgu valūtu, miera lī­gumu
ar Vāciju un Austrijas jautā­jumu.
Padomju Savienība Parizē
vēlas apspriest arī Grieķijas jautā­jumu.
Valdības aprindas Vašingto­nā
un Londonā tomēr izteikušās, ka
Ečesons un Bevins būs prfet to, jo
rietumi nevēlas, lai saiļunas notiktu
ļGrieķijas aizmugurē. Ja Padomju
Savienība grib godīgi pārspriest arī
šo jautājumu, tad konferencē katrā
ziņā jāpiedalās Grieķijas valdības
pārstāvjiem.
Neizšķirts vēl i r jautājums par to,
vai Parīzes apspriedēm jānotiek aiz
slēgtām durvīm vai attdātibas
priekšā. Sis jautājums skar sim­tiem
žurnālistu, preses fotogrāfu un
radio reportiei^ kas ieradušies
Francijas galva^ilsētā no visām
pasaules malām. Ārlietu ministram
Sumānam tuvas aprindas izsakās, ka
pēc katras apsiniedes notiks iT^as
preses konferences, kurās atklātību
informēs par to, kas pārrunāts vai
nolemts. '
(Beigas 3. laK>.)
Berlīnes dzelzceļi (S-Bahn) kustī­bu
pārtrauca pagājušo piektdienļ
kad streiku sāka 12.000 dzelzceļnie­ku.
Sim streikam ir gara priekšvē­sture.
Deviņus mēnešus bez panā­kumiem
turpinājās sarunas arodbie­drību
un padoniju dzelzceļu pārval­des
starpā par atalgojuma jautāju­mu.
Rietumu sektoros dzīvojošie
dzelzceļnieki vēlējās saņemt visu a l ­gu
rietumu maikās, kas i r četrreiz
vērtīgākas par padomju marku. Bez
tam viņi prasīja, lai pieņem darbā
2000 dzelzceļnieku, kas atlaisti poli­tisku
motīvu dēļ. Dzelzceļu pārval­de
šīs prasības noraidīja. Tad dzelz-ceļi>
ieki nolēma strdkoi ujii; darim$
pārtrauca pirfrtdien pl. 24., kad iz­dzisa
gaisma visās stacijās.
Sākum^ streiks, norisinājās mle-rigfc;
Bet-!tkd -iSMae^m
saduršmč^s. PādoĀiju^ ieslides lal^
kam bija nolēmušas streiku salauzt
un vilcienu kustību atjaunot. Vis­pirms
vairākās stacijās amerikāņu
un britu sektorā ieradis vairāki pa­domju
virsnieki, lai pārbaudītu stā­vokli.
Saniknotie dzelzceļnietoi ap­mētāja
vh;ius akmeņiem un nepār­traukti
sauca: „Braudet atpakaļ uz
Krieviju!", „Atbrīvojiet mūsu gū­stekņus!"
«Atveriet koncentrācijas
nometnes!" Stāvoklis ar katru brī­di
kļuva draudīgāks, un padomju
virsnieki lielā steigā sakāpa automo­biļos
un aizbēga. Ļauni būtu klā­jies
ari krievu satiksmes priekšnie­kam
ģenerālim Kvašņinam. Kad v i ­ņa
automobilis i^rauca Tempelho-fas
stacijā, naidīgs pūlis ielenca au­tomašīnu
un grasījās sarkantresoto
ģenerāli vilkt ārā no auto un pie­kaut.
Rietumu policija tikai ar lie­lām
pūlēm saniknotos cilvēkus i z ­klīdināja
un sagādāja iespēju Kvaš­ņinam
aizbraukt.
Sestdienas pievakarē stāvoklis jau
bija kļuvis daudz draudīgāks. Dau-^
MIRIS ALEKSANDRS KACENS
Brēmene 20. maijā pēkšņā nāvē
miris Aldcsandrs Kacens. Kremē­šana
notiks Brēmenē trešdien 25.
maijā. No Eslingenas nelaiķi pēdējā
gaitā pavadīt iatorauks latviešu ko­lonijas,
korporācijas ^,Selonija",
YMCAs un YWCAs pārstāvji. Alek­sandram
Kacenam veltītu R. Liei^-
ņa nekrologu lasiet 2. Ipp
dzās stacijās notika sadursmes.
Streikotājiem uzbruka komunisti un
tos smagi piekāva. Tā kā ari rie­tumu
sektoru dzelzceļš pakļauts pa­domju
pārvaldei, turienes stacijās
Ieradās austrumu policijas vienības.
Sarlotenburgas stacijā komunisti
okupēja kādu vilcienu un grasījās
braukt projām. Pēc streiku poste­ņu
palīgsaucieniem stacijā sabruka
milzīgs ļaužu pūlis un aizdedzināja
vairākus vagon^'s. Kāda grupa jau­nu
vīriešu nomiontēja pāris posmu
sliežu. Lai gan streiku komiteja ap­solīja,
ka netiks traucēta starpjoslu
satiksme, divi dienās Berlīnē iera­dās
tikai vuens amerikāņu im viens
britu mOitārais vilciens un kāds v i l ­ciens
ar oglēm. Saņemta informā­cija,
ka posmā Helmštete—Berlīne
aizturēti 11 vilcieni.
Ja sestdien sadursmes streikotāju
\m komunistu starpā prasīja tikai
vieglāk vai smag^ ievainotus, svēt­dienas
rītā stāvoklis bija tik tālu
saspīlējies, ka atskanēja jau pirmie
šāvieni. Ns^tī austrumu policijai
ieradās papildspēki no Zaksijas -
30(K) revolveriem im mašīnpistolēm
apbruņoti teutas policisti, ko izvie­toja
vairākās rietumu ļ sektoru stacU
jās. Sarlotenburgas ^stacijā policija
raidīja ap 300 Slvlenu, no tiem dau­dzus
tieši pūlī. Viens vācietis Ie­vainots
ļin četri smagi ievainoti. To
redzēdami, 15 austrumu policisti no­deva
ieročus rietumu policijai un
paziņoja, ka vligd nešaus uz saviem
tautiešiem. Snutgas sadursmes noiti-ka
arī Ja\mkel3ies stacijā. Austru-'
mu policijas šāvieniem te ievainoti
7 vācieši.
Padomju joshis policijas rīcība r a ­dījusi
lielu sašutumu Berlīnē. Kāds
arodbiedrību pārs^lviš izteicās:
„Mū8u dūres ir bezspēcīgas pret
k r l ^ mašīnportdēm." Neraugoties
uz. 1o, ka padomju iestādes streiku
nolēmušas salaiizt ar bruņotu varu,
vācu dzeSIzceļnieki to turpinās, ka«
mēr hetfkk 1zpl|d^^ Viņu'^prasftas.
BedlnS* Valda ji>£rlieclba, ka komu­nisti
vēlas iznds^ pilsoņu karu.
Amerikāņu un britu iestādes pagai­dām
izturas indiferenti. Ģ^erāiis
Haulijs preses pārstāvjiem paskaid­roja,
ka streiki i r vāciešu iekšēja
lieta. Vēlāk v\s^ tomēr piebilda, ka
būs spiests dot rīkojilmu rletumff
policijai okupēt visas sava sektora
stacijas, ja austrumu policisti izman­tos
nedemokrātiskas metodes un
apdraudēs mieru. Pēc ģenerāļa Hau­lija
domām, saiftplējumu varētu no­kārtot
ļoti viefijl, ja padomju kon­trolētā
dzelzceļu pārvalde būtu ar
mieru izmaksāt algas rietumu dzelz­ceļniekiem
vāai markās.
Staļina dēls precēs
Molotova meitu
' Londonas lajkrs^ts „Star" ziņo,
ka tuvākā lallcā notiks Molotova
meitas Svetlanas laiilības ar Staļina
dēlu Vaslļlju. Laikraksts tālāk
raksta, ka Molotova meitai pašreiz
ir 20 gadu. Viņa esot padrukna
brunete un ļoti līdzinās savam ro­bustajam
tēvam. Staļina dēls P a ­domju
Savienīl^ā ieņem augstu stā­vokli.
Gados jaunais Vasiļijs Jau ir
aviācijas ģenerālleitnants un pazī­stams
kā labs pilots. Pagājušā gadā
un šogad 1. nuiija svinībās viņš ko­mandēja
pEutoin^u aviācijas parādi
virs Sarkanā laukuma.
Londonas laikraksta ,,Star** infor­mācija
runā pretī Šveices pr&es z i ­ņām,
pēc kurām Staļina dēls Vasi­ļijs
jau esot iprecējies un ir laimīgs
tēvs.
čenerālis Kotikovs
atzīstas
Pridcš dažām di^ām Berlīnes
amerikāņu sdctorā apcietināja devi­ņus
privātās clrēbēs ģērbtus vācie­šus,
kas mēģinļUa aizvest uz padom­ju
sektoru kāclu vācu grāmatu tir­g
o t ^ Berlīnes krievu komandants
ģenerālis KotUlcovs tagad iesniedzis
ģenerālim Hauiijam oficiālu protes­tu,
pieprasot, lai apcletmātos vācie­šus
atbrīvo. Kotikovs norādīja, ka
„devaņi vācieši devušies j uz amerikā­ņu
sdctoru pēc austrumu policijas
rikcijuma". Ģ<Mierālis Haulijs pa­domju
protestu noraidījis. „Es ne­pieļaušu,
ka padomju aģenti ierodas
amerikāņu sdctorā, lai aizvestu cfl-vekus.
Ģenerāļa Kotikova piezīme,
ka viņi rīkojušies austrumu policijas
uzdevumā, stāv(Ml vēl vairi& sa-rež^.
Apcietinātos vāciešus tiesās
alMātā tiesā,", atbildes rakstā pa­ziņoja
ģenerālis Haulijs.