Bavarijas Latviesu vestnesis, June 13, 1951

              L A T V I J A Tre^diOT. 1951. g. ^ jur-j
DeporfācilE pinilia Bodaiiešf a
ĢIN®MES AR MAZIEM BĒRNIEM APSARGĀTOS VILCIENOS NOSCTA
UZ KONCENTRĀCIJAS N O M E T O EM
Londona (fd). — LondonI taņemtas
z\īļā6 no ticamiem avotiem, ka komu­nistiskā
Ungārijas valdība sākusi pla­ša
mēroga iedzīvotāju internēšanas
akciju. Ik dienas, parasti agrās rīta
stundās, bez kādas apsūdzības apcie-tšna
tūkstošiem ungāru un apsargātos
vagonos nogādā uz masu koncentrā­cija*
nometni pie Colnokas, ap 160
km austrumos no Budapeštas. Depor­tējamie
drīkst ņemt līdzi tikai pavi­sam
nedaudz veļas un gultas drānu.
Apcietināšana* pavēles izdod nevis
par atsevišķām personām, bet par ve­selām
ģimenēm, kuras nosūta uz kon­centrācijas
nometni ar maziem bēr­niem,
topošām mātēm un veciem ļau­dīm.
Diplomātiskās aprindās pastāv uz­skats,
ka internēšanas pavēles sa­ņemtas
no Maskavas, lai šādā kārtā
izskaustu „titois'tiskus elementus".
Domā, ka šo tīrīšanu virsuzraudzība
atroda* līdzšinējā Ungārijas sūtņa
Varšavā, Maskavai uzticīgā Belas
Santo rokās. Londonā, Stokholmā un
Vatikānā vadītājas politiskas un baz­nīcas
amatpersonas apsverot iespēju
intervenēt pie Ungārijas valdības.
Pēc informācijas no Austrijas, visā
Budapeštā kopš 20. maijā sāktajām
masu deportācijām valda panikai lī­dzīgs
noskaņojums. Deportācijas skā­rušas
visas pilsoniskās iedzīvotāju
grupas — vispirms pensionārus, bij.
ierēd'ous un virsniekus, dižciltīgos,
zemes īpašniekus, ,.nacionalizētos"
tirgotāju», advokātus, ārstus, inže-nierudi
uc. Pēc līdzšinējiem vērtēju­miem
uz Colnokas un Jačapati rajo-nii,
netālu no Slovākijas robežas, jau
izsūtītas pāri par 10.000 ģimeņu, ne-saudzDt
arī slimos. Kā ziņo no Lin-caiS,
daudzi veci ļaudis izdarījuši paš­nāvību.
Deportējamiem oficiāli ļau­jot
sagatavot līdzņemšanai 250—5(X)
kg mmin uz ģimeiļ^, ko solās vēlāk
piegādāt ar automobiļiem, bet mantas
tikai reti kad nonāk gala mērķī.
Deporlētās ģimenes novieto pa daļai
tukšās kulaku" mājās, pa daļai telšu
nometnēs, % bet simtiem ģimeņu die-nā^
n ilgi bijis jāpavada uz klaja lau­ka.
Deportētie drīkst kustēties tikai
6 km apkārtnē.
Sakarā ar pašreizējiem notikumiem
Ungārijā, atgādina prezidenta pado­mes
priekšsēža īztvana Kovača runu,
ko viņš nesen teicis ungāru komu­nistu
ļ>artijas centrālkomitejā. Mudi­nādams
uz „pastiprinātu modrību" un
partijēs „tlrīšanu", Kovačs izteicies:
„Jcllikvidē satrūdējušā liberālā no­stāja
pret ienaidnieku . . . Šķiras ie­naidnieki
un neuzticami elementi jā­nodarbina
īpašos darbos zem uzrau­dzības.
Mums nav vienalga, kur
slēpja» ienaidnieks un šaubīgie ele­menti.
Mums jānosaka viņu darba
vietas, un tiem nedrīkst Jaut iespies­tie
», kur vien tiem patīk."
„Pč€ dažiem mcncslcm mes
olmpēsinZTļcilrllu..
MIRUSI AKTIERI AICINA ATGRIEZTIES DZIMTENĒ ZVIEDRIJAS
IGAUŅUS
Vācu nedēļas laikrakstā Die 7 Tage
publicēts raksts „Sarkanā dzimtene
sauc un vilina", kurā tā autors Ēriks
Fergs stāsta par padomju repatriāci­jas
komiSiijSm igauņu bēgļu repa­triēšanai
no Rietumeiropas. Rietum-vācijā
šo komisiju vairs nav, bet tā­da
vēl darbojas Zviedrijā, kur tā sā­kusi
Jaunu ofensīvu bēgUi nervu ben­dēšanai.
Pēdējo mēnešu laikā dau­dziem
Zviedrijā patvērumu radušiem
igauņiem vairākkārt piezvanījis pa
tālruni kāds nepazīstams vīrietis:
„Runāju Pad. savienības sūtniecības
uzdevumā. Pēc dažiem mēnešiem mēs
okupēsim Zviedriju. Tad jūs .redzēsit,
kas ar juras notiks, ja nebūsit brīv­prātīgi
repatriējušies." Ēriks Fergs
tālāk raksta:
Stokholmas igauņi domā, ka draudu
teicējs nav neviens cits kā padomju
repatriācijas komisijas Zviedrijā šefs
Augusts Kangers, kaut gan viņa vārds
pēdējā laikā vairs nefigurē šejienes
padomju diplomātu sarakstā. Kangers
pūlas, lai nepiedzīvotu sava priekšte­ča
Simsona likteni, kura darbību
Kremlis atzina par nesekmīgu. 1948.
g. Simsonam izdevās aizvilināt uz pa­domju
sūtniecību divus 15 g. v. skol­niekus:
igauņu jurista Urma dēlu Rei-no
un Lembitu Mustelu, kurus pēc
tam ar varu aizveda uz Ļepingradu.
Gadu vēlāk, pirmo panākumu iedroši­nāts,
Simsons mēģināja aizvilināt da­žus
skolniekus no kāda igauņu bēg­ļu
bērnu nama. Audzinātāji izsauca
policiju, un rezultātā, lai notušētu
skandālu, padomju vara ..repatriēja"
pašu Simsonu. Viņa vietā 1950. g. sā­kumā
stājās Augusts Kangers. Viņš
piesūtīja gandrīz visiem Zviedrijas
igauņiem Tallinā iespiesto „repatrian-tu"
laikrakstu Kodumaa Kutse (Dzim­tenes
aicinājums) un pūlējās arī citā­di
piedabūt igauņus uz atgriešanos,
bet panākumi i7.palika. No visām tau­tām
vismazāk repatriējās igauņi.
Dzimtenes aicinājumu rediģē 1949.
g. Zviedrijā par spiegošariu notiesā­tais
un pēc tam no Zviedrijas izraidī­tais
igaunis Ēriks Sūrveli. Laikraksts
publicējis daudzu par padomju Igau­nijas
dzīvi „sajūsminātu" repatrian­tu
rakstus. Ir raksturīgi^ ka šie re­patrianti"
nav atgriezušies dzimtenē
no Zviedrijas, bet gan no Austrumvā-cijas,
Austrijas padomju joslas un
Cecboslovakijas. Ir zināms, ka Au-
Aicinādams atpakaļ DP
un tēlodams filma
emigrantu, izpelnījies
Staļina prēmiju
Daļai rīdzinieku pazīstamais krievu
Intimo romanču dziedātājs A. Vertin-skis
izpelnījies Staļina prēmiju par
uzstāšanos filmlS ..Iznīcībai nolemto
sazvērestība". Filmā „rādīta" krievu
emigrantu dzīve, pie kam A. Vertin-skis
tēlo emigrantu — kardinālu Bi-riču.
Pats Vertinskis 25 gadi pava­dīja
emigrācijā — Sanhajā, no kurie­nes
atgriezās padomijā. 1947.—1949. g.
Vertinskis uzstājās padomju radio
raidījumos Dzimtenes balss, aicina-strumvācija
« koncentrācijas nometnēs
vien krievu rokās krita 3221 Baltijas
tautu piederīgais, tos aizveda uz Pad.
savienību un nekavējās reklamēt par
brīvpriltīgiem repatriantiem. Repa­triantiem
jāraksta laikrakstos, jārunā
radiofonā, un pēc tam tie — pazūd.
1947. g. martā no Geislingenas DP no­metnes
aizbrauca uz dzimteni deviņi
igauņi. Jau tā paša gada jvilijā asto­ņiem
no tiem adresētās rietumos pali­kušo
diaugu vēstules pienāca atpakaļ
ar atzīmi: Pārcēlies. Adrese nav zi
nama.
Stokholmas padomju repatriācijas
komisijas šefs Kangers tur savus
tautiešus par pietiekami muļķiem, lai
mēģinātu tos pievilt ar mirušu cilvēku
„balsīm.". Igauņu aktieri Zviedrijā
ņem no Igaunijas aicinājumus at
griezties, ko „parakstījuši" viņu dzim
tenē palikušie kollēgas - r Pauls Pin-na
un Agu L'diks, par kuriem zi
nams, ka tie jau pirms trim gadiem
miruši. Zinātniekiem adresētās vēstu­les
..p^irakstījis" padomju Igaunijas
zinātņu akadēmijas prezidents Hanse
Krūsis, kas pag. gada sākumā, t. i
pirms vēstuļu rakstīšanas, jau bija
kritis niJžēlastībā.
Igauņu komunistu otrā bēgļu pie­vilšanai
domātā propagandas izdevu­mā
Nyhāter fran Sovietunionen, ko
piesūta garīdzniekiem, pag. gadā pa­rādījās
raksts par luterāņu baznīcas
dzīvi padomju Igaunijā. Laikraksts zi­ņoja,
kfli par padomju Igaunijas bī­skapu
iecelta Augusts Pechns, bet par
baznīcu pārvaldes vadītāju I. Līvs.
Igauņu trimdiniekiem zināms, ka tie
ir meli, jo par bīskapu „ieceltai8"
garīdzniniks jau 1948. g. deportēts, bet
I. Līvs tanī pašā gadā miris.
Dzimtenes aicinājumu iespiež pie­tiekami
daudz eksemplāros, lai to va­rētu
piesūtīt arī Rietumvācijā esošiem
igauņiem;. Teoloģijas students L Ham-burgā
ir pastāvīgs šī laikraksta „abo-nents
pret savu gribu". Pirms neilga
laika viņš aizrakstīja vēstuli uz Igau­niju,
adresējot to — pats sev un par
sūtītāju minot kādu citu personu. Uz
atbildi nebija ilgi jāgaida. Tā aicinā­ja
atgriezties dzimtenē, kas piedodot
visus fa-iīistiskās maldu propagandas
iespaidā izdarītos pārkāpumus. Pa­rakstā
— L. vārds.
Raksta nobeigumā Ēriks Fergs at­stāsta
interesantu gadījumu kādā
Rietumvācijas DP nometnē Blomber-gā.
1948. g. nometnē ieradusies krie­vu
repatriācijas komisija. Nometnes
iemītnieki to saņēmuši visai nelaipni.
Komisijas vīriem nācies lūgt militā­rās
policijas apsardzību. Krieviem at­stājot
nometni, automašīnu tuvumā
eksplodējusi rokas granāta. Sekas:
padomju kontrolkomieijas Karlshorsta
protesta nota un tiesas izmeklēšana.
Par liecinieku pieteicies kāds latvie­tis.
— „Rīgas filmas" operators, kas
Nakts apspriedes
komunistu aģentu
augstskola Taskenta
Bāzele (df). — Jau agrāk rietumu
presē pieminēts, ka komunistisko va­doņu,
aģentu un sabotieru sagatavoša­nai
Āzijas tautām Pad. savienība ie­kārtojusi
īpašu austrumzemju komu­nistu
universitāti Uzbekijas galvaspil­sētā
Taškentā. Par šo skolu, kur ar
lielāko rūpību sagatavo kadrus plā­notām
revolūcijām, laikrakstā Basler
Nachrichten sniedz dažas sīkākas zi­ņas.
I'aškentas au^tskoli komunisma
mācību studēšanai un speciālām ap­mācībām
sapulcina visu Āzijas tau­tu
komunistus. Tur sastopami ķīnie­ši,
japāņi, korejieši, indonēzieši, indo-ķīnieši,
siāmieši, indieši, tibetieši, au
strumturkestanieši, pakistānieši, ara
bi, afganistaņi, iranieši un turki. Mā
cfbu programma atsevišķajām tautību
grupām ir dažāda, piemēram, ķīnie­šiem
viens no galvenajiem priekšme
tiem ir Japānas un ASV vēsture, ka­mēr
mu-hamedāņu tautām šāds priekš
mets ir islama mācība un tās vēsture,
tāpat arī Anglijas vēsture. Visim
grupām obligāti ir priekšlasījumi par
Pad. savienības un krievu komunistu
partijas vēsturi, kapitālistiskās pasau
Ies struktūru, marksismu-leņinismu
u. t. t. Tāpat klausītājiem jāstudē sa
vas zemes iedzīvotāju psīcholoģija un
vēsture.
Speciālpriekšmeti par sabotāžas me
todēm, informācijas dienestu un sa
celšanās organizēšanu nav pieejam
visiem universitātes klausītājiem, be
tikai izmeklētiem atsevišķu tautību
pārstāvjiem. Mācības spēki šajos
priekšmetos ir īpaši uzticami Maska
vas iecelti speciālisti. Slēgtās telpās
bieži līdz pat rīta gaismai notiek šo
speciālistu apspriedes ar citu zemju
komunistu vadītājiem. Turkestanā zi
nams, ka šajās konferenču zālēs vai
rākkārt diskutēta arī Koreja^ problē
ma un pat izstrādāti rīcības plānL
Ziemelkaukaza tautu
traģēdija
Ar ložmetējiem un maŠinpistolem pret
sievietēm un pusaudžiem
PULKVEŽA TOKAJEVA STASTS PAR TO, KA BOĻŠEVIKI NOUKVIDlj^
NEPAKLAUSĪGO KALNIEŠU REPUBLIKU
•0 ^
Aizdomīga mirstiba
Maskava (ag). — Maskavas Krāsnij
Flot ziņo, ka miris padomju admirā­lis
M. Romanovs. Interesanti atzī­mēt,
ka kopš š. g. 3. janvāra miruši
astoņi augstāki padomju komandieri
un redzami darbinieki, to vidū viens
ģenerālpulkvedis,, trīs ģenerālmajori,
viens virsadmirālis, lauksaimniecības
ministrs Naumovs un komunistisko
sieviešu vadone Zinaīda Gurina.
Bet nākošajā gadā šie meli vairs
nebija vajadzīgi. Fronte jau bija aiz­virzījusies
daudz tālāk, un t l sarkan-armijas
gada dienas priekšvakarā vi­sā
čcčencu-ingnšu republikā ļaudis sa­dzina
uz mītiņiem. Kalnieši bija pār­liecināti,
ka viss notiks, kā šādos
mītiņos parasts: kāds uzkāps uz tri­bīnes,
teiks atklāšanas vārdus, sekos
„ziņojumi", beigās ..liesmainas" re­zolūcijas.
Bet šoreiz lepnie kalnieši
rūgti vīlās: notika kas negaidīts. Un
kā tas notika, to attēlo kād« aculie­cinieks
— ingušu ciema iedzīvotājs:
— Uz trrbīn^ uzkāpa MVD pulk­vedis,
un \ļau viņa pirmie vārdi lika
sastingt klausītāju sirdīm. ..Pilsoņi,"
viņš teica, „pirm6 stājamies pie lie­las,
es jūs brīdinu, ka miliņš ir kara­spēka
ielenkts un bēgšanas mēģināju­mi
beigsies ar nošaušanu U2 vietas."
Ļaudis nesaprašanā sakustSjās, bet
pulkvedis pacēla labo roku virs gal
vas un apmeta loku. Tas bija signāls,
pēc kura visapkārt ietarkšējās ložme­tēji
un mašīnpistoles, apstiprinot pulk­veža
vārdus. Pie tribīnes nostājās
MVD karavīru grupa ar klausītājiem
pievērstām mašīnpistolēm. Daži kal­nieši
kinžaliem rokās mēģināja uzlēkt
uz tribīnes, bet tos uz vietas nogāza
mašīnpistoļu kārtas. Sanāksmes lau­kumā
pretējā malā divi mēģināja iz­lauzties
no lamatām un bēgt, taču arī
tos uzveica ložmetēju kārtas. Kāds
jauns ingušs metās virsū ložmetējnie­kiem,
bet, ložu sakapāts, saļima ar
kinžalu rokā. Šie upuri spieda ļaudis
samierināties ar domu, ka bēgšana
tiešām neiespējama, un pulkvedis ar
pistoli labajā, bet politbiroja un valsts
aizsardzības komitejas lēmumu krei­sajā
rokā turpināja:
„Gudrā Staļina politika darījusi vi­su
daudznāciju sociālistiskā dzimtenē;
partija un valdība jums sniegusi vis­pusīgu
un nesavtīgu palīdzībuj nekur
pasaulē nav tādas tautu vienlīdzības
kā mūau zemē; mēs likvidējām eks-pluatStoru
šķiras, nacionālos spaidus
un rašu aizspriedumus» ar mūsu tau­tu
un vispirmā kārtā ar lielās krievu
tautas brālīgo palīdzību jūs varējāt
staigāt sociālisma, turīgas dzīves, kul
tūrāla progresa un politiskas apzini
Kritušie apiudz izlīguma politiku
KOREJA KRITUŠA AMERIKĀŅA TEVA VESTULE ASV SENATORAM
mājas tiks nodedzinātas; maksāt, vai
mūsu bērni tiks nogalinātij maksāt,
vai mums draud trešais pasaules karš;
maksāt, vai Vašingtona tika bombar
dēta ar atombumbām.
Un tomēr izlīgums un samierināša­nās
— šī izspiešanas maksa par mie­ru
— ir ļaunums, kas nedod nekā.
Bērns, ko gribam izpirkt — ir jau no­galināts;
lēmums nodedzināt mūsu
mājas ir jau pieņemts, neatkarīgi no
tā, cik daudz mēs maksājam. Ar
samierināšanos un izlīgumu, kas tikai
saista mūsu rokas, nevar grozīt krie­vu
lēmumu, vai un kad mums uz­brukt.
Ar mīlu cilvēku dzīvībām
mēs pērkam laiku, kas nesola nekā
labāka. Par izspiešanas maksu, ko ta­gad
maksājam ar amerikāņu asinīm,
mēs neiegūsim ne laiku, ne drošību."
So vēstuli senators Nolends nolasi-ja
sēdē, kad liecību nodeva armijas
ģenerālštāba priekšnieks ģen. Kol-lins.
Vēstules saturs atstāja dziļu ie­spaidu
uz klātesošajiem. Kad Nolends
jautāja Kollinsam, vai viņam ir kādi
komentāri pie šīs vēstules, ģenerālis
īsi atbildēja: „Man nav ko teikt." —
(vl). — ASV senāta ap­vienotajā
komisijā, kas izmeklē ģen.
Mekartura atcelšanas un Korejas kara
dzļākos pamatus, republikāņu senato­ram
Nolendara atļāva nolasīt Korejas
karā kritušā leitnanta tēva, atvaļināta
armijas kapteiņa E. Gilda vēstuli se­natoram
Milikinam. Vēstule ir riigta
un atklāta apsūdzība tagadējai ASV
valdības politikai cīņā pret komunis­mu.
E. Gilds raksta:
„Es nupat apbedīju savu dēlu Ar-lingtonas
nacionālajā kapsētā; zēnu,
kam mirstot par izcilu varonību pie­šķirts
augsts apbalvojums — Flotes
krus-ts.
Manu dēlu nogalināja metalla ga­bals;
metalla gabals, ko ienaidniekam
visā varbūtībā transportējuši tā sau­camie
mūsu sabiedrotie, kuru palīdzī­bu
mūsu ienaidniekam un tā atzīšanu
ilgi pieminēs ar negodu. Manu dēlu
nonāvēja metalla gabals, kas nogādāts
frontē pa apgādes līnijām, kuras
bombardēt mums aizliegts; metalla ga­bals,
kas taisīts par municiju ar Ko­rejas
dambju spēkstaciju enerģiju, ku­ras
izpostīšana mums aizliegta; metai
la gabals, kura transportu sargāja sar­kano
lidmašīnas, kurām sekot un tās
nogāzt mums ir aizliegts.
Iemesls, kāpēc šis un citi metalla
gabali varēja tikt ražoti, transportēti
un pasargāti, līdz kamēr tie varēja
nogalināt manu un daudzus tūkstošus
citu amerikāņu zēnu, — ir patiesi nī­stais
un bezgodīgais izlīgums, samie­rināšanās
(appeasement).
Mūsu valsts vadītāji mēdz to saukt
citādā vārdā, un viņi to attaisno ar
nepieciešamību tā rīkoties. Tas devis,
viņi saka, mums laiku; bet tas nav
vairāk nekas, kā „miers mūsu laikā"
parafraze. Tas, viņi saka, pasargājis
filmējis krievu aizbraukšanu. Uzpem- "^^s no lielā kara. Bet šī attaisno­tā
filma atklājusi tiesnešiem, ka g r a - l ^ ^ " ^ ''^ atbalss no tā vīra vārdiem,
nātu nav metis kāds no nometnes ie-i ^^.^ kādreiz ar lietussargu ieradās
mītniekiem, bet viens no krieviem.!
protams, ar nodomu kaitēt politisko ļ ^^^^s zēns un citi cīnījās un krita
bēgļu prestižam rietumu sabiedroto ceribāra uz uzvaru. Kad jebkad
acīs. ^^^^ vēsturē Amerika ir nodarījusi
Rietumvācijā kļuvusi padomju re- ^^^^ noz:eg\imu saviem cīnītājiem dē-patriācijas
komisijām par aizliegtu ^^^^^ izlīgums vai samierināšanās sai-apgabalu;
toties Zviedrijā komunistu ^^^'{^ ^ ' i ^ ' ^ ^ viņu roku; otru saistīja
propagandistiem vēl joprojām die?-' savažoti, viņi mira.
dams „bij. padomju pilsoņus" — DP gan k i v i iespējams censties sagādāt' Alternatīva, kas liek mums maksāt
Vācijā un Austrijā atgriezties. lētu darbdi spēku Staļina vergu no-^ šo \7spiešanas maksu, v:enmēr ir
nietnēm. Rs. i briesmīga. Maksāt, — va: arī mūsu
Padnninumiafliiimcii
ministrs laika lomā
Padomju Latvijas finanču ministrs
Lecis, paziņojot republikas budžetu,
pieskārās ari Vissavienības iekšējam
aizņēmumam. Tas neesot vienīgi lī<
dzeklis valsts saimniecības celšanai,
bet ari atsevišķu tautas locekļu ienā­kumu
vairošanai. Droša zīme, ka pa-domju
Latvijas strādnieku materiālā
labklājība nepārtraukti vairojoties,
esot katru gadu pieaugošās iemaksas'
iekšējā aizņēmuma kontā republikas,
bankās, u. t. t., u. t. t. Sie nodrāztie
komunistu propagandas meli, pro­tams,
padomju režīma pazinēju nespēj
pārsteigt. Bet zīmīgs ir kāds cits ap­stāklis:
Leča runa, izrādās, bijusi Pad.
savienības finanču komisāra Zverova
Vissavienības budžeta paziņojuma
burtisks tulkojums, kurā vienīgi Pad.
savienības vietā ierakstīta padomju
Latvija un apmainīti daži skaitli. Kā
redzams, Pād. savienībā ministriem
jādara darbs, ko citā^ valstis dara
tulki.
bas ceļu, bet šinīs dienās, kad m
augstākā virspavēlnieka gudrajā Vi
dibā visas tautas kā viens cēlušās
vas dzimtenes aizstāvēšanai, jūs e
nodevuši bieoru Staļinu, slaveno b
ševiku partiju, padomju valdību
sociālistisko dzimteni — jūs esat
kuši cīnīties pret padomju varu,
sākuši sadarboties ar fašistiskiem
cu laupītājiem..."
š e pāri raudošajai sanāksmei ats!
neja nikni kliedzieni: „Nav liesai.
M e l i ! . . . Mēs nekad neesam sadaf
jušies ar hitleriešieml Mēs nekad
esam nodevuši dzimteni!" Taču ļ
nas ložmetēju un mašīnpistoļu kā
piespieda klausīties runātāju, kai t
pināja dragāt sapulcēto laužu ner
„Ar valsts aizsardzības komitejai
padomju valdības lēmumu ttttn
ingušu autonomā padomju socillis
kā republika tiek izsludināta par '
vidētu kopš ši briža, visi tās ledil
tāji ir arestēti, un tos izsūtīs ui Vi
dIbas paredzētām vietām, bet llkvi
tās republikas zeme un īpašumi pl
padomju valsts īpašumi. Vitās p'
tāa un ciemos jau sākusies ģimi
iekraušana un aizvešana pa dzeli
uz pārcelšanas vietām. Arī jūs
turp bruņota konvoja pavadībL
mājām jums nav vairs ko iet —
jau ieņem padomju karaspēks, bet
su ģimenēm atļauts ņemt līdz iO
bagāžas uz personu..."
Kāds gara auguma atvalinltt
kanarmijas majors, kas cīņās ar '
ciešiem bija zaudējis kreiso roku,
tiņā bija ieradies virsnieka tērpi
ordeņiem un medaļām, ka« apliec
ja viņa varonību un kauju nopeliļ
Mierīgi noklausījies drausmīgo v
viņš pāriaida skatienu ievainota]
un nošautajiem, klusēdams pi
pie tribīnes un lūdza pulkvedim
du. Pēdējais to arī neliedza, iedo:
damies invalidā padomijai uzti
vīru, un majors pagriezās pret ap
sušajiem tautiešiem un lepni pa
galvu ierunājās:
„Tautieši! Jūs redzat, ka es,
dēls, esmu zaudējis roku. Es ne
žēlojis ne asiņu, ne dzīvības, lai'
stāvētu dzimteni no hitleriešu lau
jiem. Dagestaņi, čečenci, inguši,
tiņl, kabardiņi, balkarieši, čerkcf^]
citi cīnījās un cīnās pret ienaidni
bet tagad mums stāsta, ka mēi
no večiem līdz jaundzimušajiem
dzimtenes nodevēji.. Nav tiesai
dzirdējāt, ko viņi grib darīt ar m
Jūs nupat redzējāt, kā ar mumi
ietas. Bet ne mums, lepnajiem ka
šiem, baidīties nāves. Mirsim, be'
kai ar godu, kā kaukāzieši: patei
visi kopā, ka kalnieši nekad
dzimtenes nodevēji! Mums nav
raud, nav jābrīnās par šiem var
bas un nodevības aktiem. Mēs
ramies piecdesmit gadu ilgo kal
cīņu par brīvību un neatkarību;
atceramies Samilu, mēs atcera
visu, kas mums nodarīts carism
padomju varas gados..."
Pulkvedis pavēlēja viņam kl
bet invalids, norāvis savus ord
un medaļas, nosvieda tos pie pa
ju varas pārstāvja kājām un lesa
..Mirsim, tautieši, bet ar godu!
cīņā! Pie ieročiem, kalnieši!"
Tad atskanēja vientuļš šāvieni,
majora galvas izšļācās asinis, un
nogāzās bez dzīvības. Kāda lie
sajuka prātā, norāva galvas laka
plosīja savus garos matus un,
vaļā atrāvusi gāja virsū pulkv
saukdama: „Šauj jel, krievs, š
Viņas dzīvību izdzēsa īsa ložu k
bet nelaimīgās piemēram sekoja
citas sievietes, vīrieši, veči un
audži, kas visi aizgāja nāvē. Tai
baigs m ī t i ņ š . ..
Sādā un līdzīgā veidā likvidē]
čencu-ingušu republiku visā« pil
un ciemos, un tāpat arestēja arf|
šā Groznijas pilsētas mītiņa dal
kus ar republikas augstākās pad
prezidiju, partijas un komjaun
apgabala komitejām, ministriem
tiem republikas augstākajiem
niekiem. Civilizētie barbari šai
jai bija rūpīgi sagatavojušies utt;
pirmajā stundā ieņēma tālruņa
trali, radiomezglu, bankas, pastu
iestādes, lai par notiekošo neka
taptu zināms citās padomju re
kds. Vienīgi fabriku un rūpnīcu
nieku arestēšana notika drusku
mānāk".
Sis drausmīgās varmācības vl
vēlnieks bija padomijas marša'
čekas vadītājs Berija, bet viņa
— vissavienības komunistu p
centrālkomitejas kandidāts, augsļ
padomes deputāts un iekšlietu
stra pirmaifi vietnieks Serovs, k
dlja masu deportācijas Baltijā
lijā pirmās okupācijas laikā. Sil
Serovs, pēc Tokajeva pārliecība
jis ari vācu spiegs pie padomju|
dibas.
pI
-«dirbinieltif'
'IllDnl^iegontrea^jā^-
l a p partiju, gan l
K iri baigajā ga E laika. Nelldzej
rjeļ^a Druvas sarl^
%Mrto,Dean čeki
jļļj par Mva veida
^ u t o j u vietu, 11
Cļfflicai, kur pulcējās
' Biiiiiieki An io rindi
ļjjiliii bieil vien ti
ioftsanas šais
SanazinUjas
^jii skaits, ļaudis
[goti, oazninigSki unļ
13^ sekS ta« bija
ptosarpaziņSm vai
iianikiilo laikraksti
liL 5et oetrōka arī
ļ^ļiUTiuapineklijumui
ijinDOlicit,
i liik! mans
biedrs bija v i e
Uetrivics.. Gani
iffietiiii stundu tur
tisii otni informējot
mMo, analizējot
imm prātojot pārvar!
[te lotikiimieni Par
D^ija optimists.
'0 saskatīja notika
^ ki viĢs pats tei
wi« dta ceļa, k5
' Rrofpizejot zv. ,
NboNki.Petrevic
ļ prakses tie€lbas, ta
^Wpilnīgi bez jeb
f^' Vēlāk viņš dab,
, 7 l*ora vietu kons
[f^^ «Pēkiem Ipa
> ; 5 to loti apmie
^^^^^mh dzīvot
C e r ī b a i pievienl
7 ^ W j s Kr. un f
V. Ignats. iiL
5-oec. P. Asmanļ
T'^^vzv.-adv. i
tejP^l^id^ iok
fcnS'^^tPetrevicad
JĶ^^^ '^^^ «en ne
«1» eja,
"Ulvijļļ..