Bavarijas Latviesu vestnesis, November 19, 1949

              No hk£*5?«
fea KrSmatM iaskk.
p bijuii brīnišķie» .rfj?
Hcls Nogādāt
tžSdu viņu un VSMT
ņ^klrtlbas un vZ
teīmS 18, ka vienpaīS
ftalinanT v ! i
Uela irKskJroclba. Lai it
srtilaiH, Staļins tad DM
I netiitSot pie vara», ftti
fe«^!»opietnIb8 cenH
'Staļinu, ka gadījums,!
tara īsastrādSs aŗAsv
1 mSjā. bOSot ūdenavadj
^itāļRooseveltand
liaņs Stetinluss, vSttt-lkwi|
eJrenei, to atdstpai
Burtiski viņš ralutai
Rfevelta un Ceriiila
leglnaiiums atrast cdu \u
"«ru ' i ^ vSIfikās grūtībai
rojanJas ar tur pieņemta-
1eftj,;bet gan. vienīgi ai
savienība šo$ li.
lļ:tl paaijusiAiiie.
[TĶP4 ,memufiŗu MtS.
nesaprotams, kā Jalti
parļ Mandžūrijas ostu
pfevlem pat^ nebrīdinot
kādēļ RŪzvelts ar vieg*
iJda krievus Kuriļu la-ta^^
d kontrolē emeri-satiktļml
no Aļaskši us
struņķiem. Stetinluss gan
snbt Rūžveltu ar to, ka
Uē}ie$ katrā ziņā pleda*
piedalīties kaŗfi pret
to Staļins jau bija so*
pSņiem 1943.- ga(]ā.
3ldka|pSanos Stet{oiu8i
idroti ar to, ka padomju
)bŗld ; jau atradies pou
to tĶgūi Amerikā nen
ievārot saprast. ,38d«'
tikai; pierāda, ka mOsu
ļv bijuši savu uzdevu-ļos,"
ļ)ar 5o vietu m^
|ž jauļ pieminētais ame-ntātors.
«Staļins par
fPrieda daudz noteikts-mvL
vēlāk PotsdamS
)a, kft katra brīvās vh
k Austrumeiropas vai-ļmi
būs ar pretpadomjtt
S viņā nevarot pieļaut
isitājlem jābrīnās, kS-
' delegācijai tas torcii
skaidrs, kā Staļinam.
[rāmatā vēlreiz apUc*
e?idents līd:? savam
cējis, ka viņam
•pdbmju savienību no
tirannijas uz brīvas,
mieru mīlētājas sa-
Amerikāņa kritika
10 par pārāk naivu un
Istsvitram nepieņema-idam
uzskatami mum»
ievienoties.
veikala
hters
KUfera Ielā W
^ADASATIES
ITĪGAS
K AMĒBAS
LATVIA
• »
" LeMao Newspapef
pgl)U|lied onder EUCOM avli
DivfslOD AtttborlsatlOD
am>P tM. Publisher
^ tdttor: Valtanto Lam*
B0Uilgen/N.. Brelte 6tr.
Ļi4, printer: Uni^ebeuer &
nļSOf* Lttdwlgsburi;, KOmer-
•M, jiPiibl2shedtwlceweelUy.
Orculatton tim.
NEW5PAPER
Nr. no (S34)
Sestdien, 1949. g. 19. nov.
Iznfik tre&dlenfis un sestoienaB.
Udevils* UtvieSu CcntraU Ko^
inlte)». Oalvenatt redaktori: V
Lamberga; galvena re<Uktora
vletnlelu: M CuUUa. Redak­tori:
A BoUtelna, Fr. Igals,
1. jekabsona. a ĶlaeUa B.
Mlndenbier^ S. Ralsters. L.
Svarcs, RedtLkdjas adrese:
EssUni^n^.. Brelte 8tr. 6 —S.
telefona 17SS9.
neskaidras
Visi termiņi IRO darbības L
paliek negrozīti
* .
DP laulību pārstāvju apspriede Bad Kisingena
! mO amerikāņu Joslas galvenajā štābā Bad Kisingena 9. novembri ^ ^^.^t?I ^^^'^T^'' sanāksme, kurā piedalUās dSvlņu teuUbu
LaWešU8 sanāksme reprezentēja LCK priekšsēdis H Kterks
ftiil!bp^pSwiavJl pārrunāja ar joslas vadibu vairākas
* * ! ? * ? u ^ 7 * * ' ^ V ? ™ problēmas, it ipaši DP situācUu pēc mo
asrblta^ izbc gSanas. Galvenā IRO štāba ierēdņi bez tam Informēja tau-f^^
l? emigrācUas padomdoSanas komi-Šlfi^
Ml'^ dzīvojošajiem DP. Attiecībā uz bU. karavīru
Igp^as Iespējam iiz ASV sanāksmē paskaidroja, ka pagaidām šajā
llļpIļBifi nav vēl saņemta noteikta atbUdo no Vašingtonas.
ari pp InvaUdu un slimnieku pārskološa-nSs
iespējas, ko IRO paškak uzskata par vienu no saviem galvenajiem
uzdevumiem, lai atvieglotu šai pārvietoto personu grupai emigrāciju
vienu.^vai otru zemi. Amerikāņu joslā jau darbojas virlme arodapmā-cIbas
skolu Invalidiem un chroniski slimajiem DP, pie kam IRO principā
Ir ar mieru, lai šajās skolās uzņem ari privāti dzīvojošos DP.
Par IRO ģenerālpadomes Ženēvā
pieņemtajiem lēmumiem un plāniem
turpmākajai organizācijas darbībai
sanāksmes dalībniekus informēja
joslas direktora palīgs Tailors, uz­svērdams,
ka paliek spēkā visi agrāk
noteiktie termiņi IRO darbības iz­beigšanai.
Pēc š. g. 31. decembra no­metnēs
nevienu vairs neuzņems. Ari
lūgumus, uzņemt pēc šī termiņa atpa­kaļ
nometnēs vismaz darba vienību
vīrus, Zenēvā noraidīts, izņemot ga­dījumus,
kad darba vīram nometnē,
atrodas ģimene. IRO ģenerālpadome
nolēmusi pēc 1950. g. 30. jūnija tur­pināt
darbību viefilgi DP izvietoša­nas
plāksnē, pie kam no paredzētās
55 milj. doļaru papildbudžeta. sum­mas
daļu nodos tieši tām valstīm,
kas paziņojušas, ka ir ar mieru uz­ņemt
zināmu skaitu grāti izvietoja­mo
DP, piem., Norvēģija neredzīgos.
Sādā kārtā IRO cer vieglāk, atrisi­nāt
šo smago un sasāpējušo jautā­jumu.
.
Vācijā paliekošo DP stāvokļa no­drošināšanai
tiklab IRO, kā ameri­kāņu,
augstais komisārs pašlaik ieva­dījis
sarunas* ar Rietumvācijas val-^
djbu. Viens solis šajā virzienu jau ir,
Insulas nometnes pārvēršana par
vecu ļaužu mītni 350 personām. Sa­vu
viedokli šajā un arī citos DP dzī­ves
svarīgākajos jautājumos tautību
pārstāvji formulējuši īpašā memo­randā,
ko ar čechu, igauņu, latviešu
lietuviešu, poļu, «krievu, baltkrievu,
ukraiņu un ungāru DP delegātu pa­rakstiem
iesniedza IRO amerikāņu
joslas direktoram, vienlaicīgi nosū-
ASV VEL NETAISĀS ATZrr
KOMUNISTISKO ĶiNU
Vašingtona (F). — Savienoto val­stu
ārlietu ministrs Ečesons lireses
konferencē trešdien paskaidroja, ka
Vašingtona nav paredzējusi atzīt ko­munistisko
režīmu Ķīnā. Ministrs
piebilda, ka Parīzes konferences lai­kā
par šo jautājumu viņš apsprie­dies
ar Bevinu un Sūmanu. Vašing­tona,
Londona un Parīze esot pastā­vīgā
kontaktā komunistiskās Ķīnas
de facto jautājumā. 7
prasa ārzemju beglu
izraidīšanu
Btutgaŗte (E). — Vācu komunistu
^partija Virtembergas-Bādenes land-
(agaitt Šinīs dienās iesnieg\isi pie­prasījumu,
ko valdība domā darīt,
lai novērstu pārvietoto personu pat-vaiftas.;
Iesniegumā pieminēti nese-
^e Ulmas notikumi, kad ukraiņu
ŌP p8c masu demostrācij^im izde-fiiolia
tlirienes komunistu partijas
tliroju, Iesniegums^ beigās komunisti
Vlrtembergas-iBādeneš valdl-
JNlIitiei • nakaros ar a^nerikāņu
taj^l|m^8^^^ un panākt, lai v i ­ii
» W pēc Iespējas ātrāk izraidītu
ļio flJetumvācijas. Spriežot pēc īsās
kas publicēta Stuttgarter
Zattung, Vācijas komunisti nav sa-tlolļiiiies
ar Maskavu,
ieceļošana
ASV apstāsies
Talingtona (hn). — Pēc tam, kad
,DP likuma pārspriešana .atlikta uz
Janvāri, tagad liekas, ka Sav. val-
Itls nevarēs ieceļot ari sākumā at-
Uutie 205.000. So mēnesi ieceļos 8294,
pet decembri tikai 7661, pēc kam ie-teļotfiju
skaits vēl vairāk samazl-
HBsies.
• DP Komisija patlaban sagatavo z i -
DOjumu, kurā šim kavēklim par ie­meslu
minēs DP likuma tno teikumu,
ka 40 proc. ieceļotāju jābūt baltie-
Jlem un 30 proc. lauksaimniekiem.
;lildz šim šos ierobežojumus neie-la,
jo cerēja panākt to atcel-i,
bet tagad komisija vairs ne-
. intē, ka tā līdz darbības beigām
nfikamā gada 30. jūnijā būs savu
pienākumu izpildījusi.
Komisija aizrāda, ka no 100.000
pSrvietoto personu, kas tagad jau
^braukuši Sav. valstīs, baltiešu ir
31 proc. un lauksaimnieku 26 proc.
Tas nozīmē, ka no nākošajiem 100
takst apmēram SO.tfOO jābūt baltie­šiem
un 34.000 lauksaimniekiem,
laiāk, ka ieceļot varēs vairs tikai
W.000 DP, kas neietilpst šajās kate-lorijās,
un 30 proc. lauksaimnieku
JSlzvēlas no grupas, kas nometnēs
sastāda tikai 20 proc, tā ka liku­ma
ievērošana praktiķi neiespē­jama.
?
Ja So ierobežojumu nebūtu, Sav.
valstīs ik mēnesi varētu ieceļot 20.000
pārvietoto personu.
DP SLIMNIEKU STREIKS
AUSTRIJA
Vin^ (I). Austrijas laikraksti
2iņo, ka Zalcburgas tuvumā divi
dienas streikojuši kādas DP slimnī­cas
pacienti. Streika pamatā bijusi
slimnieku prasība ārstēt viņus ar
ķadu jaunu ārstniecības līdzekli.
ffiO darbinieki, kuriem pakļauta
slimnīca, sākumā noraidījusi šo
prasību, jo gribējuši vispirms pār­baudīt
viņiem nepakustamo līdzekli,
ko izgudrojis kāds Sudētijas vāciešu
^sts, kam nav tiesības praktizēt
Bet arī ārsts tomēr riav gribējis
dot tuvākus norādījumus par prepa­rāta
sastāvu. Streiks beidzies, kad
^ 0 vadība atļāvusi slimniekiem
Jauno Hdzekli Uetot
tot to ari dtām augstākajām IRO
Instancēm. UN ģenerālsekretāram,
UN ekonomiski sociālajai komitejai'
un UN cilvēka tiesību līgai. Memo­randu
, personīga paredzēts^ iesniegt
ari visiem trim augstajiem komisā­riem
Vācijā. Galvenās memorandā
norādītās problēmas ir: DP aprūpes
turpināšana un tiesību nodrošināša­na,
emigrācijas jautājums, DP juri­diskais
stāvoklis un pašu' DP pār­stāvju
pieaicināšana pārvietoto per­sonu
tālākā likteņa izlemšanā.
Apspriedes gaitā IRO galvenā
štāba ierēdņi paziņoja, ka drīzumā
sagaidāma emigrācijas padomdoša-nos,
komisiju darbības uzsākšana ari
privāti dzīvojošajiem DP, ko uz ko­misijām
uzaicinās ar rakstu.
Iztirzājot bij karavīru situāciju
emigrācijas ziņā. IRO vadītāji darbi­nieki
atkārtoti uzsvēra, ka negatīva
nostāja esot sagaidāma vienīgi pret
tiem bij. karavīriem, kas sasnieguši
augstas dienesta pakāpes, apmeklē­juši
vācu karaskolas, vairākicārt ap­balvoti,
vai ari iestājušies armijā
brīvprātīgi. No Vašinļgtonas šajā
jautājumā noteikta atbilde nav vēl
pienākusi. No IRO puses norādīja,
ka triju vīru komisija pie DP komi­sijas
Frankfurtē neesot formāla pār­sūdzības
instance, bet tā nodibināta
vienīgi darba atslogošanai Tiklab
bij. karavīru, kā citu emigrācijas
jautājumu kārtošanā štābs apsolīja
arī no savas puses rūpēties par lab­vēlīgāku
nostāju.
Invalidu un chroniski slimo DP
stāvokļa nodrošināšanā pašlaik reā­lākos
panākumus dod pārskološanās.
Tā zināmos apstākļos var radīt ^im
personām arī emigrācijas iespējas,
bet katrā gadījumā vismaz nodroši­na
eksistenci, paliekot Vācijā. Dar­bojas
jau lielāks skaits IRO arodap­mācības
skolas, kurās ieguldīti lieli
līdzekļi. Sajās invalidu un chroniski
slimo pp skolās, pēc tautību pār­stāvju
atkārtotiem lūgumiem, turp­māk,
domājams, varēs uzņemt arī
privāti dzīvojošos. IRO principā jau
ar mieru, un pašlaik notiek sarunas
aiŗ vācu iestādēm.
Līdztekus minētajām arodapmācī­bas
skolām darbojas pārskološanās
centri arī veselajiem DP. Pēc ap­spriedes
tautību pārstāvji kopā ar
IRO darbiniekiem ieradās iepazīties
ar vienu šādu pārskološanās centru
Sveinfurtē. Tajā iespējams uzņemt
450 audzēkņu, bet pašlaik mācās ti­kai
226, jo izrādās, ka DP šim svē­tīgajam
pasākumam nav veltījuši
pienācīgo vērību. Centrā darbojas
metallapstrādāšanas, kokapstradāša-nas,
drēbnieku, mūrnieku, mechani-ķu,
mašīnrakstītāju uc. klases pie­dzīvojušu
lietpratēju vadībā, ai: mo­dernām
mašīnām* un darba rīkjem.
Sanāksme vēl pārrunāja DP sko­lotāju
algu ļautājumu. Tautību pār­stāvji
norādīja, ka dažos apgabalos,
samazinot štatus, no algu sarakstiem
galvenokārt svītroti' tieši skolotāji
un mācītāji. IRO štābs apsolīja ne­taisnības
izlīdzināt, ievērojot tautību
pārstāvju iebildumus, kā arī pār­baudīt,
vai sakarā ar nometņu lik-vidācijām
nav palikuši pārāk lieli
štati pašās IRO iestādēs.
Nākan\ā DP tautību pārstāvju ap­spriede
notiks 7. decembrī.
IRO galvenā mītne Zenēvā ar sa­vu
118. rīkojumu precīzi definējusi,
kādas pārvietoto personu grupas
ietilpināmas grūti izvietojamo (Hard
Core) DP kategorijā. Minētā rīko­juma
pamatā ir doma, ka pēc IRO
darbības izbeigšanās zināms skaits
DP — t s. Residual Group — pa­liks
Vācijā. IRO katrā ziņā tomēr
rūpēsies, lai šī gnīpa būtu pēc ie­spējas
maza. No Vācijā palikuša­jiem
DP tiešajā Hard Core grupa
ietilpinās tikai tos, kam vecuma vai
slimības dēļ nepieciešama ilgstoša
aprūpe speciālās mītnēs. So personu
aprūpei IRO pašlaik izstrādā sevišķu
programmu. ' . , •
Jautājumu, vai kāds DP ieskai­tāms
minētajā palicēju grupa, IRO
izšķirs pēc rūpīgas pārbaudes katra
individuālā gadījumā, ievērojot se­kojošus
kritērijus:
1) Veselības bojājums (viena vai
vairāku locekļu zaudējums, pilnīgs
vai daļējs aklums, tuberkuloze, cent­rālās
nervu sistēmas bojājumi, dažā­das
chronlskas slimības utt.). _ ^
2) Neprecēti vecāki ļaudis (vīrie­ši
45—70 g. un vecāki, sievietes 40-
70 g. un vecākas), kā arī vecāki bez­bērnu
pāj-i.
3) Ģimenes stāvoklis: neprecētas
mātes ar bērniem zem 17 g. v., at­raitnes,
šķirtas vai šķirti dzīvojošas
sievietes ar bērniem zem 17 g v., kā
arī oficiāli nelaulāti pāri ar vai bez
bērniem.
4) Dažādi personīgas dabas iemes­li,
kas kavē emigrēt: krimināli no­darījumi,
sabiedriskās drošības ap­svērumi,
piederība pie dažām aziā-tu
reliģijām vai tautībām utt.
5) Arodnieciski iemesli: akadēmiķi
un speciālisti no 31 g. vecuma, ga-
'tīdznieki un tirdzniecības profesiju
locekli no 40 g. v,
6) T. s. nesaimnieciskās ģimenes—
pārāk lielas, lai spētu pašas sevi
uzturēt (pārāk daudz bērnu vai arī
neproduktīvi izlietojams pieaugušo
darba spēks).
7) Bezģimenes jaunieši līdz 18 g.
vecumam.
Ieskaitīšana palicēju grupā neno­zīmē,
ka attiecīgā persona automā­tiski
zaudē iespēju izceļot. IRO kat­rā
ziņā pūlēsies iz\'ietot ari šis ka­tegorijas
locekļus.
ANGLIJAS KARDINĀLA GRIFINA PARSTAVIS AUGUSTDORFA
Attēlt no kreisās — LCK pārstāvis J. Niedra, Augu8(|dorfa8 nom. ko­mandants
Rfr. J. W. Joung9» kardināla Grif Ina pārstāvis bīskaps E. El­las
(ar platmali). No labās ^ LieiuvieSu dekāns Daba^us, prof. P. Lav«
rinovičs, britu kontrolkdmisijas pārstāvis Mr. Koventrija.
ZV ied ri cīnās pret bēgļiem aŗ
radaru, iidmašīnām un kara kugienl
. Zviedrija arvien vairāk pastipri­na
savu krastu apsardzību, pēdējā
laikā pielietojot pat vismodernākās
kara flotes un aviācijas ierīces, lai
atvairītu bēgļus, kas dodas uz brīvo
zemi mazās zvejnieku laiviņās. Ber­līnes
angļu joslas laikraksta Tages-spiegel
Stokholmas korespondents
plašākā ziņojumā raksta, ka iemesls
esot anvien pieaugošais bēgļu ieplū­dums
no Vācijas austrumjoslas. Pē-.^
dējā laikā ierodoties līdz 330 bēgļu-mēnesī.
,
Zviedrijas piekrkstē tagad ik nakti
patrulējot muitnieku motorlaivas,
kas ar radio palīdzību uztur pastā­vīgus
sakarus ar krastu sardzēm.
Tuvākā laikā muitniekiem pailgā do­šoties
ari kara flotes kuģi un lid­mašīnas.
Muitnieku laivas apbruņo­tas
vismodemākām ierīcēm, ieskai­tot
ari radaru. Jau koi^ laba laika
Zviedrija sūtot atpakaļ visus bēg-
Adenauers taisnojas par
draudzību ar rietumiem
V
Sūmans atvēsina vācu
optimistus
TRmiENS AR ECESONU ĻOTI
APMIERINĀTI
Bonna (I). — Rietumvācijas par­lamenta
otrdien sakās pirmās ārpo­litiskās
debates, kuru noturēSana ār­kārtīgi
steidzināja Dr. Siimachera
vadītā opozīcija. To pašu di^u, kad
kancleram Adenaueram sabiedroto
komisāri bija paziņojuši savus lēmu­mus,
viņam nācās atvairīt opoiioljas
uzbrukumus par pārāk palstāvfirtt
ridba svarīgu ārpolitisku jautājumu
kārtošanā. Dr. Sumachers pārmeta
valdībai, ka tā bez parlamenta piln­varojuma
sākusi sarunas ar uzvarē­tāju
valstīm un ari pati nākusi ar
visai nopietniem Ierosinājumiem*
„Tikko trīs mēneši pagājuši no vē­lēšanām
un valdība jau kontrolē
parlamentu pretēji tam, kā tam va­jadzētu
būt patiesi demokrātiskā
iekārtā^" par patreizējo situāciju
Rielumvācijā raksta opozīcijai tuvā
Frankfurter Rundschau. „Radies
stāvoklis, ka nevis kanclers saņem
parlamenta norādījumus, bet pēdē­jais
mlerigi noklausās valdības zi­ņojumu,
kura saturs apzināti neno­teikts.
Adenauera kungs spēlējās ar
mūsu un mūsu bērnu likteni un tā­dēļ
mums noteikti jāprasa, lai viņš
atklāj savas kārtis. Šeit vairs nav
runa par opozīcijas attiecībām ar
valdību, bet par parlamenta un val­dības
principiālo sadarbību un pil­nīga
taisnība Sūmacheram, ka šāda
rīcība novedīs līdz satversmes krīzei,
kas kādā jaukā dienā var izvērsties
visas federācijas knzē."
Adenauera rīcību pie tam kritizē
ne tikai sociālifiii, bet arī vācu na­cionālisti,
kas atkfil pacēluši galvu
un iedomājas, ka Bonnas valdībai nu
jau būtu jāpiedalās sarunžjs ar uz­varētājiem
kā pilnīgi līdzvērtīgam
partnerim. Saprotams, ka sabiedrotie
šādam viedoklim nepiekrīt un ne­kautrējas
Bonnas valdībai atgādināt
tās patieso stāvokli. Kad otrdienas
rītā kanclers Adenauers ieradās pie
sabiedroto komisāriem, lai saņemtu
informāciju par Parīzē izlemto, v i ­ņam
šos lēmumus nei}odeva rakstītā
dokumentā, bet tikai mutvārdiem,
(Turpinājums 8. Ipp.).
ļus, kas nevar pierādīt, ka bēguši
politisku iemeslu dēļ. Pa lielākai
daļai viņus izvedot tais pašās lai­vās
ārpus Zviedrijas terrltorifillem
ūdeņiem un tur pamet savam likte­nim,
kaut ari SIs laivas ne vienmēr
piemērotas Jūras braucieniem.
Traģēdijas, kas norisinās Zviedri-^
Jas krastā, esot grūti aprakstāmas.
Daudzi bēgļi mēģinot izdarīt paSnā^
vibu. Jo par plerādllumu ..polltla-klem
iemesliem" dažos gadijumoff
atzīstot tikai apcietināšanas pavēlL
Saprotams, ka padomju iestādes nfH
vienam šādu pavēli iepriekš nedod.
Paši zviedri par stāvokli esot ļoti
nelaimīgi. Kādas piekrastes pilsētai
policijas šefs laikraksta līdzstrādnie­kam
izteicies, ka\^tas ir vlsļaunfi-.
kais uzdevums» kā(fi viņam visā die­nesta
laikā bijis'; Daudzas delegā­cijas
un organizācijas Jau protestē­jušas
prei valdības iflcojumiem b«|i^
)u lietās. Piekrastes policija nmonl^
tlgi saņemot bagātīgas veltei—dci«
bes un pārtiku izdalīšanai nelaimī­gajiem
bēgļiem.
Valdība pagaidām tomēr fiUngii
paliekot pie sava viedokļa. No vie­nas
puses tā gan atifst, ka, vismaz,
pagaidām, kamēr Zviedrijā darba
pa pikiam, bēgļu izvietošana nebūtu
neatrisināma problēma, bet no otras
puses aizrāda, ka nehontrolēta bēg­ļu
ieplūšana radītu lielas iespējas
ari spiegiem un politiskiem aģen­tiem.
Valdības kritizētāji uz to sa<«
vukārt ^lisurāda, ka taisni paSreizē^^
jais kontroles veids visvairāk vel-*
cina nevēlamu elementu iepIūSanUi
jo tiem nav liekādu grūtību apgādāt
sev dokumentus par „polItisku va­jāšanu".
Nav zināms, kfi stāvoklis beigās
atrisināsies, bet pagaidām šķiet, ka
valdība drīzāk k|ūs stingrāka nekā
piekāpīgāka. Starp citu, Jau tiekot
apsvērts likuma grozījums, kas aiz­kavētu
cita veida „iekontrabandēša-nos
Zviedrijā". Proti, pašlaik saga­tavo
likumu, kas noteiktu, ka ār­zemniecēm,
kuras apprec zviedrus,
vairs nepiešķirs Zviedrijas pavalst­niecību
automātiski, kā tas noWca
līdz šim. Pēc 1951. g. ārzcmniec%n,
kas apprecēs zviedrus, būs speciāli
jālūdz pavalstniecība, un to viņām
piešķir^ tikai pēc zināma, kaut ari
neilga„izmēģinājuma" laika.
Beidzot zviedri vēl gatavojas se­višķi
asi vērsties pret „profe8ionā-
1iem bēgļu kontrabandētājlem" —
vācu zvejniekiem, kam ir atļaujas
izbraukt jūrā un kas izmanto So iz­devību,
lai par maksu vestu savus
tautiešus pāri jūrai. Esot zināms, ka
parastā maksa par viena cilvēka
pārvešanu 'iz Zviedriju esot 1.000
marku, (—pa.) -
lozaraitis pie kardi­nāla
Spellmana
Lietuvas diplomāts St. Lozaraitls
Jau trešajā dienā pēc savas ieraša­nās
ASV pieņemts audiencē pie kar­dināla
Spellmana. Kardinālis, kas
pazīst lietuviešus no kāda sava ag­rākā
Lietuvas apciemojuma, parādī­jis
labu viņas stāvokļa izpratni 'jn
izteicis ceribu, ka Lietuva, tāpat kā
cilās apspiestās tautas atgūs savu
brīvību. Tālāk UN sesijas preziden­ta
aicināts, St.'Lozaraitis piedalījies
UN jaunbūvējamās ēkas pamatak-nvens
Ukšanas svinībās uz kurām ie­rada.';
arī prezidents Trūmens. Sva-n\
ļi\ loma .St. Lozaraitim paredzēta
ari Amerikas lietuviešu kongresā,
kuru atklāja šī mēneša sākumā, (ek)