Bavarijas Latviesu vestnesis, October 12, 1949

              sn, 1949. g. 8.
Oktobri.
valdība
savu piekāpšanos
SJufflos novērsusi latento
M » ! ņēmuši t?du v S
dftai tomēr nācies
lāUstu nesamierināfS
ļubllkas prezidentam sat
. Prezidents V. Oriols 11^
ka Keljam vispir^L g
domā
r, bet tad apņēmies Uetu
kdleņ val&ts prezidents
apspnestieg ar vadītā-
I,; vFfJ^'''^ kabineta
\ , Vispirms prezidentu
ct ^ « , J ^ ? ^ ^ * ^ ^ prezidenta
Ik Ellzejas pUi ieradās
iekšlietu nUnistrs Ziļg
eventuālu kandidātu mi-identa
amattim min ari
rlletu ministru Sumanu.
)ā virziena prese izsaka
Keiļam vajadzēja atkāp.
Stot, ka viņš darījis visu,
iātu starpību starp valsts
. sociālistu prasību pa-
Igas. Londonas laikraksti
tagadējās Francijas valdi-ļiu
ievērojami paātrināja
ļciņas devalvācija.
pagājušā numurā plašāki
iomstarpības starp kabi-isko
un sociālistisko spār-apspriežot
arodbiedrību
r algu paaugstināšanu un
pārtikas līdzekļu cenu pa-
. Kabinets gan vienojās
ižojumu palētināšanu, bet
)aŗtija un arodbiedrības
unu nebija apmierinātas,
jad uzstādīja jaunas pra-algu
paaugstināšanu,
llsoņu ministr^ vairs ne­iespējamu
piekāpties un
liedza prezidentam lūgu-p
viņus no amatiem.
Mnets bija jau astotā val-irancijas
atbrīvošanas no
ļcļjas un neraugoties uz
S(Jzēm tās dibināšanas
riem vēlākiem sarežģlju-rēJuSies
pie varas vese-fmit
mēnešus. Ir lespē-
Mtieta demisijas dēļ par-
Iju sasauc agrāk» nekā
ivies UZ
)). — feBC ziņo, ka In-m
prezidents Pandits
rezidenta Trūmena ipaša
piektdien atstājis Bom-ļtos
oficiālā apmeklēju-enotajām
valstīm. Nēru
atgriezies Indijā tikai
lēneSa. ASV viņš būs
,'riimena viesis. Pa ce-fstfisie$
arī Londonā, lai
premjeru Etliju, bet
Ijām valstīm dosies tā-ļdu."
Politiskās aprindās
ļvaditāja valstsvīra ap-
ASV veltī lielu ievē-
Indija noraidīgl iz-ļjebkādiem
blokiem vai
ļdeklarējot, ka tā vēlas
ļtieksmes ar visām val-iforma
draudi Tāla-
, īpaši Ķīnā, likuši
lalnīt savu līdzšinējo
Korespondents noVa-kū
vairāki amerikā-ļlocekļi
izteikušies par
ķtīšaņu. Savien. valstis
atļauties atstāt korriu-arī
šo stratēģiski sva-draiidzība
un darbos
— Maskav\a s propa-skaļām
frāzēm pie-
* Padomju savienības
iokratiju starpā. īstu
draudzību var kon-
/aldības Vēstnesī, ku-
)teikumi par robežap-
' vienošanās, kas ne-
I Maskavā, Polijas un
Inibas pierobežu ap-
Ivotāji nedrīkst sav-
Ities un satikties. Ja
ļlībā pāri robežai par-
|vai aita, tad tai ne-
Robežupēs nednks
toB šaut putnus^ v^ni
, metru attāluma at)-
izcērt visi krūmi un
[lielāks koks, kas aug
[kācijas ūnijas , no-ļ
savienības puse. taa
al drīkst vienīgi taa,
atrodas polu temto-
|s ir tas apstāklis, Ka
kas rastos robezm-ļami
nevis rubļos
^kapitālistiskajos
IiATVlA
l^ļtviaa Nempaper
pul^ed tmč^t E0COM avn
ļ^^DlvIsiOD Authorlsatlon
Sber UNDP m PubUsber
^ gditors Valdwiire Lem-
BOUngen/N., Brdte 8tr.
VtinUin tJngiBheuer &
Sffltf. Ludwlgsburg. K5mer-ļTjĶ
publlshed twlc€ weekly.
Orculatlon 11.000,
XATYIAN KEVVSPAPER
Nr. 99 (323)
TreSd., 1949. g. 12. oktobri.
laAt treldlenas on settdttnAt.
Isdevftjt: Latvlelu Centrāli Ko­miteja.
Qalvaial0 redaktortt V.
Lambeigii g<)v- red. vletnitiil;
M. CttUSs un A, ia§v«)ni. Bo-dOtoH:
A BoUtelni. Fr. Ifila.
Mlndenbergs, S. Ralsten. L.
Svarcs. RediOcciJaB adme:
E8sUngen/N., Brelte Str, 6-8#
tdelona 17339.
SENATORS NEGRIB
BET AMERIKĀŅU STRĀDNIEKI
Sūtnis K. Zariuš
ierodas
13. oktobri
LIKUMU, latriantus no Vāciias
Latvijas ārkārtējais pilnvarotais,
«ūtnis K. Zariņš ar kundzi ieradī-aiea
VScijā ceturtdien, 13. oktobri.
Satris būs oficiāls ASV ārlietu mi-ilstrijas,
Latviešu nacionālās pado­mes
un Latviešu centrālās komite­jas
viesis. Četrpadsmit dienu ilgā
ceļojumā augstais viesis apmeklēs
visas lielākās amerikāņu joslas lat-vlefiu
nometnes un sardžu vīrus.
Sūtnis, piedalīsies arī LNP prezi­dija
un LCK sēdē, kur paredzēts ap-gpriert
visus svarīgākos latviešu po­ētiskos
un trimdas dzīves jautāju­mus.
K. Zariņš apmeklēs un a^)-
ipriedīsles arī ar ASV augsto komi-jSu
Vācijā Mekloju, armijas im
IBO autoritātēm.
Sūtnis Zariņš Frankfurtē ieradī­sies
ar» vilcienu, un viņu sagaidīs
ļN9 prezidijs un LCP priekšsēdis
l Celms, LCK priekšsēdis H. Klarks,
UJP prezidija loceklis un LCK vi-cepriekSsēdls
V. Lambergs, LCK lo­ceklis
J. Niedra un LCP un LCK
aekretārs P. Greizi^.
VSlesanas Auv^trija
un JNorvegija
Austrijas parlamenta, provinču
fflndtagu un Vī»es pilsētas padomes
vIKSanās svētdien piedalījās nepa-tedzēti
liels balsotāja skaits. Pēc
\l\ nepilnīgām ziņām vēlēšanās pie-
(!ifjojles 90 piroc, ķajĶotāju. Pirma­jos
ziņojumos no lauku vēlēšanu
i€cirk(jiem uzrādīta austriešu tautas
partijaii pārliecinātāja uzvara. Otrā
Vilbta nlķ goclālisti \m tad tikai lie­lāki
atstatumā pārējās partijas. So-dilistl
visumā saglabājuši savus vē-lētSjus,
bet komunisti, cik pare­dzams,
šoreiz nebūs pat ieguvuši tos
5 prec, kas viņiem bija vecajā par­lamentā.
Vēlēšanu kampaņu paasl-nSJa
padomju okupācijas varas pro-t€
ž§tā Neatkarīgo apvienībā, kas ne­žēloja
līdzekļus propagandai un pā-l^
Jo partiju nonicināšanai.
PSdējās telegrammas, kas saņemT
tas pirms redakcijas slēgšanas, vē­sti,
ka vēlēšanās pārliecinošu uzva­du
ieguvusi tautas partija. Par to
balsojuši vismaz 1.874.000 vēlētāju.
Otrā vietā nāk sociālisti. Komuni­sti
visos iecirkņos zaudējuši lleJu
oalsu skaitu. Par viņiem balsojuši
^kal apmēram 180.000 austriešu.
Tas nozīmē, ka komunisti nav iegu-vufil
pat to balsu skaitu, kas par
V^em tika nodots 1945. gadā.
Parlamenta vēlēšanas pirmdien
jotika arī Norvēģijā, kur galveno-k
§rt sacentāi sociālisti, t. s. norvē-
Ju strādriiekS partija ar konservatī­vajiem.
Līdzšinējā parlamentā, ku­l
i ieiet 150 deputātu, sociālistiem
«iļa absolūtais vairākums — 76 de­putāti.
Veco parlamentu ievēlēja
P ™ S 4 gadiem, kamdēļ netikai
Norvēģijā, bet arī ārzemēs ar inte-
J^sl gaida, vai sociālistiem būs izde­vies
saglabāt līdzšinējās pozīcijas.
Kā tas novērojams arī citās vaļ­ējs,
vēlēšanu kampaņā šoreiz figū-
^ja ne tikdaudz politiskas, cik saim-
Ji^iskas problēmas. Pilsoniskās par-prasīja
atgriešanos pie brīvās
saimniekošanas metodēm un rūp-
^ecibal uzlikto nodokļu nastas at-
^«gļošanas. Sociālisti turpretim ie­stājas
ffer plānsaimniecibu, neprasot
jļ^'!^^^ radikālu uzņēmumu nacionā-
A iw marksisma garā.
^iietu problēmas vēlēšanu kam-
P^a tikpat kā netika skārtas, jo
norvēģi, atskaitot komunistus,
«Ķceptējuši tagadējās sociālistu val-
^^oasTlcibu, kas pēdējā laikā izpau-
^as tiešu sakaru uzņemšanā ar rie-ļļļmvalstim
un Atlantika pakta pa­rakstīšanā.
Ari Norvēģijas vēlēšanu rezultāti
J^^av pilnībā zināmi, bet droši pa-ļ^
azams, ka sociālistiem jaunajā
parlamentā vairs absolūtā vairāku­ma
nebūs. Pēdējās pašvaldību vē-jau
zaudēja gandrīz pusi
iepriekšējās balsošanas iegūtām
IT^^' Pilnīga katastrofa sagaida
«omunistus. klis^ kompromitējušies
^tavot Padomju savienības un
Pjnmforma politiku.
Ņujorka (E). — Pagājušā nedēļā
Savienotajās valstīs 68. kongresā sa­nāca
viena no lielākajām amerikā­ņu
arodbiedrību apvienībām ALF
(American Federation of Labor). kas
apvieno vairākus miljonus strādnie­ku.
Kongresu ievadīja arodbiedrī­bas
priekšsēža Viljama Grīna runa,
kurā viņš ļoti asiem vārdiem ver-sās
pret komunismu un deklarēja,
ka amerikāņu strādnieki nekad ne­pakļausies
totalitārajām metodēm."
ALF savākusi un iesniegusi Apvie­noto
nāciju sociālai komisijai pierā­dījumus
par vergu darbu Padomju
savienībā," teica Grīns. „Tās Ir to
cilvēku lieci'bas, kuriem izdevies iz­bēgt
no koncentrācijas nometnēm.
Mēs prasījām Apvienotajām nāci­jām,
lai tās izmeklē ieganstus, kas
spiež padomju valdību verdzināt
miljoniem cilvēku."
Runas turpinājumā ALF priekšsē­dis
deklarēja, ka viņa organizācija
pilnam atbalsta prezidenta Trumena
ierosinājumu par palīdzību saimnie­ciski
atpalikušajām zemēm un par
DP likuma grozīšanu. „Mums jāat­ver
plašāk Amerikas durvis tiem
cilvēkiem, kas pazaudējuši dzimteni.
Mēs nedrīkstam domāt tikai par
sevi, io īsta strādnieka sirdsapziņa
vienmēr bāzējas uz humanitāti,"
teica Grīns. Savas uzrunas beigās
AFL priekšsēdis norādīja, ka rietu­mu
pasaulei visiem spēkiem jācīnās
pret komunismu, fašismu, nacismu
un falangismu, jo visas šis metodes
patiesībā nozīmē cilvēku verdzinā­šanu.
Senators P. Mekerens senāta juri­diskās
komitejas priekšsēdis, kurš
patlaban apceļo Eiropu, turpretim ai­nojis
uz Vašingtonu, ka pēc viņa
pārliecības yisu DP izvietošana jau
garantēta ar li'dzSinējo likumu. Me-kerena
vēstījumu senātā nolasīja
viņa domu biedrs sen. Herberta
Okonors un tajā teikts, ka pēc visu
lielāko DP apgabalu apmeklēšanas
Vācijā juridiskās komisijas priekšsē­dis
guvis „autentiskus pierādījumus,
ka līdzšinējā likuma pielietošanā
pielaistas kļūdas, ačgārnības, nepa­reiza
izrīcība un pat tieši .likuma
pārkāpumi". ' -
Mekerens esot runājis ar dau­dziem
DP komisiju, konsulārā die­nesta
un imigrācijas orgānu pārstāv­jiem,
kas tāpat kā IRO un brīvprā­tīgo
organizāciju vadītāju darbinieki
izteikuši pārliecību, ka «pastāvošā
likuma robežās iespējams izkārtot
visu kara apstākļu dēļ pārvietoto
personu lietas." Senāta vadība iz­teikusies,
ka viņa tomēr cerot Meke-rena
-aizturēto likuma papildinājumu
saņemt izlemšanai vēl oktobra vidū.
reģistrē deportācijai
Sarakstīšanas ar arzenim Ildzina
cep uz Sibīriju \
LCK BiCiBA m SLEPENS DOKUMENTS PAR DEPORTĀCIJU IZ­VEŠANU
LtETUVĀ
LCK informācijas nozares rlclbfi
nonācis kāds slepens Padomju sa­vienības
dokuments, kas ļauj mest
skatu nežēlīgajā īstenībā aiz dzelzs
aizkara. Dokuments, uz kura 5?tūŗa
Uzrakstīts pilnīgā slepenībā" ir rī­kojums
par deportāciju izvešanu
Lietuvā. Tā ka boļševiku necilvēcī­gā
rīcība notiek visur pēc viena
plāna, tad rīkojumi par deportāci­jām
Lietuvā pilnīgi attiecināmi ari
uz Latviju.
Visi par pretkomūnlstisku darbī­bu
aizdomās turētie Padomju savie­nībai
naidīgie cilvēki, iedalīti devi­ņās
grupās: Atsevišķās ailēs Iedzī­votājus
izgrupē vēl pēc profesijām,
sabiedriskā stāvokļa vai piederības
kādai agrāko laiku organizācijai.
Deportējamo grupā Ierindoti nevien
lietuvieši, bet arī poļi, ukraiņi un
pele par Vāciju sākusies
Nodibināta austrumvacijas valdība, krievi
evakuē karaspēku no Berltnes
Jauns apcietinoson
vilnis aiz dzelzs
Londona (D). — BBC ziņo, ka Pa­domju
savienības satelītu valstīs
sācies jauns apcietināšanas vilnis.
Pagājušā nedēļā čechu valdība iz­deva
likumu, kas paredz ieslodzīt
darba nometnēs katru pilsoni, kas
nepakļaujas režīmam. Ar šo liku­mu
Cechoslovāklja- pirmoreiz oficiāli
atzīst, ka tās zemē pastāv koncen­trācijas
nometnes. Ārzemju laikrak­stu
korespondenti' sakās zinām, ka
Prāgā pagājušās nedēļas beigās sā­kušās
masveidīgas cilvēku apcietinā­šanas.
Viņus visus nosūtot vai nu
uz urāna, vai akmeņogļu raktu­vēm.
Poļu armijas oficiozs Poļska Zbroj-na
svētdien publicēja ģenerāla Ko-m.
aržecka rakstu, kurā prasīts iztī­rīt
poļu militārās orgianizācijas no
spiegiem un diversantiem. (Jenerā-lis
Komarčeskis ir Polijas policijas
priekšnieks. Rietumu preses pār­stāvji,
kuriem vēl atļauts darboties
Varšavā, ziņo, ka publikācija minē­tajā
laikrakstā ievadījuši plašas tī­rīšanas
poļu policijā. Cilvēku apcie­tināšanas,
pēc BBC informācijas, sā­kušās
arī Rumānijā. Komunistu re-l
žima agresija galvenokārt vēršoties
pret agrākajiem zemnieku partijas
un sociālistu biedriem.
Londona (BBC. — Jautājums par
jaunām vēlēšanām joprojām ir gal­venais
temats politiskās sarunās un
preses komentāros. Tagad arī jau
tautas veselības ministrs Bivens ap­liecinājis,
ka vēlēšanas laikam no­tikšot
vēl šogad. Kabineta lēmumu
zinās tikai. nedēļas beigas, kad no
Apvienoto nāciju pilnsaļDulces būs
pārbraucis ārlietu ministrs Bevins.
Vakar sākās konservatīvo partijas
gadskārtējais kongress, kura darbī­bas
kārtībā kā galvenie diskusiju te­mati
figurē mārciņas devalvācija un
jaunās vēlēšanast. Cerčils pieteicies
runāt piektdien un sagaida, ka viņš-arī
šoreiz aicināi? atlaist parlamentu
im iespējami ātri izsludināt jaunas
vējēšanas.
B e r l ī n e (F.) — Spēle par Vāci­ju
» kas sākās Jau pēc ffitlera kapi*
tulācijas, tiigad iegājusi Jatinā sta­dijā.
Ar Austrumvācijas valdības
proldamēšaitia, kas patiesibš no­lika
tikai otrdien» liet k^ Kvepif»
lis "lau bija izlēmis sen, Bie-tumeiropa
»āka risināties noiikumlf
kuru sekas bas redzamas tikai nā­kotnē.
Pesiimistiskie valstsvīri do­mā,
ka Eiropas vidienē varētu risi­nāties
notikumi, kam piemērs mek­lējams
Grieķijā.
Kā jau tas bija paredzēts, pagāju­šo
piektdien tā saucamās tautas pa­domes
sēde ievadīja "jaunu posmu
Vācijas vēsturē. Nedemokrātiski
ievēlētās padomes locekļi „vienbal-slgi"
pievienoiās SED priekšsēža
Pika rezolūcijai,'kas prasīja „izbeigt
neciešamo stāvokli" Vācijā. Sl re­zolūcija
noz'imē, ka ai^ī Padomju sa­vienība
nolēmusi „d(ļ)t" vāciešiem
pašnoteikšanās tiesības savā joslā.
Starpība starp Bonnas un Visvācijas
valdību ir vienīgi tā, ka pēdējā nav
ievelēta, bet Kremļa iecelta.
Sēdes sākumā, kas notika Berlīnes
operā un kur piedalījās arī daudzi
padomju, NKVD un satelītvalstu
virsnieki, Vilhelms Pīks nolasīja
manifestu vācu tautai. Sai manifestā
SED (pēc Kremļa pavēles) deklarē­ja,
ka tā iestājas par visas Vācijas
apvienošanu, par centrālu valdību
un par plašu amnestiju, kas skartu
ne vien „mazākos kapitālistus", bet
arī agrākos nacionālsociālistus par­tijas
bipdrus. Kā jau tas tautas
republikās parasts, arī Berlīnes ope­rā
viss tika pieņemts vienbalsīgi un
bez debatēm. Tautas padomes lo­cekļi
„ar lielu sajūsmu" akceptēja
Pīka priekšlikumu, kas paredz, ka
jaur^io Visvācijas valdību sastādīs
Maskavā pārskolotals Oto Grotevols.
Līdz redakcijas slēgšanai jaunā ka­bineta
sastāvs; vēl nebija zināms, bet
šim faktam nav nekādas lielas no­zīmes.
Zinot to, ka Visvācijas val­dību
nevar sastādīt bez Kremļa
piekrišanas, nav svarīgi vai kāda
ministra postenī nāks Johans vai
Hanss. Svarīgākais ir tas apstāklis,
ka SED iegūs sev iekšlietu, tieslietu,
un izglītības ministru Tautas de­mokrātijās
tas ir izšķīrējs faktors.
Spēlē par Vāciju interesants ir
kāds cits apstiiklis, ko Padomju sa­vienība
katrā ziņā metīs' svara kau­sos
visās turpmākajās konferencēs
un apspriedēs. Rietumvācijas laik­raksti
ziņo, ka krievi sākuši atvilkt
savu karaspēku no Berlīnes. Jau
svētdien vācieši ar izbrīnu vēroja
garās smago automobiļu kolonnas,
kas piestājās pie padomju koman­dantūras
nama Luīzes ielā. Sarkan­armieši
no šis padomju citadeles ne­sa
ārā milzīgas kastes, kufās, droši
vien. glabāiās archīvi, galdus, krēs­lus,
un — Staļina bildes. Dle Abend-zeitung
sakās zinām, ka Kremlis pa­vēlējis
atvilkt karaspēku arī no
Potsdamas. Lidlz šim Berlīne un tās
tuvākajā apkārtnē bija stacionētl
apmēram 250.000 karavīru.
Rietumeiropas prese un sevišķi
BBC diplomātiskais ' redaktors uz­sver,
ka Šim krievu imanevram var
but ļoU aiejokas Atv€^k;ot
sarkanarniiju no Betiifties; krievi,
droši vien, jau tuvākā laikā prasīs,
1^1 šādi rīkojas arī amerikāņi, angļi
un franči. Maskava deklarēs,, ka
vienīgi tā respektē un iedzīvina
Potsdamas nolīgumu un dod vācie­šiem
„īstā6" pašnoteikšanās tiesības.
Ka aiz visa šī manevra slēpjas
ŅKVD un Padomju savienībai uzti­cīgā
Austrumvācijas policija, to,
protams, Ki^mlis neteiks. Sim pie­ņēmumam
Ir loģisks pamats. Par
pat žīdu tautības piederīgie. De­portācija'attiecas
uz skolu Jaunatni,
bijušiem zemes īpašniekiem, polld-jas
darbiniekiem, tirgotājiem, ga­rīdzniekiem,
ierēdņiem, Mjušlem
kara vīriem, ar vārdu sakot nav
gandrīz I neviena profesija, kas Sa}&
sarakstā nebūtu minēta.
Vācijā esošajiem lietuviešiem ir
otl svarīgi zināt, ka slepenajā do­kumentā
paredzēta speciāla aile,
kur Ierakstīt tos, kās repatriējuSlei
no Vācijas. Tāpat tutvjāleraksta v i ­sas
personas, kuru piederīgie atro­das
Vācijā, vai kas uztur sakarusar
ārpus Lietuvas dzīvojošiem. Pro­tams,
ka līdzīgi slepeni rīkojumi
Izdoti ari Latvijā, tikai šoreiz Vā-cljā
nokļuvis dokuments, kas nācis
no Lietuvas.
Slepenajā rīkojumā teikts, ka „ple-rādijuml"
par aizdomīgajām pērie­nam
jāievāc vislielākā slepenlM, .
neizpaužot pat milicijai īstos ziņu
vākšanas nolūkus. Ziņas jāvāc pasu
izsniegšanas vietās, labības nodoša­nas
punktos, bet galvenam kārtām
jāievēro aģentu (spiegu!) ziņojumi,
kas saņemami ar vietējo MVD
priekšnieku starpniecību.
Par katru atsevišķo deportējamo
jāsastāda anketa, sniedzot alkas zi­ņas
arī par viņa ģimenes locek­ļiem,
mantas stāvokli, saistībām,
attiecībām ar sabiedrību utt. Anke­tai
Jāpievieno attiecīgie aģenta
snlēgUe materiāli Koskaidrojot*
piemēram, zemnieka mantas i t l -
vokll. jāuzrāda, cik tam agrik pie­derējusi
zeme, cik zirgu, UeUopu,
sīklopu, kādas mašīnas, vai bijuši
blakus Ienākumi utt.
No šī slepenā formulāra, kura ai­lēs
izsūtāmo skait i vēl nav ierak­stīti,
nevaram spriest par deportēto
daudzumu, bet šis slepenais doku­ments
gan skaidri ļauj noprast, ka
ikviens Lietuvas, Latvijas un Igau-to
liecinamilzīgā rosība Padomju Tnijas iedzīvotājs, lai kādas Šķiras,
savienības vēstniecības namā Unter
den Linden. Kara laikā pilnīgi sa-bumboto
celtni krievi tagad atjauno­juši,
un tur darbojas sūtnis Semjo-novs,
ko uzskata par krievu „nākot-nes
vīru" Vācijā. Informētas aprin­das
sakās zinām, ka, sarkanarmfjas
evakuācijas dēļ, BerUni jau atstājis
padomju militārais komandants ģe­nerālis
Kotikovs
kārtas, profesijas viņš būtu, ir pa­dots
vienam liktenim, — izsūtīša­nai
vergu darbos. Naidīgumu Pa­domju
savienībai var pierādīt il[-
vienam. ' '
Taisnās tiesas dienā, kad cilvēce
cels vissmagāko apsūdzību pret
austrumu varmācību, arī šis slepe­nais
dokuments būs viens no lie­tišķajiem
pierādījumiem.
Francija gatavojas garākai krizei
Sociallslu svarsirgd politika apiJraud
tagad^o rezTmu
Parīze (I. — Republikas prezi­dents
Vincents Oriols uzdevis līdz­šinējam
iekšlietu ministram Mocham
noskaidrot jaunas valdības iespēja­mo
sastāvu. Oficiāli uzsvērts, ka Mo­cham
vēl nav uzdots sastādīt valdī­bu,
bet vienīgi noskaidrot jauna»
koalīcijas iespēju. Mochs ir sociā­lists
un bija IdkSlietu ministrs pēdē­jās
trijās franču valdībās. Viņš kļu­va
pazīstams ari ārzemēs, pēc tam.
kad viņam vairākkārt bija izdevies
salauzt komunistu rīkotos streikus.
Vienīgā partija, kas apmierināta
ar pašreizējo krizi, ir komunisti, kas
cenšas jauno politisko nedrošību iz­mantot
pašu nolūkiem. Plašākā mē­rogā
vērtējot, līdzšinējā kabineta at­kāpšanās
nav tikdaudz Keija ka­bineta
krize vien, cik vispār tā sauk­tās
„trešās varas" krize. Sociālistu,
katoļu tautas partijas, radikāļu un
vairāku labā spārna pilsonisko par­tiju
koalīcijai bija zināma neitrali­zētajā
nozīme starp abiem lielajiem
valdības un visa režīma pretinie­kiem
— komunistiem un gollistiem.
Patiesībā Keijs atkāpās tādēļ» ka
bija sācies sabrukums pašā kabine­tā,
kurā liberāli pilsoniskā finanču
ministra Morisa Pečes uzskati nekā­di
nebija saskaņojami ar darba mi­nistra
sociālista Daniela Meijera
viedokli. Bet aiz šīs «trešās varas"
krizes saskatāma arī franču sociāli­stu
partijas krīze, kas no vienas pu­ses
grib piedalīties valdībā, bet ne­gribētu
arī zaudēt revolucionāras
strādnieku partijas nozīmi.
Nav izslēgts, ka jaunas valdības
priekšgalā stājas atkal Keijs jeb
kāds cits viņa partijas loceklis. Bet
stipri jāšaubās, vai sociālisti vairs
piedalīsies valdībā, kas gribēs tur­pināt
gāztā kabineta pilsonisko un
liberālo politiku. Sociālistu uzbru­kumi
Ķeija politikai galu galā izrā­dījušies
par ļoti netālredzlglem. Ja
viņi tagad konsekventi pārietu opo­zīcijā,
tie apdraudētu ne tikai jauno
valdību, bet visu režīmu, kas varētu
beigties ar parlamenta atlaišanu un
jaunām vēlēšanām. Bet jaunas vēlē­šanas
patreizējā situācijā nedotu ne-ko
jauna, jo līdzīgi komunistiem arī
Degolla kustība zaudējusi savu no­zīmi
Keija pēcnācējam varbūt ne­būs
sevišķi lielas grūtības valdības
sastādīšanā, toties grūti iedomāties,
kā šis kabinets varētu iegūt vairā­kumu
parlamenta.
Francijā katrā gadījumā rēķinājās
ar to, ka krizes levilksies garumā un
ka parlamentam sanākot, jauna vaU
diba vēl nebūs sastādīta. Politisko
nedrošību vēl palielina apstāklis, ka
republikas prezidentam sestdienas
vakarā, tūliņ pēc Mocha pilnvaroša­nas
bija jādodas uz klīniku nopiet­nākai
operācijai. Sis gadījums at­jaunojis
atkal minējumus par Oriola
atkāpšanos, kas sākās pirms dažām
nedēļām, kad prezidents pirmoreiz
saslima ar smagu nieru iekaisumu.
Ja prezidenta veselības stāvoklis tu­vākā
laikā neuzlabošoties, viņš no­domājis
atkāpties.
4
•r
I
mm