Bavarijas Latviesu vestnesis, May 17, 1950

              bet pēc taia^
.ainu
atļāva
i dabūjama
%{vir%^ tādā
I p r i i ^ t a^
idizes tau-*
, virag'por-la
pāHlkas
pedāli
iietu nopiet*
^^ii yim šo
Katrā/adr.
- tiem ra«i
c^i9a $r pašā»
^t*J« Dfozef$
ķtiiJŠSm bijis •
^ biedrs, im
'""iekamf labi
un me-
%0|]dtep«nces
tietumu
toieim sa*
te^laiaaine-faļilu
xax ef
abas «U^
tmiāts paif
vispār ie-ttirdļenu
ilga-edē
». Ar-'
'tj^^Sdlen teik-donaa^
Pilgri-pasvitpo
Vā­lu
valstu sal-rās
dekliffād-donā
n-^ubo-uzņems
Atlati-liskas
un poli-aprindās
' limed^ vel
Jttus ņepie^
iiBit. Pēc
f savus
Sf pati
mi-
:erence
ut Vācijai
%ūvniecīb8«
•i.
Vi
l l l ^ c i im ap**
tļaiclbnālsar-^
Bidb par
ijiaturšana
liidomļu 'sa-iHiji^
oļtās val-
^iošnodeva
laai^riiķā^^
jijlfslf^da.
•••• ' liu-.
8?
ļaš Kol"i«nbiJas
kas
ka
.J||fe,'|al',^o-^
liiĒaisiīrtiu". '
Isianol' Nerau-
^" t pūlēm,
nav izde-io
#lSPtā, ir
^Hs^llek^ pe-ļiS
SBD politb;-
^iy|tpk: skrēja
' 'Tagad jau-
Berlmi.
.Jbikotē jau 26
W?!estādijumus.
lelegāts atstāja
#jautijtanu.ko-
F'valstis atteicās
^^liātoĶmu.
piemeklēju^
imgas province
" gkongas zem
pilsētas. Plii-
.ilzceļa satiksme
[taianas provinci.
'"iOOO parakstu,
"idināt ho ama-
.iiju un a i ^ r :
Ūvt, Iesniegumā
ka abi īd"
ļiķteiam.
LATVIA
I**^ Nempaper
Mlltfied onder BUCOM civu
AttōUf Divlsioo AuthortsatlOla
iVumDer ONDP IM. puimnioŗ
•od Bdlton Valdonirt Lam.
Otrga SBUngeii/N. Brelt« str.
WsBm. LiidwigBbtirs, KArneN
Hs. lflwPublithed«wteeweck]f.
OicolatlOD um
lATviAN NEVVSPAPER;
Nr» S8(SS2)
rreidieii, 1950. g. 17. maijā
man tnAdtenit uo «ettotena»
MevtH: Utvtaio Ciiitrtlt Ko
Ottaja. OilveMti radMstort; %
Umbergt; lalveoA itdaktoi»
flttmeks: M Cumn. ptedtk*
M : A BolttelnL 1. Iftab»
mi. a ĶIMUSTI. Rttttm
L ftvarct AottrUDai r«dalt-eUaa
vtd A. dmlts (Lawt«y
RouM. Canbcm. A. C Tn
Aottmta) Redakeuat adme:
InliniNii/N., M t » Str. I->A
tilefltmt lim
Vācija joprojām paliks okupēta ļ Nav vel skaidifbas par palicēju
Ecesons,^ Bevins un Sumans publicē
turpmākas politikas deklarāciju
^li^^Sf ^JS**^^ Ī^Ē^ ^ savienoto valstii āiHetu ml.
;^tru konfer™ n o b e l ^ nākam pimdi^n pnbUcēls kopīgs oft.
dālg komimike; kurā ddklarēta trUa rietamu Ifelvalsta tiin»nāki poll-
«te^ VāčUas JantaJumS. Svarīgākie ķomimlkē ponktt ir n o S L T k a
Wc«a palto okupēta tik Ugi, IkamSr Padomju savienība pretoMes ^
Vācijas apvienoSanai uz demokrātiskas bases, ka ari padnojams, ka rie-iomvalstis
nodibkiās Londonā Ipain komisija, lai noskaidrota Vācijas
okupācijas statīta liberālizēianas iespējas. Komunikē uzsver, ka sa­biedroto
politikas gala mērķis ir atkal iesaistīt Vāciju brivo tautu
laimēt
Rietumvalstu ārpolitikas vadītāji
favā d^aiādjā norāda, ka viņi ap­ņēmušies
turpināt to mērķu sasniegs
sanu, kas noteikti 1949. g. aprīļa
Vaiingtonas nolīgumā un vēlreiz at-
Ifirtotl nesenajā Pētersbergas nolī-
Cfitoā, proti. — ka Vācija pakāpenisld
atkal uzņemama Eiropas brīvo tau­tu
&aimē. Kad Vācija būs šo stā-iŗdteU
sasMegusi, viņu pamazām at-
1|»!Īvos no fidzšjnējiem kontroles no­teikumiem
un dos tai vislielāko 8u-yerēņitātl,
kāda vien iespējama uz
CjkupādjasT^Ima bāzes. Tā kā Pa­domju
savienības valdība j<:prōjām
tļegrib atļaut austrumu joslas iedzl-jvotājlem
uz demokrātiskiem pamai-
1iem apvienoties ar rietumu joslām,
iSad titanēr, kamēr šī padomju poli­tika
turpinājos, nebūs ar! iespē­jams
noslēgt ar Vāciju galīgo miera
līgumu* Anglijas, Francijas un ASV
ārlietu H^istiri tomēr jau iagad no­lēmuši
dibināt Londcmā īpašu stu­diju
komisiju, kas pētīs ieejas Vā­cijas
okupācijas statūta eventuālai
Jrevlzljai TrTs rietumu lielvalstis
atkārtoti izsaka cerību, ka būs iespē­jams
radīt nepieciešamos priekšno­teikumus
kopīgas vācu valdības iz­veidošanai,
kas garantēs visai vācu
tautai tās fundamentālās brīvības.
Jau pirms publicēšanas oficiālo
komimikē tekstu ar spedfilkurjēru
nosūtīja uz Bonnu Rietumvācijas fe­derālās
valdības kaicleram Dr.
Adienaueram. Pirmie komentāri no
(Turpinājums 8. Ipp.),
NODIBINĀTA LATVIEŠU NACļO
Aizsardzība
pirmā vieta
poreju vaĢļjolmnleciba
SAI GR1JPĀ PAOAIDSM IESKAITĪS ABI BU. EAŖAVlSUS-MUNS
IECEĻOŠANAS LIKUMA PABAKSTISANA AIZKAVĒSIES
Sākusies AtMķa I ^utibu pārstāvju apspriede Bad Kisingena
padomes l(onlerence
Vienoti visi tautieši
Bil gaidi^ lidzSinēJās KanajSas |iat^ti{a nadonālās apvienības dele-lllallim^^
pulcējis maija spKU«iijļ^^1^ pilsētā, ka# latvieša
Ķ% pieiiaguma dpļ k|avi|si par vi8« Kaitadss tautiešu centnu Sanāk-stt
Mja izcils notikuma šis zemes tetviefiu dzIv¥,.Jo katrs delegāts de-tis
imjā ceļā ar cerību panākt Istuj^pvienošanos turpmākajam kopīgam
Aarbam» 31 delegāta pūles tiešām nebija veltilgas. Pēo divu diienu disku­sijām
kongresa prezidijs varēja paziļiot, ka atrasta kopīga bāze, un visi
latvieši, kas dzīvo Kanādā no Haiifaksas Udz Vankuverai, turpmāk būs
apvienoti vienā saimē.
J^ātu saimi vispirms uzrunāja
^^blskapa vietnieks Kanādā māc.
A, Sanāksmes atklāšanas
ļimu teica KLNA priekšsēža viet­nieks
L 2lgurs. Kongresa dalībnie-kui
apsveica un labas sekmes kop-tobībai
novēlēja ģenerālkonsuls R.
Braisons, kura uzrunai sekoja Latvi­jas
viists himna. Ar rakstu sanāk­ta
sveica pulkv. V. Janums un prot
Gulbis. Par sanāksmes vadītāju
ar 28* balsīm ievēlēja inž. J. Svanku,
paŗ vl^a palīgu R. Kalniņu un sekre-tfiriem
— L Andrejsonu un L. Sipo-ļņu.
Pēc Iepriekšējās delegātu sanāk­smes
protokola nolasīšanas un pie-ņejnSanias
pārskatu par līdzšinējās
Xmk darbību sniedza I. Zigurs. Ap­vienībā
ietilpst 18 latviešu biedrības
Uh kopas. No 8000 Kanādas tautie­šiem
tajā līdzi darbojās 530. Pēdējos
10 mēnešos K I ^ A noorganizējusi 29
Valdei sēdes korespondences ceļā^
Rosīga bdjusi apvienības kultūras-no­daļa,
rīkojot priekšlasījumus, lekciju
W koncertus. Līdzdcļu trūku­ma
dēļ nav bijis iespējams realizēt
iecerēto prominento latviešu māksli-ōieku
koncertturneju pa Kanādu. Tu-
V&ajā laikā no Vācijas sagaida lie­lāku
latviešu grāmatu sūtījumu, kas
būs pamats jaunierikojamai lasīta­vai.
Pastāv divas latviešu svētdienas
eķolas, bet šai ziņā stāvoklis neap-
Igaupu virsnieks
izkļuvis no Sibirijas
Stokholma (Is). — StockholmsTid-nlngen
ziņo, ka šinīs dienās Zviedri­ju
sasniedzis kāds bij. Igaunijas flo­tes
virsnieks, kas 5,5 gadus pavadījis
Sibirioas cietumos. Igauņu vir^iie-kam
laimējies ne tikai ar izbēgšanu
no komunistu nagiem, bet tas atradis
Zviedrijā arī savu ģimeni — sievu
un dēlu.
Vairāk nekā 5 gadus virsnieks pa­vadījis
Uljanovskas cietumos Sibin-jā,
kur tas pārcietis neaprakstāmu
postu un grūtības. „Mēs sacentāmies
varžu un slieku ķeršanā un gaidī­jām
pavasari, lai savu bada pārtiku
ī?apļldinātu ar lapām un pumpu-Ķas^^
stāsta »sbēgi^<
mierina, jo izkaisīti dzīvojošās ģi-'
menes skolu jautājumā bieži ir diez­gan
pasīvas.
KLNA saimnieciskā nozare inten­sīvi
pētijusl Kanādas saimniecības
jautājumus, ievietojot šejienes presē
tautiešu informācijai 27 rakstus par
dažādiem pasākimiiem Nozare cen­tusies
veicināt un popularizēt ģime-
'ņu mājiņu pirkšanu. Grūtdieņu palī­dzības
darbam pēdējos plecos mēne­šos
savākti 932 dolāri, izUetojot šo
naudii pārtikas sūtījumiem uz Vāci­ju.
KLNA ar savu Otavas biroja
starpniecību ievadījusi latviešu in­validu
grupas ieceļošanas akciju Ka­nādā,
Aprūpes fonda (LRA) darbības jĀr-skatu
deva I. Andrejsons, uzsverot
līdzšinējos M. Vētras nopelnus aprū­pes
darba praktiskajā iedzīvināšanā.
Otavas birojs pārņēmis, latviešu kar­totēku
no A. Brilta Halifaksā. Ar bi­roja
starpniecību pēdējā laikā izkār­totas
imigrācijas iespējas Kanādā 399
personām, bet 110 lietas vēl kārtojas.
Birojs reģistirējis, ka raksti par lat­viešiem
Kanādas presē parādījušies
400.000 eks. koptirāžā. Nodibināts
kontakts ar Canadian Press ziņu
aģentūru, kas bieži izlieto biroja
sniegto informāciju par apstākļiem
Latvijā aiz dzelzs priekškara.
Revīzijas komisijas ziņojumu snie­dza
komisijas priekšsēdis Ziediņš,
starp citu norādot, ka centra orgam-zācijām
vēl nav izdevies pārvarēt
savu organizēšanās stadiju. Kores­pondences
sēdes nav attaisnojušas
cerēto. Teicami darbojas grūtdieņu
atbalstīšanas pasākumi. Apvienības
kases grāmatas atrastas kārtība. Ga­da
pārskatu un revīzijas komisijas
ziņojumu delegātu sanāksme pēc de­batēm
ar balsu vairākumu pieņēma.
Sanāksmes pirmās dienas vakara bi­ja
noorganizēts koncerts un kopīgs
azaids.
Otras dienas apspriežu svarīgākais
jautājums bija apvienības ^«Hu
izstrādāšana un pieņeir^na. Statūti
bija pieņemti jau iepriekšēja delegā­tu
s^ksmē, bet vēlāk tiVi^^adijas
nepiemēroti praktiskajai dzīvei. Tad
tika izstrādāti divi citi statūtu pro-jekta
varianti. Pēc ilgām debatēm
Londona (Is).—Pirmdienas priekš­pusdienā
Londonā sākās 12 Atianti-ka
pakta valsta ārli<$tu mlnistiii
konference' Bez Beivina Ečesona
un > Sūmana paplašinātajā kon­ferencē
piedalās arī iti4u ārUetu mi­nistrs
grāfs Sforca, beļģu — Vanzē-lands,
holandiešu — Dr. Stikers.
norvēģu — Lange, dāiņiu — Rasmu-sens,
kā arī Luksemburgas, Kanādas
Portugāles un Islandes ārpolitikas
vadītāji Pairedz, ka konference tur­pināsies
apmēram nedēļu. Tās priekš­sēdis
būs. ASV ārlietu ministirs DIns
Ečesons. Līdztekus daudzajiem
ārlietu ministini politiskiem un saim-nledsklem
padomdevējiem apsprie­dēs
piedalās arī atsevišķu signatār-valstu
mmtārie vadītāji.
Pirmajā dienā apspriedes notika
tiklab priekšpusdienā» kā pēcpusdie­nā.
Par apspriestiem jautājumiem
pagaidām nekā tuvāka neizpauž.
Oficiālajā pirmās dienas komunikē
teikts, ka pārrunāti līdzšinējie sa­sniegumi
aizsardzības spēku stipri­nāšanā
īrn apmainītas domas par vis­pārējo
pasaules politisko attistību.
Apspriežu galvenā problēma ir
Atlantika pakta valstia militārā aiz­sardzības
sekmīga izkjirtošana. Katrā
ziņā jāatrod Izeja, kā Eiropas valstis
varētu neatlaidīgi palielināt savus
militāros atvaires spilkus, neizsme­ļot
visas savas saimnieciskās rezer­ves*
Patlaban tas rnevi^ financēt
kādēļ dāiKjssas valSJtis; i?do4 militārai
apgādei vairāk līdzekļu nekā tās
drīkstētu, lai nepaaujgstinātu daves
dārdzību. ASV savukārt negrib nest
visus upurus Eiropas apbruņošanā.
Tādēļ galvenā sasāpjšjusī problēma
ir atrast šeit līdzsvarotu atrisinā­jumu.
Signatārvalstu militārie vadītāji
savukārt iesnieguši i)ārskatus, kiir
uzsver militārā apbniņojuma lielos
trūkumus un nepilnī1>as. Atiantika
valstu militāro spēku saskaņošanai
nepieciešams atrast iespaidīgu un
piiēdzīvojušu virspavēlnieku, kam
būtu pakļautas visu Rietumeiropas
valstu armijas. Arvien biežāk šai sa­karībā
min. ASV ģenerālštāba
priekšnldca ģ^. Bredlija vārdu.
Sīs militāro prasību un sainmie-cisko
iespēju pretestīl>as konferencei
jāpārvar, lai vēlākai^; līdz 1952. ga­dam
labi apbruņotai un uzbrukumu
kārai Pad. savienībai varētu stādīt
pretī labi izveidotu un spēcīgu Eiro­pas
aizsardzības sistēmu.
VidJ& palioiji, to isvietoiana pa nmetnēm un tdOKotnes ttodfoilai*
ana bija galvenais temats, ko plafl pttrrunila DP iperikiņu Joilat tau-
Ibu pirslivju kirtēft ap^^ede IRO itibi Bad Aisiiifeni u l i.
maiji. Latviešus apspriedi pārstāvēja LCK priekiiiļis H. Kiarits. Ne­vērojot
to, ka Udi 80. Jflnijam paUdg tikai nedaudz laika, IRO Mba
darbinidd vēl nevarēja konkrēti pttoikt, Idl m Jānotiek Vldji p»^tt
lOhreJal vicu nalmniedbi, un apiprieiu gaiti varēja iegit tikai atievU-ķus
visiArēJus Iespaidus. Taji patt laiki nometņu atbrivoiana Jau si-knsiei,
un notiek ari konkrēti sagatavolanis darbi palu DP noMaoal
ncu pirvaldel Emigridjaf Jantijomi noskaidrojis, ka preridento
Trfimens Jauno DP ieoeļoianM Ulnimu, parediams, parakstts tikai maUa
beigās vai Jflniji, Jo konOiiJu darbi radies neparedzēts aiikavljuail.
Nenoteiktību par Vācijā palicēju
pāreju vācu saimniecībā iz^dro
ar dažādiem apstākļiem. Pirmkārt,
jauno DP likumu^ ko uzdots izstrā­dāt
vācu valdībai, saskaņā ar augsto
komisāru pi^rasSjumu varot aizka­vēt
tā saskaņošana ar pamatprinci­piem,
kādus UN izstrādāja savā pē­dējā
sesijā, Ietverot tos starptautiskā
konvencijā par bēgļu juridisko sta­tusu.
Tautību pārstāvji bija jau
iepriekš iesnieguši attiecīgām iestā­dēm
savus Iebildumus, norādot, ka
UN konvencija gan plaši apskata
ārzemnieku tiesības un nodroškiā-šanu
svešā zemē, bet šie noteikumi
neatbilst mūsu vajadzībām. Ja tie­sībās
un aizsardzībā tiksim Vācijā
pielīdzināti tikai ārzemniekiem, tad
n^dā ziņā nebūs apmierinātas mū­su
prasības/ tādēļ mums jāiegūst
visas tās tiesības, kādas bauda Vā­cijas
pilsoņi Kā IRO štābs, tā aug­stie
k o m i ^ mierina, ka Rletumvā-dja
DP likumu nevsar pi«>emt bez
augsto komisāru akcepta, un, kaut
ar! p$ae)ie ir ieļE^
bdSoti, DP jāutā}iju^ viņiem tomēr
ir visa atbildība.
Attiecībā par Izvietglanu IRO
štābs paskaidroja, ka vOii saimnie­cībā
lldz 30. jūnijam pārskaitīs v i ­sus
tos, kam nav izredžu izceļot, par
pamatu šai akcijai ņemot ziņas, kā-
Pie Vinnipegas ūdens
vil joprojām ce|as
Montreila (F). — BBC pārstāvis no
Kanādas ziņo, ka Red Rlvera ūdeņi
vēl joprojām ceļas. Kanādiešu dro­šības
Iestādes no Vinnipegas līdz šim
evakuējušas lielāko tiesu iedzīvotāju.
Pilsētā, kurā ir 300.000 cilvēku, at­ļauts
palikt vienīgi 75.000. Kopš pa­gājušās
nedēļas beigām, kad sākās
plūdu katastrofa, un kad Red Rive-ras
ūdeņi sagrāva visus dambjus,
upes līntenis pacēlies jau apmēram
par 11 metriem Kanādas meteorolo­ģiskais
birojs sdņo, ka lietus gāžu dēļ
plūdu katastrofa var kļūt vēl lielāka.
V LalviesLi meitene 150.0(X),
iiecelotaia ASV
150.000. DP, kag ieceļošanas l i ­kuma
ietvaros šinīs dienās iera­dās
ASV, ir 12 g. vecā Dace Eper-mane
no Minche-nes.
Viņa kopā \vc
vecākiem Bemhair-du
un Valdu Eper-maņiem
un vecāko
brāli Juri 7. maijā
izbrauca no Br(*-
merhāfenas ar IRO
kuģi General Bal-lou.
Sai sakarā
Gronas izceļotāju
nometnē bija iera­dies
ASV publiskās
informācijas noz.
ierēdnis, kas inter­vēja
«jubilāri'* un
viņas vecākus im
pēc tam iegūtās sd-ņas
telegrāfiski no­deva
uz Ņujorku.
Kad kuģis ieradī­sies
Ņujorkā, būs
rīkota svinīga sagaidīšana. Daci
Epermanl apsveiks DP komisijas
priekšsēdis Ugo Kārusi, bet pēc
tam viņai paredzi§ts gods piedalī­ties
„Es esmu amerikānis" dienas
svinībās Vašingtonā 22. maijā.
Tur gaišmatainā latviešu meitene
kopā ar daudziem amerikāņu
bērniem nodos prezidentam Trū-
Dace Ep^mane ar miti
menam zvērestu, ka būs uzticīga
amerikāņu karogam.
Epermaņu ģimene brauc uz Ņu­jorku,
kuras tuvu­mā
tai sagādātas
apmešanās un dar­ba
iespējas kādā
farmā. Sagadīšanās
pēc Ģen. Ballou,
kas ved pāri okeā­nam
Daci, vi^ār
ved uz ASV 150.
,Ja:avu'* ar DP ie­ceļotājiem
Uz kuģa
šoreiz ir 1268 DP.
Daces tēvs taut-sainmieks
Bern­hards
Epermanis,
kam ir 43 gadi, bija
IRO ierēdnis Mln-chenē,
bet Latvijā
strādāja bankās un
saimnieciskos uzņē­mumos
Jelgavā un
Rīgā. Visi Četri
Epermaņi — arī mazā Dace — ru­nā
angliski.
Arf 150.000. vīzu ieceļošanai
ASV nesen saņēma latviete —
Blombergas pamatskolas audzēk­ne
Irēne Sulce, Informēja ameri­kāņu
DP komisijas ierēdņi angļu
loslas izceļošanas centrā Ventor-fā.
das iegūtas IRO padomdoianā un
vēlākās iztaujās. Tādu DP paMt
esot pavisam 20.000, un ar IRO pa­domes
lēmumu pēc 80. jūnija viņu
uzturēšanai budžetā Hdzc^u vaira
nav. Uz jautājumu par io DP nā­kamajiem
dokumentiem, minimālo
dzīvokļu platibu, lldzdodamo ļnven*
tāru uti, štābs vēl nevarēja kno«
krēU atbUdēt, tāpat vēl galīgi nav
arī kā Vācijā paUcēju, tfi IRO ap»
rūpē paturamo nometņu saraksti.
Vācijā palicējiem pagaidšfm norā­dītas
šādas nometnes: ve^jlem ļau«
dim Inaula, DomState un kaŗuUm-nlca
Traunštelnā; pārējiem -~ 1 ap»
gabalā (Area) VeinM)erga, Lultpolda
un Jegerhofa karzarmas Ludvigi»
burgā, Funkera kazarmas Bad Kan*
štatē, Belkes kazarmas Ukni un*
Iespējams, ari daļa no EiUngenu
un Gdslingenas; 3. apgab. daļa Ha«
navas, Ziemeļu nometne Vlrdnirgit
Ponda kazarmas Ambergfi; i . apga^
balā lidlauka kazarmas MemkigenlĻ
Prinča Frani^ kazarmas VUm^rngL
1 apg. Jēiera kazarjom MiļinviM
Dešlojsi», F un ir 1 Q(dnēti^
štatē, Frdlaisinga, Hēna kazahnai
Landshutē un Lultpolda Mku^enit,
Pēc tautību pārstāvju aifuiMiiti*
tiem protestiem štābs soUja iaipijtt
robežās arī turpmāk nometnēs
ievērot tautību principu, kaut ģm
kā ntO, tā augsti komisāri to vaita
neuzskata par svarīgāko.
Baltieši, idcraiņi im imgāri nepa»
tīkami pārsteigti bija par paskaid­rojumu,
ka Vācijā paUcēju g n ^
paredzēts piedaHt ari bij. karavīrus,
kamfr nebūšot saņemts kāds dts
lēmums viņu tagadējā stāvdcļa de­finīcijā.
IRO pārstāvji gan paskaid­roja,
ka visi tie, ko pārvietos Vācijā
palicēju nometnēs, katrā laikā bau»
da emigrācijas tiesības ar IRO starp*
niecību, ja viņiem tāda iespēja turp­māk
rastos; praktiski viņus uzņems
Izceļošanas procesā tāpat kā tagad
privāti dzīvojošos DP. Tur{»eUm
tos, kas atsakās pieņemt emigrādjas
piedāvājumu, IRO štābs Zenēvā no»
lēmis atzīt par tādiem, kas uz vi»
slem laikiem atsakās no IRO patf*
dzības emigrācijas gadījumā.
Sakarā ar to, ka prezidenti Tril»
mens jauno DP ieceļošanas likuīinu
paralcstls tikai maija beigās vai Jū­nijā,
tagadējā procesā atical noteikta
pārbaudīt laukstrādnieku proouftu«
Jaunaiā Ukumā svariga pārmaina
būs tā, ka galvojimius varēs pari£-
stit tikai ASV pilsoņi, un lespējamSi
ka no 1. jūlija to prasīs ari no līdz»
šineļiem galvojumiem. So prasību
gan sedz ASV organizācijas ar kuru
starpniecību galvojums izdots, pie­mēram,
baznīcas uc.
Uz pārstāvju 'jautājumu, vai jauni
likuma kvotē, kas paredzēta vācie­šiem
(Volksdeutsche), nevarētu ietil­pināt
ari izskrīnētos resp. tos, kam
nav DP sUtusa, iRO štābs paskaid­roja,,
ka šis Jautājums nav IRO
komi)etencē8. Vācu iestādēm pa­šām
būs grūti izmeklēt no vairāk
nekā 10 miljoniem vācu bēgļu liku­mā
pieļautos 64.000. tādēļ Jāšaubās,
vai ari tās gribēs šajā ziņā palīdzēt
Ļoti grūti ata-isināt Jautājumu, kā
atbrivot DP no sekām, kas radušās
no niecīgiem 'sodiem, jo ASV neat­zīst
nekādu formālu sodu svītroša­nu.
Labvēlīgs lēmums aticarigs ti­kai
no imigrācijas un naturalizāci­jas
Ierēdņu ieskata, bet šādā veidā
pozitīvu izkārtojumu panākušas ti­kai
nedaudzas personas. IRO štābi
apsolīja ari turpmāk palīdzēt, lai ios
noteikumus liberalizētu.
Apspriedēs vēl plašas pārrunas ra­dīja
konflikts Heilbronas sanatori­jā,
par ko vienojās tālākas publikā­cijas
neizdarit, iekams nebūs at-saulcsmes
no īpaSas komisijas, ko
apšj^riede nolēma iecelt šī gadījuma
nosInaidroŠanaL
i'.
i!
-'i
.•1 ,
m
-iv
i
iii'
1 '
1;
? -
4,