1949-10-22-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
•^^'Vfilr:
^ - i 19. o:
Jāprasa
[jardus ASV
'Oto 8pet^
ļpnnasanai
padomju SS,"?-
f« atbrīvo U d Sf
» «2 58 kaujag pj.
,1UJ« uzsv&a, karti.
«prasa, l a T ^ ' J
Timā kārtā huetota
ļi4zlbu Rletumeiro;
JK^U senator» virlli
ļlomelropal aodrosSļ
MUtarlem budžetiem
«168 lottedēl.
vairs
'edz masu
ēstus;
Cechbslovaku pren
8t<|ien publicits vai-
»jutos, ka' apcietini.
Iskfis tfrlSanag akd*
te,tiķ ilgi, kamēr v|.
ibUkal naidīgie ele.
«plalistu aģenti bdi
po pariņojumu Prft-w
ireiaji pl^skarai
itt arestiem. Pa-āk
teikts, ka apci^
Haji» sargōtu nj.
i^aķijai naidīgu «ve.
it$ Ootvalds pa-bUcējis
parlaments
polu», kas* valdībai
lela^ķtlea visās baz-kuma
paredslpa*
ministtijas nodi*
ir^vgai^Idzniekl
mftšis darbi-ar
jaunā Itkttmi
i^alōvāķijas vaid!-
ļvfSata vēstījumu ii-territorljfi.
Uz pi-lu;
atsaucļes VatiķS-ziņotājs
piektdi^
iCās:* „CediOŖlovfiķi«
ieatājuSfis ima-laa
rīkojumi; panfi-tur
tagad jūtas kfi
ii novērotāji ziņo
;\}rienea katoļu ga-
8 sakarā ar jauna-
Ikumiem sagaidi-toieku
apcietini-ķti
2lņo,. ka HSkc^o
echoalovākijā notiks
^kufus ŗlto 6echu
rtņes organizācija
ylanevru uzdevums
jēju.meklēSana un
; 15 gadus vecfe
rstināti ar dzlm-lenaldnleka
Iz-
Ikvinla gadījumā"
padomes
darbība
ķ^rba <iēdē Parlz6
tš Eiropas padomes
[ uh konsultatīvas
Igas sesijā Izvēlēta«
ija. Ministru ko-a
12 valstu Srlletu
[ta sevišķi pl^J»
i vispirms būs ja-fvajā
padom§ pi«-
osinājuml un taa
Ivinašanu. Stras-zināti
ari. vairāki
ipas padomes s a-
Iktu paplašinātas
ta" pilnvaras. Mi;
Ji tad būs
lāt pašai savasjiŗ
1 padomes i^^f
Iksperimenta ij»-
• vieglāk oriente-par
Eiropas pa-pastāvīgs
f ^ f
^ t ā komisija sakas
liekami ml-jrba
kfirtlb^
flŅU
I direktors Ken^
laulāsies stujji
tatvlao New8paper
m0iaie6 uoder EUCOM avU
0ļfitB Divlsion Autborlsatlon
ggniber UNDP laa. Publisher
^ gditort ValdonSrs Lanoi^
E0Ungen/K.« Brelte Sti\
printer: Ungeheuer &
fmgf, Ludwlg8bur0. Kftmer-rt,
ll.Publi«hedtwlcewe€kly.
Clrculation l i m
Nr. 102 (326)
Sestd., 1949. g 22. oktobri.
Iznfik b-eSdlenda uo sestdienas.
Izdevējs: UtvieSu CeotrSia Komiteja.
Galvenais redaktors: V
Lambergs; galvena redaktora
vietnieks: M, CuUUs. Redaktori:
A. Boiatelns, Fr. Igala.
J. Jēkabsons. B. (IseUa. H.
Mindenbergs, £. Raisters, L.
Svarcs. . Redakcijas adrese:
E5sUngen/N.. Brelte Str. 6-6,
telefons 173S9.
I » 0
•i
Ari izklīduši mēs varam
Siitnis K. Zariņš Bavārijas latviešu vidū
TRIMDINIEKU TAUTISKĀS VELTES
AUGSTAJIEM VIESIEM '
Utvi^u trimdln eku saime VācUā pacilātā saviļņojami dzīvo Udd
Latvijas ārkārtēja pilnvarotā, sūtņa K. Zariņa apmeklējuma braucie-osm
pa amerikāņu Joslu. Dodoties no nometnes uz nometni, siltnis ar
lundri un mušu centrālo organizāciju pārstāvjiem it viimr pirUecināJās
p^r dziļo un patieso sirsnību, ar kādu tautieši sagaida un pavada mī-ļoio
ciemiņu. Pārpildītās svinīgo aktu zālēs tautietes uiti tautieši, ved
ļsndis un skolu Jaunatne ar lielu uzmanību klausās suiņa uzrunas, ne
jau sagaidīdami, ka dzirdētie vārdi pavēstīs tiem kādu liiēklņn un radikālu
latvleSu vispārīgās «Ituācijas maiņu, bet gan galu enokārt vēlēdamies
saklausīt ti^Jos stiprlnljumu savām cerībām un redseēt sGtni kā
personību un Latvijas valsts augstāko reprezentantu. Pēo Virtember-gas
nometņu apmeklējuma viesis pēdējās dienas pavadīja braucienā pa
Bavārija, ierazdamies Memingenā, Kemptenē, Garmišā, Minchenē, PrI-idĻ
Traunitelnā un Berchtesgādenā.
Viesojoties Vācijas amerikāņu jos-
18, sitnis K. Zariņš visilgāk uzturē- Sļ lielākajā latviešu kolonijā Es-genfi.
Pēc plašās apmeklējumu un
larikojumu programmas svētdien,
par ko ziņojām iepriekšējā numurā,
Sātnls pirmdienas rītā devās uz
fjŗankfurtl pie ASV augstā komisāra
Mekloja, bet tās pašas dienas pie-i
r ^ ē atgriezās vēlreiz Esllngenā.
Sūtņa kundze pirmdienu pavadīja
jle Bsllngenas latviešiem, iepazīstoties
tuvāk ar dažādiem nometnes
pasākumiem. Kolonijas pārvalde bija
gādājusi* par viesu iespējamām
ftftibam, iekārtojot sūtņa un viņa
kundzes mītnei divas mājīgas kolonijas
administratora J. Aperāna
Apcietināts Buigarijos
ģenerālštāba šefs
^Ih^^.iffi...'^ Parlj^s laikraksta^
tifi&#^iri atsauc^^^^ sava So*
lijas korespondenta' informāciju, zilo,
Ica ipnedēļ apcietināts Bulgārijas
ļpiādaatāba priekšnieks ģen. Ti-l&
ovili kaa reizē komandēja arī bul-gini
pirmo armiju. Cietumā ieslodzīts
bez tam vēl Sofijas garnizona
priekšnieks ģen. Točevs. France Soir
sakās ^ām, ka Bulgārijā pašreiz
aotldc lielas tīrīšanas armijā. Pa-gajuSās
nedē
dušl daudzi
as beigās pēkšņi pazu-bulgāru
augstāki virsnieki.
Apcietināšanas vilnis sevišķi
ftaris Sofijas garnizonu un ģenerāl-
Itabu. Parīzes politiskās aprindās
4oma, ka ari Bulgārijā jau tuvākajā
nākotnē notiks tā saucamie ifSka-to
procesi", kuros tiesās Tito piekrl-tSJus
un kominforma ienaidniekus.
Cechu strādnieki bridina
no Icominisma
Parīze (E). — Sinls dienās Parīzes
lielais laikraksts Figaro publicējis
tou strādnieku atklātu vēstuli saviem
franču darba biedriem. Sis
Wksts no Cechoslovakijas pārgādāts
slepeni pāri robežai un nodots laik-jaksta
redakcijai. Vēstuli rakstījuši
Skodas fabriku strādnieki. Viņi brl-
Jtaa savus fraAču ķollēgas neticēt
temōnismam un nelolot veltīgas 11-
jtojas, ka šī mācība var dot kādu
labumu strādniekiem. „Tad, kad
Hiōsu zemē notika apvērsums un
sagrāba Maskavas algotņi, mēs
jikai atjēdzāmies, ko nozīmē Padomju
savienības propaganda. Mēs neesam
brīvi. Mums jāklausa vienigi
Maskavas pavēlēm. Gotvalda un Za-
P^tocka sludinātais uzplaukums ir
8Wtl meli.Nepakļaujatjes nekad ko-
'^Jnlsmam, jo tad jūs zaudēsit brīvību,'
» vēstules beigās raksta čechu
«trādnieki.
darba telpas.
Turpinot braucienu, sūtnis ar
kundzi un pavadoņiem otrdienas rītā
atstāja Eslingenu im cauri Vir-tembergas
apgabalam devās uz Bavāriju,
kur pirmais ceļa teērķls bija
Memingenas latvleSu nometne. Pie
nometnes vārtiem sūtni sagaidīja
LCK pārstāvis Bavārijā A. Steln-hards,
apsvelkaima uzrunā norādot,
ka tieši Bavāi'ljas apgabalā kādreiz
bijis vislielākais latTOŠu trimdinieku
skaits. Tagad atlIkuiU vairs tikai
15.000 tautiešu» bet tomēr nometnēs
te v^l arvien valda možs .latviskais
gars. Atmiņai LCK pārstāvis pasniedza
sūtnim tautiskā rakstā darinātu
sienas segu, ko audis aklais nometnes
iemītnieks A. Teichmanis.
Tad A. Steinhards Iepazīstināja sūtni
un kundzi ar nometnes vadītājiem
darbiniekiem un nodeva viesu
tālāko pavadību Memingenas lai-,
viešu komitejas prieSsēdim A. ļBū-m^
ninir^ •./.l „ • " : ^ . " . r . Ļ ^ \
Svinigajfi sanāksmē nometnes zāli
viesus sagaidīja skautu un gaidti|o-"
da sardze ar karogiem. Lai sanāksmes
gaitu varētu noklausīties ie-apējami
lielāks skaits no visiem nometnes
1500 latviešiem, zāles ārpusē
bija ierīkoti skaļruņi, jo nelielā sarīkojumu
telpa spēj uzņemt tikai
dažus simtus personu. Nometnes
koris diriģenta Pālena vadībā apsveica
viesus un pavadoņus ar
dziesmu Tev mūžam dzīvot, Latvijai
Ilgu aplausu sveikts, runātāju paaugstinājumā
devās sūtnis K. Zariņš.
Tā kā sanāksmē bija ieradušies
ari Memingenā dzīvojošie lietuvieši,
sūtnis uzrunas ievadījumā
vispirms nodeva mūsu brāļu tautas
pārstāvjiem Lietuvas sūtņa Anglijā
Balutas sveicienus. „Manl dzl}l aizkustināja
tikko dzirdētā dziesma
Tev mūžam dzlivot, Latvija," turpināja
sūtnis, „Siem vārdiem jāskan
visu mūsu sirdīs, visos kontinentos,
kur vien dzirdama latviešu valoda.
Arī Izklīstot tālāk no Vācijas, mēs
ar savu darbu, stāju un garīgo rosību
varam nākt talkā valstsvīriem
un mūsu pārstāvjiem, kas diplomātiskajā
laukā cīnās par Latvijas atgūšanu."
Pateicoties sūtnim par sengaidīto
apciemojumu, komitejas priekšsēdis
A. Būmanis apliecināja visu klātesošo
gatavību un apņēmību vienotiem
spēkiem cīnīties par savu tiesību
atgūšanu, saglabājot vienprātību
nevien savā starpā, bet ejot šajā
liktenīgajā cīņā kopsolī ar Uetu-viešiem
un igauņiem. Memingenas
latviešu komitejas un pārējo tautiešu
vārdā L. Kleinberga pasniedza
sūtnim krāšņi izšūtu spilvenu, teikdama
novēlējuma vārdus: „Lai tai
galvai, kam jādomā un jāstāv nomodā
par mums visiem, kādreiz būtu
ļauts brīdi arī atpūsties uz patel-
(Turpinājums ft. Ipp.).
14. JŪNIJS ARI KAUKĀZA
Vašingtona (B). — ASV ārlietu
n^nistrija pirmdien oficiāli publicēja
presē amerikāņu slepenā dienesta
savSktos materiālus par masu depor-
^«cijam Padomju savienībā. No Sī z i ņojuma
redzams, ka šī gada 11 jūlija
deportētas un pilnīgi evakuētas
kairākas Kaukāza pilsētas gar Irānas
un Turcijas robežām. Amerikāni^
prese un radio, kas ārlietu m i nistrijas
ziņojumu publicē, loti plaši
attēlo necilvēcīgos apstākļus, kādās
aeportSciias notiku.^as. Ģimenes
aizvešana notikusi nakts vi-
QUj dodot tikai pusstundu laika sagatavoties.
Aizvesto vidū vairums
F ^ > . grieķu, turku, un citu K a u -
««xa tautu piederīgo. Kopējais aizvesto
skaits nav minēts, bet to vērtē
uz vairāk kā IOO.OOOL
Amerikāņu prese sevišķi uztraucas
par to, ka deportētie ar varu dzīti
dzeloņstieplēm aizrestotos preču v a gonos
un garajā ceļā līdz Centrālāzi-jai
bijuši bez pārtikai? un ūdens.
Aizvestie tagad atrodoties nkoncent-rācijas
nometņu māla būdās, sērgu,
apsēsti, ar augstu mirsitību."
Sis ziņojums» šķiet, ievada jaunu
pretpadomj^i propagandu, lai UN debatēm
par cilvēka tieiiiībāro piedotu
lielāku nozīmību. Kā jau ziņojām,
UN juridiskās komisijiiis sēdē pagājušo
nedēļu pieminēja arī deportācijas
Baltijas valstīs.
ēt cinā par Latviju Kvota ir sasniegta, bet
pral(tisl(i galvojumu
izsnieosuna
vel turpināsies
Lcijassaksijas IRO galvenajā mītnē
angļu joslā saņemta telefonogranuna
no Vašingtonas, kas vēsta, ka aa-sniegta
DP likumā paredzētā 205.000
ieceļotāju kvota. Taš nozīmē, ka teorētiski
nevienam vairs nebūtu cerības
izceļot, kas nav saņēmis t. s. Eiropas
numuru, bet praktiski akcija
tomēr vēl turpināsies, jo apitn. 40.000
galvojumu nodoti sadalīšanai bazni*
cas organizācijām un privātām per-sonām.
Bez tam daļa galvojumu at-*
brīvojas ar tā sauc. „Dead Cases" —
gadījumiem, kad bez saņēmēja paliek
noraidīto un starplaikā uz citām
zemēm alzbrauk«ašo galvojumi
Lejassaksijā vien šādu gadījumu ir
apm. 4500. Sos galvojumus atbrīvo
un nosūta atpakaļ uz Vašingtonu.
(In)
l \
7 •
Sōti^te K. ZariņS nm kondze Konpienes latvieia svinīgajā aktā ar nometnes
komitejas priekšsēža J. Perlbaeha pasniegtajām veltēm — trimdinieka
^ddves attēlu albuma on taatisko iķIvL
PR0T12STI U N AĢITĀCIJAS RUNAS NELĪDZ. ^ ECE-soNs
mm, m. JUGOSIIAVIJAS J A U N £ LOĪAA NAV NEKAS
S E V I S P
Ņ u j o r k a (B). — Tito var atzīmēt savu pirmo lielo politisko uzvara
cīņā pret Sta|ļino. Otrdienas sēdē U N pilnsapulces 59 delegfiti otrfi
gājienā lOzkl&ti balsojot ievēlēja JugoslavIJa par drošības padomes locekli
no 1950.—52. gadam. Neraugoties uz Višinska vairākkārtīgām protesta
runām an pailomju delegācijas piliem pārliecināt U N locekļos par
to, ka Jābalso par Maskavas kandidāta U N drošības padomē — Cecho-slovāķUo,
39 U N locekļi savas balsis nodeva par Jagoslaviju. Padomju
savienil^as satelīts Cechoslovaķija varēja sev atzīmēt tikai 19, to starpā
an Lielbritānija, kas par padomju kandidātu esot balsojusi „aiz tradīcijām".
Tūlīt pēc sensacionelā balsošanas
iznākuma UN pilnsapulcē, kur ceturtdienas
pēcpusdienā valdīja ļoti
saspīlēts noskaņojums, Padomju savienības
delegācijas vadītājs ārlietu
ministrs Višlnskls teica asu protesta
runu, „JugoslavlJas ievēlēšana par
drošības padomes locekli," teica VI-SinskiS,
„nozImē UN chartas laušanu.
^ Ar to rietumu lielvalstis pārkāpušas
visus savus politiskos nolīgumus
ar,Padomju savienību. Mēs Ju-goslaviju
nevaram un nekad nevarēsim
uzskatīt par Austrumeiropas
valstp bloka pārstāvi."
Višlnskls savu runu mēģināja dramatiski
stiept garumā, bet padomes
vadītājs Romulo viņu vairākkārt
pārtrauca un Višlnskls runāja tikai
2 minūtes. Pati balsošana notika pilnīgam
klusumam valdot, divi jjājle-nos,
jo'pirmo reizi par Jugoslaviju
nodeva tikai 37 balsis, bet tās ievēlēšanai
bija vajadzīgas vismaz iivas
trešdaļas visu balsu, t i. 39. Pirms
tam par drošības padomes loceklēm
Argentīnas tm Kanādas vietā tarp-mākajiem
2 gadiem ievēlēja Indiju
un Ekvadoru.
AFN Vašingtonas komentātors atreferēja
ļoti interesantu Cechoslovakijas
delegāciias vadītāja -priciumu
par Jugoslavijas ievēlēšanu. Cechu
diplomāts izteicies, ka šī balsošana
esot tipiSļks pierādījums tam. k a .Tu-goslavija
esot iemanevrēta ASV p o litikas
ūdeņos un kļuvusi par kapitālistu
kalpu. Padomju savienības bloks
Jugoslaviju neatzīžot par sav^u pārstāvi,,
lai gan pēc Jalta/5 un Potsda-mas
līgumiem Jugoslavija ieskaitīta
.,austrumu blokā", kai? saimnieci^-ki
un politiski pieslejas Maskavai. „Sī8
Ečesona intrigas dēļ," teicis čechoslo-vaku
delegācijas vadītājs. „UN drošības
padomē izjaukta katra harmonija.
Tas nozīmēs smagus kavēkļus
turpmākajā darbā."
A$V ārlietu ministrs Ečesons, ko
žurnālisti, intervēja tūlīt pēc balsošanas
rezultātu paziņošanas, bijis ļoti
mierīgs un uzsvēris, ka Jugoslavijas
Ievēlēšanā UN drošības pado-nē neesot
«nekas ārkārtīgs" un „nekādl
nopietni traucējumi vai nesaskaņas
bez jau pastāvošajām tādēļ neradīsies."
Pasaules presē Tito diplomātu uzvara
tiek izcelta kā pirmās šķiras
sensācija, jo iepriekšējos vērtējumos,
neraugoties uz Jugoslavijas delegācijas
ļoti rūpīgo sagatavošanas darbu
UN aprindās, par ko ziņojām
trešdienas numurā, visi bija pārliecināti,
ka tik daudzas valstis atturēsies
par Jugoslavi ju un Cechoslova-ķiju
balsot, kādēļ neievēlēs ne vienu,
nedz otru.
NBC piektdienas rīta komettfārā
no Ņujorkas uzsvēra, ka Jugoslavijas
politiskā uzvara nepaliks bez iespaida
uz Padomju savienības izturēšanos
UN starptautiskajos jautājumos.
Katrā ziņā esot jānogaida nākamā
UN sēdē 1950 g. janvārī, kad
Jugoslavijas pārstāvis saks reāli darboties
drošības padomē.
Senators Mekkarens
turpina ciņu pret
DP ielaišanu ASV
Roma (I). — Kaut ASV senāts Jau
pag< nedēļā nolēmis DP imigrācijas
likuma papildinājuma apspriešanu
atlikt vēlākam laikam, senators P.
Mekkarens no Eiropas joprojām turpina
atkārtot 8^](,us iebildumus pret
ielaižamo DP skaita paaugstināšanu.
Pirms izbraukšanas uz Spāniju»
Mekkarens Romā izteicies, ka „Amerikas
durvis pārāk plaši atvērtas
bīstamu ārzenmleku tūkstošiem**.
Viņš ieteica ASV kontroles iestādēm
pastiprināt savu darbību, lai sargātu
nācijas intereses.
«JPaSreizējfis imigrācijas nietodea
atļauj ieejot daudziem tūkstotim,
kuru darbība var kaitēt mCbsu sadzīves
veidam," deklarēja senMors
kādā žurnālistu sanāksmē. Mekkarens
ieradies Itālijā no Šveices, pēc
tam kad viņš bija apmeklējis Franciju,
Vāciju un Austriju. Senators
paskaidroja, ka viņam ir pllnl^
noteikta Informācija par to, ka tikai
viens no katriem četriem uz Ameriku
aizceļojušiem DP faktiski esot
kapa apstākļu dēļ pārvietota persona.
Kāds imigrācijas lietu eksperts
senatoram stāstījis, ka 76 proc, faktiski
esot Ieradušies Rietumeiropā
pēc kara beigām un nemaz neesot
kvalificējami kā DP.
Senators Mekkarens tamdēļ ieteic
stingrāku DP skrīnēSanu pirms
viņu ielaišanas Savienotajās valstis.
Viņš arī uzsvēra, ka Austrālija un
Kanāda esot Izvēlējusies labākos
imigrantus, kamēr Savienotajām valstīm
tagad jāņemot, kas vēl palicis.
Sava apmeklējuma laikā viņš neesot
varējis konstatēt, k a pašreizējā likuma
pildīšanā būtu nodarīta kāda ne-taisnllDa
katoļiem vai žīdiem. Sta-tistislcie
dati liecina, ka ieceļojošo
DP skaitā bijuši 40 proc. katoļu un
38 proc. žīdu. Senators tamdēļ vēlr
e i z uzsvēra, k a viņš neuzskatot par
vajadzīgu kaut kādi paplašināt vai
liberalizēt pašreizējo DP likumu.
«Savienotajām valstīm jāizsargājas
no tā," teica viņš, ,.ka ar šādi liberalizētu
likumu ielaiž valstī cilvēkus,
kas faktiski nemaz nav DP." *
IRO padomes sēdē 2enēvā ASV
pārvietoto personu komisijas priekšsēdis
Ugo Kārusi ziņoja, k a 18. oktobrī
no Brēmerhāfenas uz Savienot
a j ām valstīm izbraucis simtstūksto-šais
DP —igaunis Eduards Kīsks ar
s i e v u un t r im bērniem. Kārusi tālāk
paskaidrojis, ka Klskam sekošot vēl
apmēram 75.000 Izceļotāju.
I
.4
Jauns kabinets Francija
Parize (A). — Naktī uz piektdienu
Francijas nacionālā sapulce ar ievērojamu
balsu vairākumu izteica
uzticību bij. Francijas finanču m i nistram
Renē Maijēram jaunas valdības
sastādīšanai. Jaunās Francijas
valdības sastāvs līdz redakcijas slēgšanai
vēl nebija paziņots, bet tā, cik
paredzams, būs līdzsvarota koalīcijas
valdība. Renē Maijers iepriekšējos
7 Francijas kabinetos kopš 1944.
gada bijis ministrs jau 3 reizes.
Maījera politiskā programma pirmkārt
paredz pazemināt pārtikas preču
un ikdienas patēriņa ražojumu
cenas, lai izlīdzinātu pārāk lielo
starpību starp cenām un caurmēra
pilsoņa ienākumiem pēc franka devalvācijas.
INo Rietumvācijas
izraidis politibki
nevēlamos
Frankfurte (C-. — Augsto komisāru
padomes sedē ceturtdien paziņots,
ka sagatavots likums par politiski
nevēlamo personu izraidi.^anu noRie-tumvācijas
robežām, ja tās ar savu
darbību vai izturēšanos rada grūtības
sabiedriskai dro.^ibai, Rietumvā-cijas
iestāžu prestižam vai pastāvošai
kārtībai. Likumu paredzēts pieņemt
visdrīzākā laikā. Informētās
aprindās domā ka .^is likums .sagatavots
gaidāmās komunistu aktivitātes
uzture.^anai politiskajā cīņā starp
Rietumvāciju uņ Maskavas radīto
l ^neatkarīgo" Austrumvādju,
•i '
I i.
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 22, 1949 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1949-10-22 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari491022 |
Description
| Title | 1949-10-22-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
•^^'Vfilr:
^ - i 19. o:
Jāprasa
[jardus ASV
'Oto 8pet^
ļpnnasanai
padomju SS,"?-
f« atbrīvo U d Sf
» «2 58 kaujag pj.
,1UJ« uzsv&a, karti.
«prasa, l a T ^ ' J
Timā kārtā huetota
ļi4zlbu Rletumeiro;
JK^U senator» virlli
ļlomelropal aodrosSļ
MUtarlem budžetiem
«168 lottedēl.
vairs
'edz masu
ēstus;
Cechbslovaku pren
8t<|ien publicits vai-
»jutos, ka' apcietini.
Iskfis tfrlSanag akd*
te,tiķ ilgi, kamēr v|.
ibUkal naidīgie ele.
«plalistu aģenti bdi
po pariņojumu Prft-w
ireiaji pl^skarai
itt arestiem. Pa-āk
teikts, ka apci^
Haji» sargōtu nj.
i^aķijai naidīgu «ve.
it$ Ootvalds pa-bUcējis
parlaments
polu», kas* valdībai
lela^ķtlea visās baz-kuma
paredslpa*
ministtijas nodi*
ir^vgai^Idzniekl
mftšis darbi-ar
jaunā Itkttmi
i^alōvāķijas vaid!-
ļvfSata vēstījumu ii-territorljfi.
Uz pi-lu;
atsaucļes VatiķS-ziņotājs
piektdi^
iCās:* „CediOŖlovfiķi«
ieatājuSfis ima-laa
rīkojumi; panfi-tur
tagad jūtas kfi
ii novērotāji ziņo
;\}rienea katoļu ga-
8 sakarā ar jauna-
Ikumiem sagaidi-toieku
apcietini-ķti
2lņo,. ka HSkc^o
echoalovākijā notiks
^kufus ŗlto 6echu
rtņes organizācija
ylanevru uzdevums
jēju.meklēSana un
; 15 gadus vecfe
rstināti ar dzlm-lenaldnleka
Iz-
Ikvinla gadījumā"
padomes
darbība
ķ^rba |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-10-22-01
