1950-01-11-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Prinpeses imtfir lia it-aiigstate ko-iga « ro-ateelis t»9}u Vadītāju Voiig-i isliltavbjot '-ibl5. jo nav nekādu visus • archivus Šliiilot atjauiiiot ar Jlilīļāzību* f)i >^ Newsveek Na-redaktors (2. 1. 50.) igresa sesijas gaidā-n paredz, ka papll-ļlikumā pieņems. Lai ŗjiu^idiskās komitejas senatora Mak- )po2id}a, viņa argu- Ifailt vairākuma ^Sdod iespēja vel ASV. Bez tam "^"^"^ i trumeh^ par konser- 1^ LATVIA Latvlan New8paper PubUshed under GUCOM CivU Affatifl DlvtelOD AuthorlsatiOD Number UNDP i98. Publisher and Editor: Valdemārs Lam-bergs. EBllngen/N.. Brelte Str. Printer: Ungeheuet & Ulmer. Ludwlg8bur2, Kdmer-fte. 16. Published twice weekly. drculation u.ooo. lATVEVN NEVVSPAPER Nr. 3 (347) Treidien, 1950, g. IL Jaav. Iknlk Mdlsnit un Mitmtnls lzdev€^: utviala CMitrUi K<K mit«)a. Oslvenalt ridaklon: V Lambergii galveni itdaktora vietnSOs: II. CuUtii, Radak* tort: A. Boiltetns, Fr. Igali, I. Jttabatm B. ĶtatUa. B. Ifi&deaberga. i . Balitait. U fivaiti. Redakcijai adrm: CssUngan^., Bratt* Str. telefbna insi. Nacionālā Ķīna faktiski beigusi eksistēt •3" , Lielbritānija un piecas Drošības padomes dalībnieces atzinušas Maotsetungu Londona (D). — Lielbritānija kā pirmā lielvalsts pagājušo piektdien ofieiāli paziņoja, ka atzīst de jure Ķinas tautas republiku, ko nodibināja komunistu^ vadonis Maotsetungs, padzenot uz Foitnozas salu maršalu Cangkušeku un viņa armiju paliekas. So britu valdības lēmumu sarkanās Ķinas ārlietu ministram Cuenlajam iesniedza Lielbritānijas ģenerālkonsuls Pekingā. Tās pašas dienas vakarā Hektors Meknils ieradās ķiniešu vēstniecībā Londonā un nodeva Bevina parakstītu paziņojumu ka Lielbritānija nacionālo Ķīnu vairs neatzīst. * Iesniegumā norādīts,, ka Viņa Majestātes valdība nolēmusi nodibināt diplomātiskās attieksmes ar Maotsetungu pēc tam, kad konstatēja, ka viņš faktiski pārvalda lielāko daļu Ķīnas territorijas. Lai gan jau pagājušas vairāk nekā 2 dienas, Maotsetungs uz britu paziņojumu vēl nemaz nav at-bUdēJis. ^ Lai gan politiskās aprindas jau ļŖen runāja, ka ĶJnas tautas republikas atzīšana sekos agrāk vai vēlāk, britu valdības lēmums tomēr saviļņoja visu demokrātisko pasauli. Ne-kdmūnlstiškās valdības domāja, ka di4)l<»riātlsko attieksmju nodibināša-tia ar Maotsetungu nesekos tik ātri, Vismaz ar to nesteigsies rietumu ļjlelvalstis. lielbritānija tagad pārvilkusi svītru visām šīm cerībām. No britu impērijas Ķīnas tautas republiku kā pirmā atzina Burma, tad sekoja Indija, Pakistāna un tagad Hdzlgu soli spērusd ari Ceilona. No Drošības padomes dalībniecēm ar Maotsetungu diplomātiskas attieksmes vēlas nodibināt jau 5 valstis. Līdz britu vēstnieka nominēšanai Kolombo spriež par Kinu, komunisma m ligiimu ar Japānu Kolombo (C). — Pirmdien Geilo-nas lielākajā pilsētā Kolombo sanāca Lielbritānijas, Austrālijas, Kanādas .Jaunzēlandes, Dienvidafrikas, Indijas un Pakistānas ārlietu ministri, lai spriestu par komunisma ierobežošanu Tālajos austrumos un saim-iiiecisfeajām un politiskajām problēmām. Konferences prezidents ir Cei- Jonas premjers Don Senanajaks. Bez Lielbritānijas ārlietu ministra Bevina tajā piedalās jaunais Austrālijas ārlietu ministrs Spenders, Jaunzēlandes— Dodžs, Kanadas—PIrsons, Dienvidafrikas ārlietu ministrs Zau-ļBrs un Pakistānas—Zafrulakāns, kā jffī Indijas premjers Nēru. Ministru prezidents Senanajaks (Turpinājums 8. Ipp.). Trumena budžets 1950751. Vašingtona (v). — Savā budžeta Vēstijumā ASV kongresā prezidents feumfens pirmdien norādīja uz mil- -^gajiem uzdevumiem, kas gulstas uz amer&āņu pleciem līdzšinējo kara S ^ un nākotnes draudu novēršanā. „Dažl vissmagākie pienākumi mums vēl priekšā," teica prezidents. «Vienas agresijas drauds pastāv joprojām un prasa turpmāku piepūli un palīdzību vājāko nāciju aizsardzībai.** ASV budžets, ko Trūmens iesniedzis kongresam, paredz gandrīz divkāršotus izdevumus militārai ārzemju palīdzībai. Turpretim pārējo starptautisko saistību daļā, kur ietilpst arī Maršala plāns paredzēts 20% samazinājums. Budžeta kopsumma ir 42,5 miljardi dolāru un no tās 4,711 miljardi paredzēti starptautiskai palīdzībai. Pekingā lietveža pienākumus pagaidām uzdots izpildīt ģenerālkonsulam Nankingā Hicinsenam. Londona lūgusi Ķīnas tautas republikas ārlietu ministriju palīdzēt viņam pārcelties uz jauno darba vietu. Politiskās aprindas izsakās, ka par britu vēstnieku paredzēts iecelt līdzšinējo Lielbritānijas Tālo austrumu nodaļas vadītāju Deningu. Tai pašā dienā, kad Lielbritānija atzina komunistiskās Ķinas de jure, arī ķīniešu ģenerālkonsuls Singapūrā Dr. Vu saņēma līdzīgu paziņojumu no britu koloniju ministrijas. Viņš tūdaļ slēdza konsulātu. Pātējiem trim konsuliem M^ajā Londonas lēmumu nodeva malajiešu iestādes. Tā kā 85 proc. Singapūras iedzīvotāju ir ķīnieši, pilsētas iestādes deva rīkojumu policijai atrasties trauksmes stāvoklī, lai novērstu eventuālus ekscesus. Viss tomēr noritēja mierīgi. Politiskās aprindas Londonā izsakās, ka Maotsetunga atzīšana bija jau sai nolemta lieta, Jo citādi Be-vins nebūtu varējis parakstīt oficiālo iesniegumu vēl pirms došanās uz britu impērijas ārlietu ministru konferenci Kolombo. īsto impulsu ritēt lietām „savu gaitu" tomēr deva prezidenta Trūmena vēstījums kongresā pagājušo trešdien un pēc tam viņa un ārlietu ministra Ečesona oficiālā deklarācija ceturtdienas preses konferencē. Pretēji gaidītajam, prezidents savā vēstījumā ne ar vārdu nepieminēja Ķīnu. Bet tad ceturtdien preses konferencē viņš paskaidroja, ka Savienotās valstis nav paredzējušas nosūtīt uz Formozas salu nedz militāro misiju, nedz dot Cang-kaiškam ieročus. Trūmena paskaidrojumus papildināja Dīns Ečesons. Kad kāds žurnālists jautāja, vai arī ASV atzīs Maotsetungu, viņš paskaidroja, ka šīs lietas vēl ir „pār-agras". Valdība vispirms vēlas dzirdēt kongresa domas. Tālāk Ečesons izteicās, ka Savienotajām ' valstīm nav ne gribas, ne iespēju atbalstīt tālāk maršalu Cangkaišeku. Formozu varētu atdodot Ķīnai vēl līdz miera līgumam ar Japānu, jo to paredz arī Kairo un Potsdamas deklarācija. Kamēr Lielbritānijā visi politiskie novirzieni un prese akceptē valdības rīcību par Ķīnas tautas republikas atzīšanu. Savienotajās valstīs turpretim domas krasi dalās. Pret prezidenta Trūmena un Dīna Ečesona Tālo austrumu politiku sevišķi asi nostājas republikāņi. ViņU senāta frakcijas vadītājs senators Herijs un senators Dženners valdības lēmumu nedod atbalstu Formozai nosauc par „jaunu Mincheni". „Sī diena ieies Savienoto valstu vēsturē," preses pārstāvjiem izteicās Herijs, „kā sākums tai uzticības zaudēšanai Āzijā, kas bija iekāpta ar tādām grūtībām." Citi divi republikāņu senatori — Noulends un Stniss — Trū- (Turpinājums 8. Ipp.). Vdcu komunisti nodibinājuši nacionālo fronti ' Berlīne (F).—Austrumvācijas vienotās sociālistiskās (lasi komunistu!) partijas (SED) polītbirojs pagājušas nedēļas beigās paziņojis, ka nodibināta vācu nacionālā fronte. Tās uzdevums ir saistīt visus vāciešus cīņā par Vācijas apvienošanu, Bon-nas satversmes atcelšanu im Rie-tumvādjas vald^as likvidēšanu. Uzsaukumā norādīts, ka SED sevišķi jārūpējas, lai nacionālajā frontē piesaistītu Rietumvācijas intelliģen-ci un agrākos nacionālsociālistu partijas biedrus. BBC politiskais ko-pientātors domā, ka šī jaunā komū-nistru manevra ierosinātājs ir pa- ^ domju ārlietu ministrs Višinskis. Lai saglābtu komunistu pozīcijas, viesojoties Berlīnē atceļā no Apvienoto nāciju pilnsapulces, viņš devis rīkojumu nodibināt, nacionālo fronti. Austrumioslas policijai LeiiKiigā turpretim ir citas rūpes. Tur pašreiz viesojas kāds cirkus, kas uzved rēviju Kāpēc tu raudi, Bambino. Uz Helajiem plakātiem, ja tos neapsargā policija, nezināma roka katru nakti pieraksta — Tāpēc, ka man jādzīvo austrumu joslā. ,,Mēs braucām šurp, lai pateiktu pasaulei, ka no igauņu tautas dzīva vairs tikai trešdaļa DP arī uz priekšu padoti americanu tiesām Minchene (E). — Vācu presē jau kopš ilgāka laika parādījās informācija, ka. sākot ar 1. Janvāri, yisl DP būs pakļauti vājcu tiesām. Dle Abend-zeitung, kas iznāk Minchene, 5. Janvāra numurā publicējusi Bavārijas tieslietu ministrijas informāciju, ka sabiedroto padome ar rīkojumu Nr. 13, nodevusi visas pārvietotās personas vācu Jurisdikcijai Die Neue Zeitung (amerikāņu augstā komisāra Mekloja orgāns) šo informāciju atsauc Meklojs rīkojumu Nr. 13 ar speciālu instrukciju ierobežojis ASV joslā. Minētā instrukcija nosaka, ka DP kā agrāk, tā arī uz priekšu padoti amerikāņu tiesām. Vienīgi civUajās un pārvaldes lietās pārvietotās personas būs atbildīgas vācu tiesās. Cechoslovakiju sagaida Latvijas, Lietuvas un Igaunijas liktenis Frankfurte (D). — Kara gadījiunā Cechoslovakiju sagaida Latvijas, Lietuvas un Igaunijas liktenis, preses konferencē Bad H(»nbur|ā iztei-eās agri&aļs čecfa^^ļtt^ nistrs Bohumils L a u ^ šinīs, dienās laimējās pārbēgt Uz rie^. tumiem.. Par kaut kādu organizētu sacelšanos Gechoslovakijā nevar būt runas. To pilnīgi paralizē komunistu terrors un meistariski noorganizētā izspiegošana. Lausmans norādīja, ka čechu jaunatni tuvākos gados pilnīgi pakļaus komunismam, ja apstākļi nemainīsies. Kom.ūnistu partijā un visā Gechoslovakijā notiek sistemātiskas tīrīšanas, pie kam likvidē visus tos, kas arī eventuāli varētu būt režīma ienaidnieki. Pagājušās nedēļas beigās čechu iekšUetu ministrija izraidījusi no Prāgas četrus ārzemju žurnālistus— divi ir amerikāņu, viens britu un viens franču ziņu aģentūras pārstāvis. Viņiem pārmet nepareizu informāciju par dzīvi Gechoslovakijā, turienes valsts iekārtas „apdraudē-šanu" un komunistu partijas kritizēšanu. Gechoslovakijā palikuši tikai četri ārzemju žurnālisti. īris uz Zviedriju parb^ušie igauņu zvejnieki stāsia Pag. gada belgSs abnsalieia matf ivejnieka latviņi ZvMriflt linh d|8 trīs igauņi Viņiem bija laimCjiea necaurrednmi tntfl tiUgt Mtm krastu apsarddbaL Neievērojot krieva aGtaieoIbia prokita m ikandBiii, sviedri vitiem trīs pārbrauoijiem piešķīra adltledbai oa aovieloļa tis speciāli apsargitS noniltni. Atbraukušie igauņi apstiprina ilņas pMr to, ka krievi itdigl tļtm savu preču kuģo pirbilvi un plelSgofiana kara vaJadAim. Par $9^* tisko, aaimniedsko mi aociilo stāvokli IgauniJS, kas d a ^ lUrip apstākļiem LatvIJfi, atbraucēji stāsta: Ugo Kārusi atbilde baltiešu karavīru emigrācijas jautājuma Tāpat kā latviešu arī igauņu karavīru emigrācijas Jautājumā Icopš i l gāka laikia valcUļjud neskaldriba. Igauņu centrālās komitejas pārstāvis plkv. £. Kasaks gan pāris reižu apn^lējis DP komisijas koordinatoru Eiropā SkvadriUi, bet pihilgi noi^a&drot šo Jautājumu nav izdevies arī Frankfurtē. Par neskaidrībām ziņoja igauņu organizācijām ASV. Pirmā atbildi saņēmusi Igauņu palīdzības komiteja Ņujorkā, kas 9. decembrī bija rakstījusi DP komisijas priekšsēdim Ugo Kārusi Vašingtonā. DP komisijas augstfildi vadītāja atbilde igauņiem interesanta arī no tā viedokļa, Ica tajā minēti visi baitieSft. Ar 22. decembri datētajā • atbildē palīdzības komitejas priekSsēdim E. Harknam Ņujorkā Ugo Kārusi paskaidro: MEsmu saņēmig Jūsu 9. decembra vēstuli pttr $,m lai t bijuši fa<miB?itt!|^^ i^ederiģiei var pierādīt $avv piesēdu mobliizficiju un kas vēlas lenUgrSt ^ Savienotajām valstīlm DP Ikūma letvarpsV DP komisija, ķā zināms, noteikusi, ka mobilizētie, kas bauda IHO izceļošanas tiesības, Iekļaujas DP likuma ietvaros. Tomēr DP komisija nodibinājusi īpašu instanci visiem tiem izce n:K>btllzāc: otājiem, kam pārbaudāms Jas jautājums. , Sis apstāklis var radīt zināmu no-vildnāšanos DP likumā paredzētajā pārbaužu gaitā, bet varu Jums apliecināt, ka šai uzturēto grupai, tādēļ, ka tie mobilizēti, nepiemēros nekādas citādas mērauklas kā visiem pārējiem' Izceļotājiem. Ja Jums būtu kādi pierādījumi par citādu rīcību, esmu pilnīgi pārliecināts, ka DP komisija būs {«iecīga, ja Jūs tai piesūtīsit visus pierādījumu materiālas, kādi vien būtu Jūsu rīcībā, lai nezaudētu nevienu mirkli šo gadījumu izpētīšanā Jūsu padevīgais Ugo Kārusi." SĀKAS PĒDĒJAIS CĒLIENS Britu joslā likvidē nometņu angju pārvaldes Pēc šeit iegūtajām ziņām, DP nometņu līdzšinējā struktūrā britu joslā ievadīti svarīgi pārkārtojumi. Tie paredz pakāpeniski likvidēt lio-metņu angļu pārvaldes, tā saucamos DPACSSus, un reizē ar tiem arī lielu skaitu līdzšinējo nometņu iemītniekus izvietojot vai nu pa emigrācijas centriem, ja viņiem ievadīta tālāka emigrācija, vai arī pa slimo un veco ļaužu mītnēm. Atlikušajiem paredzama iekļaušanās vācu saimniecībā. Iespējams, ka pēc šo pārkārtojumu nobeigšana^ visā joslā paliks tikai dažas nometnes, kuras tad IRO vai britu pārvaldes uzraudzībā pārzinātu vācieši. Ziemeļreinas - Vestfāles apgabalā vispirms likvidē Reinfeldes nometni, kurai janvāra beigās sekos Rēda un Vetera. Februāra beigās paredz likvidēt Grēvenes, Bedburgas, Lipšta-tes, Lintorfas un Reinas, bet marta beigās — Blombergas, Borghorstas un Bocholtas nometni. Aprīlī un maijā līdzšinējā veidā izbeigs eksistēt Paderboma, Solingena, August-dorfa, Esene uc, bet joprojām paliks un darbosies Minsteres emigrācijas centrs. Likvidācijas procesam paredzēts pakļaut arī veco ļaužu nutni Ģallen-dorfā ko vēl nesen iekārtoja ar prāviem līdzekļu ieguldījumiem. Vispār, cik liekas^ veco ļaužu mītnes koncentrēs Lejassaksijā, uz kuru arī pārkārtošanas procesu attiecinās vēlāk. Plānā iespējami grozījumi, un par tā realizēšanu pagaidām vēl agri spriest. . Taču LCK britu Joslas delegācija saņemtās ziņas savā pēdējā sēdē Jau apsprieda un nolēma stāties sakaros kā ar britu augstākās pārvaldes, tā arī ar vācu valdības iestādēm, lai plāna realizēšanu un DP nodošanu vācu iestāžu pārziņā veiktu saziņā ar mūsu centrālajām organizācijām •un tā notiktu DP iespējami labvēlīgā garā. Tāpat apsprieda iesniegumu ASV DP komisijai, kufā doti paskaidrojumi par Latvijas administratīvo iekārtu un amatpersonu funkcijām vācu okupācijas laikā. Nometņu eksistences pēdējo cēlienu ievadot, saņemti norādījumi arī par atalgoto darbinieku skaita radikālu samazināšanu nometnēs. Visās vietās ar 1. janvāri atalgoto darbinieku skaits samazināts uz pusi. un salīdzinot ar stāvokli vasarā, skolotāji saņēmuši uzteikumu. Tas nozīmē, kā ar aprīli nometņu algotu skolotāju vairs nebūs un reizē ar to problemātiska kļūs skolu tālāka pastāvēšana. Skolu vadība ar to arī rēķinājusies, un mācības iestādēs mācības gads beidzas mariā. Igaunijā patlaban Igauņu ikdttu vērtē ne vairāk kā ui mOOO ļlftl 400.000. Plašās deportktju un vajāšanu laiks v l ^ amagt gājis Igauņu prete8tS}at spēju, tizānl, kas nav pievienojušies U#*. kām kopām vai pat lormāetļfefnb bieži slimību un nervu sabrulnuaA brīžos krīt par laupījumu NKVtX Kāds igauņu mežzinis kopi lfft»« vu ienākšanas sl^^i^s Jau iepri^i izraktā alā, savas mājas fibejdlrii Beidzot šajā pavasari, nespēdimt ih gāk izturēt dzfvniedtkoi dihf^i ip* stākļus, viņš iadarijii painivlPbai Vispār Igaunijā pieaudzis paŠnīMbtt skaits, un tas pat pārsniedz di#to mirstības procentu. Pamatskolās (nepilnajās vlduMtaN lās) mācības ēašaurinātas us |Mid« Protams, klāt nSkuši ««pēciālprii^' meti*': {eņinismst maijarlamii kool-partijas vēstures īsais kuM. Igaunijas mācības iestādes apmiildl ^Ai krievu un tikai Vi pašu igauņti, U*^ dzīgs ir ari idcolotlju sastāvs • Pēdējai laikā no Zgaumjaa ntiialiiil vinaenft izsata ffius Igamis, kM ka lo n^lai^nig» iekārtotām iznīcināmas nof^^ Strauji samaskoties tAltii^ dzekļu krājumiem Igaunijā^ stipil^ izjūtama cenu celšanās visām pfir« tikās precēm» bez ļam ari titotUi^' Jām, mamļf aktūŗai un apaviem. Dzl« ves apstākļi kolhozos. b ē ^ . Dau^ dzās vietās z m o l ^ spiesti, pārtiķft no kartupeļiem, auzu miltu tumtoii. kartupeļu sacepumiem un safrOdd-»' ņlem. Lielās maizes labības BOdā<i^ vas valstij jāizpilda pilnā a^n&ri un pat ar virsdevām, nerēķinattM |9ŗ to, kādas rezerves pali^ paiU ķol« hoznleku uzturam. Pārtikas stlvok- 11s Latvijā it kā esot nedaudz labUfSi tomēr ne tuvu neapmierina. Uuktt iedzīvotāji pārtikai daudz isnantņ cilpās sagūstīto meža zvēru |iļvk Bijuši gadījumi, kad pat āplu uti lapsu gaļu izlieto cilvēku uzturam. Kara un pēckara gados lapsas ļott savairojušās un nereti dienas laiki iemaldās lauku māju pagalmos. Mazliet labāki dzīves aļoltSkķ ir pilsētās. Darba laiks gan ir 9-^U stundas^ tomēr lielāka kustības bx1* vība, uzturam nepieciešamākais pēr« kams veikalos. Vieglāk sasniedzama arī ārstu palīdzība saslimšanas un nelaimes gadījumos. Laukos irstu aizsniegt ir Jau vesela problēma. Tallinas izskats drūms. N^kas, piemēram, nav saglabājies no pils^ tas parastā spodruma un tīribas. Ielās nedēļām ilgi mētājas paplhi un saslauku gubas. Neviens daudz neinteresējas par viņu aizvākšanu. Skārda atkritumu tvertnes redz žl maz. Daudzos gadījumos tās at^ vieto ar tukšām koka kastēm. Dau^ dzu namu Iedzīvotāji spiesti,atkritumus Izbērt vienkārši pagalnia stūri. Vasarā sarkanarmljas kaŗavW un sasūtītie Icrievl bojāja {Risētas apstādījumus, aplauzdami zledoios krūmājus un koku zarus, lai tā iegūtu „lētus" zaļumus savu drivokļu ii^* dalļošanal. Kad kāds pārdrošs^ igaunis norādīja, ka šāda ricība bojā apstādījumus, kas taču ir visu pilsētas iedzīvotāju īpašums, krievi atbildēja: ,JCāpēc jūsu pilsētās nevar darīt tāpat, kā mēs to darām savējās? TalHnā un citās pilsētās 1946. g. Tuāerd notika Uelas sētnieku pārvietošanas. Pamats tām, šķiet, bi* Ju^ nepieciešamība katrā namā iefiltrēt uzticamu ziņotāju. Namu pārvaldnieki gandrīz b^ Izņtou-miem ir kompartijas biedri, un tech-niskā darba pildīšanai tiem pleko-mandēti bij. ierēdņi — IgauņL (Turpinājums 4. Ipp.). /
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 11, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-01-11 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500111 |
Description
Title | 1950-01-11-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Prinpeses
imtfir
lia it-aiigstate
ko-iga
« ro-ateelis
t»9}u
Vadītāju Voiig-i
isliltavbjot
'-ibl5. jo
nav nekādu
visus • archivus
Šliiilot atjauiiiot ar
Jlilīļāzību*
f)i >^ Newsveek Na-redaktors
(2. 1. 50.)
igresa sesijas gaidā-n
paredz, ka papll-ļlikumā
pieņems. Lai
ŗjiu^idiskās komitejas
senatora Mak-
)po2id}a, viņa argu-
Ifailt vairākuma
^Sdod iespēja vel
ASV. Bez tam
"^"^"^ i trumeh^
par konser-
1^
LATVIA
Latvlan New8paper
PubUshed under GUCOM CivU
Affatifl DlvtelOD AuthorlsatiOD
Number UNDP i98. Publisher
and Editor: Valdemārs Lam-bergs.
EBllngen/N.. Brelte Str.
Printer: Ungeheuet &
Ulmer. Ludwlg8bur2, Kdmer-fte.
16. Published twice weekly.
drculation u.ooo.
lATVEVN NEVVSPAPER
Nr. 3 (347)
Treidien, 1950, g. IL Jaav.
Iknlk Mdlsnit un Mitmtnls
lzdev€^: utviala CMitrUi K |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-01-11-01