1950-01-11-08 |
Previous | 8 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
JJATViJA Trešdien, 1950, g. U. janvāri. Dalītas domas par Formozu Skandāls ap slepenajam Ecesona instrukcijām Mekartūram * TokUa (C). — Ģenerālis Mekar-turs paziņo\jis, ka ievadijis izmekJē-lanu, lai noskaidrotu, kādā ce]l up korespondenta Hobrechta rokas nonācis ASV ārlietu ministrijas dokuments, kurā Dlns Ečesons paredz Formozas salas pamešanu komunistiem bez cīņas. Ar 8o paziņojumu atklātībai kļuvis zināms fakts, ko ASV ārUetu Nacionāla Ķīna . . • (Turpinājums no L Ipp.). mena un Ečescma lēmumu nosaukuši par «administrācijas vienpusīgu r i - dbu^ Demokrāti turpretim prezidenta politiku pilnam akceptē. Senāta ārlietu komisijas priekSsēdis saiātors Toms Konnelijs deklarējis, ka viņš katrā laikā parakstās zem prezidenta deklarācijas, jo katrs citāds kurss varētu sagādāt Savienotajām valstīm vienīgi zaudējumus un briesmas". Lai gan Vašingtonā neviens nešaubās, ka prezidenta Trumena viedoklis beigu beigās tomēr iizvarēs, politiskās aprindas sagaida Ugas un karstas debates kongresā. Kā senā-ta^ tā tautas pārstāvju nama locekļiem sevišķi nepatīk, ka Ečesons plrmi^ deklarācijas nolasīšanas preses konferencē nav apspriedies ar abu namu ārlietu komisijām. Uz to norādīji» ari agrākais senāta ārlietu komisijas priekšsēdis , Vandenbergs, kas citādi ļoti bieži Iestājies kā par Trūmoia ārlietu, tā iekšpolitiku. Labi informētas aprindas Vašingtonā izsakās,,ka lēmums nepalīdzēt For-mozai pieņemts tikai ceturtdien valsts drošības padomes slepenā sēdē. Pret to asi protestējuši militāristi, sevišķi ģenerālštāba priekšnieku ģenerālis Bredlijs. Trūmens beigās tomēr paklausījis EČ^sonam un kategoriski atteicies vēl tālāk militāri atbalstīt maršalu Cangkai-ieiku. Zinātāji tāpēc šo lēmumu nosauc par Dina Eēesona politikas pilnīgu uzvaru. Neue Zilrcher Zeitung raksta, ka 81 uzvara tomēr iegūta par dārgu maksu. Var viegli gadīties ka tā pārvēršas ari par Plrra uzvaru un fada briesmas visai līdzšinējai Savienoto valstu ārpolitikai. Katrā ziņā, Trūm^a nostāja Ķīnas problēmas priekšā republikāņi izmantos vēiēftanu aģitācijai. Nevajag aizmirsis rudeni Savienotajās val- Itfi itraudzls jaunu tautas pārstāvju namu un pārvēlēs ari vienu trešdaļu senatoru. Ja līdz šim abas lielās amerikāņu poUtlskās partijas *- republikāņi un demokrāti bija' vien-* prātīgi ārpolitiskajos Jautājumos, tagadējais pre:ddenta lēmums šo vienprātību var viegli izjaukt. Ar Formozas pamešanu savam liktenim sevišķi neapmierinātas ari amerikāņu milltārāk aprindas. No ģenerālštāba pārstāvjiem AP saņēmusi informāciju, ka tagad jāuzskata par sabrukušu visu ASV aizsardzības līnija Klusajā okeānā, kas sākās Japānā un pāri Formozas salai stiepās līdi FilipInSm. Prezidenta deklarā-dja, ziņo BBC no Tokio, radījusi īstu paniku ari ģenerāļa Mekartūra štābā. Pilnīgi saprotams, ka prezidenta paziņojums par Formozas neatbal-stlšanu deva Londonai lielu atvieglojumu. Citādi būtu tiešām paradoksāls stāvoklis, ka Lielbritānija Stāvētu Maotsetunga puse, bet ASV Cangkaišeka. Bet tas vēl visas smagās problēmas ne tuvu neatrisina. Nedrīkst aizmirst, ka Tālo austrumu kominforms Pekingā pag. gada beigās nolēma visiem līdzekļiem pulēties, lai komunisms nostiprinātos ari pārējās Āzijas valstis. Jau tagad sarkanās briesmas apdraud Indoķīnu, komunistu terroristl apgrū- Una normālu stāvokli Malajā un Burmā. Turienes valdības tikai ar grūtibēm spēj uzturēt savās zemēs kārtību. Tāpēc britu valdības deklarācija, ka tā gan atzīst Maotse-tungu, bet neatzīst viņa metodes, ir vairāk morāliskas nekā praktiskas dabas. Rietumu Uelvalstlm vajadzēs pielikt lielas pūles, lai apturētu komunisma izplatīšanos visā Āzijas kontinenti. Tālredzīgākie pat šaubās, vai tas būs maz iespējams. Traģiskajiem notikumiem Ķinā ir vēl kāda morāliska puante: maršals Can^aišeks visu laiku bija rietumu sabiedrotais. Gadiem ilgi viņš ' pretojās kā japāņiem, tā pašu ķiniešu komunistiem. Tagad viņš pamests ^avam liktenim, kaut ari Vatikāna raidītājs vēl pirms dažām dienām lūdza kristīgās nācijas neat-rit Ķīnas komunistu valdību. BBC pirmdienas rītā ziņoja, ka Ķīnas tautas republika piesūtījusi Apvienoto nāciju ģenerālsekretāram Trigvem LI izslēgt no Drošības padomes maršala Cangkaišeka pārstāvi. Informētas aprindas Ņujorkā iz- SdtfiS, ka Jau tuvāko divu mēnešu la&ā Drošības padomē kā piekto lielvalsts ar veto tiesībām būs pārstāvēta komunistiskā Ķīnā. ministrija visu laiku centusies maskēt Amerikāņu ka^a ministrija un tās augstākie vadītāji, kā ari republikāņu kongresa locdcļi kat^oriskl prasa Formozas aizstāvēšanu. Ģen. Mekarturs savā Jaungada vēstījumā teica, ka «vajag apbruņot japāņus cīņai pret komunismu, ko citādi viņš nevarot apzīmēt kā par starptautisku bandītismu". Bet japāņu apbruņošanai ļoti noteikti pretojas filipiņi im austrālieši. Ar pašreiz^o skandālu ko izraisījis UP ziņojums par Dina Ecesona slepenajām instrukcijām Mekartūram, stāvoklis nav kļuvis skaidrāks. Var droši sagaidīt, ka tas paātrinās amerikāņu izķširšanos.News-week ziņo. ka senāta ārlietu komisijas priekšsēdis Konnelijs un republikāņu senators Nolēns pašreiz mēģina pārliecināt prezidentu Trū-menu slēgt līgumu ar formozieSiem par šl^ salas iznoniāšanu ASV flotei uz 99 gadiem. Tā, šķiet, būtu izeja no pašreizējā strupceļa. Kolombo spriežošo (Turp. no L Ipp.) savā atklāšanas runā iztirzāja Dien-» vidaustrumāzijal draudošās briesmas no komunisma un vispārējos grūtos Āzijas sainmieciskos apstākļus. Viņš uzsvēra, ka maz cerību uzlabot vispārējo grūto stāvokli un veselības līmeni, iekām nebūs nodrošināta pietiekama apgāde ar uzturvielām. Nerū savā runā norādīja ka Āzijas problēma kļuvusi par pasaules problēmu. Tālāk viņš pievērsās komunisma draudam im vispār Ķīnas problēmai. Ķīnas komunisti tomēr esot ievērojuši vismaz daļēji ķiniešu tautas prasības pēc sociālas taisnības. Ārlietu ministrs Bevins noraidīja baumas par Pacifika paktu, pēc At-lantika pakta parauga. Āzijas apstākļi prasot citādus dziedinātājus līdzekļus. Tā atrodoties patlaban līdzīgas krīzes priekšvakarā, kāda bijusi Eiropā 1946./47. Āziju apdraudot saimniecisks posts un komunisma briesmas. Labi informētas aprindas zina vēstīt par sekojošu konferences darba kārtību: 1. Vispārējais starptautiskais stāvoklis, ieskaitot aktuālos saimnieciskos jautājumus. 2. Ķīnas problēma. 3. Japānas miera līgums. 4. Dienvidaustrumāzijas problēma. Informētas aprindas izsakās ari, ka konference ievadīta ļoti lietišķi un pretēji pārējām starptautiskām sanāksmēm, tā bez kavēšanās sākusi svarīgāko problēmu iztirzāšanu. Reizē ar šo britu impērijas valstu politisko konferenci sākusies ari šo valstu saimnieciskā sanāksme, kur galevnokārt pārrunās finanču jautājumus un dolāra situāciju britu domlnijās. Sadegusi 38 nervu slimnieki Ko angļi griH panākt, atzīdami komunistisko Ķīnu? Lielbritānija uzņemas vedējas lomu pasaules lielajā politika Londona (B). — Lielbritānijas paziņojums» ka ti atdst komi-niatisko Ķina de Jore, radijis paaaolē daUtas Jalas. No vienai pnses» Sis reālisma diktētais solis nevimia nav pārsteidzis. Jo ns to Jaa gataviijis mēndUan ilgi, no otras poBCfl» plaiM aprindas neslēpj sava saiotiima un izbrīna par brita diplemiita lēmomo. Tajā paSā laiki Savienotajās valstis Joprojām valda liela neduadriba par turpmāko amerikāņa poGtika Hlajos aostromos. Ste stāvoklis pasaules Uelo sp^a spēlē dtidi nav apidbnējuns ki neparedzēts sajokoms, kas gan ar laika iilldslnisies on noskaidroties, bet kara ietekme tarpmākaji pasaules poUtikas veidošanā liks sevi manl^ varbfii visa šo gada. Pēo visām paidmēm sprieiot, Lielbritānija azņēmasles vadība lielajā pasaules politikā an ar sava inidātiva metinās piespiest Savienotās vatotis ari izSķirties par vienveidīga an mērķtfeciga politika. Pretēji amerikāņu polit&al Eiropā, kur pagājušais gads ar Maršala plāna sekmīgu realizēšanu un Atlantika pakta nodibināšanu bija apliecinājuma veiksmīgai Ečesona politikai, Tālajos austrumos Vašingtonas ārlietu ministrija piedzīvoja vienu neveiksmi pēc otras. Paši amerikāņi vairākkārt uzsvēruši, ka viņiem Āzijā nav bijis vienveidīgas politikas, ko atbalstītu tiklab demokrātu, kā republikāņu partija. No otras puses, taisni Tālajos austrumos — Ķīnā un pat Klusā okeāna tcilpā 1949. gadā risinājušies visdinamiskākie notikumi, ko nav Iespējams ignorēt. Taisni šī iemesla dēļ, ka komunistu aktivitāte Āzijā prasa tūlītēju rīcību un nevis vilcināšanos \m strīdīšanos, Lielbritānija, šķiet, uzņēmusies savu pašreiz visai nepopulāro iniciatora lomu, atzīdama Maotsetunga valdību. Nav šaubu, ka Lielbritānijas tiešās Intereses Ķinā, tur Ieguldītie angļu kapitāli apmēram 300 miljonu mārciņu vērtībā, un kroņa kolonijas Hongkongas turpmākais liktenis bijis galvenais iemesls, kas l i els viņa majestātes valdībai Izšķirties par de jure došanu Staļina pirmajam vasalim Maotsetungam. Bez šīm materiālajām interesēm šādu rīcību diktē arī veselā prāta apsvērums, ka, komunistus Ķīnā ignorējot, kļūmīgais stāvoklis labāks nepaliks. Ķīnai nepieciešami angļu rūpniecības ražojumi, ko varētu dot arī ASV, bet kas, šķiet, arī turpmāk paliks savā naidīgajā nostājā. Bez tam aļfigļi kontrolē Indijas un Burmas Austrālijā streiko OJ^tas strādnieki Sidneja (E). — Pagājušo ceturtdien negaidot darbus pārtrauca 5000 Sidnejas ostas strādnieku. Viņi protestē pret to, ka kuģu rēderejas Iesaistījušas darbos tādus strādniekus, kas nesastāv arodbiedrftjās. Sidnejā pašreiz neizkrauti stāv 50 kuģi. Lielākā daļa ostas strādnieku ir komunistu partijas biedri. BBC ziņo, ka streiks iz^^^'^ties arī citās Austrālijas ostās. Melburnā strādnieki paziņojuši, ka neizkraus kādu holandiešu tvaikoni, iekām streilcs nebūs beidzies Sidnejā. Ņujorka (D). — BBC pārstāvis ziņo no Ņujorkas, ka pag. sestdien Devenportas nervu slimnīcā Aiovas štatā izcēlies ugunsgrēks, kurā galu dabūjuši 38 slimnieki. Trīsstāvu augstā nervu klīnika nodegusi līdz pamatiem. Pacientus nebija Iespējams izglābt tāpēc, ka logiem priekšā bija iebūvētas restes. Ugunsgrēks Izcēlies sestdienas rītā. Kāda palig-māsa policijai paskaidroja, ka rīta agrumā viņa dzirdējusi slimnieku kliedzienus. Attaisot savas Istabas durvis, troksnis atkal norimis, im viņa likusies mierīgi gulēt. Pēc kāda laika no jauna atskanējuši kliedzieni un paligmāsa sadzirdējusi saucienus „uguns". Vai atkai slepenas sarunas starp Maskavu un Vašingtonu? Bonna (v). Vācu Informētas aprindas no Bonnas ziņo, ka jau kopš vairākiem mēnešiem notiekot slepenas amerikāņu un padomju sarunas par vienotas Vācijas nodibināšanu, par četru valstu kontroles atjaunošanu un aukstā kara izbeigšanu centrālajā Eiropā. Kāds sabiedroto diplomāts, kas parasti labi informēts politisko problēmu attīstībā {paskaidrojis preses pārstāvjiem, ka padomju-amerikScu sarunas Vācijas jautājumā sākušās jau kopš 4 mēnešiem Vašingtonā. Tās turpinātu tiklab Berlīnē kā Maskavā. Bet tas nebūt nenozīmējot nekā vairāk kā vienīgi saskarsmes uzņemšanu, nolūkā noskaidrot varbūtības un ir>pejas nopietnai Vācijas problēmas atrisināšanai nākotnē. Laika untumi Savienotaids valstīs un Eiropā Stuigarte (E). — Sī ziema pēc meteorologu sprieduma ir visuntumainākā, kāda jebkad piedzīvota. Kamēr ap gadu miju Londonā valdīja īsti pavasarīgs laiks un Dienvidanglijā cilvēki pat peldējās jūrā, Savienotajās valstīs rietumos ir īsta ziema. Austrumštatos turpretim temperatūra sasniedz 18 gr. C. Vidējos austrumos plaši apgabali pārplūdināti. Ziemeļrietumos plosās sniega vētras, bet uz ziemeļiem no St. Lui-sas vētra sagrāvusi 50 namu. Mi-sūri, Oiiaio un Tebesas upe izkāpusi no krastiem un pārplūdinājusi plašus apgabalus. Sniega vētras, kas tur plosās, katastrofu draud vēl vairāk palielināt. Simtiem ģimeņu palikušas bez pajumtes, un ļoti daudzi cilvēki taisās atstāt savas līdzšinējās dzīves vietas, lai izbēgtu ^plūdu katastrofai. Aukstuma vilnft no rietumiem pamazām virzās uz austrumiem, tādā kārtā sagādājot jaunas briesmas. Jau tagad ļoti daudzi ceļi tā noledojuši, ka vienā pašā dienā autokatastrofās galu dabūjuši 19 cilvēki. Liels aukstums pastāv ari Eiropā. Viduszvlodrijā t>fiSājušā nedēļā temperatūra noslīdēja uz —51 gr. C. kamēr Maskavā ta^ā pašā laikā bija tikai —35 gr. C. Sniega vētras plosās visā Ziemeļeiropā un Āzijā. Puteņu dēl pa daļai paralizēta satiksme Dānijā un Jaoānī. Dienvidvā-ci^ ā tu^nrct'm valda īsti pavasari?^ laiks. Par lielu karstumu ziņo no Sidnejas, risu, bez kā ķīnieši nevar dzīvot» Jo tiem pašu ražas nepietiek. Tāpēc šķiet, ka Bevina apsvērums nav tīras savtības diktēts un bez tiešajām angļu interesēm mēģinās normalizētā sadarbībā ar Maotse-timga ierē^em ievirzīt ķīniešu komunismu mierīgākos ūdeņos, jā, varbūt pat tādā gultnē kā Jugo^a-vijas Tito, Sis pēdējais piemērs anglosakšiem liekas gaišas cerības stars pie citādi tumšajām Āzijas debesim. Bez šiem prātojumiem un s p ^ - lācijām ari fakti runā par labu angļu iniciatīvai. Jaungada pirmā ne-d^ a Vašingtonā nav citādi apzīmējama, kā par pilnīga apjukuma die-nām amerikāņu ārlietu un kara ministrijā. Lai gan Dīns Eēesons jau decembra sākumā oficiāli bija paziņojis, ka līdz 1. janvārim iesniegs Londonā amerikāņu projektus par turpmāko Ķīnas politiku, miera līguma projektu ar Japānu un tādu pašu darbības plānu par attiecību normālizēšanu ar Rletumvāciju, ne Trūmenlm, ne viņa ārlietu ministram nav Izdevies tikt galā ar nesaskaņojamiem viedokļiem Kapitolā un Pentagonā. Pagājušo nedēļu ASV ārlietu ministrija strupi paziņoja uz Londonu un Otavu, ka solītie miera līguma projekti nav izstrādāti un amerikāņu Ķīnas podltikas saskaņošana nav panākta paredzētajā laikā. Bez tam netika minēts pat termiņš, kad šis smagais uzdevums beidzot varētu būt veikts. Angļi pa šo laiku jau bija visu sagatavojuši Kolombo konferencei un tā pirmdien, kā paredzēts, sākās Cellonā. Ar vai bez amerikāņiem, nedz Lielbritānijas, nedz Britu lm« perijas intereses ilgāku kavēšanos necieta. Udzigs stāvoklis ir ar! Vācijas jautājumā. Pēc informētu avotu ziņām, te g|n nav sagaidāma drīza miera līguma parakstīšana, bet ari šeit Bevins uzņēmies iniciatīvu. Viņš ieteicis ari frančiem iesniegt Bonnā deklaratīvu notu, ka Anglija, Francija un ASV vairs neatrodas kara stāvoklī ar Vāciju. Tā varētu ievērojami atvieglot sadarbību ar Rletumvāciju, nepamazinot ASV, Anglijas un Francijas augsto komisāru nozīmi Rietumvācijā, un veikli apejot ari karaspēka atvilkšanu, ko vajadzētu darīt, ja parakstītu Jstu** miera līgumu» Kā redzams, Anglija mēģina būt par ledlauzi tajos lielajos politikas ūdeņos, kur Vašingtonas īpatnējie apstākļi spieduši gan kādreizējo ārlietu ministru Maršalu, gan tagadējo Dinu Ečesonu būt bezdarbīgiem. Līdz šim visur jau kopš 1945. gada amerikāņu dinamisms diktējis pasaules sejas veidošanu, cik to jau Iepriekš nebija paveicis Kremlis. Tagad angļu simtgadīgā diplomātija mēģinās rādīt, ko viņa spēji tā piespiežot arī amerikāņus jo drīzāk vienoties par tikpat noteiktu un konsekventu rīcību Āzijā, cik tā bijusi pagājušajos 5 gados Eiropā. DAŽOS VĀRDOS Ziemas manevri» kuros piedalās britu, beļģu un n o r v ^ okupādjas kaŗasp^ Vācijā, sākās svēUU«a Lineburgas Urdi. Tajos piedalās ari aviācija, to vidtf turbo iznicinātāji Vamplre. Manevrus komandē norvēģu okupācijas karaspēka virspavēlnieks ģenerālis Ame Dāls. Ar maadela iekalamnn saiUmla Zviedrijas karalis Gustavs V, kat līdz šim sirga ar bronchitu- 91 gadus vecā v a l d n i ^ stāvoklis pēc ārstu informācijas ir labs. Lai satiktos ar karali Leopolda» uz Nicu i2i)raukuSi beļģu katoļu tautas parUjas pārstāvji Beļģijas saiāte. kurā vairākums katoļiem, noitolfl sarīkot tautas nobalsošanu par karaļa atgrieāanos troni, Pret tautai pl^iscitu protestē sociālisti Piecgades plāns iH^drandēts firlji strādnieku nediscipHnēttbas dēļ, ziņo BudapeStas rai(MtSJ«. Valdība noaSmusi uz p r i ^ alzUegt strādniekiem mainīt darba vietas» Visā valsti ierīkos 6>aSa8 skolai kurās apmācīs stachanovieSus. Pusotra miU(ma bezdarbnieku pašreiz ir Rietumvācijā. Viena trešdaļa nestrādātāju ir bēgli. Paredz, ka bezdarbnieku skaits vēl vairāk pavairosies, kad Rietumvācijā ieradīsies no PoUjas izraidlUe vācieSl m DM soda naudas Jimaksi kat» ram GrēVenē, kas dancos sambu. Pilsētas tēvi šo moderno deju gan nav redzējuši, bet v i j ī g i dzirdējufiii ka tā esot netikumīga. Protestējot pret b c n ^ cenai paaugstināšanu, pirmdien „zvaigāiei braucienā" no Frankfurtes uz Ofeo-bachu devās 600 vieglo un smago au^ tomobiļu. 11. janvāti ap 4000 smago automobiļu dosies protesta braucienā uz Bonnu, 6 milj. dlvēku slimo ar tuberkulozi AastrmnvSoU^ 1947. gadā slimo sOcaits bija tikai nepilni divi miljoni TreSo pasaules kafu pareģo vācu mācītājs NImellers. Pašreizējā politiskā situācija liecina par neiziiēga-mu sadursmi ari tajā gadījumā, ja amerikāņi un krievi atvilktu no Vācijas savu okupācijas karaspēku. Ar kāja nimlnls Staļina galvai kā4s čechu strādnieks Prāgā, palīdzot uzstādīt pie partijas nama lielu plakātu ar tēva un skolotāja ģknetnl Strādnieks gan taisnojiet, ka kāja tam krītot nejauši paslīdējusi, bet policija nav ticējusi un nelaimīgo „par draudzīgas valsts galvas apvainošanu" nekavējoties apcietinājusi MttsUcus dlvēka i^cleliis sākusi raiot kāda ang}u firma. īstie skeleti Anglijā līdz šim ievesti galvenokārt no Padomju savienības, ziņo Daily Mlrror. | Sfitņus budista moka pavadibiuz Angliju, ASV un nacionālo Ķīnu nosūtījis noslēgtās kalnu zemes T i - betas absolūtais monarchs Dalailama. Uz šo vēsturē nepieredzēto soU to pamudinājušas bailes no sarkanās Ķīnas invāzijas draudiem. Tfikstoilem DP AngliJI p a m ^ darbu ogļraktuvēs un pārgājuši uz c i t ^ nozarēm, ziņo Dall7 Graphic. 175 kaujas spējīgas dlvUJas ir pašlaik Padomju savienības rīcībā, izteicies bij. franču ministru prezidents Pols Reno. PSRS katru gadu ražojot 15—20.000 UdmaSIinu un 30.000 tanku. i ]auna atombumbu eksplozija Pad. savienTbi? Londona (v). — Angļu žurnāla In-telllg^ ce Dlgest izdevējs Kenets de Kursljs apgalvo, ka SU>irl]ā sestdien notikusi atombumbu ek^lozija, ko viņš jau ceturtdien esot varējis pateikt uz priekšu. Eksplozija noteikta ar ,J{ādu jaunu pētīšanas paņēmienu", kas acīmredzot esot krieviem sveša. Nozagts padomju dzelzs priekskors Ņujorka (C). — Glēnkovā pie Ņujorkas, kur atrodas daudzas bagātnieku savrupmājas, padomju misijas vasarnīcai, kurā uzturējās savā laikā ari Molotovs, nozagta 125 m garā un 8 pēdas augstā dzelzs sēta. Amerikāņu sabiedrība par šo gadījumu smejas, jo laikraksti milzīgiem virsrakstiem ziņoja, ka padomju sūtniecībai nozagts „dzelzs priekškars". Zagļi savu darbu veikuši tik veikli, ka nav palikušas ne mazākās pēdas. Policija ari nevar lāgā saprast zādzības iemeslu, jo padomju «dzelzs priekškars" ap namu, ko padomju sovtorgs 1946. g. par vienu miljonu dolāru nopirka no miljonāra Džordža Prata, Ir bez sevišķas vērtības. Čuguna treliņi neesot vairāk vērts kā dažus simtus dolāru. New York Herald Tribune korespondents, kas siki izpUījis notikuma vietu, pārliecināts, ka zādzībai politiski iemesli un to veikuši jokdari, lai simboliski demonstrētu padomju misijai, ka amerikāņi spējīgi pieveikt „dzelzs priekškaru", Grotevola sieva nezina, ko viņas virs skītles Berline (D). — Austrumvācljas politiķi bija ļoU pārsteigti, kad oficiālajās pieņemšanās kopā ar ministru prezidentu Oto Grotevolu ieradās kāda nepazīstama dāma. Izrādījās, ka tā ir viņa otrā sieva, agrākā privātsekretāre Hansila Sūmane, kas pašreiz ir ap 40 gadu veca. Informētas aprindas Jau sen zināja, ka Grotevols dzīvo šķirti no savas pirmās sievas. Viņa laulību šķira pagājušā gada oktobra sākumā un pēc dažām dienām Grotevols atkal apprecējās. Bet tas notika tik klusu, ka to nezināja pat viņa tuvākie līdzstrādnieki. Grotevola pirmā sieva Marta, kas pašreiz uzturas pie saviem tuviniekiem Ķelnē, bija ļoti pārsteigta, kad tai paziņoja, ka viņas vīrs šķiries un par jaunu apprecējies. Tiem, kas pazīst padomiu apstākļus, tas nevar būt nekāds pārsteigums. Tur pietiek, ja sievai ar rakstu paziņo, ka virs ar viņu negrib dzīvot, tm ar to viss nokārtots.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 11, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-01-11 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500111 |
Description
Title | 1950-01-11-08 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | JJATViJA Trešdien, 1950, g. U. janvāri. Dalītas domas par Formozu Skandāls ap slepenajam Ecesona instrukcijām Mekartūram * TokUa (C). — Ģenerālis Mekar-turs paziņo\jis, ka ievadijis izmekJē-lanu, lai noskaidrotu, kādā ce]l up korespondenta Hobrechta rokas nonācis ASV ārlietu ministrijas dokuments, kurā Dlns Ečesons paredz Formozas salas pamešanu komunistiem bez cīņas. Ar 8o paziņojumu atklātībai kļuvis zināms fakts, ko ASV ārUetu Nacionāla Ķīna . . • (Turpinājums no L Ipp.). mena un Ečescma lēmumu nosaukuši par «administrācijas vienpusīgu r i - dbu^ Demokrāti turpretim prezidenta politiku pilnam akceptē. Senāta ārlietu komisijas priekSsēdis saiātors Toms Konnelijs deklarējis, ka viņš katrā laikā parakstās zem prezidenta deklarācijas, jo katrs citāds kurss varētu sagādāt Savienotajām valstīm vienīgi zaudējumus un briesmas". Lai gan Vašingtonā neviens nešaubās, ka prezidenta Trumena viedoklis beigu beigās tomēr iizvarēs, politiskās aprindas sagaida Ugas un karstas debates kongresā. Kā senā-ta^ tā tautas pārstāvju nama locekļiem sevišķi nepatīk, ka Ečesons plrmi^ deklarācijas nolasīšanas preses konferencē nav apspriedies ar abu namu ārlietu komisijām. Uz to norādīji» ari agrākais senāta ārlietu komisijas priekšsēdis , Vandenbergs, kas citādi ļoti bieži Iestājies kā par Trūmoia ārlietu, tā iekšpolitiku. Labi informētas aprindas Vašingtonā izsakās,,ka lēmums nepalīdzēt For-mozai pieņemts tikai ceturtdien valsts drošības padomes slepenā sēdē. Pret to asi protestējuši militāristi, sevišķi ģenerālštāba priekšnieku ģenerālis Bredlijs. Trūmens beigās tomēr paklausījis EČ^sonam un kategoriski atteicies vēl tālāk militāri atbalstīt maršalu Cangkai-ieiku. Zinātāji tāpēc šo lēmumu nosauc par Dina Eēesona politikas pilnīgu uzvaru. Neue Zilrcher Zeitung raksta, ka 81 uzvara tomēr iegūta par dārgu maksu. Var viegli gadīties ka tā pārvēršas ari par Plrra uzvaru un fada briesmas visai līdzšinējai Savienoto valstu ārpolitikai. Katrā ziņā, Trūm^a nostāja Ķīnas problēmas priekšā republikāņi izmantos vēiēftanu aģitācijai. Nevajag aizmirsis rudeni Savienotajās val- Itfi itraudzls jaunu tautas pārstāvju namu un pārvēlēs ari vienu trešdaļu senatoru. Ja līdz šim abas lielās amerikāņu poUtlskās partijas *- republikāņi un demokrāti bija' vien-* prātīgi ārpolitiskajos Jautājumos, tagadējais pre:ddenta lēmums šo vienprātību var viegli izjaukt. Ar Formozas pamešanu savam liktenim sevišķi neapmierinātas ari amerikāņu milltārāk aprindas. No ģenerālštāba pārstāvjiem AP saņēmusi informāciju, ka tagad jāuzskata par sabrukušu visu ASV aizsardzības līnija Klusajā okeānā, kas sākās Japānā un pāri Formozas salai stiepās līdi FilipInSm. Prezidenta deklarā-dja, ziņo BBC no Tokio, radījusi īstu paniku ari ģenerāļa Mekartūra štābā. Pilnīgi saprotams, ka prezidenta paziņojums par Formozas neatbal-stlšanu deva Londonai lielu atvieglojumu. Citādi būtu tiešām paradoksāls stāvoklis, ka Lielbritānija Stāvētu Maotsetunga puse, bet ASV Cangkaišeka. Bet tas vēl visas smagās problēmas ne tuvu neatrisina. Nedrīkst aizmirst, ka Tālo austrumu kominforms Pekingā pag. gada beigās nolēma visiem līdzekļiem pulēties, lai komunisms nostiprinātos ari pārējās Āzijas valstis. Jau tagad sarkanās briesmas apdraud Indoķīnu, komunistu terroristl apgrū- Una normālu stāvokli Malajā un Burmā. Turienes valdības tikai ar grūtibēm spēj uzturēt savās zemēs kārtību. Tāpēc britu valdības deklarācija, ka tā gan atzīst Maotse-tungu, bet neatzīst viņa metodes, ir vairāk morāliskas nekā praktiskas dabas. Rietumu Uelvalstlm vajadzēs pielikt lielas pūles, lai apturētu komunisma izplatīšanos visā Āzijas kontinenti. Tālredzīgākie pat šaubās, vai tas būs maz iespējams. Traģiskajiem notikumiem Ķinā ir vēl kāda morāliska puante: maršals Can^aišeks visu laiku bija rietumu sabiedrotais. Gadiem ilgi viņš ' pretojās kā japāņiem, tā pašu ķiniešu komunistiem. Tagad viņš pamests ^avam liktenim, kaut ari Vatikāna raidītājs vēl pirms dažām dienām lūdza kristīgās nācijas neat-rit Ķīnas komunistu valdību. BBC pirmdienas rītā ziņoja, ka Ķīnas tautas republika piesūtījusi Apvienoto nāciju ģenerālsekretāram Trigvem LI izslēgt no Drošības padomes maršala Cangkaišeka pārstāvi. Informētas aprindas Ņujorkā iz- SdtfiS, ka Jau tuvāko divu mēnešu la&ā Drošības padomē kā piekto lielvalsts ar veto tiesībām būs pārstāvēta komunistiskā Ķīnā. ministrija visu laiku centusies maskēt Amerikāņu ka^a ministrija un tās augstākie vadītāji, kā ari republikāņu kongresa locdcļi kat^oriskl prasa Formozas aizstāvēšanu. Ģen. Mekarturs savā Jaungada vēstījumā teica, ka «vajag apbruņot japāņus cīņai pret komunismu, ko citādi viņš nevarot apzīmēt kā par starptautisku bandītismu". Bet japāņu apbruņošanai ļoti noteikti pretojas filipiņi im austrālieši. Ar pašreiz^o skandālu ko izraisījis UP ziņojums par Dina Ecesona slepenajām instrukcijām Mekartūram, stāvoklis nav kļuvis skaidrāks. Var droši sagaidīt, ka tas paātrinās amerikāņu izķširšanos.News-week ziņo. ka senāta ārlietu komisijas priekšsēdis Konnelijs un republikāņu senators Nolēns pašreiz mēģina pārliecināt prezidentu Trū-menu slēgt līgumu ar formozieSiem par šl^ salas iznoniāšanu ASV flotei uz 99 gadiem. Tā, šķiet, būtu izeja no pašreizējā strupceļa. Kolombo spriežošo (Turp. no L Ipp.) savā atklāšanas runā iztirzāja Dien-» vidaustrumāzijal draudošās briesmas no komunisma un vispārējos grūtos Āzijas sainmieciskos apstākļus. Viņš uzsvēra, ka maz cerību uzlabot vispārējo grūto stāvokli un veselības līmeni, iekām nebūs nodrošināta pietiekama apgāde ar uzturvielām. Nerū savā runā norādīja ka Āzijas problēma kļuvusi par pasaules problēmu. Tālāk viņš pievērsās komunisma draudam im vispār Ķīnas problēmai. Ķīnas komunisti tomēr esot ievērojuši vismaz daļēji ķiniešu tautas prasības pēc sociālas taisnības. Ārlietu ministrs Bevins noraidīja baumas par Pacifika paktu, pēc At-lantika pakta parauga. Āzijas apstākļi prasot citādus dziedinātājus līdzekļus. Tā atrodoties patlaban līdzīgas krīzes priekšvakarā, kāda bijusi Eiropā 1946./47. Āziju apdraudot saimniecisks posts un komunisma briesmas. Labi informētas aprindas zina vēstīt par sekojošu konferences darba kārtību: 1. Vispārējais starptautiskais stāvoklis, ieskaitot aktuālos saimnieciskos jautājumus. 2. Ķīnas problēma. 3. Japānas miera līgums. 4. Dienvidaustrumāzijas problēma. Informētas aprindas izsakās ari, ka konference ievadīta ļoti lietišķi un pretēji pārējām starptautiskām sanāksmēm, tā bez kavēšanās sākusi svarīgāko problēmu iztirzāšanu. Reizē ar šo britu impērijas valstu politisko konferenci sākusies ari šo valstu saimnieciskā sanāksme, kur galevnokārt pārrunās finanču jautājumus un dolāra situāciju britu domlnijās. Sadegusi 38 nervu slimnieki Ko angļi griH panākt, atzīdami komunistisko Ķīnu? Lielbritānija uzņemas vedējas lomu pasaules lielajā politika Londona (B). — Lielbritānijas paziņojums» ka ti atdst komi-niatisko Ķina de Jore, radijis paaaolē daUtas Jalas. No vienai pnses» Sis reālisma diktētais solis nevimia nav pārsteidzis. Jo ns to Jaa gataviijis mēndUan ilgi, no otras poBCfl» plaiM aprindas neslēpj sava saiotiima un izbrīna par brita diplemiita lēmomo. Tajā paSā laiki Savienotajās valstis Joprojām valda liela neduadriba par turpmāko amerikāņa poGtika Hlajos aostromos. Ste stāvoklis pasaules Uelo sp^a spēlē dtidi nav apidbnējuns ki neparedzēts sajokoms, kas gan ar laika iilldslnisies on noskaidroties, bet kara ietekme tarpmākaji pasaules poUtikas veidošanā liks sevi manl^ varbfii visa šo gada. Pēo visām paidmēm sprieiot, Lielbritānija azņēmasles vadība lielajā pasaules politikā an ar sava inidātiva metinās piespiest Savienotās vatotis ari izSķirties par vienveidīga an mērķtfeciga politika. Pretēji amerikāņu polit&al Eiropā, kur pagājušais gads ar Maršala plāna sekmīgu realizēšanu un Atlantika pakta nodibināšanu bija apliecinājuma veiksmīgai Ečesona politikai, Tālajos austrumos Vašingtonas ārlietu ministrija piedzīvoja vienu neveiksmi pēc otras. Paši amerikāņi vairākkārt uzsvēruši, ka viņiem Āzijā nav bijis vienveidīgas politikas, ko atbalstītu tiklab demokrātu, kā republikāņu partija. No otras puses, taisni Tālajos austrumos — Ķīnā un pat Klusā okeāna tcilpā 1949. gadā risinājušies visdinamiskākie notikumi, ko nav Iespējams ignorēt. Taisni šī iemesla dēļ, ka komunistu aktivitāte Āzijā prasa tūlītēju rīcību un nevis vilcināšanos \m strīdīšanos, Lielbritānija, šķiet, uzņēmusies savu pašreiz visai nepopulāro iniciatora lomu, atzīdama Maotsetunga valdību. Nav šaubu, ka Lielbritānijas tiešās Intereses Ķinā, tur Ieguldītie angļu kapitāli apmēram 300 miljonu mārciņu vērtībā, un kroņa kolonijas Hongkongas turpmākais liktenis bijis galvenais iemesls, kas l i els viņa majestātes valdībai Izšķirties par de jure došanu Staļina pirmajam vasalim Maotsetungam. Bez šīm materiālajām interesēm šādu rīcību diktē arī veselā prāta apsvērums, ka, komunistus Ķīnā ignorējot, kļūmīgais stāvoklis labāks nepaliks. Ķīnai nepieciešami angļu rūpniecības ražojumi, ko varētu dot arī ASV, bet kas, šķiet, arī turpmāk paliks savā naidīgajā nostājā. Bez tam aļfigļi kontrolē Indijas un Burmas Austrālijā streiko OJ^tas strādnieki Sidneja (E). — Pagājušo ceturtdien negaidot darbus pārtrauca 5000 Sidnejas ostas strādnieku. Viņi protestē pret to, ka kuģu rēderejas Iesaistījušas darbos tādus strādniekus, kas nesastāv arodbiedrftjās. Sidnejā pašreiz neizkrauti stāv 50 kuģi. Lielākā daļa ostas strādnieku ir komunistu partijas biedri. BBC ziņo, ka streiks iz^^^'^ties arī citās Austrālijas ostās. Melburnā strādnieki paziņojuši, ka neizkraus kādu holandiešu tvaikoni, iekām streilcs nebūs beidzies Sidnejā. Ņujorka (D). — BBC pārstāvis ziņo no Ņujorkas, ka pag. sestdien Devenportas nervu slimnīcā Aiovas štatā izcēlies ugunsgrēks, kurā galu dabūjuši 38 slimnieki. Trīsstāvu augstā nervu klīnika nodegusi līdz pamatiem. Pacientus nebija Iespējams izglābt tāpēc, ka logiem priekšā bija iebūvētas restes. Ugunsgrēks Izcēlies sestdienas rītā. Kāda palig-māsa policijai paskaidroja, ka rīta agrumā viņa dzirdējusi slimnieku kliedzienus. Attaisot savas Istabas durvis, troksnis atkal norimis, im viņa likusies mierīgi gulēt. Pēc kāda laika no jauna atskanējuši kliedzieni un paligmāsa sadzirdējusi saucienus „uguns". Vai atkai slepenas sarunas starp Maskavu un Vašingtonu? Bonna (v). Vācu Informētas aprindas no Bonnas ziņo, ka jau kopš vairākiem mēnešiem notiekot slepenas amerikāņu un padomju sarunas par vienotas Vācijas nodibināšanu, par četru valstu kontroles atjaunošanu un aukstā kara izbeigšanu centrālajā Eiropā. Kāds sabiedroto diplomāts, kas parasti labi informēts politisko problēmu attīstībā {paskaidrojis preses pārstāvjiem, ka padomju-amerikScu sarunas Vācijas jautājumā sākušās jau kopš 4 mēnešiem Vašingtonā. Tās turpinātu tiklab Berlīnē kā Maskavā. Bet tas nebūt nenozīmējot nekā vairāk kā vienīgi saskarsmes uzņemšanu, nolūkā noskaidrot varbūtības un ir>pejas nopietnai Vācijas problēmas atrisināšanai nākotnē. Laika untumi Savienotaids valstīs un Eiropā Stuigarte (E). — Sī ziema pēc meteorologu sprieduma ir visuntumainākā, kāda jebkad piedzīvota. Kamēr ap gadu miju Londonā valdīja īsti pavasarīgs laiks un Dienvidanglijā cilvēki pat peldējās jūrā, Savienotajās valstīs rietumos ir īsta ziema. Austrumštatos turpretim temperatūra sasniedz 18 gr. C. Vidējos austrumos plaši apgabali pārplūdināti. Ziemeļrietumos plosās sniega vētras, bet uz ziemeļiem no St. Lui-sas vētra sagrāvusi 50 namu. Mi-sūri, Oiiaio un Tebesas upe izkāpusi no krastiem un pārplūdinājusi plašus apgabalus. Sniega vētras, kas tur plosās, katastrofu draud vēl vairāk palielināt. Simtiem ģimeņu palikušas bez pajumtes, un ļoti daudzi cilvēki taisās atstāt savas līdzšinējās dzīves vietas, lai izbēgtu ^plūdu katastrofai. Aukstuma vilnft no rietumiem pamazām virzās uz austrumiem, tādā kārtā sagādājot jaunas briesmas. Jau tagad ļoti daudzi ceļi tā noledojuši, ka vienā pašā dienā autokatastrofās galu dabūjuši 19 cilvēki. Liels aukstums pastāv ari Eiropā. Viduszvlodrijā t>fiSājušā nedēļā temperatūra noslīdēja uz —51 gr. C. kamēr Maskavā ta^ā pašā laikā bija tikai —35 gr. C. Sniega vētras plosās visā Ziemeļeiropā un Āzijā. Puteņu dēl pa daļai paralizēta satiksme Dānijā un Jaoānī. Dienvidvā-ci^ ā tu^nrct'm valda īsti pavasari?^ laiks. Par lielu karstumu ziņo no Sidnejas, risu, bez kā ķīnieši nevar dzīvot» Jo tiem pašu ražas nepietiek. Tāpēc šķiet, ka Bevina apsvērums nav tīras savtības diktēts un bez tiešajām angļu interesēm mēģinās normalizētā sadarbībā ar Maotse-timga ierē^em ievirzīt ķīniešu komunismu mierīgākos ūdeņos, jā, varbūt pat tādā gultnē kā Jugo^a-vijas Tito, Sis pēdējais piemērs anglosakšiem liekas gaišas cerības stars pie citādi tumšajām Āzijas debesim. Bez šiem prātojumiem un s p ^ - lācijām ari fakti runā par labu angļu iniciatīvai. Jaungada pirmā ne-d^ a Vašingtonā nav citādi apzīmējama, kā par pilnīga apjukuma die-nām amerikāņu ārlietu un kara ministrijā. Lai gan Dīns Eēesons jau decembra sākumā oficiāli bija paziņojis, ka līdz 1. janvārim iesniegs Londonā amerikāņu projektus par turpmāko Ķīnas politiku, miera līguma projektu ar Japānu un tādu pašu darbības plānu par attiecību normālizēšanu ar Rletumvāciju, ne Trūmenlm, ne viņa ārlietu ministram nav Izdevies tikt galā ar nesaskaņojamiem viedokļiem Kapitolā un Pentagonā. Pagājušo nedēļu ASV ārlietu ministrija strupi paziņoja uz Londonu un Otavu, ka solītie miera līguma projekti nav izstrādāti un amerikāņu Ķīnas podltikas saskaņošana nav panākta paredzētajā laikā. Bez tam netika minēts pat termiņš, kad šis smagais uzdevums beidzot varētu būt veikts. Angļi pa šo laiku jau bija visu sagatavojuši Kolombo konferencei un tā pirmdien, kā paredzēts, sākās Cellonā. Ar vai bez amerikāņiem, nedz Lielbritānijas, nedz Britu lm« perijas intereses ilgāku kavēšanos necieta. Udzigs stāvoklis ir ar! Vācijas jautājumā. Pēc informētu avotu ziņām, te g|n nav sagaidāma drīza miera līguma parakstīšana, bet ari šeit Bevins uzņēmies iniciatīvu. Viņš ieteicis ari frančiem iesniegt Bonnā deklaratīvu notu, ka Anglija, Francija un ASV vairs neatrodas kara stāvoklī ar Vāciju. Tā varētu ievērojami atvieglot sadarbību ar Rletumvāciju, nepamazinot ASV, Anglijas un Francijas augsto komisāru nozīmi Rietumvācijā, un veikli apejot ari karaspēka atvilkšanu, ko vajadzētu darīt, ja parakstītu Jstu** miera līgumu» Kā redzams, Anglija mēģina būt par ledlauzi tajos lielajos politikas ūdeņos, kur Vašingtonas īpatnējie apstākļi spieduši gan kādreizējo ārlietu ministru Maršalu, gan tagadējo Dinu Ečesonu būt bezdarbīgiem. Līdz šim visur jau kopš 1945. gada amerikāņu dinamisms diktējis pasaules sejas veidošanu, cik to jau Iepriekš nebija paveicis Kremlis. Tagad angļu simtgadīgā diplomātija mēģinās rādīt, ko viņa spēji tā piespiežot arī amerikāņus jo drīzāk vienoties par tikpat noteiktu un konsekventu rīcību Āzijā, cik tā bijusi pagājušajos 5 gados Eiropā. DAŽOS VĀRDOS Ziemas manevri» kuros piedalās britu, beļģu un n o r v ^ okupādjas kaŗasp^ Vācijā, sākās svēUU«a Lineburgas Urdi. Tajos piedalās ari aviācija, to vidtf turbo iznicinātāji Vamplre. Manevrus komandē norvēģu okupācijas karaspēka virspavēlnieks ģenerālis Ame Dāls. Ar maadela iekalamnn saiUmla Zviedrijas karalis Gustavs V, kat līdz šim sirga ar bronchitu- 91 gadus vecā v a l d n i ^ stāvoklis pēc ārstu informācijas ir labs. Lai satiktos ar karali Leopolda» uz Nicu i2i)raukuSi beļģu katoļu tautas parUjas pārstāvji Beļģijas saiāte. kurā vairākums katoļiem, noitolfl sarīkot tautas nobalsošanu par karaļa atgrieāanos troni, Pret tautai pl^iscitu protestē sociālisti Piecgades plāns iH^drandēts firlji strādnieku nediscipHnēttbas dēļ, ziņo BudapeStas rai(MtSJ«. Valdība noaSmusi uz p r i ^ alzUegt strādniekiem mainīt darba vietas» Visā valsti ierīkos 6>aSa8 skolai kurās apmācīs stachanovieSus. Pusotra miU(ma bezdarbnieku pašreiz ir Rietumvācijā. Viena trešdaļa nestrādātāju ir bēgli. Paredz, ka bezdarbnieku skaits vēl vairāk pavairosies, kad Rietumvācijā ieradīsies no PoUjas izraidlUe vācieSl m DM soda naudas Jimaksi kat» ram GrēVenē, kas dancos sambu. Pilsētas tēvi šo moderno deju gan nav redzējuši, bet v i j ī g i dzirdējufiii ka tā esot netikumīga. Protestējot pret b c n ^ cenai paaugstināšanu, pirmdien „zvaigāiei braucienā" no Frankfurtes uz Ofeo-bachu devās 600 vieglo un smago au^ tomobiļu. 11. janvāti ap 4000 smago automobiļu dosies protesta braucienā uz Bonnu, 6 milj. dlvēku slimo ar tuberkulozi AastrmnvSoU^ 1947. gadā slimo sOcaits bija tikai nepilni divi miljoni TreSo pasaules kafu pareģo vācu mācītājs NImellers. Pašreizējā politiskā situācija liecina par neiziiēga-mu sadursmi ari tajā gadījumā, ja amerikāņi un krievi atvilktu no Vācijas savu okupācijas karaspēku. Ar kāja nimlnls Staļina galvai kā4s čechu strādnieks Prāgā, palīdzot uzstādīt pie partijas nama lielu plakātu ar tēva un skolotāja ģknetnl Strādnieks gan taisnojiet, ka kāja tam krītot nejauši paslīdējusi, bet policija nav ticējusi un nelaimīgo „par draudzīgas valsts galvas apvainošanu" nekavējoties apcietinājusi MttsUcus dlvēka i^cleliis sākusi raiot kāda ang}u firma. īstie skeleti Anglijā līdz šim ievesti galvenokārt no Padomju savienības, ziņo Daily Mlrror. | Sfitņus budista moka pavadibiuz Angliju, ASV un nacionālo Ķīnu nosūtījis noslēgtās kalnu zemes T i - betas absolūtais monarchs Dalailama. Uz šo vēsturē nepieredzēto soU to pamudinājušas bailes no sarkanās Ķīnas invāzijas draudiem. Tfikstoilem DP AngliJI p a m ^ darbu ogļraktuvēs un pārgājuši uz c i t ^ nozarēm, ziņo Dall7 Graphic. 175 kaujas spējīgas dlvUJas ir pašlaik Padomju savienības rīcībā, izteicies bij. franču ministru prezidents Pols Reno. PSRS katru gadu ražojot 15—20.000 UdmaSIinu un 30.000 tanku. i ]auna atombumbu eksplozija Pad. savienTbi? Londona (v). — Angļu žurnāla In-telllg^ ce Dlgest izdevējs Kenets de Kursljs apgalvo, ka SU>irl]ā sestdien notikusi atombumbu ek^lozija, ko viņš jau ceturtdien esot varējis pateikt uz priekšu. Eksplozija noteikta ar ,J{ādu jaunu pētīšanas paņēmienu", kas acīmredzot esot krieviem sveša. Nozagts padomju dzelzs priekskors Ņujorka (C). — Glēnkovā pie Ņujorkas, kur atrodas daudzas bagātnieku savrupmājas, padomju misijas vasarnīcai, kurā uzturējās savā laikā ari Molotovs, nozagta 125 m garā un 8 pēdas augstā dzelzs sēta. Amerikāņu sabiedrība par šo gadījumu smejas, jo laikraksti milzīgiem virsrakstiem ziņoja, ka padomju sūtniecībai nozagts „dzelzs priekškars". Zagļi savu darbu veikuši tik veikli, ka nav palikušas ne mazākās pēdas. Policija ari nevar lāgā saprast zādzības iemeslu, jo padomju «dzelzs priekškars" ap namu, ko padomju sovtorgs 1946. g. par vienu miljonu dolāru nopirka no miljonāra Džordža Prata, Ir bez sevišķas vērtības. Čuguna treliņi neesot vairāk vērts kā dažus simtus dolāru. New York Herald Tribune korespondents, kas siki izpUījis notikuma vietu, pārliecināts, ka zādzībai politiski iemesli un to veikuši jokdari, lai simboliski demonstrētu padomju misijai, ka amerikāņi spējīgi pieveikt „dzelzs priekškaru", Grotevola sieva nezina, ko viņas virs skītles Berline (D). — Austrumvācljas politiķi bija ļoU pārsteigti, kad oficiālajās pieņemšanās kopā ar ministru prezidentu Oto Grotevolu ieradās kāda nepazīstama dāma. Izrādījās, ka tā ir viņa otrā sieva, agrākā privātsekretāre Hansila Sūmane, kas pašreiz ir ap 40 gadu veca. Informētas aprindas Jau sen zināja, ka Grotevols dzīvo šķirti no savas pirmās sievas. Viņa laulību šķira pagājušā gada oktobra sākumā un pēc dažām dienām Grotevols atkal apprecējās. Bet tas notika tik klusu, ka to nezināja pat viņa tuvākie līdzstrādnieki. Grotevola pirmā sieva Marta, kas pašreiz uzturas pie saviem tuviniekiem Ķelnē, bija ļoti pārsteigta, kad tai paziņoja, ka viņas vīrs šķiries un par jaunu apprecējies. Tiem, kas pazīst padomiu apstākļus, tas nevar būt nekāds pārsteigums. Tur pietiek, ja sievai ar rakstu paziņo, ka virs ar viņu negrib dzīvot, tm ar to viss nokārtots. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-01-11-08