Bavarijas Latviesu vestnesis, January 11, 1950

              Prinpeses
imtfir
lia it-aiigstate
ko-iga
« ro-ateelis
t»9}u
Vadītāju Voiig-i
isliltavbjot
'-ibl5. jo
nav nekādu
visus • archivus
Šliiilot atjauiiiot ar
Jlilīļāzību*
f)i >^ Newsveek Na-redaktors
(2. 1. 50.)
igresa sesijas gaidā-n
paredz, ka papll-ļlikumā
pieņems. Lai
ŗjiu^idiskās komitejas
senatora Mak-
)po2id}a, viņa argu-
Ifailt vairākuma
^Sdod iespēja vel
ASV. Bez tam
"^"^"^ i trumeh^
par konser-
1^
LATVIA
Latvlan New8paper
PubUshed under GUCOM CivU
Affatifl DlvtelOD AuthorlsatiOD
Number UNDP i98. Publisher
and Editor: Valdemārs Lam-bergs.
EBllngen/N.. Brelte Str.
Printer: Ungeheuet &
Ulmer. Ludwlg8bur2, Kdmer-fte.
16. Published twice weekly.
drculation u.ooo.
lATVEVN NEVVSPAPER
Nr. 3 (347)
Treidien, 1950, g. IL Jaav.
Iknlk Mdlsnit un Mitmtnls
lzdev€^: utviala CMitrUi K<K
mit«)a. Oslvenalt ridaklon: V
Lambergii galveni itdaktora
vietnSOs: II. CuUtii, Radak*
tort: A. Boiltetns, Fr. Igali,
I. Jttabatm B. ĶtatUa. B.
Ifi&deaberga. i . Balitait. U
fivaiti. Redakcijai adrm:
CssUngan^., Bratt* Str.
telefbna insi.
Nacionālā Ķīna faktiski
beigusi eksistēt
•3" , Lielbritānija un piecas Drošības padomes
dalībnieces atzinušas Maotsetungu
Londona (D). — Lielbritānija kā pirmā lielvalsts pagājušo piekt­dien
ofieiāli paziņoja, ka atzīst de jure Ķinas tautas republiku, ko no­dibināja
komunistu^ vadonis Maotsetungs, padzenot uz Foitnozas salu
maršalu Cangkušeku un viņa armiju paliekas. So britu valdības lēmu­mu
sarkanās Ķinas ārlietu ministram Cuenlajam iesniedza Lielbritā­nijas
ģenerālkonsuls Pekingā. Tās pašas dienas vakarā Hektors Meknils
ieradās ķiniešu vēstniecībā Londonā un nodeva Bevina parakstītu pazi­ņojumu
ka Lielbritānija nacionālo Ķīnu vairs neatzīst. * Iesniegumā no­rādīts,,
ka Viņa Majestātes valdība nolēmusi nodibināt diplomātiskās
attieksmes ar Maotsetungu pēc tam, kad konstatēja, ka viņš faktiski
pārvalda lielāko daļu Ķīnas territorijas. Lai gan jau pagājušas vairāk
nekā 2 dienas, Maotsetungs uz britu paziņojumu vēl nemaz nav at-bUdēJis.
^ Lai gan politiskās aprindas jau
ļŖen runāja, ka ĶJnas tautas repub­likas
atzīšana sekos agrāk vai vēlāk,
britu valdības lēmums tomēr saviļ­ņoja
visu demokrātisko pasauli. Ne-kdmūnlstiškās
valdības domāja, ka
di4)l<»riātlsko attieksmju nodibināša-tia
ar Maotsetungu nesekos tik ātri,
Vismaz ar to nesteigsies rietumu
ļjlelvalstis. lielbritānija tagad pār­vilkusi
svītru visām šīm cerībām.
No britu impērijas Ķīnas tautas re­publiku
kā pirmā atzina Burma, tad
sekoja Indija, Pakistāna un tagad
Hdzlgu soli spērusd ari Ceilona. No
Drošības padomes dalībniecēm ar
Maotsetungu diplomātiskas attiek­smes
vēlas nodibināt jau 5 valstis.
Līdz britu vēstnieka nominēšanai
Kolombo spriež par
Kinu, komunisma
m ligiimu
ar Japānu
Kolombo (C). — Pirmdien Geilo-nas
lielākajā pilsētā Kolombo sa­nāca
Lielbritānijas, Austrālijas, Ka­nādas
.Jaunzēlandes, Dienvidafrikas,
Indijas un Pakistānas ārlietu minis­tri,
lai spriestu par komunisma iero­bežošanu
Tālajos austrumos un saim-iiiecisfeajām
un politiskajām problē­mām.
Konferences prezidents ir Cei-
Jonas premjers Don Senanajaks. Bez
Lielbritānijas ārlietu ministra Bevi­na
tajā piedalās jaunais Austrālijas
ārlietu ministrs Spenders, Jaunzē­landes—
Dodžs, Kanadas—PIrsons,
Dienvidafrikas ārlietu ministrs Zau-ļBrs
un Pakistānas—Zafrulakāns, kā
jffī Indijas premjers Nēru.
Ministru prezidents Senanajaks
(Turpinājums 8. Ipp.).
Trumena budžets 1950751.
Vašingtona (v). — Savā budžeta
Vēstijumā ASV kongresā prezidents
feumfens pirmdien norādīja uz mil-
-^gajiem uzdevumiem, kas gulstas uz
amer&āņu pleciem līdzšinējo kara
S ^ un nākotnes draudu novēršanā.
„Dažl vissmagākie pienākumi mums
vēl priekšā," teica prezidents. «Vie­nas
agresijas drauds pastāv jopro­jām
un prasa turpmāku piepūli un
palīdzību vājāko nāciju aizsardzī­bai.**
ASV budžets, ko Trūmens iesnie­dzis
kongresam, paredz gandrīz div­kāršotus
izdevumus militārai ārzem­ju
palīdzībai. Turpretim pārējo
starptautisko saistību daļā, kur
ietilpst arī Maršala plāns paredzēts
20% samazinājums.
Budžeta kopsumma ir 42,5 mil­jardi
dolāru un no tās 4,711 miljardi
paredzēti starptautiskai palīdzībai.
Pekingā lietveža pienākumus pagai­dām
uzdots izpildīt ģenerālkonsu­lam
Nankingā Hicinsenam. Londo­na
lūgusi Ķīnas tautas republikas
ārlietu ministriju palīdzēt viņam
pārcelties uz jauno darba vietu. Po­litiskās
aprindas izsakās, ka par
britu vēstnieku paredzēts iecelt līdz­šinējo
Lielbritānijas Tālo austrumu
nodaļas vadītāju Deningu.
Tai pašā dienā, kad Lielbritānija
atzina komunistiskās Ķinas de jure,
arī ķīniešu ģenerālkonsuls Singapūrā
Dr. Vu saņēma līdzīgu paziņojumu
no britu koloniju ministrijas. Viņš
tūdaļ slēdza konsulātu. Pātējiem
trim konsuliem M^ajā Londonas lē­mumu
nodeva malajiešu iestādes. Tā
kā 85 proc. Singapūras iedzīvotāju ir
ķīnieši, pilsētas iestādes deva rīko­jumu
policijai atrasties trauksmes
stāvoklī, lai novērstu eventuālus
ekscesus. Viss tomēr noritēja mie­rīgi.
Politiskās aprindas Londonā izsa­kās,
ka Maotsetunga atzīšana bija
jau sai nolemta lieta, Jo citādi Be-vins
nebūtu varējis parakstīt oficiālo
iesniegumu vēl pirms došanās uz
britu impērijas ārlietu ministru kon­ferenci
Kolombo. īsto impulsu ritēt
lietām „savu gaitu" tomēr deva pre­zidenta
Trūmena vēstījums kongresā
pagājušo trešdien un pēc tam viņa
un ārlietu ministra Ečesona oficiālā
deklarācija ceturtdienas preses kon­ferencē.
Pretēji gaidītajam, prezi­dents
savā vēstījumā ne ar vārdu
nepieminēja Ķīnu. Bet tad ceturt­dien
preses konferencē viņš paskaid­roja,
ka Savienotās valstis nav pa­redzējušas
nosūtīt uz Formozas salu
nedz militāro misiju, nedz dot Cang-kaiškam
ieročus. Trūmena paskaid­rojumus
papildināja Dīns Ečesons.
Kad kāds žurnālists jautāja, vai arī
ASV atzīs Maotsetungu, viņš pa­skaidroja,
ka šīs lietas vēl ir „pār-agras".
Valdība vispirms vēlas dzir­dēt
kongresa domas. Tālāk Ečesons
izteicās, ka Savienotajām ' valstīm
nav ne gribas, ne iespēju atbalstīt
tālāk maršalu Cangkaišeku. Formozu
varētu atdodot Ķīnai vēl līdz miera
līgumam ar Japānu, jo to paredz arī
Kairo un Potsdamas deklarācija.
Kamēr Lielbritānijā visi politiskie
novirzieni un prese akceptē valdības
rīcību par Ķīnas tautas republikas
atzīšanu. Savienotajās valstīs tur­pretim
domas krasi dalās. Pret pre­zidenta
Trūmena un Dīna Ečesona
Tālo austrumu politiku sevišķi asi
nostājas republikāņi. ViņU senāta
frakcijas vadītājs senators Herijs un
senators Dženners valdības lēmumu
nedod atbalstu Formozai nosauc par
„jaunu Mincheni". „Sī diena ieies
Savienoto valstu vēsturē," preses
pārstāvjiem izteicās Herijs, „kā sā­kums
tai uzticības zaudēšanai Āzijā,
kas bija iekāpta ar tādām grūtī­bām."
Citi divi republikāņu sena­tori
— Noulends un Stniss — Trū-
(Turpinājums 8. Ipp.).
Vdcu komunisti nodibinājuši nacionālo fronti
' Berlīne (F).—Austrumvācijas vie­notās
sociālistiskās (lasi komunistu!)
partijas (SED) polītbirojs pagājušas
nedēļas beigās paziņojis, ka nodibi­nāta
vācu nacionālā fronte. Tās uz­devums
ir saistīt visus vāciešus cī­ņā
par Vācijas apvienošanu, Bon-nas
satversmes atcelšanu im Rie-tumvādjas
vald^as likvidēšanu. Uz­saukumā
norādīts, ka SED sevišķi
jārūpējas, lai nacionālajā frontē
piesaistītu Rietumvācijas intelliģen-ci
un agrākos nacionālsociālistu par­tijas
biedrus. BBC politiskais ko-pientātors
domā, ka šī jaunā komū-nistru
manevra ierosinātājs ir pa-
^ domju ārlietu ministrs Višinskis. Lai
saglābtu komunistu pozīcijas, vieso­joties
Berlīnē atceļā no Apvienoto
nāciju pilnsapulces, viņš devis rīko­jumu
nodibināt, nacionālo fronti.
Austrumioslas policijai LeiiKiigā
turpretim ir citas rūpes. Tur pašreiz
viesojas kāds cirkus, kas uzved rē­viju
Kāpēc tu raudi, Bambino. Uz
Helajiem plakātiem, ja tos neapsar­gā
policija, nezināma roka katru
nakti pieraksta — Tāpēc, ka man
jādzīvo austrumu joslā.
,,Mēs braucām šurp, lai pateiktu pasaulei,
ka no igauņu tautas dzīva vairs tikai trešdaļa
DP arī uz priekšu padoti
americanu tiesām
Minchene (E). — Vācu presē
jau kopš ilgāka laika parādī­jās
informācija, ka. sākot ar
1. Janvāri, yisl DP būs pa­kļauti
vājcu tiesām. Dle Abend-zeitung,
kas iznāk Minchene,
5. Janvāra numurā publicējusi
Bavārijas tieslietu ministrijas
informāciju, ka sabiedroto pa­dome
ar rīkojumu Nr. 13, no­devusi
visas pārvietotās per­sonas
vācu Jurisdikcijai Die
Neue Zeitung (amerikāņu aug­stā
komisāra Mekloja orgāns)
šo informāciju atsauc Meklojs
rīkojumu Nr. 13 ar speciālu
instrukciju ierobežojis ASV
joslā. Minētā instrukcija no­saka,
ka DP kā agrāk, tā arī
uz priekšu padoti amerikāņu
tiesām. Vienīgi civUajās un
pārvaldes lietās pārvietotās
personas būs atbildīgas vācu
tiesās.
Cechoslovakiju sagaida
Latvijas, Lietuvas un
Igaunijas liktenis
Frankfurte (D). — Kara gadījiunā
Cechoslovakiju sagaida Latvijas,
Lietuvas un Igaunijas liktenis, pre­ses
konferencē Bad H(»nbur|ā iztei-eās
agri&aļs čecfa^^ļtt^
nistrs Bohumils L a u ^ ši­nīs,
dienās laimējās pārbēgt Uz rie^.
tumiem.. Par kaut kādu organizētu
sacelšanos Gechoslovakijā nevar būt
runas. To pilnīgi paralizē komu­nistu
terrors un meistariski noor­ganizētā
izspiegošana. Lausmans no­rādīja,
ka čechu jaunatni tuvākos
gados pilnīgi pakļaus komunismam,
ja apstākļi nemainīsies. Kom.ūnistu
partijā un visā Gechoslovakijā no­tiek
sistemātiskas tīrīšanas, pie kam
likvidē visus tos, kas arī eventuāli
varētu būt režīma ienaidnieki.
Pagājušās nedēļas beigās čechu
iekšUetu ministrija izraidījusi no
Prāgas četrus ārzemju žurnālistus—
divi ir amerikāņu, viens britu un
viens franču ziņu aģentūras pār­stāvis.
Viņiem pārmet nepareizu in­formāciju
par dzīvi Gechoslovakijā,
turienes valsts iekārtas „apdraudē-šanu"
un komunistu partijas kriti­zēšanu.
Gechoslovakijā palikuši ti­kai
četri ārzemju žurnālisti.
īris uz Zviedriju parb^ušie igauņu
zvejnieki stāsia
Pag. gada belgSs abnsalieia matf ivejnieka latviņi ZvMriflt linh
d|8 trīs igauņi Viņiem bija laimCjiea necaurrednmi tntfl tiUgt Mtm
krastu apsarddbaL Neievērojot krieva aGtaieoIbia prokita m ikandBiii,
sviedri vitiem trīs pārbrauoijiem piešķīra adltledbai oa aovieloļa tis
speciāli apsargitS noniltni.
Atbraukušie igauņi apstiprina ilņas pMr to, ka krievi itdigl tļtm
savu preču kuģo pirbilvi un plelSgofiana kara vaJadAim. Par $9^*
tisko, aaimniedsko mi aociilo stāvokli IgauniJS, kas d a ^ lUrip
apstākļiem LatvIJfi, atbraucēji stāsta:
Ugo Kārusi atbilde
baltiešu karavīru
emigrācijas jautājuma
Tāpat kā latviešu arī igauņu kara­vīru
emigrācijas Jautājumā Icopš i l ­gāka
laikia valcUļjud neskaldriba.
Igauņu centrālās komitejas pārstā­vis
plkv. £. Kasaks gan pāris reižu
apn^lējis DP komisijas koordina­toru
Eiropā SkvadriUi, bet pihilgi
noi^a&drot šo Jautājumu nav izde­vies
arī Frankfurtē. Par neskaidrī­bām
ziņoja igauņu organizācijām
ASV. Pirmā atbildi saņēmusi
Igauņu palīdzības komiteja Ņujorkā,
kas 9. decembrī bija rakstījusi DP
komisijas priekšsēdim Ugo Kārusi
Vašingtonā. DP komisijas augstfildi
vadītāja atbilde igauņiem intere­santa
arī no tā viedokļa, Ica tajā
minēti visi baitieSft.
Ar 22. decembri datētajā • atbildē
palīdzības komitejas priekSsēdim E.
Harknam Ņujorkā Ugo Kārusi pa­skaidro:
MEsmu saņēmig Jūsu 9. decembra
vēstuli pttr $,m lai t
bijuši fa<miB?itt!|^^ i^ederiģiei var
pierādīt $avv piesēdu mobliizficiju
un kas vēlas lenUgrSt ^ Savienota­jām
valstīlm DP Ikūma letvarpsV
DP komisija, ķā zināms, noteikusi,
ka mobilizētie, kas bauda IHO izce­ļošanas
tiesības, Iekļaujas DP liku­ma
ietvaros. Tomēr DP komisija
nodibinājusi īpašu instanci visiem
tiem izce
n:K>btllzāc:
otājiem, kam pārbaudāms
Jas jautājums. ,
Sis apstāklis var radīt zināmu no-vildnāšanos
DP likumā paredzētajā
pārbaužu gaitā, bet varu Jums ap­liecināt,
ka šai uzturēto grupai, tā­dēļ,
ka tie mobilizēti, nepiemēros
nekādas citādas mērauklas kā visiem
pārējiem' Izceļotājiem.
Ja Jums būtu kādi pierādījumi par
citādu rīcību, esmu pilnīgi pārlieci­nāts,
ka DP komisija būs {«iecīga,
ja Jūs tai piesūtīsit visus pierādīju­mu
materiālas, kādi vien būtu Jūsu
rīcībā, lai nezaudētu nevienu mirkli
šo gadījumu izpētīšanā
Jūsu padevīgais Ugo Kārusi."
SĀKAS PĒDĒJAIS CĒLIENS
Britu joslā likvidē nometņu angju pārvaldes
Pēc šeit iegūtajām ziņām, DP no­metņu
līdzšinējā struktūrā britu
joslā ievadīti svarīgi pārkārtojumi.
Tie paredz pakāpeniski likvidēt lio-metņu
angļu pārvaldes, tā saucamos
DPACSSus, un reizē ar tiem arī lielu
skaitu līdzšinējo nometņu iemītnie­kus
izvietojot vai nu pa emigrācijas
centriem, ja viņiem ievadīta tālāka
emigrācija, vai arī pa slimo un veco
ļaužu mītnēm. Atlikušajiem pare­dzama
iekļaušanās vācu saimniecībā.
Iespējams, ka pēc šo pārkārtojumu
nobeigšana^ visā joslā paliks tikai
dažas nometnes, kuras tad IRO vai
britu pārvaldes uzraudzībā pārzinātu
vācieši.
Ziemeļreinas - Vestfāles apgabalā
vispirms likvidē Reinfeldes nometni,
kurai janvāra beigās sekos Rēda un
Vetera. Februāra beigās paredz lik­vidēt
Grēvenes, Bedburgas, Lipšta-tes,
Lintorfas un Reinas, bet marta
beigās — Blombergas, Borghorstas
un Bocholtas nometni. Aprīlī un
maijā līdzšinējā veidā izbeigs eksis­tēt
Paderboma, Solingena, August-dorfa,
Esene uc, bet joprojām paliks
un darbosies Minsteres emigrācijas
centrs.
Likvidācijas procesam paredzēts
pakļaut arī veco ļaužu nutni Ģallen-dorfā
ko vēl nesen iekārtoja ar prā­viem
līdzekļu ieguldījumiem. Vis­pār,
cik liekas^ veco ļaužu mītnes
koncentrēs Lejassaksijā, uz kuru arī
pārkārtošanas procesu attiecinās vē­lāk.
Plānā iespējami grozījumi, un
par tā realizēšanu pagaidām vēl agri
spriest. .
Taču LCK britu Joslas delegācija
saņemtās ziņas savā pēdējā sēdē Jau
apsprieda un nolēma stāties sakaros
kā ar britu augstākās pārvaldes, tā
arī ar vācu valdības iestādēm, lai
plāna realizēšanu un DP nodošanu
vācu iestāžu pārziņā veiktu saziņā
ar mūsu centrālajām organizācijām
•un tā notiktu DP iespējami labvē­līgā
garā. Tāpat apsprieda iesnie­gumu
ASV DP komisijai, kufā doti
paskaidrojumi par Latvijas adminis­tratīvo
iekārtu un amatpersonu
funkcijām vācu okupācijas laikā.
Nometņu eksistences pēdējo cēlie­nu
ievadot, saņemti norādījumi arī
par atalgoto darbinieku skaita radi­kālu
samazināšanu nometnēs. Visās
vietās ar 1. janvāri atalgoto darbi­nieku
skaits samazināts uz pusi.
un salīdzinot ar stāvokli vasarā,
skolotāji saņēmuši uzteikumu. Tas
nozīmē, kā ar aprīli nometņu algotu
skolotāju vairs nebūs un reizē ar to
problemātiska kļūs skolu tālāka pa­stāvēšana.
Skolu vadība ar to arī
rēķinājusies, un mācības iestādēs
mācības gads beidzas mariā.
Igaunijā patlaban Igauņu ikdttu
vērtē ne vairāk kā ui mOOO ļlftl
400.000. Plašās deportktju un
vajāšanu laiks v l ^ amagt
gājis Igauņu prete8tS}at spēju,
tizānl, kas nav pievienojušies U#*.
kām kopām vai pat lormāetļfefnb
bieži slimību un nervu sabrulnuaA
brīžos krīt par laupījumu NKVtX
Kāds igauņu mežzinis kopi lfft»«
vu ienākšanas sl^^i^s Jau iepri^i
izraktā alā, savas mājas fibejdlrii
Beidzot šajā pavasari, nespēdimt ih
gāk izturēt dzfvniedtkoi dihf^i ip*
stākļus, viņš iadarijii painivlPbai
Vispār Igaunijā pieaudzis paŠnīMbtt
skaits, un tas pat pārsniedz di#to
mirstības procentu.
Pamatskolās (nepilnajās vlduMtaN
lās) mācības ēašaurinātas us |Mid«
Protams, klāt nSkuši ««pēciālprii^'
meti*': {eņinismst maijarlamii kool-partijas
vēstures īsais kuM. Igauni­jas
mācības iestādes apmiildl ^Ai
krievu un tikai Vi pašu igauņti, U*^
dzīgs ir ari idcolotlju sastāvs •
Pēdējai laikā no Zgaumjaa ntiialiiil
vinaenft izsata ffius Igamis, kM
ka lo n^lai^nig»
iekārtotām iznīcināmas nof^^
Strauji samaskoties tAltii^
dzekļu krājumiem Igaunijā^ stipil^
izjūtama cenu celšanās visām pfir«
tikās precēm» bez ļam ari titotUi^'
Jām, mamļf aktūŗai un apaviem. Dzl«
ves apstākļi kolhozos. b ē ^ . Dau^
dzās vietās z m o l ^ spiesti, pārtiķft
no kartupeļiem, auzu miltu tumtoii.
kartupeļu sacepumiem un safrOdd-»'
ņlem. Lielās maizes labības BOdā<i^
vas valstij jāizpilda pilnā a^n&ri
un pat ar virsdevām, nerēķinattM |9ŗ
to, kādas rezerves pali^ paiU ķol«
hoznleku uzturam. Pārtikas stlvok-
11s Latvijā it kā esot nedaudz labUfSi
tomēr ne tuvu neapmierina. Uuktt
iedzīvotāji pārtikai daudz isnantņ
cilpās sagūstīto meža zvēru |iļvk
Bijuši gadījumi, kad pat āplu uti
lapsu gaļu izlieto cilvēku uzturam.
Kara un pēckara gados lapsas ļott
savairojušās un nereti dienas laiki
iemaldās lauku māju pagalmos.
Mazliet labāki dzīves aļoltSkķ ir
pilsētās. Darba laiks gan ir 9-^U
stundas^ tomēr lielāka kustības bx1*
vība, uzturam nepieciešamākais pēr«
kams veikalos. Vieglāk sasniedzama
arī ārstu palīdzība saslimšanas un
nelaimes gadījumos. Laukos irstu
aizsniegt ir Jau vesela problēma.
Tallinas izskats drūms. N^kas,
piemēram, nav saglabājies no pils^
tas parastā spodruma un tīribas.
Ielās nedēļām ilgi mētājas paplhi
un saslauku gubas. Neviens daudz
neinteresējas par viņu aizvākšanu.
Skārda atkritumu tvertnes redz
žl maz. Daudzos gadījumos tās at^
vieto ar tukšām koka kastēm. Dau^
dzu namu Iedzīvotāji spiesti,atkri­tumus
Izbērt vienkārši pagalnia
stūri. Vasarā sarkanarmljas kaŗavW
un sasūtītie Icrievl bojāja {Risētas
apstādījumus, aplauzdami zledoios
krūmājus un koku zarus, lai tā iegū­tu
„lētus" zaļumus savu drivokļu ii^*
dalļošanal. Kad kāds pārdrošs^ igau­nis
norādīja, ka šāda ricība bojā ap­stādījumus,
kas taču ir visu pilsētas
iedzīvotāju īpašums, krievi atbil­dēja:
,JCāpēc jūsu pilsētās nevar
darīt tāpat, kā mēs to darām sa­vējās?
TalHnā un citās pilsētās 1946. g.
Tuāerd notika Uelas sētnieku pār­vietošanas.
Pamats tām, šķiet, bi*
Ju^ nepieciešamība katrā namā
iefiltrēt uzticamu ziņotāju. Namu
pārvaldnieki gandrīz b^ Izņtou-miem
ir kompartijas biedri, un tech-niskā
darba pildīšanai tiem pleko-mandēti
bij. ierēdņi — IgauņL
(Turpinājums 4. Ipp.). /