1949-11-09-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Angļu kstrādnieki pret rzemniekiem ™ ^ NEPAZlJDis 8 STREIKOSIM...» ona (I). ^ iķntas grāfiste, sanāksmē 29. oktobri. w angļu strādniekus pāistāvža clbas personas, runātāji !S a valdības rlclbu finenTi^ Sdnleku^ ielaišanā. a ar An^u laukstrādnieku Ja valdība tūliņ nepartS ārzemju darba spēka ato-ttlccTgu rezolūciju nosūtīja dnieku arodbiedrību apvies ikraksta The People into?, (30. 10.) apvienības sekre. Danns streika piedraudStā. rādījis, ka angļi nevarot tik i «izsviest atkritumu kaustošiem ļaužu, kas zaudējuši zimtieni." Sis aizrādījums to- V varējis pārliecināt sanāk-dalībniekus, kas palikuši pi^ ^Gādājiet, ka ārzemnieki pa-b mēs - streikosiml" pas saimniecibas inājums no 1. Ipp.). $ noteiktas programmas iz« anu. „Mēs' atrodamies pus-ica Hofmans, Eiropas saim-ir atkal iedzīvināta, bet tā-ūsu mērķa realizēšanai jfiat-lvi. lielas problēmas — cTņa Jāciju un eksporttirdzniecl-clnāSana. Lai šos mērķus pa-vifiimaz 8 galvenajām MarSa-a valstīm — Anglijai, Pran-eneluksa valstīm, Itālijai un, ļāsaSlēdzas ciešāk. Aŗ to bū-fs '270 niiljonu patērētāju Īsi saimnieciskie ierobežoju-multu robežas tad automl- .ristu pašas no sevis. Ja Sfi-stiba netiktu ievadīta, Riepas sainmlecībal draudētu fi, Jo katra valsts joprojām ;iet vecos, neauglīgos saim- B autarljdjas ceļus. Tādēļ El-aimniecībag saliedēšana nav ideāls, bet gan praktiska ne-mība." Tālāk Hofmans kā soU ceļā uz šo plānu realizē-elca valūtu paritātes izstrā- Jo pēc mārciņas kursa paze-aSi kam sekoja gandrīz vl-rijās lElietumeiropas valstu ;prakiMšM Kttfšu pielīdzina-av vēl notikusi un katra uztur savu, ar mākslīgiem Jumiem teorētiski noteiktu ktirsu. ^ ievadījumā Hofmans apvācu federācijas pārstāvi vl-eru Fr. Bllcheru, kas kā pi> etumvācijas delegāts pieda-iāksmē. BMchers atbildes rūca cerību, ka Rletumvāciju laW'īs par pilntiesīgu part-opaa JaunuzbĢvē. lierences otrā dienā parādl-mākā zemūdens klints — S finanču ministrs sērs Ste* " ipss ierosināja,-:lal Eiropas Jau līdz š. g. 15. decembrim par 50 prpc. atceltu lldzši-ču kontirigentu sistēmu. Sis •priekšlikums bija tikai Sacha vilciens. Konferences s Jau dienu Iepriekš valdīja ba, ka Lielbritānija Hofma- 'ās saimniecības principiem tīs, bet, lai tai neuzvetu [ices Jaucējas un- kavētajās nglija iesniegs savus pneks- ,^kas ārēji liksies ļoti kon-i, bet patiesībā neko nemai- 7^inējā angļu strādnieku .r^iecības programma, P aturēts mākslīgi noteiktais s kurss. ijas finanCu ministrs Peč3 ' priekšlikumu vispirms šot tirdzniecību un ma^^aša-tību starp tām zemēm, kas tūlīt bez iebildumiem un as akceptēt brīvās saimnie-rincipus, jo tas tobrīd s praktiskais ceļš. Ka to ar preses komentātori uzsver, etumeiropas valstis vaWa a. ka amerikāņu padom r vienīgais glabio§ firop čības un tirgu nodrošināja glija' turpretim vel nav iz s ko darīt. Tur dala sabied omas gan,ir P^r Hofmans Pt. strādnieku valdības nv'kārt nr^rib atteikties no •ā Annli^as sa'u valsts sta^ pretim vecaiam ^^^^opas Ko" PaSos pamatos s t - a d pr-sa. lai AngJ ^ r F.iropns konHnenta vien koordinētōiu. Tās vestunsKa cptēš1 āg.a dLuie lbsirmittāenpiij^a^s^ p .eJKoopp^ ^ dzsvaru polima ^nt^^^^ ropā daudzas atsevišķas kas katra par sevi butu ā Lielbritānija. Vai L o ^^ atteikties no sava. traoiu lltlkas. rādīs nākotne. Trešdien, 1949. g. 9. nov. Iznāk treAdlenSs UD sestoientt Izdevējs: UtvleSu CentrAli Ko mltctjs. OalvenaU redaktori: V Lambergs: galvenfi redaktora vietnieks: Bl CuUtia, Redaktori: A BoUteiAB. Fr. IgaU. J. Jēkatsons. B. ĶlseUa B Mlndenbergs, E Raisters. U Svan». Redakcijas adrese: EssUngen/N., Brelte Str. 9 — 6, telefons 17SS9. Kad ASV Stāta gubernators sagaida DP Eiropu atstāja simttūkstotais DP, IB U7 ASV izceļoja saskaņā ar lldz- {inējā informācijas likuma noteikumiem. So faktu vispirms atzīmēja IRO padomes sesijā Zenc-vrl. igauni Ferdinandu Klsku ar sievu un trim bērniem tad sevišķi svinīgi sagaidī-ļa Ņujorkas ostā, bet tagad United Press aģentūra ziņo, ka šī izceļotāju ģimene laimīgi nonākusi savā Jaunajā darba un dzīves vietā Mičiga-oas štatā. Tur Klsku un viņa ģimeni sagaidījis Mifiiganas štata gubernators G. M. Villiamss, pasniedzot jaunajam araerikānletlm bronzas piemiņas zīmi. Savā uzrunā gubernators ieceļo-tiju personās cildināja ideālus, kuru virdfi tie atstājuši savu dzimteni. Jaimo ieceļotāju darba lauks būs lauksaimniecībā, Jo Kisks ir igauņu lauksaimnieks, kupa mājas nopostītas boļševiku pēdējā uzbrukuma laika. Galvojumus ASV pieņems lidz gada beigām— domā Skvadrilli ASV DP komisijas koordinators Eiropā, pēc igauņu laikraksta Ee^i Post ziņām, tilcko paskaidrojis, ka varot rasties stāvoklis, ka līdz š. g. 15. novembrim Vašingtonā būs iesniegts tik lifels skaits galvojumu, ka tas pārsniegs paredzēto 205.000 kvo-tl. Tomēr koordinators Skvadrilli ir pirliecināts, ka galvojumu pieņemšana ASV turpināsies līdz decembra mēnesim, varbūt pat līdz gada beigām. Līdzīgu iJārllecību pauž ASV L u terāņu nacionālā padome (National Lutheran Council) savā pēdējā z i ņojumā luterāņu emigrācijas komitejām. Pēc padomes vērtējuma, galvojunAis varēs iesniegt līdz 1. Janvārim. Līdz šim ar National Lutheran Council starpniecību galvojumi sagādāti aptuveni 25.000 personām. Padomes ziņojumā tālāk norādīts, ka luterāņu organizāciju darbinieki Eiropā lūdz pēc iespējas palielināt anonimo galvojumu skaitu, Jo DP nometnēs vēl arvien atrodas «audz luterāņu, kasi nevar cerēt savemt no ASV vārdiskus galvojumus, «deļ ka tiem Savienotajās valstīs nav radu vai paziņu. Ievērojot fak-ka daļa DP saņem galvojumus Parallēli no vairākām vietām, L u - Jerāņu nacionālā padome aicina turpmākos galvojumu devējus atļaut izlietot sniegtos galvojumus arī ono- J^«ii — t. i. gadījumos, kad at- ^ecigais DP būtu saņēmis galvojumu jau no citurienes. Bez tam pa-aome aicina Savienoto valstu luterāņus it īpaši palīdzēt ar galvoju- Jļ^em veciem ļaudiim, bezapgādnie- Ja ģimenēm un intelliģento profesiju pārvietotajām personām. Emigrācijas gaita oktobri Bremene (SS). — IRO iestādes in-lormē, ka oktobrī caur Brēmenes yjtu uz aizjūras zemēm emigrējuši ļ«.399 DP. Izceļotāji aizbraukuši 13 f^os un 3 lidmašīnās. Uz Kanādu «ceļoja 957, uz ASV 15.442 DP. .Tautības ziņā izceļotāji sadalījās Wdi: 5.471 poļi, 4.829 baltieši, 2.311 J*raiņi, 945 krievi, 663 ungāri, 592 j^oslavi. 370 Cechi, 157 rumāņi, 556 bezpavalstnieki un nenoskaidrotas tautības 525. Visvairāk izeeļotiliju devušies uz Ņujorku ^ 3.568 personas. Tad seko i^f^^oisa, Pensilvanija, Kalifornija, čagana un Ņudžersija. Novembri paredzēts no Brēmenes '^osutlt 8 kuģus ar 8.650 izceļotājiem ^ 3 HdmaTmas ar 120. nemirstīgs - V — V Mūsu tautas ilgas, gaduslmteņiem paaudžu apziņā lolotas, piedzīvoja savu īstenojumu brīvības cīņās, kad latviešu karavīrs ar zobenu un uguni un savām asinim izcinija tai brīvu valstij Kareivīgās iradid-jas, simā senatnē nodibinātas, šaJI svētajā karā atdzima Jaunā militārā spožumā* kam vainagojumu deva LāčplēSa kara ordeņa nodibiniSana 1910. g. 11. novembri. Valsts veltUa visas satas rāp» i l vire» stīgā gŗara ieaudzināšanai un turpināšanai miisu Jaunatnē, tā kopjot mfisu tautas rakstura cildenās īpašības un paliekot modra par mfisu nacionālajiem ieguvumiem tm vērtībām. Uzņēmums ridft kādas Latvijas armijas vienības parādi Rīgā, kurā valsts prezidents un valdības locek|i sasveicinās ftr mOsn brašajiem tēvijas sargiem. Neskaitāmi no viņiem, sekodami senajam latviešu varonīļiias ņn virestigās drosmes tikumam, nolika savas galvas, otrajā pasaules karā, pēdu pa pēdai aizstāvēdami savu dzimto zemi. Slava varoņiem! uzņemt katm DP skaitu braucejii bet par nezina • Preses konference Bad Kļsingenā Kārtējā preses konferencē Bad Eisingenā lEO amerikāņu Joslas galvenā štāba izceļošanas da|as vadītājs F. Tomass ziņoja, ka pašreiz Gronā dažāilu iemeslu dē| aizturēti 2100 DP. F. Tomass arī sīkāk raksturoja aizturēšanas motīvus, uzsverot, ka IRO uz Gronu aizbraukušos atzīst par tiesīgiem izceļot, bet ASV galvenā DP komisija rīkojas patstāvīgi un aizturēšanu izdara, lai, vadoties vienīgi pēc savām instrukcijām, vēl papildus noskaidrotu katra DP piemērotību ielaišanai ASV. Informācijas daļas vadītāja vietnieks J. Dilēnijs un F. Tomass atkārtoti mudināja visus tos, kas saņēmuši galvojumus» apzināti nekavēties ar izceļošanu, jo, kvotei tuvojoties beigām, piemērotības pārbaudes kļūst aizvien stingrākas un var arī notikt ka daudziem vārti uz ASV aizveras tieši deguna priekšā. Preses konferencē no Hāgas bija ieradies Austrālijas sūtniecības Holande preses atašejs un DP uzņemšanas galvenās komisijas informācijas daļas vadītājs Vācijā, Itālijā un Austrijā L Barsdels. Vairāk nekā stundu ilgā domu izmaiņā ar DP preses pārstāvjiem, kas informēja viņu par trūkumiem izceļošanas gaitā, L. Barsdels paziņoja, ka Austrālija gatava uzņemt katru DP skaitu un Austrālijas valdība pašreiz apspriež ieceļošanas noteikumu liberālizēšanu, paiedzot atvieglojumu ieceļošanai gados vecākiem, bet tomēr darba spējīgiem, un lielākam skaitam ģimenes piederīgo uz T strādātāju. Konferences ievadījumā informāŗ cijas daļas vadītāja vietnieks J. Dilēnijs informēja par IRO ģenerāl-padomes lēmumu Zenēvā — IRt) darbību izceļošanai un repatriēšanai pagarināt par 6—9 mēnešiem. J. Di-' lēnijs tūlīt uzsvēra, lai DP šo lēmumu nepārprotot Vispārējo aprūpi nometnēs nepagarinās, bet IRO palīdzību pēc 1950. g. 30. jūnija saņems tikai tie, kas atradīsies izceļošanas vai repatriēšanas procesā. Izceļošanai!; daļas vadītājs F. To-, mass, atbildot uz žurnālistu jautāju- .mu par izredzēm ASV DP likumprojekta papildināšanai norāda, ka esot liels jautājums, vai var optimistiski gaidīt k\^otes palielināšanu. ASV presē un sabiedrībā gan turpinoties paminas par bēgļu problēmu, bet ne vairs, kā tas bija sākumā, par DP problēmu, bet gan šo jautājumu tagad apskatot plašākā tvērumā, runājot par vispārējo bēgļu problēmu, kas saistās ar vāciešu sablIvētIbiĻ neizkārtoto ātāvokli tm ar Tālo austrumu bēgļiem. Jautāts, cik vēl ir brīvu vietu pašreizējā 205.000 personu kvotē, F. Tomass konstatēja, ka nesen Gronu atstājis 100.000. izceļotājs uz ASV. Apmēram 30.000 DP atrodoties izceļošanas procesā. Amerikāņu joslā paredzēts apaļos skaitļos 140.000 vietu, un decembra beigās vai janvāra sākumā praktiski ASV joslas kvote būs izsmelta. Rēķinoties ar zināmiem nobirumiem", atsevišķas personas varēs galvojumus saņemt un izceļot arī vēlāk, bet lielā masa būs izceļojusi vai atradīsies procesā jau līdz gada beigām. Sai secībā F. Tomass un J. Dilēnijs ar sevišķu uzsvaru lūdza visus, kas saņēmuši galvojumus, ar izceļošanu nekavēties. F. Tomass norādīja, ka nupat viņš atgriezies no inspekcijas brauciena pa IRO apgabaliem un visur konstatējis, ka par spīti atkārtotiem brīdinājumiem, daudzi tomēr kavējas izceļot, gaidīdami, kamēr norims (TuriHnājunis 4. Ipp.). V Jauni plāni DP speciālistu Mošonai Kas uzskatami par speciālistiem? Tos raudzīs izvietot UN pasākumos INCOPORE sasaukta 18 nacionālo centrālo komiteju apspriedē IRO intelektuālo DP emigrācijas daļas vadītājs E. Balofs referēja par speciālistu izvietošanu. Jautājuma kārtošanu IRO uzsākusi tikai pirms dažiem mēnešiem, bet Jau gūti daži panākumi. IRO 7. apgabals izstrādājis savu separātu plānu. Nacionālajām komitejām būtu jāuzņemas v i - dutājiba starp IRO un tautiešiem. Līdzšmējā prakse rādot, ka IRO uzņemtie sbkan ar atsevišķu tautību piederīgajiem neapmierinot nevienu pusi. Piem., uz speciālistu biroja izsūtītajiem speciālistu cirkulāriem saņemts maz atbilžu. Tagad speciālistu apzināšanas plāns mainīts. Ar izsūtītām līdzšinējām aptaujas lapām izcēlušies daži pārpratumi,, tā, piem., DP no x:itiem IRO . apgabaliem iesūtiju.Ai aptaujas lapas 7. apgabala speciālistu birojam. Katrs DP savas lietas var kārtot tikai savā apgabalā. IRO Zenēvā izstrādājusi lielu programmu DP speciālistu izvieto-nai dažādās zemēs. Sajā nolūkā nosūtīti pārstāvji uz Dienvidameriku, Anglosakšu zemēm, Tuvajiem austrumiem un citur. Sie pārstāvji sagādās bezvārda darba līgumus. Sagaida, ka šai akcijai būs lielāki panākumi. Piem., pirmajos 8 mēnešos IRO saņēmusi 100 darba līgumu speciālistiem, bet pēdējās pāris nedēļās jau 140 līgumu. Saņemtos darba līgumus sadala starp Vācijā, Au- (Turpinājums 2L Ipp.) LACPLESA SVĒTKOS Latvieši ir viaia no vecākajām un varonīgākajām tautām. Mūsu tautas vēsture no senseniem laikiem ir pieausta ar cildenām varoņu cīņām. Latviešu tautas raksturu vel« do baltais un labais, un tādē| tS ne« kad nav samierinājusies ar netais* nibu, bet cinijusies uz dzīvību un nāvi, lai atvairītu tumsas un ļaunuma spēkus. Pie Baltijas Jūras brīvības un taisnības vārdam baltiešu mutēs un sirdis vienmēr bijusi zelta vērtība. Tādēļ latviešu tauta visā savā vēsturē vienmēr karojusi nevis uzbrukuma, bet aizstāvēšanās karu». Un tā kā Baltijas Jūrmala ir viena no Eiropas stratēģiski svarīgām territorljām un Dieva likumi noteikuši latviešu tautai te mūžīgu mājasvletu, tad. Iekļauta starp divi agresīvām lielām tautām, Latvija allaž bijusi svešu varu uzbrukumu mērķis. Aizstāvēšanās kaļrl tāpēc veidojuši mūsu tautas likteņus, dzemdējuši un audzējuši latviešu varoņu garu. So tautas varoņu garu dzejnieks Andrejs Pumpurs simbolizējis Lāčplēsi. Un katrs • latviešu Jauneklis, lasot 'vai klausoties stāstos par LāčplēSa cīņām, ilgojas varoņa dzīves un nebaidās varoņa nāves^ bet latviešu jaunava vēlas būt šāda bāleliņa līgaviņa un kara karodziņa rakstītāja. Latviešu varoņu gars bija ari tas» kas pārvērta mūsu tautu par politiski un kulturāli apzinīgu nāciju un ļāva tai sasniegt augstāko vif* sotni — pašas valsti. Latviešu strēlnieku varoņa. dārt)i, kas atb^i» sojas visā pasaulē, pacēla latvieiu ņādju šajā virsotnē 18. novembra Latvijas valsts proklamficljas aktā. Pulkvežu Kalpaka un Baloža mazo karapulku varoņu darbi, kas radīja Latvijas jaunās valsts atbrīvošanas kara leģendu uz paaudžu paaudzēm^ nosprauda Latvijas robežas, padzina rietumu melno bruņinieku un austrumu sarkano vilku un uzcēla taisnības un brīvības valsts stalto ēku. Sajā brīvības kapā ar diviem lieliem vēsturiskiem ienaidniekiem pa-< grieziena diena bija 1919, gada lU novembris pie Rīgas, tautas likteņupes Daugavas krastos, kur no lat«^ viešu karavīra zobena gala lēca uguns vārdi— l a t v i e š u varoņu gars i r n e m i r s t ī g s . Lāčplēša mīts bija kļuvis par tautas dzīvo garu. Latviešu karavīru augstāko godazInU nosauca par Lāčplēša kara ordeni, bet pašus latviešus par Lāčplēša cUtl. Mūsu brīvības valsti 11. novembra dienā latviešu tauta pieminēja brīvības cīņas, un dzimtenes dievnamos, skolās, * pilis un laukumos cildināja varoņus un varoņu garu Sis varoņu,gars lika Latvijai uzcelt saviem kritušajiem varoņiem viskrāšņākos Brāļu kapus un savai valstij monumentālāko Brīvības pieminekli Eiropā. Tā nebija lepnība, bet mīlestība uz saviem varoņiem, zemi un savu valsti. Kad izcēlās otrs pasaules karš un Tautu savienība gļēvi pielaida nodevību pret Baltijas valstu suverenitāti, kuras rezultātā Padomju pa-vienība, varmācīgi laužot svinīgi parakstītos līgumus, okupēja ari Latviju, tad šis asinskārais vilks vispirms saplosīja Latvijas armiju un aizsargus — 'latvju varoņu gara nesējus un tikai tad sasēja tautai rokas verdzībā. Līdz ar Lāčplēsi — prezidentu Kārli Ulmani aizveda nāvē vai verdzībā lielu daļu latviešu ģenerāļu, pulkvežu un citu virsnieku un instruktoru. Un tomēr baigais gads bija ienaidniekam par isu, lai Iznīcinātu visus latviešu karavīrus un jaunekļus — augošos Lāčplēšus. No 1941.—1945. g._ 10. maijam Lāčplē.sls izmisīgi cīnījās pret savu vislielāko ienaidnieku un atkal pacēla sava šķēpa asmenī, brīvības un varoņa gara nemirstību. Bet šajā latviešiem smagākajā un upupem bagātākajā karā brūnais rietumu bruņinieks savā apmātībā sita latviešu karavīram .^ķēpu no rokām ārā tikai tādēļ, ka ar šo šķēpu tas cīnījās vienīgi par Latvijas brīvību un nevis brūnā (Turpinājums 2. Ipp.).
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 9, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-11-09 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari491109 |
Description
Title | 1949-11-09-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | Angļu kstrādnieki pret rzemniekiem ™ ^ NEPAZlJDis 8 STREIKOSIM...» ona (I). ^ iķntas grāfiste, sanāksmē 29. oktobri. w angļu strādniekus pāistāvža clbas personas, runātāji !S a valdības rlclbu finenTi^ Sdnleku^ ielaišanā. a ar An^u laukstrādnieku Ja valdība tūliņ nepartS ārzemju darba spēka ato-ttlccTgu rezolūciju nosūtīja dnieku arodbiedrību apvies ikraksta The People into?, (30. 10.) apvienības sekre. Danns streika piedraudStā. rādījis, ka angļi nevarot tik i «izsviest atkritumu kaustošiem ļaužu, kas zaudējuši zimtieni." Sis aizrādījums to- V varējis pārliecināt sanāk-dalībniekus, kas palikuši pi^ ^Gādājiet, ka ārzemnieki pa-b mēs - streikosiml" pas saimniecibas inājums no 1. Ipp.). $ noteiktas programmas iz« anu. „Mēs' atrodamies pus-ica Hofmans, Eiropas saim-ir atkal iedzīvināta, bet tā-ūsu mērķa realizēšanai jfiat-lvi. lielas problēmas — cTņa Jāciju un eksporttirdzniecl-clnāSana. Lai šos mērķus pa-vifiimaz 8 galvenajām MarSa-a valstīm — Anglijai, Pran-eneluksa valstīm, Itālijai un, ļāsaSlēdzas ciešāk. Aŗ to bū-fs '270 niiljonu patērētāju Īsi saimnieciskie ierobežoju-multu robežas tad automl- .ristu pašas no sevis. Ja Sfi-stiba netiktu ievadīta, Riepas sainmlecībal draudētu fi, Jo katra valsts joprojām ;iet vecos, neauglīgos saim- B autarljdjas ceļus. Tādēļ El-aimniecībag saliedēšana nav ideāls, bet gan praktiska ne-mība." Tālāk Hofmans kā soU ceļā uz šo plānu realizē-elca valūtu paritātes izstrā- Jo pēc mārciņas kursa paze-aSi kam sekoja gandrīz vl-rijās lElietumeiropas valstu ;prakiMšM Kttfšu pielīdzina-av vēl notikusi un katra uztur savu, ar mākslīgiem Jumiem teorētiski noteiktu ktirsu. ^ ievadījumā Hofmans apvācu federācijas pārstāvi vl-eru Fr. Bllcheru, kas kā pi> etumvācijas delegāts pieda-iāksmē. BMchers atbildes rūca cerību, ka Rletumvāciju laW'īs par pilntiesīgu part-opaa JaunuzbĢvē. lierences otrā dienā parādl-mākā zemūdens klints — S finanču ministrs sērs Ste* " ipss ierosināja,-:lal Eiropas Jau līdz š. g. 15. decembrim par 50 prpc. atceltu lldzši-ču kontirigentu sistēmu. Sis •priekšlikums bija tikai Sacha vilciens. Konferences s Jau dienu Iepriekš valdīja ba, ka Lielbritānija Hofma- 'ās saimniecības principiem tīs, bet, lai tai neuzvetu [ices Jaucējas un- kavētajās nglija iesniegs savus pneks- ,^kas ārēji liksies ļoti kon-i, bet patiesībā neko nemai- 7^inējā angļu strādnieku .r^iecības programma, P aturēts mākslīgi noteiktais s kurss. ijas finanCu ministrs Peč3 ' priekšlikumu vispirms šot tirdzniecību un ma^^aša-tību starp tām zemēm, kas tūlīt bez iebildumiem un as akceptēt brīvās saimnie-rincipus, jo tas tobrīd s praktiskais ceļš. Ka to ar preses komentātori uzsver, etumeiropas valstis vaWa a. ka amerikāņu padom r vienīgais glabio§ firop čības un tirgu nodrošināja glija' turpretim vel nav iz s ko darīt. Tur dala sabied omas gan,ir P^r Hofmans Pt. strādnieku valdības nv'kārt nr^rib atteikties no •ā Annli^as sa'u valsts sta^ pretim vecaiam ^^^^opas Ko" PaSos pamatos s t - a d pr-sa. lai AngJ ^ r F.iropns konHnenta vien koordinētōiu. Tās vestunsKa cptēš1 āg.a dLuie lbsirmittāenpiij^a^s^ p .eJKoopp^ ^ dzsvaru polima ^nt^^^^ ropā daudzas atsevišķas kas katra par sevi butu ā Lielbritānija. Vai L o ^^ atteikties no sava. traoiu lltlkas. rādīs nākotne. Trešdien, 1949. g. 9. nov. Iznāk treAdlenSs UD sestoientt Izdevējs: UtvleSu CentrAli Ko mltctjs. OalvenaU redaktori: V Lambergs: galvenfi redaktora vietnieks: Bl CuUtia, Redaktori: A BoUteiAB. Fr. IgaU. J. Jēkatsons. B. ĶlseUa B Mlndenbergs, E Raisters. U Svan». Redakcijas adrese: EssUngen/N., Brelte Str. 9 — 6, telefons 17SS9. Kad ASV Stāta gubernators sagaida DP Eiropu atstāja simttūkstotais DP, IB U7 ASV izceļoja saskaņā ar lldz- {inējā informācijas likuma noteikumiem. So faktu vispirms atzīmēja IRO padomes sesijā Zenc-vrl. igauni Ferdinandu Klsku ar sievu un trim bērniem tad sevišķi svinīgi sagaidī-ļa Ņujorkas ostā, bet tagad United Press aģentūra ziņo, ka šī izceļotāju ģimene laimīgi nonākusi savā Jaunajā darba un dzīves vietā Mičiga-oas štatā. Tur Klsku un viņa ģimeni sagaidījis Mifiiganas štata gubernators G. M. Villiamss, pasniedzot jaunajam araerikānletlm bronzas piemiņas zīmi. Savā uzrunā gubernators ieceļo-tiju personās cildināja ideālus, kuru virdfi tie atstājuši savu dzimteni. Jaimo ieceļotāju darba lauks būs lauksaimniecībā, Jo Kisks ir igauņu lauksaimnieks, kupa mājas nopostītas boļševiku pēdējā uzbrukuma laika. Galvojumus ASV pieņems lidz gada beigām— domā Skvadrilli ASV DP komisijas koordinators Eiropā, pēc igauņu laikraksta Ee^i Post ziņām, tilcko paskaidrojis, ka varot rasties stāvoklis, ka līdz š. g. 15. novembrim Vašingtonā būs iesniegts tik lifels skaits galvojumu, ka tas pārsniegs paredzēto 205.000 kvo-tl. Tomēr koordinators Skvadrilli ir pirliecināts, ka galvojumu pieņemšana ASV turpināsies līdz decembra mēnesim, varbūt pat līdz gada beigām. Līdzīgu iJārllecību pauž ASV L u terāņu nacionālā padome (National Lutheran Council) savā pēdējā z i ņojumā luterāņu emigrācijas komitejām. Pēc padomes vērtējuma, galvojunAis varēs iesniegt līdz 1. Janvārim. Līdz šim ar National Lutheran Council starpniecību galvojumi sagādāti aptuveni 25.000 personām. Padomes ziņojumā tālāk norādīts, ka luterāņu organizāciju darbinieki Eiropā lūdz pēc iespējas palielināt anonimo galvojumu skaitu, Jo DP nometnēs vēl arvien atrodas «audz luterāņu, kasi nevar cerēt savemt no ASV vārdiskus galvojumus, «deļ ka tiem Savienotajās valstīs nav radu vai paziņu. Ievērojot fak-ka daļa DP saņem galvojumus Parallēli no vairākām vietām, L u - Jerāņu nacionālā padome aicina turpmākos galvojumu devējus atļaut izlietot sniegtos galvojumus arī ono- J^«ii — t. i. gadījumos, kad at- ^ecigais DP būtu saņēmis galvojumu jau no citurienes. Bez tam pa-aome aicina Savienoto valstu luterāņus it īpaši palīdzēt ar galvoju- Jļ^em veciem ļaudiim, bezapgādnie- Ja ģimenēm un intelliģento profesiju pārvietotajām personām. Emigrācijas gaita oktobri Bremene (SS). — IRO iestādes in-lormē, ka oktobrī caur Brēmenes yjtu uz aizjūras zemēm emigrējuši ļ«.399 DP. Izceļotāji aizbraukuši 13 f^os un 3 lidmašīnās. Uz Kanādu «ceļoja 957, uz ASV 15.442 DP. .Tautības ziņā izceļotāji sadalījās Wdi: 5.471 poļi, 4.829 baltieši, 2.311 J*raiņi, 945 krievi, 663 ungāri, 592 j^oslavi. 370 Cechi, 157 rumāņi, 556 bezpavalstnieki un nenoskaidrotas tautības 525. Visvairāk izeeļotiliju devušies uz Ņujorku ^ 3.568 personas. Tad seko i^f^^oisa, Pensilvanija, Kalifornija, čagana un Ņudžersija. Novembri paredzēts no Brēmenes '^osutlt 8 kuģus ar 8.650 izceļotājiem ^ 3 HdmaTmas ar 120. nemirstīgs - V — V Mūsu tautas ilgas, gaduslmteņiem paaudžu apziņā lolotas, piedzīvoja savu īstenojumu brīvības cīņās, kad latviešu karavīrs ar zobenu un uguni un savām asinim izcinija tai brīvu valstij Kareivīgās iradid-jas, simā senatnē nodibinātas, šaJI svētajā karā atdzima Jaunā militārā spožumā* kam vainagojumu deva LāčplēSa kara ordeņa nodibiniSana 1910. g. 11. novembri. Valsts veltUa visas satas rāp» i l vire» stīgā gŗara ieaudzināšanai un turpināšanai miisu Jaunatnē, tā kopjot mfisu tautas rakstura cildenās īpašības un paliekot modra par mfisu nacionālajiem ieguvumiem tm vērtībām. Uzņēmums ridft kādas Latvijas armijas vienības parādi Rīgā, kurā valsts prezidents un valdības locek|i sasveicinās ftr mOsn brašajiem tēvijas sargiem. Neskaitāmi no viņiem, sekodami senajam latviešu varonīļiias ņn virestigās drosmes tikumam, nolika savas galvas, otrajā pasaules karā, pēdu pa pēdai aizstāvēdami savu dzimto zemi. Slava varoņiem! uzņemt katm DP skaitu braucejii bet par nezina • Preses konference Bad Kļsingenā Kārtējā preses konferencē Bad Eisingenā lEO amerikāņu Joslas galvenā štāba izceļošanas da|as vadītājs F. Tomass ziņoja, ka pašreiz Gronā dažāilu iemeslu dē| aizturēti 2100 DP. F. Tomass arī sīkāk raksturoja aizturēšanas motīvus, uzsverot, ka IRO uz Gronu aizbraukušos atzīst par tiesīgiem izceļot, bet ASV galvenā DP komisija rīkojas patstāvīgi un aizturēšanu izdara, lai, vadoties vienīgi pēc savām instrukcijām, vēl papildus noskaidrotu katra DP piemērotību ielaišanai ASV. Informācijas daļas vadītāja vietnieks J. Dilēnijs un F. Tomass atkārtoti mudināja visus tos, kas saņēmuši galvojumus» apzināti nekavēties ar izceļošanu, jo, kvotei tuvojoties beigām, piemērotības pārbaudes kļūst aizvien stingrākas un var arī notikt ka daudziem vārti uz ASV aizveras tieši deguna priekšā. Preses konferencē no Hāgas bija ieradies Austrālijas sūtniecības Holande preses atašejs un DP uzņemšanas galvenās komisijas informācijas daļas vadītājs Vācijā, Itālijā un Austrijā L Barsdels. Vairāk nekā stundu ilgā domu izmaiņā ar DP preses pārstāvjiem, kas informēja viņu par trūkumiem izceļošanas gaitā, L. Barsdels paziņoja, ka Austrālija gatava uzņemt katru DP skaitu un Austrālijas valdība pašreiz apspriež ieceļošanas noteikumu liberālizēšanu, paiedzot atvieglojumu ieceļošanai gados vecākiem, bet tomēr darba spējīgiem, un lielākam skaitam ģimenes piederīgo uz T strādātāju. Konferences ievadījumā informāŗ cijas daļas vadītāja vietnieks J. Dilēnijs informēja par IRO ģenerāl-padomes lēmumu Zenēvā — IRt) darbību izceļošanai un repatriēšanai pagarināt par 6—9 mēnešiem. J. Di-' lēnijs tūlīt uzsvēra, lai DP šo lēmumu nepārprotot Vispārējo aprūpi nometnēs nepagarinās, bet IRO palīdzību pēc 1950. g. 30. jūnija saņems tikai tie, kas atradīsies izceļošanas vai repatriēšanas procesā. Izceļošanai!; daļas vadītājs F. To-, mass, atbildot uz žurnālistu jautāju- .mu par izredzēm ASV DP likumprojekta papildināšanai norāda, ka esot liels jautājums, vai var optimistiski gaidīt k\^otes palielināšanu. ASV presē un sabiedrībā gan turpinoties paminas par bēgļu problēmu, bet ne vairs, kā tas bija sākumā, par DP problēmu, bet gan šo jautājumu tagad apskatot plašākā tvērumā, runājot par vispārējo bēgļu problēmu, kas saistās ar vāciešu sablIvētIbiĻ neizkārtoto ātāvokli tm ar Tālo austrumu bēgļiem. Jautāts, cik vēl ir brīvu vietu pašreizējā 205.000 personu kvotē, F. Tomass konstatēja, ka nesen Gronu atstājis 100.000. izceļotājs uz ASV. Apmēram 30.000 DP atrodoties izceļošanas procesā. Amerikāņu joslā paredzēts apaļos skaitļos 140.000 vietu, un decembra beigās vai janvāra sākumā praktiski ASV joslas kvote būs izsmelta. Rēķinoties ar zināmiem nobirumiem", atsevišķas personas varēs galvojumus saņemt un izceļot arī vēlāk, bet lielā masa būs izceļojusi vai atradīsies procesā jau līdz gada beigām. Sai secībā F. Tomass un J. Dilēnijs ar sevišķu uzsvaru lūdza visus, kas saņēmuši galvojumus, ar izceļošanu nekavēties. F. Tomass norādīja, ka nupat viņš atgriezies no inspekcijas brauciena pa IRO apgabaliem un visur konstatējis, ka par spīti atkārtotiem brīdinājumiem, daudzi tomēr kavējas izceļot, gaidīdami, kamēr norims (TuriHnājunis 4. Ipp.). V Jauni plāni DP speciālistu Mošonai Kas uzskatami par speciālistiem? Tos raudzīs izvietot UN pasākumos INCOPORE sasaukta 18 nacionālo centrālo komiteju apspriedē IRO intelektuālo DP emigrācijas daļas vadītājs E. Balofs referēja par speciālistu izvietošanu. Jautājuma kārtošanu IRO uzsākusi tikai pirms dažiem mēnešiem, bet Jau gūti daži panākumi. IRO 7. apgabals izstrādājis savu separātu plānu. Nacionālajām komitejām būtu jāuzņemas v i - dutājiba starp IRO un tautiešiem. Līdzšmējā prakse rādot, ka IRO uzņemtie sbkan ar atsevišķu tautību piederīgajiem neapmierinot nevienu pusi. Piem., uz speciālistu biroja izsūtītajiem speciālistu cirkulāriem saņemts maz atbilžu. Tagad speciālistu apzināšanas plāns mainīts. Ar izsūtītām līdzšinējām aptaujas lapām izcēlušies daži pārpratumi,, tā, piem., DP no x:itiem IRO . apgabaliem iesūtiju.Ai aptaujas lapas 7. apgabala speciālistu birojam. Katrs DP savas lietas var kārtot tikai savā apgabalā. IRO Zenēvā izstrādājusi lielu programmu DP speciālistu izvieto-nai dažādās zemēs. Sajā nolūkā nosūtīti pārstāvji uz Dienvidameriku, Anglosakšu zemēm, Tuvajiem austrumiem un citur. Sie pārstāvji sagādās bezvārda darba līgumus. Sagaida, ka šai akcijai būs lielāki panākumi. Piem., pirmajos 8 mēnešos IRO saņēmusi 100 darba līgumu speciālistiem, bet pēdējās pāris nedēļās jau 140 līgumu. Saņemtos darba līgumus sadala starp Vācijā, Au- (Turpinājums 2L Ipp.) LACPLESA SVĒTKOS Latvieši ir viaia no vecākajām un varonīgākajām tautām. Mūsu tautas vēsture no senseniem laikiem ir pieausta ar cildenām varoņu cīņām. Latviešu tautas raksturu vel« do baltais un labais, un tādē| tS ne« kad nav samierinājusies ar netais* nibu, bet cinijusies uz dzīvību un nāvi, lai atvairītu tumsas un ļaunuma spēkus. Pie Baltijas Jūras brīvības un taisnības vārdam baltiešu mutēs un sirdis vienmēr bijusi zelta vērtība. Tādēļ latviešu tauta visā savā vēsturē vienmēr karojusi nevis uzbrukuma, bet aizstāvēšanās karu». Un tā kā Baltijas Jūrmala ir viena no Eiropas stratēģiski svarīgām territorljām un Dieva likumi noteikuši latviešu tautai te mūžīgu mājasvletu, tad. Iekļauta starp divi agresīvām lielām tautām, Latvija allaž bijusi svešu varu uzbrukumu mērķis. Aizstāvēšanās kaļrl tāpēc veidojuši mūsu tautas likteņus, dzemdējuši un audzējuši latviešu varoņu garu. So tautas varoņu garu dzejnieks Andrejs Pumpurs simbolizējis Lāčplēsi. Un katrs • latviešu Jauneklis, lasot 'vai klausoties stāstos par LāčplēSa cīņām, ilgojas varoņa dzīves un nebaidās varoņa nāves^ bet latviešu jaunava vēlas būt šāda bāleliņa līgaviņa un kara karodziņa rakstītāja. Latviešu varoņu gars bija ari tas» kas pārvērta mūsu tautu par politiski un kulturāli apzinīgu nāciju un ļāva tai sasniegt augstāko vif* sotni — pašas valsti. Latviešu strēlnieku varoņa. dārt)i, kas atb^i» sojas visā pasaulē, pacēla latvieiu ņādju šajā virsotnē 18. novembra Latvijas valsts proklamficljas aktā. Pulkvežu Kalpaka un Baloža mazo karapulku varoņu darbi, kas radīja Latvijas jaunās valsts atbrīvošanas kara leģendu uz paaudžu paaudzēm^ nosprauda Latvijas robežas, padzina rietumu melno bruņinieku un austrumu sarkano vilku un uzcēla taisnības un brīvības valsts stalto ēku. Sajā brīvības kapā ar diviem lieliem vēsturiskiem ienaidniekiem pa-< grieziena diena bija 1919, gada lU novembris pie Rīgas, tautas likteņupes Daugavas krastos, kur no lat«^ viešu karavīra zobena gala lēca uguns vārdi— l a t v i e š u varoņu gars i r n e m i r s t ī g s . Lāčplēša mīts bija kļuvis par tautas dzīvo garu. Latviešu karavīru augstāko godazInU nosauca par Lāčplēša kara ordeni, bet pašus latviešus par Lāčplēša cUtl. Mūsu brīvības valsti 11. novembra dienā latviešu tauta pieminēja brīvības cīņas, un dzimtenes dievnamos, skolās, * pilis un laukumos cildināja varoņus un varoņu garu Sis varoņu,gars lika Latvijai uzcelt saviem kritušajiem varoņiem viskrāšņākos Brāļu kapus un savai valstij monumentālāko Brīvības pieminekli Eiropā. Tā nebija lepnība, bet mīlestība uz saviem varoņiem, zemi un savu valsti. Kad izcēlās otrs pasaules karš un Tautu savienība gļēvi pielaida nodevību pret Baltijas valstu suverenitāti, kuras rezultātā Padomju pa-vienība, varmācīgi laužot svinīgi parakstītos līgumus, okupēja ari Latviju, tad šis asinskārais vilks vispirms saplosīja Latvijas armiju un aizsargus — 'latvju varoņu gara nesējus un tikai tad sasēja tautai rokas verdzībā. Līdz ar Lāčplēsi — prezidentu Kārli Ulmani aizveda nāvē vai verdzībā lielu daļu latviešu ģenerāļu, pulkvežu un citu virsnieku un instruktoru. Un tomēr baigais gads bija ienaidniekam par isu, lai Iznīcinātu visus latviešu karavīrus un jaunekļus — augošos Lāčplēšus. No 1941.—1945. g._ 10. maijam Lāčplē.sls izmisīgi cīnījās pret savu vislielāko ienaidnieku un atkal pacēla sava šķēpa asmenī, brīvības un varoņa gara nemirstību. Bet šajā latviešiem smagākajā un upupem bagātākajā karā brūnais rietumu bruņinieks savā apmātībā sita latviešu karavīram .^ķēpu no rokām ārā tikai tādēļ, ka ar šo šķēpu tas cīnījās vienīgi par Latvijas brīvību un nevis brūnā (Turpinājums 2. Ipp.). |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-11-09-01