1949-11-09-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
L A T T U A
atviesa
Amerika ir zeme, kur ar asprā-m
iedomu un idejām dažkārt tiek
ž^ak pie turības, neikā ar neatiai-i'gu
un centīgu darbu. Bet kam
fliemit abas šīs īpašības — ameri-
Ljislca oriģinalitāte un latviska uz-
«gmlba, tam panākumi tikpat kā
droši To apliecinājis kāds jau agrākos
gados Amerikā iebraucis latvietis
— 62 gadus-vecais Ed. Lieds-ļjalniņ^-
Redzēdams, ka komfortā un
gd. LledskalnfņS Iepazīstina savas
Afeļncns paradīzes apmeklētājas ar
tās celšanas vēsturi.
grtfl)§8 izlutinātos amerikāņus pārsteigt
ar kaut ko jaunu šinī vir-iien
§ būtu grūti, viņš nolēmis taisīt
Igclenu atpakaļ pagātnē, jau sen
aizmirstajā akmens laikmetā. Varbūt
tāds pasaulē kādreiz patiesi
vel nāks, kad tai pāri būs nobirusi
atombumbu krusa, un tad Liedskal-niņa
lēcienu pagātnē gudri viri vērtēs
par prāviefigu aizsteigšanos
priekšā nākotnei. Taču jau tagad
latviešu akmeņkaļa Akmens paradīze
Homstedē, Floridā, guvusi tik
lielu ievērību, ka tās slava nonākusi
pat līdz Eiropai.
Kas tad īsti ir Liedskalniņa Akmens
paradīze, kur Florīdas spožajā
saulē gozējas izlutinātās amerikāņu
daiļavas? Tas ir dārzs, kurā viss
veidots no masīviem Idinšu blu-i
i m i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i n i i i B i i i i B i i i i i i i i i
TA viŅr IZTEICAS
Ja gribat bQt apmierinah ar dzīvi, tad
Iedomājieties, cik laimīgi jūs- butu, Ja
bQlu pazaudējusi visu, kas Jums tagad
Ir-un tad to visu at|i;tltu.
h. M, Leonards
1^
f
Precēts virs pie pslchlatra: „Mana sieva
slimo ar mazvērtības kompleksu. KO
es varu darīt, lai vlnal tas paliktu?"
A, Kaufmans
ķ^em. It kā milža rokas izsvaidīti
tur stāv akmeni cirsti sēdekļi, kuru
stūrainās formas atgādina tādus kā
modernus klubkrēslus, guļamkrēslus
vai vienkārši soliņus. Ar šo akmens
mēbeļu vēsi drūmo nopietnību dīvaini
kontrastē košos sauļošanās
tērpos saulei atsegtie labi koptie
damu ķermeņi, kas smago akmeņu
ie_tvara šķiet vēl trauslāki un lokanāki,
gandrīz pat gaisīgi. Jūs ejat
tālāk un nonākat nišā ar akmens
bluķos cirstām vannām, Icuŗās zaigo
kristalliski dzidrs ūdens. Pēc sauļošanās
tur viesus gaida tiešām patīkama
pelde. Bet netrūkst šai paradīzei
arī savas virtuves, kaut arī
tur, tāpat kā visur citur, viss ir tikai
no akmens — pavards, galdi, sēdek4i
uu trauki. Vienīgi paši atspirdzinājumi
nav akmens laikmeta, jo attiecīgas
receptes laikam gājušas zudumā
. . . i
Pārlaižot acis visai šai akmens
paradīzei, jāapbrīno lielais un pa;
cietlgais darbs, kas te veikts. Un to
akmeņkaļu meistars Liedskalninš
veicis viens pats ar pavisam vienkāršiem
da:ba rīkiem, lauzni, kapli,
dažiem veseriem un kaltiem Grūtais
dārza un akmeņu veidošanas
darbs ildzis veselus 10 gadus un pra-siiis
ne mazums sviedru un pacietības.
Toties tagad Liedskalninš saviem
daudzajiem viesiem ar lepnumu
var rādīt sava neparastā dārza
klintī viegravētos datus grūtā darba
piemiņai, kur starp citu par vinu
p,ašu iekalts: „Bom 1887 in Latvia."
Sk.
)em&vmTdene& ļaumie&i vel €Migi
L A S I T S J U ,
SLUDINĀJUMU DEVĒJU UN
PĀRSTĀVJU IEVĒRĪBAI
Sākot ar 1. novembri, Latvija
sestdienās iznāk p a p l a š
i n ā t ā apmērā uz 10
l a p p u s ē m līdzšinējo 8 Ipp.
vietā, a b o n e m e n t a maks
a i p a l i e k o t t a i p a š a i.
Valsts svētkiem veltītais 15.
novembra numurs iznāks 12
lapp. apmērā. LATVIJA turpmāk
reizi nedēļā sniegs īpašu
jaunatnei veltītu lappusi PA
JAUNĪBAS TEKAM.
Valsts svētku numuram
domātos sludinājumus lū-clfzam,
piesūtīt apgādam līdz
10. novembrim.
L C K apgāds LATVIJA,
Kaut gan sākuši aurot jau aukstie rudens
voji, Sengvardenes zēm vēl joprojām
nododas iemīļotajam vieglaUēiUias
sportam. Tā 23. oktobri notika jau tH.
nometnes Jaunatne vieglatlētikas sacīkste
kurā tika realizēti šādi sasniegumi:
5 kg lodes grO&anā: l. J. Cinks
9,27 m. 2. Gūsim. 9.13 m. 3. L. Berg-raanis
8,71 m. 4. J. Eķis 8.53 m. 5. M.
Bluķis 8,10 ra. 2 kg diska mešanā: 1.
M. Bluķis 19.45 ra, 2. G. GūsUtis 16.97 m.
Tanī pašā dienā notika vieglatlētikas
sacensības starp Sengvardenes latviešu
tautskolas 7. klasi un Sengvardenes Kārla
Skalbes ģimnāzija* l. klasi. Uzvarēja
ģimnāzisti. Sacīkšu labākie rezultāti ir
šādi: augstlēkšanā- 1. H. Rings 1,30 m.
2./3. J. Kleinhofs un V. Cābelis - abi
1,25, m. 4. J. Emmermanis 1,20 m. Tāl-lēkAanā:
1. j. Kleinhofs 4 38 m, 2. J.
Emmermanis 4,35 m. 3. H. Rings 4,25 m,
4. V. Cābelis 3,89 m. 5 kg lodes grūša-nā:
1. J Eķis 9,21 m, t J. Kleinhofs 8.49
m. 3. J. Vīlums 7,78 m. 4. J. ZeidUckls
7,33 m. 5. H. Rings 7,35 m, 6. J. Emmermanis
7.24 m 1 kg diska mešanā: 1. J.
Emmermanis 24.17 m. 2 J. Kleinhofs
23.85 m, 3. H Rini^s 21.45 m, 4. Cābelis
21.16 m. 5 J. Freidenfelds 16,37 m. 600
i\T šķēna mešanā: 1 J. Kleinhofs 33.30 m,
2. J. Emmcrman-s 30,03 m. 3. H. Rings
28,23 m, 4. V. Cābelis 25 83 m. Piedali-dcmies
ārpus konkurences, V. Kažotnieks
sasniec^'/a loci? 8.52 m. diskā 22.45 m,
bet Šķēpā 29 65 m: A. Zāns lodē 10,20 m
un diskā 3G,45 m; G. RamiņS d'skā
30 56 m. G. G.
30. oktobr! Sengvardenes jaunleSl sacentās
21. vieglaUētikas sarīkojumā, kas
Jau pats par sevi ir rekords. Rezultāti:
augstlēkianā: 1. L. Bergmanis 1,55 m,
2. U. Bluķis 1,53 m. TāllēkSanā: l. U.
Bluķis 5^ m. 2. G. GrfsUtls S,08 m. 3i.
L. Bergmanis 4.79 Trīssoļlēkšanā:
1. U. Bluķis 10,29 m. 1 L. Bergmanis
9.68 m. 3. G. Grisllti» 0.28 m. 5 kg lodes
grQ5anā: 1. A, Zfins 10. 28 m. 2. E.
LeslņS 9,50 m. S. G. GrisUtls 8.92 m. 4.
L. Bergmanis 8,75 m. &. U. Bluķis 8.33
2 kg diaka meSanfi: 1. A, Zfins 25.3fi
m, 2, I. Cinks 21,10 m, 8. U Bergmanis
20,54 m. 4. U. Bluķis 19.45 m. 5. G. Grls-lltis
17.01 m.
Pirms nedaudzām dienām norisinājos
ari vietējā skautu pulcljja vleglaUētikas
sacīkstes, kurās lika atzīmēti SSdl labākie
rezultāti — Jaunākajā grupā: 60 m:
1. I. MičuUs 9,2, 2. A. ZeltiņS 10,2, 8. A.
BērzioS 10,8, 4. I. Dzelzgalvis 10,9. Augst:-
lēkSanā: 1. I. Mičulis 1,20 m, 2. I. Eidc^
manis 1,05 m 3./4. A. Zeltiņā un I.
Dzelzgalvis - abi 1,05 m. TāllēkSanā: l.
I. Mičulis 3,69 m. 5 kg lodes grū5anfi:
1. I. Mičulis 6.87 m, 2. J. VIksniņS 5,(13
m, 3. A. Zeltiņš 5.41 m; vecākajā grupll:
60 m: 1. I. Emmermanis 8,6, 2./3. I.
Freidenfelds un I. Zeidllckis — abi 10,5.
100 m: 1. H. Rings 14,7. 2. I. Eķis 15.Ō,
AuiTstlēkSanā: \J2. H. Rings un V. Cābelis
- abi 1,35 m. 8./4. V. Kažotnieks
un J. Kleinhofs — abi 1.25 m. 5. I. Emmermanis
1,25 ra. 6. 1. Freidenfelds 1.20
m. TāllēkSanā: !. J. Kleinhofs 3.97 ra,
2. H. Rings 3.72 m. 3. V Cābelis 3.58 ra,
4. I Emmennanis 3.49 m. 5 ks lodfjs
grūSanā: 1. I. Eķis 8.48 m, 2. J. Kleinhofs
8.39 ra 8. I. ZeidUckls 7.72 ra. I.
H. Rmgs 7,62 m. 5. I. Emmermanis 7,^12
ra, 6. V. CābeUs 6,05 ra. G, G.
a@ aporia i&tUma& paw
limgiSdem
Igauņi nesen Vācijas noraetnēs Izrādīja
vairākas sporta I-filmas par slavenajām
zviedru llngiādēm. Kā zināms,
godinot sava vingrošanas kustības tēva
Lin^a piemiņu, zviedri Ik pa 10 gadiem
organizē plašus vingrošanas sarīkojumus,
kuros piedalās gandrīz visu Eiropas
nāciju un ari citu kontinentu pārstāvji.
LinRiādo ir lielākie vingrotāju svētki pasaulē,
bet tie nav domāti kā sacensība,
jo tur nav nedz uzvarētāju, nedz balvu
~ visu nosaka publikas atzJnIba. Un
tomēr katra tauta lin.ciiādel gatavojas
ar lielu nopietnību, jo skatītāju atzinība,
vien jau ir lieliska propaganda. Lingl-ādē
nertfdz arī tikai tīru vingrošanu, bet
atsevišķu tautu sn*of^ums līdzinās varenam
uzvedumam kurā iepītas ari dejas
un dziesmas.
*Priekšpēdē.1ā Ungiāde notika 1930. gadā
un tajā piedalījās ari latvieši. Izvilkumus
no SI sarīkojuma var redzēt pirmajā
krāsu īsfilmā. Varenu Iespaidu at-stiij
dalībnieku parāde. Paši Igauņi lil-mojušl
savu sieviešu vln^rojumuf^, jau
torel-'. igauniete, Izpelnījās nedalītu atzinību.
I Speciālā filmā rādīta Zviedrijas l'ļau-ņu
vingrotālu gatavošanās — smak'ais
treniņu darbs 1949. gada linglādel. Treniņus
vadīja piedzīvojušais Idla, kura
vārds llngiādē kļuva visiem pazīstams.
Dalībnieki uzturējās vairākas nedēļas
vienkopus, trenējoties gan vingrošanā,
gan dejās, gan arī dziedāšanā. Pat lietainā
laikā vingrotājas un vingrotāji lietus
mēteļos devās uz nodarbībām un lietus
mēteļos ar! vingroja.
Trešā Isfilmr\ rada 1949. gada Unglādl.
Bez parādes skatiem zviedru, holandle-
Su, anFki un dāņu meiteņu vingrojumiem
un anālu vīriešu snierruma filma, diemžēl,
rāda vienīgi dažus Igauniešu uzvedumus.
Tie ir lieliski un skatot igauniešu
Izplldljimiu, k|Qst skaidrs, kāpēc
viņu sniegums kļuva par neparedzētu
sensāciju un izpelnījās vislielāko skatītāju
atzinību
Jau fUmaa Ievadījums sajūsmina: pār
stadionu un pilsētas Ielās plandās Igaunijas
nacionālās krāsas lldsās brīvo tautu
karogiem. Padomju savienībā par to
gan protestēja bet viņu iebildumus novērsa,
uzšujot karogiem mazu vingrotāju
emblēmu . . . LlelUkāko efektu
rada igauniešu uzvedums vakarā olimpiskajā
stadionā — daudzu starmešu
gaismas kOļu apgalsifnojumā. Dažu sira-tu
Igauniešu saskaņotā vingrojumā ar
bumbām Ievijas Jauks balti tērptu dejotāju
uzvedums. Pār laukumu plūst kora
dziedātu igauņu dziesmu skaņas. Beigās
kora un vingrotāju dziedāts atskan korālis.
Paceltām rokām Igaunietes raugās
augšup, it kā aizlūgdamas Visvareno par
sevi un savu zemi. Izdomā apdāvinātais
Idla Uešām sagatavojis uzvedumu,
kāds Ungifldēs vēl nebija redzēts. Ilgi.
lini nerimās skatītāju aplausi, ilgi vēl
jūsmoja zviedru prese.
Katram latviešu sporta draugam, Ja
rodas izdevība. Ieteicams noskatīties §Is
3 īsfilmas, un ari pārdomāt, vai latvieši
tāpat nevarēja likt pār Stokholmu plīvot
sarkan-bali-sarkanajlem karogiem.
Protams, latviešu skaits Zviedrijā ir
daudz niecīgāks nekā Igauņu, līdzekļu
mazāk, un vingrotājiem braukt no Vācijas
nebija Iespējams, bet — vai tiešām
nepieciešams tik varens dalībnieku
skaits un grezns uzvedums kā igauņiem?
Daudz, loti daudz būtu panākts arī tad,
ja latviešus būtu reprezentējusi kaut
maza grupiņa. Ir tad paeaulel, būtu atgādināta
mūsu eksistence un mO.su liktenis,
jo tautai i5n valstij nenoliedzami
var pakalpot ari sporUsH.
Alfrēds Vinfels
3 F panākumiem
&peTlū un alūdifas
Sporta kaitīgums vai derīgums Ir
daudz diskutēts jautājums laivleSu sa-bledribā.
Ja sporta noliedzēji devuši neskaitāmus
piemērus savas paUesIbas pierādīšanai,
tad pašiem sportistiem tiūcls -
vienīgi laika pierādīt pretējo, Jo viņi
allaž gan airņeraU savās nodarbībās,
gan savu dzivc-s ceļu veidojot. Jauks
pierādījums sporta levēroje(mai noilmel
ir mūiiu studējoSā Jaunatne, kas bijusi
nevien akUva sportā, bet ari zinību iegūšanā
veikusi savu lielo tiesu, Ipašl
Vācijas universitātēs augsU ceļot latviešu
vārdu.
Aizvadītajā vasaras semestri latviešu
akadēmiskajai saimei un akadēmiski U-glītotajiem
sportistiem pievienojušies 6
Universitātes Sporta airētāji, kas bej
studijām un airu s-x>rta kā Latvijā, ta
trimdā bijuši e-akll ari citos sporta veidos
un veikuši vēl sabiedriskus pienākumus
dažādās studentu organizācijas.
Frankfurtes Gētes unlvei-sitātes ķīmijas
fakultāti beigusi Lidija Antena un vasaras
nogalē sekmīgi aizstāvējusi doktora
disertāciju, iegūstot Dr. chem.
grādu. Mlnchenes technlsko augstskolu
beidzis Inž. elekti» Erlks Bajārs,
DarmStates technlsko augstskolu bOvlnž.
Juris ZIverts. Stutgartes technlsko
augstskolu — Inž. elektr. Alfrēds Ral-sters
un Jānis Bokalders un Hanoveras
technlsko augstskolu — inž. mech. Raimonds
Sukurs. Ari labākais latviešu
lodes grūdējs Noldls Mlllers Šoruden
beidzis Baltijas universitātes lauksaimniecības
fakultāti.
Sle sportl.«^tl apliecinājuši lielāko gribas
spēku sasniegt reiz Iecerēto mērķi,
PRT spīti grūtailem nometņu dzīves apstākļiem
uii trūcīgai rocībai, tad pat atrodot
ari pietiekami daudz laika, ko
veltīt sportam. UdzIgu piemēru lol»
dienās sameklēsim labi daudz, h
Igauņu boksa slavenībai A. Radībām
Illinoisas boksa komisija ieieikual „ B t -
pūsties" vēl sešus mēnešus. Komisija
esot pētījusi Radlka agrākoa sasniegumus
un guvusi pārliecību, ka „aclmre-dzot
34 g. V. A. Radlķk vairs nekā ievērojama
nevarēšot sasņle.tīt"'. Pats Ra-dlks
Ir gluži pretējās, domās un grib
nogaidīt ASV vlspiUējāa boksa komisijas
atzinumu. *
Igauņu K m a g ā svara grlcķu-romleSu cīņas
ēeniplons Johaness Kotkass, kas palikdams
padomju Igaunijā bija ieguvis
Vissavienības absolūta čempiona tllult,
nesen zaudējis cīņu sarkanarmljas virsniekam
Masuram. So zaudējumu padomju
laikraksts pieminēja tikai ar da-
,žlem vārdiem, jo Kotkasa vārdā nesen
Igaunijā svinīgi nosaukts, kāds kolhozs,
kura atklāšanas svinībās grIeķu-romleSu
cīņu demonstrējuši J. Kotkasa un Igauņu
olimpiskais uzvarētājs Kr. Palu-salu.
(S.)
Eingiūdea Ivaģiābaē
aekaa
i . ——
Llnglāde un ar to sai.stltle sarfkojuml
sagādājuši rīkotājiem lielus materiālus
zaudējumus, par ko zviedru prese Jau
Ilgāku laiku dedzīgi \ debatē. Vainīgo
meklēšana tā saasinājusies, ka, kā zloo
Latvju Vārds, llnglādcs ftenerālsekrctftŗa
un Zviedrijas sporta savienības direktors
rik otā js 55 g. V. Agne Holmstrēms
18. oktobri nolēcis no 44 m augstā Katrīnas
skatu balkona Stokholmā.
1949. g, n . 10. ātrā nāvē miris
Kurts Erzdorfs«!C«pfeFS
dz. 11186. g« 14. 9. Latvijā, miris 1949. g. 17. 10. Ludvlgsburgā.
Apbedīts Ludvlgsburgā.
Pēc viņa skumst
sieva, māsa un brālis Vācijā, meita,
mazmeitai) uņ znots ASV
1949. g. 31. oktobra vakarā mūžībā aizgāja mūsu mīļā rakstniece
. PAULA BALODE
Dzimusi 1888. g. 29. sept. Apbedīta 3. novembri Svābu Gmlndes
kapos.
Dzejnieces pēdējie vardi:
Tur aiz loga dzīve straumo. Debess drūma, lapas raisās,
Lepnais brauciens tālāk trauks; Ēnas, ēnas garām slīd;
Dzīvot, dzīvot, debess, lemil Vai Jau man^i l.ru.-4a ceļā
Dzīvoti.. katra lapa sauc. Nāves melnā ēna krit?
Vai kā sapnli ātri zūdošs,
Mana dzīve trūkstot irs —
Sāpju smeldze. ' tautas gaidas
Manā sirdi stingsiet mirs?
Dzlļll noskumušais
vīrs, radi un draugi Latvijā
Bemeļbliāznias apgāda
dabūjamas grāmatas:
DM
Krēslainie spoguļi, E Ķezbere . . 5.50
Asfodeles, E Adamsons, broS. . . 4 , -
(nedaudz eks.) iesieta . . . . 5,50
Tomas grāvrači, A. Dziļums, broš. 6,—
iesieta .
Saplēstā krūze, A. Dzjlums, broš. . 7.50
(nedaudz eks.) Iesieta 3,—
Meia Andrievs, A. Dziļums (nedaudz
eks.) 3,—
Darbs, A Svābe (iznāks 15. nov.)
broš . . 5,—
iesieta . • •
Maksis un Morics. V. BuSs . . . . 3.50
P i e z ī m e : Tornas grāvrači iesieti būs
saņemami novembra otrā pusē.
PĀRSTĀVJI ĀRZEMES
Anilljā: M. Fogts, I, Westgate Ave,
Bolton, Lancs.
ASV: Ed. Dobelis, Wartburg CoUege,
Waverly, la; J. Miķclsons (K. Alsiņs),
1187. Tremont Slreet, Boston 20,
Mass.
AostrSlljā: v. Buks, Nordcommand
Work.shop, Buhrnba. Brisbane, Qld.
BeiŽlJS: K. Erkens, 127, Rue de Fleu-rus,
Chatelet.
^ c l j ā : v. Bniimanis, 5G-me M-chal
foch. Lorient.
KanadS: v. Ziediņš. 220, Lisgar Str.. To-ronto,
Ont.; H. Drupals; 1015a;
Waverley S t r , Montrcal. P. Q'
Venecuēlā: Br. Krolls. Avenida Principal
Nr. 29, La Castellana, Caracas.
Venezuela.
Zviedrijā: Latviešu jaunekļu kristīgā
savienība, Stockholm. Sturertatan 4?;
I>augavas apqāds. Stoclīholm K.
Garvar^atain 11; Latviešu^ palīdzības
komitcia, Stockholm, Vāstnia-^na
gatan 13. (503)
SIRSNĪGI PATEICOS
visiem, kas ii. g. 3. novembri piedalījās
manas sievas', rakstnieces
PAULAS BALODES
tzvadl.^anā uz mūžību ar skaistiem ru-firns
ziediem, it sevišķi ^vābu Gmindos
riraiid/.cs mricītājiem, ģimnāzijai, latviešu
komitejai. un IRO darbiniekiem.
Mīļš paldies visiem. (500)
Rūdolfs Balodis
grāmatnīca piedāvā:
ceļa zīmes
Z. Mauriņas esejas Sirds Mozaīka,
ies.
broš.
Z. Mauriņas esejas Spīts, broš.,
oirmiespiedums, Iznāks novembra
vidū. apm. 350 Ipp. . . •
J. Sirmaņa Kriksis Mežm.1J3 .
Kurzemes kirasts, Kurzemes varoņu
piemiņai veltīta dzejas antoloģ.,
sakārt. A.E.^iītls
VoUēra Kandids, ies •
Dž. Stcinbeka Mēness norietējis,
broš.
Dž. Hiltona Ardievu, misier Clp!
A. »Svābes The Story of Latvia
Latvijas nac. karoga lente. 1 metrs
Latviias nac karoga standartinš,
12X25 cm. nr zelta bārk?ti*ē:ii
Standartina statīvs, ar uz p^^matncs
picsttpnnātu kokā izgrieztu Latvijas
ģerboni
Ziemeļamerikas karte
Austrālijas karte .
T7<;ūtnm uz pēcmakcu. Atkalnrlrdev?i',^m
r-^rastā atlaide. Pierrn^iet j^uno tn:iv
das izdevumu katalogu.
Daugavas Vanagu Grāmatnīca, g
(14a) Ulm, Bolcke-Kaserne z
DM
4 . -
5.50
3.50
7.M
3 . -
7 . -
5.-
3.5p
10.-
3.50
IP -
6 -
4 . -
Ieiiā¥ā|atii ^ādiBiiX€K apgāda liatTija
Brāļi Kaudzītes
A. Saulietis
A. Austriņš
K. Skalbe
J. Kadiļa sak.
Rūta Skujiņa
Irma Grebzde
Knuts LesiņS
J. Klldzejs
Ilona Le'mane
J. Sīrmanis
L. Bērziņš
Alant Vils
A. Grapmanls
A Ceichncrs
Z. Cīrulis
A. Gallīts
V. Uibopū
P. upe
li
A Pumbers
M C<\n-\s
M. Soste
K Kalniņi
Dr. K. L^ma
R. Birzgalis
Mērnieku laiki, bro5., bez llustr.
Darbu izlase, broš.
ies
PuiSkāns, tēloj.. broš.
Stāsti un tēloj., broš.
Noveļu izl. I. d'., broš.
IL d.,
Putni, dzejoļ,
Puiva zāle, stāsti
Lietas, kas kārtojas pašas, stāsti,
broš
ies.
Cilvēki uz tilta stāsti, broš.
Mātes cilts, rom broš.
Dadžu Jrrls. stāsts jaunatnei
Laimīgais Ansis broš.
Pocm pa kulšen, llustr. broŠ.
Latvju kultūra, rakstu krāj.,
broš.
Dzimtā zeme. I^tv. skali, broš.
Austrālija, brošūra
Kanāda brošūra
Kokapstrād. rokas grām.
Liesmojošā sirds, tulk. romāns.
broš.
Neviens mūs nedzird, tulk.
romāns, broš.
!06.
Tumšā robežn, rom. I. d., broš,
II. d. bro:^,
III. d. broš.
rom., kopsējums,
broš.
(9
>
7 . -
3.80
5.50
4 . -
1.50
2.50
2.50
1.50
2.40
5.50
8..50
4 . -
5.50
2 . -
0..50
1.50
3.20
2.30
1..50
1,50
4 . -
•r-t
9/7
5/6 7/4
1Q2 10/6
510 7/4
2/1 2'9
12'10 70.-
70.-
3'6
3/6
3/1
3/4
10 2
12/5
5 10
10'2
2'9
0 9
2.1
4-/5
36
2/1
21
5 10 7/4
4/7
4/7
2/9
4/5
lO'O
15/7
7 4
10,6
3/8
0/11
29
53.-
40.-
20.—
30.-
30.—
2 0 -
30.-
55.—
85.—
40.—
55.—
25.-
1 0 -
20.-
5/10 35.-
4 7. 30,-
2'9 20.-
2 9 20.-
4 0 . -
c •
QQ
11.-
5.70
8.25
6.05
2,30
3.75
3.75
2.30
3.65
8.25
12.90
0.05
8.25
3.10
0.80
2.30
4.85
3.75
2.30
2,30
6.05
C U)
X
8,40
3 -
4.30
3,10
1.15
1.95
1.95
1,15
1,90
4.30
6,60
3.10
4..30
1.55
0.40
1.15
2.50
1.95
1.15
1.15
3.10
<%
14
2.20
1.25
1.80
1.30
0.50
0.85
0.85
0.50
0.80
1.80
2.,50
1.30
1.80
0.70
0.20
0,50
1.05
0.85
0„50
0,50
1..30
7,70
4,20
6.-
4,40
1.03
2.75
2.75
1.65
2.65
6 . -
9.35
4.40
6.-
2.20
0. 5h
1.65
3..50
2.75
1.05
1. fi5
4.40
..-» .
r ^
c .
cl u
540.-
300.—
430.-
310.-
115.—
193.-
195.-
115.-
190.-
430,—
660.—
310.—
430.-
155,-
4 0 , -
115.-
250.
193.
115.
115.
310.
3 — 1/2 5/6 35.- 4..50 2,30 1.- 3..30 230.-
Tumšā robeža
F i 7 i k a . I. daļa
Mutf^matika 6. kL
Matem.itika 7, k l.
Ģeometrija. II. d.
Ģeometrija. III. d.
Vai Jūs zlnat. ka Latvija,.., bro-
Sūr-'
Do you know thnt Latvia . . .
Domas pr-r tautu un vahti
Ziemas prieki, bil?.u grāmata
bēniicm
f 7 r r l e ž a m ? « ! bildes
Kora dziesmn.s Eitlingenas dTrfes-mu
svētkiem
Kā Daugava vaids, dziesma ar
S. V dberga grafiku
7.50
12.-
1,80
1.--
1.80
4 -
4.70
3.50
5- .'iO
3,20
3.30
1 20
1 7()
2.50
1.30
0 25
0.50
0.10
11/-
17/6
2 6
1'8
26
5'10
6 6
411
411
45
5 -
1'8
18
3 6
2-
0'5
0 9
0/3
13 9
22-
3 4
1/10
3 4
7 4
8 7
6 5
6'5
5 10
6 7
2'3
23
4 7
2 5
06.
0 11
03
8 0 . -
115.-
25.—
1 5 . -
2 5 . -
4 0 . -
.50.-
4 0 . -
40.—
35.—
4 0 -
20.—
2 0 . -
3 0 . -
2 0 . -
1 0 -
1 0 . -
1 0 . -
11.30
18.20
2.7.5
1.:..-.
2.75
6.05
7.10
5.30
5..30
4,81)
5.40
1.80
1.80
3.75
6.-
9.25
1.45
0.80
1.45
3.10
3.65
2 70
2 70
2.50
2.85
0.95
0
2 - l.~
0.10
,0.80 0.45
0,20 0.15
2.50
4 . -
O.GO
0.35
0.60
1.30
1.5.')
1.15
1.15
1.20
0.40
0 40
o,n5
0.45
C IS
0.20
0.10
8,25
9,20
2 . -
MO
2.—
4.40
5.20
3.85
3,85
3.50
4 , -
1..30
1.30
2.75
1.40
0.30
0.55
0.15
575.-
920.—
145.-
8 0 . -
145.-
310.-
360,-
270.-
270,-
2.50.—
285.—
9 5 . -
9 5 . -
195.-
K O . -
2 5 . -
45.-
1 5 . -
Grāmetas pasūtln'imas LCK aptiSdā ..Lntvij^i". (Ha) E^^iļngen/N Breik* Str. 6. Ce
tas iz-sū!:i;n pina penraks i . uz pārt^jarn z^^mern — nfv:;ivoJotir?. per pa?^ū»'rir) , v 3 r
rāms sa'-k.'čn.^ ar vēlĀk p'cv'i'Mo rr. ; ; r . u . kura \M- noiadit;.. kam. nauda ' pārvcdarna
Cermanv. Vīi<:\]ii.
ma fKiņem.^anas.
dzīvo.jf-AH m grflma-
Li<;l7>::u"jie grāmatu pa^ūf.r-ajuml^ vel reizi jaapstiprir.a a r . vēstuli.
ICK grāmatu apgāds LATVIJA
MEKLĒJU
Irmu OtUiJu 5ulrs. dz. P\:r\'{nsk!s. arr.
d'^-f*. vieta Rii:ā. Vasaras iel5 13-1 T.
f^i;lc,s (16) Hanau" a. M.. Card\ven^!r.
2-4. (492)
IZCEĻOJOT
U2 a r^ūra? 7em5m. vēlos Ildzi nemt dzīves
biedreni, var būt arī atrr.ī^ne ar 1
vai 2 bērniem Noprtn: don-ā^as vēstules
ar dzīves aprakstu lūdi:u adresēt:
Bad Nauhei.Ti. Ba.hnpcstlagcrnd Nr. cro.
(49G)
D i v i dzīvespriecīgi jaunekļi
Jaunzēlandē
vēlas sarakstl'ies ar tautietēm Vācijā
vai Citās zemēs. Sapraš;.nās Radījumā
ceļš uz Jaunzēlandi. Ab» zilām acīm un
tumšiem, matiem. Kopējais garums 3 40
m Lūdzam sūtit īsu biogrāfiju un ģīmetni.
Vdldemār.s Balodis, 25 g. v, un
Egons DSvldson?, 24 g. v. Adrr-'f:
Eyrc\vell State Fore<t. P. B. Ranglora,
Conterbur>'. New Zealand. (502)
lllillllltl!!l>;i!llll!ll!ll!l!illl!llllļ}||||lilill!ip
10 v i e n i n i e k i em — viriefiiem un
10 vicninirrēm — sievietēm
l'-'f^pejams raM palvojumun un darbu
Pcns;lvar,!ja'i i'afa lauksaimniecība. Sa*
7lnāt!es ar Mr. Ad. E^'lltis, Pine Grove
Parrn Aron'iilc, Pa , U.S.A. (491)
l!llllillllll!IIIHIII|l(niliiiliļlllllllillllllillllllllHllllia^
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 9, 1949 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1949-11-09 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari491109 |
Description
| Title | 1949-11-09-07 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
L A T T U A
atviesa
Amerika ir zeme, kur ar asprā-m
iedomu un idejām dažkārt tiek
ž^ak pie turības, neikā ar neatiai-i'gu
un centīgu darbu. Bet kam
fliemit abas šīs īpašības — ameri-
Ljislca oriģinalitāte un latviska uz-
«gmlba, tam panākumi tikpat kā
droši To apliecinājis kāds jau agrākos
gados Amerikā iebraucis latvietis
— 62 gadus-vecais Ed. Lieds-ļjalniņ^-
Redzēdams, ka komfortā un
gd. LledskalnfņS Iepazīstina savas
Afeļncns paradīzes apmeklētājas ar
tās celšanas vēsturi.
grtfl)§8 izlutinātos amerikāņus pārsteigt
ar kaut ko jaunu šinī vir-iien
§ būtu grūti, viņš nolēmis taisīt
Igclenu atpakaļ pagātnē, jau sen
aizmirstajā akmens laikmetā. Varbūt
tāds pasaulē kādreiz patiesi
vel nāks, kad tai pāri būs nobirusi
atombumbu krusa, un tad Liedskal-niņa
lēcienu pagātnē gudri viri vērtēs
par prāviefigu aizsteigšanos
priekšā nākotnei. Taču jau tagad
latviešu akmeņkaļa Akmens paradīze
Homstedē, Floridā, guvusi tik
lielu ievērību, ka tās slava nonākusi
pat līdz Eiropai.
Kas tad īsti ir Liedskalniņa Akmens
paradīze, kur Florīdas spožajā
saulē gozējas izlutinātās amerikāņu
daiļavas? Tas ir dārzs, kurā viss
veidots no masīviem Idinšu blu-i
i m i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i n i i i B i i i i B i i i i i i i i i
TA viŅr IZTEICAS
Ja gribat bQt apmierinah ar dzīvi, tad
Iedomājieties, cik laimīgi jūs- butu, Ja
bQlu pazaudējusi visu, kas Jums tagad
Ir-un tad to visu at|i;tltu.
h. M, Leonards
1^
f
Precēts virs pie pslchlatra: „Mana sieva
slimo ar mazvērtības kompleksu. KO
es varu darīt, lai vlnal tas paliktu?"
A, Kaufmans
ķ^em. It kā milža rokas izsvaidīti
tur stāv akmeni cirsti sēdekļi, kuru
stūrainās formas atgādina tādus kā
modernus klubkrēslus, guļamkrēslus
vai vienkārši soliņus. Ar šo akmens
mēbeļu vēsi drūmo nopietnību dīvaini
kontrastē košos sauļošanās
tērpos saulei atsegtie labi koptie
damu ķermeņi, kas smago akmeņu
ie_tvara šķiet vēl trauslāki un lokanāki,
gandrīz pat gaisīgi. Jūs ejat
tālāk un nonākat nišā ar akmens
bluķos cirstām vannām, Icuŗās zaigo
kristalliski dzidrs ūdens. Pēc sauļošanās
tur viesus gaida tiešām patīkama
pelde. Bet netrūkst šai paradīzei
arī savas virtuves, kaut arī
tur, tāpat kā visur citur, viss ir tikai
no akmens — pavards, galdi, sēdek4i
uu trauki. Vienīgi paši atspirdzinājumi
nav akmens laikmeta, jo attiecīgas
receptes laikam gājušas zudumā
. . . i
Pārlaižot acis visai šai akmens
paradīzei, jāapbrīno lielais un pa;
cietlgais darbs, kas te veikts. Un to
akmeņkaļu meistars Liedskalninš
veicis viens pats ar pavisam vienkāršiem
da:ba rīkiem, lauzni, kapli,
dažiem veseriem un kaltiem Grūtais
dārza un akmeņu veidošanas
darbs ildzis veselus 10 gadus un pra-siiis
ne mazums sviedru un pacietības.
Toties tagad Liedskalninš saviem
daudzajiem viesiem ar lepnumu
var rādīt sava neparastā dārza
klintī viegravētos datus grūtā darba
piemiņai, kur starp citu par vinu
p,ašu iekalts: „Bom 1887 in Latvia."
Sk.
)em&vmTdene& ļaumie&i vel €Migi
L A S I T S J U ,
SLUDINĀJUMU DEVĒJU UN
PĀRSTĀVJU IEVĒRĪBAI
Sākot ar 1. novembri, Latvija
sestdienās iznāk p a p l a š
i n ā t ā apmērā uz 10
l a p p u s ē m līdzšinējo 8 Ipp.
vietā, a b o n e m e n t a maks
a i p a l i e k o t t a i p a š a i.
Valsts svētkiem veltītais 15.
novembra numurs iznāks 12
lapp. apmērā. LATVIJA turpmāk
reizi nedēļā sniegs īpašu
jaunatnei veltītu lappusi PA
JAUNĪBAS TEKAM.
Valsts svētku numuram
domātos sludinājumus lū-clfzam,
piesūtīt apgādam līdz
10. novembrim.
L C K apgāds LATVIJA,
Kaut gan sākuši aurot jau aukstie rudens
voji, Sengvardenes zēm vēl joprojām
nododas iemīļotajam vieglaUēiUias
sportam. Tā 23. oktobri notika jau tH.
nometnes Jaunatne vieglatlētikas sacīkste
kurā tika realizēti šādi sasniegumi:
5 kg lodes grO&anā: l. J. Cinks
9,27 m. 2. Gūsim. 9.13 m. 3. L. Berg-raanis
8,71 m. 4. J. Eķis 8.53 m. 5. M.
Bluķis 8,10 ra. 2 kg diska mešanā: 1.
M. Bluķis 19.45 ra, 2. G. GūsUtis 16.97 m.
Tanī pašā dienā notika vieglatlētikas
sacensības starp Sengvardenes latviešu
tautskolas 7. klasi un Sengvardenes Kārla
Skalbes ģimnāzija* l. klasi. Uzvarēja
ģimnāzisti. Sacīkšu labākie rezultāti ir
šādi: augstlēkšanā- 1. H. Rings 1,30 m.
2./3. J. Kleinhofs un V. Cābelis - abi
1,25, m. 4. J. Emmermanis 1,20 m. Tāl-lēkAanā:
1. j. Kleinhofs 4 38 m, 2. J.
Emmermanis 4,35 m. 3. H. Rings 4,25 m,
4. V. Cābelis 3,89 m. 5 kg lodes grūša-nā:
1. J Eķis 9,21 m, t J. Kleinhofs 8.49
m. 3. J. Vīlums 7,78 m. 4. J. ZeidUckls
7,33 m. 5. H. Rings 7,35 m, 6. J. Emmermanis
7.24 m 1 kg diska mešanā: 1. J.
Emmermanis 24.17 m. 2 J. Kleinhofs
23.85 m, 3. H Rini^s 21.45 m, 4. Cābelis
21.16 m. 5 J. Freidenfelds 16,37 m. 600
i\T šķēna mešanā: 1 J. Kleinhofs 33.30 m,
2. J. Emmcrman-s 30,03 m. 3. H. Rings
28,23 m, 4. V. Cābelis 25 83 m. Piedali-dcmies
ārpus konkurences, V. Kažotnieks
sasniec^'/a loci? 8.52 m. diskā 22.45 m,
bet Šķēpā 29 65 m: A. Zāns lodē 10,20 m
un diskā 3G,45 m; G. RamiņS d'skā
30 56 m. G. G.
30. oktobr! Sengvardenes jaunleSl sacentās
21. vieglaUētikas sarīkojumā, kas
Jau pats par sevi ir rekords. Rezultāti:
augstlēkianā: 1. L. Bergmanis 1,55 m,
2. U. Bluķis 1,53 m. TāllēkSanā: l. U.
Bluķis 5^ m. 2. G. GrfsUtls S,08 m. 3i.
L. Bergmanis 4.79 Trīssoļlēkšanā:
1. U. Bluķis 10,29 m. 1 L. Bergmanis
9.68 m. 3. G. Grisllti» 0.28 m. 5 kg lodes
grQ5anā: 1. A, Zfins 10. 28 m. 2. E.
LeslņS 9,50 m. S. G. GrisUtls 8.92 m. 4.
L. Bergmanis 8,75 m. &. U. Bluķis 8.33
2 kg diaka meSanfi: 1. A, Zfins 25.3fi
m, 2, I. Cinks 21,10 m, 8. U Bergmanis
20,54 m. 4. U. Bluķis 19.45 m. 5. G. Grls-lltis
17.01 m.
Pirms nedaudzām dienām norisinājos
ari vietējā skautu pulcljja vleglaUētikas
sacīkstes, kurās lika atzīmēti SSdl labākie
rezultāti — Jaunākajā grupā: 60 m:
1. I. MičuUs 9,2, 2. A. ZeltiņS 10,2, 8. A.
BērzioS 10,8, 4. I. Dzelzgalvis 10,9. Augst:-
lēkSanā: 1. I. Mičulis 1,20 m, 2. I. Eidc^
manis 1,05 m 3./4. A. Zeltiņā un I.
Dzelzgalvis - abi 1,05 m. TāllēkSanā: l.
I. Mičulis 3,69 m. 5 kg lodes grū5anfi:
1. I. Mičulis 6.87 m, 2. J. VIksniņS 5,(13
m, 3. A. Zeltiņš 5.41 m; vecākajā grupll:
60 m: 1. I. Emmermanis 8,6, 2./3. I.
Freidenfelds un I. Zeidllckis — abi 10,5.
100 m: 1. H. Rings 14,7. 2. I. Eķis 15.Ō,
AuiTstlēkSanā: \J2. H. Rings un V. Cābelis
- abi 1,35 m. 8./4. V. Kažotnieks
un J. Kleinhofs — abi 1.25 m. 5. I. Emmermanis
1,25 ra. 6. 1. Freidenfelds 1.20
m. TāllēkSanā: !. J. Kleinhofs 3.97 ra,
2. H. Rings 3.72 m. 3. V Cābelis 3.58 ra,
4. I Emmennanis 3.49 m. 5 ks lodfjs
grūSanā: 1. I. Eķis 8.48 m, 2. J. Kleinhofs
8.39 ra 8. I. ZeidUckls 7.72 ra. I.
H. Rmgs 7,62 m. 5. I. Emmermanis 7,^12
ra, 6. V. CābeUs 6,05 ra. G, G.
a@ aporia i&tUma& paw
limgiSdem
Igauņi nesen Vācijas noraetnēs Izrādīja
vairākas sporta I-filmas par slavenajām
zviedru llngiādēm. Kā zināms,
godinot sava vingrošanas kustības tēva
Lin^a piemiņu, zviedri Ik pa 10 gadiem
organizē plašus vingrošanas sarīkojumus,
kuros piedalās gandrīz visu Eiropas
nāciju un ari citu kontinentu pārstāvji.
LinRiādo ir lielākie vingrotāju svētki pasaulē,
bet tie nav domāti kā sacensība,
jo tur nav nedz uzvarētāju, nedz balvu
~ visu nosaka publikas atzJnIba. Un
tomēr katra tauta lin.ciiādel gatavojas
ar lielu nopietnību, jo skatītāju atzinība,
vien jau ir lieliska propaganda. Lingl-ādē
nertfdz arī tikai tīru vingrošanu, bet
atsevišķu tautu sn*of^ums līdzinās varenam
uzvedumam kurā iepītas ari dejas
un dziesmas.
*Priekšpēdē.1ā Ungiāde notika 1930. gadā
un tajā piedalījās ari latvieši. Izvilkumus
no SI sarīkojuma var redzēt pirmajā
krāsu īsfilmā. Varenu Iespaidu at-stiij
dalībnieku parāde. Paši Igauņi lil-mojušl
savu sieviešu vln^rojumuf^, jau
torel-'. igauniete, Izpelnījās nedalītu atzinību.
I Speciālā filmā rādīta Zviedrijas l'ļau-ņu
vingrotālu gatavošanās — smak'ais
treniņu darbs 1949. gada linglādel. Treniņus
vadīja piedzīvojušais Idla, kura
vārds llngiādē kļuva visiem pazīstams.
Dalībnieki uzturējās vairākas nedēļas
vienkopus, trenējoties gan vingrošanā,
gan dejās, gan arī dziedāšanā. Pat lietainā
laikā vingrotājas un vingrotāji lietus
mēteļos devās uz nodarbībām un lietus
mēteļos ar! vingroja.
Trešā Isfilmr\ rada 1949. gada Unglādl.
Bez parādes skatiem zviedru, holandle-
Su, anFki un dāņu meiteņu vingrojumiem
un anālu vīriešu snierruma filma, diemžēl,
rāda vienīgi dažus Igauniešu uzvedumus.
Tie ir lieliski un skatot igauniešu
Izplldljimiu, k|Qst skaidrs, kāpēc
viņu sniegums kļuva par neparedzētu
sensāciju un izpelnījās vislielāko skatītāju
atzinību
Jau fUmaa Ievadījums sajūsmina: pār
stadionu un pilsētas Ielās plandās Igaunijas
nacionālās krāsas lldsās brīvo tautu
karogiem. Padomju savienībā par to
gan protestēja bet viņu iebildumus novērsa,
uzšujot karogiem mazu vingrotāju
emblēmu . . . LlelUkāko efektu
rada igauniešu uzvedums vakarā olimpiskajā
stadionā — daudzu starmešu
gaismas kOļu apgalsifnojumā. Dažu sira-tu
Igauniešu saskaņotā vingrojumā ar
bumbām Ievijas Jauks balti tērptu dejotāju
uzvedums. Pār laukumu plūst kora
dziedātu igauņu dziesmu skaņas. Beigās
kora un vingrotāju dziedāts atskan korālis.
Paceltām rokām Igaunietes raugās
augšup, it kā aizlūgdamas Visvareno par
sevi un savu zemi. Izdomā apdāvinātais
Idla Uešām sagatavojis uzvedumu,
kāds Ungifldēs vēl nebija redzēts. Ilgi.
lini nerimās skatītāju aplausi, ilgi vēl
jūsmoja zviedru prese.
Katram latviešu sporta draugam, Ja
rodas izdevība. Ieteicams noskatīties §Is
3 īsfilmas, un ari pārdomāt, vai latvieši
tāpat nevarēja likt pār Stokholmu plīvot
sarkan-bali-sarkanajlem karogiem.
Protams, latviešu skaits Zviedrijā ir
daudz niecīgāks nekā Igauņu, līdzekļu
mazāk, un vingrotājiem braukt no Vācijas
nebija Iespējams, bet — vai tiešām
nepieciešams tik varens dalībnieku
skaits un grezns uzvedums kā igauņiem?
Daudz, loti daudz būtu panākts arī tad,
ja latviešus būtu reprezentējusi kaut
maza grupiņa. Ir tad paeaulel, būtu atgādināta
mūsu eksistence un mO.su liktenis,
jo tautai i5n valstij nenoliedzami
var pakalpot ari sporUsH.
Alfrēds Vinfels
3 F panākumiem
&peTlū un alūdifas
Sporta kaitīgums vai derīgums Ir
daudz diskutēts jautājums laivleSu sa-bledribā.
Ja sporta noliedzēji devuši neskaitāmus
piemērus savas paUesIbas pierādīšanai,
tad pašiem sportistiem tiūcls -
vienīgi laika pierādīt pretējo, Jo viņi
allaž gan airņeraU savās nodarbībās,
gan savu dzivc-s ceļu veidojot. Jauks
pierādījums sporta levēroje(mai noilmel
ir mūiiu studējoSā Jaunatne, kas bijusi
nevien akUva sportā, bet ari zinību iegūšanā
veikusi savu lielo tiesu, Ipašl
Vācijas universitātēs augsU ceļot latviešu
vārdu.
Aizvadītajā vasaras semestri latviešu
akadēmiskajai saimei un akadēmiski U-glītotajiem
sportistiem pievienojušies 6
Universitātes Sporta airētāji, kas bej
studijām un airu s-x>rta kā Latvijā, ta
trimdā bijuši e-akll ari citos sporta veidos
un veikuši vēl sabiedriskus pienākumus
dažādās studentu organizācijas.
Frankfurtes Gētes unlvei-sitātes ķīmijas
fakultāti beigusi Lidija Antena un vasaras
nogalē sekmīgi aizstāvējusi doktora
disertāciju, iegūstot Dr. chem.
grādu. Mlnchenes technlsko augstskolu
beidzis Inž. elekti» Erlks Bajārs,
DarmStates technlsko augstskolu bOvlnž.
Juris ZIverts. Stutgartes technlsko
augstskolu — Inž. elektr. Alfrēds Ral-sters
un Jānis Bokalders un Hanoveras
technlsko augstskolu — inž. mech. Raimonds
Sukurs. Ari labākais latviešu
lodes grūdējs Noldls Mlllers Šoruden
beidzis Baltijas universitātes lauksaimniecības
fakultāti.
Sle sportl.«^tl apliecinājuši lielāko gribas
spēku sasniegt reiz Iecerēto mērķi,
PRT spīti grūtailem nometņu dzīves apstākļiem
uii trūcīgai rocībai, tad pat atrodot
ari pietiekami daudz laika, ko
veltīt sportam. UdzIgu piemēru lol»
dienās sameklēsim labi daudz, h
Igauņu boksa slavenībai A. Radībām
Illinoisas boksa komisija ieieikual „ B t -
pūsties" vēl sešus mēnešus. Komisija
esot pētījusi Radlka agrākoa sasniegumus
un guvusi pārliecību, ka „aclmre-dzot
34 g. V. A. Radlķk vairs nekā ievērojama
nevarēšot sasņle.tīt"'. Pats Ra-dlks
Ir gluži pretējās, domās un grib
nogaidīt ASV vlspiUējāa boksa komisijas
atzinumu. *
Igauņu K m a g ā svara grlcķu-romleSu cīņas
ēeniplons Johaness Kotkass, kas palikdams
padomju Igaunijā bija ieguvis
Vissavienības absolūta čempiona tllult,
nesen zaudējis cīņu sarkanarmljas virsniekam
Masuram. So zaudējumu padomju
laikraksts pieminēja tikai ar da-
,žlem vārdiem, jo Kotkasa vārdā nesen
Igaunijā svinīgi nosaukts, kāds kolhozs,
kura atklāšanas svinībās grIeķu-romleSu
cīņu demonstrējuši J. Kotkasa un Igauņu
olimpiskais uzvarētājs Kr. Palu-salu.
(S.)
Eingiūdea Ivaģiābaē
aekaa
i . ——
Llnglāde un ar to sai.stltle sarfkojuml
sagādājuši rīkotājiem lielus materiālus
zaudējumus, par ko zviedru prese Jau
Ilgāku laiku dedzīgi \ debatē. Vainīgo
meklēšana tā saasinājusies, ka, kā zloo
Latvju Vārds, llnglādcs ftenerālsekrctftŗa
un Zviedrijas sporta savienības direktors
rik otā js 55 g. V. Agne Holmstrēms
18. oktobri nolēcis no 44 m augstā Katrīnas
skatu balkona Stokholmā.
1949. g, n . 10. ātrā nāvē miris
Kurts Erzdorfs«!C«pfeFS
dz. 11186. g« 14. 9. Latvijā, miris 1949. g. 17. 10. Ludvlgsburgā.
Apbedīts Ludvlgsburgā.
Pēc viņa skumst
sieva, māsa un brālis Vācijā, meita,
mazmeitai) uņ znots ASV
1949. g. 31. oktobra vakarā mūžībā aizgāja mūsu mīļā rakstniece
. PAULA BALODE
Dzimusi 1888. g. 29. sept. Apbedīta 3. novembri Svābu Gmlndes
kapos.
Dzejnieces pēdējie vardi:
Tur aiz loga dzīve straumo. Debess drūma, lapas raisās,
Lepnais brauciens tālāk trauks; Ēnas, ēnas garām slīd;
Dzīvot, dzīvot, debess, lemil Vai Jau man^i l.ru.-4a ceļā
Dzīvoti.. katra lapa sauc. Nāves melnā ēna krit?
Vai kā sapnli ātri zūdošs,
Mana dzīve trūkstot irs —
Sāpju smeldze. ' tautas gaidas
Manā sirdi stingsiet mirs?
Dzlļll noskumušais
vīrs, radi un draugi Latvijā
Bemeļbliāznias apgāda
dabūjamas grāmatas:
DM
Krēslainie spoguļi, E Ķezbere . . 5.50
Asfodeles, E Adamsons, broS. . . 4 , -
(nedaudz eks.) iesieta . . . . 5,50
Tomas grāvrači, A. Dziļums, broš. 6,—
iesieta .
Saplēstā krūze, A. Dzjlums, broš. . 7.50
(nedaudz eks.) Iesieta 3,—
Meia Andrievs, A. Dziļums (nedaudz
eks.) 3,—
Darbs, A Svābe (iznāks 15. nov.)
broš . . 5,—
iesieta . • •
Maksis un Morics. V. BuSs . . . . 3.50
P i e z ī m e : Tornas grāvrači iesieti būs
saņemami novembra otrā pusē.
PĀRSTĀVJI ĀRZEMES
Anilljā: M. Fogts, I, Westgate Ave,
Bolton, Lancs.
ASV: Ed. Dobelis, Wartburg CoUege,
Waverly, la; J. Miķclsons (K. Alsiņs),
1187. Tremont Slreet, Boston 20,
Mass.
AostrSlljā: v. Buks, Nordcommand
Work.shop, Buhrnba. Brisbane, Qld.
BeiŽlJS: K. Erkens, 127, Rue de Fleu-rus,
Chatelet.
^ c l j ā : v. Bniimanis, 5G-me M-chal
foch. Lorient.
KanadS: v. Ziediņš. 220, Lisgar Str.. To-ronto,
Ont.; H. Drupals; 1015a;
Waverley S t r , Montrcal. P. Q'
Venecuēlā: Br. Krolls. Avenida Principal
Nr. 29, La Castellana, Caracas.
Venezuela.
Zviedrijā: Latviešu jaunekļu kristīgā
savienība, Stockholm. Sturertatan 4?;
I>augavas apqāds. Stoclīholm K.
Garvar^atain 11; Latviešu^ palīdzības
komitcia, Stockholm, Vāstnia-^na
gatan 13. (503)
SIRSNĪGI PATEICOS
visiem, kas ii. g. 3. novembri piedalījās
manas sievas', rakstnieces
PAULAS BALODES
tzvadl.^anā uz mūžību ar skaistiem ru-firns
ziediem, it sevišķi ^vābu Gmindos
riraiid/.cs mricītājiem, ģimnāzijai, latviešu
komitejai. un IRO darbiniekiem.
Mīļš paldies visiem. (500)
Rūdolfs Balodis
grāmatnīca piedāvā:
ceļa zīmes
Z. Mauriņas esejas Sirds Mozaīka,
ies.
broš.
Z. Mauriņas esejas Spīts, broš.,
oirmiespiedums, Iznāks novembra
vidū. apm. 350 Ipp. . . •
J. Sirmaņa Kriksis Mežm.1J3 .
Kurzemes kirasts, Kurzemes varoņu
piemiņai veltīta dzejas antoloģ.,
sakārt. A.E.^iītls
VoUēra Kandids, ies •
Dž. Stcinbeka Mēness norietējis,
broš.
Dž. Hiltona Ardievu, misier Clp!
A. »Svābes The Story of Latvia
Latvijas nac. karoga lente. 1 metrs
Latviias nac karoga standartinš,
12X25 cm. nr zelta bārk?ti*ē:ii
Standartina statīvs, ar uz p^^matncs
picsttpnnātu kokā izgrieztu Latvijas
ģerboni
Ziemeļamerikas karte
Austrālijas karte .
T7<;ūtnm uz pēcmakcu. Atkalnrlrdev?i',^m
r-^rastā atlaide. Pierrn^iet j^uno tn:iv
das izdevumu katalogu.
Daugavas Vanagu Grāmatnīca, g
(14a) Ulm, Bolcke-Kaserne z
DM
4 . -
5.50
3.50
7.M
3 . -
7 . -
5.-
3.5p
10.-
3.50
IP -
6 -
4 . -
Ieiiā¥ā|atii ^ādiBiiX€K apgāda liatTija
Brāļi Kaudzītes
A. Saulietis
A. Austriņš
K. Skalbe
J. Kadiļa sak.
Rūta Skujiņa
Irma Grebzde
Knuts LesiņS
J. Klldzejs
Ilona Le'mane
J. Sīrmanis
L. Bērziņš
Alant Vils
A. Grapmanls
A Ceichncrs
Z. Cīrulis
A. Gallīts
V. Uibopū
P. upe
li
A Pumbers
M C<\n-\s
M. Soste
K Kalniņi
Dr. K. L^ma
R. Birzgalis
Mērnieku laiki, bro5., bez llustr.
Darbu izlase, broš.
ies
PuiSkāns, tēloj.. broš.
Stāsti un tēloj., broš.
Noveļu izl. I. d'., broš.
IL d.,
Putni, dzejoļ,
Puiva zāle, stāsti
Lietas, kas kārtojas pašas, stāsti,
broš
ies.
Cilvēki uz tilta stāsti, broš.
Mātes cilts, rom broš.
Dadžu Jrrls. stāsts jaunatnei
Laimīgais Ansis broš.
Pocm pa kulšen, llustr. broŠ.
Latvju kultūra, rakstu krāj.,
broš.
Dzimtā zeme. I^tv. skali, broš.
Austrālija, brošūra
Kanāda brošūra
Kokapstrād. rokas grām.
Liesmojošā sirds, tulk. romāns.
broš.
Neviens mūs nedzird, tulk.
romāns, broš.
!06.
Tumšā robežn, rom. I. d., broš,
II. d. bro:^,
III. d. broš.
rom., kopsējums,
broš.
(9
>
7 . -
3.80
5.50
4 . -
1.50
2.50
2.50
1.50
2.40
5.50
8..50
4 . -
5.50
2 . -
0..50
1.50
3.20
2.30
1..50
1,50
4 . -
•r-t
9/7
5/6 7/4
1Q2 10/6
510 7/4
2/1 2'9
12'10 70.-
70.-
3'6
3/6
3/1
3/4
10 2
12/5
5 10
10'2
2'9
0 9
2.1
4-/5
36
2/1
21
5 10 7/4
4/7
4/7
2/9
4/5
lO'O
15/7
7 4
10,6
3/8
0/11
29
53.-
40.-
20.—
30.-
30.—
2 0 -
30.-
55.—
85.—
40.—
55.—
25.-
1 0 -
20.-
5/10 35.-
4 7. 30,-
2'9 20.-
2 9 20.-
4 0 . -
c •
QQ
11.-
5.70
8.25
6.05
2,30
3.75
3.75
2.30
3.65
8.25
12.90
0.05
8.25
3.10
0.80
2.30
4.85
3.75
2.30
2,30
6.05
C U)
X
8,40
3 -
4.30
3,10
1.15
1.95
1.95
1,15
1,90
4.30
6,60
3.10
4..30
1.55
0.40
1.15
2.50
1.95
1.15
1.15
3.10
<%
14
2.20
1.25
1.80
1.30
0.50
0.85
0.85
0.50
0.80
1.80
2.,50
1.30
1.80
0.70
0.20
0,50
1.05
0.85
0„50
0,50
1..30
7,70
4,20
6.-
4,40
1.03
2.75
2.75
1.65
2.65
6 . -
9.35
4.40
6.-
2.20
0. 5h
1.65
3..50
2.75
1.05
1. fi5
4.40
..-» .
r ^
c .
cl u
540.-
300.—
430.-
310.-
115.—
193.-
195.-
115.-
190.-
430,—
660.—
310.—
430.-
155,-
4 0 , -
115.-
250.
193.
115.
115.
310.
3 — 1/2 5/6 35.- 4..50 2,30 1.- 3..30 230.-
Tumšā robeža
F i 7 i k a . I. daļa
Mutf^matika 6. kL
Matem.itika 7, k l.
Ģeometrija. II. d.
Ģeometrija. III. d.
Vai Jūs zlnat. ka Latvija,.., bro-
Sūr-'
Do you know thnt Latvia . . .
Domas pr-r tautu un vahti
Ziemas prieki, bil?.u grāmata
bēniicm
f 7 r r l e ž a m ? « ! bildes
Kora dziesmn.s Eitlingenas dTrfes-mu
svētkiem
Kā Daugava vaids, dziesma ar
S. V dberga grafiku
7.50
12.-
1,80
1.--
1.80
4 -
4.70
3.50
5- .'iO
3,20
3.30
1 20
1 7()
2.50
1.30
0 25
0.50
0.10
11/-
17/6
2 6
1'8
26
5'10
6 6
411
411
45
5 -
1'8
18
3 6
2-
0'5
0 9
0/3
13 9
22-
3 4
1/10
3 4
7 4
8 7
6 5
6'5
5 10
6 7
2'3
23
4 7
2 5
06.
0 11
03
8 0 . -
115.-
25.—
1 5 . -
2 5 . -
4 0 . -
.50.-
4 0 . -
40.—
35.—
4 0 -
20.—
2 0 . -
3 0 . -
2 0 . -
1 0 -
1 0 . -
1 0 . -
11.30
18.20
2.7.5
1.:..-.
2.75
6.05
7.10
5.30
5..30
4,81)
5.40
1.80
1.80
3.75
6.-
9.25
1.45
0.80
1.45
3.10
3.65
2 70
2 70
2.50
2.85
0.95
0
2 - l.~
0.10
,0.80 0.45
0,20 0.15
2.50
4 . -
O.GO
0.35
0.60
1.30
1.5.')
1.15
1.15
1.20
0.40
0 40
o,n5
0.45
C IS
0.20
0.10
8,25
9,20
2 . -
MO
2.—
4.40
5.20
3.85
3,85
3.50
4 , -
1..30
1.30
2.75
1.40
0.30
0.55
0.15
575.-
920.—
145.-
8 0 . -
145.-
310.-
360,-
270.-
270,-
2.50.—
285.—
9 5 . -
9 5 . -
195.-
K O . -
2 5 . -
45.-
1 5 . -
Grāmetas pasūtln'imas LCK aptiSdā ..Lntvij^i". (Ha) E^^iļngen/N Breik* Str. 6. Ce
tas iz-sū!:i;n pina penraks i . uz pārt^jarn z^^mern — nfv:;ivoJotir?. per pa?^ū»'rir) , v 3 r
rāms sa'-k.'čn.^ ar vēlĀk p'cv'i'Mo rr. ; ; r . u . kura \M- noiadit;.. kam. nauda ' pārvcdarna
Cermanv. Vīi<:\]ii.
ma fKiņem.^anas.
dzīvo.jf-AH m grflma-
Li<;l7>::u"jie grāmatu pa^ūf.r-ajuml^ vel reizi jaapstiprir.a a r . vēstuli.
ICK grāmatu apgāds LATVIJA
MEKLĒJU
Irmu OtUiJu 5ulrs. dz. P\:r\'{nsk!s. arr.
d'^-f*. vieta Rii:ā. Vasaras iel5 13-1 T.
f^i;lc,s (16) Hanau" a. M.. Card\ven^!r.
2-4. (492)
IZCEĻOJOT
U2 a r^ūra? 7em5m. vēlos Ildzi nemt dzīves
biedreni, var būt arī atrr.ī^ne ar 1
vai 2 bērniem Noprtn: don-ā^as vēstules
ar dzīves aprakstu lūdi:u adresēt:
Bad Nauhei.Ti. Ba.hnpcstlagcrnd Nr. cro.
(49G)
D i v i dzīvespriecīgi jaunekļi
Jaunzēlandē
vēlas sarakstl'ies ar tautietēm Vācijā
vai Citās zemēs. Sapraš;.nās Radījumā
ceļš uz Jaunzēlandi. Ab» zilām acīm un
tumšiem, matiem. Kopējais garums 3 40
m Lūdzam sūtit īsu biogrāfiju un ģīmetni.
Vdldemār.s Balodis, 25 g. v, un
Egons DSvldson?, 24 g. v. Adrr-'f:
Eyrc\vell State Fore |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-11-09-07
