Bavarijas Latviesu vestnesis, December 10, 1949

              B- 10. decenibn
te svešās «ms,
^ t ' J » nav Z
4i. kas to varēta
iDajusi savu tau«
ķ no seiiāg kuitfi.
^vmōgu dainas, at.
rēnākais. Udz Lat!
^ t a s garīdznieku
Ssu vienīgais stip!:
piekrīt gaivenii
tautības fiaglabSša.
m mSdbām Jfeon.
lai tradīcijas ne.
lai Jāņu vaioatt
.3t8., Garīdzniekam
»;»a8 vlduš punktu,
pec pddoma, atbal-ŗiem
katrs Jaunpie-iprot
saliedēt savus
s^vienā koplbj ar
^m, jo, kaut arī Die.
lažādS veidā, vW
lēnam Dievam. Lat*
>mēr Ir vistuvākais,
rtā kalpošana Dle.
ivākam.
[Lasmaiils, Krgfeldli
(AS GADI«
:&to8 pacelta doma
jas valsts nodibtoā»
1918. g. 18. no-
:ats balstās uz
i runājot par „700
i " bez tālākas do-laidrošanas
parasti
kaitīgu nepatiesību,
tā, ka pēc piūējo
sagraušanas. Lat-iedzīvotāji
nekad
>t bijuši organizēti
ī, bet visus garos
' dažādu kaiifiiņu
}3. g. 6. beigim
galer bija ziedošas
iešu valstis.
^[atvijas krievus,
. (arWgauii^^^
ipvienoja Livonijas
Sai savienībai U]a '
ras valsts paa^mes;
bija apvienotas vi-no
kurām Izauga
. s. radies vairums
Iesmu. Bet tautas ga-ļvar
plaukt verdzlb§.
sabrukšanas kā lat-irāk
kā 200 gadus
js hercogiste, kas ie*
Iko svaru saiipniecī-
[Kad 1795. g, Krievi-ķ
un viltību dabū vi­jies
savā varā, nedz
[Vidzeme nav Krievi-
•vinces, bet autono-
,:atra ar savu sa-lamentu
(landtāgus
iōSi pārvaldes un tie-
1 skaidri jāzina un
lēpi, ka mflsu z^me
icrievu, nedz vācu ze-fadu
simteņiem cauri
ļgan pilnīgi, gan da-lavā
valstī,
[ov. akts ir uz laiku.
[l918., zaudētas neat-
^šanas akts.
Cursis, Bad Aiblinga.
UviJAS KAROGU
[vēstulē no BraziUJas
W jautājums, man
[zināmā sakara ar
k j ā valsts karogam
fela ievērība mcm^-
^nieka Olava BHak
dziesma ,.Hlno J
Ķ gadu 19. novenibn
* _ Dia da Bandeira
ci ar parādēm, ru-i
gājieniem,
bt, liekas, ka arī lat-
Knēt. sava vismaz 6W
loga svētkus, pec At
[s oriiinālteks a ļa n
Sieka lieta), tad *caff»
I varētu noteikt
nu, kad sarķanb t
ļleku karogs irjŗĻ
U minēts, saucot
fSgu. Mflsu dzejnieka
'mums jau ari y^
[ aubni pkaašlap kotauro ga ciev
tekāta grozīšanas do_
halniguma. C taai
[kal par gadu"'»»
«,dritis. san Pa«l«-
getidieii, 1949. ļ. 10. decembri.
Latvieši ari Eiropā
saimnieciski neatkāri
MŪSU speciālkorespondenta vēstule
Francijas
no
' Sf gada beigās Helākajai daļai tau­tiešu
paiet 5 gari gadi svešumā. Do-
^ttes no Vācijas tālākā emigrācijā,
tOkstoSi sākuši jau savu otro trim­dai
posmu. Te nu gribētos minēt
vecu veco tezi, kas atrodama katras
jiUDcelamas d2āves pamatā, — tezi
^ ē k s grib dzīvot", — ko Mār-ļļņģ
Kverts tik zīmigi licis savas
(ļrlmas virsrakstā. Trimdas otrā
poimā mēs šo aksiomālo tezi iedzl-ar
savu- ikdienas darbu. Kā
tas veicies katrā atsevišķā zemē, par
tp «ffiest nevaru, bet varu gan dot
di^udzmaz īstenu ainu par bij. DP
dzīvi Francijā, kur esmu pavadījis
IļU jau 45 mēnešus, vērojot šejienes
jg)8^us un tiekoties ar daudziem
lāutiešiem.
^Mūsu apgabalā dzīvo vairāki lat-
^eB, kas strādā Francijā jau 3 ga­dus.
Ja 1948. g. sākumā laikrakstos
Jaiījfim par gadījumiem, kur tādi un
ādi DIJ atbēguši no Francijas atpa-ļtiļ
uz Vāciju, žēlodamies par
^^drausmīgajiem" darba apstākļiem,
psazo peļņu un lielo dārdzību, tad
^aļsirdigi jāsaka, ka šo ļaužu ziņo-j
p i i parasti būs bijuši vai nu ļaun-j
| i t ī ^ , vai arī viņi A^ispār nespēja
l ^ d i t nekādu darbu. Arī tiem tau­tietēm
» kas te palika, sākumā ne
v i & nāca prātā doma — vai
ļrtijrēsim, ^ai nedoties labāk atpa-ķļņ
— Bet viņi tomēr atzina, ka
ļļflSk augšupceļš tepat Fikcijā. Ta-fl4
tie strādā jau par kvalificētiem
itrSdniekiem, jo franču likums no­saka,
ka aroda kvalifikāciju iegūst,
nostrādājot nepārtraukti 3 gadus
^oA darba vietā un vienā arodā.
Minēto tautiešu izpeļņa nereti pār­sniedz
pat vietējo strādnieku atal-lojumu.
Zinu kādu bijušo karavīru,
lats Francijā pavadījis gūstā turpat
Itadus, līdz izkļuvis „brīva strād-ijSa"
stāvoklī. Viņš pieteicās par
laiikstrādnieku im tagad jau trešo
DP ārsti strādās
M
aungvineļa
misu ku^ ir četri ko-
- Cectiu „tautas
Austrālijā
VĒSTULE LATVIJAI NO
AUSTRĀLIJAS
Visā Jaungvinejā pašreiz ir tikai
18 austrāliešu valdības uzdevumā
nodarbinātu ārstu. Medicīniskā per-
«onila trūkums šajā mežonīgo tro­pu
zemē ārkārtīgs. Jaungvinejiešl
tfidSļ atļāvuši strādāt bij. DP ār­stiem.
Jau reģistrēti ap 30 imigran­tu,
kas vistuvākajā nākotnē dosies
uz Jaungvineju. Tie ir baltieši, če-
*if poļi, ungāri, austrieši un vā­cieši,
to vidū 3 sievietes. Pirms aiz-l
»a\&šanas uz tropiem, ārsti Sidne­ja
apmeklē 3 mēn. kursus—School
<A Pacific Administration, — kuros
eiropiešus iepazīstina ar dzīves ap-
Wkļiem tropu salās. Austrālijas
fontinentā DP ārstiem vēl vienmēr
W darba tiesību savā specialitātē.
»Uz mūsu kuģa ir četri aktīvi ko-tttolsU,"
paskaidroja bij DP Egons
Palankejs, kad imigrantu tvaikonis
J^dalk Bay" šajās dienās ieradās
Melburnā. E. Palankejs, bij. angju
ofeipikdjas varas ierēdnis Austrijā,
^Jvainoja emigrāciias lietu kārto­tus
Eiropā, ka tie brīvi atļaujot
temūnistiem izceļot. Tā raksta Sid-
J^las Tl^e Sun (22. 11.). Viņš lūdza
i«^vību, lai par visām šīm lietām
* i informētu Austrālijas valdību.
*
iiJa^es ārzemēs uzvarēju, biju
teutas demokrātijas varonis, bet ja
audēju, tad Prāgas laikraksti mani
aorēja par kapitālistu kalpu. Tādēļ
viens no daudzajiem, kas iz-
^ e s par brīvību, un viens no ti-
M dažiem laimīgajiem nelaimē,
šajā brīvībā izdevies nokļūt."
austrāliešu avīžniekiem pastāstī-fechu
slavenais tenisists, Eiropas
Wushokeja sporta „zvaigzne" un
^s rīdzinieku paziņa no tenisa sa­usiem
Lielupē — Jaroslavs Drob-
% kad viņš no Londonas 21. no­vembra
rītā atlidoja Sidnejā. Ko-
^iunisma briesmu darbu dzīvais lie-
^eks vēlas palikt Austrālijā un
?^<ia, ko teiks imigrācijas ministrs
J^Kalvels. Jau nākamajā diena pec
frašanās te, Drobnijs sekmīgi star-
% lielās sacīkstēs. Sis čechs paš-
^ ir austrāliešu laikrakstu vis-
^rak aprakstītais cilvēks, kaut
««^ojas divi lieli notikumi — parla-
5?fata un„Miss Australia 1949" ve­šanas.
Kanbērā, 23. novembrī.-
Arnolds Smits.
gadu strādā kādā lopkopības un vī­na
farmā pie Strāsburgas, pie kam
Kļuvis par sava saimnieka uzticības
personu. Zinu arī kādu bij. ilggadī­gu
virsdienesta instruktoru, kas to­gad
strādā ogļraktuvē Lotringijā un
no izpeļņas, ar ko jāapgādā sieva
un 2 bērni, atlicinājis tik daudz, ka
veļas pirkt dzīvojamo māju vai zemes
gabalu farmai. Līdzīgi raksta kāds
cits tautietis no Francijas dienvi­diem,
kas tur farmu jau iekārto­jis.
Lai gan es pats nevaru sacen­sties
algas zn:iā ar akorda darba
strādniekiem, tomēr arī man līdz
šim izdevies sekmīgi izturēt konku­renci
ar šejieniešiem Esmu savā
darba vietā pārdzīvojis lielas perso-nālpārmaiņas,
pat atlaišanas, tomēr
man viss tas gājis secen. Tie ir tikai
nedaudzi, bet raksturīgi piemēri.
Bet mēs gribam ne tikai dzīvot
šai dienai. Mēs gribam arī cīnīties
līdzi tautiešiem citās zemēs par Lat­vijas
atgūšanu. Ir jau lasīts par no­domu
dibināt vispasaules latviešu
apvienību. Jāpiezīmē, ka Parīzes
LPKP (Latviešu palīdzības komiteja
Francijā).šajā plāksnē Hdz šim bijusi
stipri pasīva, tādēļ būtu jāmeklē citi
ceļi, kā Francijas latvieši varētu or­ganizēties
paši un reizē iesaistīties
visas pasaules latviešu cīnītāju rin­dās.
Sen būtu laiks noorganizēt Fran­cijā
mūsu Nacionālā fonda nodaļu,
ar kuras palīdzību visērtāk būtu ie­kļauties
eventuālajā pasaules latvie­šu
organizācijā. Ja tautieši Francijas
provincēs tomēr nekā nezina par
centrā veiktajiem organizācijas dar­biem,
un Parīzes komiteja nekā ne­zina
par tautiešu vajadzībām un dzī­vi
provincēs, tad, acīm redzot, tās
darba mērķi savā būtībā nav sevišķi
plaši tverti. Tikpat kā nekas nav da­rīts
arī ārējās propagandas laukā.
Tomēr mēs šeit visi nelokāmi gri­bam
dzīvot un strādāt, lai sasniegtu
kopīgo mērķi. Lai gan Francijas
iekšpolitiskais stāvoklis dažbrīd rā­dās
visai nestabils, ar ticību jāuz­ņem
tie ASV valstsvīru vārdi, kas
nesen bija publicēti Londonas Ti­mes
— par Francijas nozīmi Eiro­pas
aizsardzībā un Eiropas kultūras
saglabāšanā. Droši var teikt,, ka
Francijas iekšpolitiskais stāvoklis ar
laiku nostiprināsies, jo franču tautā
jūtama nenoliedzama prasība pēc
stingras valdības. To pierādīja 25.
novembra ģenerālstreika neveiksme.
To trimdinieku dzīvē, kas jau pus­līdz
nostiprinājušies svešās zemēs,
disonējošu skaņu radīja oponenti
Pāvila Klana rakstam, kurā tas pie­skārās
materiālajam momentam mū­su
dzīvē. Patiešām, svešā zemē ne­drīkstam
palaist garām izdevību tikt
pie „rokām taustāmiem labumiem".
Vairāk vai mazāk — tie taču kād­reiz
ārzemju valūtas veidā ieplūdis
mūsu atgūtās valsts kasē. Mēs še
Francijā pēc gada vai pāris gadu
nodzīvošanas stāvam materiālā zi­ņā
jau paši uz savām kājām un ta­gad
domājam pat par saimnieciskās
„pfensīvas" uzsākšanu. Cik zinu, lī­dzīgi
apstākļi latviešiem ir ari
Zviedrijā, ASV, Anglijā un citās ze­mēs.
Noteil;ti jānoraida doma, it kā
materiālo labumu iegūšana obligāti
saistītos ^ar tautības zaudēšanu. Lai­dīsim
gan saknes svešā zemē, bet
tikai tik dziļi, cik nepieciešams, lai
vējš mūs neaizpūstu.
T a n n ā , decembrī.
J. MIķelsons.
divi mēnešiem kmM jau lauzi vaiodu
Būs jau pagājis gads, kopš uz spe­ciālā
imigrācijas likuma pamata ASV
saka ierasties pirmie mūsu trimdas
tautieši izklīstot šīs zemes plašumos
no Atlantijas iidz Klusā okeāna pie­krastei
Sis laiks ir vēl pārāk īss,
lai gūtu pilnīgu pārskatu, kā mūsu
cilvēkiem šai zemē klājas. Bet vie­nu
gan jau tagad var teikt, mūsu
ļaudis smagi strādā, un katrs dolārs
ir grūti pelnīts, pie kam darba dau­dzums
un smagums bieži nav līdz­svarots
ar atalgojumu. Allaž jā­dzird
arī, ka DP strādnieki, sevišķi
laukos, nesaņem to pašu atalgoju­mu,
ko šejienieši. Bet katrs sākums
jau grūts, un vieglāk tiem, kas. šur­pu
braucot, nav barojušies ar ilū­zijām.
^ No vēstulēm, kas saņemtas no da­žādiem
šīs zemes apvidiem, un in­formācijas,
kas ir Latvijas sūtniecī­bas
rīcībā, gan jāsecina, ka neviens
trūkumā un postā nav nonāc?.s. La­bākos
apstākļos nokļuvuši tie mūsu
tautieši, kas jaunās pagaidu mājas
vietas raduši Atlantijas piekrastē,
vai valsts ziemeļu un vidienes šta­tos.
Grūtāk klājas tiem, kas devu­šies
uz dienvidiem un rietumiem.
Sais štatos, kur verdzība .atcelta
daudz vēlāk nekā pārējās ASV, vēl
joprojām pastāv tendence strādnie­kus
nodarbināt pēc iespējas lētāk.
Tā Džordžijā kāds latviešu inženie­ris,
kas nodarbināts farmā kopā er
sievu, izpelna tikai astoņi dolāri ne­dēļā.
Arī darba vietas maiņa nav
bijusi iespējama, jo aizsniedzamā ap­kārtnē
neviens par viņu darba ro­kām
nav bijis ieinteresēts.
Daudziem mūsu tautiešiem drīz
būs nokalpots pirmais gads vai pus­gads.
Nav mazums ari tādu, kas sa­vus
galvojumu devējus jau atstājuši,
lai mēģinātu nostāties uz savām kā­jām.
Daudziem ši darba un dzīles
vietas maiņa bijusi pilnīgi nepiecie­šama,
lai nokļūtu ciešamos darba un
dzīves apstākļos. Laba tiesa no far-mām
aizgājušo tautiešu raduši dar­bu
būvniecībā, kas samērā labi atal­gots,
bet visumā ir sezonas darbs, jo
ziemas mēnešos sagaidāms darbu
pārtraukums; tāpat nav darba lie­tainās
dienās. Bet šo darbu samek­lēšanā
daudzkārt ir arī nepārvarami
šķēršļi. Lielākie būvuzņēmumi no­darbina
tikai arodbiedrībās apvieno­tos!
strādniekus. Un arodbiedrībā
iekļūt nav tik vienkārši. Ja nu tas
izdevies, tad jāparaksta līgums uz
gadu, ka apņematies pildīt visas sai­stības,
kā materiālās, tā sabiedriskās,
ko prasa' arodbiedrība. Strādniekam,
iestājoties būvstrādnieku arodbiedri-bā,
še Vašingtonā ir jāmaksā 15 dol.
iestāšanās naudas. Tā gan. nav jā­nomaksā
vienā reizē, bet to atvelk
no algas pa vienam dolāram dienā.
Bez tam biedru nauda — katru mē­nesi
2 dol. Jāsaka, tas tomēr daudz­kārt
atmaksājas, kā darba droš'bas,
tā atalgojuma ziņā, jo arodbiedrībās
apvienotiem maksā augstākas algas.
Tā Virdžīnijas takse arodbiedrībās
apvienotiem būvstrādniekiem ir 1,20
dol. stundā,/ bet neorganizētiem
strādniekiem labi ja maksā 1,00 dol.
Vašingtonas pilsētā algu likmes
augstākas. Būvstrādniekiem maksā
1,45 dol. stundā, bet pilsētā augstāka
arī ^zīves dārdzība. Amatnieki ap­vienoti
savās biedrībās, un •ur aug­stāki
arī maksājumi. Tā galdnieki,
resp. namdari maksā 75 dol. iestaša-
TiH naudu. Arodbiedrībā apvieno­tais
strādnieks ir zināmā mērā no­drošināts
arī darba zaudēšanas gadī­jumā,
jo var griezties pie savas i^ivd-rības,
kas norāda citu darbu. Bez
tam uzņēmējiem ar arodbiedrībām
pastāv līgumi, ka sestdienās jāmak.sā
500/0 un svētdienās un svētku dienās
l A I S l T P A R Ā D U S I R G O D A L I E TA
Piezīmes par latviešu
un amerikāņu saazives
īpatnībām ASV
\WU augstāks atalgojums. I^ktiski
gan šis nolīgums vairāk pastāv tikai
uz papīra, 30 uzņēmēji, ja nav tie­šas
nepieciešamības, izvairās šais
dienās strādāt,
Latvijā savā laikā godalgoja Ilg­gadīgos
strādniekus. Darbinieka
spējas un centību vērtēja pēc vienā
darba vieta nokalpotiem gadiem.
ASV tas ir otrādi. Se ilgi strādāt
vienā vietā nav goda lieto. Mēdz
teikt, ka šādam strādniekam nav ne­kādu
piedzīvojumu, tas nav .«^pējigs,
un viņam jauna darba sameklēšana
krietni apgrūtināta.
Sai zemē jāsastopas vēl ar citām
savādībām, kas mums grūti izpro­tamas.
Mūsu zemē, tāpat kā trim­das
sabiedrībā taisīt parādus bija
kauna Ueta. Se, ja Jums nav parā­du,
ja jūs neiepērkaties uz kredīta,
jūs neviens neuzskata par uzticamu.
Tā kādam latvietim, kas Vašingtonā
kādā veikalā savai meitai uz parāda
gribēja nopirkt dzimšanas dienas dā-vanu
par 20 dol, jautāts: „Val jums
ir parādi un kur?" Saņemot atbildi,
ka tādu nav, sekoja paskaidrojums,
ka arī šoreiz nevar līdzēt. Ir jābūt
parādiem, lai Jums uzticētos. Bet
kā lai tiek pie ši pirmā parāda? —
Kāds amerikāņu paziņa deva šādu
pamācību: „Vispirms nopērciet uz
parāda kaut ko savā pārtikas veika­lā
un parādu pēc kāda laiciņa sa­maksājiet.
Tad griežaties nākošā
veikalā un jautājumam, vai jūs
iepērkaties kaut kur uz kredīta, at­bildat,
ka pārtikas veikalā. Un tā
jums būs brīvs ceļš uz parādiem."
Protams, parādi ir jāmaksā, Jo vi­sām
firmām pastāv kopējs birojs,
kur reģistrē visus kas iepērkas uz
kredīta. Tādā ceļā ļoti viegli pār­baudīt,
kā ikviens kārto savas saistī­bas.
Bez šaubām, kas vecos parā­dus
laikā nemaksā vai nemazina, pie
jauniem tikt nevar.
Viss nav zelts, kas spīd — tādu
atbildi deva kāds amerikānis, kad
viņam Jautāja, kā vienkāršs strād-nieks
var tikt pie sava automobiļa,
lepnas dzīvokļa iekārtas un labām
drānām. Viss tas pirkts uz parāda.
Un tā, kad pienāk algas diena, no­pelnītie
dolāri tiek sadalīti pa des­mit
un vairāk vietām. Un tā ame­rikāņi
no vienas algas dienas līdz
otrai parasti dzīvo bez naudas.
Par šo parādu taisīšanu gan sāk
atskanēt arī citādas balsis. Tā Va­šingtonas
Times-Herald 23. novem­bri
rakstīja: „Jā. laiki ir mainīju­šies.
Pirms divdesmit gadiem es ne­kad
nedomāju, ka es financiāli ne­varētu
atļauties apmeklēt baznīcu,
bet tagad, sakarā ar parādu saistī­bām
kā baznīcai, tā man, es palieku
mājās lūgt Dievu. Atcerieties, ka
kādreiz būt parādā bija nepieklājīgi
nemorāliski un kaut kas tāds, no ka
jākaunas. Ja Jūs šodien nevarat at­saukties
uz kredītu vismaz sešos vei­kalos,
Jūs esat sabiedriski izstumts.
Jums ir jābūt parādiem, lai tiktu sa­biedriski
atzīts, vai Jums jābūt rak­sturam."
Daudz runāts par mūsu trimdas
ļaužu asimilāciju, kopā turēšanos un
tamlīdzīgām lietām. Mēs mēdzām
un mēdzam apgalvot, ka mēs mīlam
savu zemi, savu valodu. Tā jau ir,
bet tā arī nav. Tiesa — ir jāprot
angļu valoda, lai šai zemē tiktu uz
augšu, samazinātos darba smagums
un uzlabotos atalgojums. Bet nav
tā, ka tāpēc pēc iespējas ātrāk būtu
jāaizmirst latviešu valoda, vai tā jā­kropļo.
Bet tā nu ir, ka ikvienā lat-viešu
sanāksmē jūs esat spiests klau­sīties
toutiešus sarunājamies tādā
žargonā, kas sastāv no divām treš­daļām
latviešu un vienas trešdaļas
angļu vārdu. Bieži izrāda^ ka $ie
runātāji angļu valodu vēl nemaz ne­pārvalda.
Ja sveša zemē būtu no­dzīvoti
divdesmit vai vairāk gadu»
tad to varētu saprast, ja ne attais­not,
bet pēc diviem mēnešiem tas^
smieklīgi un nožēlojami Dzīvodami
nometnēs, teicām, ka ASV vecie lat­vieši
ir tautai atlūzis zars. Bet va­lodas
tīrības ziņā dažos mēnešos mēt
jaunie esam atlūzuši daudz vairāk.
18. novembris ir tikai piemiņas
diena, tam nav vairs nekādas nozī­mes,
to pieminot mēs dzīvojam tikai
atmiņās, — ari tas šais svētkos bijā
jādzird. Ir sāpīgi, bet tā nedomā
visi. Kopējais saucējs vēl ir — mēt
izturēsim un atgriezīsimies, un tai
dod spēku, dod ticību un stiprina.
Virdžinijā, novembri.
Ev. Freivāldi
Rokdarbi, literatūra un galvojumu veidlapas
Latviešu dievkalpojumi ASV raiditajos /
Pagājušā gadā un ari š. g. pava­sari
diezgan daudz latviešu saņēma
galvojumus no Minesotas štata, bet
vasaras vidū galvojumi apsīka, un
tikai nupat, pirms pāris mēnešiem,
stāvoklis atkal uzlabojies.
Ar Dr. Honga un Evangelical
Lutheran Church Home Mission
departamenta direktora Dr. Filipa S.
Daibviga (Philip S. Dybvig) gādību
par palīgmācitāju lielākajā luterāņu
baznīcā Mineapolisā ieradās latvie­šu
mācītājs Pēteris Langins, kas s?-
kumā dievkalpojumus teica angļu
valodā. Tikai nesen ar lielām grūtī­bām
viņš dabūja atļauju divi reizes
mēnesī sarīkot tos latviešu valoda.
Dievkalpojumi latviešu valoda pa­gaidām
notiek nenoteiktās diena?,
iepriekš izziņojot tautiešiem, galve­nokārt
Mineapolisā un Sent Pola,
bet tuvākā laikā tie notiks noteik­tās
mēneša dienās. Pēc dievkalpoju­miem
baznīcas aktu zālē notiek sa­nāksmes,
referāti un tautas dziesmu
dziedāšana. Enerģiskais mācītājs P.
Langins cer kādreiz izveido Mi­neapolisā
visu Minesotas latviešu
garīgās un kulturālās sadzīves
centru.
Latviešu aprūpes darbā visā M i ­nesotas
štatā māc. Langinu labi at­balsta
Lutheran Welfare Executive
sekretārs māc. H. Vitings un tā pa­līdze
M. J. Roskilli. Māc. LKingins
nesen ierosināja noorganizēt DP
propagandas ceļojumu štatā, apmek­lējot
baznīcas, ņemot līdzi nelielu
izstādi ar latviskiem rokdarbiem,
garīgo un laicīgo literatūru un—gal­vojumu
veidlapām. Sis propagandas
ceļojums ilga 3 nedēļas. Jau ceļoju­ma
laikā māc. Langins bija savācis
vārdiskus galvojumus 30 ģimenēm,
bet pēc atgriešanās viena mēneša
laiļ^ā bija saņemti ari 150 bezvārda
galvojumi. Sakarā ar daudziem ie­sūtītiem
lūgumiem māc. Langins ar
Lutheran Welfare atļauju šajos
galvojumos ierakstīja lūdzēju vār­dus
un nosūtīja tos uz Vāciju. To­mēr
izrādījās, ka laikā pec lūgu.mu
iesniesršanas daudzi ro tiem. kam
galvojumi nosūtīti, bija saņēmusi
galvojumus citādā ceļā, nepaziņojot
p'ar to māc. Langinam. kaut gan to
darit būtu katra apzin:;:a tautieša
pienākums. Sakarā ar to visi šie
galvonimi tagad atzīstami par zu­dušiem.
VĒSTULE LATVIJAI NO
MINESOTAS STATA
Bez minētā darba māc. Langins
noorganizējis Minesotas štatā vēl
citus latviešu centrus, kur izbrauc
sarikot dievkalpojumus. Tā ka Mi­nesotas
štats ir ļoti plašs — ZVi rei­zes
plašāks nekā Latvijas territori-ja,
— tad nav iespējams vi.sur per­sonīgi
nokļūt. Tādēļ dievkalpojumus
uzņem arī .skaņu platēs un nosūta
daudzajiem štata radio raidītajien:,
kas tos sniedz savos pārraidījumos.
Tā latviešu balss atskan pat attālā­kajos
štata stūros.
Par latviešu dzīvi DP nometnēs
daž^idās amerikāņu sanāksmes daudz
runā arī stud. med. E. Dundurs, gal­venokārt
lutc-rāņu draudžu svētdie­nas
skolās. Sī tautieša enerģiju un
darba prieku var apbrīnot. No agra
rīta līdz pēcpusdienai viņš strādā
par sanitāru kādā slimnīcā Minea-polisā,
pčcpusdicnā ir students še­jienes
universitātē, bet vakarā —
pārvaldniek.s Luterāņu mājā, kur
apmeta.^ visi jauniebraucēji, lektors
par DP proh^*"'mii dažādās sanāk­smēs,
vvkrc... jLvaiujds tautu kul­tūras
kopā, kā ari padomdevējs da­žādos
jautājumos jaunatbraucejiem.
Rob. Apeoltis.
Nometņu laikmets
daudziem turpinās
ari emigrācijā
VGSTULE LATVUAI NO
KANĀDAS
Nometņu laikmets Ir ilgi. Kart
laika strādnieku nometnēm Vādji
sekoja nometnes DP sapulcinUanal
- nkamēr tie repatriējas". Kad II
lieta ieilga gadiem, nometnei kļuva
par īpatnējām pašvaldībām. Sākli
izvietošana, un radfis īpašas izvie­tošanas
un transitnometnes. Bet
daudziem Izceļotājiem nometņu laik­mets
ar to vēl nebeidzās, Jo nomet«
nes ir ar! „otrā galā" — AngUJāt
Austrālijā un pat Kanādā.
Kanādā gan ir tikai divi nomet­nes
ieceļotāju izvietošanai darbfi<
Viena atrodas pie Montreālas — St
Paulā, otra pie Torontas — AJaksā»
Abas ir darba ministrijas ptoiņfi, un
abās nav gandrīz nekā no tfi, kai
raksturigs DP nometnēm. Lielākā ir
Ajaksā, kara rūpniecības strādnle*
kiem celtās barakveida ^as, kur
pēc kara mācljuies Toronto univer­sitāte^
inženieri. Ieceļotāji dabQ glī­tas
istabas 2 personām ar gultaa vf^^
ļu; katrā ēkā centrālā apkure, y ^
na un Uela atpūtam zāle ar mlkiiUm
mēbelēm, klubā ir radio, dabūjimi
laikraksti, arī Kanādas Brīvā Balsi,
un pie sienām redzamas kartes &f
Jaunās zemes milzu atveidu, filana
šejienes ēdnīcā ar vismodernāko vir­tuves
iekārtu un 1000 sēdvietām ct«»
braucējam no Vācijas ir sevišķs pie­dzīvojums.
Darba ministrija labi
maksā, un tās viesi labi ēd.
Liekas, viss tas ir ar dziļāku ]ēgu«
Atbraucēji parasti ir ātri un nepa­cietīgi,
it kā ceļa steigu turpinā­dami.
Viņi dusmojas, kad nav otrā
dienā darba, kad nevar sazināties
ar draugiem. Bet vēderam pildoties
un labi izguļoties, viņi kļūst lēnāki
Tā jau ir pielāgošanās vietējam pa­radumam,
kārtojot lietas. Pat vai­rāk
— dažam te iepatīkas tā, ka sāk
pāri mšram izmantot ierēdņu lalp-,
nību, atsakoties no piedāvātiem dar­biem
Darba rudenī arī mazāk, un
dažs nodzīvo nometnē vairākus mē­nešus.
Baltieši visumā izvietojas āt­rāk.
Lielākais iedzīvotāju skaits ir
bijis 650, ar 60 latviešiem. Te non«ik
visi ar līgumu saistītie, bet bez no­teikta
darba devēja.
Ajaksā vienā laikā satikušies tau­tieši
no Zviedrijas, Īrijas, Dānijas,
Vācijas un Austrijas. Ir stāstīti pie­dzīvojumu
par okeāna braucieniem
mazās laiviņās, par kara briesmām
un badu Vācijā, par bagāto un vēso
Dāniju un par nabago, bet sirsnīgo
Triju. Pirms izklišanas pa lielo zemi
nejaušās tik.šanās ir priecīgi, spēci­noši
brīzi.
Netrūkst dažādīb^c nri transn'^r«u
ziņā, kas nākuši pat no Libanonas,
Palcstīnas un — Centrālafrikas!
Galvenā ieceļotāju masa — poļi un
ukraiņi, tad fechi, ungāri; baltiešu
maz. Daži latvieši strādā virtuvē un
tās birojā. Nekāda kulturāla paš­darbība
nenotiek.
Sis nometnes pilda arī zināmus so­ciālās
nodrošināšanas uzdevumus. Ja
līguma gada laikā ieceļotājs zaudē
darbu, lidz jauna atrašanai viņu var
atsūtīt uz nometni. Pec nopietnām
slimībām darbam vēl nespējīgie va­jadzīgo
laiku te var dzīvot par brī­vu.
Un dažas dedzīgas dāmas, kam
nepatīk, ka Kanādai tikai 1.3 milj.
iedzīvotāju, te pavada .<:avu laiku
pārdomās, kur ņemt dēliem tēvus.
Bet cik ilgi vel turpināsies DP
Imigrācija un cik ilgi Ajaksas pilsē­ta,
kas tikai pa.^reiz burtiski top,
piecietis nometnei territoriju? Jau
lielā puslokā ap to, — tur, kur vēl
maijā bija zaļi lauki, stāv ap 200
ģimeņu māju kūpošiem skursteņiem.
800 c.tām raks pamatus pavasarī.
Celtniecības vilnis veļas ik dienas
tālāk, un varbūt jau nāko.^gad tas
pārveltie? ari ^ai vietai.
AJaks?, novembrī. V, U.
ii
ib-mi
r m m
it"
u«
In.
Iņl
bH
li­ti-
Itl
!«•
f»,
t
no
ū-un
r u
ka
ir­ti-no
uz
ar
e-aā
i
ru
ar
r-sa